LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

12.03.2008. Nr.90/TA-2435

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā". Likumprojektu izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Trofimovs 67219420, dmitrijs.trofimovs@iem.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 2 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 9 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 10.marta sēdes protokola Nr.15 27.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi Krimināllikumā

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21.nr.; 2006, 1., 7., 22.nr.; 2007, 3., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2007, 188., 208.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar 163.¹pantu šādā redakcijā:

"163.¹pants. Bordeļa izveidošana, uzturēšana, vadīšana un finansēšana

Par bordeļa (telpas vai vietas, vai tās daļas, kas tiek izīrēta, iznomāta vai citādā veidā nodota personām prostitūcijai) izveidošanu, uzturēšanu, vadīšanu vai finansēšanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām."

2. 164.pantā:

izteikt nosaukumu un pirmās daļas dispozīciju šādā redakcijā:

"164.pants. Personas iesaistīšana prostitūcijā un piespiešana nodarboties ar prostitūciju

(1) Par personas iesaistīšanu prostitūcijā –";

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Par piespiešanu nodarboties ar prostitūciju vai par personas iesaistīšanu prostitūcijā, ļaunprātīgi izmantojot tās uzticēšanos vai ar viltu, vai izmantojot personas atkarību no vainīgā, vai tās bezpalīdzības stāvokli, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz sešiem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt divdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tās izdarījusi personu grupa, vai par nepilngadīgā pamudināšanu vai piespiešanu nodarboties ar prostitūciju, vai par telpu nodošanu nepilngadīgām personām prostitūcijai –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas."

3. 165.pantā:

aizstāt pirmās daļas sankcijā vārdus "līdz četriem gadiem" ar vārdiem "līdz sešiem gadiem";

izslēgt otrās daļas dispozīcijā vārdus "pēc iepriekšējas vienošanās".

Iekšlietu ministra vietā –

ārlietu ministrs

M.Riekstiņš

Likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējā situācija	(1) 1990.gada 04.aprīlī Augstākajā Padomē tika apstiprināta un 1992.gada 13.jūlijā stājās spēkā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1950.gada 21.marta Konvencija par cilvēku tirdzniecības un prostitūcijas izmantošanas no trešo personu puses novēršanu (turpmāk – Konvencija). Konvencijas 1.pants nosaka, ka „Šīs Konvencijas Puses vienojas sodīt jebkuru personu, kas, lai apmierinātu citu cilvēku vēlmes: (1) Sameklē, aizvilina vai aizved citu personu ar mērķi nodarbināt prostitūcijā, pat ja tas noticis ar šīs personas piekrišanu; (2) Izmanto prostitūcijā citu personu, pat ar šīs personas piekrišanu.” Savukārt Konvencijas 2.pantā noteikts, ka „Šīs Konvencijas Puses arī turpmāk piekrīt sodīt jebkuru personu, kas: (1) Uztur, vada, apzināti finansē vai arī piedalās tā finansēšanā; (2) Apzināti nomā vai iznomā ēku vai jebkādu citu vietu, vai kādu tās daļu ar mērķi nodarbināt prostitūcijā citas personas.”. Latvijā kārtību, kādā ierobežojama un kontrolējama prostitūcija (seksuālo pakalpojumu sniegšana par maksu) nosaka Ministru kabineta 2001.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.210 „Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi”. Par minēto noteikumu neievērošanu vainīgās personas saucamas pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā. Persona ir saucama pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 174.⁴pantu par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu, uzliekot tai naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Savukārt par minēto noteikumu atkārtotu pārkāpšanu persona ir saucama pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma (turpmāk – KL) 163.pantu, nosakot tai arestu vai piespiedu darbu, vai uzliekot naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām. Augstāk minētās Konvencijas 1.panta prasības ir ietvertas KL 164.pantā (Piespiešana nodarboties ar prostitūciju), 165.pantā (Sutenerisms), 165.¹pantā (Personas nosūtīšana seksuālai izmantošanai), 165.²pantā (Nosūtīšana uz ārvalsti). Šobrīd ir vērojama tendence, ka prostitūtas pakāpeniski pārceļas, „ielas” vietā dodot priekšroku dzīvokļiem, kur individuāli pieņem un apkalpo klientus. Šie dzīvokļi nereti tiek reklamēti internetā un citos medijos kā vietas, kur tiek sniegti masāžas pakalpojumi. Pēc Valsts policijas sniegtās informācijas 2002.gadā tika aizturēta persona, kura bija noorganizējusi 20-30 šāda veida dzīvokļu darbību un kura bija izvietojusi attiecīgus reklāmas paziņojumus internetā. Pamatojoties uz Latvijā spēkā esošo regulējumu, šādu personu var sodīt par sutenerismu, kura gadījumā ir nepieciešams pierādīt materiālā labuma no prostitūcijas gūšanas faktu. Taču šādu personu nevar saukt pie kriminālatbildības par bordeļa izveidošanu un uzturēšanu. Turklāt šobrīd suteneri var izveidot un uzturēt bordeļus pilnīgi legāli, ja vien juridiski materiālu labumu gūst no telpu īres vai taksometra pakalpojumiem, nevis no prostitūcijas, kas ir faktiskais peļņas gūšanas avots. Latvijas krimināltiesiskais regulējums neparedz kriminālatbildību par bordeļa izveidošanu, uzturēšanu, vadīšanu vai finanšēsanu. Līdz ar to, lai nodrošinātu Konvencijas 2.pantā minēto darbību kriminalizēšanu un paredzētu kriminālatbildību par augstāk norādītajām darbībām, ir nepieciešams veikt attiecīgos grozījumus KL. Turklāt minētā regulējuma izstrādes pienākums ir ietverts ar 2004.gada 4.marta Ministru kabineta rīkojumu Nr.132 (prot.Nr.9, 11.§) apstiprinātajā ”Valsts programmā cilvēku tirdzniecības novēršanai 2004. – 2008.gadam”. (2) Krimināllikuma 164.panta otrā daļa paredz kriminālatbildību par personas iesaistīšanu prostitūcijā, ļaunprātīgi izmantojot tās uzticēšanos vai ar viltu, vai izmantojot personas atkarību no vainīgā vai tās bezpalīdzības stāvokli. Savukārt KL 165.pants paredz kriminālatbildību par tādas personas izmantošanu iedzīvošanās nolūkā, kura nodarbojas ar prostitūciju. Līdz ar to šobrīd nav paredzēta kriminālatbildība par pilngadīgas personas iesaistīšanu prostitūcijā gadījumā, kad nepastāv vardarbības elements vai nepastāv personas iedzīvošanās nolūks. Ņemot vērā minēto, ir jāsecina, ka nodarījumi, kuriem ir noziedzīgs raksturs, nevar tikt kvalificēti pēc spēkā esošajiem noziedzīgo nodarījumu sastāviem, līdz ar to ir nepieciešams paredzēt kriminālatbildību par pilngadīgas personas iesaistīšanu prostitūcijā. Šādu darbību kriminalizācija ir notikusi arī Igaunijā (saskaņā ar Igaunijas Sodu kodeksa 268.¹panta pirmo daļu, persona ir saucama pie kriminālatbildības par starpniecību prostitūcijā, telpas piedāvāšanu prostitūcijai vai cita personas nodarbošanās ar prostitūciju veicināšanu) un Krievijā (saskaņā ar Kriminālkodeksa 240.panta pirmo daļu, persona ir saucama pie kriminālatbildības par iesaistīšanu prostitūcijā vai piespiešanu turpināt nodarboties ar prostitūciju). (3) Šobrīd KL 164.panta otrajā daļā un 165.panta pirmajā daļā paredzētais brīvības atņemšanas termiņš nepieļauj attiecīgo noziedzīgo nodarījumu gadījumos piemērot speciālās izmeklēšanas darbības, kas būtiski apgrūtina kompetento iestāžu darbu pierādījumu vākšanā un izmeklēšanā. Jānorāda, ka minētajos pantos iekļauto noziedzīgo nodarījumu efektīva izmeklēšana Igaunijas Republikā pēc tās kompetento iestāžu sniegtās informācijas notiek tikai ar operatīvās darbības metožu un pasākumu palīdzību. Igaunijā pamatā tiek izmantotas operatīvās darbības metodes, kas nodrošina pierādījumu iegūšanu par personas īstajiem nolūkiem. Līdz ar to, lai nodrošinātu efektīvu cīņu pret: 1) personas piespiešanu nodarboties ar prostitūciju vai par personas iesaistīšanu prostitūcijā, ja tas izdarīts atkārtoti vai ja to izdarījusi personu grupa; 2) personas iesaistīšanu prostitūcijā, ļaunprātīgi izmantojot tās uzticēšanos vai ar viltu, vai izmantojot personas atkarību no vainīgā vai tās bezpalīdzības stāvokli; 3) tādas personas izmantošanu iedzīvošanās nolūkā, kura nodarbojas ar prostitūciju (sutenerisms), ir nepieciešams paredzēt iespēju piemērot speciālās izmeklēšanas darbības, palielinot attiecīgas brīvības atņemšanas soda sankcijas, sakarā ar ko minētie noziedzīgo nodarījumu sastāvi tiks uzskatīti par smago noziegumu sastāviem. Ņemot vērā to, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 210.panta trešajai daļai, kas nosaka, ka „speciālās izmeklēšanas darbības drīkst veikt, vienīgi izmeklējot smagus vai sevišķi smagus noziegumus”, Valsts policijai tiks nodrošināta iespēja veikt pilna apjoma speciālās izmeklēšanas darbības. Taču primārais mērķis, kādēļ tiek palielināts brīvības atņemšanas termiņš KL 164. panta otrajā daļā un 165. panta pirmajā daļā, ir vainīgo personu bargāka sodīšana par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Turklāt, palielinot minēto brīvības atņemšanas termiņu, tiks panākts tas, ka notiesātais un citas personas pildīs likumus un atturēsies no attiecīgā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas (4) KL 165.panta otrā daļa paredz personas saukšanu pie kriminālatbildības par tādas personas izmantošanu iedzīvošanās nolūkā, kura nodarbojas ar prostitūciju, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās (...). Praksē pierādīt iepriekšējo vienošanos bieži vien ir neiespējami, jo suteneri, lai apmierinātu klientu pieprasījumu, pēc vienreizēja rakstura lūgumiem piegādā viens otram personas, kas nodarbojas ar prostitūciju. Šie gadījumi bieži notiek bez jebkādas iepriekšējas vienošanās, līdz ar to minētā noziedzīga nodarījuma sastāva gadījumā ir nepieciešams svītrot vārdus „pēc iepriekšējas vienošanās”.
2. Normatīvā akta projekta būtība	KL tiek papildināts ar jaunu 163.¹pantu, nosakot kriminālatbildību par telpas vai vietas, vai tās daļas, kas tiek izīrēta, iznomāta vai citādā veidā nodota personām prostitūcijai izveidošanu, uzturēšanu, vadīšanu vai finansēšanu. Minētās telpas vai vietas, vai tās daļas krimināltiesiskais apzīmējums ir bordelis. Ar šādiem grozījumiem anotācijas I sadaļas 1.punktā norādītās problēmas tiks atrisinātas pilnīgi. Papildus normatīvā akta projekts 1) papildina KL 164.pantā ietverto noziedzīga nodarījuma sastāvu, paredzot kriminālatbildību par pilngadīgas personas iesaistīšanu prostitūcijā; 2) papildina KL 164.panta otrās daļas dispozīciju ar tādām kvalificējošām pazīmēm kā „atkārtotība” un „noziedzīga nodarījuma izdarīšana personu grupā”; 3) palielina KL 164.panta otrajā daļā un 165.panta pirmajā daļā paredzēto brīvības atņemšanas termiņu uz laiku līdz sešiem gadiem, tādējādi nodrošinot iespēju attiecīgo noziedzīgo nodarījumu gadījumos piemērot speciālās izmeklēšanas darbības; 4) aizstāj KL 165.panta otrajā daļā ietverto kvalificējošo pazīmi „personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās” ar pazīmi „personu grupa”.
3. Cita informācija	2006. gada 12. janvārī Valsts sekretāru sanāksmē (prot. Nr.2 10.§, VSS Nr.46) augstāk minētais likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, kas paredz kriminālatbildības noteikšanu saistībā ar bordeļa izveidi, uzturēšanu, vadīšanu un finansēšanu, tika izsludināts un saskaņots ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Bērnu un ģimenes lietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Labklājības ministriju, Veselības ministriju, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, Ģenerālprokuratūru un Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentu. 2006. gada 14. martā starpministriju (starpinstitūciju) saskaņošanas sanāksmē tika panākta vienošanās par Tieslietu ministrijas, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Ģenerālprokuratūras un Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta izteiktajiem iebildumiem. Minētās sanāksmes protokolu parakstīja visi tās dalībnieki. Likumprojekta virzības apturēšanas rezultātā, 2006. gada 27. jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē (prot.Nr.28 29.§) 2006.gada 12.janvāra Valsts sekretāru sanāksmē Iekšlietu ministrijas izsludinātais likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (prot. Nr.2 10.§) tika atsaukts un tā kontrole tika izbeigta.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums				Izdarot grozījumus Krimināllikumā un tos piemērojot, personas tiks aizsargātas no iesaistīšanas prostitūcijā un ekspluatēšanas. Tā kā vairākums prostitūcijā iesaistīto ir sievietes, tiks mazināta arī vardarbība pret sievietēm.
4. Ietekme uz vidi				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžeta un pašvaldības budžetiem
			(tūkst.latu)
Rādītāji			Kārtējais gads				Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1			2				3		4	5	6
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansu ietekme			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija			Normatīvā akta ietekmi uz valsts budžetu pašreiz nav iespējams prognozēt, jo tas būs atkarīgs no tiesas spriedumiem krimināllietās, kas skars bordeļa izveidošanu, uzturēšanu, vadīšanu vai finansēšanu.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Cita informācija					Papildus izstrādātajam normatīvā akta projektam ir sagatavots Ministru kabineta noteikumu „Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi” projekts, kas 1) paredz seksuālo pakalpojumu saņēmēja atbildību par noteikumu neievērošanu; 2) izslēdz iespēju personām sniegt un saņemt prostitūcijas pakalpojumus klienta īpašumā vai tādā īpašumā, par kuru klients ir noslēdzis īres līgumu, kā arī citā vietā, uz kuru aicina klients; 3) aizstāj vārdu „prostitūta” ar vārdu „persona”, jo šāds apzīmējums nepamatoti norāda uz tā saikni tikai ar sieviešu dzimumu. Šāds apstāklis ir uzskatāms par diskriminējošo; 4) nosaka noteikumos noteikto iestāžu vadītāju pienākumu nodrošināt, lai šajās iestādēs netiktu piedāvāti, sniegti vai saņemti seksuālie pakalpojumi, jo praksē bieži šajās vietās, piemēram, masāžas salonos, tiek piedāvāti, sniegti un saņemti seksuālie pakalpojumi, bet to vadība, kas organizē to darbu paziņo, ka neko nezin un tā esot klienta un pakalpojuma sniedzēja „brīvprātīga” abpusēja vienošanās; 5) paplašina to kompetento iestāžu loku, kas ir tiesīgas kontrolēt noteikumu izpildi. Papildus minētajam normatīvā akta projektam vienlaikus ir izstrādāts likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (turpmāk – LAPK). LAPK 174.⁴panta soda sankcija tiek izteikta jaunā redakcijā, nosakot naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām no piecsimt līdz tūkstoš latiem. Papildus tiek paplašināts to institūciju loks, kas ir tiesīgas kontrolēt Prostitūcijas ierobežošanas noteikumu izpildi, proti, LAPK 214.¹ pants, kas nosaka pašvaldības policijas kompetenci, tiek papildināts ar minēto noteikumu izpildes kontroli. Minētie normatīvo aktu projekti Valsts sekretāru sanāksmē tiks izsludināti vienlaikus.
V. Kādam Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām						Latvijas Republikas saistībās pret Apvienoto Nāciju Organizācijas 1950.gada 21.marta Konvencijas par cilvēku tirdzniecības un prostitūcijas izmantošanas no trešo personu puses novēršanu prasībām tiks izpildītas pilnībā.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)		Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.				Atbilstības Pakāpe (atbilst/ neatbilst)		Komentāri

5. Cita informācija						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, Sagatavojot normatīvā akta projektu
1.Ar kurām nevalstiskām organizācijām konsultācijas ir notikušas						2007.gada 18.jūnijā Iekšlietu ministrijā notika sanāksmē, kurā piedalījās pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Rīgas Domes, Valsts policijas, pašvaldības policijas, Starptautiskās migrācijas organizācijas, sabiedriskās organizācijas „Resursu centrs sievietēm „Marta””.
2. Kādi ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)						Anotācijas VI sadaļas 1.punktā minētajā sanāksmē tika panākta konceptuāla vienošanās par normatīvā akta projekta saturu un tā virzību vispārīgajā kārtībā.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis						2007.gada 20.jūnijā notika iekšlietu ministra preses konference, kurā tika sniegta informācija par izstrādāto normatīvā akta projektu, kā arī citiem normatīvo aktu projektiem, kas vērsti uz prostitūcijas kontroles stingrāku ierobežojumu noteikšanu (informāciju var apskatīt pēc adreses: http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=18249169).
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem						Anotācijas VI sadaļas 1.punktā minētajā sanāksmē, kurā tika panākta konceptuālā vienošanās par normatīvā akta projektu, piedalījās arī Starptautiskās migrācijas organizācijas pārstāve.
5. Cita informācija						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldības puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas						Jaunas institūcijas netiks radītas, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas. Likumprojektā ietvertā noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu veiks Valsts policija.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu						Normatīvā akta projekts pēc izsludināšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo						Indivīds varēs aizstāvēt savas tiesības Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

A.Straume	M.Rāzna	T.Stragova	D.Trofimovs

18.01.2008 11:45

2120

D.Trofimovs 7219420

dmitrijs.trofimovs@iem.gov.lv

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

V. Kādam Latvijas starptautiskajām saistībām