Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums

VALSTS  KANCELEJA

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

18.12.2007.                       Nr.90/TA-3271

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums". Likumprojektu izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Bogdanovs 67774839, juris.bogdanovs@fktk.lv).

Minēto likumprojektu lūdzam skatīt kopā ar likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (reģ. Nr.TA-3272).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 41 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 19 lp.

3. Ministru kabineta 2007.gada 11.decembra sēdes protokola Nr.69  56.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents                                                                         A.Kalvītis

 

Stafecka 67082931

 

 

 

 

Likumprojekts

 

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums

 

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) līdzekļi (manta) – finanšu līdzekļi vai jebkāda cita veida ķermeniska vai bezķermeniska, kustama vai nekustama manta.

2) finanšu līdzekļi – maksāšanas līdzekļi skaidras vai bezskaidras naudas veidā, dārgmetāli, kā arī finanšu instrumenti vai dokumenti jebkādā to formā (arī digitālā vai elektroniskā), kas apliecina personas īpašuma tiesības uz šiem līdzekļiem vai mantu vai piešķir tiesības gūt labumu no tiem;

3) darījuma attiecības – likuma subjekta un klienta darījuma, profesionālas vai komerciālas attiecības, kuras saistītas ar likuma subjekta profesionālo vai komercdarbību un kurām to nodibināšanas brīdī ir ilgstošs mērķis;

4) klients – juridiskā vai fiziskā persona vai šādu personu apvienība, ko ar likuma subjektu saista vismaz viens darījums;

5) patiesais labuma guvējs:

a) fiziska persona, kurai tiešā vai netiešā veidā ir īpašumā vai kontrolē vismaz 25 procenti no komersanta pamatkapitāla vai balsstiesībām vai kura citādā veidā kontrolē komersanta darbību,

b) persona, kurai tiešā vai netiešā veidā ir tiesības uz vai tās kontrolē ir vismaz 25 procenti no juridiska veidojuma, kas nav komersants, īpašuma. Par patieso labuma guvēju nodibinājumiem uzskatāma persona vai personu grupa, kuras labā ir izveidots nodibinājums. Par patieso labuma guvēju politiskajām partijām, biedrībām un kooperatīvajām sabiedrībām uzskatāma attiecīgā politiskā partija, biedrība vai kooperatīvā sabiedrība,

c) fiziska persona, kuras labā vai interesēs tiek uzsāktas darījuma attiecības,

d) fiziska persona, kuras labā vai interesēs tiek veikts darījums;

6) kredītiestāde – Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai trešajā valstī reģistrēta banka, elektroniskās naudas institūcija vai dalībvalsts, trešās valsts bankas vai elektroniskās naudas institūcijas filiāle vai pārstāvniecība;

7) finanšu iestāde – Latvijas Republikas komercreģistrā reģistrēts komersants, filiāle vai pārstāvniecība vai citas dalībvalsts vai trešās valsts attiecīgā reģistrā reģistrēts komersants (kas nav kredītiestāde), kas dibināts, lai sniegtu vienu vai vairākus finanšu pakalpojumus Kredītiestāžu likuma izpratnē. Par finanšu iestādēm šā likuma izpratnē tiek uzskatītas arī:

a) dzīvības apdrošināšanas sabiedrības un privātie pensiju fondi,

b) apdrošināšanas starpnieki, kas sniedz uzkrājošās apdrošināšanas pakalpojumus,

c) ieguldījumu brokeru sabiedrības,

d) ieguldījumu pārvaldes sabiedrības,

e) kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu (valūtas maiņu),

f) citi naudas pārvedumu un pārskaitījumu pakalpojumu sniedzēji;

8) juridisks veidojums – juridiska persona vai personu apvienība, kurai ir patstāvīga tiesībspēja un rīcībspēja. Šī likuma prasības attiecībā uz juridiskām personām attiecināmas arī uz juridiskiem veidojumiem, kas nav juridiskas personas;

9) ārpakalpojuma grāmatvedis – persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu (izņemot darba līgumu) ar klientu, apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus;

10) ārvalsts amatpersona – fiziska persona, kas citā dalībvalstī vai trešajā valstī ieņem kādu no šādiem amatiem: valsts vadītājs, valdības vadītājs, ministrs, ministra vietnieks vai ministra vietnieka vietnieks, valsts sekretārs, parlamenta deputāts, augstākās tiesas tiesnesis, konstitucionālās tiesas tiesnesis, revīzijas palātas valdes loceklis, centrālās bankas valdes un padomes loceklis, vēstnieks, pilnvarotais lietvedis, bruņoto spēku augstākais virsnieks, valsts kapitālsabiedrības valdes un padomes loceklis, kā arī personas, kas minētos amatus atstājušas viena gada laikā, un minēto personu vecāki, laulātais vai viņam pielīdzināma persona, bērni, viņu laulātie un viņiem pielīdzināmas personas.

Pie ārvalsts amatpersonām pieskaitāma ar ārvalsts amatpersonu cieši saistīta persona, t.i., jebkura fiziska persona, par kuru ir publiski zināms, ka tai ir ciešas darījuma attiecības ar ārvalsts amatpersonu, vai kurai kopīgi ar ārvalsts amatpersonu pieder īpašuma tiesības uz juridiskām personām. Pie šādām personām pieskaitāmas personas, kuras ir vienīgie tāda juridiskā veidojuma īpašnieki, par kuru ir zināms, ka tas faktiski ir izveidots ārvalsts amatpersonas labā;

11) klientu reģistrācijas pakalpojumu sniedzējs – jebkura fiziska vai juridiska persona, kura savu darījuma attiecību ietvaros sniedz kādu no minētajiem pakalpojumiem:

a) juridiska veidojuma izveidošana,

b) komersanta vai cita juridiska veidojuma direktora vai sekretāra amata, personālsabiedrības biedra vai līdzīgu pienākumu pildīšana vai nodrošināšana, ka cita persona pilda minētos pienākumus,

c) juridiska veidojuma nodrošināšana ar juridisko adresi, darījuma, pasta vai administratīvo adresi un citiem līdzīgiem pakalpojumiem,

d) darbošanās kā uzticības personai saskaņā ar tiešu pilnvarojumu vai līdzīgu juridisku dokumentu vai nodrošināšana, ka cita persona veic šīs darbības,

e) darbošanās kā akcionāra vai dalībnieka pārstāvim citas personas vārdā, kas nav regulētā tirgū kotēts komersants, uz kuru attiecas informācijas izpaušanas prasības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem, vai nodrošināšana, ka cita persona veic šīs darbības;

12) dalībvalsts – Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

13) trešā valsts – valsts, kas nav dalībvalsts;

14) uzraudzības un kontroles institūcija – valsts institūcija vai profesionāla organizācija, kas veic pasākumus šā likuma prasību izpildes uzraudzībai un kontrolei;

15) neparasta darījuma pazīmju saraksts –Ministru kabineta apstiprināts saraksts, kurā ietvertās darījuma pazīmes var liecināt par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu;

16) čaulas banka – kredītiestāde, kuras vadības, personāla vai finanšu pakalpojumu sniegšanas vieta neatrodas valstī, kurā tā ir reģistrēta, un kurai nav tās darbību uzraugošās institūcijas. Čaulas bankai ir pielīdzināmas personas, kuras darbojas līdzvērtīgi kredītiestādei, veicot bezskaidras naudas pārskaitījumus trešo personu uzdevumā, un kurām nav uzraugošās institūcijas, kas kontrolētu šādu pakalpojumu sniegšanu, izņemot gadījumus, kad šādus pārskaitījumus veic elektroniskās naudas institūcijas vai tie tiek veikti starp vienas grupas Finanšu konglomerātu likuma izpratnē komercsabiedrībām;

17) neparasts darījums – darījums, kas atbilst vismaz vienai pazīmei no Ministru kabineta apstiprinātā neparasta darījuma pazīmju saraksta;

18) aizdomīgs darījums – darījums, kas rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, vai ar tām saistītu citu noziedzīgu nodarījumu.

 

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

 

3.pants. Likuma subjekti

(1) Šā likuma subjekti ir:

1) kredītiestādes;

2) finanšu iestādes;

3) juridiskas vai fiziskas personas, kuras veic profesionālo darbību:

a) nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības,

b) zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, piedalās jebkādā darījumā vai palīdz šāda darījuma plānošanā vai veikšanā, vai apstiprina darījumu sava klienta labā attiecībā uz:

i) nekustamā īpašuma, juridiskas personas kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu,

ii) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,

iii) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,

iv) ieguldījumu veikšanu, kas vajadzīgi juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai, šādu juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu,

c) klientu reģistrācijas pakalpojumu sniedzēji,

d) personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu,

e) izložu un azartspēļu organizētāji,

f) personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus,

g) citas fiziskas vai juridiskas personas, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma, transportlīdzekļu, mākslas un kultūras vērtību, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai citu preču tirdzniecību, kā arī starpniecību minētajos darījumos vai pakalpojumu sniegšanu, ja maksājums notiek skaidrā naudā latos vai citā valūtā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā ir ekvivalenta 15 000 eiro vai lielākam apmēram neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas. Ja darījums tiek veikts ārvalstu valūtā, kurai Latvijas Banka nenosaka oficiālo apmaiņas kursu, aprēķiniem izmanto Latvijas Bankas norādītajā informācijas avotā kārtējās nedēļas pirmajā darbdienā publicēto valūtas kursu.

 (2) Likuma subjekts nodrošina, ka tā struktūrvienības, filiāles, pārstāvniecības un meitas sabiedrības trešajās valstīs, ja tās sniedz finanšu pakalpojumus, ievēro šajā likumā noteiktajām prasībām līdzvērtīgas prasības attiecībā uz klientu identifikāciju, izpēti un dokumentu glabāšanu, ciktāl tas nav pretrunā ar attiecīgās valsts tiesību normām un vispārpieņemto praksi.

(3) Ja trešās valsts normatīvie akti aizliedz piemērot šajā likumā noteiktām prasībām līdzvērtīgas prasības attiecībā uz klientu identifikāciju, izpēti un dokumentu glabāšanu, likuma subjekts par to informē uzraudzības un kontroles institūciju Latvijas Republikā un nodrošina papildu pasākumu veikšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas risku mazināšanai.

(4) Nolūkā novērst darbības, kas saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, arī šā panta pirmajā daļā nenorādītajām personām, tajā skaitā valsts un pašvaldību institūcijām, ir pienākums pildīt šā likuma prasības ziņu sniegšanā par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Šajā daļā norādītajām personām tiek piemēroti likuma subjektiem paredzētie tiesiskās aizsardzības mehānismi.

 

4.pants. Noziedzīgi iegūti līdzekļi

(1) Līdzekļi ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem, ja personas īpašumā vai valdījumā tie tieši vai netieši nonākuši Krimināllikumā paredzēta noziedzīga nodarījuma rezultātā.

(2) Par noziedzīgi iegūtiem uzskatāmi līdzekļi, kas noteikti Kriminālprocesa likumā.

(3) Par noziedzīgi iegūtiem uzskatāmi arī līdzekļi, kas pieder personai vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona:

1) kura ir iekļauta kādā no Ministru kabineta atzītu valstu vai starptautisko organizāciju sastādītajiem personu sarakstiem saistībā ar aizdomām par iesaistīšanos teroristiskās darbībās;

2) par kuru operatīvās darbības subjektiem, pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai ir informācija, kas dod pietiekamu pamatu to turēt aizdomās par noziedzīga nodarījuma, kas saistīts ar terorismu izdarīšanu, vai līdzdalību tajā.

(4) Par šā panta trešajā daļā minētajām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (tālāk tekstā - Kontroles dienests) informē likuma subjektus un to uzraudzības un kontroles institūcijas.

(5) Līdzekļi par noziedzīgi iegūtiem ir atzīstami Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

5.pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana

(1) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādas darbības:

1) noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas mainīšana vai to nodošana citai personai, lai slēptu vai maskētu šo līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzētu citai personai, kura ir iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no savas rīcības juridiskajām sekām;

2) noziedzīgi iegūtu līdzekļu patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības vai īpašuma tiesību slēpšana vai maskēšana vai līdzekļu piederības slēpšana vai maskēšana;

3) noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietošanā, lai slēptu vai maskētu šo līdzekļu noziedzīgo izcelsmi, par kuru bija zināms līdzekļu iegūšanas brīdī;

4) līdzdalība kādā no šā panta pirmās daļas 1.–3.punktā minētajām darbībām.

 (2) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu atzīstama arī tad, ja Krimināllikumā paredzētais noziedzīgais nodarījums, kura rezultātā tieši vai netieši ir iegūti šādi līdzekļi, ticis izdarīts ārpus Latvijas Republikas teritorijas un noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā par to ir paredzēta kriminālatbildība.

(3) Terorisma finansēšana ir darbības, kas par tādām noteiktas Krimināllikumā.

 

II nodaļa
Iekšējā kontrole

 

6.pants. Pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu

(1) Likuma subjekts – juridiska persona - izveido un dokumentē, izstrādājot attiecīgas politikas un procedūras, savam darbības veidam atbilstošu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējo kontroles sistēmu.

(2) Iekšējās kontroles sistēma ir pasākumu kopums, kas ietver darbības likuma prasību izpildes nodrošināšanai, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, ar mērķi pēc iespējas novērst likuma subjekta iesaistīšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā.

(3) Izveidojot iekšējās kontroles sistēmu, kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības un ieguldījumu brokeru sabiedrības ņem vērā Kredītiestāžu likuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma un uz to pamata izdoto normatīvo aktu prasības attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmas izveidi.

(4) Šā panta prasības nav attiecināma uz šā likuma 3. panta pirmās daļas 3. punkta g) apakšpunktā minētajiem likuma subjektiem.

 

7.pants. Iekšējās kontroles sistēma

(1) Izveidojot iekšējās kontroles sistēmu, likuma subjekts paredz vismaz:

1) klientu identificēšanas kārtību;

2) kārtību, kādā tiek novērtēts ar klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem vai veiktajiem darījumiem saistītais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks;

3) klienta izpētes kārtību un apjomu, balstoties uz likuma subjekta veikto klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu, ievērojot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās klienta izpētes minimālās prasības;

4) klienta veikto darījumu uzraudzības kārtību, balstoties uz likuma subjekta veikto klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu;

5) neparastu un aizdomīgu darījumu atklāšanas kārtību un kārtību, kādā likuma subjekts atturas no aizdomīga darījuma veikšanas;

6) kārtību, kādā tiek ziņots Kontroles dienestam par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem;

7) kārtību, kādā tiek uzglabāti klienta identifikācijas un izpētes gaitā, kā arī klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūtie dati un dokumenti;

8) darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību, pildot šā likuma prasības.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtēšanas metodiku kredītiestādēm un finanšu iestādēm, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu.

(3) Kredītiestādes un finanšu iestādes, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu papildus šī panta pirmajā daļā minētajam paredz pienākumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu atbildīgajam darbiniekam regulāri informēt valdi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas darbību attiecīgajā kredītiestādē vai finanšu iestādē.

 

8.pants. Iekšējās kontroles sistēmas uzlabošana

Likuma subjekts regulāri izvērtē iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti, ievērojot papildu riskus, kas var rasties jaunu tehnoloģiju ieviešanas un attīstības rezultātā, un nepieciešamības gadījumā veic pasākumus iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes uzlabošanai.

 

9.pants. Darbinieku apmācība

Likuma subjekts nodrošina, ka tā darbinieki pārzina ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu saistītos riskus, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu regulējošos normatīvos aktus, kā arī veic regulāru darbinieku apmācību neparasta darījuma pazīmju un aizdomīga darījuma konstatēšanā un iekšējās kontroles sistēmā paredzēto darbību izpildē.

 

10.pants. Par likuma prasību izpildi atbildīgo darbinieku iecelšana

(1)  Likuma subjekts (juridiska persona) nosaka struktūrvienību vai ieceļ vienu vai vairākus darbiniekus, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par šā likuma prasību ievērošanu. Par šādas struktūrvienības noteikšanu vai darbinieka iecelšanu šā likuma subjekts 30 dienu laikā pēc likuma subjekta statusa iegūšanas paziņo Kontroles dienestam, kā arī attiecīgajai šīs personas uzraudzības un kontroles institūcijai.

(2) Kredītiestādes un finanšu iestādes, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, papildus šī panta pirmajā daļā minētajam, ieceļ valdes locekli, kurš ir atbildīgs par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu attiecīgajā kredītiestādē vai finanšu iestādē.

(3) Likuma subjektam, tā uzraudzības un kontroles institūcijai, Kontroles dienestam un to amatpersonām un darbiniekiem nav tiesību izpaust trešajām personām datus, kas ir to rīcībā, par šā panta pirmajā daļā minētajām personām vai struktūrvienību darbiniekiem.

(4) 45. panta otrajā daļā minētie likuma subjekti 10 darba dienu laikā pēc darbības uzsākšanas par savu darbības veidu rakstveidā informē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi atbilstoši personas juridiskajai adresei vai deklarētās dzīvesvietas adresei.

(5) Persona, kas kredītiestādē vai finanšu iestādē, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, ir tiesīga pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīga par šā likuma prasību ievērošanu, nedrīkst būt notiesāta par noziegumu izdarīšanu.

 

III nodaļa

Klienta identifikācija un izpēte

 

11.pants. Pienākums identificēt klientu

(1) Pirms darījuma attiecību uzsākšanas likuma subjekts identificē klientu.

(2) Likuma subjekts veic klienta identifikāciju arī pirms atsevišķa darījuma veikšanas, neuzsākot darījuma attiecības šā likuma izpratnē, ja:

1) darījuma apjoms vai vairāku acīmredzami saistītu darījumu kopējā summa ir ekvivalenta 15 000 eiro vai lielāka par to pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā;

2) darījums atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm vai rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu;

3) rodas šaubas par sākotnējā identifikācijā iegūtās informācijas patiesumu.

(3) Ja darījuma veikšanas brīdī nav nosakāms, vai darījuma summa būs ekvivalenta 15 000 eiro vai lielāka par to, klienta identifikācija veicama, tiklīdz kļuvis zināms, ka tā ir ekvivalenta 15 000 eiro vai lielāka par to pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā.

(4) Ja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks ir zems un klientam saskaņā ar likuma prasībām nav jāveic padziļināta izpēte un lai nepārtrauktu darījuma normālu norisi, var veikt klienta identifikāciju un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu darījuma attiecību uzsākšanas brīdī, tiklīdz tā ir iespējama, bet pirms pirmā darījuma veikšanas.

(5) Dzīvības apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas starpnieki, kas sniedz uzkrājošās apdrošināšanas pakalpojumus, klienta identifikāciju un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu klientiem, kuriem saskaņā ar normatīvo aktu prasībām vai likuma subjekta iekšējās kontroles dokumentiem nav jāveic padziļināta izpēte, var veikt arī pēc darījuma attiecību uzsākšanas vai pirms apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, vai arī pirms apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs gatavojas izmantot apdrošināšanas polisē paredzētās tiesības.

 

12.pants. Fizisko personu identifikācija

(1) Fizisko personu identificē, pārbaudot tās identitāti, balstoties uz klienta personu apliecinošu dokumentu, kurā sniegta šāda informācija:

1) par rezidentu – vārds, uzvārds, personas kods;

2) par nerezidentu – vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi.

(2) Fiziskās personas – nerezidenta, kurš pats ieradies pie likuma subjekta Latvijā, identifikācijai izmantojams tikai ieceļošanai Latvijā derīgs personu apliecinošs dokuments.

(3) Fiziskās personas – nerezidenta, kurš pats nav ieradies pie likuma subjekta, identifikācijai tā rezidences valstī var izmantot attiecīgās valsts iekšzemes pasi, citu attiecīgās valsts akceptētu personu apliecinošu dokumentu vai dokumentu, kas dod tiesības ieceļot valstī, kurā tiek veikta personas identifikācija.

(4) Zvērināti notāri fiziskās personas identifikāciju veic Notariāta likumā noteiktā kārtībā.

 

13.pants. Juridisko personu identifikācija

(1) Juridisko personu identificē, pieprasot:

1) uzrādīt dokumentus, kas apliecina juridiskās personas dibināšanu vai tiesisko reģistrāciju;

2) ziņas par klienta juridisko adresi un nerezidentiem arī par faktisko adresi;

3) identificēt personas, kuras ir tiesīgas pārstāvēt juridisko personu attiecībās ar likuma subjektu, un iegūstot dokumentu, kas apliecina to tiesības pārstāvēt juridisko personu.

(2) Likuma subjekts var identificēt juridisko personu, iegūstot šā panta pirmajā daļā minētās ziņas no Eiropas Biznesa reģistra vai cita publiski pieejama uzticama un neatkarīga avota.

 (3) Zvērināti notāri juridiskās personas identifikāciju veic Notariāta likumā noteiktā kārtībā.

 

            14.pants. Personu identificējošo dokumentu kopiju izgatavošana

(1) Likuma subjekts, uzsākot darījuma attiecības vai veicot šā likuma 11.pantā minētos darījumus, izgatavo dokumentu, pamatojoties uz kuriem veikta klienta identifikācija, kopijas.

(2) Ja klientu – juridisko personu identificējoša informācija tiek iegūta šā likuma 13. panta otrajā daļā noteiktajā veidā, likuma subjekts dokumentē šā likuma 13.pantā pirmajā daļā noteikto informāciju un ziņas par informācijas avotu.

(3) Šā panta pirmā un otrā daļa nav attiecināma uz zvērinātiem notāriem.

 

15.pants. Aizliegums uzturēt anonīmus kontus

Kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir aizliegts atvērt un uzturēt kontus klientiem, kuri nav identificēti.

 

16.pants. Pienākums veikt klienta izpēti

Likuma subjekts veic klienta izpēti šādos gadījumos:

1) pirms darījuma attiecību uzsākšanas, tajā skaitā pirms kontu atvēršanas un naudas vai citu līdzekļu pieņemšanas glabāšanā (turējumā);

2) veicot gadījuma rakstura darījumus, kuru apjoms ir 15 000 eiro vai vairāk, neatkarīgi no tā, vai tie tiek veikti ar vienu operāciju vai vairākām šķietami saistītām operācijām;

3) ja pastāv aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu neatkarīgi no izņēmumiem vai ierobežojumiem;

4) ja pastāv šaubas par iepriekš iegūtu klienta identifikācijas vai izpētes datu ticamību un atbilstību.

 

17.pants. Klienta izpēte

(1) Klienta izpēte ir uz risku novērtējumu balstīts pasākumu kopums, kura ietvaros likuma subjekts:

1) noskaidro informāciju par patieso labuma guvēju;

2) iegūst informāciju par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību;

3) veic darījuma attiecību uzraudzību pēc darījuma attiecību uzsākšanas;

4) nodrošina klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, datu un informācijas uzglabāšanu un regulāru aktualizēšanu.

(2) Nosakot klienta izpētes apjomu un kārtību, likuma subjekts ņem vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, ko rada klienta rezidences (reģistrācijas) valsts, klienta juridiskā forma, darbības veids, izmantotie pakalpojumi un veiktie darījumi.

 

18.pants. Patiesā labuma guvēja noskaidrošana

(1) Likuma subjekts noskaidro patieso labuma guvēju šādiem klientiem:

1) juridiskām personām;

2) biedrībām, nodibinājumiem, politiskajām partijām, kooperatīvajām sabiedrībām un fiziskām personām gadījumos, ja ir zināms vai rodas aizdomas, ka darījums tiek veikts citas personas interesēs vai uzdevumā.

(2) Likuma subjekts noskaidro patieso labuma guvēju, iegūstot par to šā likuma 12.panta pirmajā daļā minēto informāciju kādā no šādiem veidiem:

1) saņemot klienta parakstītu paziņojumu par patieso labuma guvēju;

2) izmantojot ziņas vai dokumentus no Latvijas vai ārvalsts informāciju sistēmām;

3) pats noskaidrojot patieso labuma guvēju gadījumos, kad ziņas par patieso labuma guvēju nevar iegūt citādi.

 

19.pants. Informācijas iegūšana par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību

Uzsākot darījuma attiecības, likuma subjekts, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, iegūst un dokumentē informāciju par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību, tajā skaitā, kādus pakalpojumus klients plāno izmantot, kāda ir klienta līdzekļu izcelsme, kāds ir plānotais darījumu skaits un apjoms, kāda ir klienta saimnieciskā vai personiskā darbība, kuras ietvaros klients izmantos attiecīgos pakalpojumus.

 

20.pants. Darījuma attiecību uzraudzība pēc darījuma attiecību uzsākšanas

(1) Pēc darījuma attiecību uzsākšanas likuma subjekts, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, veic:

1) informācijas par klienta saimniecisko vai personisko darbību aktualizēšanu;

2) darījumu pastāvīgu uzraudzību, lai pārliecinātos, vai darījumi nav uzskatāmi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem.

(2) Likuma subjekts, veicot darījuma attiecību uzraudzību, īpašu uzmanību pievērš:

1) klientam netipiski lieliem, sarežģītiem darījumiem vai savstarpēji saistītiem darījumiem, kam nav šķietami ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa;

2) darījumiem, kuros piedalās personas no trešajām valstīm, kas saskaņā ar Starptautiskās finanšu darba grupas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu atzinumu ir uzskatāmas par valstīm vai teritorijām, kas nesadarbojas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

 

21.pants. Aizliegums sadarboties ar čaulas bankām

(1) Likuma subjektam ir aizliegts veikt jebkāda veida darījumus ar čaulas bankām.

(2) Čaulas banku dibināšana un darbība Latvijas Republikā ir aizliegta.

 

22.pants. Padziļināta klienta izpēte

(1) Padziļināta klienta izpēte ir papildu klienta izpētei uz risku novērtējumu balstītas darbības, lai:

1) pārliecinātos, ka persona, kas norādīta saskaņā ar šā likuma 18. pantu kā patiesais labuma guvējs, ir klienta patiesais labuma guvējs;

2) nodrošinātu pastiprinātu klienta veikto darījumu uzraudzību.

(2) Likuma subjekts veic padziļinātu izpēti šādos gadījumos:

1) uzsākot darījuma attiecības ar klientu, kas nav personīgi piedalījies identifikācijas procedūrā;

2) uzsākot darījuma attiecības ar ārvalsts amatpersonām;

3) uzsākot kredītiestāžu pārrobežu attiecības ar respondentiem no trešajām valstīm;

(3) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuru darbību saskaņā ar šo likumu uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, padziļināta izpēte veicama arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajām klientu kategorijām.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuru darbību saskaņā ar normatīvajiem aktiem uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nosaka klientu minimālo padziļinātas izpētes apjomu dažādām klientu kategorijām, pastiprinātu klientu veikto darījumu uzraudzības kārtību, kā arī nosaka pazīmes kredītiestāžu un finanšu iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem un klientu veiktajiem darījumiem, kurām izpildoties, kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir pienākums veikt padziļinātu klientu izpēti.

 

23.pants. Klienta personīga nepiedalīšanās identifikācijas procedūrā

(1) Gadījumos, ja, uzsākot darījuma attiecības, klientu nav identificējis likuma subjekts, tā darbinieks vai pilnvarota persona, likuma subjekts veic kādu no turpmāk minētajiem pasākumiem:

1) iegūst papildu dokumentus vai informāciju, kas apliecina klienta identitāti;

2) veic papildus iesniegto dokumentu pārbaudi vai to apstiprināšanu vai iegūst citas dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes vai finanšu iestādes apliecinājumu par to, ka klientam ir darījuma attiecības ar šo kredītiestādi vai finanšu iestādi;

3) nodrošina, lai pirmais maksājums darījuma attiecību ietvaros tiek veikts ar tāda konta starpniecību, kas kredītiestādē, uz kuru attiecas šā likuma vai Eiropas Savienības tiesību aktiem atbilstošas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā, atvērts uz klienta vārda;

4) pieprasa klienta personisku klātbūtni, veicot pirmo darījumu.

(2) Pilnvarojot klienta identificēšanai personu, kas nav likuma subjekta darbinieks, likuma subjekts ir atbildīgs par to, lai klients tiktu identificēts atbilstoši šī likuma prasībām.

 

24.pants. Kredītiestāžu pārrobežu attiecības

(1) Kredītiestāde, uzsākot korespondentattiecības ar kredītiestādi un ieguldījumu brokeru sabiedrību (respondentu), kas reģistrēta un darbojas trešajā valstī, veic šādus pasākumus:

1) iegūst informāciju par respondentu, lai pilnībā saprastu respondenta darījumu būtību, kā arī lai no publiski pieejamas informācijas noteiktu attiecīgās kredītiestādes reputāciju un tās uzraudzības kvalitāti;

2) novērtē respondenta, ar kuru tiek uzsāktas korespondentattiecības, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumus;

3) saņem savas kredītiestādes valdes vai valdes pilnvarota valdes locekļa piekrišanu pirms jaunu korespondentattiecību nodibināšanas;

4) dokumentē respondenta atbildību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā;

5) pārliecinās, ka respondents, kas izmanto tiešas pieejas korespondentkontiem pakalpojumus, ir pārbaudījis to klientu identitāti, kuriem ir tieša pieeja korespondentiestādes kontiem, un attiecībā uz šiem klientiem ir veicis padziļinātu izpēti, kā arī ka tas pēc pieprasījuma ir spējīgs iesniegt klienta izpētes datus.

(2) Kredītiestāde nodrošina, ka tā neiesaistās vai pārtrauc korespondentattiecības ar kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, par kuru ir zināms, ka tā uztur darījuma attiecības ar čaulas bankām.

 

25 .pants. Darījuma attiecības ar ārvalstu amatpersonām

(1) Uzsākot darījuma attiecības ar klientu, likuma subjekts, pamatojoties uz risku novērtējumu balstītām procedūrām, noskaidro, vai klients vai tā patiesais labuma guvējs ir ārvalsts amatpersona.

(2) Likuma subjekta iekšējās kontroles sistēma, pamatojoties uz risku novērtējumu, nodrošina iespēju konstatēt, ka klients, kas, uzsākot darījuma attiecības, nav ārvalsts amatpersona, kļūst par tādu pēc darījuma attiecību uzsākšanas.

(3) Ja klients vai tā patiesais labuma guvējs ir ārvalsts amatpersona, likuma subjekts veic šādus pasākumus:

1) saņem valdes vai valdes īpaši pilnvarota valdes locekļa piekrišanu pirms darījuma attiecību uzsākšanas (likuma subjektiem, kas ir juridiskas personas);

2) veic un dokumentē pasākumus, lai noteiktu klienta naudas vai citu darījumos izmantoto līdzekļu izcelsmi.

(4) Likuma subjekts, uzturot darījuma attiecības ar ārvalstu amatpersonām, veic pastāvīgu klienta veikto darījumu uzraudzību.

 

26.pants. Klienta izpētes izņēmumi

(1) Šā likuma subjekts ir tiesīgs neveikt klienta izpēti gadījumos, ja klients ir:

1) Latvijas Republikā vai dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde vai finanšu iestāde, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, un naudas pārvedumu un pārskaitījumu pakalpojumu sniedzējus;

2) kredītiestāde vai finanšu iestāde (izņemot komersantus, kas nodarbojas ar skaidras naudas pirkšanu vai pārdošanu, un naudas pārvedumu un pārskaitījumu pakalpojumu sniedzējus), kas reģistrēta valstī, kuras attiecīgie normatīvie akti paredz līdzvērtīgas prasības Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā;

3) Latvijas Republika vai tās pašvaldība, vai Latvijas Republikas vai tās pašvaldības iestāde, vai valsts vai pašvaldības kontrolēta kapitālsabiedrība, kuru raksturo zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks;

4) komersants, kura akcijas ir iekļautas regulētā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs vai regulētā tirgū trešajā valstī, ja uz komersantu ir attiecināmas informācijas izpaušanas prasības, kas līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām;

5) persona, kuras vārdā darbojas notārs vai cits neatkarīgs juridisko pakalpojumu sniedzējs no dalībvalsts vai valsts, kuras attiecīgie normatīvie akti paredz līdzvērtīgas prasības Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, un ja to pārrauga attiecībā uz šo prasību izpildi, kā arī ja informācija par šo personu ir pieejama pēc tā likuma subjekta pieprasījuma, ar kuru tiek uzsāktas darījuma attiecības;

6) cita persona, kas atbilst zemam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskam.

(2) Šā panta pirmās daļas 3. un 6.punktā minētais klients uzskatāms par tādu, kuru raksturo zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, ja tas atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

1) klients ir pildījis valsts pārvaldes uzdevumus saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem;

2) klientu identificējošā informācija ir publiski pieejama, pārredzama un droša;

3) klienta darbība, kā arī tā grāmatvedības metodes ir pārredzamas;

4) pastāv Eiropas Savienības vai dalībvalsts noteiktas klienta darbību kontrolējošas pārbaudes procedūras.

(3) Visos citos gadījumos klients uzskatāms par tādu, kuru raksturo zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, ja tas atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

1) tas ir šā likuma subjekts;

2) to identificējošā informācija ir publiski pieejama, pārredzama un droša;

3) persona, kas sniedz finanšu pakalpojumus, ir saņēmusi licenci (atļauju) finanšu pakalpojumu sniegšanai;

4) persona ir pakļauta valsts kompetento iestāžu pārraudzībai attiecībā uz tās darbību atbilstību normatīvajiem aktiem.

(4) Ministru kabinets apstiprina to trešo valstu sarakstu, kuru normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā atbilst Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām.

(5) Pieņemot lēmumu neveikt klienta izpēti, likuma subjekts iegūst un dokumentē informāciju, kas apliecina, ka klients atbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem izņēmumiem.

(6) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos likuma subjekts ir tiesīgs neievērot šā likuma 14. panta prasības.

 

27.pants. Īpašie klienta izpētes izņēmumi

(1) Dzīvības apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas starpnieki ir tiesīgi neveikt klienta izpēti attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas polisēm, ja ikgadējā apdrošināšanas prēmija nav lielāka par summu, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā ir ekvivalenta 1 000 eiro, vai ja vienreizējā prēmija nav lielāka par 2 500 eiro.

(2) Privātie pensiju fondi ir tiesīgi neveikt klienta izpēti attiecībā uz iemaksām pensiju plānos, ja minētās iemaksas klients nevar izmantot kā nodrošinājumu, un attiecībā uz iemaksām pensiju plānos, kas veidojas kā daļa no darba samaksas.

(3) Elektroniskās naudas institūcijas ir tiesīgas neveikt klienta izpēti šādos gadījumos:

1) maksimālā elektroniskajā ierīcē uzkrātā naudas summa nav lielāka par summu, kas ekvivalenta 150 eiro un to nav iespējams atkārtoti papildināt,

2) ja elektroniskās naudas ierīci ir iespējams atkārtoti papildināt, viena kalendārā gada laikā norēķināšanās ar elektronisko naudas ierīci nepārsniedz summu, kas ekvivalenta 2500 eiro.

(4) Likuma subjekts ir tiesīgs neveikt klienta izpēti, sniedzot pakalpojumus, kas atbilst visām šādām pazīmēm:

1) darījuma pamatā ir rakstveida līgums;

2) darījums tiek veikts, izmantojot bankas kontu, ko atvērusi dalībvalstī vai trešajā valstī reģistrēta kredītiestāde, kurai ir noteiktas Eiropas Savienības tiesību aktiem līdzvērtīgas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā;

3) darījums neatbilst neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm;

4) darījums nerada aizdomas vai nav pieejama informācija, kas liecina par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu;

5) darījuma kopējā summa ir mazāka par 15 000 eiro pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā;

6) ienākumus no darījuma veikšanas nav iespējams izmantot trešo personu labā, izņemot nāves, invaliditātes, uztura došanas pienākuma vai citu līdzīgu gadījumu iestāšanos;

7) ja darījuma veikšanas laikā nav iespējama līdzekļu pārvēršana finanšu instrumentos vai apdrošināšanas vai cita veida prasījumos, vai ja šāda līdzekļu pārvēršana ir iespējama, tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a) ienākumi no darījuma ir realizējami tikai ilgtermiņā (ne ātrāk kā pēc pieciem gadiem),

b) darījuma priekšmetu nav iespējams izmantot kā nodrošinājumu,

c) darījuma spēkā esamības laikā netiek veikti pirmstermiņa maksājumi, nav iespējama prasījuma tiesību cesija un nav iespējama darījuma pirmstermiņa izbeigšana.

 

28.pants. Klienta izpētē nepieciešamās informācijas iegūšana un klienta atbildība

(1) Šā likuma prasību izpildei likuma subjektam ir tiesības pieprasīt saviem klientiem un klientiem ir pienākums sniegt klienta izpētei nepieciešamo informāciju un dokumentus, tajā skaitā par patiesajiem labuma guvējiem, klientu veiktajiem darījumiem, klientu un patieso labuma guvēju saimniecisko, personisko darbību, finansiālo stāvokli, naudas vai citu līdzekļu avotiem.

(2) Ja likuma subjekts neiegūst šā likuma 11. un 17.panta prasību izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus apjomā, kas likuma subjektam ļauj veikt pārbaudi pēc būtības, likuma subjekts izbeidz darījuma attiecības ar klientu un pieprasa klienta saistību pirmstermiņa izpildi. Šādos gadījumos likuma subjekts lemj par darījuma attiecību izbeigšanu vai saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījumu arī ar citiem klientiem, kuriem ir tie paši patiesie labuma guvēji.

(3) Šā panta otrās daļas prasības nav attiecināmas uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem gadījumos, kad tie nosaka savu klientu juridisko stāvokli, aizstāv vai pārstāv klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedz konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā.

 

29.pants. Klienta identifikācijas un izpētes rezultātu atzīšana un pieņemšana

(1) Likuma subjektam ir tiesības atzīt un pieņemt dalībvalstu un trešo valstu, kas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā izvirza līdzvērtīgas prasības tām, kas noteiktas šajā likumā, kredītiestāžu un finanšu iestāžu, kas nav ārvalstu valūtu skaidras naudas pirkšanas un pārdošanas pakalpojumu sniedzēji, naudas pārvedumu un pārskaitījumu pakalpojumu sniedzēji, veiktas klienta identifikācijas un izpētes rezultātus.

(2) Likuma subjektam ir tiesības atzīt un pieņemt šā panta pirmajā daļā noteikto kredītiestāžu un finanšu iestāžu veiktas klienta identifikācijas un izpētes rezultātus, pat ja iegūtās informācijas apjoms un to pamatojošie dokumenti atšķiras no šajā likumā noteiktajām prasībām.

(3) Likuma subjekts ir atbildīgs par šā likuma prasību izpildi arī tajā gadījumā, ja klientu identifikācija un izpēte ir veikta, izmantojot šā panta pirmajā daļā minētās kredītiestādes un finanšu iestādes veiktās klienta identifikācijas un izpētes rezultātus.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētās kredītiestādes un finanšu iestādes nekavējoties pēc likuma subjekta, pie kura vērsies klients, pieprasījuma nodod likuma subjektam klienta identifikācijas un izpētes rezultātā iegūto informāciju un dokumentu kopijas, ja pēc šāda pieprasījuma saņemšanas ir saņemta klienta piekrišana par šajā pantā minētās informācijas un dokumentu nodošanu likuma subjektam.

(5) Likuma subjekta paļaušanās uz citu personu veikto klienta identifikāciju un izpēti neatceļ pienākumu tam patstāvīgi veikt klienta darījumu attiecību uzraudzību.

 

IV nodaļa
Ziņošana par neparastiem un aizdomīgiem
darījumiem

 

30.pants. Ziņošanas pienākums

(1) Šā likuma subjekta pienākums ir:

1) Nekavējoties ziņot Kontroles dienestam par katru neparastu darījumu;

2) nekavējoties ziņot Kontroles dienestam par katru aizdomīgu darījumu.

3) septiņu dienu laikā pēc Kontroles dienesta rakstveida pieprasījuma saņemšanas sniegt tam šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai nepieciešamo papildu informāciju un dokumentus par klientu vai tā darījumu, līdzekļu izcelsmi un to tālāku kustību, kas ir likuma subjekta rīcībā, par kuru ir saņemts ziņojums no šā likuma subjektiem vai par kuru veikta informācijas apmaiņa ar šā likuma 63. pantā minētajām iestādēm un institūcijām, bet par pārējiem šā klienta darījumiem – ar ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora piekrišanu. Ņemot vērā sniedzamās informācijas un dokumentu apjomu, pēc saskaņošanas ar Kontroles dienestu pieprasījuma izpildes termiņu var pagarināt;

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus, kas nosaka neparastu darījumu pazīmju sarakstu un ziņošanas kārtību par neparastiem darījumiem un aizdomīgiem darījumiem un apstiprina ziņojuma veidlapu.

(3) Šā panta pirmās daļas un šā likuma V nodaļas prasības nav attiecināmas uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem gadījumos, kad tie nosaka savu klientu juridisko stāvokli, aizstāv vai pārstāv klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedz konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā.

(4) Ziņojumi iesniedzami rakstveidā vai elektroniskā veidā.

(5) Kontroles dienestam nav tiesību izpaust to personu datus, kuras sniegušas informāciju par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Šis ierobežojums neattiecas uz gadījumiem, kas paredzēti šā likuma 56.panta pirmajā daļā.

(6) Likuma subjekts ne vēlāk kā nākamajā darbdienā reģistrē Kontroles dienestam sniegtos ziņojumus un nodrošina to pieejamību uzraudzības un kontroles institūcijām.

 

31.pants. Ziņojuma saturs

Ziņojumā, ko šā likuma subjekts iesniedz Kontroles dienestam, ietver:

1) klienta identifikācijas datus;

2) plānotā, pieteiktā, konsultētā, uzsāktā, atliktā, veiktā vai apstiprinātā darījuma aprakstu, kā arī darījumā iesaistītās personas identifikācijas datus un darījuma summu, darījuma veikšanas vai pieteikšanas laiku un vietu un, ja likuma subjekta rīcībā ir darījumu apliecinoši dokumenti, šādu dokumentu kopijas;

3) iemeslu, kāpēc likuma subjekts uzskata darījumu par aizdomīgu, vai neparasta darījuma pazīmi, kurai darījums atbilst.

V nodaļa
Atturēšanās no darījuma veikšanas un darījuma apturēšana

 

32.pants. Atturēšanās no darījuma veikšanas

(1) Šā likuma subjekts pieņem lēmumu par atturēšanos no viena vai vairāku savstarpēji saistītu darījumu veikšanas vai no noteikta veida debeta operācijām klienta kontā, ja darījums ir saistīts vai ir pamatotas aizdomas, ka tas ir saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu.

(2) Šā likuma subjekts par atturēšanos veikt darījumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā, ziņo Kontroles dienestam atbilstoši šā likuma 31.panta prasībām.

(3) Ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc tam, kad saņemts ziņojums par atturēšanos veikt darījumu, Kontroles dienests veic vienu no šādām darbībām:

1) izdod rīkojumu apturēt darījumu vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā, ja:

a) nauda vai citi līdzekļi saskaņā ar šā likuma 4.panta trešo daļu ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Šādā gadījumā darījuma vai noteikta veida debeta operāciju klienta kontā apturēšana notiek uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem;

b) pamatojoties uz Kontroles dienesta rīcībā esošo informāciju, rodas aizdomas, ka notiek noziedzīgs nodarījums, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas mēģinājums. Šādā gadījumā darījuma apturēšana notiek uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāk par 45 dienām

2) rakstveidā paziņo šā likuma subjektam, ka turpmāka likuma subjekta atturēšanās no darījuma veikšanas nav pamatota.

(4) Saņemot šā panta trešās daļas 1.punktā minēto rīkojumu, likuma subjekts aptur darījumu vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā uz rīkojumā norādīto laiku, par to rakstveidā informējot klientu un izskaidrojot klientam pārsūdzības kārtību.

(5) Kontroles dienests atceļ saskaņā ar šā panta trešās daļas 1.punktu izdoto rīkojumu par darījuma vai noteikta veida debeta operāciju klienta kontā apturēšanu, ja klients ir sniedzis pamatotu informāciju par naudas vai citu līdzekļu izcelsmes likumību. Minēto informāciju klients iesniedz šā likuma subjektam, kurš to nekavējoties nodod Kontroles dienestam.

(6) Kontroles dienestam ir tiesības ar savu rīkojumu atcelt darījuma vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā apturēšanu pirms termiņa.

(7) Ja rīkojums nav atcelts, Kontroles dienests 10 darba dienu laikā pēc tā izdošanas sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā.

(8) Ja pēc šā panta trešajā daļā noteiktā termiņa beigām likuma subjekts nav saņēmis Kontroles dienesta, pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas rīkojumu apturēt darījumu vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā uz ilgāku termiņu, likuma subjekts pārtrauc atturēšanos no minētā darījuma vai noteikta veida debeta operācijām klienta kontā.

 

33.pants. Rīkojums valsts informācijas sistēmas pārzinim

(1) Šā likuma 32.panta trešās daļas 1. punktā paredzētajos gadījumos Kontroles dienests var izdot rīkojumu valsts informācijas sistēmas pārzinim veikt tā kompetencei atbilstošus pasākumus, lai uz rīkojumā noteikto laiku nepieļautu līdzekļu (mantas) pārreģistrāciju.

(2) Valsts informācijas sistēmas pārzinis rīkojumu izpilda nekavējoties, par izpildes veidu un rezultātiem paziņojot Kontroles dienestam.

(3) Ja rīkojums nav atcelts, Kontroles dienests 10 darba dienu laikā pēc tā izdošanas sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā.

 

34.pants. Kontroles dienesta rīkojumu pārsūdzēšanas kārtība

(1) Šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā izdotos Kontroles dienesta rīkojumus, personas, kuru darījums ir apturēts, kuru kontā ir apturētas noteikta veida debeta operācijas vai attiecībā uz kurai piederošu līdzekļu pārreģistrāciju ir noteikts ierobežojums valsts informācijas sistēmas pārzinim, vai šo personu pilnvarotie pārstāvji var pārsūdzēt īpaši pilnvarotam prokuroram šajā likumā noteiktajos termiņos.

(2) Īpaši pilnvarotā prokurora lēmumu šā panta pirmajā daļā minētās personas var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura pieņemtais lēmums ir galīgs.

 

35.pants. Sūdzību iesniegšanas termiņi

Sūdzību par Kontroles dienesta rīkojuma atcelšanu šā likuma 34. panta pirmajā daļā minētās personas var iesniegt 30 dienu laikā no brīža, kad tām kļuvis zināms par rīkojuma izdošanu.

 

36.pants. Izņēmums attiecībā uz atturēšanos no aizdomīga darījuma veikšanas

(1) Ja šā likuma subjektam nav iespējams atturēties no darījuma, par kuru ir pamatotas aizdomas, ka tas ir saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, veikšanas vai ja atturēšanās no šāda darījuma veikšanas var kalpot par informāciju, kas palīdz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā iesaistītajām personām izvairīties no atbildības, šā likuma subjektam ir tiesības veikt darījumu, pēc darījuma veikšanas atbilstoši šā likuma 31.pantam ziņojot par to Kontroles dienestam.

(2) Šā panta pirmā daļa nav attiecināma uz darījumiem, ko veic personas, attiecībā uz kurām Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome ir noteikusi finanšu ierobežojumus.

(3) Kredītiestādēm ir tiesības veikt maksājumus no personu, kas tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma, kas saistīts ar terorismu vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izdarīšanu vai dalību vai līdzdalību tajā, kontiem attiecībā uz kuriem kredītiestāde ir pieņēmusi lēmumu atturēties no noteikta veida debeta operāciju veikšanas vai ir saņemts Kontroles dienesta rīkojums par atturēšanos no noteikta veida debeta operācijām Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajos gadījumos.

 

VI nodaļa
Lietvedība un likuma subjektu atbrīvošana no atbildības

 

37.pants. Klienta izpētes dokumentu glabāšana un atjaunošana

(1) Likuma subjekts dokumentē klienta identifikācijas un izpētes pasākumus un pēc uzraudzības un kontroles institūcijas vai Kontroles dienesta pieprasījuma uzrāda šos dokumentus likuma subjekta uzraudzības un kontroles institūcijām vai sniedz šo dokumentu kopijas Kontroles dienestam.

(2) Likuma subjekts vismaz piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanas uztur un glabā:

1) klienta identifikācijas datus apliecinošo dokumentu kopijas;

2) informāciju par klientu un tā kontiem;

3) paziņojumu par patieso labuma guvēju;

4) saraksti, tajā skaitā arī elektroniskā pasta saraksti;

5) citus dokumentus, tai skaitā elektroniskos, kas iegūti klienta izpētes laikā.

(3) Atsevišķos gadījumos, pēc Kontroles dienesta norādījumiem, šā panta otrajā daļā minētais termiņš var tikt noteikts ilgāks par pieciem gadiem, bet ne ilgāks par sešiem gadiem.

(4) Likuma subjektam ir tiesības elektroniski apstrādāt klienta identifikācijas un izpētes rezultātā iegūtos datus par klientiem, to pārstāvjiem un patiesajiem labuma guvējiem.

(5) Zvērināti notāri klienta izpētes dokumentu glabāšanu veic atbilstoši Notariāta likuma prasībām.

 

38.pants. Ziņošanas fakta izpaušanas aizliegums

(1) Likuma subjektam nav atļauts informēt klientu, patieso labuma guvēju, kā arī citas personas, izņemot uzraudzības un kontroles institūcijas, par to, ka ziņas par klientu vai tā darījumu (darījumiem) ir sniegtas Kontroles dienestam un var tikt vai tiek veikta šo ziņu analīze vai pirmstiesas izmeklēšana saistībā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

 (2) Šā panta pirmajā daļā noteiktie aizliegumi neattiecas uz informācijas apmaiņu starp dalībvalstu vai trešo valstu, kurās ir spēkā līdzvērtīgas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā, likuma subjektiem, kas ietilpst vienā grupā. Par vienu grupu uzskatāms juridisks veidojums, kuram ir kopīgs īpašnieks, vadība vai kontrolējošā institūcija.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktie aizliegumi neattiecas uz informācijas apmaiņu starp dalībvalstu vai trešo valstu, kurās ir spēkā līdzvērtīgas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā, nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, ja tie veic savas profesionālās darbības kā vienas juridiskās personas darbinieki vai arī darbojoties vienas grupas ietvaros.

(4) Šā panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums neattiecas uz kredītiestādēm, finanšu iestādēm, nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz savstarpējo informācijas apmaiņu gadījumos, kad iestājas šādi nosacījumi:

1) darījumā piedalās divi vai vairāki likuma subjekti;

2) darījumā ir iesaistīts viens un tas pats klients;

3) darījumā iesaistītie likuma subjekti ir reģistrēti vai darbojas dalībvalstī vai trešajā valstī, kurā ir spēkā šim likumam līdzvērtīgas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā;

4) darījumā iesaistītie likuma subjekti pieder pie vienas profesionālās kategorijas un tiem ir līdzvērtīgi pienākumi attiecībā uz profesionālo noslēpumu un personas datu aizsardzību;

5) savstarpēji iegūtā informācija tiek izmantota tikai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai.

 

39.pants. Atļauja izpaust ziņošanas faktu

(1) Likuma subjektam ir tiesības informēt klientu par faktu, ka tas ir atturējies no darījuma veikšanas un par to ziņojis Kontroles dienestam.

(2) Kontroles dienests informē likuma subjektu:

1) par faktu, ka informācija šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā ir sniegta pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai, vai

2) par to, ka saistībā ar atturēšanos veikt darījumu šādu informāciju sniegt nav iespējams.

 

40.pants. Likuma subjekta atbrīvošana no atbildības

(1) Ja likuma subjekts pilda šā likuma prasības, tas nevar tikt uzskatīts par profesionālo darbību reglamentējošo normu vai uzraudzības un kontroles institūciju prasību pārkāpumu.

(2) Par faktu, ka likuma subjekts ir sniedzis ziņojumu Kontroles dienestam par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu vai ar to saistītu citu noziedzīgu nodarījumu, ir aizliegts uzsākt kriminālprocesu.

 (3) Ja likuma subjekts atbilstoši šā likuma prasībām labā ticībā ir sniedzis ziņojumu Kontroles dienestam, neatkarīgi no tā, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma vai ar to saistītu citu noziedzīgu nodarījumu fakts tiek vai netiek pierādīts izmeklēšanā vai tiesā, kā arī neatkarīgi no klienta un šā likuma subjekta savstarpējā līguma noteikumiem ziņu sniegšana Kontroles dienestam nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu un saistībā ar to šā likuma subjektam neiestājas juridiska, tai skaitā civiltiesiskā atbildība.

(4) Ja likuma subjekts labā ticībā ir atturējies no darījuma veikšanas atbilstoši šā likuma 32.pantam, izbeidzis darījuma attiecības vai pieprasījis saistību pirmstermiņa izpildi saskaņā ar šā likuma 28. panta otro daļu, šīs atturēšanās vai darījuma aizkavēšanas, darījuma attiecību izbeigšanas vai saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījuma dēļ likuma subjektam neiestājas juridiskā, tai skaitā civiltiesiskā atbildība.

(5) Ja nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības, zvērināti notāri, zvērināti advokāti un citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji attur klientu no iesaistīšanās noziedzīgās darbībās, tā nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu un saistībā ar to šajā daļā minētajiem likuma subjektiem neiestājas juridiska atbildība, tai skaitā civiltiesiska atbildība.

 (6) Ja Kontroles dienests ir apturējis darījumu atbilstoši šā likuma prasībām, tad neatkarīgi no tā, kāds ir darījuma apturēšanas rezultāts, šā likuma subjektam neiestājas juridiskā, tai skaitā civiltiesiskā atbildība.

 

VII nodaļa

Kredītiestādēm un finanšu iestādēm piemērojamie īpašie noteikumi

 

41.pants. Likuma prasību izpildei nepieciešamās informācijas pieejamība

(1) Lai izpildītu šā likuma prasības, kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuras uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Nederīgo dokumentu reģistra, Sodu reģistra, Zemesgrāmatas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Iedzīvotāju reģistra informāciju par esošajiem darbiniekiem un personām, ar kurām kredītiestāde vai finanšu iestāde, kuru uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, vēlas uzsākt darba tiesiskās attiecības, saviem esošajiem un potenciālajiem klientiem, kā arī šo personu pārstāvjiem un patiesajiem labuma guvējiem, nodrošinot saņemtās informācijas pienācīgu aizsardzību. 

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas no Sodu reģistra ir tiesīgas pieprasīt un saņemt informāciju par esošo klientu un personu, ar kurām tiek plānots uzsākt darījumu attiecības, aktuālo sodāmību par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā gadījumos, kad tās izvērtē nepieciešamību ziņot Kontroles dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas, un saņemtā informācija nav izmantojama citiem mērķiem.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās personas no Sodu reģistra ir tiesīgas pieprasīt un saņemt informāciju par esošo darbinieku un personu, kas izteikušas vēlmi stāties darba tiesiskajās attiecībās ar kredītiestādi vai finanšu iestādi, kuru uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, aktuālo un dzēsto (noņemto) sodāmību par izdarītajiem noziegumiem, lai izvērtētu to atbilstību šā likuma 10. panta piektās daļas prasībām.

 

42.pants. Tiesības veikt identifikāciju pēc konta atvēršanas

Kredītiestādēm ir tiesības atvērt kontu klientiem pirms klientu identifikācijas un patiesā labuma noskaidrošanas, ja šiem klientiem saskaņā ar likuma prasībām nav jāveic padziļināta izpēte un ja tiek nodrošināts, ka pirms pilnīgas klienta izpētes pabeigšanas klients nevar veikt darījumus, izmantojot šo kontu.

 

43.pants. Darījuma attiecību izbeigšana

(1) Ja šajā likumā noteiktā klienta identifikācija un patiesā labuma guvēja noskaidrošana nav iespējama, kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir aizliegts sniegt šādai personai konta apkalpošanas pakalpojumus, kā arī uzsākt darījuma attiecības vai veikt darījumu ar šādu personu, vai arī tās izbeidz darījuma attiecības un, ja rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, ziņo Kontroles dienestam.

(2) Ja kredītiestāde šā likuma 28.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos pēc savas iniciatīvas izbeidz darījuma attiecības ar klientu, slēdzot attiecīgos klienta kontus, kredītiestāde vai finanšu iestāde tajos esošos naudas līdzekļus saskaņā ar klienta norādījumu pārskaita uz šā paša klienta norēķinu kontu citā kredītiestādē vai uz kontu, no kura naudas līdzekļi iepriekš saņemti, ziņojot par to Kontroles dienestam.

(3) Ja klientam kredītiestādē vai finanšu iestādē ir atvērts finanšu instrumentu konts, kredītiestāde vai finanšu iestāde, šā likuma 28.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos izbeidzot darījuma attiecības ar klientu, slēdz klienta finanšu instrumentu kontu, pārdodot kontā esošos finanšu instrumentus par to patieso vērtību (tirgus vērtību). Ar iegūtajiem naudas līdzekļiem kredītiestāde vai finanšu iestāde rīkojas atbilstoši šā panta otrās daļas noteikumiem.

(4) Kredītiestādei un finanšu iestādei neiestājas juridiska, tai skaitā civiltiesiska, atbildība par šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā izbeigtajām darījuma attiecībām ar klientu vai tā saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījumu.

 

44.pants. Informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm

 

(1)  Šā likuma mērķa īstenošanai kredītiestāde pēc dalībvalstī reģistrētas
korespondentbankas pieprasījuma sniedz tai savu klientu un to patieso labuma guvēju vai pilnvaroto personu identifikācijas un izpētes gaitā iegūto informāciju, ziņas un dokumentus, kas attiecas uz darījumu, kas tiek veikts ar šīs korespondentbankas starpniecību

(2) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm šā likuma mērķu īstenošanai ir tiesības tieši vai ar šo iestāžu pilnvarotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar informāciju par saviem klientiem vai personām, ar kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības, šo personu patiesajiem labuma guvējiem un pilnvarotajām personām.

(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto ziņu sniegšanu attiecīgajai
kredītiestādei un finanšu iestādei neiestājas juridiska, tai skaitā civiltiesiska atbildība.       Šā panta pirmās un otrās daļas noteiktajā kārtībā iegūtās ziņas uzskatāmas par neizpaužamām ziņām.

(4) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm vai to pilnvarotām institūcijām šī likuma mērķu īstenošanai ir tiesības izveidot, uzturēt un elektroniski apstrādāt personas datus un izveidot un uzturēt personas datu apstrādes sistēmas par klientiem un personām, ar kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības, šo personu patiesajiem labuma guvējiem un pilnvarotajām personām. Šādos gadījumos attiecībā uz veikto personas datu apstrādi neattiecas Fizisko personu datu aizsardzības likuma noteiktās datu subjekta tiesības pieprasīt informāciju par datu apstrādi, t.sk. tās mērķiem, saņēmējiem, iegūšanas avotiem, tiesības piekļūt saviem datiem un pieprasīt to grozīšanu, iznīcināšanu, apstrādes pārtraukšanu vai  aizliegšanu.

 

 

VIII nodaļa
Uzraudzības un kontroles institūciju tiesības un pienākumi

 

45.pants. Likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijas

(1) Likuma subjektus šā likuma prasību izpildē uzrauga un kontrolē šādas uzraudzības un kontroles institūcijas:

1) kredītiestādes, dzīvības apdrošināšanas sabiedrības, privātos pensiju fondus, apdrošināšanas starpniekus, kas sniedz uzkrājošās apdrošināšanas pakalpojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un citus naudas pārvedumu un pārskaitījumu pakalpojumu sniedzējus, – Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

2) zvērinātus advokātus – Latvijas Zvērinātu advokātu padome;

3) zvērinātus notārus – Latvijas Zvērinātu notāru padome;

4) zvērinātus revidentus un zvērinātu revidentu komercsabiedrības – Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija;

5) VAS "Latvijas Pasts" – Satiksmes ministrija;

6) kapitālsabiedrības, kas saņēmušas Latvijas Bankas licenci ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai, – Latvijas Banka;

7) izložu un azartspēļu organizētājus – Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija;

8) fiziskas vai juridiskas personas, kas nodarbojas ar dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu tirdzniecību, kā arī starpniecību, – Valsts proves uzraudzības inspekcija;

9) fiziskas vai juridiskas personas, kas veic darījumus ar Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautiem kultūras pieminekļiem – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija;

(2) Valsts ieņēmumu dienests uzrauga šā panta pirmajā daļā neminētos likuma subjektus, kuriem ir šāds darbības veids:

1) nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži;

2) neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā, piedalās jebkādā darījumā vai palīdz šāda darījuma plānošanā vai veikšanā, vai apstiprina darījumu sava klienta labā saistībā ar:

a) nekustamā īpašuma, juridiskas personas pirkšanu vai pārdošanu;

b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu;

c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs;

d) ieguldījumu veikšanu, kas vajadzīgi juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai, šādu juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu;

3) klientu reģistrācijas pakalpojumu sniedzēji;

4) personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu;

5) citas fiziskas vai juridiskas personas, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma, transportlīdzekļu un citu preču tirdzniecību, kā arī starpniecību minētajos darījumos vai pakalpojumu sniegšanu, ja maksājums notiek skaidrā naudā latos vai citā valūtā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā ir ekvivalenta 15 000 eiro vai lielākam apmēram neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas. Ja darījums tiek veikts ārvalstu valūtā, kurai Latvijas Banka nenosaka oficiālo apmaiņas kursu, aprēķiniem izmanto Latvijas Bankas norādītajā informācijas avotā kārtējās nedēļas pirmajā darbdienā publicēto valūtas kursu.

 

46.pants. Uzraudzības un kontroles institūcijas pienākumi

(1) Uzraudzības un kontroles institūcijas pienākums ir:

1) uzskaitīt un reģistrēt uzraugāmos likuma subjektus, izstrādāt pārbaužu metodiku;

2) veikt uzraugāmo un kontrolējamo likuma subjektu darbinieku apmācību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā;

3) veikt regulāras pārbaudes, lai izvērtētu, kā likuma subjekti izpilda šā likuma prasības, konstatējot pārkāpumus lemt par pārbaudes akta sastādīšanu un sankciju piemērošanu;

4) ziņot Kontroles dienestam par pārbaužu laikā konstatētajiem neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, par kuriem attiecīgais likuma subjekts nav ziņojis Kontroles dienestam;

5) pēc Kontroles dienesta pieprasījuma sniegt tam metodisku palīdzību šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai;

6) piemērot vai ierosināt citām kompetentām institūcijām piemērot normatīvajos aktos noteiktās sankcijas par normatīvo aktu pārkāpumiem un kontrolēt šo pārkāpumu novēršanas pasākumus;

7) pēc savas iniciatīvas vai atbilstoši lūgumam veikt informācijas apmaiņu ar ārvalstu iestādēm, kuru pienākumi pēc būtības ir līdzīgi, ja tiek nodrošināta datu konfidencialitāte un to izmantošana ir iespējama vienīgi savstarpēji saskaņotiem mērķiem;

8) ne vēlāk kā līdz katra gada 1. februārim apkopot un iesniegt Kontroles dienestam statistisku informāciju par iepriekšējā gadā veiktajiem pasākumiem, kas saistīti ar likuma subjektu uzraudzību un kontroli;

9) veikt nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas, kas iegūta šā likuma prasību izpildes ietvaros, aizsardzību, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu. Informācijas reģistrēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un iznīcināšanas kārtību nosaka uzraudzības un kontroles institūcijas vadītājs. Informāciju uzraudzības un kontroles institūcija glabā vismaz piecus gadus;

10) veikt informācijas apmaiņu ar citām uzraudzības un kontroles institūcijām, kuras attiecīgajā valstī pilda līdzvērtīgas funkcijas, lai tiktu veiktas darbības, kas samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējas.

(2) Latvijas Zvērinātu notāru padome, Latvijas Zvērinātu advokātu padome un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija veic uzraudzību un kontroli par šī likuma prasību izpildi atbilstoši to darbību regulējošo normatīvo aktu noteiktajai kārtībai. Minēto organizāciju pienākums ir:

1) izstrādāt kārtību, kurā ir noteikts likuma subjektam veicamais pasākumu kopums šī likuma prasību izpildes nodrošināšanai;

2) nodrošināt, ka tiek veikta uzraugāmo un kontrolējamo likuma subjektu apmācība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā;

3) piemērot vai ierosināt citām kompetentām institūcijām piemērot normatīvajos aktos noteiktās sankcijas, konstatējot šī likuma prasību neievērošanu.

 

47.pants. Uzraudzības un kontroles institūcijas tiesības

(1) Uzraudzības un kontroles institūcijai ir tiesības:

1) apmeklēt uzraudzībā vai kontrolē esošajiem likuma subjektiem piederošās vai to lietošanā esošās telpas, kas saistītas ar to komercdarbību vai profesionālo darbību, un veikt tajās pārbaudes;

2) pieprasīt no uzraudzībā vai kontrolē esošajiem likuma subjektiem informāciju, kas saistīta ar šā likuma prasību izpildi, pieprasīt uzrādīt dokumentu oriģinālus, izskatīt un saņemt to kopijas vai norakstus, saņemt attiecīgus paskaidrojumus, kā arī veikt darbības, lai nepieļautu vai samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas iespējas;

3) sastādīt aktus, kas apstiprina šā likuma prasību pārkāpumus un ar tiem saistītos faktus;

4) noteikt likuma subjektiem termiņu, līdz kuram novēršami konstatētie šajā likumā paredzēto prasību pārkāpumi, un kontrolēt šo pārkāpumu novēršanas izpildi;

5) publicēt statistiku par šā likuma prasību pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām;

6) pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm jebkuru to rīcībā esošo informāciju šajā likumā noteikto pienākumu izpildei;

7) izdot ieteikumus likuma subjektiem šajā likumā noteikto pienākumu izpildei.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības izdot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības un kontroles noteikumus, nosakot kredītiestādēm un finanšu iestādēm, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu (valūtas maiņu), saistošas prasības, šajā likumā noteikto pienākumu izpildei attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmas izveidi, patieso labuma guvēju noskaidrošanu un pārliecināšanos, ka persona, kas norādīta kā patiesais labuma guvējs, ir klienta patiesais labuma guvējs, klientu veikto darījumu uzraudzību un klientu saimnieciskās darbības pārzināšanu.

 

48.pants. Informācijas izpaušanas aizliegums

(1) Šā likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijām, to amatpersonām un darbiniekiem nav tiesību informēt šā likuma subjektu klientus un patiesos labuma guvējus un citas personas par to, ka Kontroles dienestam ir sniegtas ziņas par klientu un neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem un var tikt veikta vai tiek veikta šo ziņu analīze vai pirmstiesas izmeklēšana saistībā ar noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā uzraudzības un kontroles institūcijām noteiktie aizliegumi neattiecas uz gadījumiem, kad tās sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai, un gadījumiem, kad likuma subjekts ir atturējies no darījuma veikšanas.

 

49.pants. Uzraudzības un kontroles institūciju atbrīvošana no atbildības

Ziņošana Kontroles dienestam šajā nodaļā noteiktajā kārtībā nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu, un saistībā ar to šā likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijām, to amatpersonām un darbiniekiem neiestājas juridiskā atbildība neatkarīgi no tā, vai noziedzīgs nodarījums, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai ar to saistīta cita noziedzīga nodarījuma fakts, pirmstiesas kriminālprocesā un tiesā tiek vai netiek pierādīts.

 

IX nodaļa
Kontroles dienests

50.pants. Kontroles dienesta juridiskais statuss

(1) Kontroles dienests ir speciāli izveidota valsts institūcija, kas saskaņā ar šo likumu veic neparastu un aizdomīgu darījumu kontroli un iegūst, saņem, reģistrē, apstrādā, apkopo, uzglabā, analizē un sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma vai citas ar to saistītas krimināli sodāmas darbības novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai.

(2) Kontroles dienests darbojas prokuratūras pārraudzībā.

(3) Kontroles dienesta struktūru un amatu sarakstu atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem nosaka ģenerālprokurors.

(4) Kontroles dienesta priekšnieku uz četriem gadiem ieceļ amatā un atbrīvo no amata ģenerālprokurors. Kontroles dienesta darbiniekus pieņem darbā, kā arī atlaiž no darba Kontroles dienesta priekšnieks. Kontroles dienesta darbinieku darba samaksu nosaka Ministru kabinets.

(5) Kontroles dienesta priekšniekam un darbiniekiem ir jāatbilst tām prasībām, kādas paredzētas likumā "Par valsts noslēpumu", lai saņemtu nepieciešamo speciālo atļauju piekļūšanai sevišķi slepenai informācijai.

 

51.pants. Kontroles dienesta pienākumi un tiesības

(1) Kontroles dienesta pienākums ir:

1) saņemt, apkopot, uzglabāt un analizēt likuma subjektu ziņojumus, kā arī citā veidā iegūto informāciju, lai konstatētu, vai šī informācija var būt attiecināma uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu vai ar to saistītu citu noziedzīgu nodarījumu;

2) sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai;

3) analizēt sniegto ziņojumu kvalitāti un tās izmantošanas efektivitāti un informēt par to likuma subjektus;

4) veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma paņēmienu analīzi un izpēti, pilnveidot metodes šādu darbību aizkavēšanai un atklāšanai;

5) šajā likumā noteiktajā kārtībā sadarboties ar starptautiskajām un ārvalstu institūcijām, kas nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu;

6) sniegt uzraudzības un kontroles institūcijām informāciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšanas, legalizācijas un terorisma finansēšanas raksturīgākajiem paņēmieniem un vietām, lai tiktu veiktas darbības, kas samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējas, nodrošināt uzraudzības un kontroles institūciju darbinieku apmācību jautājumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu;

7) sniegt likuma subjektiem un to uzraudzības un kontroles institūcijām šā likuma 4.panta trešajā daļā minēto informāciju un nodrošināt tās atjaunināšanu;

8) pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma atbilstoši to kompetencei sniegt ziņas par šā likuma subjektu ziņojumu statistiku, kvalitāti un izmantošanas efektivitāti;

9) ņemot vērā tā rīcībā esošo informāciju, sniegt likuma subjektiem, uzraudzības un kontroles iestādēm, pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm un prokuratūrai rekomendācijas, lai samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējas;

10) publicēt informāciju par Kontroles dienesta darba rezultātiem, norādot iepriekšējā gada laikā izmeklēto gadījumu un kriminālvajāšanai pakļauto personu skaitu, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas noziedzīgiem nodarījumiem notiesāto personu skaitu un apturēto un konfiscēto līdzekļu apjomu;

11) informēt uzraudzības un kontroles institūcijas par atklātajiem likuma subjektu pieļautajiem šā likuma prasību pārkāpumiem;

12) apkopot un iesniegt Kontroles dienesta Konsultatīvajai padomei šā likuma 46. panta pirmās daļas 8. punktā minēto statistisko informāciju.

(2) Kontroles dienesta tiesības ir:

1) šajā likumā noteiktajos gadījumos dot rīkojumu likuma subjektam apturēt darījumu vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā;

2) šajā likumā noteiktajos gadījumos dot rīkojumus valsts informācijas sistēmas pārzinim veikt pasākumus, lai nepieļautu līdzekļu pārreģistrāciju;

3) dot norādījumus likuma subjektiem par klienta identifikācijas un izpētes gaitā iegūto dokumentu glabāšanas termiņa pagarināšanu;

4) pieprasīt un saņemt informāciju no likuma subjektiem, valsts un pašvaldību iestādēm;

5) sniegt informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai tiesai, uzraudzības un kontroles institūcijām;

6) apmainīties ar informāciju ar ārvalstu institūcijām, kuru pienākumi ir līdzīgi Kontroles dienesta pienākumiem.

 

52.pants. Kontroles dienesta atbildība

Ja šajā likumā noteiktie rīkojumi, doti atbilstoši šā likuma prasībām, Kontroles dienestam un tā amatpersonām neiestājas juridiskā, tai skaitā civiltiesiskā, atbildība par rīkojuma sekām.

 

53.pants. Informācijas aizsardzība Kontroles dienestā

(1) Kontroles dienests tā rīcībā esošo informāciju drīkst izmantot tikai šajā likumā paredzētajiem mērķiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 (2) Informācija, kura Kontroles dienestā iegūta ģenerālprokurora un īpaši pilnvarotu prokuroru uzraudzības kārtībā, nav nododama operatīvās darbības subjektu, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras vai tiesas rīcībā vai izmantojama to vajadzībām.

 (3) Kontroles dienests veic nepieciešamos administratīvos, tehniskos un orga­nizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas aizsardzību, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu. Informāciju par darījumiem Kontroles dienestā glabā vismaz piecus gadus. Kontroles dienestā saņemtās informācijas apstrāde netiek iekļauta Datu valsts inspekcijas personas datu apstrādes reģistrā.

(4) Informāciju, kas Kontroles dienestam ir sniegta atbilstoši šā likuma prasībām, Kontroles dienestam ir tiesības izmantot tikai šajā likumā paredzētajiem mērķiem. Kontroles dienesta darbinieks, kas izmantojis šīs ziņas citiem mērķiem vai izpaudis tās personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ir saucams pie kriminālatbildības Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

 

X nodaļa
Kontroles dienesta sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām

 

54.pants. Valsts un pašvaldību institūciju sadarbības pienākums

Visām valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniegt Kontroles dienestam tā funkciju veikšanai pieprasīto informāciju. Veicot informācijas apmaiņu ar Kontroles dienestu, personai, kura veic datu apstrādi, ir aizliegts izpaust citām fiziskajām vai juridiskajām personām informācijas apmaiņas faktu un informācijas saturu, izņemot gadījumos, kad informācija tiek sniegta pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai.

 

55.pants. Kontroles dienesta sadarbība ar pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūru un tiesu

Kontroles dienests pēc savas iniciatīvas var sniegt informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai, ja šī informācija ļauj pamatoti pieņemt, ka attiecīgā persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tajā skaitā ir veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu.

 

56.pants. Informācijas pieprasījumu apmierināšana

(1) Kontroles dienests pēc ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarotu prokuroru no likumības un pamatotības viedokļa izvērtēta un akceptēta operatīvās darbības subjektu, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu vai prokuratūras pieprasījuma, kā arī tiesas pieprasījuma atbilstoši šā likuma prasībām sniedz informāciju, ja par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti šā likuma 5.pantā, uzsākta vismaz viena no šādām darbībām:

1) uzsākts kriminālprocess Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā;

2) ierosināta operatīvās uzskaites lieta Operatīvās darbības likumā noteiktajā kārtībā.

 (2) Pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma Kontroles dienests sniedz normatīvajos aktos paredzēto valsts amatpersonu un citu fizisko personu deklarāciju pārbaudei nepieciešamo tā rīcībā esošo informāciju, ja ir pamatotas aizdomas, ka amatpersona vai cita fiziskā persona deklarācijā norādījusi nepatiesas ziņas par savu mantisko stāvokli vai ieņēmumiem.

 

57.pants. Atbildība par informācijas pieprasīšanu

(1) Par informācijas pieprasīšanas pamatotību ir atbildīgs tās pieprasītājs un īpaši pilnvarots prokurors, kurš akceptējis pieprasījumu.

(2) Kontroles dienesta sniegto informāciju drīkst publiskot ar brīdi, kad attiecīgā persona tiek saukta pie kriminālatbildības.

 

58.pants. Informācijas izmantošana

Šajā nodaļā minētās valsts institūcijas informāciju, kuru tām sniedzis Kontroles dienests, drīkst izmantot tikai tam mērķim, kādam tā saņemta.

 

 

XI nodaļa
Kontroles dienesta Konsultatīvā padome

 

59.pants. Konsultatīvās padomes uzdevums

Lai sekmētu Kontroles dienesta darbību un koordinētu tā sadarbību ar pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūru, tiesu un šā likuma subjektiem, tiek izveidota Konsultatīvā padome, kuras uzdevums ir:

1) koordinēt valsts institūciju, likuma subjektu un to uzraudzības un kontroles institūciju sadarbību šā likuma prasību izpildē;

2) izstrādāt ieteikumus Kontroles dienestam šajā likumā paredzēto pienākumu veikšanai;

3) sagatavot un iesniegt Kontroles dienestam ieteikumus par neparasta darījuma pazīmju saraksta grozīšanu;

4) informēt ģenerālprokuroru pēc viņa lūguma vai pēc savas iniciatīvas par Kontroles dienesta darbu un sniegt ieteikumus šā dienesta darbības pilnveidošanai.

 

60.pants. Konsultatīvās padomes sastāvs

(1) Konsultatīvās padomes sastāvā:

1) divus pārstāvjus norīko finanšu ministrs, tajā skaitā vienu no Valsts ieņēmumu dienesta;

2) pa vienam pārstāvim norīko:

a) iekšlietu ministrs,

b) tieslietu ministrs,

c) Latvijas Banka,

d) Finanšu un kapitāla tirgus komisija,

e) Latvijas Komercbanku asociācija,

f) Latvijas Apdrošinātāju asociācija,

g) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija,

h) Latvijas Zvērinātu notāru padome,

i) Latvijas Zvērinātu advokātu padome,

j) Augstākā tiesa.

(2) Konsultatīvās padomes sēdes vada ģenerālprokurors.

(3) Konsultatīvā padome uz savām sēdēm uzaicina Kontroles dienesta priekšnieku un ekspertus.

(4) Konsultatīvās padomes lietvedību nodrošina Kontroles dienests.

 

XII nodaļa
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas koordinācija

 

61. pants. Koordinējošā institūcija

(1) Koordinējošā institūcija, kuras darbības mērķis ir saskaņot un pilnveidot valsts institūciju un privātā sektora sadarbību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā, ir Finanšu sektora attīstības padome.

(2) Finanšu sektora attīstības padomes sastāvu, funkcijas, uzdevumus, tiesības, lēmumu pieņemšanas kārtību un darba organizāciju nosaka Ministru kabinets.

XIII nodaļa

Starptautiskā sadarbība

 

62.pants. Informācijas apmaiņa

(1) Kontroles dienests drīkst pēc savas iniciatīvas vai atbilstoši lūgumam veikt informācijas apmaiņu ar ārvalstu pilnvarotajām iestādēm, kuru pienākumi pēc būtības ir līdzīgi šā likuma 50.panta pirmajā daļā un 51.pantā minētajiem pienākumiem, kā arī ar ārvalstu vai starptautiskajām terorisma finansēšanas apkarošanas institūcijām ar terorismu saistītu līdzekļu kustības kontroles jautājumos, ja:

1) tiek nodrošināta datu konfidencialitāte un to izmantošana vienīgi savstarpēji saskaņotiem mērķiem;

2) tiek garantēta informācijas izmantošana tikai tādu noziedzīgu nodarījumu novēršanai un atklāšanai, kas ir krimināli sodāmi Latvijā.

(2) Informācijas apmaiņas veikšanai ar šā panta pirmajā daļā minētajām iestādēm un institūcijām Kontroles dienests ir tiesīgs noslēgt sadarbības līgumus, vienojoties par informācijas apmaiņas kārtību un saturu. Papildus šā panta pirmajā daļā paredzētajiem Kontroles dienests ārvalstu pilnvarotajām iestādēm un starptautiskajām institūcijām ir tiesīgs noteikt vēl citus sniegtās informācijas izmantošanas ierobežojumus un nosacījumus, kā arī pieprasīt ziņas par tās izmantošanu. Informācija tiek sniegta analīzei, un tās tālākai nodošanai ir nepieciešama Kontroles dienesta iepriekšēja piekrišana atbilstoši šā panta pirmās daļas prasībām.

(3) Kontroles dienestam ir tiesības atteikties pilnā vai daļējā apjomā veikt informācijas apmaiņu vai dot piekrišanu tās tālākai nodošanai šādos gadījumos:

1) šāda rīcība var kaitēt Latvijas suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām valsts interesēm;

2) ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona tiks vajāta vai sodīta rases, reliģijas, pilsonības, etniskās izcelsmes vai politisko uzskatu dēļ;

3) šāda rīcība būtu nepārprotami nesamērīga attiecībā pret Latvijas valsts vai personas likumīgajām interesēm;

4) persona, kura iekļauta teroristu sarakstā, noziedzīgu nodarījumu ir izdarījusi vienas valsts teritorijā, ir šīs valsts pilsonis, atrodas šajā valstī un nevienā citā valstī nav izdarījusi krimināli sodāmu nodarījumu.

(4) Kontroles dienests var pieprasīt arī citu valstu iestādēm, kas nav minētas šā panta pirmajā daļā, informāciju, kas nepieciešama, lai analizētu saņemtos ziņojumus par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem.

(5) Ārvalstu izmeklēšanas iestādēm un tiesām Kontroles dienesta rīcībā esošā informācija tiek sniegta kārtībā, kāda paredzēta starptautiskajos līgumos par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās, un izmantojot tajos norādīto Latvijas valsts institūciju starpniecību, turklāt tikai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir krimināli sodāmi Latvijā, ja starptautiskajos līgumos par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās nav noteikts citādi.

 

63.pants. Rīkojumu izdošana

(1) Kontroles dienestam ir tiesības pēc citu valstu pilnvaroto iestāžu vai starptautisko terorisma novēršanas institūciju lūguma atbilstoši šā likuma prasībām izdot rīkojumu atbilstoši šā likuma V nodaļas prasībām.

(2) Kontroles dienestam ir tiesības izdot rīkojumu, ja lūgumā sniegtā informācija ļauj pamatoti pieņemt, ka notiek noziedzīgs nodarījums, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma finansēšana vai šādu darbību mēģinājums, un šāds rīkojums arī būtu izdots, ja būtu saņemts ziņojums par neparastu vai aizdomīgu darījumu šajā likumā paredzētajā kārtībā.

 

Pārejas noteikumi

 

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, nr.3, 2000, nr.14, 2002, nr.16, 2004, nr.2, 2005, nr.13, 2006, nr.12).

2. Šajā likumā noteikto klienta identifikāciju un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu tiem klientiem, ar kuriem ir spēkā esošas darījuma attiecības un kuriem tā nav veikta, likuma subjekti veic ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.janvārim vai līdz minētajam termiņam pārtrauc ar tiem darījuma attiecības.

3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.jūlijam ir spēkā:

a) Ministru kabineta 1998. gada 2. jūnija noteikumi Nr. 213 "Noteikumi par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku darba samaksas sistēmu",

b) Ministru kabineta 1998. gada 29. decembra noteikumi Nr. 497 " Kārtība, kādā valsts institūcijas sniedz informāciju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam",

c) Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumi Nr.127 "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un ziņošanas kārtību",

d) Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta noteikumi Nr.731 "Noteikumi par valstīm un starptautiskajām organizācijām, kuru sastādītajos sarakstos iekļautas personas sakarā ar aizdomām par terora akta izdarīšanu vai līdzdalību tajā".

4. Likuma subjekti, kurus atbilstoši 45.panta otrajai daļai uzrauga Valsts ieņēmumu dienests un kuri savu darbību uzsākuši līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim, par savu darbības veidu rakstveidā informē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi 30 darba dienu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās.

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.septembra Direktīvas 2005/60/EC par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai;

2. Eiropas Komisijas 2006.gada 1.augusta Direktīvas 2006/70/EC ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz "politiski ietekmējamas personas" definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos.

 

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

 

Finanšu

ministrs

 

Valsts

sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

O. Spurdziņš

I. Krūmane

E. Strazdiņa

M. Radeiko

J. Bogdanovs

 

 

 

 

 

14.01.2008 13:0814.01.2008 12:43

10937

J. Bogdanovs

6 777 4839, juris.bogdanovs@fktk.lv

Likumprojekta "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums"

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Šobrīd spēkā esošais likums "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" tika pieņemts 1997.gadā. Likumā ir izdarīta virkne grozījumu, un šobrīd tas atbilst Eiropas Savienības direktīvas 91/308/EEK par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanai (naudas atmazgāšanai) un direktīvas 2001/97/EK, kas papildina direktīvu 91/308/EEK par to, kā novērts finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanai (naudas atmazgāšanai) prasībām.

2005.gada 26.oktobrī tika pieņemta jauna Eiropas Savienības direktīva noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (dokuments attiecas uz EEZ).

2006.gada 1.augustā tika pieņemta Komisijas Direktīva 2006/70/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz politiski eksponētas personas definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām.

Latvijas Republikai kā Eiropas Savienības dalībvalstij atbilstoši primārajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem ir pienākums ieviest nacionālajos normatīvajos aktos Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvas. Direktīvu 2005/60/EK un 2006/70/EK prasības nacionālajos normatīvajos aktos ieviešamas līdz 2007.gada 15.decembrim.

Lai ieviestu minētās direktīvas, likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" būtu jāveic apjomīgi grozījumi, kas sarežģītu likuma lietošanu. Tāpēc minēto direktīvu ieviešanai tika pieņemts lēmums izstrādāt jaunu likuma projektu, pēc kura pieņemšanas likums "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" zaudētu spēku.

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojektā "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums" (turpmāk – likumprojekts) ir ieviestas direktīvu 2005/60/EK un 2006/70/EK prasības, kas pielāgotas Latvijas normatīvajiem aktiem un papildinātas ar nacionālo regulējumu.

Likumprojekts nosaka likuma subjektu loku, likuma prasības attiecinot ne tikai uz direktīvā 2005/60/EK minētajām personām, bet arī uz lombardiem un personām, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus.

Tiek noteikti likuma subjektu pienākumi pirms darījuma attiecību uzsākšanas vai atsevišķos gadījumos darījuma attiecību uzsākšanas brīdī, identificēt klientu, kā arī veikt tā izpēti, noskaidrojot patieso labuma guvēju, iegūstot informāciju par klienta saimniecisko vai personisko darbību un līdzekļu izcelsmi, kā arī noteikts pienākums veikt klienta veikto darījumu uzraudzību pēc darījuma attiecību sākšanas un, identificējot neparastu vai aizdomīgu darījumu, ziņot par to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienests).

Ar likumprojektu tiek ieviesta "uz risku balstīta pieeja" cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, paredzot, ka likuma subjekti veic noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un, vadoties no minētā novērtējuma, iekšējās kontroles sistēmā nosaka klientu izpētes apjomu (jo lielāks risks, jo lielāka uzmanība jāpievērš klientam).

Gadījumos, kad likuma subjektiem ir pamatotas aizdomas vai ir informācija par to, ka darījums tiek veikts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai, tam ir pienākums atturēties no darījuma veikšanas, ziņojot Kontroles dienestam.

Tāpat detalizētāk nekā pašreiz spēkā esošajā likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" tiek regulēti jautājumi, kas saistīti ar klientu identificēšanu un patieso labuma guvēju noskaidrošanu.

Tiek noteikti arī uzraudzības un kontroles institūciju pienākumi un tiesības, kā arī Kontroles dienesta darbības principi.

Atšķirībā no šobrīd spēkā esošā likuma "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu", likumprojekts ļauj likuma subjektiem piemērot uz riska novērtējumu balstītu pieeju, veltot vairāk uzmanības klientiem, attiecībā pret kuriem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risks ir lielāks, bet mazāk uzmanības zema riska gadījumos. Tāpat likumprojekts nosaka pamatprasības iekšējās kontroles sistēmas izveidei, kā arī detalizētāk nosaka identifikācijas un klienta izpētes pasākumus. Tiek mainīti arī gadījumi, kad likuma subjekts var nepiemērot likuma prasības.

Likumprojekta normu piemērošana nepalielinās izmaksas kredītiestādēm, finanšu iestādēm un citiem likuma subjektiem, kuriem bija pienākums ievērot likuma "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" normas.

Lai nodrošinātu likumā noteikto uzraudzības un kontroles institūciju pienākumu izpildi, t.sk., uzraugāmo likuma subjektu apzināšanu un uzskaiti, Valsts ieņēmumu dienests papildinās Nodokļu informācijas sistēmu ar jaunu lauku – pazīmi, kas norādītu uz to, ka šī persona ir Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmais likuma subjekts. Jaunas valsts informācijas sistēmas likuma subjektu reģistrācijai netiks veidotas.

3. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi  
 

Likumprojekts regulē un nosaka dažādu procedūru ievērošanu, lai pēc iespējas mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu 

Likumprojektam ir ietekme uz uzņēmējdarbības vidi. Daļai likumprojekta subjektu (grāmatvežiem, neatkarīgiem juristiem, klientu reģistrācijas pakalpojumu sniedzējiem, personām, kas, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus, skaidrā naudā saņem atlīdzību, kas pārsniedz 15 000 EUR ekvivalentu) tiek uzlikti jauni pienākumi, kādi līdz šim tiem nebija, noteiktos gadījumos veikt klientu identifikāciju un izpēti, ziņot par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, kā arī glabāt klientu identifikācijas un izpētes dokumentus. Šādu pienākumu izpilde likuma subjektiem var būt saistītas ar papildu izmaksām.

Administratīvās procedūras netiek vienkāršotas.

3. Sociālo seku izvērtējums 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads
Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2007
2008
2009
2010

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
1480,1
1350,6
1352,4

3. Finansiālā ietekme
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
- 1480,1
-1350,6
-1352,4

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

KOPĀ (visiem)
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
1480,1
1350,6
1352,4

5.1.Valsts ieņēmumu dienests

 
KOPĀ (VID)
 
 
1385,2
1276,4
1276,4

1. algu pielikums esošajiem darbiniekiem par papildus funkciju veikšanu = 730 cilv. (Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu un Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes nodokļu kontrolē esošās štata vietas) x LVL 140,00 mēnesī [LVL 100,00 (amatalgas palielinājums mēnesī vienam darbiniekam) + LVL 13,00 (darba devēja sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas un citi maksājumi) + LVL 27,00 (darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas)] x 12 mēneši = LVL 1 226 400
 
 
1 226,4
1 226,4
1 226,4
2. izdevumi darbinieku apmācībām un likuma subjektu konsultācijām = [730 cilv. (Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu un Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes nodokļu kontrolē esošās štata vietas) x LVL 30,00 (šobrīd vidējās izmaksas par apmācībām uz vienu Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku) = LVL 21 900] + [5000 (iespējamo likuma subjektu skaits pēc Valsts ieņēmumu dienesta aplēsēm) x LVL 15,00 (izmaksas uz vienu konsultējamo likuma subjektu) = LVL 75 000] + [izdevumi informatīvo bukletu izgatavošanai] – 2009.gadam. Sākot ar 2010.gadu un turpmāk izdevumi tiks samazināta uz pusi.
 
 
100,0
50,0
50,0
3. programmnodrošinājums un NIS funkcionalitātes paplašināšana = 280 cilvēkdienas x LVL 210 = LVL 58  800 *
 
 
58, 8
0
0

5.2. Valsts Proves uzraudzības inspekcija

 

KOPĀ (VPUI)
 
 
43,9
33,9
35,7
 
1. LVL 700 (eksperta darba alga) x 2 jaunas štata vietas x 12 mēneši x 1,15 (koeficients, kas sevī ietver noteikto maksimālo papildus atalgojumu – atvaļinājumu pabalsts, ikgadējais ierēdņu novērtējums, prēmija, samaksa par papildus darbu) = LVL 19320
(sākot ar 2010.gadu tiek pierēķināts 10% algu pieaugums gadā)
 
 
19,3
21,3 
22,7 
2. Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (par 2 jaunām štata vietām)
 
 
4,7
5,1
5,5
3. informatīvo materiālu sagatavošana un izdošana (1000 gab. x LVL 2,50 (vidējā cena par materiālu sagatavošanu, maketēšanu, drukāšanu u.c. saistītās izmaksas)) **
 
 
2,5
2,5
2,5
4. apmācības sistēmas dalībniekiem jeb saimnieciskās darbības veicējiem - likumprojekta subjektiem, kuriem attiecīgajā nozarē ir jāveic likuma normu ieviešana (veikalu, lombardu, antikvariātu utt.  darbinieki, vadītāji)
 
 
3,0
1,0
1,0
5. darba vietu iekārtošana, mēbeles, datortehnika 2 jaunām štata vietām
 
 
2,1
0
0
6. darbinieku apmācība likumā paredzēto funkciju izpildei
 
 
0,3
0
0
7. programmnodrošinājums (2009.gads) un programmatūru pilnveidošana (sākot ar 2010.gadu un turpmāk)
 
 
12,0
4,0
4,0

5.2. Kontroles dienests

 
KOPĀ (KD)
 
 
51
40,3
40,3

1. Darba samaksa 3 papildus štata vietām – LVL 32544

-) 1 apmācību nodaļas vadītājs = LVL 1116 (mēneša amatalga Ls 930 + 20% piemaksa par darbu paaugstinātas atbildības apstākļos) x 12 mēneši = LVL 13392

-) 2 darījumu operāciju analītiķi = LVL 798 (mēneša amatalga Ls 665 + 20% piemaksa par darbu paaugstinātas atbildības apstākļos) x 12 mēneši x 2 štata vietas = LVL 19152
 
 
32,5
32,5
32,5

2. Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par 3 jaunām štata vietām (24,09%)
 
 
7,8
7,8
7,8
3. Darba vietu iekārtošana 3 jaunām štata vietām = (3 monitori: 214Ls x 3 gab. + 3 datori: 990Ls x 3gab. + 3 UPS: 106 Ls x 3gab. + KVM Pārslēgums (3gab.) 38 LS x 3gab.+ 3 telefoni: 120Ls x 3gab. + programmatūras: 1175Ls x 3gab. + printeris: 919 Ls x 3gab. + mēbeles 3 št.v.: 625Ls x 3gab.) = LVL 10723
 
 
10,7
0
0

6. Cita informācija

* Lai nodrošinātu likumā noteikto uzraudzības un kontroles institūciju pienākumu izpildi, t.sk., uzraugāmo likuma subjektu apzināšanu un uzskaiti, Valsts ieņēmumu dienests papildinās Nodokļu informācijas sistēmu ar jaunu lauku – pazīmi, kas norādītu uz to, ka šī persona ir VID uzraugāmais likuma subjekts (jaunā lauka iekļaušana NIS DB, saraksta un formas loga, dažu jaunu klasifikatoru veidošana un sasaiste ar personu (juridiskās personas un fiziskās personas) -  darbietilpība 100 c/dienas + reģistrācijas ziņu iesniegšanai, izmantojot Elektronisko deklarēšanas sistēmu (EDS) – jaunas formas izstrādei paredzamā darbietilpība 30 c/d +  jaunu pārskatu veidošanai Datu noliktavas sistēmā (DNS) paredzamā darbietilpība 150 c/d = darbietilpība 280 c/dienas. Vienas cilvēkdienas aptuvenās izmaksas 210 LVL. Jaunas valsts informācijas sistēmas likuma subjektu reģistrācijai netiks veidotas.

 

** informāciju likuma subjektiem - uzņēmumiem, kas veic saimnieciskās darbības ar paaugstināta riska preci (investīciju zelts, sudrabs, platīns, investīciju briljanti – apgrozības pieaugums 2007.gadā 60%, kas apliecina ka šie materiāli tiek plaši izmantoti kā investīciju līdzekļi) par likuma prasībām, metodiskajiem materiāliem, reģistrācijas prasībām utml.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

   Pēc likuma pieņemšanas būs nepieciešams no jauna izdot vai attiecīgi grozīt Ministru kabineta un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumus:

1.                  "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un ziņošanas kārtību" (likumprojekta 1.panta 14.punkts). Noteikumu mērķis ir noteikt tās pazīmes, kas raksturo darījumu kā neparastu, kā arī detalizētāk norādīt ziņošanas kārtību. Pašlaik ir spēkā Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumi Nr. 127 "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un ziņošanas kārtību".

2.                              "Noteikumi par valstīm un starptautiskajām organizācijām, kuru sastādītajos sarakstos iekļautas personas sakarā ar aizdomām par terora akta izdarīšanu vai līdzdalību tajā" (likumprojekta 4.panta otrās daļas 1.punkts). Ārlietu ministrija sadarbībā ar Kontroles dienestu, Ģenerālprokuratūru, Tieslietu ministriju un Aizsardzības ministriju strādā pie jaunu Ministru kabineta noteikumu izstrādes par valstīm un starptautiskajām organizācijām, kuru sastādītajos sarakstos iekļautas personas sakarā ar aizdomām par terora akta izdarīšanu vai līdzdalību tajā. Pašlaik ir spēkā Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta noteikumi Nr.731 "Noteikumi par valstīm un starptautiskajām organizācijām, kuru sastādītajos sarakstos iekļautas personas sakarā ar aizdomām par terora akta izdarīšanu vai līdzdalību tajā".

3.                  "Noteikumi par valstīm, kuru normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā atbilst Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām" (likumprojekta 26.panta ceturtā daļa). Noteikumu mērķis ir noteikt tās trešās valstis, kuru normatīvie akti atbilst Eiropas Savienības noteiktajām prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, lai atvieglotu likumprojekta prasību izpildi attiecībā pret klientiem, kas atrodas valstīs, kurās pastāv ES līdzvērtīgas prasības šajā jomā. Eiropas Komisija šobrīd strādā pie kritēriju izveides, kā tiks noteikts, vai trešās valsts normatīvie akti ir līdzvērtīgi ES prasībām.

4.                  "Noteikumi par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku darba samaksas sistēmu" (likumprojekta 49.panta sestā daļa). Pašlaik ir spēkā Ministru kabineta 1998.gada 2.jūnija noteikumi Nr.213 "Noteikumi par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku darba samaksas sistēmu".

5.                  "Kārtība, kādā valsts institūcijas sniedz informāciju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam" (likumprojekta 53.pants). Pašlaik ir spēkā Ministru kabineta 1998.gada 29.decembra noteikumi Nr.497 "Kārtība, kādā valsts institūcijas sniedz informāciju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam".

6.                  "Noteikumi par kredītiestāžu un finanšu iestāžu sniegto pakalpojumu un klientu veikto darījumu pazīmēm, kurām izpildoties, kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir pienākums veikt padziļinātu klientu izpēti" (likumprojekta 22.panta trešā daļa). Minēto noteikumu izstrāde ir deleģēta Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

7.                              1.punktā un 3.-6.punktā minēto Ministru kabineta un 7.punktā minēto Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumu projekti nav sagatavoti. Likumprojekta Pārejas noteikumu 3. punkts paredz, ka līdz minēto Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanai spēkā ir 2001.gada 20. marta noteikumi Nr.127 "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un ziņošanas kārtību", 1998.gada 2.jūnija noteikumi Nr.213 "Noteikumi par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku darba samaksas sistēmu", 1998.gada 29.decembra noteikumi Nr.497 "Kārtība, kādā valsts institūcijas sniedz informāciju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam" un 2006.gada 29.augusta noteikumi Nr.731 "Noteikumi par valstīm un starptautiskajām organizācijām, kuru sastādītajos sarakstos iekļautas personas sakarā ar aizdomām par terora akta izdarīšanu vai līdzdalību tajā".

 

8. Pēc likumprojekta pieņemšanas būs nepieciešams izdarīt grozījumus likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu", papildinot Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumus un ierēdņiem noteiktās tiesības, lai Valsts ieņēmumu dienests varētu nodrošināt nefinanšu sektora uzraudzību un kontroli.

 

9. Pēc likumprojekta pieņemšanas nepieciešami papildinājumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot atbildību par likumprojekta 10. panta ceturtajā daļā noteikto ziņu nesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam. Tāpat jāveic grozījumi administratīvo pārkāpumu kodeksā, papildinot to ar normu, kas uzraudzības un kontroles institūcijām dod tiesības konstatēt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību pārkāpumu un nosūtīt to izskatīšanai kompetentajai iestādei, nosakot arī, kura šajā gadījumā ir kompetentā iestāde. Šī norma nebūtu attiecināma uz uzraudzības un kontroles institūcijām, kurām speciālajos likumos jau ir paredzētas šādas tiesības vai tiesības piemērot administratīvos sodus.

 

10. Vienlaikus ar likumprojektu, tiek virzīti grozījumi Kriminālprocesa likumā.

 

Grozījumi normatīvajos aktos tiks iesniegti Ministru kabinetā trīs mēnešu laikā pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā.

 

Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Ar likumprojektu tiek ieviestas Eiropas Kopienas direktīvas 2005/60/EK un 2006/70/EK. 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojektā ir iekļautas Starptautiskās finanšu darba grupas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu rekomendācijas un Starptautiskā Valūtas fonda norādījumi.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts atbilst 12.09.1999. Starptautiskajai konvencijai par cīņu pret terorismu, Apvienoto Nāciju Organizācijas 15.11.2000. Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību un 08.11.1990. Konvencijai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju.

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.) norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (dokuments attiecas uz EEZ).

Komisijas 2006.gada 1.augusta Direktīva 2006/70/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz politiski eksponētas personas definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos.

Padomes 2005. gada 24. februāra pamatlēmums 2005/212/TI  par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe

(atbilst/neatbilst)

Komentāri

1.panta 1. punkts.

2005/60/EK 3.panta 3. punkts

Atbilst

 

1.panta 2. punkts.

2005/60/EK 3.panta 3. punkts

Atbilst

 

1.panta 3. punkts.

2005/60/EK 3.panta 9. punkts

Atbilst

 

1.panta 4. punkts.

N/A

 

Direktīva nedefinē terminu „klients”

1.panta 5. punkta a) apakšpunkts.

2005/60/EK 3. panta 6. punkta a) apakšpunkta i) un ii) apakšpunkts

Atbilst

 

1.panta 5. punkta b) apakšpunkts.

2005/60/EK 3. panta 6. punkta b) apakšpunkts

Atbilst

 

1.panta 5. punkta c) apakšpunkts.

2005/60/EK 3. panta 6. punkts

Atbilst

 

1.panta 5. punkta d) apakšpunkts.

2005/60/EK 3. panta 6. punkts

Atbilst

 

1.panta 6. punkts.

2005/60/EK 3. panta 1. punkts

Atbilst

 

1.panta 7. punkts.

2005/60/EK 3. panta 2. punkts

Atbilst

 

1.panta 7. punkta a) apakšpunkts.

2005/60/EK 3. panta 2. punkta b) apakšpunkts

Atbilst

 

1.panta 7. punkta b) apakšpunkts.

2005/60/EK 3. panta 2. punkta e) apakšpunkts

Atbilst

 

1.panta 7. punkta c) apakšpunkts.

2005/60/EK 3. panta 2. punkta d) apakšpunkts

Atbilst

 

1.panta 7. punkta d) apakšpunkts.

2005/60/EK 3. panta 2. punkta c) apakšpunkts

Atbilst

 

1.panta 7. punkta e) apakšpunkts.

2005/60/EK 3. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Atbilst

 

1.panta 7. punkta f) apakšpunkts.

2005/60/EK 3. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Atbilst

 

1.panta 8. punkts.

N/A

 

Direktīvā netiek definēts termins „juridisks veidojums”

1.panta 9. punkts.

N/A

 

Direktīvā tiek lietots termins „ārštata grāmatvedis”, bet tas netiek definēts

1.panta 10. punkts.

2006/70/EK 2.pants

Atbilst

 

1.panta 11. punkts.

2005/60/EK 3. panta 7. punkts

Atbilst

 

1.panta 11. punkta a) apakšpunkts.

2005/60/EK 3. panta 7. punkta a) apakšpunkts

Atbilst

 

1.panta 11. punkta b) apakšpunkts.

2005/60/EK 3. panta 7. punkta b) apakšpunkts

Atbilst

 

1.panta 11. punkta c) apakšpunkts.

2005/60/EK 3. panta 7. punkta c) apakšpunkts

Atbilst

 

1.panta 11. punkta d) apakšpunkts.

2005/60/EK 3. panta 7. punkta d) apakšpunkts

Atbilst

 

1.panta 11. punkta e) apakšpunkts.

2005/60/EK 3. panta 7. punkta e) apakšpunkts

Atbilst

 

1.panta 12. punkts.

N/A

 

 

1.panta 13. punkts.

N/A

 

 

1.panta 14. punkts.

N/A

 

 

1.panta 15. punkts.

N/A

 

 

1.panta 16. punkts.

2005/60/EK 3. panta 10. punkts

Atbilst

 

1.panta 17. punkts.

N/A

 

 

1.panta 18. punkts.

N/A

 

 

2.pants.

N/A

 

Pants nosaka likuma mērķus, kas atbilst direktīvas preambulā noteiktajiem

3.pants.

2005/60/EK 2.pants, 4.pants, 31.pants

Atbilst

 

3. panta pirmās daļas 1. punkts.

2005/60/EK 2.panta 1. punkta 1) apakšpunkts

Atbilst

 

3. panta pirmās daļas 2. punkts.

2005/60/EK 2.panta 1. punkta 2) apakšpunkts

Atbilst

 

3. panta pirmās daļas 3. punkts.

2005/60/EK 2.panta 1. punkta 3) apakšpunkts

Atbilst

 

3. panta pirmās daļas 3. punkta a) apakšpunkts.

2005/60/EK 2.panta 1. punkta 3) apakšpunkta a) apakšpunkts

Atbilst

 

3. panta pirmās daļas 3. punkta b) apakšpunkts.

2005/60/EK 2.panta 1. punkta 3) apakšpunkta b)apakšpunkts

Atbilst

 

3. panta pirmās daļas 3. punkta b) apakšpunkta i) apakšpunkts.

2005/60/EK 2.panta 1. punkta 3) apakšpunkta b)apakšpunkta i) apakšpunkts

Atbilst

 

3. panta pirmās daļas 3. punkta b) apakšpunkta ii) apakšpunkts.

2005/60/EK 2.panta 1. punkta 3) apakšpunkta b)apakšpunkta ii) apakšpunkts

Atbilst

 

3. panta pirmās daļas 3. punkta b) apakšpunkta iii) apakšpunkts.

2005/60/EK 2.panta 1. punkta 3) apakšpunkta b)apakšpunkta iii) apakšpunkts

Atbilst

 

3. panta pirmās daļas 3. punkta b) apakšpunkta iv) apakšpunkts.

2005/60/EK 2.panta 1. punkta 3) apakšpunkta b)apakšpunkta iv) apakšpunkts

Atbilst

 

3. panta pirmās daļas 3. punkta c) apakšpunkts.

2005/60/EK 2.panta 1. punkta 3) apakšpunkta b)apakšpunkta v) apakšpunkts

Atbilst

 

3. panta pirmās daļas 3. punkta d) apakšpunkts.

2005/60/EK 2.panta 1. punkta 3) apakšpunkta d)apakšpunkts

Atbilst

 

3. panta pirmās daļas 3. punkta e) apakšpunkts.

2005/60/EK 2.panta 1. punkta 3) apakšpunkta f)apakšpunkts

Atbilst

 

3. panta pirmās daļas 3. punkta f) apakšpunkts.

N/A

 

Direktīva neparedz tās prasību attiecināšanu uz inkasācijas pakalpojumu sniedzējiem, bet Direktīvas 2005/60/EK 5. pants dod iespēju dalībvalstīm noteikt arī prasības, kas ir stingrākas par direktīvā noteiktajām

3. panta pirmās daļas 3. punkta g) apakšpunkts.

2005/60/EK 2.panta 1. punkta 3) apakšpunkta e)apakšpunkts

Atbilst

 

3. panta otrā daļa.

2005/60/EK 31.panta 1.punkts

Atbilst

 

3. panta trešā daļa.

2005/60/EK 31.panta 1. punkts

Atbilst

 

3. panta ceturtā daļa.

2005/60/EK 4.pants

Atbilst

 

4. panta pirmā daļa.

N/A

Atbilst

 

4. panta otrās daļas 1. punkts.

N/A

 

 

4. panta otrās daļas 2. punkts.

N/A

 

 

4. panta otrās daļas 3. punkts.

N/A

 

 

4. panta otrās daļas 4. punkts.

N/A

 

 

4. panta otrās daļas 5. punkts.

Padomes Ietvarlēmums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju (2005/212/TI)

Atbilst

 

4. panta otrās daļas 6. punkts.

Padomes Ietvarlēmums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju (2005/212/TI)

Atbilst

 

4. panta otrās daļas 7. punkts.

Padomes Ietvarlēmums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju (2005/212/TI)

Atbilst

 

4. panta trešā daļa.

N/A

 

 

4. panta ceturtās daļas 1. punkts.

N/A

 

 

4. panta ceturtās daļas 2. punkts.

N/A

 

 

4. panta piektā daļa.

N/A

 

 

4. panta sestā daļa.

N/A

 

 

5. panta pirmās daļas 1. punkts.

2005/60/EK 1.panta 2. punkta a) apakšpunkts

Atbilst

 

5. panta pirmās daļas 2. punkts.

2005/60/EK 1.panta 2. punkta b) apakšpunkts

Atbilst

 

5. panta pirmās daļas 3. punkts.

2005/60/EK 1.panta 2. punkta c) apakšpunkts

Atbilst

 

5. panta pirmās daļas 4. punkts.

2005/60/EK 1.panta 2. punkta d) apakšpunkts

Atbilst

 

5. panta otrā daļa.

2005/60/EK 1.panta 3. punkts

Atbilst

 

6.panta pirmā daļa.

2005/60/EK 34.panta 1.punkts

Atbilst

 

6.panta otrā daļa.

N/A

 

Direktīvā netiek definēts, kas tiek uzskatīts par iekšējās kontroles sistēmu

6.panta trešā daļa.

N/A

 

 

7.panta pirmās daļas 1. punkts.

2005/60/EK 34.panta 1. punkts

Atbilst

 

7.panta pirmās daļas 2. punkts.

2005/60/EK 34.panta 1. punkts

Atbilst

 

7.panta pirmās daļas 3. punkts.

2005/60/EK 34.panta 1. punkts

Atbilst

 

7.panta pirmās daļas 4. punkts.

2005/60/EK 34.panta 1. punkts

Atbilst

 

7.panta pirmās daļas 5. punkts.

2005/60/EK 34.panta 1. punkts

Atbilst

 

7.panta pirmās daļas 6. punkts.

2005/60/EK 34.panta 1. punkts

Atbilst

 

7.panta pirmās daļas 7. punkts.

2005/60/EK 34.panta 1. punkts

Atbilst

 

7.panta pirmās daļas 8. punkts.

2005/60/EK 34.panta 1. punkts

Atbilst

 

7.panta otrā daļa.

N/A

 

 

7.panta trešā daļa.

N/A

 

 

8.pants.

N/A

 

 

9.pants.

2005/60/EK 35.pants

Atbilst

 

10.panta pirmā daļa.

N/A

 

Direktīvā nav konkrētas prasības iecelt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un terorisma finansēšanu atbildīgu darbinieku

10.panta otrā daļa.

N/A

 

 

10.panta trešā daļa.

N/A

 

 

10.panta ceturtā daļa.

N/A

 

 

11.panta pirmā daļa.

2005/60/EK 7. panta a) apakšpunkts

Atbilst

 

11.panta otrās daļas 1. punkts.

2005/60/EK 7. panta b) apakšpunkts

Atbilst

 

11.panta otrās daļas 2. punkts.

2005/60/EK 7. panta c) apakšpunkts

Atbilst

 

11.panta otrās daļas 3. punkts.

2005/60/EK 7. panta d) apakšpunkts

Atbilst

 

11.panta trešā daļa.

N/A

 

 

11.panta ceturtā daļa.

2005/60/EK 8. panta 2. punkts

2005/60/EK 9. panta 2. punkts

Atbilst

Atbilst

 

11.panta piektā daļa.

2005/60/EK 9. panta 3. punkts

Atbilst

 

12.panta pirmās daļas 1. punkts.

2005/60/EK 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Atbilst

 

12.panta pirmās daļas 2. punkts.

2005/60/EK 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Atbilst

 

12.panta otrā daļa.

2005/60/EK 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Atbilst

 

12.panta trešā daļa.

2005/60/EK 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Atbilst

 

12.panta ceturtā daļa.

N/A

 

 

13.panta pirmās daļas 1. punkts.

2005/60/EK 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Atbilst

 

13.panta pirmās daļas 2. punkts.

2005/60/EK 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Atbilst

 

13.panta pirmās daļas 3. punkts.

2005/60/EK 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Atbilst

 

13.panta otrā daļa.

2005/60/EK 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Atbilst

 

13.panta trešā daļa.

N/A

 

 

14.panta pirmā daļa.

2005/60/EK 30.panta a) apakšpunkts

Atbilst

 

14.panta otrā daļa.

2005/60/EK 30.panta a) apakšpunkts

Atbilst

 

14.panta trešā daļa.

N/A

 

 

15.pants.

2005/60/EK 6.pants

Atbilst

 

16. panta 1. punkts.

2005/60/EK 9.panta 1. punkts 2005/60/EK 7.panta a) apakšpunkts

Atbilst

Atbilst

 

16. panta 2. punkts.

2005/60/EK 7.panta b) apakšpunkts

Atbilst

 

16. panta 3. punkts.

2005/60/EK 7.panta c) apakšpunkts

Atbilst

 

16. panta 4. punkts.

2005/60/EK 7.panta d) apakšpunkts

Atbilst

 

17.panta pirmās daļas 1. punkts.

2005/60/EK 8.panta 1. punkta b) apakšpunkts

Atbilst

 

17.panta pirmās daļas 2. punkts.

2005/60/EK 8.panta 1. punkta c) apakšpunkts

Atbilst

 

17.panta pirmās daļas 3. punkts.

2005/60/EK 8.panta 1. punkta d) apakšpunkts

Atbilst

 

17.panta pirmās daļas 4. punkts.

2005/60/EK 30.panta a) apakšpunkts

Atbilst

 

17. panta otrā daļa.

2005/60/EK Preambulas 10. punkts

Atbilst

 

18.panta pirmās daļas 1. punkts.

2005/60/EK 8.panta 1. punkta b) apakšpunkts

Atbilst

 

18.panta pirmās daļas 2. punkts.

2005/60/EK 8.panta 1. punkta b) apakšpunkts

Atbilst

 

18.panta otrā daļa.

2005/60/EK 8.panta 1. punkta a) apakšpunkts

Atbilst

 

18.panta otrās daļas 1. punkts.

N/A

 

Direktīva nenosaka veidus, kā tiek noskaidrots patiesais labuma guvējs

18.panta otrās daļas 2. punkts.

N/A

 

Direktīva nenosaka veidus, kā tiek noskaidrots patiesais labuma guvējs

18.panta otrās daļas 3. punkts.

N/A

 

Direktīva nenosaka veidus, kā tiek noskaidrots patiesais labuma guvējs

19.pants.

2005/60/EK 8.panta 1. punkta c) apakšpunkts

Atbilst

 

20.panta pirmās daļas 1. punkts.

2005/60/EK 8.panta 1. punkta d) apakšpunkts

Atbilst

 

20.panta pirmās daļas 2. punkts.

2005/60/EK 8.panta 1. punkta d) apakšpunkts

Atbilst

 

20.panta otrās daļas 1. punkts.

2005/60/EK 20.pants

Atbilst

 

20.panta otrās daļas 2. punkts.

N/A

 

 

21.panta pirmā daļa.

2005/60/EK 13.panta 5.punkts

Atbilst

 

21. panta otrā daļa.

2005/60/EK 13.panta 6.punkts

Atbilst

 

22.panta pirmās daļas 1. punkts.

2005/60/EK 13.panta 1.punkts

Atbilst

 

22.panta pirmās daļas 2. punkts.

2005/60/EK 13.panta 1.punkts

Atbilst

 

22.panta otrās daļas 1. punkts.

2005/60/EK 13.panta 2.punkts

Atbilst

 

22.panta otrās daļas 2. punkts.

2005/60/EK 13.panta 4.punkts

Atbilst

 

22.panta otrās daļas 3. punkts.

2005/60/EK 13.panta 3.punkts

Atbilst

 

22.panta otrās daļas 4. punkts.

N/A

 

 

22.panta trešā daļa.

N/A

 

 

23.panta pirmās daļas 1. punkts.

2005/60/EK 13.panta 2.punkta a) apakšpunkts

Atbilst

 

23.panta pirmās daļas 2. punkts.

2005/60/EK 13.panta 2.punkta b) apakšpunkts

Atbilst

 

23.panta pirmās daļas 3. punkts.

2005/60/EK 13.panta 2.punkta c) apakšpunkts

Atbilst

 

23.panta pirmās daļas 4. punkts.

N/A

 

 

23.panta otrā daļa.

2005/60/EK 14.pants

Atbilst

 

24.panta pirmās daļas 1. punkts.

2005/60/EK 13.panta 3.punkta a) apakšpunkts

Atbilst

 

24.panta pirmās daļas 2. punkts.

2005/60/EK 13.panta 3.punkta b) apakšpunkts

Atbilst

 

24.panta pirmās daļas 3. punkts.

2005/60/EK 13.panta 3.punkta c) apakšpunkts

Atbilst

 

24.panta pirmās daļas 4. punkts.

2005/60/EK 13.panta 3.punkta d) apakšpunkts

Atbilst

 

24.panta pirmās daļas 5. punkts.

2005/60/EK 13.panta 3.punkta e) apakšpunkts

Atbilst

 

24.panta otrā daļa.

2005/60/EK 13.panta 5.punkts

Atbilst

 

25.panta pirmā daļa

2005/60/EK preambulas 37. punkts, 13. panta 4. punkta a) apakšpunkts

Atbilst

 

25.panta otrā daļa.

2005/60/EK preambulas 37. punkts, 13. panta 4. punkta a) apakšpunkts

Atbilst

 

25.panta trešās daļas 1. punkts.

2005/60/EK 13.panta 4.punkta b) apakšpunkts

Atbilst

 

25.panta trešās daļas 2. punkts.

2005/60/EK 13.panta 4.punkta c) apakšpunkts

Atbilst

 

25. panta ceturtā daļa

2005/60/EK 13.panta 4.punkta d) apakšpunkts

Atbilst

 

26.panta pirmās daļas 1. punkts.

2005/60/EK 11.panta 1.punkts

Atbilst

 

26.panta pirmās daļas 2. punkts.

2005/60/EK 11.panta 1.punkts

Atbilst

 

26.panta pirmās daļas 3. punkts.

2005/60/EK 11.panta 2.punkta c) apakšpunkts

Atbilst

 

26.panta pirmās daļas 4. punkts.

2005/60/EK 11.panta 2.punkta a) apakšpunkts

Atbilst

 

26.panta pirmās daļas 5. punkts.

2005/60/EK 11.panta 2.punkta b) apakšpunkts

Atbilst

 

26.panta pirmās daļas 6. punkts.

2005/60/EK 11.panta 2.punkta c) apakšpunkts

Atbilst

 

26.panta otrās daļas 1. punkts.

2006/70/EK 3.panta 1.punkta a) apakšpunkts

Atbilst

 

 

26.panta otrās daļas 2. punkts.

2006/70/EK 3.panta 1.punkta b) apakšpunkts

Atbilst

 

26.panta otrās daļas 3. punkts.

2006/70/EK 3.panta 1.punkta c) apakšpunkts

Atbilst

 

26.panta otrās daļas 4. punkts.

2006/70/EK 3.panta 1.punkta d) apakšpunkts

Atbilst

 

26.panta trešās daļas 1. punkts.

2006/70/EK 3.panta 2.punkta a) apakšpunkts

Atbilst

 

26.panta trešās daļas 2. punkts.

2006/70/EK 3.panta 2.punkta b) apakšpunkts

Atbilst

 

26.panta trešās daļas 3. punkts.

2006/70/EK 3.panta 2.punkta c) apakšpunkts

Atbilst

 

26.panta trešās daļas 4. punkts.

2006/70/EK 3.panta 2.punkta d) apakšpunkts

Atbilst

 

26.panta ceturtā daļa.

N/A

 

 

26.panta piektā daļa.

2005/60/EK 11.panta 3. punkts

Atbilst

 

27.panta pirmā daļa.

2005/60/EK 11.panta 5.punkta a) apakšpunkts

Atbilst

 

27.panta otrā daļa.

2005/60/EK 11.panta 5.punkta b) un c) apakšpunkts

Atbilst

 

27.panta trešās daļas 1. punkts.

2005/60/EK 11.panta 5.punkta d) apakšpunkts

Atbilst

 

27.panta trešās daļas 2. punkts.

2005/60/EK 11.panta 5.punkta d) apakšpunkts

Atbilst

 

27.panta ceturtās daļas 1. punkts.

2006/70/EK 3.panta 3.punkta a) apakšpunkts

Atbilst

 

27.panta ceturtās daļas 2. punkts.

2006/70/EK 3.panta 3.punkta b) apakšpunkts

Atbilst

 

27.panta ceturtās daļas 3. punkts.

2006/70/EK 3.panta 3.punkta c) apakšpunkts

Atbilst

 

27.panta ceturtās daļas 4. punkts.

2006/70/EK 3.panta 3.punkta c) apakšpunkts

Atbilst

 

27.panta ceturtās daļas 5. punkts.

2006/70/EK 3.panta 3.punkta d) apakšpunkts

Atbilst

 

27.panta ceturtās daļas 6. punkts.

2006/70/EK 3.panta 3.punkta e) apakšpunkts

Atbilst

 

27.panta ceturtās daļas 7. punkts.

2006/70/EK 3.panta 3.punkta f) apakšpunkts

Atbilst

 

27.panta ceturtās daļas 7. punkta a) apakšpunkts.

2005/60/EK 40.panta 1.punkta b) apakšpunkts

Atbilst

 

27.panta ceturtās daļas 7. punkta b) apakšpunkts.

2005/60/EK 40.panta 1.punkta b) apakšpunkts

Atbilst

 

27.panta ceturtās daļas 7. punkta c) apakšpunkts.

2005/60/EK 40.panta 1.punkta b) apakšpunkts

Atbilst

 

28.panta pirmā daļa.

N/A

 

 

28.panta otrā daļa.

2005/60/EK 9.panta 5. punkts

Atbilst

 

28.panta trešā daļa.

2005/60/EK 9.panta 5. punkts

Atbilst

 

29.panta pirmā daļa.

2005/60/EK 14. pants un 15. panta 1. punkts

Atbilst

 

29.panta otrā daļa.

2005/60/EK 15. panta 1. punkts

Atbilst

 

29.panta trešā daļa.

2005/60/EK 14. pants

Atbilst

 

29.panta ceturtā daļa.

2005/60/EK 18. panta 1. punkts

Atbilst

 

29.panta piektā daļa.

2005/60/EK 14. pants

Atbilst

 

30.pants.

 

 

 

Pirmā daļa 1.punkts

2005/60/EK 20.pants

Atbilst

 

Pirmā daļa 2.punkts

2005/60/EK 22.panta 1.punkta b)apakšpunkts

Atbilst

 

Pirmā daļa 3.punkts

2005/60/EK 22.panta 1.punkta a)apakšpunkts

Atbilst

 

Otrā daļa

N/A

 

 

Trešā daļa

2005/60/EK 23.panta 2.punkts

Atbilst

 

Ceturtā daļa

N/A

 

 

Piektā daļa

2005/60/EK 27.pants

Atbilst

 

Sestā daļa

N/A

 

 

31.pants.

N/A

 

Direktīva nenosaka konkrētu Kontroles dienestam sniedzamā ziņojuma saturu

32.pants.

 

 

 

Pirmā daļa

2005/60/EK 24.panta 1.punkts

Atbilst

 

Otrā daļa

2005/60/EK 24.panta 1.punkts

Atbilst

 

Trešās daļas 1.punkts

2005/60/EK 24.panta 1.punkts

Atbilst

 

Trešās daļas 2.punkts

2005/60/EK 24.panta 1.punkts

Atbilst

 

Ceturtā daļa

2005/60/EK 24.panta 1.punkts

Atbilst

 

Piektā daļa

N/A

 

 

33.pants.

 

 

 

Pirmās daļas 1.punkts

2005/60/EK 5.pants un 24.panta 1.punkts

Atbilst

 

Pirmās daļas 2.punkts

2005/60/EK 5.pants un 24.panta 1.punkts

Atbilst

 

Otrā daļa

N/A

 

 

Trešā daļa

N/A

 

 

Ceturtā daļa

N/A

 

 

Piektā daļa

N/A

 

 

Sestā daļa

N/A

 

 

34.pants.

 

 

 

Pirmā daļa

N/A

 

 

Otrā daļa

N/A

 

 

Trešā daļa

N/A

 

 

35.pants.

 

 

 

Pirmā daļa

2005/60/EK 24.panta 2.punkts

Atbilst

 

Otrā daļa

2005/60/EK preambulas 30.punkts

Atbilst

 

Trešā daļa

N/A

 

 

36.pants.

 

 

 

Pirmā daļa

2005/60/EK 30.pants

Atbilst

 

Otrās daļas 1.punkts

2005/60/EK 30.pants

Atbilst

 

Otrās daļas 2.punkts

2005/60/EK 30.pants

Atbilst

 

Otrās daļas 3.punkts

2005/60/EK 30.pants

Atbilst

 

Otrās daļas 4.punkts

2005/60/EK 30.pants

Atbilst

 

Otrās daļas 5.punkts

2005/60/EK 30.pants

Atbilst

 

Trešā daļa

N/A

 

 

Ceturtā daļa

N/A

 

 

Piektā daļa

N/A

 

 

37.pants.

 

 

 

Pirmā daļa

2005/60/EK 28.panta 3.punkts

Atbilst

 

Otrā daļa

2005/60/EK 28.panta 3.punkts

Atbilst

 

Trešā daļa

2005/60/EK 28.panta 4.punkts

Atbilst

 

Ceturtās daļas 1.punkts

2005/60/EK 28.panta 5.punkts

Atbilst

 

Ceturtās daļas 2.punkts

2005/60/EK 28.panta 5.punkts

Atbilst

 

Ceturtās daļas 3.punkts

2005/60/EK 28.panta 5.punkts

Atbilst

 

Ceturtās daļas 4.punkts

2005/60/EK 28.panta 5.punkts

Atbilst

 

Ceturtās daļas 5.punkts

2005/60/EK 28.panta 5.punkts

Atbilst

 

38.pants.

 

 

 

Pirmā daļa

N/A

 

 

Otrās daļas 1.punkts

N/A

 

 

Otrās daļas 2.punkts

N/A

 

 

39.pants.

 

 

 

Pirmā daļa

2005/60/EK 26. un 27.pants

Atbilst

 

Otrā daļa

2005/60/EK 26. un 27.pants

Atbilst

 

Trešā daļa

2005/60/EK 26. un 27.pants

Atbilst

 

Ceturtā daļa

2005/60/EK 26. un 27.pants

Atbilst

 

Piektā daļa

2005/60/EK 28.panta 6.punkts

Atbilst

 

Sestā daļa

2005/60/EK 26. un 27.pants

Atbilst

 

40.pants.

N/A

 

Direktīva nenosaka informācijas pieejamības prasības, kādas dalībvalstij ir jānodrošina kredītiestādēm un finanšu iestādēm

41.pants.

2005/60/EK 9.panta 2.punkts

Atbilst

 

42.pants.

 

 

 

Pirmā daļa

2005/60/EK 9.panta 5.punkts

Atbilst

 

Otrā daļa

N/A

 

 

Trešā daļa

N/A

 

 

Ceturtā daļa

N/A

 

 

Piektā daļa

N/A

 

 

Sestā daļa

2005/60/EK 26. un 27.pants

Atbilst

 

43.pants.

 

 

 

Pirmā daļa

N/A

 

 

Otrā daļa

2005/60/EK 26. un 27.pants

Atbilst

 

44.pants.

N/A

 

Likumprojekta norma nosaka konkrētas uzraudzības un kontroles institūcijas Latvijā

45.pants.

 

 

 

Pirmās daļas 1.punkts

2005/60/EK 37.panta 1.punkts

Atbilst

 

Pirmās daļas 2.punkts

2005/60/EK 37.panta 1.punkts

Atbilst

 

Pirmās daļas 3.punkts

2005/60/EK 37.panta 1.punkts

Atbilst

 

Pirmās daļas 4.punkts

2005/60/EK 37.panta 1.punkts

Atbilst

 

Pirmās daļas 5.punkts

2005/60/EK 25.panta 1. un 2.punkts

Atbilst

 

Pirmās daļas 6.punkts

2005/60/EK 37.panta 2.punkts

Atbilst

 

Pirmās daļas 7.punkts

2005/60/EK 39.panta 1.punkts

Atbilst

 

Pirmās daļas 8.punkts

2005/60/EK 37.panta 2.punkts

Atbilst

 

Pirmās daļas 9.punkts

2005/60/EK 33.panta 1.punkts

Atbilst

 

Pirmās daļas 10.punkts

2005/60/EK 37.panta 1.punkts

Atbilst

 

Pirmās daļas 11.punkts

2005/60/EK 37.panta 2.punkts

Atbilst

 

Otrā daļa

N/A

 

 

46.pants.

 

 

 

1.punkts

2005/60/EK 37.panta 2. un 3.punkts

Atbilst

 

2.punkts

2005/60/EK 37.panta 2.punkts

Atbilst

 

3.punkts

2005/60/EK 37.panta 1.punkts un 39.panta 1. un 2.punkts

Atbilst

 

4.punkts

2005/60/EK 37.panta 1.punkts un 39.panta 1. un 2.punkts

Atbilst

 

5.punkts

2005/60/EK 33.panta 3.punkts

Atbilst

 

6.punkts

2005/60/EK 37.panta 2.punkts

Atbilst

 

47.pants.

 

 

 

Pirmā daļa

2005/60/EK 28.panta 1.punkts

Atbilst

 

Otrā daļa

2005/60/EK 28.panta 2.punkts

Atbilst

 

48.pants.

2005/60/EK 27.pants

Atbilst

 

49.pants.

 

 

 

Pirmā daļa

2005/60/EK 21.panta 1. un 2.punkts

Atbilst

 

Otrā daļa

2005/60/EK 21.panta 2.punkts

Atbilst

 

Trešā daļa

2005/60/EK 21.panta 2.punkts

Atbilst

 

Ceturtā daļa

2005/60/EK 21.panta 2.punkts

Atbilst

 

Piektā daļa

2005/60/EK 21.panta 2.punkts

Atbilst

 

50.pants.

 

 

 

1.punkts

2005/60/EK 21.panta 2.punkts

Atbilst

 

2.punkts

2005/60/EK 21.panta 2.punkts

Atbilst

 

3.punkts

2005/60/EK 35.panta 3.punkts

Atbilst

 

4.punkts

2005/60/EK 5.pants un 21.panta 2.punkts

Atbilst

 

5.punkts

2005/60/EK 21.panta 2.punkts

Atbilst

 

6.punkts

2005/60/EK 21.panta 2.punkts

Atbilst

 

7.punkts

2005/60/EK 35.panta 2.punkts

Atbilst

 

8.punkts

2005/60/EK 21.panta 2.punkts un 33.panta 2.punkts

 

 

9.punkts

2005/60/EK 35.panta 2.punkts

Atbilst

 

10.punkts

2005/60/EK 33.panta 2.punkts

Atbilst

 

11.punkts

N/A

 

 

12. punkts

2005/60/EK 33.panta 3.punkts

 

 

51.pants.

2005/60/EK 26.pants un 21.panta 2.punkts

Atbilst

 

52.pants.

N/A

 

Direktīvas nereglamentē jautājumus, kas saistīti ar informācijas aizsardzību Kontroles dienestā.

53.pants.

2005/60/EK 22.panta 1.punkta b) apakšpunkts un 5.pants

Atbilst

 

54.pants.

N/A

 

 

55.pants.

N/A

 

 

56.pants.

N/A

 

 

57.pants.

N/A

 

 

58.pants.

N/A

 

 

59.pants.

N/A

 

 

60.pants.

N/A

 

 

61.pants.

N/A

 

 

62.pants.

N/A

 

 

63.pants.

N/A

 

 

64. pants

N/A

 

 

Pārejas noteikums

N/A

 

 

5. Cita informācija

1. Direktīvas Nr. 2005/60/EK 1. panta trešā un ceturtā daļa ir ieviesta ar likumprojekta 5. panta otro un trešo daļu.

2. Direktīvas Nr. 2005/60/EK 1. panta piektā daļa nav ieviešama likumprojektā, jo tā izriet no kriminālprocesa un krimināllikuma noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem.

3. Direktīvas Nr. 2005/60/EK3. panta ceturtā un piektā daļa ir ieviestas ar likumprojekta 4. panta pirmo daļu. Likumprojektā nav nepieciešams definēt "smagus noziegumus", jo likumprojekts paredz stingrākas prasības nekā direktīva, nosakot, ka līdzekļi, kas iegūti jebkura (ne tikai smaga) noziedzīga nodarījuma rezultātā, ir uzskatāmi par noziedzīgi iegūtiem.

4. Direktīvas Nr. 2005/60/EK 5. pantu nav nepieciešams transponēt likumprojektā, jo tas dod dalībvalstīm tiesības noteikt stingrākas prasības nekā direktīvā noteiktās.

5. Direktīvas Nr. 2005/60/EK 10. panta prasības jau ir ieviestas ar Azartspēļu un izložu likuma 38. panta 5. punktu, kas paredz, ka kazino organizētāji nodrošina katra apmeklētāja reģistrāciju pirms viņa ieiešanas telpā, kur organizē azartspēles.

6. Direktīvas Nr. 2005/60/EK 12. panta ieviešana tiks regulēta ar Ministru kabineta noteikumiem. Likumprojekta 26. panta ceturtajā daļā ir deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, nosakot, kuru valstu normatīvo aktu prasības ir pielīdzināmas Eiropas Savienības prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā. Ja Eiropas Komisija pieņems lēmumu atzīt, ka kādas valsts normatīvie akti tomēr nav pielīdzināmi ES prasībām, tiks izdarīti atbilstoši grozījumi MK noteikumos un minētā valsts tiks izņemta no ekvivalento valstu saraksta.

7. Direktīvas Nr. 2005/60/EK 15. pants ir ieviests ar likumprojekta 29. panta normām.

8. Direktīvas Nr. 2005/60/EK 16. un 17. pants nav attiecināms uz Latviju, jo Latvija ir izvēlējusies iespēju atzīt tikai citu kredītiestāžu un finanšu iestāžu veikto klienta izpēti.

9. Direktīvas Nr. 2005/60/EK 18. pants ir ieviests ar likumprojekta 29. panta ceturto daļu.

10. Direktīvas Nr. 2005/60/EK 28. panta septītā daļa uzliek pienākumu Latvijai kā valstij, pat ja šāda norma nav transponēta Latvijas normatīvajos aktos, tāpēc Latvijai direktīvā noteiktajos gadījumos būs pienākums informēt citas dalībvalstis un Eiropas Komisiju.

11. Direktīvas Nr. 2005/60/EK 29. pantu nav nepieciešams transponēt, jo gadījumos, kad būs Eiropas Komisijas lēmums, tas būs saistošs Latvijai pat tad, ja Latvijas normatīvajos aktos nav tiešas norādes uz to.

12. Direktīvas Nr. 2005/60/EK 32. pantā noteiktās prasības tiek izpildītas, likumprojektā nosakot pienākumu likuma subjektiem noteiktā termiņā sniegt atbildi uz Kontroles dienesta pieprasījumiem.

13. Direktīvas Nr. 2005/60/EK 36. pants nav transponējams, jo tajā noteiktās licencēšanas prasības jau izriet no normatīvajiem aktiem, kas regulē azartspēļu organizētāju un valūtas maiņas punktu licencēšanu. Klientu reģistrācijas pakalpojumu sniedzējus atbilstoši likumprojektā paredzētajam reģistrēs Valsts ieņēmumu dienests.

14. Direktīvas Nr. 2005/60/EK 39. pantu nav nepieciešams transponēt likumprojektā, jo sankcijas ir noteiktas citos normatīvajos aktos, kas regulē konkrētu komercdarbības veidu reģistrāciju vai licencēšanu, kā arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā.

15. Direktīvas Nr. 2005/60/EK 19. pantu nav nepieciešams transponēt likumprojektā, jo tiesības slēgt līgumus par ārpakalpojumiem kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir paredzētas to darbību regulējošajos normatīvajos aktos.

 

16. Direktīvas Nr. 2006/70/EK 1. pants nosaka direktīvas mērķi, tāpēc atsevišķi nav transponējams.

17. Direktīvas Nr. 2006/70/EK 3. panta ceturtā daļa nosaka kritērijus, kas dalībvalstīm jāņem vērā, ieviešot 3. panta pirmās trīs daļas, tāpēc atsevišķi nav transponējams.

18. Direktīvas Nr. 2006/70/EK 4. pants attiecas uz gadījumiem, kad persona formāli veic darbības, kas raksturīgas likuma subjektiem, bet ņemot vētrā šādu darbību ierobežoto raksturu, dalībvalstis var nolemt neattiecināt direktīvas prasības uz šādām personām. Latvija nav izmantojusi šo opciju, tāpēc Direktīvas Nr. 2006/70/EK 4. pants nav transponējams.

 

     VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Latvijas Komercbanku asociācija

Latvijas Apdrošinātāju asociācija

Latvijas – Amerikas Finanšu forums

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konsultatīvā padome

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Atbalstīti virkne Latvijas Komercbanku asociācijas priekšlikumu.

Atbalstīts Latvijas Apdrošināšanas asociācijas priekšlikums attiecināt likumprojektu tikai uz dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām.

Latvijas Amerikas Finanšu forums ir paudis viedokli, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai deleģēto noteikumu projektam būtu jābūt pieejamam bankām ne vēlāk kā divus mēnešus pirms likumprojekta pieņemšanas Saeimā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija piekrīt šim viedoklim.

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi notikuši, ievietojot likumprojektu FKTK mājas lapā www.fktk.lv.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Likumprojekts izstrādāts, sadarbojoties ar starptautiskajiem konsultantiem SIA "Deloitte Latvia" un "Deloitte Central Europe".

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunu valsts institūciju radīšana nav nepieciešama. Tiks paplašinātas Valsts ieņēmumu dienesta funkcijas, paredzot, ka tas uzrauga un kontrolē kā virkne likuma subjektu ievēro likumā noteiktās prasības.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Publicējot likumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", ievietojot to Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā internetā www.fktk.lv, kā arī bezmaksas normatīvo aktu datubāzē www.likumi.lv. 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīdam būs tiesības Kontroles dienesta rīkojumus, kas ierobežo tā tiesības, apstrīdēt Ģenerālprokuratūrā. Ja pēc Kontroles dienesta rīkojuma iegūtās ziņas un informācija tiks nodota policijai vai prokuratūrai un tiks ierosināta krimināllieta, indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja iegūtās ziņas un informācija tiks nodotas Valsts ieņēmumu dienestam, tad ar tā lēmumiem vai faktisko rīcību aizskartās tiesības indivīds varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
 

4. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

      Finanšu ministrs       ________________

 

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā amatpersona

Par projektu atbildīgā amatpersona

 
 
 

 

 

 

I.Krūmane

E.Strazdiņa

M.Radeiko

J.Brazovskis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

28.11.2007  17:00

6091

J. Bogdanovs

6 777 4839, juris.bogdanovs@fktk.lv