Likumprojekts

Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā

Izdarīt Sabiedriskā labuma organizāciju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 14., 21.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "komisijas atzinums" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "komisijas motivēts atzinums" (attiecīgā locījumā).

2. Papildināt 2.panta otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3) darbība, kas vērsta uz ziedojumu vākšanu trešajām personām, par to ieturot samaksu, kas pārsniedz administrēšanas izdevumus."

3. Papildināt 3.pantu aiz vārda "ienākumus" ar vārdiem "darbībām, kam nav komerciāla rakstura un kuras vērstas uz sabiedriskā labuma darbības nodrošināšanu".

4. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

"7.pants. Sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanas kārtība

(1) Biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija iesniedz Finanšu ministrijā iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu.

(2) Iesniegumam pievieno biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna kopiju.

(3) Finanšu ministrija no attiecīgās valsts vai pašvaldību iestādes pieprasa un iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

1) reģistrācijas apliecības kopiju;

2) Uzņēmumu reģistra lēmumu par ierakstīšanu attiecīgajā reģistrā (kopiju);

3) tikai biedrībām un nodibinājumiem – lēmumu par biedrības vai nodibinājuma dibināšanu (kopiju) vai – testamentārā nodibinājuma gadījumā – testamenta kopiju;

4) tikai reliģiskajām organizācijām – ziņas par reliģiskās organizācijas amatpersonām – pārvaldes institūciju (vadības un revīzijas komisijas) locekļiem, norādot katra locekļa vārdu, uzvārdu, personas kodu un amatu;

5) statūtu, satversmes vai nolikuma kopiju;

6) pēdējā gada pārskata kopiju, ja tāds atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavojams;

7) attiecīgās nodokļu administrācijas izziņu par nodokļu samaksu.

(4) Ministru kabinets apstiprina biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapu.

(5) Ja šā panta otrajā un trešajā daļā minētie dokumenti nesniedz pilnīgu priekšstatu par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai, kā arī par mantas un finanšu līdzekļu izlietojumu, Finanšu ministrijai ir tiesības no attiecīgās valsts un pašvaldību iestādes un biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas pieprasīt papildu ziņas un dokumentus. Finanšu ministrija norāda papildu ziņu un dokumentu iesniegšanas termiņu.

(6) Finanšu ministrija lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu pieņem mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas. Ja tiek pieprasītas papildu ziņas un dokumenti, Finanšu ministrija lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu pieņem mēneša laikā no papildu ziņu un dokumentu iesniegšanas dienas.

(7) Lēmumu, kurš stājies spēkā ar dienu, kad tas paziņots adresātam, Finanšu ministrija piecu darbdienu laikā nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"."

5. Izteikt 8.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija pēc Finanšu ministrijas rakstiska pirmā pieprasījuma 90 dienu laikā nav iesniegusi šā likuma 7.panta otrajā un piektajā daļā minētās ziņas un dokumentus."

6. Papildināt 9.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja juridiskā vai fiziskā persona ziedo vienai sabiedriskā labuma organizācijai un ziedojums pārsniedz 1000 latu vai ziedojumu kopējā summa gada laikā pārsniedz 1000 latu, šai personai, lai tā būtu tiesīga izmantot ienākuma nodokļa atvieglojumus, ir pienākums slēgt rakstveida līgumu par tiem ziedojumiem, kas pārsniedz 1000 latu."

7.  11.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Sabiedriskā labuma organizācijai ir pienākums izlietot savu mantu un finanšu līdzekļus attiecīgās organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem. Sabiedriskā labuma organizācija tai ziedoto mantu un finanšu līdzekļus, par kuriem ziedotājs var izmantot ienākuma nodokļa atlaidi, drīkst izlietot tikai tiem sabiedriskā labuma darbības veidiem, kuri minēti Finanšu ministrijas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai.";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Sabiedriskā labuma organizācija izlieto tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus, par kuriem ziedotājs var izmantot ienākuma nodokļa atvieglojumus, preču vai pakalpojumu iegādei, kuras kopējās izmaksas ir 10000 latu vai vairāk, piemērojot Ministru kabineta noteikto iegādes procedūru."

8. Izteikt 13., 14. un 15.pantu šādā redakcijā:

"13.pants. Sabiedriskā labuma organizācijas darbības uzraudzība

(1) Sabiedriskā labuma organizācija katru gadu līdz 31.martam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iepriekšējā gada darbības pārskatu un turpmākās darbības plānu (papīra formā un elektroniski). Ja minētais dokuments tiek iesniegts elektroniski un ir noformēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām elektronisko dokumentu noformēšanas prasībām, to papīra formā var neiesniegt.

(2) Valsts ieņēmumu dienests 90 dienu laikā pēc sabiedriskā labuma organizācijas gada pārskata, iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna saņemšanas to kopijas pārsūta Finanšu ministrijai, pievienojot attiecīgās nodokļu administrācijas izziņu par nodokļu samaksu (uz datumu, kad minētais gada pārskats tiek pārsūtīts Finanšu ministrijai).

(3) Komisija katru gadu izskata sabiedriskā labuma organizācijas gada pārskatu, iepriekšējā gada darbības pārskatu, turpmākās darbības plānu, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta izziņu un izvērtē sabiedriskā labuma organizāciju darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai. Ja komisijai rodas pamatotas šaubas par sabiedriskā labuma organizācijas saņemto ziedojumu izlietojuma atbilstību šā likuma prasībām, Finanšu ministrija ir tiesīga pieprasīt, lai nodokļu administrācija atbilstoši tās kompetencei veiktu attiecīgu pārbaudi, un saņemt informāciju par pārbaudes rezultātiem. Finanšu ministrija nodokļu administrācijas sniegto informāciju nodod izskatīšanai komisijas sēdē.

(4) Sabiedriskā labuma organizācijas iepriekšējā gada darbības pārskatu un turpmākās darbības plānu pēc tā izvērtēšanas komisijas sēdē publicē Finanšu ministrijas mājaslapā internetā.

(5) Finanšu ministrija, pamatojoties uz izmaiņām, kas izdarītas Uzņēmumu reģistra attiecīgajos reģistros par sabiedriskā labuma organizācijas nosaukuma vai adreses maiņu, izdara attiecīgus grozījumus Finanšu ministrijas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un sabiedriskā labuma organizāciju sarakstā.

14.pants. Sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšana

(1) Finanšu ministrija lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu var pieņemt, ja:

1) sabiedriskā labuma organizācija savu mantu vai finanšu līdzekļus nav izlietojusi tām sabiedriskā labuma darbībām, kuras minētas Finanšu ministrijas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai, šīs organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem vai nav ievērojusi šā likuma 11. un 12.pantā noteiktos ierobežojumus;

2) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus sabiedriskā labuma organizācijas darbībā;

3) sabiedriskā labuma organizācija neveic nodokļu maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

4) sabiedriskā labuma organizācija savā darbībā būtiski pārkāpusi šā likuma noteikumus;

5) sabiedriskā labuma organizācijas pamatdarbība nav saistīta ar statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem darbības mērķiem vai tā neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai, vai šī organizācija ir sniegusi nepatiesas ziņas;

6) komisija, izskatot sabiedriskā labuma organizācijas gada pārskatu, iepriekšējā gada darbības pārskatu, turpmākās darbības plānu, Valsts ieņēmumu dienesta izziņu un lēmumu šā likuma 13.panta trešajā daļā minētajā gadījumā un izvērtējot sabiedriskā labuma organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai, ir sniegusi motivētu atzinumu par sabiedriskā labuma organizācijas darbības neatbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai;

7) sabiedriskā labuma organizācija ir iesniegusi Finanšu ministrijā iesniegumu ar lūgumu tai atņemt sabiedriskā labuma organizācijas statusu.

(2) Finanšu ministrijai, pirms tā pieņem lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, ir tiesības pieprasīt komisijas atzinumu par šā panta pirmās daļas 3. un 5.punktā minētajiem sabiedriskā labuma organizācijas pārkāpumiem.

(3) Finanšu ministrija pieņem lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu par šā panta pirmās daļas 3. un 5.punktā minētajiem sabiedriskā labuma organizācijas pārkāpumiem, ja sabiedriskā labuma organizācija pēc Finanšu ministrijas rakstveida brīdinājuma saņemšanas brīdinājumā noteiktajā termiņā nav novērsusi tajā norādītos pārkāpumus.

(4) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 6. un 7.punktā minētajos gadījumos lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pieņem bez Finanšu ministrijas brīdinājuma.

(5) Pieteikuma iesniegšana tiesā par Finanšu ministrijas lēmuma atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu neaptur lēmuma darbību.

15.pants. Sabiedriskā labuma organizācijas statusa atkārtota piešķiršana

(1) Biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai, kurai atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss (izņemot šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktos gadījumus), šā likuma 7.pantā noteiktajā kārtībā var piešķirt šo statusu atkārtoti vai 8.pantā noteiktajā kārtībā atteikt piešķirt statusu ne agrāk kā gadu pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu.

(2) Ja ir iestājies šā panta pirmajā daļā noteiktais termiņš, bet biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija, kurai atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, ir pārsūdzējusi Finanšu ministrijas lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, tai šā likuma 7.pantā noteiktajā kārtībā var piešķirt šo statusu atkārtoti vai 8.pantā noteiktajā kārtībā atteikt piešķirt statusu ne agrāk kā pēc dienas, kad ir beigusies tiesvedība šajā administratīvajā lietā.

(3) Biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai, kurai atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, pamatojoties uz šā likuma 14.panta pirmās daļas 3. vai 7.punktu, šā likuma 7.pantā noteiktajā kārtībā var piešķirt šo statusu atkārtoti vai 8.pantā noteiktajā kārtībā atteikt piešķirt statusu ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu. Atkārtoti sabiedriskā labuma organizācijas statusu piešķir, ja ir novērsti konstatētie pārkāpumi un saskaņā ar Finanšu ministrijas pieprasījumu ir saņemts kompetentās iestādes apliecinājums par šo pārkāpumu novēršanu. Apliecinājums nav nepieciešams, ja sabiedriskā labuma organizācijas statuss ir atņemts, pamatojoties uz šā likuma 14.panta pirmās daļas 7.punktu."

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

Likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā labuma

organizāciju likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Nevalstiskās organizācijas ir organizācijas, kuras dibinātas uz privātas iniciatīvas pamata kopīgu mērķu sasniegšanai, tās mērķis nav peļņas gūšana. Nevalstiskās organizācijas sabiedrībā veic arī tās funkcijas, kuras neveic vai daļēji veic valsts un pašvaldība. No 2004.gada 1.oktobra spēkā ir Sabiedriskā labuma organizāciju likums (turpmāk tekstā – Likums), kurš veicina biedrību, nodibinājumu, reliģisko organizāciju un to iestāžu sabiedriskā labuma darbību. Saskaņā ar Likumā noteikto kārtību, Finanšu ministrija, pamatojoties uz Sabiedriskā labuma komisijas (darbību nodrošina Finanšu ministrija) atzinumu, piešķir, nepiešķir vai atņem organizācijām sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Sabiedriskā labuma komisija ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kurā vienādā skaitā ietilpst valsts pilnvarotas amatpersonas un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Par sabiedriskā labuma organizāciju var kļūt biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība un kura veic sabiedriskā labuma darbību, kā arī reliģiskās organizācijas un to iestādes, kuras veic sabiedriskā labuma darbību. Sabiedriskā labuma darbība ir darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai. Savukārt sabiedriskā labuma darbība nav: darbība, kas vērsta uz politisko organizāciju (partiju) vai to vēlēšanu kampaņu atbalstīšanu; darbība, kas vērsta tikai uz biedrības un nodibinājuma biedru vai dibinātāju un ar tiem saistītu personu privātu interešu un vajadzību apmierināšanu (izņemot darbību, ko veic biedrība vai nodibinājums, kas dibināts un darbojas, lai aizstāvētu sociāli mazaizsargāto personu grupu un trūcīgo personu un ģimeņu tiesības un intereses). Sabiedriskā labuma organizācijām saņemtie ziedojumi ir jāizlieto tikai sabiedriskā labuma darbībai. Sabiedriskā labuma organizācija administratīvajiem izdevumiem drīkst izlietot ne vairāk kā 25 procentus no saņemtajiem vispārējiem ziedojumiem. Finanšu ministrija, pamatojoties uz Sabiedriskā labuma komisijas atzinumu, un saskaņā ar Likuma 5.panta pirmo daļu pieņem lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu, norādot lēmumā sabiedriskā labuma darbības veidus. Savukārt atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu Finanšu ministrija pieņem, pamatojoties uz Sabiedriskā labuma komisijas atzinumu, un saskaņā ar Likuma 8.panta pirmo daļu, ja biedrības vai nodibinājuma statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis vai biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbība neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai, ja cita iestāde ir konstatējusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus vai biedrībai, nodibinājumam, vai reliģiskajai organizācijai ir nodokļu parādi. Ja sabiedriskā labuma organizācija nav ievērojusi šā likuma noteiktos ierobežojumus un pēc Finanšu ministrijas brīdinājuma, kas izteikts saskaņā ar Likuma 14.panta trešo daļu, tos nenovērš vai atkārto, tad tai tiek atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Saskaņā ar Likuma 14.pantu Finanšu ministrija lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pēc brīdinājuma izteikšanas, var pieņemt šajā pantā noteiktajos gadījumos, tajā skaitā, ja cita iestāde ir konstatējusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus sabiedriskā labuma organizācijas darbībā, sabiedriskā labuma organizācija būtiski pārkāpusi šā likuma noteikumus vai sabiedriskā labuma organizācija savu mantu vai finanšu līdzekļus nav izlietojusi tiem sabiedriskā labuma darbību veidiem, kuri minēti Finanšu ministrijas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai, šīs organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem, vai nav ievērojusi Likuma 11.un 12.pantā noteiktos ierobežojumus. Likumā ir noteikts, ka ziedošana ir finanšu līdzekļu vai mantas nodošana organizācijai bez atlīdzības un bez pretpienākuma. Ziedotājs var saņemt likumos „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktās atlaides. 2005.gadā Finanšu ministrija 608 organizācijām piešķīra sabiedriskā labuma organizācijas statusu. No tām 475 bija biedrības, 85 nodibinājumi un 48 reliģiskās organizācijas. 2005.gadā sabiedriskā labuma organizāciju saņemto ziedojumu kopsumma bija 26 168 000 Ls. Ziedojumu summa, kurai varēja tikt izmantoti nodokļu atvieglojumi, bija 22 314 000 Ls, un līdz ar to valsts budžetā neieskaitītā maksājamo nodokļu summa varēja sasniegt 18 967 000 Ls, t.i., 0,59% no 2005.gada Valsts konsolidētā kopbudžeta. 2006.gadā Finanšu ministrija sabiedriskā labuma organizācijas statusu piešķīra 294 nevalstiskajām organizācijām, bet atņēma 37. Valsts kontroles 2006.gada 27.jūlija Revīzijas ziņojumā Nr.5.1-2-60R/2005 „Par ziedojumu, kas ziedotājiem dot tiesības samazināt uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus valsts budžetā, izlietojuma likumību laika posmā no 2002.gada līdz 2005.gadam nevalstiskajā organizācijā „Latvijas Kultūras fonds”” tika konstatēti pārkāpumi saistībā ar nodibinājuma „Latvijas Kultūras fonds” sabiedriskā labuma darbību. Revīzijā bija konstatēts, ka pastāv augsts risks Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteikto ierobežojumu neievērošanā. Ņemot vērā Valsts kontroles revīzijas ziņojumā izteiktos ieteikumus, Finanšu ministrijā saskaņā ar finanšu ministra 2006.gada 10.novembra rīkojumu Nr.1270 tika izveidota Sabiedriskā labuma organizāciju darbību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanas darba grupa, kurā bija plaši pārstāvētas valsts institūcijas un nevalstiskās organizācijas. Sabiedriskā labuma organizāciju darbību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanas darba grupu izveidoja, lai izstrādātu priekšlikumus Likuma un citu normatīvo aktu grozījumiem, radot normatīvo bāzi ziedojumu, kuriem ir piemēroti nodokļu atvieglojumi, izlietojuma kontroles pilnveidošanai un sabiedriskā labuma organizāciju darbības kontroles uzlabošanai.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts paredz efektīvāku sabiedriskā labuma organizāciju darbības kontroli, īpaši uzraugot šo organizāciju saņemto ziedojumu izlietojuma lietderīgumu, kā arī atbilstoši labas pārvaldības principam veicina valsts un pašvaldības iestāžu sadarbību. Likumā ietvertais regulējums par sabiedriskā labuma organizācijai ziedoto līdzekļu izlietojumu šobrīd ir nekonkrēts. Tā kā Likums paredz, ka biedrībai vai nodibinājumam, kā arī reliģiskai organizācijai un tās iestādei jāveic nozīmīgs labums sabiedrībai vai vismaz kādai tās daļai, tad sabiedriskā labuma organizācijas nedrīkst koncentrēties uz atsevišķu komersantu un dažādu iestāžu finansiālu atbalstīšanu. Tādēļ likumprojektā iekļauts nosacījums, ka sabiedriskā labuma organizācijām iegūto mantu un finanšu līdzekļus jāizmanto darbībām, kurām nav komerciāla rakstura un kuras vērstas uz sabiedriskā labuma darbības nodrošināšanu. Ievērojot labas pārvaldības un valsts iestāžu sadarbības principu, likumprojekts paredz samazināt dokumentu skaitu, kuri organizācijām ir jāiesniedz Finanšu ministrijā, lai saņemtu sabiedriskā labuma organizācijas statusu vai katru gadu atskaitītos par veikto sabiedriskā labuma darbību, jo paredzēts, ka Finanšu ministrija no valsts un pašvaldības institūcijām nepieciešamās ziņas un dokumentus iegūs pati. Lai atrisinātu ziņu un dokumentu pārsūtīšanas jautājumus, ir uzsāktas pārrunas ar Uzņēmumu reģistru un Valsts ieņēmumu dienestu. Ņemot vērā to, ka ziedotie līdzekļi, kuriem tiek piemēroti nodokļu atvieglojumi faktiski ir valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi (valsts un pašvaldību budžetā neienākušie nodokļu maksājumi), likumprojekta 7.pants paredz izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas veicinās, nodrošinās un palielinās ziedojumu izlietojuma lietderību (ja saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu sabiedriskā labuma organizācijas iegādes ir 10 000 latu apmērā vai vairāk). Likumprojekta 8.pants paredz Finanšu ministrijas rīcību gadījumos, kad Sabiedriskā labuma komisijai, izskatot sabiedriskā labuma organizācijas atskaites par pārskata gadā veikto sabiedriskā labuma darbību, rodas pamatotas šaubas par saņemto ziedojumu izlietojuma atbilstību šā likuma prasībām. Finanšu ministrija, lai īstenotu uzraudzības funkciju pār sabiedriskā labuma organizācijām un nodrošinātu Sabiedriskā labuma komisijas darbību, noskaidro, vai sabiedriskā labuma organizāciju iesniegtajās atskaitēs norādītā darbība atbilst faktiskajai situācijai. Tā kā likuma „Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 1. un 2.punkts un 20.pants nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības pilda nodokļu administrēšanas funkciju, veicot kontroli nodokļu un nodevu aprēķināšanas un iekasēšanas jomā, kā arī novēršot un atklājot ar nodokļu maksājumiem saistītos noziedzīgos nodarījumus, līdz ar to tām ir tiesības pārbaudīt nodokļu maksātāju. Ņemot vērā iepriekš minēto, Finanšu ministrija var pieprasīt attiecīgajai nodokļu administrācijai atbilstoši tās kompetencei veikt pārbaudi un saņemt informāciju par pārbaudes rezultātiem. Šādi tiks risināta kontroles vides uzlabošanas problēma un pilnīgāk realizēta Likumā noteiktā Finanšu ministrijas uzraudzība. Savukārt, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas Finanšu ministrijas lēmumā biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas nosaukumā vai juridiskajā adresē, likumprojekta 8.pants paredz, ka šādas ziņas Finanšu ministrija saņems no Uzņēmuma reģistra. Administratīvā procesa likums paredz Finanšu ministrijai tiesības izdarīt labojumus lēmumā, kad tajā pieļauta kļūda vai mainījies tiesību subjekts. Tādējādi situācijā, kad lēmumā ir nepieciešams izmainīt sabiedriskā labuma organizācijas nosaukumu vai juridisko adresi, Finanšu ministrijai nav juridiska pamata šādas izmaiņas veikt. Starp Finanšu ministriju un Uzņēmumu reģistru tiek risināti problēmjautājumi par to, kādā veidā un cik bieži tiks sūtītas ziņas par izmaiņām attiecīgajā reģistrā par sabiedriskā labuma organizācijām. Ir veikti nepieciešamo resursu aprēķini šo funkciju nodrošināšanai. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 59.pantu pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu. Ja iestādei nepieciešamā informācija nav administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem. Tādējādi, lai nodrošinātu Likumā Finanšu ministrijai noteiktās funkcijas, atbilstoši Administratīvā procesa likuma normām ir izslēgta Likuma 13.panta pirmā daļa un 14.panta pirmās daļas 5.punkts. Administratīvā procesa likuma pārejas noteikumu 5.punkts nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.novembrim sagatavo un iesniedz Saeimai atzinumu (izvērtējumu) par to, kuros likumos ir saglabājama vai ietverama norāde, ka administratīvā akta apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur administratīvā akta darbību vai izpildi. Tādējādi atbilstoši augstāk minētajam likumprojekta 9.pantā iekļauta Likuma 14.panta piektā daļa. Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 185.panta ceturtās daļas 1.punktu, likumprojekta 9.pants paredz Finanšu ministrijas lēmuma par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu kā administratīvā akta, kas uzliek pienākumu samaksāt nodokli, nodevu vai citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā, darbības nepārtrauktību, ja tiesā tiek iesniegts pieteikums par tā atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu. Šī likumprojekta norma ietekmē personas, kas ziedo biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai, jo tās pēc Finanšu ministrijas lēmuma par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu spēkā stāšanās zaudē tiesības piemērot nodokļa atvieglojumus, tas ir, šādai personai zūd tiesības ienākuma nodokļu likumos noteiktajā kārtībā samazināt savu budžetā iemaksājamo nodokli, un iespaido budžetu, kurā tiek ieskaitīti attiecīgās personas ienākuma nodokļu maksājumi. Līdz šim minētā Administratīvā procesa likuma 185.panta ceturtās daļas 1.punkta piemērošana ir problemātiska. Tādēļ, lai nostiprinātu vienlīdzīgu pieeju administratīvajiem aktiem, ar kuriem tiek atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, un administratīvajiem aktiem, kas uzliek tiešu pienākumu samaksāt budžetā iemaksājamos nodokļus, ir nepieciešams Likumā noteikt izņēmumu no vispārējā principa, ka administratīvā akta darbību vai izpildi neaptur tā apstrīdēšanas vai pārsūdzības gadījumā. Saskaņā ar pētījumu „Privātpersonu nodokļu atvieglojumu sistēmas uzlabošana” privātpersonas nevēlas ziedot sabiedriskā labuma organizācijām, jo faktiski nav iespējams pārbaudīt, kā šie ziedotie līdzekļi ir izlietoti, t.i., vai nav ļaunprātīga ziedotāju uzticības izmantošana. Uzlabojot kontroles vidi, palielinās sabiedrības uzticība sabiedriskā labuma organizācijām, kas ļaus piesaistīt vairāk tām nepieciešamos līdzekļus un veicinās to nozīmīgo darbību, kas vērsta uz sabiedrībai. Sagatavojot likumprojektu ir ņemts vērā arī Apvienotās Karalistes Labdarības komisijas ziņojums "Latvijas NVO darbības reglamentācija: analīze un ieteikumi" un FATF (Financial Action Task Force on Money Laundering) 8.speciālā rekomendācija. Pieņemot likumprojektu, tiks pilnībā atrisinātas anotācijas I sadaļas 2.punktā minētās problēmas.
3. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Normatīvā akta projekts paredz samazināt nevalstiskajām organizācijām Finanšu ministrijā iesniedzamo dokumentu skaitu, lai saņemtu sabiedriskā labuma organizācijas statusu, jo iestāde nepieciešamos dokumentus iegūs pati. Tiek precizētas un uzlabotas atsevišķas Likuma normas, lai tās būtu vieglāk uztveramas un saprotamas. Uzņēmējdarbības vidi neietekmē.
3. Sociālo seku izvērtējums	Normatīvā akta projekts paplašinās biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju iespējas piesaistīt līdzekļus sociālo problēmu risināšanai, darbībai sociālajā jomā, jo palielinās sabiedrības uzticību sabiedriskā labuma organizācijām. Piedāvātās izmaiņas likumdošanā ļaus nevalstiskajam sektoram pakāpeniski piesaistīt arvien vairāk privātpersonu līdzekļus minēto jomu attīstīšanai. Organizācijas varēs ziedotos līdzekļus pilnā apjomā novirzīt tieši sabiedriskā labuma darbības mērķu sasniegšanai.
4. Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projektā paredzēto normu ieviešana palielinās sabiedrības uzticību sabiedriskā labuma organizācijām. Tādējādi nevalstiskais sektors piesaistīs pakāpeniski arvien vairāk privātpersonu līdzekļu, veicinot biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju, kuri darbojas vides un ekoloģijas jomā, darbību.
5. Cita informācija	Nav.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtē- jais gads	Trīs nākamie gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
	2007	2008	2009	2010
Izmaiņas budžeta ieņēmumos, kopā:	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
Cita informācija	Nav

	IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
	1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.	1. Līdz 2008.gada 1.janvārim tiks pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē sabiedriskā labuma organizācijai ziedoto mantu vai finanšu līdzekļu izlietojumu par iegādi, kura kopējās izmaksas ir lielākas par 10 000 latiem. 2. Līdz 2008.gada 1.janvārim tiks pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapas paraugu, kas aizstās Ministru kabineta 2005.gada 18.janvāra noteikumus Nr.52 „Noteikumi par biedrības vai nodibinājuma iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapas paraugu”. 3. Lai noteiktu sabiedriskā labuma organizāciju amatpersonu atbildību par ziedoto līdzekļu pretlikumīgu izlietošanu, nepieciešams sagatavot līdz 2008.gada 1.janvārim un virzīt pieņemšanai likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
	2. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums
Attiecīgie ES normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesu spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)			ES normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komen-tāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas		Sabiedriskā labuma organizāciju darbību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanas darba grupā tika iekļautas šādas nevalstiskās organizācijas: biedrība „Rīgas Samariešu apvienība”, biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”, biedrība „Latvijas Pilsoniskā alianse”, biedrība „Latvijas Sarkanais Krusts” un nodibinājums „Fonds „Ziedot””. Minētās organizācijas regulāri sadarbojas ar valsts institūcijām un piekrita strādāt darba grupā.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Sabiedriskā labuma organizāciju darbību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanas darba grupā iekļauto nevalstisko organizāciju priekšlikumi ir iestrādāti likumprojektā. Sabiedriskā labuma organizāciju darbību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanas darba grupā esošie nevalstisko organizāciju pārstāvji atbalsta likumprojektā paredzētos grozījumus un kontroles pilnveidošanu, jo uzskata, ka tādējādi tiks palielināta sabiedrības uzticība sabiedriskā labuma organizācijām, kas ļaus tām vairāk piesaistīt nepieciešamos līdzekļus un veicinās to sabiedrībai nozīmīgo darbību.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Vairākas nevalstiskās organizācijas tika iesaistītas sabiedriskā labuma organizāciju darbību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanas darba grupas darbībā un sabiedrība tika informēta par šīs darba grupas darbu, darba grupas protokolus ievietojot Finanšu ministrijas mājaslapā internetā www.fm.gov.lv. Papildus Finanšu ministrijas mājaslapā tika publicēts arī likumprojekts un anotācija. Sabiedriskās domas pētījums, lai noskaidrotu sabiedrības attieksmi pret normatīvā akta projektu, nav veikts.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija		Nav
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekts nosaka Valsts ieņēmumu dienestam funkciju - atzinumu par ziedojumu izlietojumu sagatavošanu un iesniegšanu Finanšu ministrijā. Ņemot vērā, ka šobrīd VID rīcībā esošie darba spēku resursi ir pilnībā noslogoti, lai nodrošinātu likumprojektā noteiktās funkcijas izpildi, VID ir nepieciešamas 22 jaunas štata vietas. VID Centrālā pārvalde nodrošinās procesa metodoloģisko vadību un uzraudzību. Finanšu ministrija likumprojekta normu administrēšanu veiks savu esošo funkciju ietvaros. Normatīvā akta izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Sabiedrība par likuma pieņemšanu tiks informēta vispārējā kārtībā. Pēc tā pieņemšanas Saeimā likums tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, un pēc tam arī "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā". Likums tiks publicēts arī Finanšu ministrijas interneta mājas lapā www.fm.gov.lv.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no normatīvā akta, ir piemērojams vispārējais administratīvais process, un normatīvais akts neparedz īpašu lēmumu pārsūdzēšanas kārtību. Tādējādi indivīds var pārsūdzēt lēmumu vispārējā administratīvi procesuālajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
I.Krūmane	E.Strazdiņa	M.Radeiko	I.Sviklāne

14.11.2007 9:06

2719

I.Sviklāne

67095562, Inese.Sviklane@fm.gov.lv