Rīgā, 2007

 

 

 

 

 

 

Rīgā, 2007.gada 12.decembrī

Nr.9/3 -

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu, Juridiskā komisija iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86.pantu, Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā Saeimas 2007.gada 20.decembra sēdē.

 

Pielikumā: Juridiskās komisijas izstrādātais likumprojekts uz 1 lpp. un anotācija uz 5 lpp.

 

 

 

 

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs                                                                M.Segliņš
Iesniedz Juridiskā komisija

Likumprojekts

Grozījumi Civilprocesa likumā

 

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23. nr.; 2001, 15. nr.; 2002, 24. nr.; 2003, 15. nr.; 2004, 6., 10., 14., 20. nr.; 2005, 7., 14. nr., 2006, 1., 13., 20., 24. nr.; Latvijas Vēstnesis 2006, 207. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 434. pantu šādā redakcijā:

„434. pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

(1) Apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzība nav iesniegta.

(2) Ja kasācijas sūdzība ir iesniegta, apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā vienlaikus ar:

1) Senāta rīcības sēdes lēmumu, ja ir atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību, kasācijas tiesvedība izbeigta vai kasācijas sūdzība atstāta bez izskatīšanas;

2) Senāta spriedumu, ja apelācijas instances tiesas spriedums nav atcelts.”

 

2. Papildināt pārejas noteikumus ar 30. punktu šādā redakcijā:

„Šā likuma 434. panta jaunā redakcija, kas nosaka apelācijas instances tiesas sprieduma stāšanos likumīgā spēkā, stājas spēkā 2008. gada 1. martā un ir piemērojama spriedumiem, kurus tiesa pasludinājusi pēc minētā datuma.”


Likumprojekta

Grozījumi Civilprocesa likumā

anotācija

 

Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (turpmāk – normatīvā akta projekts) sagatavots nolūkā atrisināt praksē izveidojušos problēmjautājumu, kas attiecas uz apelācijas instances tiesas sprieduma spēkā stāšanos un tā pārsūdzēšanu kasācijas kārtībā.

Pašreizējā Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 434. panta redakcija noteic, ka apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā tā pasludināšanas brīdī. 

No minētās tiesību normas izriet, ka apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav pārsūdzēts kasācijas kārtībā. Tāpat no minētās tiesību normas nav viennozīmīgi saprotams, kurš brīdis ir uzskatāms par sprieduma pasludināšanas brīdi, jo apelācijas instances tiesas sprieduma pasludināšanu reglamentē CPL 433. pants, kura pirmā daļa noteic, ka apelācijas instances tiesa pasludina spriedumu šī likuma 199. pantā noteiktajā kārtībā, proti, tādā pašā kārtībā kā pirmās instances tiesa. Tomēr praksē ir novērots, ka nav skaidrības par to, no kura brīža stājas spēkā apelācijas instances tiesas spriedums, ja apelācijas instance pasludina saīsināto spriedumu, nepasludinot pilnu spriedumu.

Par minēto problēmjautājumu Latvijas Republikas Satversmes tiesā ir saņemta konstitucionālā sūdzība (pieteikums) „Par Civilprocesa likuma 434. panta un 464. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 82. un 86., un 92. pantam”. Minētajā sūdzībā lūgts atzīt CPL 434. pantu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 82., 86. un 92. pantam, pamatojot ar to, ka apelācijas instances tiesas spriedums nevar stāties likumīgā spēkā, jo nav notecējis tā pārsūdzēšanas termiņš, un ka spriedumu, kas stājies likumīgā spēkā, nevar pārsūdzēt kasācijas kārtībā. Savukārt no Satversmes 86. panta izriet, ka tiesas var spriest tiesu tikai likumā paredzētajā kārtībā. Tādējādi neviena tiesa nevar atcelt vai grozīt spriedumu, kas stājies likumīgā spēkā.

Līdzīga satura procesuālās tiesību normas ir iekļautas arī Administratīvā procesa likumā (turpmāk – APL) un Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL).

Tā APL 309. pants noteic, ka apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzība nav iesniegta.

Savukārt KPL 632. panta otrā daļa noteic, ka apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā, kad izbeidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un spriedums nav pārsūdzēts. Ja kasācijas sūdzība vai protests ir iesniegts, spriedums stājas spēkā dienā, kad kasācijas instances tiesa ir izskatījusi lietu, ja tā spriedumu nav atcēlusi.

Minētais problēmjautājums sākotnēji izskanēja Tieslietu ministrijas 2007. gada 19. septembrī rīkotajā zinātniskajā konferencē „Par Civilprocesa likuma problēmjautājumiem”, kurā tika izteikts viedoklis, ka CPL 434. pants disonansē ar vispārīgajiem civilprocesa un ne tikai civilprocesa principiem, un ka jurisprudencē ir pieņemts atzīt, ka viens no sprieduma likumīga spēka elementiem ir šāda sprieduma neapstrīdamība. Tas nozīmē, ka likumīgā spēkā esošu tiesas spriedumu nevar pārsūdzēt ne apelācijas, ne kasācijas kārtībā. Papildus minētajam un konferencē izteiktajiem viedokļiem par šo jautājumu Tieslietu ministrija 2007. gada 8. novembrī rīkoja diskusiju „Apelācijas instances tiesas sprieduma likumīgais spēks un tā pārsūdzēšana kasācijas kārtībā”. Diskusijas gala rezultātā, vadoties pēc lietderības apsvērumiem, diskusijas dalībnieku vairākums atbalstīja CPL 434. panta grozījumu veikšanas nepieciešamību, nosakot, ka apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā, kad izbeidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un spriedums nav pārsūdzēts, tādējādi pašreizējo CPL ietverto regulējumu pietuvinot APL un KPL ietvertajam regulējumam.

CPL 434. panta grozījumu īstenošanai būtu nepieciešams papildināt CPL ar jaunu Pārejas noteikumu punktu, paredzot tiesnešiem papildu laiku normas izpildes nodrošināšanai, kā arī iekļaujot nosacījumu, ka CPL 434. panta jaunā redakcija ir piemērojama spriedumiem, kurus tiesa pasludinājusi pēc minētā datuma (2008. gada 1. martā).

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

Ar normatīvā akta projektu tiek grozīts CPL 434. pants, nosakot, ka apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzība nav iesniegta. Ja kasācijas sūdzība ir iesniegta, apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā vienlaikus ar:

1) Senāta rīcības sēdes lēmumu, ja ir atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību, kasācijas tiesvedība izbeigta vai kasācijas sūdzība atstāta bez izskatīšanas;

2) Senāta spriedumu, ja apelācijas instances tiesas spriedums nav atcelts.

 Papildus tam ar normatīvā akta projektu CPL tiek papildināts ar jaunu Pārejas noteikumu punktu, kas noteic, ka šī likuma 434. panta jaunā redakcija, kas nosaka apelācijas instances tiesas sprieduma stāšanos likumīgā spēkā, stājas spēkā 2008. gada 1. martā un ir piemērojama spriedumiem, kurus tiesa pasludinājusi pēc minētā datuma.

3. Cita informācija

Nav citas informācijas

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības

un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu ietekmēs pozitīvi, jo novērsīs pašreiz pastāvošo situāciju, ka var tikt apstrīdēts spriedums, kas stājies likumīgā spēkā vai stājies likumīgā spēkā un ir jau izpildīts.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Nav citas informācijas

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

 

Nav citas informācijas

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Cita informācija

Nav citas informācijas

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums                                                                                       1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Nav citas informācijas

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Ar nevalstiskajām organizācijām konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Ar nevalstiskajām organizācijām konsultācijas nav notikušas.

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sākotnēji minētais problēmjautājums, saistībā ar apelācijas instances tiesas sprieduma spēkā stāšanos, tika izvirzīts Tieslietu ministrijas 2007. gada 19. septembrī rīkotajā zinātniskajā konferencē „Par civilprocesa likuma problēmjautājumiem”. Tieslietu ministrija, izvērtējot problēmjautājuma aktualitāti, 2007. gada 8. novembrī rīkoja diskusiju „Apelācijas instances sprieduma likumīgais spēks un tā pārsūdzēšana kasācijas kārtībā”, kurā, vadoties pēc lietderības apsvērumiem, diskusijas dalībnieku vairākums ir atbalstījis CPL 434. panta grozījumu veikšanas nepieciešamību, nosakot, ka apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā, kad izbeidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un spriedums nav pārsūdzēts.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

Nav citas informācijas

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo institūciju līdzšinējo funkciju ietvaros.

Normatīvā akta projekts ir papildināts ar jaunu Pārejas noteikumu punktu, kas noteic, ka šī likuma 434. panta jaunā redakcija, kas nosaka apelācijas instances tiesas sprieduma stāšanos likumīgā spēkā, stājas spēkā 2008. gada 1. martā un ir piemērojama spriedumiem, kurus tiesa pasludinājusi pēc minētā datuma.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums “Grozījumi Civilprocesa likumā” pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”. Normatīvais akts tiks iekļauts normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds var aizstāvēt savas tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav citas informācijas