LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

05.12.2007. Nr.90/TA-3077

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Mertena 67036901, Sanita.Mertena@tm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 2 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 6 lp.

3. Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra sēdes protokola Nr.68   8.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā

Izdarīt Saeimas vēlēšanu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 13.nr.; 1998, 9., 13.nr.; 2002, 12., 13.nr.; 2003, 19.nr.; 2006, 8., 10.nr.; 2007, 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

"2.pants. Tiesību vēlēt nav personām, kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām."

2. Izteikt 6.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja ievēlētais Saeimas deputāts ir Eiropas Parlamenta deputāts, viņš zaudē Eiropas Parlamenta deputāta statusu ar Saeimas deputāta svinīgā solījuma nodošanas brīdi. Par Eiropas Parlamenta deputāta statusa zaudēšanu Centrālā vēlēšanu komisija triju darbdienu laikā paziņo Eiropas Parlamentam."

3. Izslēgt 24.panta septīto daļu.

4. Izteikt V nodaļas nosaukumu šāda redakcijā:

"V nodaļa. To Latvijas pilsoņu piedalīšanās Saeimas vēlēšanās, kuri vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs vai kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, vai kuras izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu".

5. Papildināt likumu ar 45.¹ pantu šādā redakcijā:

"45.¹ pants. (1) Personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuras izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, vēlēšanās var piedalīties, balsojot pa pastu.

(2) Persona, kas vēlas balsot pa pastu, ieslodzījuma vietas administrācijā iesniedz iesniegumu par balsošanu pa pastu. Iesniegumā vēlētājs norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi, uz kuru nosūtāmi vēlēšanu materiāli. Vēlētājs var pieteikties balsošanai ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms vēlēšanu dienas.

(3) Ieslodzījuma vietas darbinieks saņemto iesniegumu un attiecīgās personas pasi nogādā attiecīgajai vēlēšanu iecirkņa komisijai ne vēlāk kā nedēļu pirms vēlēšanu dienas.

(4) Saņemot šādu iesniegumu, iecirkņa komisija:

1) pārbauda, vai iesniedzējs ir Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu, un pārliecinās, ka pasē nav atzīmes par dalību attiecīgās Saeimas vēlēšanās;

2) reģistrē iesniegumu vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu;

3) izdara vēlētāja pasē atzīmi par attiecīgās Saeimas vēlēšanām.

(5) Ja iesniegums par balsošanu pa pastu iesniegts, neievērojot šā panta otrajā daļā noteikto termiņu un kārtību, vai iesniedzējs nav vēlētājs, vai arī iesniedzēja pasē jau ir atzīme par attiecīgās Saeimas vēlēšanām, vēlēšanu iecirkņa komisija ar motivētu lēmumu atsaka nosūtīt vēlēšanu dokumentus.

(6) Šā panta piektajā daļā minēto atteikumu nosūtīt vēlēšanu dokumentus iesniedzējs var apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

(7) Balsošanai pa pastu reģistrēts vēlētājs var mainīt vēlēšanu materiālu saņemšanas adresi ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms vēlēšanu dienas, iesniedzot par to iesniegumu attiecīgās ieslodzījuma vietas administrācijai.

(8) Iecirkņa komisija ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūta vēlētājam uz iesniegumā norādīto adresi visu attiecīgajā vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni un reģistrācijas lapu ar informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana, norādot arī kārtas numuru, ar kādu vēlētājs reģistrēts sarakstā balsošanai pa pastu."

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Saeimas vēlēšanu likuma 1. pants noteic personu loku, kurām ir tiesības vēlēt Saeimu, proti, tie ir Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu, ja vien uz viņiem neattiecas kāds no Saeimas vēlēšanu likuma 2. pantā minētajiem ierobežojumiem. Minētā likuma 2. pants nosaka aizliegumu balsot personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, vai kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcībnespējīgām. Ar 2003. gada 5. marta Satversmes tiesas spriedumu tika atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 6. un 8. pantam un par spēkā neesošu Saeimas vēlēšanu likuma 2. panta 2. punkts, kas paredzēja aizliegumu balsot Saeimas vēlēšanās personām, kurām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums. Līdz ar to apcietinājumā esošās personas jau šobrīd var balsot Saeimas vēlēšanās, taču tiesību sistēma nav sakārtota, lai nodrošinātu šo iespēju. Jautājums par to ieslodzīto personu loku, kuriem atņemtas tiesības balsot, tika skarts Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas (turpmāk - Tiesa) spriedumā lietā „Hirst pret Apvienoto Karalisti”. Lielbritānijā likums noteica ierobežojumu tiesībām balsot, paredzēt tā piemērošanu ieslodzītajiem, neievērojot viņu cietumsoda ilgumu, un neņemot vērā viņu nodarījuma smaguma pakāpi un individuālos apstākļus. Tiesa atzina, ka šāds vispārīgs, automātisks un nekritisks vitāli svarīgu Konvencijā noteikto tiesību ierobežojums ir uzskatāms par esošu ārpus jebkuras pieņemamas rīcības brīvības ietvariem, lai arī cik plaša šī rīcības brīvība nebūtu, un tas neatbilst Konvencijas pirmā protokola 3.pantam, norādot, ka Konvencijas pirmā protokola 3.pants, kas nostiprina indivīda spēju ietekmēt likumdevēja sastāvu neizslēdz balsošanas tiesību ierobežojuma piemērošanu indivīdam, kurš, piemēram, ir ļaunprātīgi izmantojis sabiedrisko stāvokli, vai kura uzvedība draudēja satricināt tiesiskas valsts vai demokrātijas pamatus. Taču bargais balsošanas tiesību atņemšanas līdzeklis nedrīkst tikt uztverts bez pienācīgas rūpības un samērīguma princips nosaka, ka ir jābūt skaidri pamanāmai saiknei starp sankciju un attiecīgā indivīda uzvedību un apstākļiem.Latvijas normatīvie akti aizliedz balsot personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs. Līdz ar to Eiropas Cilvēktiesību tiesas izpratnē arī Latvijas tiesību akti (Saeimas vēlēšanu likuma 2. panta 1. punkts un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 3. panta 2. punkts) neatbilst 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pirmā protokola 3. pantam, un būtu nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai novērstu Latvijas normatīvo aktu neatbilstību minētās Konvencijas pirmā protokola 3.pantam. Saeimas vēlēšanu likuma 6. panta otrā daļa paredz pienākumu Eiropas Parlamenta (turpmāk – EP) deputātam, kandidējot Saeimas vēlēšanām, atteikties no EP deputāta mandāta. Tādējādi EP deputātam ir jāzaudē deputāta mandāts arī tad, ja viņš netiek ievēlēts Saeimas vēlēšanās. Līdz ar to netiek pilnā apmērā nodrošinātas ikviena pilsoņa tiesības tikt ievēlētam Saeimā un tādējādi tiek kavēta EP deputātu piedalīšanās Saeimas vēlēšanās. 2007. gada 1. augustā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 481 tika apstiprināta Koncepcija par vēlēšanu tiesiskā regulējuma pilnveidošanu. Jautājumā par EP deputāta tiesībām kandidēt Saeimas vēlēšanās, nenoliekot EP deputāta mandātu, Ministru kabinetā tika atbalstīts problēmas risinājuma variants, kas paredz  noteikt, ka personai, kura ir EP deputāts un kura kandidē Saeimas vai pašvaldības vēlēšanās, tiek anulēts EP deputāta mandāts, ja minētā persona tiek ievēlēta Saeimā un par EP deputāta mandāta anulēšanu EP deputāta ievēlēšanas Saeimā gadījumā Eiropas Parlamentam paziņo Centrālā vēlēšanu komisija.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts paredz: 1) nodrošināt ieslodzījumā esošo personu tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās, tādējādi veicinot cilvēktiesību īstenošanu atbilstoši starptautiskajā saistībām, kuras uzņēmusies Latvija; 2) noteikt, ka ievēlētais Saeimas deputāts ar svinīgā solījuma nodošanas brīdi zaudē EP deputāta statusu un par to Eiropas Parlamentam paziņo Centrālā vēlēšanu komisija.
3. Cita informācija	Likumprojekts „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” skatāms vienlaicīgi ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””, „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” un „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi		Likumprojekts šo jomu neietekmēs
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Likumprojekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums		Satversmē noteikto politisko tiesību realizācija būs pieejama arī ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām un politiskajos procesos valstī tiks ņemta vērā arī notiesāto personu politiskā griba. Tiks maksimāli nodrošināta iespēja ieslodzītajām personām piedalīties valsts politiskajā dzīvē, tādējādi veicinot ieslodzīto resocializāciju.
4. Ietekme uz vidi		Likumprojekts šo jomu neskar
5. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		(tūkst. latu)
Rādītāji		Kārtējais gads		Nākamie trīs gadi					Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1		2007		2008		2009		2010	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar		26,5	5,3
3. Finansiālā ietekme		Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar		-26,5	-5,3
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins: Saeimas vēlēšanas notiek ik pēc 4 gadiem, līdz ar to izdevumi rodas katru ceturto gadu Uzturēšanas izdevumi: 1.Atalgojums 15 vēlēšanu komisijām 699 Ls x 15 = 10485 Vienas vēlēšanu komisijas darba samaksa 699 Ls t.sk Priekšsēdētājs un komisijas loceklis 22 dienas (88 st.) – 555 Ls t.sk. Priekšsēdētājs 88x4,20 Ls (stundas likme) = 370 Ls Komisijas loceklis 88x2,10Ls (stundas likme) = 185 Ls Visa vēlēšanas iecirkņa komisija 1 diena (8stundas) – 144 Ls t.sk. Priekšsēdētājs 8x4,20 Ls ( stundas likme) = 34 Ls Sekretārs 8x3,20 Ls (stundas likme) = 26 Ls Komisijas locekļi (5 locekļi) 8x2,10 Ls (stundas likme) x 5 = 84 Ls 2.Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 10485 Ls x 24.09% = 2526 Ls 3.Sakaru pakalpojumi 13500 Ls Pasta izdevumi – 3,00 Ls (2 ierakstītu vēstuļu sūtīšana) Aptuvenais ieslodzīto vēlētāju skaits 4500 3,00 Ls x 4500 = 13500 Ls Pavisam kopā – 26511 Ls								10,5 2,5 13,5 26,5
6. Cita informācija		Saeimas vēlēšanas notiek ik pēc 4 gadiem, līdz ar to izdevumi rodas katru ceturto gadu
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Nepieciešams likuma „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” 19. pantu papildināt ar nosacījumu, ka 19. pantā minētais nosacījums neattiecas uz ieslodzījuma vietām. Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā nepieciešams izslēgt normu, kas aizliedz ieslodzījumā esošām personām balsot un papildinot likumu ar procesuālām normām, lai nodrošinātu minētajām personām balsstiesību realizāciju. Lai procesuāli nodrošinātu tiesības balsot personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu”. Ir sagatavots likumprojekts „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”, paredzot, ka arī pašvaldības domē (padomē) ievēlēšanas gadījumā Eiropas Parlamenta deputāts zaudē Eiropas Parlamenta deputāta mandātu. Minētais likumprojekts tiek virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā vienlaicīgi ar likumprojektu „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”.
2. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību							Likumprojekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām							Likumprojekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem							Likumprojekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju			Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2005. gada 6. oktobra spriedums lietā „Hirst pret Apvienoto Karalisti”, iesniegums Nr. 74025/01. Adrese internetā: http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp? item=3&portal=hbkm&action=html&highlight =HIRST&sessionid=2382544&skin=hudoc-en
5. Cita informācija			1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta locekļu ievēlēšanu tiešās un vispārējās vēlēšanās 12. panta trešā daļa paredz, ka Eiropas Parlamenta deputāta atsaukšanai jānotiek saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts noteikto procedūru, kompetentajai nacionālajai iestādei par to informējot Eiropas Parlamentu. Likumprojektā ietvertais grozījums 6. pantā paredz, ka kompetentā nacionālā iestāde Latvijā ir Centrālā vēlēšanu komisija.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas							Ir notikušas konsultācijas ar biedrības „DIA+LOGS” un „Integrācija sabiedrībai” pārstāvjiem.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)							Biedrības „DIA+LOGS” un „Integrācija sabiedrībai” atbalsta likumprojektos ietvertos risinājumus attiecībā uz ieslodzīto vēlēšanu tiesību nodrošināšanu. Tiesībsarga biroja pārstāvis piedalījās starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmē par likumprojektu un pauda konceptuālu atbalstu par to.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis							Sabiedrība netika informēta
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem							Konsultācijas nav notikušas
5. Cita informācija							Likumprojekts šo jomu neskar
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcija					Jaunu institūciju radīšana nav nepieciešama. Likumprojekta izpildi nodrošinās Centrālā vēlēšanu komisija un Ieslodzījuma vietu pārvalde.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu					Likums tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” (arī laikrakta mājas lapā), portālā www.nais.lv un www.likumi.lv
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo					Apcietinātās vai ar brīvības atņemšanu notiesātās personas savas tiesības varēs aizstāvēt, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā apstrīdot Centrālajā vēlēšanu komisijā iecirkņa vēlēšanu komisijas lēmumu atteikt vēlēšanu dokumentu nosūtīšanu balsošanai pa pastu un pārsūdzot Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu tiesā. Kandidātu sarakstu iesniedzēji, kā arī pieteiktie kandidāti vēlēšanu rezultātus var pārsūdzēt Saeimas vēlēšanu likuma 50. pantā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija					Likumprojekts šo jomu neskar

Tieslietu ministrs G. Bērziņš

Valsts sekretārs	Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M. Bičevskis	I. Nikuļceva	L. Popova	S. Mertena

17.10.2007. 10.00

1595

U. Meijere

7036982, una.meijere@tm.gov.lv

I. Kokorevičs

7036977, ivars.kokorevics@tm.gov.lv