4.12.2007.

9/8-

Saeimas Prezidijam

Tautsaimniecības komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Ēku energoefektivitātes likums” (Nr.388/Lp9) .

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta otrajam lasījumam uz .... lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

Guntis Blumbergs

Iesniedz Tautsaimniecības komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

Ēku energoefektivitātes likums

(reģ. Nr.388/Lp9)

Pirmajā lasījuma redakcija	Nr	Priekšlikumi (37)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Ēku energoefektivitātes likums				Ēku energoefektivitātes likums
I nodaļa Vispārīgie noteikumi				I nodaļa Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:				1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:
1) apkures katls – iekārta, kura, sadedzinot kurināmo, saražo enerģiju un nodod to siltumnesējam, kas nodrošina ēku ar siltumenerģiju;				1) apkures katls – iekārta, kura, tajā sadedzinot kurināmo, saražo enerģiju un nodod to siltumnesējam, kas nodrošina ēku ar siltumenerģiju;
2) energoauditors – fiziskā persona, kura ir kompetenta veikt energoauditu;				2) energoauditors – fiziskā persona, kura ir kompetenta veikt energoauditu;
3) energoaudits – ēkas apsekošanas un datu analīzes procedūra, lai noteiktu enerģijas plūsmu ēkā un izvērtētu enerģijas taupīšanas iespējas;				3) energoaudits – ēkas apsekošanas un datu analīzes procedūra, lai noteiktu enerģijas plūsmu ēkā un izvērtētu enerģijas taupīšanas iespējas;
4) ēka – šā likuma izpratnē – būve vai būves daļa (būves daļa projektēta tā, lai to varētu lietot neatkarīgi no pārējās ēkas) ar ārējām norobežojošām konstrukcijām, kurā enerģiju izmanto iekštelpu mikroklimata regulēšanai;	1	Juridiskais birojs Izslēgt 1.panta 4.punktā vārdus “šā likuma izpratnē”.	Atbalstīts	4) ēka – būve vai būves daļa (būves daļa projektēta tā, lai to varētu lietot neatkarīgi no pārējās ēkas) ar ārējām norobežojošām konstrukcijām, kurā enerģiju izmanto iekštelpu mikroklimata regulēšanai;
5) ēkas energoefektivitāte – relatīvs enerģijas daudzums, kas raksturo enerģijas patēriņu, kas nepieciešams konkrētās ēkas apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens sagatavošanai;			Redakc. precizēts	5) ēkas energoefektivitāte — relatīvs enerģijas daudzums, kas raksturo enerģijas patēriņu, kāds nepieciešams konkrētās ēkas apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei;
6) ēkas energosertifikāts – dokuments, kurā norādīta ēkas energoefektivitāte;				6) ēkas energosertifikāts – dokuments, kurā norādīta ēkas energoefektivitāte;
7) ēkas energosertifikācija – process, kurā nosaka ēkas energoefektivitāti un izsniedz ēkas energosertifikātu.				7) ēkas energosertifikācija – process, kurā nosaka ēkas energoefektivitāti un izsniedz ēkas energosertifikātu.
	2	Juridiskais birojs Papildināt 1.pantu ar termina “esošās ēkas” skaidrojumu.	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšl.Nr.11
2.pants. (1) Likuma mērķi ir: 1) informēt ēku pircējus, īpašniekus, īrniekus vai nomniekus, kā arī sabiedrību par esošo ēku un no jauna būvējamo ēku (turpmāk – jaunbūve) energoefektivitāti;	3	Juridiskais birojs Izteikt 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Likuma mērķis ir sekmēt ēku energoefektivitātes uzlabošanu, paaugstinot ēku energoefektivitāti.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšl. Nr. 5.
	4	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jakrins Izteikt 2.panta pirmo daļa šādā redakcijā: “(1) Likuma mērķis ir:	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšl. Nr. 5.
		1) izveidot ēku energoefektivitātes novērtēšanas sistēmu, kas veicinātu racionālu energoresursu izmantošanu un uzlabotu ēku energoefektivitāti;
2) izveidot ēku energoefektivitātes novērtēšanas sistēmu, kas veicinātu racionālu energoresursu izmantošanu un uzlabotu ēku energoefektivitāti.		2) nodrošināt potenciālo pircēju, īpašnieku, īrnieku vai nomnieku ar informāciju par esošas vai no jauna būvējamas ēkas energoefektivitāti;
		3) veicināt visā sabiedrībā izpratni par enerģijas izmantošanas lietderību un ēku energoefektivitāti.”
	5	Atbildīgā komisija Izteikt 2.panta pirmo daļa šādā redakcijā: “(1) Likuma mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu un uzlabot ēku energoefektivitāti.”	Atbalstīts	2.pants. (1) Likuma mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu un uzlabot ēku energoefektivitāti.
(2) Likums nosaka valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci ēku energoefektivitātes jomā, kā arī ēku energosertifikācijas tiesisko un organizatorisko pamatu.				(2) Likums nosaka valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci ēku energoefektivitātes jomā, kā arī ēku energosertifikācijas tiesisko un organizatorisko pamatu.
3.pants. Šā likuma prasības attiecas uz esošajām ēkām un jaunbūvēm, izņemot:
1) ēkas, kuras ir kultūras pieminekļi, ja likumā noteikto prasību izpilde apdraud kultūras pieminekļa saglabāšanu vai pazeminās tā kultūrvēsturisko vērtību;	6	Juridiskais birojs Aizstāt 3.panta 1.punktā vārdu “pazeminās” ar vārdu “pazemina”.	Atbalstīts. Iekļauts priekšl. Nr.11
2) ēkas, ko izmanto par lūgšanu vai reliģisku darbību vietu;
3) īslaicīgas lietošanas būves, ko plānots izmantot ne ilgāk kā divus gadus, kā arī ražošanas objektus, darbnīcas, lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas un ēkas, kurās nav paredzēta vai nav ierīkota apkures sistēma;
4) dzīvojamās ēkas, ko paredzēts izmantot mazāk par četriem mēnešiem gadā;	7	Juridiskais birojs Precizēt 3.panta 4.punktu.	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšl. Nr.11
5) ēkas, kuru kopējā apkurināmā platība ir mazāka par 50 m^2;	8	Juridiskais birojs Aizstāt 3.panta 5.punktā skaitli un vārdu “50 m^2” ar skaitli un vārdu “50 kvadrātmetriem”.	Atbalstīts. Iekļauts priekšl. Nr.11
6) ēkas, kuru ekspluatācija nav pieļaujama bez rekonstrukcijas.	9	Juridiskais birojs Precizēt 3.panta 6.punktu.	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšl. Nr. 11
	10	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jakrins Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšl. Nr.11
		“3.pants. (1) Šā likuma prasības attiecas uz esošajām ēkām un jaunbūvēm, izņemot:
		1) ēkas, kuras ir kultūras pieminekļi, ja likumā noteikto prasību izpilde apdraud kultūras pieminekļa saglabāšanu vai pazemina tā kultūrvēsturisko vērtību;
		2) ēkas, ko izmanto par lūgšanu vai reliģisku darbību vietu;
		3) īslaicīgas lietošanas būves, ko plānots izmantot ne ilgāk kā divus gadus;
		4) ēkas, kurās nav paredzēta vai nav ierīkota apkures sistēma;
		5) ēkas, kuru kopējā apkurināmā platība ir mazāka par 50 kvadrātmrtriem;
		6) ēkas, kuru ekspluatācija nav pieļaujama bez rekonstrukcijas.
		(2) Šā likuma izpratnē esoša ēka ir:
		1) jebkura pabeigta vai nepabeigta ēka, kurai ir apstiprināts tiesiskais status vai ir uzsākta tās būvniecība būvniecību regulējošos normatīvos aktos noteiktā kārtībā;
		2) uzprojektēta ēka, ja būvprojekts akceptēts būvniecību regulējošos normatīvos aktos noteiktā kārtībā.
		(3) Šā likuma izpratnē jaunbūve ir no jauna projektējama ēka.”
	11	Atbildīgā komisija Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:	Atbalstīts
		“3.pants. (1) Šā likuma prasības attiecas uz esošajām ēkām un jaunbūvēm, izņemot:		3.pants. (1) Šā likuma prasības attiecas uz esošajām ēkām un jaunbūvēm, izņemot:
		1) ēkas, kuras ir kultūras pieminekļi, ja likumā noteikto prasību izpilde apdraud attiecīgā kultūras pieminekļa saglabāšanu vai pazemina tā kultūrvēsturisko vērtību;		1) ēkas, kuras ir kultūras pieminekļi, ja likumā noteikto prasību izpilde apdraud attiecīgā kultūras pieminekļa saglabāšanu vai pazemina tā kultūrvēsturisko vērtību;
		2) ēkas, ko izmanto par lūgšanu vai reliģisku darbību vietu;		2) ēkas, ko izmanto par lūgšanu vai reliģisku darbību vietu;
		3) ēkas, kurās nav paredzēta vai nav ierīkota apkures sistēma;		3) ēkas, kurās nav paredzēta vai nav ierīkota apkures sistēma;
		4) ēkas, kuru kopējā apkurināmā platība ir mazāka par 50 kvadrātmetriem.		4) ēkas, kuru kopējā apkurināmā platība ir mazāka par 50 kvadrātmetriem.
		(2) Šā likuma izpratnē esoša ēka ir:		(2) Šā likuma izpratnē esoša ēka ir:
		1) ikviena pabeigta vai nepabeigta ēka, kurai ir apstiprināts tiesiskais statuss vai kuras būvniecība uzsākta būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;		1) ikviena pabeigta vai nepabeigta ēka, kurai ir apstiprināts tiesiskais statuss vai kuras būvniecība uzsākta būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
		2) uzprojektēta ēka, kuras būvprojekts akceptēts būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.		2) uzprojektēta ēka, kuras būvprojekts akceptēts būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
		(3) Šā likuma izpratnē jaunbūve ir no jauna projektējama ēka.”		(3) Šā likuma izpratnē jaunbūve ir no jauna projektējama ēka
II nodaļa Valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetence ēku energoefektivitātes uzlabošanas jomā				II nodaļa Valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetence ēku energoefektivitātes uzlabošanas jomā
4.pants. (1) Ēku energoefektivitātes uzlabošanas jomas vispārējo pārraudzību un koordināciju valstī veic Ekonomikas ministrija.				4.pants. (1) Ēku energoefektivitātes uzlabošanas jomas vispārējo pārraudzību un koordināciju valstī veic Ekonomikas ministrija.
(2) Ekonomikas ministrija īsteno ēku energoefektivitātes politiku un nodrošina sabiedrības informēšanu par ēku energoefektivitātes prasībām un enerģijas taupības pasākumiem.	12	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jakrins Izteikt 4.panta otro daļu šādā redakcijā “(2) Valsts aģentūra „Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra” īsteno ēku energoefektivitātes politiku un nodrošina sabiedrības informēšanu par ēku energoefektivitātes prasībām un enerģijas taupības pasākumiem.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšl. Nr.13
	13	Atbildīgā komisija Izteikt 4.panta otro daļu šādā redakcijā: ”(2) Ekonomikas ministrija izstrādā ēku energoefektivitātes politiku, un valsts aģentūra “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra” nodrošina šīs politikas īstenošanu.”	Atbalstīts	(2) Ekonomikas ministrija izstrādā ēku energoefektivitātes politiku, un valsts aģentūra “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra” nodrošina šīs politikas īstenošanu.
5.pants. (1) Valsts un pašvaldība var sniegt palīdzību energoauditu veikšanā, kā arī ēku renovācijai vai rekonstrukcijai, kas veikta saskaņā ar energoaudita atzinumu, ievērojot efektīvāko ieguldījumu atmaksāšanās principu, ilgtspējības, maksimāla enerģijas ietaupījuma un videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanas principus.	14	Juridiskais birojs Konkretizēt 5.panta pirmo daļu, nosakot skaidrus kritērijus, kādos gadījumos valsts un pašvaldība var sniegt savu palīdzību energoaudita veikšanai.	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšl. Nr.16	5.pants. (1) Valsts un pašvaldība var sniegt palīdzību energoaudita veikšanā, kā arī ēku renovācijā vai rekonstrukcijā, kas veikta saskaņā ar energoaudita atzinumu, ievērojot efektīvāko ieguldījumu atmaksāšanās principu, ilgtspējības, maksimāla enerģijas ietaupījuma un videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanas principus.
(2) Pašvaldības šā panta pirmajā daļā minētās tiesības īsteno saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā.	15	Juridiskais birojs Iekļaut 5.panta otro daļu kā trešo daļu, šajā daļā norādīt no kādiem līdzekļiem pašvaldības finansē palīdzības sniegšanu energoaudita veikšanai;	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšl. Nr.16
	16	Atbildīgā komisija Izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Šā panta pirmajā daļā minēto palīdzību valsts vai pašvaldība sniedz likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajos gadījumos un kārtībā.”	Atbalstīts	(2) Šā panta pirmajā daļā minēto palīdzību valsts vai pašvaldība sniedz likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajos gadījumos un kārtībā.
(3) Kārtību, kādā valsts sniedz palīdzību energoaudita veikšanā, kā arī ēku renovācijā un rekonstrukcijā, nosaka Ministru kabinets.	17	Atbildīgā komisija Izslēgt 5.panta trešo daļu.	Atbalstīts
	18	Juridiskais birojs Iekļaut 5.panta trešo daļu kā otro daļu, šajā daļā precizēt Ministru kabineta deleģējuma apjomu (kādos gadījumos sniedzama palīdzība energoaudita veikšanai, kādam personu lokam u.c. kritēriji).	Neatbalstīts
III nodaļa Energoefektivitātes prasības ēkām				III nodaļa Energoefektivitātes prasības ēkām
6.pants. Ēkas energoefektivitāti nosaka, ņemot vērā:			Redakc. precizēts	6.pants. Ēku energoefektivitāti nosaka, ņemot vērā:
1) ēkas norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju;				1) attiecīgās ēkas norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju;
2) apkures sistēmu;				2) apkures sistēmu;
3) karstā ūdens apgādi;				3) karstā ūdens apgādi;
4) gaisa kondicionēšanas sistēmas;				4) gaisa kondicionēšanas sistēmas;
5) ventilāciju;				5) ventilāciju;
6) iebūvētās apgaismes sistēmas;				6) iebūvētās apgaismes sistēmas;
7) ēkas novietojumu;				7) ēkas novietojumu;
8) ārējos klimatiskos apstākļus un iekšējo mikroklimatu.				8) ārējos klimatiskos apstākļus un iekšējo mikroklimatu.
7.pants. Jaunbūvēm, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 m^2, uzsākot projektēšanu, ņem vērā tehniskos, vides un ekonomiskos apsvērumus, kā arī pašvaldības saistošos noteikumus, lai izvērtētu iespēju ēkā kā alternatīvu risinājumu lietot sistēmas, kurās izmanto atjaunojamus resursus, – decentralizētas energoapgādes sistēmas, koģenerācijas sistēmas, lokālās apkures un dzesēšanas sistēmas vai siltumsūkņus.	19	Juridiskais birojs Aizstāt 7.pantā vārdus “Jaunbūvēm, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 m^2, uzsākot projektēšanu” ar vārdiem “Uzsākot ēku projektēšanu, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem.”.	Atbalstīts Redakc. precizēts	7.pants. Uzsākot tādu ēku projektēšanu, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem, ņem vērā tehniskos, vides un ekonomiskos apsvērumus, kā arī pašvaldības saistošos noteikumus, lai izvērtētu iespēju kā alternatīvu risinājumu šajās ēkās lietot sistēmas, kurās izmanto atjaunojamus energoresursus: decentralizētas energoapgādes sistēmas, koģenerācijas sistēmas, lokālās apkures un dzesēšanas sistēmas vai siltumsūkņus.
8.pants. Rekonstruējamām ēkām, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 m^2 un kopējās rekonstrukcijas izmaksas pārsniedz 25 % no attiecīgās ēkas kadastrālās vērtības vai kuru rekonstrukcijas darbi skar 25 % no ēkas būvapjoma, kā arī jaunbūvēm energoefektivitātes minimālās prasības nosaka Ministru kabinets.	20	Juridiskais birojs Aizstāt 8.pantā skaitli un vārdu “1000 m^2” ar skaitli un vārdu “1000 kvadrātmetriem.	Atbalstīts Redakc. precizēts	8.pants. Rekonstruējamām ēkām, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem un kopējās rekonstrukcijas izmaksas pārsniedz 25 procentus no attiecīgo ēku kadastrālās vērtības vai kuru rekonstrukcijas darbi skar 25 procentus no šādu ēku būvapjoma, kā arī jaunbūvēm energoefektivitātes minimālās prasības nosaka Ministru kabinets.
IV nodaļa Ēku energosertifikācijas vispārīgās prasības				IV nodaļa Ēku energosertifikācijas vispārīgās prasības
9.pants. (1) Novērtējot ēkas energoefektivitāti, ēkas klasificē šādi:				9.pants. (1) Novērtējot ēkas energoefektivitāti, ēkas klasificē šādi:
1) dažādu tipu viena dzīvokļa ēkas;				1) dažāda tipa viendzīvokļa ēkas;
2) daudzdzīvokļu ēkas;				2) daudzdzīvokļu ēkas;
3) biroju ēkas;				3) biroju ēkas;
4) izglītības iestāžu ēkas;				4) izglītības iestāžu ēkas;
5) ambulatoro vai stacionāro ārstniecības iestāžu ēkas;				5) ambulatoro vai stacionāro ārstniecības iestāžu ēkas;
6) viesnīcu un restorānu ēkas;				6) viesnīcu un restorānu ēkas;
7) sporta iestāžu ēkas;				7) sporta iestāžu ēkas;
8) ēkas, kur tiek sniegti vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumi;				8) ēkas, kur tiek sniegti vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumi;
9) citu tipu ēkas, kurās tiek patērēta enerģija.				9) citu tipu ēkas, kurās tiek patērēta enerģija.
(2) Ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi nosaka Ministru kabinets.				(2) Ēku energoefektivitātes aprēķina metodi nosaka Ministru kabinets.
10.pants. (1) Esošām ēkām energosertifikātu izsniedz energoauditors.			Redakc. precizēts	10.pants. (1) Esošajām ēkām energosertifikātu izsniedz energoauditors.
(2) Jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām energosertifikātu izsniedz energoauditors vai projektētājs.				(2) Jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām energosertifikātu izsniedz energoauditors vai projektētājs.
(3) Energosertifikātu izsniedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā veicama ēkas energosertifikācija, kā arī ēkas energosertifikāta veidu, paraugu, energosertifikāta saturu, izsniegšanas un reģistrācijas kārtību.	21	Juridiskais birojs Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jakrins Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3)  Kārtību, kādā veicama ēkas energosertifikācija, kā arī ēkas energosertifikāta veidu, paraugu, energosertifikāta saturu, izsniegšanas un reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.”	Atbalstīts, redakc. precizējot	(3)  Kārtību, kādā veicama ēku energosertifikācija, kā arī ēkas energosertifikāta veidu, paraugu, energosertifikāta saturu, izsniegšanas un reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.
	22	Deputāts J.Sokolovskis Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Energosertifikātu izsniedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā veicama ēkas energosertifikācija, kā arī ēkas energosertifikāta veidu, paraugu, energosertifikāta saturu, izsniegšanas un reģistrācijas kārtību. Energoefektivitātes sertifikātā jābūt norādēm uz tādām atsauces vērtībām, lai patērētājiem būtu iespēja salīdzināt un novērtēt eku energoefektivitāti. Sertifikātam pievieno ieteikumus, kuros novērtēta energoefektivitāti uzlabojošu pasākumu rentabilitāte.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšl. Nr.23
	23	Atbildīgā komisija Papildināt 10.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Ēku energosertifikātā jābūt norādēm uz tādām atsauces vērtībām, pēc kurām patērētājiem būtu iespēja salīdzināt un novērtēt ēku energoefektivitāti. Sertifikātam pievieno ieteikumus, kuros novērtēta energoefektivitāti uzlabojošu pasākumu rentabilitāte.” .	Atbalstīts	(4) Ēku energosertifikātā jābūt norādēm uz tādām atsauces vērtībām, pēc kurām patērētājiem būtu iespēja salīdzināt un novērtēt ēku energoefektivitāti. Sertifikātam pievieno ieteikumus, kuros novērtēta energoefektivitāti uzlabojošu pasākumu rentabilitāte.
(4) Ēkas energosertifikātu reģistrē mēneša laikā pēc izsniegšanas.	24	Juridiskais birojs Izslēgt 10.panta ceturto daļu.	Atbalstīts
11.pants. Ja akceptētā jaunbūves vai rekonstruējamas ēkas būvprojektā ir izdarītas izmaiņas, kas skar ēkas enerģijas patēriņu, attiecīgas izmaiņas veicamas arī ēkas energosertifikātā.				11.pants. Ja akceptētā jaunbūves vai rekonstruējamas ēkas būvprojektā ir izdarītas izmaiņas, kas skar ēkas enerģijas patēriņu, attiecīgas izmaiņas veicamas arī ēkas energosertifikātā.
12.pants. Ēkas energosertifikāts nepieciešams šādos gadījumos:				12.pants. Ēkas energosertifikāts nepieciešams šādos gadījumos:
1) nododot ēku ekspluatācijā;				1) nododot ēku ekspluatācijā;
2) pārdodot ēku;				2) pārdodot ēku;
3) izīrējot vai iznomājot ēku.				3) izīrējot vai iznomājot ēku.
13.pants. Ēkas energosertifikāta derīguma termiņš ir 10 gadi pēc tā izsniegšanas.	25	Juridiskais birojs Precizēt 13.pantu attiecībā par energosertifikāta derīguma termiņa sākumu.	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšl. Nr.26
	26	Atbildīgā komisija Izteikt 13.pantu šādā redakcijā: “13.pants. Ēkas energosertifikāta derīguma termiņš ir 10 gadu.”	Atbalstīts	13.pants. Ēkas energosertifikāta derīguma termiņš ir 10 gadu.
14.pants. Ja ēkas kopējā platība ir lielāka par 1000 m^2, tajā atrodas valsts vai pašvaldības institūcija vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs un to apmeklē daudz cilvēku, ēkas energosertifikātu novieto ēkas apmeklētājiem redzamā vietā.	27	Juridiskais birojs Izteikt 14.pantu šādā redakcijā: “14.pants. Ja ēkā, kuras kopējā platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem, atrodas valsts vai pašvaldības institūcija vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, ēkas energosertifikātu novieto ēkas apmeklētājiem redzamā vietā.”	Atbalstīts, redakc. precizējot	14.pants. Ja ēkā, kuras kopējā platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem, atrodas valsts vai pašvaldības institūcija vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, šīs ēkas energosertifikātu novieto tās apmeklētājiem redzamā vietā.
15.pants. Kārtību, kādā Ekonomikas ministrija pārrauga energosertifikāciju, apkopo, aktualizē un izmanto informāciju par izsniegtajiem ēkas energosertifikātiem, nosaka Ministru kabinets.	28	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jakrins Izteikt 15.pantu šādā redakcijā: „15.pants. Kārtību, kādā Ekonomikas ministrija pārrauga energosertifikāciju un valsts aģentūra „Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra” apkopo, aktualizē un izmanto informāciju par izsniegtajiem ēkas energosertifikātiem, nosaka Ministru kabinets.”	Atbalstīts	15.pants. Kārtību, kādā Ekonomikas ministrija pārrauga energosertifikāciju un valsts aģentūra “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra” apkopo, aktualizē un izmanto informāciju par izsniegtajiem ēku energosertifikātiem, nosaka Ministru kabinets.
V nodaļa Apkures katlu, centralizētas siltumapgādes sistēmu, gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude				V nodaļa Apkures katlu, centralizētas siltumapgādes sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude
16.pants. Energoauditors papildus ēkas energosertifikācijai novērtē efektivitātes un jaudas samērojamību apkures katliem, kuru nominālā jauda ir lielāka par 20 kW, un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru nominālā jauda ir lielāka par 12 kW.				16.pants. Energoauditors papildus ēkas energosertifikācijai novērtē efektivitātes un jaudas samērojamību apkures katliem, kuru nominālā jauda ir lielāka par 20 kW, un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru nominālā jauda ir lielāka par 12 kW.
17.pants. Ja ēkas apkures katla nominālā jauda ir lielāka par 20 kW vai apkures sistēma ir vecāka par 15 gadiem, energoauditors novērtē apkures katlu kopā ar apkures sistēmu, sniedz atzinumu par apkures katla efektivitāti un ieteikumus par apkures katla nomaiņu vai citām iespējamām izmaiņām apkures sistēmā un alternatīviem risinājumiem ēkā, lai samazinātu enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda izmešu daudzumu.			Redakc. precizēts	17.pants. Ja ēkas apkures katla nominālā jauda ir lielāka par 20 kW vai apkures sistēma ir vecāka par 15 gadiem, energoauditors novērtē apkures katlu kopā ar apkures sistēmu, sniedz atzinumu par apkures katla efektivitāti un ieteikumus attiecībā uz tā nomaiņu vai citām iespējamām izmaiņām apkures sistēmā un alternatīviem risinājumiem attiecīgajā ēkā, lai samazinātu enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda izmešu daudzumu..
18.pants. Energoefektivitātes prasības licencēta energoapgādes komersanta valdījumā esošām centralizētām siltumapgādes sistēmām un to atbilstības pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets.				18.pants. Energoefektivitātes prasības licencēta energoapgādes komersanta valdījumā esošām centralizētām siltumapgādes sistēmām un to atbilstības pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets.
19.pants. P ārbaudes kārtību gaisa kondicionēšanas iekārtām, kuru nominālā jauda ir lielāka par 12 kW, un apkures katliem, kuru nominālā jauda ir lielāka par 20 kW, nosaka Ministru kabinets.	29	Juridiskais birojs Izteikt 19.pantu šādā redakcijā: “19.pants. Pārbaudes kārtību apkures katliem, kuru nominālā jauda ir lielāka par 20 kW, un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru nominālā jauda ir lielāka par 12 kW, nosaka Ministru kabinets.”	Atbalstīts	19.pants. Pārbaudes kārtību apkures katliem, kuru nominālā jauda ir lielāka par 20 kW, un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru nominālā jauda ir lielāka par 12 kW, nosaka Ministru kabinets.
VI nodaļa Energoauditors				VI nodaļa Energoauditors
20.pants. (1) Tiesības veikt energoauditu ir fiziskajai personai, kura atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām un ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu, kas apliecina personas kompetenci ēku energoefektivitātes jomā.	30	Juridiskais birojs Izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Tiesības veikt energoauditu ir fiziskajai personai, kura ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu, kas apliecina šīs personas kompetenci ēku energoefektivitātes jomā.”	Atbalstīts	20.pants. (1) Tiesības veikt energoauditu ir fiziskajai personai, kura saņēmusi attiecīgu sertifikātu, kas apliecina šīs personas kompetenci ēku energoefektivitātes jomā.
(2) Prasības energoauditoriem, to sertifikācijas un uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets.	31	Atbildīgā komisija Izteikt 20. panta otro daļu šādā redakcijā: (2) Prasības energoauditoriem, viņu atbildību, kā arī sertifikācijas un uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets.	Atbalstīts	(2) Prasības energoauditoriem, viņu atbildību, kā arī sertifikācijas un uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets.
21.pants. Energoauditora galvenie pienākumi, veicot energoauditu, ir šādi:				21.pants. Energoauditora galvenie pienākumi, veicot energoauditu, ir šādi:
1) apkopot un analizēt datus par ēkas norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju, apkures sistēmu, karstā ūdens apgādi, gaisa kondicionēšanas sistēmu, ventilāciju, iebūvēto apgaismes sistēmu, ēkas novietojumu, ārējiem klimatiskajiem apstākļiem un iekšējo mikroklimatu;	32	Juridiskais birojs Izteikt 21.panta 1.punktu kā 2.punktu.	Atbalstīts	1) apsekot ēku un novērtēt šīs ēkas, kā arī tās apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmas energoefektivitāti;
2) apsekot ēku;	33	Juridiskais birojs Izteikt 21.panta 2.punktu kā 1.punktu šādā redakcijā: “1) apsekot ēku un novērtēt šīs ēkas, kā arī tās apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmas energoefektivitāti;”.	Atbalstīts	2) apkopot un analizēt datus par ēkas norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju, apkures sistēmu, karstā ūdens apgādi, gaisa kondicionēšanas sistēmu, ventilāciju, iebūvēto apgaismes sistēmu, ēkas novietojumu, ārējiem klimatiskajiem apstākļiem un iekšējo mikroklimatu;
3) izvērtēt piegādātās enerģijas daudzumu un ēkas energoefektivitāti, lai noteiktu atbilstību prasībām, kas minētas normatīvajos aktos energoefektivitātes jomā;			Redakc. precizēts	3) izvērtēt piegādātās enerģijas daudzumu un ēkas energoefektivitāti, lai noteiktu tās atbilstību prasībām, kas minētas normatīvajos aktos energoefektivitātes jomā;
4) sagatavot atzinumu par apkures katla nomaiņu vai citām iespējamām izmaiņām apkures sistēmā un alternatīviem risinājumiem, ja apkures katla nominālā jauda ir lielāka par 20 kW vai apkures sistēma ir vecāka par 15 gadiem;				4) sagatavot atzinumu par apkures katla nomaiņu vai citām iespējamām izmaiņām apkures sistēmā un alternatīviem risinājumiem attiecīgajā ēkā, ja apkures katla nominālā jauda ir lielāka par 20 kW vai apkures sistēma ir vecāka par 15 gadiem;
5) sagatavot atzinumu par ēkā konstatētajām tehniskajām problēmām un sniegt priekšlikumus par enerģijas taupīšanu;	34	Juridiskais birojs Izteikt 21.panta 5.punktu šādā redakcijā: “5)sagatavot atzinumu par ēkā konstatētajām tehniskajām nepilnībām un sniegt priekšlikumus par enerģijas taupīšanu;”.	Atbalstīts, redakc. precizējot	5) sagatavot atzinumu par ēkā konstatētajām tehniskajām nepilnībām un sniegt priekšlikumus attiecībā uz enerģijas taupīšanu.
6) izsniegt un reģistrēt ēkas energosertifikātu saskaņā ar šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajiem normatīvajiem aktiem.	35	Atbildīgā komisija Izslēgt 21. panta 6. punktu.	Atbalstīts
22.pants. Energoauditors, vērtējot ēku, apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu energoefektivitāti, ir neatkarīgs un ievēro profesionālās ētikas principus.				22.pants. Energoauditors, novērtējot ēku, kā arī apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmas energoefektivitāti, ir neatkarīgs un ievēro profesionālās ētikas principus.
Pārejas noteikumi				Pārejas noteikumi
1. Ēku energosertifikācija esošām dzīvojamām ēkām valsts atbalsta programmu ietvaros veicama, sākot ar 2008.gada 1.janvāri.	36	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jakrins Izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu.	Atbalstīts
2. Šā likuma 12.pants stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.				1. Šā likuma 12.pants stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.
3. Līdz 2008.gada 1.janvārim Ministru kabinets izdod attiecīgus noteikumus, lai izpildītu šā likuma 5.panta trešajā daļā, 8.pantā, 9.panta otrajā daļā, 10.panta trešajā daļā, 15., 18., 19.pantā un 20.panta otrajā daļā noteiktās prasības.	37	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jakrins Aizstāt pārejas noteikumu 3. punktā skaitļus un vārdus „Līdz 2008.gada 1.janvārim” ar skaitļiem un vārdiem „Līdz 2008.gada 1.jūlijam”. Izslēgt pārejas noteikumu 3.punktā skaitli un vārdus “5.panta trešajā daļā,”.	Atbalstīts	2. Līdz 2008.gada 1.jūlijam Ministru kabinets izdod attiecīgus noteikumus, lai izpildītu šā likuma 8.pantā, 9.panta otrajā daļā, 10.panta trešajā daļā, 15., 18., 19.pantā un 20.panta otrajā daļā noteiktās prasības.
4. Ēkām, kas nodotas ekspluatācijā līdz 2008.gada 31.decembrim, šā likuma 12.panta 2. un 3.punkta prasības var nepiemērot, ja tam piekrīt līgumslēdzējas puses.				3. Ēkām, kas nodotas ekspluatācijā līdz 2008.gada 31.decembrim, šā likuma 12.panta 2. un 3.punkta prasības var nepiemērot, ja tam piekrīt līgumslēdzējas puses.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu				Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 16.decembra Direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti.				Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 16.decembra direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti.