Likumprojekts

Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā

Izdarīt Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 15.nr.; 2006, 1., 14.nr.; 2007, 56.nr.) šādus grozījumus:
 

1.  1.pantā:

izslēgt 11.punktu;

papildināt pantu ar 11.¹ un 11.² punktu šādā redakcijā:

"11¹) zemes starpgabals pilsētā – valstij vai pašvaldībai piederošs zemesgabals, kura platība pilsētā ir mazāka par pašvaldības apstiprinātajos apbūves noteikumos paredzēto minimālo apbūves gabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu apbūvei, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai;

11²) zemes starpgabals lauku apvidos – valstij vai pašvaldībai piederošs zemesgabals, kura platība lauku apvidos ir mazāka par pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto minimālo zemesgabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam);".

2.  4.pantā:

izslēgt ceturtās daļas 1. un 2.punktā vārdu "visa";

izteikt ceturtās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

"8) persona, kurai Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā ir izbeigtas zemes lietošanas tiesības un ar kuru pašvaldība ir noslēgusi zemes nomas līgumu, ja tā vēlas nopirkt zemi, kas bijusi personas lietošanā un par ko ir noslēgts zemes nomas līgums."

3.  5.pantā:

papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja atsavināšanas ierosinājums ir saņemts par zemes starpgabalu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, lēmumu par atļauju atsavināt zemes starpgabalu attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) pieņem sešu mēnešu laikā no zemes starpgabala ierakstīšanas zemesgrāmatā.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Lēmumā par nekustamā īpašuma atsavināšanu tiek noteikts arī atsavināšanas veids un, ja nepieciešams, nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumi un atsavināšanas tiesību aprobežojumi."

4. Papildināt 17.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Solīšana notiek tikai pa izsoles noteikumos noteikto soli."

5.  31.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja nosolītājs noteiktajā laikā nav samaksājis nosolīto cenu, institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), par to informē pircēju, kurš ir nosolījis nākamo augstāko cenu.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pircējam, kurš ir nosolījis nākamo augstāko cenu, ir tiesības divu nedēļu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas paziņot izsoles rīkotājam par nekustamā īpašuma pirkšanu par paša nosolīto augstāko cenu."

6.  42.pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Ministru kabinets lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības pašvaldības īpašumā var noteikt, kādas valsts pārvaldes funkcijas veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots, kā arī paredzēt nosacījumu, ka gadījumā, ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots valsts pārvaldes funkciju veikšanai, pašvaldība šo nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.";

papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Pašvaldības dome (padome) lēmumā par pašvaldības nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības valsts īpašumā var noteikt, kādas valsts pārvaldes funkcijas veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots, kā arī paredzēt nosacījumu – ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots valsts pārvaldes funkciju veikšanai, valsts šo īpašumu bez atlīdzības nodod pašvaldībai."

7.  44.pantā:

izslēgt sesto daļu;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Valstij vai pašvaldībai piederošu zemesgabalu, kas iznomāts šā likuma 4.panta ceturtās daļas 8.punktā minētajai personai, nevar atsavināt citām personām nomas līguma darbības laikā."

8. Papildināt likumu ar 44.¹ pantu šādā redakcijā:

"44.¹ pants. (1) Institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), mēneša laikā pēc nosacītās cenas apstiprināšanas nosūta personai, kurai ir apbūvēta zemesgabala pirmpirkuma tiesības, atsavināšanas paziņojumu. Paziņojumā norāda:

1) zemesgabala adresi un kadastra apzīmējumu;

2) zemesgabala kopējo platību;

3) zemesgabala cenu;

4) maksāšanas līdzekļus;

5) nosacījumi samaksai par zemesgabala pirkumu;

6) dokumentus un ziņas, kas jāiesniedz atsavināšanu veicošajai institūcijai, lai noslēgtu zemesgabala pirkuma līgumu.

(2) Atsavināšanas paziņojumā valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai pašvaldības dome (padome) lūdz personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, četru mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas dienas:

1) sniegt atbildi, norādot vēlamo samaksas termiņu norēķiniem par zemesgabalu;

2) samaksāt visu pirkuma maksu vai nomaksas pirkuma līguma gadījumā avansu 10 procentu apmērā no pirkuma maksas.

(3) Ja pirmpirkuma tiesīgā persona sniedz atbildi un lūdz noslēgt pirkuma līgumu pēc šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa, valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai pašvaldības dome (padome) organizē attiecīgā zemesgabala novērtēšanu tikai pēc tam, kad pirmpirkuma tiesīgā persona iemaksājusi avansu 10 procentu apmērā no iepriekšējā atsavināšanas paziņojumā norādītās pirkuma maksas. Pēc nosacītās cenas apstiprināšanas atsavināšanu veicošā institūcija nosūta pirmpirkuma tiesīgajai personai jaunu atsavināšanas paziņojumu.

(4) Ja pirmpirkuma tiesīgā persona pēc atkārtotā atsavināšanas paziņojuma saņemšanas nenoslēdz pirkuma līgumu, no iemaksātā avansa tiek ieturēti izdevumi par zemesgabala novērtēšanu."

Ministru prezidents

A.Kalvītis

Likumprojekta

"Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā"

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu pabeigšanas likumu privatizāciju un atsavināšanu veicošās institūcijas pieņem lēmumus par to, ka tiek izbeigta apbūvētu zemesgabalu privatizācija vai atsavināšana, izmantojot kā maksāšanas līdzekli īpašuma kompensācijas sertifikātus, un ka to turpmāka atsavināšana var notikt Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Turpinās arī to atsavināšanas iesniegumu izskatīšana, kas tiek iesniegti pēc 2006.gada 31.augusta. Zeme, par kuras atsavināšanu ierosinājumi ir iesniegti pēc 2006.gada 31.augusta, var tikt atsavināta tikai saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu. Ņemot vērā minēto, Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu ir nepieciešams papildināt ar normām, kas noteiktu termiņus un kārtību, kādā notiek apbūvētu zemesgabalu atsavināšana, ja apbūvētu valsts vai pašvaldību zemesgabalu atsavināšanas kārtību vairs nenosaka normatīvie akti, kas regulēja zemes reformas un privatizācijas pabeigšanas procesu. Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 42.panta spēkā esošā redakcija paredz, ka valsts nekustamo īpašumu var bez atlīdzības nodot pašvaldību īpašumā, taču nenosaka kritērijus, kādos gadījumos šāda nodošana būtu lietderīga un pieļaujama. Lai novērstu gadījumus, kad valsts nodevusi pašvaldībai īpašumā bez atlīdzības nekustamo īpašumu, kuru pašvaldība pēc noteikta laika neizmanto tās funkciju veikšanai un pārdod izsolē, nepieciešams Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu papildināt ar normu, kas noteiktu, ka Ministru kabinetam ir tiesības lēmumā par nekustamā īpašuma nodošanu pašvaldības īpašumā paredzēt, kādas funkcijas īstenošanai nekustamais īpašums ir izmantojams, kā arī noteikt atsavināšanas ti esību aprobežojumu, paredzot, ka gadījumā, ja tas vairs netiek izmantots norādītajam mērķim, nekustamais īpašums jāatdod valstij. Lai novērstu praksē radušās neskaidrības un pārpratumus, Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā ir nepieciešams precizēt zemes īpašnieka vai kopīpašnieka tiesības ierosināt valstij (pašvaldībai) piederošas ēkas (būves) atsavināšanu, kas atrodas uz viņam piederošas zemes. Vienlaikus nepieciešami atsevišķi precizējumi izsoles organizācijas kārtībā un labojumi zemes starpgabala definīcijā

2. Normatīvā akta projekta būtība

Grozījumi likumā paredz precizēt zemes starpgabala definīciju, svītrojot no tā attiecībā uz lauku zemēm ierobežojumu, ka starpgabals nevar būt lielāks par 0,5 ha, jo starpgabalu lielumu katrā administratīvajā teritorijā – gan pilsētā, gan laukos – nosaka katra pašvaldība, pieņemot saistošos noteikumus. No likuma svītrota iepriekšējā zemes starpgabala definīcija (1.panta 11.punkts) un izveidotas divas jaunas definīcijas par zemes starpgabalu pilsētā (1.panta 11.^1 punkts) un lauku apvidos (1.panta 11.^2 punkts). Turpmāk neatkarīgi no platības pašvaldība varēs noteikt zemesgabalam starpgabala statusu zemesgabala konfigurācijas dēļ, kā arī tad, ja tam nebūs iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam). Likuma 4.panta ceturtās daļas 1. un 2.punktā ir precizētas zemes īpašnieka vai kopīpašnieka tiesības ierosināt valstij (pašvaldībai) piederošas ēkas (būves) vai tās daļas atsavināšanu, kas atrodas uz viņam piederošas zemes. Precizēts likuma 4.panta ceturtās daļas 8.punkts, saskaņojot to ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu pabeigšanas likumā noteikto kārtību par zemes lietošanas tiesību izbeigšanu un nomas līgumu noslēgšanu. Grozījumi likumā paredz atsevišķus precizējumus izsoles organizācijas kārtībā: tiek norādīts, ka solīšana notiek tikai pa izsoles noteikumos noteikto soli (17.panta trešā daļa). Tiek precizēts, kuram no pārsolītajiem pircējiem, gadījumā, ja nosolītājs noteiktajā laikā nav samaksājis nosolīto cenu, ir tiesības iegūt nosolīto nekustamo īpašumu par paša nosolīto augstāko cenu (31.panta otrā un trešā daļa). Likumprojekts nosaka, ka, nododot valsts nekustamo īpašumu pašvaldību īpašumā, Ministru kabinetam ir tiesības lēmumā par nekustamā īpašuma nodošanu pašvaldības īpašumā paredzēt, kādas funkcijas īstenošanai nekustamais īpašums ir izmantojams, kā arī noteikt atsavināšanas tiesību aprobežojumu, paredzot, ka gadījumā, ja tas vairs netiek izmantots norādītajam mērķim, nekustamais īpašums jāatdod valstij. Tāda pati kārtība tiek noteikta arī attiecībā uz gadījumiem, kad pašvaldības nodod nekustamo īpašumu bez atlīdzības valsts īpašumā (5.panta piektā daļa un 42.panta pirmā un otrā daļa). Izstrādātais likumprojekts nosaka termiņus un kārtību, kādā notiek apbūvētu zemesgabalu (44.^1 pants) un neapbūvētu zemes starpgabalu (5.panta otrā daļa) zemesgabalu atsavināšana

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi			Likumprojekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Likumprojekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums			Likumprojekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi			Likumprojekts šo jomu neskar
5. Cita informācija			Nav
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3		4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Nav
6. Cita informācija	Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt		Likumprojekts šo jomu neskar
2. Cita informācija		Nav
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Likumprojekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta numurs)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta numurs		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
5. Cita informācija
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas		Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Konsultācijas nav notikušas
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Konsultācijas nav notikušas
5. Cita informācija		Nav
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas		Likumprojekta īstenošanai netiek radītas jaunas valsts institūcijas un netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu		Likums pēc pieņemšanas tiks publicēts likumā "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" noteiktajā kārtībā
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo		Indivīds lēmumus varēs apstrīdēt likumā noteiktajā kārtībā
4. Cita informācija		Nav

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ministru prezidents	Valsts kancelejas direktore	Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A.Kalvītis	G.Veismane	E.Ektermane	Dz.Galvenieks	J.Dzanuškāns

16.05.2007.

1177

L.Osīte 7024680, fakss 7024644

Lelde.Osite@vni.lv

VNĪ – tiesību aktu speciāliste