06

 

 

 

 

 

 

23.05.2007.      

Nr.9/6-

Saeimas Prezidijam

 

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 79. pantu, ir sagatavojusi un iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51. pantu un 82. pantu komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu Saeimas šā gada 24.maija sēdes darba kārtībā un nodot to tikai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to Saeimas 24.maija sēdes darba kārtībā.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” par steidzamu.

 

Pielikumā:

1.     Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” uz 1 lpp.

2.     Anotācija likumprojektam “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” uz 2 lpp.

 

 

 

 

Komisijas priekšsēdētājs

Juris Dalbiņš


Iesniedz Aizsardzības, iekšlietu

un korupcijas novēršanas komisija

Likumprojekts

 

 

 

Grozījumi likumā

“Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”

 

Izdarīt likumā “Par bijušo PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1997, 16.nr.; 1998, 19.nr.; 2000, 9., 19.nr.; 2004, 12.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2005, 40.nr.) šādu grozījumu:

 

papildināt 8.panta otrās daļas pirmo teikumu aiz vārda “zināms” ar vārdiem “vai saskaņā ar vecāku savstarpēju vienošanos, ja viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – ārvalstnieks.”.

 

Likums stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Iedzīvotāju reģistra likumā.


Likumprojekta

Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”

ANOTĀCIJA

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Personas tiesiskā statusa noteikšanu regulē speciālie likumi – Pilsonības likums, Bezvalstnieku likums, Patvēruma likums un likums “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”. Papildus minētajiem normatīvajiem aktiem Iedzīvotāju reģistra likuma 11.panta otrā daļa noteic, ka gadījumos, kurus neregulē Pilsonības likums un citi likumi, ziņas par jaundzimuša bērna valstisko piederību reģistrā iekļauj, ņemot vērā šādus nosacījumus:

1) ja bērna dzimšanas brīdī viens no bērna vecākiem ir Latvijas nepilsonis, bet otrs – ārvalstnieks, ziņas par bērna valstisko piederību reģistrā iekļauj saskaņā ar bērna vecāku savstarpēju vienošanos;

2) ja bērna dzimšanas brīdī viens no bērna vecākiem ir Latvijas nepilsonis, bet otrs – bezvalstnieks vai nav zināms, bērna valstiskā piederība reģistrā ir Latvijas nepilsonis;

3) ja bērna dzimšanas brīdī abi vecāki ir ārvalstnieki, ziņas par bērna valstisko piederību reģistrā iekļauj saskaņā ar bērna vecāku savstarpējo vienošanos.

Iedzīvotāju reģistra likuma mērķis ir noteikt, kā Latvijā darbojas vienota iedzīvotāju uzskaites sistēma – Iedzīvotāju reģistrs un kā pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei tiek sniegtas reģistrā iekļaujamās ziņas un tiek lietota reģistrā esošā informācija. Turklāt Iedzīvotāju reģistra likuma 11.panta otrās daļas 2.punkts dublē likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” 8.panta otrajā daļā ietverto regulējumu.

Likumprojekts paredz sakārtot normatīvo aktu sistēmu, paredzot, ka nepilsoņa statuss tiek noteikts tikai saskaņā ar likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”.

 

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Nepieciešami grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā, paredzot izslēgt normu, kura regulē jaundzimuša bērna valstiskās piederības noteikšanu gadījumā, kad viens no bērna vecākiem ir Latvijas nepilsonis, bet otrs – bezvalstnieks vai nav zināms.

2. Nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 14.decembra noteikumos Nr.1011 “Latvijas nepilsoņa statusa noteikšanas kārtība”, norādot dokumentu, uz kura pamata Iedzīvotāju reģistrā izdara ierakstu.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Notikušas konsultācijas ar Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas atbildīgajām amatpersonām.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo valsts institūciju un to kompetences ietvaros likumdošanā noteiktajā kārtībā.