Likums

Likumprojekts

Grozījumi Valsts civildienesta likumā

Izdarīt Valsts civildienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 19.nr.; 2001, 9.nr.; 2002, 14., 23.nr.; 2003, 6., 12.nr.; 2005, 10.nr.; 2006, 20.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2006, 180.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 23.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ierēdņa pabalstu un kompensāciju apmērs šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek aprēķināts, ņemot vērā nepārtraukti nostrādāto gadu skaitu no valsts budžeta pilnīgi finansētajās iestādēs, kā arī valsts aģentūrās (turpmāk – valsts iestādes). Dienesta (darba) tiesiskās attiecības uzskatāmas par nepārtrauktām, ja pārtraukums starp dienesta (darba) attiecību izbeigšanu un to uzsākšanu citā vai tajā pašā valsts iestādē nav ilgāks par vienu mēnesi. Ja dienesta (darba) tiesiskās attiecības valsts iestādē pārtrauktas ilgāk par vienu mēnesi, aprēķinot pabalsta vai kompensācijas apmēru šajā likumā noteiktajā kārtībā, netiek ņemts vērā nepārtraukti nostrādāto gadu skaits valsts iestādēs pirms dienesta (darba) tiesisko attiecību pārtraukšanas."

2. Papildināt likumu ar 24.¹ pantu šādā redakcijā:

"24.¹ pants. Veselības apdrošināšana un apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem

Kārtību, kādā iestāde veic ierēdņa veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kā arī tās apmēru nosaka Ministru kabinets."

3. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

"25.pants. Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā

(1) Ierēdnis bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu šādā apmērā:

1) triju mēnešalgu apmērā, ja nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs mazāk nekā trīs gadus;

2) četru mēnešalgu apmērā, ja nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs trīs līdz sešus gadus;

3) sešu mēnešalgu apmērā, ja nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs sešus gadus un vairāk.

(2) Pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā aprēķina, ņemot vērā ierēdņa nepārtraukti nostrādāto gadu skaitu valsts iestādēs līdz bērna piedzimšanai.

(3) Ja abi bērna vecāki strādā valsts iestādē un abiem vecākiem normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības uz pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tiesības saņemt pabalstu ir vienam no viņiem.

(4) Ierēdņa amata pretendents nav tiesīgs saņemt pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, ja nav beidzies noteiktais pārbaudes laiks un ierēdņa amata pretendents iepriekš nav strādājis valsts iestādē vai ir strādājis mazāk par sešiem mēnešiem.

(5) Ja vienās dzemdībās piedzimuši vairāki bērni, pabalstu šajā pantā noteiktajā apmērā ierēdnis saņem par katru piedzimušo bērnu."

4. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

"27.pants. Pabalsts sakarā ar atbrīvošanu no amata

Ja ar ierēdni izbeidz valsts civildienesta attiecības sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu, ierēdnis saņem pabalstu šādā apmērā:

1) viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja ierēdnis nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs mazāk nekā piecus gadus;

2) divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja ierēdnis nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs piecus līdz 10 gadus;

3) triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja ierēdnis nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs 10 līdz 20 gadus;

4) četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja ierēdnis nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs vairāk nekā 20 gadus."

5. Izteikt 31.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ierēdnis, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā. Izbeidzot valsts civildienesta attiecības, ierēdnis saņem atvaļinājuma pabalstu proporcionāli nostrādātajam laikam, par kuru viņš nav izmantojis ikgadējo atvaļinājumu un nav saņēmis atvaļinājuma pabalstu. Ja ierēdnis tiek atbrīvots no amata pēc paša vēlēšanās pirms tā darba gada beigām, par kuru viņš jau saņēmis atvaļinājumu un atvaļinājuma pabalstu, iestāde no ierēdnim izmaksājamās darba samaksas ietur izmaksāto vidējo izpeļņu un atvaļinājuma pabalstu par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām."

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 14.punktu šādā redakcijā:

"14. Grozījumi likuma 25.panta pirmajā daļā stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Ja bērns piedzimis līdz 2009.gada 1.janvārim, ierēdnis saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā."

Ministru prezidents

A.Kalvītis

Likumprojekta "Grozījumi Valsts civildienesta likumā"

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

1. Likumprojekts "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" izstrādāts saskaņā ar koncepciju "Valsts dienestā (civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, Ieslodzījuma vietu pārvaldē) nodarbināto personu sociālo garantiju sistēma" (atbalstīta Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra sēdē (prot. Nr.49 27.§)) (turpmāk – koncepcija).

2. Koncepcijā konstatēts, ka civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, Ieslodzījuma vietu pārvaldē un valsts drošības iestādēs (turpmāk – valsts dienests) nodarbinātajiem pastāv atšķirības sociālo garantiju apjomos un to saņemšanas kārtībā, tādēļ nepieciešams pilnveidot sociālo garantiju sistēmu, nosakot līdzvērtīgas sociālās garantijas līdzvērtīgos apstākļos valsts dienestā. Saskaņā ar minēto koncepciju veicami grozījumi Valsts civildienesta likumā, Valsts kontroles likumā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā, Prokuratūras likumā, Valsts drošības iestāžu likumā un Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumos Nr.995 "Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju" un iestrādājamas atbilstošas normas Tiesu iekārtas likumprojektā, lai noteiktu vienotu pieeju pabalsta noteikšanai bērna piedzimšanas gadījumā, kā arī atbrīvošanas no amata gadījumā. Speciālajos normatīvajos aktos nosakāma vienota kārtība personu veselības apdrošināšanai un apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem.

3. Koncepcijā konstatētas arī sociālo garantiju regulējošo normatīvo aktu nepilnības. Saskaņā ar esošo normatīvo regulējumu valsts dienestā strādājošās personas, kas ir ģimenes locekļi (bērna vecāki), bet ir nodarbināti dažādās valsts iestādēs (piemēram, tiesa/policija; valsts civildienests/valsts drošības iestāde), katra var saņemt vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu.

4. Šobrīd normatīvie akti, kas paredz amatpersonu tiesības saņemt bērna piedzimšanas pabalstus, nosaka ierobežojumu saņemt tāda paša veida pabalstu otram vecākam, ja tā tiesības uz minēto pabalstu noteiktas tai pašā likumā vai ja "otram vecākam ir tiesības saņemt tāda paša veida pabalstu". Minētā norma ir dažādi interpretējama un neizslēdz iespēju, ka pabalstu saņem abi vecāki, kas nodarbināti valsts dienestā.

5. Valsts civildienesta likuma 25.pantā noteikts – ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā ir vienam no viņiem. Analoģiska nepilnība konstatējama arī Valsts kontroles likumā, Valsts drošības iestāžu likumā un citos likumos.

6. Problēma saistībā ar bērna piedzimšanas pabalsta izmaksu risināta, uzdodot Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra sēdes protokollēmumā (prot. Nr.76. 81.§) ministrijām veikt atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos un noteikt, ka, ja abi bērna vecāki ir amatpersonas, valsts civildienesta ierēdņi, tiesneši, tiesu un prokuratūras vai Valsts kontroles darbinieki, kam pienākas pabalsts vai kompensācija līdzvērtīgos apstākļos, tiesības uz šo pabalstu ir vienam no vecākiem. Minētās problēmas risinājums attiecībā uz tiesnešiem jau iestrādāts jaunajā Tiesu iekārtas likumprojektā[1].

7. Saskaņā ar Valsts pārvaldes reformu padomes 2005.gada 10.novembra sēdē nolemto attiecībā uz koncepcijas projektu "Valsts dienestā (civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, Ieslodzījuma vietu pārvaldē) nodarbināto personu sociālo garantiju sistēma" nepieciešams noteikt, ka pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā netiek izmaksāts, ja nav beidzies noteiktais pārbaudes laiks, lai novērstu personu nelabticīgu rīcību, kas vērsta uz pabalsta saņemšanu bez mērķa saglabāt valsts civildienesta attiecības.

8. Lai novērstu likuma 31.panta trešās daļas dažādās interpretācijas iespējas saistībā ar ierēdņa tiesībām saņemt atvaļinājuma pabalstu, izbeidzot valsts civildienesta attiecības, nepieciešams skaidri noteikt, ka ierēdnis šādā gadījumā saņem atvaļinājuma pabalstu, ja viņš nav izmantojis ikgadējo atvaļinājumu.

9. Ja netiks risinātas minētās problēmas, turpināsies stihiska un nekoordinēta sociālo garantiju sistēmas veidošana valsts iestādēs, tiesību normas tiks dažādi interpretētas, kā arī turpināsies pretrunīgas debates jautājumā par valsts iestādes tiesībām veikt civildienesta ierēdņu veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, ja normatīvais akts tieši nenosaka valsts iestādes tiesības veikt nodarbināto apdrošināšanu

2. Normatīvā akta projekta būtība

1. Likumprojekts paredz jaunu kārtību bērna piedzimšanas pabalsta apmēra noteikšanai, proti, personas, kas valsts iestādēs nostrādājušas:

– mazāk par trim gadiem, saņems bērna piedzimšanas pabalstu triju mēnešalgu apmērā;

– no trijiem līdz sešiem gadiem, saņems bērna piedzimšanas pabalstu četru mēnešalgu apmērā;

– sešus gadus un vairāk, saņems bērna piedzimšanas pabalstu sešu mēnešalgu apmērā.

Vienlaikus noteikts, ka izmaiņas bērna piedzimšanas pabalsta apmēra noteikšanā stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

2. Jautājumā par veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem kompensācijām (pabalstiem) par veselībai nodarītu kaitējumu, veselības aprūpi likumprojekts nosaka, ka iestāde var veikt civildienesta ierēdņu veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

3. Nosacījums, ka ierēdņa pabalstu un kompensāciju apjoms šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek aprēķināts, ņemot vērā nepārtraukti nostrādāto gadu skaitu no valsts budžeta pilnīgi finansētās iestādēs, kā arī valsts aģentūrās, likumprojekta ietvaros attiecināts uz pabalsta bērna piedzimšanas gadījumā un pabalsta sakarā ar atbrīvošanu no amata apmēra noteikšanai.

4. Atsevišķās likuma normās veiktas izmaiņas, lai novērstu iespējas to dažādi interpretēt

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts skar ierobežotu personu loku – valsts civildienesta ierēdņus. Minēto personu sociālo garantiju sistēma tiek iekļauta vienotā valsts dienesta sociālo garantiju sistēmā, neparedzot būtiskas izmaiņas esošo sociālo garantiju veidos, tomēr mainot to apjomus. Sociālo garantiju apjoma izmaiņas būtiski neietekmēs civildienesta ierēdņu sociālo drošību

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

2007

2008

2009

2010

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

1064,6

–28,1

–400

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

+28,1

+400

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

I. Valsts budžeta līdzekļu aprēķins saistībā ar pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā

Valsts iestādēs nostrādāts mazāk par trim gadiem – 650 personas (nosacīti pieņemts 50 % no piedzimušo bērnu vecāku skaita); izmaksāto pabalstu summa ir 532350 latu (650 x 273 x 3).

Valsts iestādēs nostrādāts no trim līdz sešiem gadiem – 390 personas (nosacīti pieņemts 30 % no piedzimušo bērnu vecāku skaita); izmaksāto pabalstu summa ir 425880 latu (390 x 273 x 4).

Valsts iestādēs nostrādāti seši gadi un vairāk – 260 personas; (nosacīti pieņemts 20 % no piedzimušo bērnu vecāku skaita); izmaksāto pabalstu summa ir 425880 latu (260 x 273 x 6).

Kopā risinājuma variantā 1384110 latu. Valsts civildienestā – 50 % no kopējās summas, kas atrēķināta valsts dienestam kopumā: 1384 : 2 = 692055 lati

Ietaupījums: 1064000 – 692055 = 371945 lati

2005.gads. Izmantoti CSP dati, lai indeksētu datus par piedzimušo bērnu skaitu vispārējā civildienesta un Iekšlietu ministrijas ierēdņiem, Valsts kontroles un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām un darbiniekiem, kā arī tiesnešiem un prokuroriem.

II. Valsts budžeta līdzekļu aprēķins saistībā ar apdrošināšanas polisēm

Valsts civildienestā nodarbināti aptuveni 13000 ierēdņu.

Apdrošināšanas polises izmaksas līdz 2 mēnešalgām.

Valsts budžeta ietaupījums, ja saglabā apdrošināto personu skaitlisko loku valsts dienestā kopumā, ir 44524 lati, valsts civildienestā aptuveni 50 % no kopējās summas veido 22262 latu ietaupījumu.

Apdrošināšanas polises izmaksas līdz 2,5 mēnešalgām.

Valsts budžeta ietaupījums, ja saglabā apdrošināto personu skaitlisko loku valsts dienestā kopumā, ir 11778 lati, valsts civildienestā 50 % no kopējās summas veido 5889 latu ietaupījumu.

Ietaupījums kopumā: 28101 lats

Kopumā valsts budžeta ietaupījums saistībā ar bērna piedzimšanas pabalsta izmaksām un apdrošināšanas polišu iegādi ir šāds: 371945 + 28101 = 400046 lati

6. Cita informācija

Lai tiktu īstenoti Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 "Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju", kā arī koncepcijas "Koncepcija par valsts sektorā nodarbināto vienoto darba samaksas sistēmu" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2005.gada 21.februāra rīkojumu Nr.105) nostādnes, tiek paredzēta valsts sektorā nodarbināto darba samaksas paaugstināšana, lai sasniegtu 75–80 % no privātā sektora darba samaksas attiecīgajos amatos. Paredzēts, ka līdz 2011.gadam darba samaksa katru gadu tiks procentuāli palielināta. Ņemot vērā minēto, jāsecina, ka palielināsies arī valsts budžeta izdevumi bērnu piedzimšanas pabalsta izmaksām, kā arī procentuāli samazināsies aprēķinātais budžeta izdevumu ietaupījums

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Divu mēnešu laikā pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā tiks izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumos Nr.995 "Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanas komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju"", nosakot kārtību, kādā tiek veikta ierēdņa veselības apdrošināšana un apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem.

Ministru kabineta noteikumu projektā tiks noteikts, ka iestāžu izdevumi apdrošināšanas polišu iegādei tiks ierobežoti, nosakot, ka vienas apdrošināšanas polises izmaksas nedrīkst pārsniegt 2,5 minimālās mēnešalgas, ja nodarbinātā darba stāžs valsts iestādēs ir divi gadi un vairāk. Ja nodarbinātā darba stāžs valsts iestādēs ir mazāks par diviem gadiem - veselības apdrošināšanas polises izmaksas ierobežojamas līdz divām minimālajām mēnešalgām.

Vienlaikus tiks noteikts, ka Ministru kabineta noteikumu nosacījumi par apdrošināšanas polišu izmaksu ierobežojumiem negroza un neatceļ apdrošināšanas līgumu nosacījumus, kas noslēgti līdz Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā brīdim

2. Cita informācija

Ir izstrādāts un vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" tiek virzīts arī likumprojekts "Grozījumi Valsts kontroles likumā". Saskaņā ar anotācijas I sadaļā minēto koncepciju atbildīgās ministrijas izstrādās grozījumus arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā, Prokuratūras likumā, kā arī Valsts drošības iestāžu likumā

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta numurs)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta numurs

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Līdz ar likumprojekta pieņemšanu jaunas valsts institūcijas radītas netiks, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Sabiedrība par likumprojekta ieviešanu tiks informēta ar publikācijām laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs", kā arī ar ievietošanu Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS)

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības saistībā ar sociālo garantiju nodrošināšanu varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā

4. Cita informācija

Nav

Ministru prezidents

Valsts kancelejas direktore

Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

A.Kalvītis

G.Veismane

B.Pētersone

Dz.Galvenieks

S.Gulbe

04.04.2007.

1917

S.Gulbe

7082930, solvita.gulbe@mk.gov.lv

[1] Ministru kabineta komitejas 2006.gada 13.marta sēdē izskatīts un atbalstīts Tiesu iekārtas likumprojekts (prot. Nr.11 2.§).