Likumprojekts
Par Latvijas
Republikas un Krievijas Federācijas līgumu
par Latvijas
un Krievijas valsts robežu
1.pants. 2007.gada 27.martā Maskavā parakstītais Latvijas Republikas un Krievijas
Federācijas līgums par Latvijas un Krievijas valsts robežu (turpmāk Līgums)
ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts, ievērojot Eiropas Drošības un
sadarbības organizācijas pieņemto robežu nemainības principu.
2.pants. Līgums stājas spēkā
tā 8.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo
laikrakstā Latvijas Vēstnesis.
3.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Līdz ar likumu
izsludināms Līgums.
|
Ārlietu ministrs |
Valsts sekretārs |
Juridiskā departamenta
direktore |
Par kontroli atbildīgā
amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
|
|
A.Pabriks |
N.Penke |
I.Mangule |
E.Vijupe |
J.Kalva |
03.04.2007. 14:20
108
K.Nikolajeva
7016264, katrina.nikolajeva@mfa.gov.lv
fakss:
7828121
Likumprojekta Par
Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas
Līgumu par Latvijas un
Krievijas valsts robežu
anotācija
I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
|
|
|
1.
Pašreizējās situācijas raksturojums |
1997.gada 7.augustā Latvijas
un Krievijas valdību delegācijas parafēja sarunu gaitā izstrādāto līguma
projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu. Līgums parakstīts Maskavā,
2007.gada 27.martā. Saskaņā ar likuma Par Latvijas Republikas
starptautiskajiem līgumiem 7.pantu līgumi par Latvijas Republikas robežām
slēdzami starpvalstu līgumu veidā. Atbilstoši likuma Par Latvijas Republikas
starptautiskajiem līgumiem 8.pantam šādi starpvalstu likumi tiek
apstiprināti ar Saeimas pieņemtu likumu. |
|
2. Tiesību akta projekta būtība |
Likumprojekts paredz pieņemt un apstiprināt
Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas
valsts robežu. |
|
3. Cita informācija |
Citas informācijas nav. |
II. Kāda var būt tiesību akta
ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību |
|
|
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības
vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
3.Sociālo seku izvērtējums |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
4. Ietekme uz vidi |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
5. Cita informācija |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
III. Kāda var būt tiesību
akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
|
||||||||||
|
(tūkst. latu) |
|
||||||||||
|
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Nākamie trīs gadi
|
Vidēji piecu gadu laikā pēc
kārtējā gada |
|
|||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|||||
|
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
|
|
|
||||||
|
2. Izmaiņas budžeta izdevumos |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
|
|
|
|
|||||
|
3. Finansiālā ietekme |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
|
|
|
||||||
|
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu
izdevumu finansēšanai |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
|
|
|
|
|||||
|
5. Detalizēts finansiālā
pamatojuma aprēķins |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
|
|
|
||||||
|
6. Cita informācija |
Citas informācijas nav. |
|
|||||||||
IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā
esošo tiesību normu sistēmu |
|
|
1. Kādi normatīvie
akti likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir
sagatavoti to projekti. Attiecībā uz
Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta
izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos
punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
2. Cita informācija |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
V. Kādām Latvijas
starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts |
||||
|
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Iestājoties Eiropas Savienībā Latvija apņēmās
sakārtot savu Austrumu robežu, kas vienlaicīgi ir Eiropas Savienības ārējā
robeža. |
|||
|
2. Saistības pret citām
starptautiskajām organizācijām. |
Atbilst Latvijas saistībām Eiropas drošības un
sadarbības organizācijā (EDSO) un EDSO 1975.gada dalībvalstu pārstāvju
Helsinku tikšanās Nobeiguma dokumentam, kuram Latvija pievienojusies ar
1990.gada 4.maija deklarāciju Par Latvijas Republikas pievienošanos
starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos |
|||
|
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem
divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|||
|
4. Atbilstības izvērtējuma tabula 1.tabula |
||||
|
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||
|
2.tabula |
||||
|
Latvijas tiesību akta
projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe
(atbilst/neatbilst) |
Komentāri
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5. Cita informācija |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|||
VI. Kādas konsultācijas
notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu |
|
|
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir
notikušas konsultācijas |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija
(atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to
interesēs, neatbalsta) |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir
veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem
konsultantiem |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
5. Cita informācija |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
|
|
|
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no
valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai
paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā
akta ieviešanu |
Likums tiks izsludināts oficiālajā laikrakstā
Latvijas Vēstnesis. |
|
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja
likums viņu ierobežo |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
4. Cita informācija |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
Ārlietu ministrs |
Valsts sekretārs |
Juridiskā departamenta
direktore |
Par kontroli atbildīgā
amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
|
|
A.Pabriks |
N.Penke |
I.Mangule |
E.Vijupe |
J.Kalva |
03.04.2007 14:30
632
S.Ulmane
sanita.ulmane@mfa.gov.lv;
tālr. 7016291
fakss: 7828121
Latvijas
Republikas un Krievijas Federācijas
līgums
par
Latvijas un Krievijas valsts robežu
Latvijas
Republika un Krievijas Federācija, turpmāk sauktas par Pusēm,
savstarpēji
cienot otras valsts suverenitāti un neatkarību, līdztiesību un teritoriālo
vienotību,
apliecinot
uzticību ANO un EDSO principiem,
atzīstot
Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas līgumtiesiska
noformējuma labvēlīgu ietekmi uz labu kaimiņattiecību turpmāko attīstību,
pamatojoties
uz Pušu labo gribu,
ir
vienojušās par sekojošo:
1.
pants
Šajā
Līgumā termins "LatvijasKrievijas valsts robeža"
(turpmāk - "valsts robeža" vai "robeža") nozīmē līniju
un ar šo līniju sakrītošu vertikālu virsmu, kura atdala divu suverēnu valstu
Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas teritorijas (sauszemi, ūdeņus,
zemes dzīles un gaisa telpu).
2. pants
Saskaņā
ar starptautisko tiesību normām un par pamatu ņemot vienošanās, kuras panāktas
sarunu gaitā, Puses noteica valsts robežu starp Latvijas Republiku un Krievijas
Federāciju.
LatvijasKrievijas
valsts robeža noteikta tā, kā tas nostiprināts "Latvijas Republikas un
Krievijas Federācijas valsts robežas aprakstā" un ar sarkanu krāsu
parādīts "Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas
delimitācijas kartē" ar mērogu 1:50 000 (turpmāk "delimitācijas
karte").
"Latvijas
Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas apraksts" (1.pielikums)
un delimitācijas karte (2.pielikums) ir neatņemamas šā Līguma sastāvdaļas.
3. pants
Valsts
robeža pa upēm (iztaisnotām upju gultnēm) vai upju galvenajām attekām,
strautiem un grāvjiem ir noteikta tiem pa vidu.
Nosakot
upes galveno atteku, pamatkritērijs ir ūdens caurplūdums pie tā vidējā līmeņa.
4. pants
Jebkuras
dabiskas izmaiņas, kas var notikt pierobežas upēs, strautos un grāvjos, nemaina
dabā demarķēto LatvijasKrievijas valsts robežas līniju, kā arī salu piederību,
ja vien Puses nevienojas citādi.
Pēc
robežas demarkācijas pierobežas upēs radušos salu piederība tiek noteikta
saskaņā ar demarķēto robežas līniju, bet to salu piederība, kuras radušās tieši
uz demarķētās robežas līnijas, tiek noteikta konsultācijās starp Pusēm,
pamatojoties uz taisnīgumu un līdztiesību.
5. pants
Lai
noteiktu un apzīmētu dabā LatvijasKrievijas valsts robežu saskaņā ar šo Līgumu
un sagatavotu demarkācijas dokumentus, Puses iespējami īsā laikā no šā Līguma
spēkā stāšanās dienas pēc paritātes principa izveidos Kopīgu demarkācijas
komisiju, uzdodot tai:
- izstrādāt un apstiprināt valsts robežas
demarkācijas kārtību;
-
noteikt dabā precīzu robežas
līnijas atrašanos saskaņā ar šo Līgumu un tam pievienotajiem "Latvijas
Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas aprakstu" un
delimitācijas karti;
- izveidot darba grupas robežas demarkācijai, vadīt
to darbību;
- uzstādīt robežzīmes;
- noteikt precīzu viduslīnijas atrašanos pierobežas
upēm (iztaisnotu upju gultnēm) vai upju attekām, strautiem un grāvjiem, kā arī
noteikt precīzu robežlīniju atrašanos ezeros;
-
precizēt salu
piederību upēs;
- sagatavot robežas demarkācijas dokumentu projektus;
-
risināt citus ar robežas
demarkācijas darbiem saistītos jautājumus.
Komisijas
sagatavotie demarkācijas dokumenti jāapstiprina katras Puses valdībai.
Izdevumus,
kas saistīti ar robežas demarkāciju, Puses sedz pēc paritātes principa.
6. pants
Latvijas
Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas režīmu nosaka atsevišķs
Līgums.
7. pants
Latvijas
Republikas, Krievijas Federācijas un Igaunijas Republikas valsts robežu
saskares punktu nosaka atsevišķs Līgums starp šīm trijām valstīm.
Latvijas
Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu
saskares punktu nosaka atsevišķs Līgums starp šīm trijām valstīm.
8. pants
Šis
Līgums tiek ratificēts un stājas spēkā ratifikācijas rakstu apmaiņas dienā.
Parakstīts
2007.gada 27.martā divos eksemplāros, katrs latviešu un krievu valodā, turklāt
abiem tekstiem ir vienāds spēks.
LATVIJAS
REPUBLIKAS KRIEVIJAS
FEDERĀCIJAS
VĀRDĀ
VĀRDĀ
Ministru prezidents Valdības Priekšsēdētājs
Aigars Kalvītis Mihails Fradkovs
|
Ārlietu ministrs |
Valsts sekretārs |
Juridiskā departamenta direktore |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
|
|
A.Pabriks |
N.Penke |
I.Mangule |
E.Vijupe |
J.Kalva |
05.04.2007. 9:30
552
K.Nikolajeva
7016264, katrina.nikolajeva@mfa.gov.lv
fakss:
7828121
Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas
līgumam par Latvijas-Krievijas valsts robežu
Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts
robežas
APRAKSTS
Valsts robeža starp Latvijas Republiku un Krievijas
Federāciju sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas
Republikas valsts robežu saskares punkta.
No
minētā saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes [Sinjuha] upes un tajā ietekošās
Ņevericas [Neverica] upes viduslīniju krustpunkta aptuveni 0,1 km uz dienvidiem
no kurgāna ar nosaukumu "Draudzības kurgāns" un šoseju sazarojuma,
Latvijas-Krievijas robeža iet vispārējā ziemeļu virzienā pa Zilupes [Sinjuha]
upes vidu lejup pa straumi aptuveni 7,3 km līdz no labās puses ietekošam
beznosaukuma strautam, pāriet uz šo strautu un tālāk iet pa tā vidu augšup pa
straumi no sākuma uz ziemeļaustrumiem, pēc tam uz ziemeļrietumiem līdz punktam,
kurš atrodas aptuveni 0,4 km ziemeļos no Latvijas apdzīvotās vietas (turpmāk
apdz.v.) Skripčinas. Pēc tam robeža pagriežas uz ziemeļiem un pieiet pie
Latvijas apdz.v. Sirutevas austrumu malas, pagriežas uz ziemeļaustrumiem
un iet pa mežu austrumos no Latvijas apdzīvotajām vietām (turpmāk apdz.v.)
aptuveni šādos attālumos: no Kazakiem 0,3 km, no Grišinas 1,0 km, no
Dauguļevas 0,6 km; aptuveni 0,2 km austrumos no Latvijas apdz.v. Konovalovas
tā pagriežas uz ziemeļiem, bet pēc tam aptuveni pēc 0,8 km uz
ziemeļrietumiem, tālāk iet pa mežu un stigām: aptuveni 0,1 km austrumos no
Latvijas apdz.v. Sopatņiem, 0,3 km austrumos no Latvijas apdz.v.
Trubilovas, 1,6 km attālumā rietumos no Krievijas apdz.v. Bezgribovas
[Bezgribovo] un Tolstjakiem [Tolstjaki], 0,3 km austrumos no Latvijas apdz.v.
Gumņiščiem. Aptuveni 0,5 km austrumos no Latvijas apdz.v. Terehovas un 0,5 km rietumos
no Krievijas apdz.v. Buračkiem [Burački] robeža šķērso šoseju Sebeža
[Sebež]-Nirza, pēc tam pagriežas uz ziemeļrietumiem un iet pa grāvja vidu
ziemeļaustrumos no Latvijas apdz.v. Diraginas. Aptuveni 0,6 km austrumos no
Latvijas apdz.v. Saveļinkiem un 0,2 km austrumos no punkta ar atzīmi 136,0
robeža pagriežas uz ziemeļaustrumiem, krusto dzelzceļu Idrica-Zilupe, un pēc
tam šoseju Sebeža [Sebež]-Ludza starp Krievijas apdz.v. Mogiļiem [Mogili] un
Latvijas apdz.v. Černovu un pienāk pie 1.punkta, kurš no robežu saskares punkta
atrodas aptuveni 34,0 km attālumā pa robežas līniju.
No 1.punkta, kas atrodas Čornojes [oz. Čërnoe]
ezera dienvidrietumu krastā aptuveni 0,1 km uz ziemeļiem no vietas, kur
beznosaukuma strauts iztek no šī ezera, un aptuveni 0,8 km ziemeļaustrumos no
Latvijas apdz.v. Černovas, robeža iet pa Čornojes [oz. Čërnoe] ezeru
sākumā aptuveni 0,4 km ziemeļaustrumu virzienā, pēc tam aptuveni 0,2 km
ziemeļrietumu virzienā līdz vietai, kur ezeram no ziemeļrietumu puses pienāk
grāvis, pēc tam iet pa šī grāvja vidu līdz Pernovkas upei aptuveni 0,6 km
austrumos no Latvijas apdz.v. Klešiem. Tālāk iet lejup pa straumi pa Pernovkas
upes vidu, tad pa tās labās puses atteku līdz ietekai Zilezerā [oz. Sinee
(Zilezers)], no šejienes iet pa Zilezeru [oz. Sinee (Zilezers)], sākumā
aptuveni 0,7 km ziemeļaustrumu virzienā, pēc tam aptuveni 1,1 km ziemeļrietumu
virzienā, tālāk aptuveni 1,3 km dienvidrietumu virzienā līdz Zilupes [Sinjaja]
vecās gultnes iztekai no šī ezera, pēc tam iet aptuveni 1,0 km pa Zilupes
[Sinjaja] vecās gultnes vidu lejup pa straumi līdz caurtecei starp Zilupes
[Sinjaja] veco gultni un Zilupi [Sinjuha], tālāk iet pa caurteces vidu, tad
pāriet uz Zilupi [Sinjuha], iet aptuveni 0,7 km pa Zilupes [Sinjuha] vidu lejup
pa straumi, atkal iziet uz Zilupi [Sinjaja] un pa tās iztaisnotās gultnes vidu
iet lejup pa straumi līdz Robežu upes ietekai tajā; tālāk iet pa Robežu
upes vidu augšup pret straumi līdz Piteļa ezeram, pēc tam, ejot pa Piteļa
ezeru sākumā aptuveni 1,7 km ziemeļu virzienā, pēc tam aptuveni 0,6 km
ziemeļrietumu virzienā, robeža pāriet no ezera uz maģistrālo grāvi; tālāk pa šī
grāvja un Pitolkas upes iztaisnotās gultnes vidu pienāk pie Ludzas [Lža
(Ludza)] upes aptuveni 2,2 km dienvidos no Krievijas apdz.v. Maļinovkas
[Malinovka], tālāk robeža iet pa Ludzas [Lža (Ludza)] upes iztaisnotās gultnes
vidu lejup pa straumi līdz iztaisnotās gultnes krustojumam ar Ludzas [Lža
(Ludza)] upes veco gultni aptuveni 0,5 km dienvidrietumos no Krievijas apdz.v.
Ļamoniem [Ljamony]. Tālāk robeža iet pa Ludzas [Lža (Ludza)] vecās
gultnes vidu līdz vecās gultnes krustojumam ar Ludzas [Lža (Ludza)] upes
iztaisnoto gultni aptuveni 0,2 km ziemeļaustrumos no Latvijas apdz.v.
Doņikovas; tālāk iet pa Ludzas [Lža (Ludza)] upes iztaisnotās gultnes vidu
lejup pa straumi līdz 2. punktam, kurš no 1.punkta atrodas aptuveni 73,0 km
attālumā pa robežas līniju.
No 2.punkta, kas atrodas Ludzas [Lža (Ludza)] upes
vidū starp Krievijas apdz.v. Porožeku [Porožek] un Tropšiem [Tropši], iepretim
vietai, kur tajā no kreisās puses ietek beznosaukuma strauts, robeža iet
vispārējā rietumu virzienā no sākuma pa beznosaukuma strauta vidu augšup pret
straumi līdz tā krustojumam ar zemesceļu, no šejienes iet gar zemesceļu
aptuveni 0,4 km ziemeļos no Latvijas apdz.v. Kostjugovkas un aptuveni 1,2 km
ziemeļos no Zaborovjes ezera pagriežas uz ziemeļiem un iet pa meža ceļu, iet
austrumos no ģeodēziskā punkta ar atzīmi 102,6 un aptuveni 0,4 km aiz tā
pagriežas no ceļa uz ziemeļrietumiem un gar meža austrumu malu pienāk pie Ladas
upes, šķērso to un tālāk iet aptuveni 0,1 km rietumos no šīs upes līdz grāvim,
pēc tam iet pa grāvja vidu aptuveni 0,6 km. Tālāk robeža iet aptuveni 0,7 km
dienvidos no Krievijas apdz.v. Lopušņiem [Lopušni], pēc tam pagriežas uz
dienvidrietumiem un pienāk pie šosejas Gavri [Gavry]-Kārsava, šķērso to un iet
uz dienvidrietumiem līdz smilšu karjeram, šķērso karjeru un pienāk pie
zemesceļa, iet uz dienvidrietumiem pa šo zemesceļu aptuveni 1,2 km, tālāk
pagriežas uz ziemeļrietumiem un pienāk pie Rītupes [Utroja], no šejienes iet
pa Rītupes [Utroja] vidu augšup pret straumi līdz 3.punktam, kurš no
2.punkta atrodas aptuveni 28,0 km attālumā pa robežas līniju.
No 3.punkta, kas atrodas Rītupes [Utroja] vidū
pretī vietai, kur uz šo upi aptuveni 2,2 km attālumā rietumos no Latvijas
apdz.v. Orļenkiem iziet grāvis, robeža iet vispārējā ziemeļu virzienā sākumā pa
šī grāvja, kurš savieno Rītupi [Utroja] un Kuhvas upi, vidu, pēc tam pienāk pie
Kuhvas upes un iet aptuveni 8,4 km pa šīs upes vidu lejup pa straumi, tālāk
nogriežas no Kuhvas upes uz austrumiem un pienāk pie dzelzceļa līnijas Pitalova
[Pytalovo]-Kārsava aptuveni 4,1 km ziemeļos no Skangaļu dzelzceļa platformas, pagriežas un iet ziemeļu virzienā aptuveni 9,5 km
apmēram 30 m rietumos no dzelzceļa līnijas ass, atstājot Punduru stacijas
dzīvojamo māju un pie tās esošās saimniecības ēkas Latvijas Republikas
teritorijā, tad no dzelzceļa pagriežas uz rietumiem, iet pa mežu un stigām dienvidos no Krievijas
apdz.v. Osinovije Ostrova [Osinovye Ostrova], ziemeļos no Latvijas apdz.v.
Robežniekiem un pienāk pie Kuhvas upes pie Latvijas apdz.v. Zeļčiem. Tālāk
robeža iet pa Kuhvas upes vidu lejup pa straumi līdz Masejkas upes ietekai
tajā, pēc tam iet pa Masejkas vidu augšup pret straumi līdz grāvim rietumos no
augstienes ar atzīmi 94,3, tālāk pa šī grāvja vidu līdz meža ziemeļrietumu
stūrim, no šejienes pagriežas uz ziemeļaustrumiem un pienāk pie meža aptuveni
0,9 km austrumos no Latvijas apdz.v. Tribunavas. Tālāk robeža iet pa meža malu
uz austrumiem, pagriežas uz ziemeļiem, pēc tam uz rietumiem, iet aptuveni 0,5
km dienvidos, bet pēc tam rietumos un ziemeļos no Krievijas apdz.v. Lauziem
[Lauzi] un pienāk pie Ludonkas upes. Tālāk robeža iet aptuveni 7,8 km pa
Ludonkas vidu lejup pa straumi, aptuveni 0,3 km ziemeļrietumos no Krievijas
apdz.v. Skoptovas [Skoptovo] iziet uz upes kreiso krastu, pēc tam iet austrumos
no Latvijas apdz.v. Lugiem, pa Krievijas apdz.v. Kopancu [Kopancy]
rietumu malu, aptuveni 0,5 km austrumos no Latvijas apdz.v. Nīdrupes, šķērso
augstsprieguma elektrolīniju un pa mežu un krūmājiem iznāk uz Trostjankas upes
labo krastu aptuveni 3,1 km rietumos no Krievijas apdz.v. Žogariem [Žogari],
tālāk iet pa Trostjankas vidu pa straumi aptuveni 7,1 km līdz tās ietekai
Kirā, no šejienes iet pa Kiras upes vidu augšup pret straumi un aptuveni pēc
0,2 km pagriežas uz ziemeļiem un iet aptuveni 6,0 km pa grāvja vidu, pēc tam
šķērso uzlaboto zemesceļu starp Krievijas apdz.v. Bubņevu [Bubnevo] un Latvijas
apdz.v. Lavačniekiem un tālāk pa grāvja vidu, gravām, mežu pienāk Vjadas upei
pie Krievijas apdz.v. Sazonovas [Sazonovo] dienvidrietumu malas, no šejienes
iet pa Vjadas upes vidu lejup pa straumi līdz 4.punktam, kurš no 3.punkta
atrodas aptuveni 79,0 km attālumā pa robežas līniju.
No 4.punkta, kas atrodas Vjadas upes vidū aptuveni
1,6 km lejup pa straumi no Krievijas apdz.v. Sazonovas [Sazonovo], robeža iet
vispārējā ziemeļrietumu virzienā, sākumā tā iet pa mežu, meža ceļiem, stigām,
pa Latvijas apdz.v. Jaškovas ziemeļu malu, austrumos no Latvijas apdz.v.
Katlešiem un pienāk pie Liepnas [Lipenka (Liepna)] upes, tālāk ejot pa Liepnas
[Lipenka (Liepna)] upes vidu lejup pa straumi, aptuveni pēc 0,2 km pagriežas pa
grāvi uz ziemeļiem un iet pa tā vidu līdz uzlabotajam zemesceļam; tālāk šķērso
šo ceļu starp Krievijas apdz.v. Untinu [Untino] un Latvijas apdz.v. Katlešiem
un iet pa mežu un stigām aptuveni 0,3 km ziemeļos no Latvijas apdz.v.
Straujupes, šķērso Vorožas upi rietumos no Gņilojes [oz. Gniloe] ezera, iet
aptuveni 0,9 km austrumos no Latvijas apdz.v. Ezermalas, pēc tam pienāk pie
Vorožas upes, iet aptuveni 0,8 km pa šīs upes vidu augšup pret straumi; pēc tam
aptuveni 0,8 km dienvidrietumos no ģeodēziskā punkta ar atzīmi 126,1 robeža
pagriežas no Vorožas upes uz ziemeļrietumiem un taisni, šķērsojot šoseju
Kačanova [Kačanovo]-Liepna, iet pa mežu un stigām dienvidos no Krievijas
apdz.v. Kostovo-Goruška, pēc tam šķērso Vorožas upi, iet ziemeļos no Latvijas
apdz.v Vorožas un pienāk pie 5.punkta, kurš no 4.punkta atrodas aptuveni 27,0
km attālumā pa robežas līniju.
No 5.punkta, kas atrodas stigu krustojumā Zanogu
purva [boloto Zanoginskoe] dienvidrietumu malā aptuveni 4,5 km dienvidrietumos
no Krievijas apdz.v. Zanogiem [Zanogi], robeža iet vispārējā ziemeļu virzienā
sākumā iet taisni pa stigām un Zanogu purva [boloto Zanoginskoe] rietumu malu,
un aptuveni pēc 5,1 km pagriežas uz dienvidaustrumiem, un tālāk iet
aptuveni 0,6 km līdz stigai. Pēc tam robeža pagriežas uz ziemeļiem un aptuveni
pēc 1,1 km pienāk pie Kūdupes [Kudeb], un aptuveni 4,7 km iet pa šīs upes vidu
lejup pa straumi un pienāk pie 6.punkta, kurš no 5.punkta atrodas aptuveni 12,0
km attālumā pa robežas līniju.
No
6.punkta, kas atrodas Kūdupes [Kudeb] vidū aptuveni 0,8 km austrumos no
Latvijas apdz.v. Putrovkas, robeža iet vispārējā rietumu virzienā, pagriežas no
Kūdupes [Kudeb] uz ziemeļrietumiem un augšup pa nogāzi pienāk pie Krievijas
apdz.v. Terehovas [Terehovo] dienvidu malas, šķērso šoseju Terehova
[Terehovo]-Alūksne, iet ziemeļu virzienā pa Krievijas apdz.v. Terehovas
[Terehovo] rietumu malu, pagriežas uz dienvidrietumiem, pēc tam uz
ziemeļaustrumiem un aptuveni 2,1 km iet pa grāvja vidu, tālāk pagriežas
uz rietumiem un pa grāvjiem, šķērsojot nelielus sauszemes posmus, lai pārietu
no viena grāvja uz otru, iet ziemeļos no Latvijas apdz.v. Zabolovas [Zabolovo]
un Zabolovas [Zabolova], dienvidos no Krievijas apdz.v. Bruniševas [Bruniševo],
pienāk pie zemesceļa un iet gar to, pēc tam aptuveni 0,5 km ziemeļaustrumos no
Latvijas apdz.v. Šeļehovas robeža iet pa grāvjiem, strautiem un aptuveni 0,4 km
ziemeļrietumos no Latvijas apdz.v. Demšāniem pāriet no strauta uz meža ceļu un
iet sākumā gar to, pēc tam pa stigu pienāk pie Pededzes upes un tālāk iziet uz
tās vidu aptuveni 70 m ziemeļos no vietas, kur Pededzē ietek Laikupe,
Latvijas-Krievijas robežas gala punkta, kurš no 6.punkta atrodas aptuveni 19,0
km attālumā pa robežas līniju.
Latvijas-Krievijas robežas gala punkts sakrīt ar
Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Igaunijas Republikas valsts
robežu saskares punktu.
Šis Apraksts sastādīts pēc 1:50000 mēroga
topogrāfiskās kartes, kas izdota laikā no 1987. līdz 1991.gadam, ņemot
vērā Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas zemes lietošanas
plānus.
Visi attālumi, kas minēti šajā Aprakstā, noteikti
pēc šīs kartes.
Valsts robeža starp Latvijas Republiku un Krievijas
Federāciju atbilstoši iepriekš izklāstītajam Aprakstam iezīmēta ar sarkanu
līniju 1:50000 mēroga "Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts
robežas delimitācijas kartē".