2007. gada ____. decembrī

Nr.________________

Saeimas Prezidijam

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā š.g. 5. decembra sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 293/Lp9) 3. lasījumam.

Komisija lūdz iekļaut minētā likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdes darba kārtībā.

Pielikumā: minētā likumprojekta salīdzinošā tabula uz ___ lpp.

Komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija Likumprojekts 3. lasījumam

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā

(Nr. 293/Lp9)

Spēkā esošā redakcija	2. lasījumā pieņemtā redakcija	Pr.nr.	Priekšlikumi 3. lasījumam (12)	Atbildīgās komisijas atzinums	Komisijas ieteiktā redakcija 3. lasījumam
1	2	3	4	5	6
	Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:				Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:
46.pants. Juridiskā palīdzība personām, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu Notiesātajam atļauts tikties ar aizstāvi, zvērinātu notāru un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju juridiskās palīdzības saņemšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šādu tikšanos skaits netiek ierobežots, tās netiek iekļautas šajā kodeksā paredzēto īslaicīgo vai ilgstošo satikšanos skaitā un notiek brīvības atņemšanas iestādē noteiktajā darba laikā. Satikšanās ar aizstāvi netiek kontrolēta. Satikšanās ar zvērinātu notāru un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju notiek vizuālās kontroles apstākļos.		1	Saeimas deputāts V.Agešins: Papildināt likuma 46. pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā: “Ja veicot saraksti ar valsts un pašvaldību institūcijām notiesātajam ir nepieciešama tulka palīdzība, brīvības atņemšanas iestādes administrācija šādu palīdzību nodrošina bez maksas”.	Neatbalstīts
		2 3 4	Tieslietu ministrs G.Bērziņš: papildināt kodeksu ar jaunu 48.^1 pantu šādā redakcijā: „48.^1pants Iespēja uzkrāt līdzekļus atbrīvošanas fondā Notiesātais ar rakstveida iesniegumu, kas adresēts brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, var lūgt izveidot viņam atbrīvošanas fondu. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, saņemot šādu iesniegumu, nekavējoties uzdod attiecīgai amatpersonai iekārtot notiesātajam individuālu atbrīvošanas fonda naudas uzskaites karti. Notiesātais ne biežāk kā vienu reizi mēnesī ar rakstisku iesniegumu var lūgt naudu no viņa personiskās naudas uzskaites kartes ieskaitīt viņa atbrīvošanās fonda naudas uzskaites kartē. Atbrīvošanas fondā uzkrātajam naudas līdzekļu apjomam netiek noteikti ierobežojumi. Ministru kabinets nosaka atbrīvošanas fonda izveidošanas un slēgšanas kārtību, atbrīvošanas fonda naudas uzskaites kartes noformēšanas, aizpildīšanas un noslēgšanas kārtību, kā arī kārtību kā notiesātajam tiek izmaksāti atbrīvošanas fondā uzkrātie līdzekļi atbrīvojoties pēc soda izciešanas un gadījumos, kad tie nepieciešami notiesātā veselības aprūpes vajadzībām brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus cietumu veselības aprūpes iestādē soda izciešanas laikā, ja ir cietuma ārsta rekomendācijas šādai veselības aprūpei. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija: Papildināt kodeksu ar jaunu 48.^1 pantu šādā redakcijā: „48.^1 pants Iespēja uzkrāt līdzekļus atbrīvošanas fondā Notiesātais ar rakstveida iesniegumu, kas adresēts brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, var lūgt izveidot viņam atbrīvošanas fondu. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, saņemot šādu iesniegumu, nekavējoties uzdod attiecīgai amatpersonai iekārtot notiesātajam individuālu atbrīvošanas fonda naudas uzskaites karti. Notiesātais ne biežāk kā vienu reizi mēnesī ar rakstisku iesniegumu var lūgt naudu no viņa personiskās naudas uzskaites kartes ieskaitīt viņa atbrīvošanas fonda naudas uzskaites kartē. Atbrīvošanas fondā uzkrātajam naudas līdzekļu apjomam netiek noteikti ierobežojumi. Ministru kabinets nosaka atbrīvošanas fonda izveidošanas un slēgšanas kārtību, atbrīvošanas fonda naudas uzskaites kartes noformēšanas, aizpildīšanas un noslēgšanas kārtību, kā arī kārtību kā notiesātajam tiek izmaksāti atbrīvošanas fondā uzkrātie līdzekļi atbrīvojoties no brīvības atņemšanas iestādes un gadījumos, kad tie nepieciešami notiesātā veselības aprūpes vajadzībām brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus cietumu veselības aprūpes iestādē soda izciešanas laikā, ja ir cietuma ārsta rekomendācijas šādai veselības aprūpei. Tieslietu ministrs G.Bērziņš: papildināt kodeksu ar jaunu 48.^2 pantu šādā redakcijā: 48.^2 pants Atbrīvošanas fondā uzkrāto līdzekļi izlietošana Atbrīvošanās fondā uzkrātos naudas līdzekļus notiesātais nevar izmantot brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā un tie tiek viņam izmaksāti dienā, kad notiesāto atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādes. Izņēmuma gadījumā, pamatojoties uz notiesātā rakstveida iesniegumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var atļaut notiesātā atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus izlietot soda izciešanas laikā notiesātā veselības aprūpes vajadzībām brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus cietumu veselības aprūpes iestādē un ar šādu aprūpi saistītos konvoja un apsardzes pakalpojumus, ja ir cietuma ārsta rekomendācijas šādai veselības aprūpei un šo veselības aprūpes pakalpojumu apmaksa nav noteikta no valsts budžeta līdzekļiem.	Atbalstīts 3. priekšlikuma redakcijā Atbalstīts Atbalstīts	1. Papildināt kodeksu ar 48.1 un 48.2 pantu šādā redakcijā: “48.1 pants. Iespēja uzkrāt līdzekļus atbrīvošanas fondā Notiesātais ar rakstveida iesniegumu, kas adresēts brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, var lūgt, lai viņam izveido atbrīvošanas fondu. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, saņemot šādu iesniegumu, nekavējoties uzdod attiecīgajai amatpersonai iekārtot notiesātajam individuālu atbrīvošanas fonda naudas uzskaites karti. Notiesātais ne biežāk kā reizi mēnesī ar rakstveida iesniegumu var lūgt, lai naudu no viņa personiskās naudas uzskaites kartes ieskaita viņa atbrīvošanas fonda naudas uzskaites kartē. Atbrīvošanas fondā uzkrātajam naudas līdzekļu apjomam netiek noteikti ierobežojumi. Ministru kabinets nosaka atbrīvošanas fonda izveidošanas un slēgšanas kārtību, atbrīvošanas fonda naudas uzskaites kartes noformēšanas, aizpildīšanas un noslēgšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā notiesātajam tiek izmaksāti atbrīvošanas fondā uzkrātie līdzekļi, atbrīvojoties no brīvības atņemšanas iestādes un gadījumos, kad tie nepieciešami notiesātā veselības aprūpes vajadzībām brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus cietuma esošā veselības aprūpes iestādē soda izciešanas laikā, ja cietuma ārsts atzinis, ka šāda veselības aprūpe ir nepieciešama. 48.2 pants. Atbrīvošanas fondā uzkrāto līdzekļu izlietošana Atbrīvošanās fondā uzkrātos naudas līdzekļus notiesātais nevar izmantot brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, un tie tiek viņam izmaksāti dienā, kad notiesāto atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādes. Izņēmuma gadījumā, pamatojoties uz notiesātā rakstveida iesniegumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var atļaut notiesātā atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus izlietot soda izciešanas laikā notiesātā veselības aprūpes vajadzībām brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus cietuma esošā veselības aprūpes iestādē un ar šādu aprūpi saistīto konvoja un apsardzes pakalpojumu apmaksāšanai, ja cietuma ārsts atzinis, ka šāda veselības aprūpe ir nepieciešama, un šo veselības aprūpes pakalpojumu neapmaksā no valsts budžeta līdzekļiem.”
55.pants. Ieturējumi no darba samaksas ar brīvības atņemšanu notiesātajiem Darba devējs, kas nodarbina notiesātos, veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par katru darba ņēmēju, kā arī iemaksā budžetā no darba ņēmēja darba samaksas ieturētās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas daļu un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Notiesātajiem no aprēķinātās darba samaksas izdara ieturējumu daļējai to izdevumu segšanai, kuri saistīti ar ieslodzīto uzturēšanu. Šā ieturējuma apmērs ir 50 procenti no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Notiesātajam, kurš darba pienākumus pilda nepilnu darba dienu (darba nedēļu), darba samaksu aprēķina un ieturējumu izdara proporcionāli pienākumu pildīšanas laikam. Piemērojot akorda algas sistēmu, ieturējumus izdara proporcionāli izstrādes normu izpildei, bet ne vairāk kā 50 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Notiesātajiem no aprēķinātās darba samaksas izdara ieturējumus pēc izpildrakstiem un citiem izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā tādā apmērā, lai pēc visu ieturējumu izdarīšanas notiesātā personiskajā kontā varētu ieskaitīt vismaz 20 procentus no aprēķinātās darba samaksas, bet pensijas vecumu sasniegušo notiesāto, notiesāto pirmās un otrās grupas invalīdu, nepilngadīgo, grūtnieču, kā arī to notiesāto sieviešu personiskajā kontā, kurām ir bērni cietuma bērnunamā, — vismaz 40 procentus no aprēķinātās darba samaksas.		5 6 7	Saeimas deputāts V.Buzajevs: Likuma 55. pantā apvienot otro un trešo daļu un izteikt šādā redakcijā: „Notiesātajam, kurš darba pienākumus pilda nepilnu darba dienu (darba nedēļu), darba samaksu aprēķina proporcionāli pienākumu pildīšanas laikam.” Saeimas deputāts V.Agešins: Izslēgt kodeksa 55. panta trešo daļu. Tieslietu ministrs G.Bērziņš: 55.pantā: svītrot otro daļu; izteikt trešo daļu šādā redakcijā: „Notiesātajam, kurš darba pienākumus pilda nepilnu darba dienu (darba nedēļu), darba samaksu aprēķina proporcionāli darba pienākumu pildīšanas laikam”.	Atbalstīts 7. priekšlikuma redakcijā Neatbalstīts Atbalstīts	2. 55.pantā: izslēgt otro daļu; izteikt trešo daļu šādā redakcijā: „Notiesātajam, kurš darba pienākumus pilda nepilnu darba dienu (darba nedēļu), darba samaksu aprēķina proporcionāli darba pienākumu pildīšanas laikam.”
112.pants. Kārtība atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādēm No brīvības atņemšanas iestādēm pēc tiesas spriedumā noteiktā soda laika izciešanas atbrīvo pēdējās soda termiņa dienas pirmajā pusē. Ja brīvības atņemšanas soda izciešanas laiks beidzas sestdienā, svētdienā vai svētku dienā, notiesāto atbrīvo piektdienā vai dienā pirms svētku dienas. Ja soda laiku aprēķina mēnešos, termiņš notek pēdējā mēneša attiecīgajā datumā, bet, ja šim mēnesim nav attiecīga datuma, tad šī mēneša pēdējā dienā. Līdz darba dienas beigām saņemtos dokumentus par atbrīvošanu brīvības atņemšanas iestādes administrācija izpilda nekavējoties, bet pēc darba dienas beigām saņemtos - nākošās dienas rītā. Par katru atbrīvošanu, kad pārkāpts šajā pantā noteiktais termiņš, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nekavējoties ziņo prokuroram un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks vai persona, kas viņu aizstāj, izskaidro atbrīvojamai personai tās pienākumus un tiesības pēc atbrīvošanas, kā arī informē to par Valsts probācijas dienesta attiecīgās struktūrvienības atrašanās vietu, kur atbrīvotā persona, ja nepieciešams, varētu lūgt palīdzību pagaidu mājvietas atrašanai un saņemt konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar atgriešanos sabiedrībā. Ar atbrīvojamo pilnīgi norēķinās, izsniedz viņa personiskajā kontā esošo naudu, viņam piederošās vērtslietas un mantas, personas dokumentus un dokumentus par brīvības atņemšanas iestādē iegūto izglītību un kvalifikāciju, kā arī noteikta parauga izziņu, kurā norāda atbrīvošanas pamatu un faktiski izciesto brīvības atņemšanas soda laiku. Pēc atbrīvojamā lūguma viņam izsniedz raksturojumu. No nepilngadīgo audzināšanas iestādēm atbrīvotos, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, nosūta pie vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj. Ja vecāki miruši, nav zināmi vai viņiem atņemtas aizgādības vai aprūpes tiesības vai aizbildnis ir atcelts, brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē Valsts probācijas dienestu un bāriņtiesu (pagasttiesu) pēc atbrīvojamā iepriekšējās dzīvesvietas.		8	Tieslietu ministrs G.Bērziņš: papildināt 112. panta piekto daļu aiz vārdiem „personiskajā kontā” ar vārdiem „un atbrīvošanas fondā”.	Atbalstīts	3. Papildināt 112.panta piekto daļu pēc vārdiem “personiskajā kontā” ar vārdiem “un atbrīvošanas fondā”.
118. pants. Materiālā palīdzība personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm Personām, kuras atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādēm, Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā sedz braukšanas maksu līdz dzīvesvietai vai darbavietai, izmaksā vienreizēju materiālo pabalstu un nodrošina ar sezonai atbilstošu apģērbu un apaviem.		9	Tieslietu ministrs G.Bērziņš: svītrot 118. pantā vārdus „izmaksā vienreizēju materiālo pabalstu”.	Atbalstīts	4. Izslēgt 118.pantā vārdus “izmaksā vienreizēju materiālo pabalstu”.
124.pants. Policijas kontroles piemērošanas kārtība Personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, konkrētus ierobežojumus šā kodeksa 123.pantā noteiktajos ietvaros nosaka policijas iestādes priekšnieks pēc tās dzīvesvietas. Policijas kontroles realizēšanas kārtību nosaka iekšlietu ministrs.	1. Aizstāt 124. panta otrajā daļā vārdus „iekšlietu ministrs” ar vārdiem „Ministru kabinets”.				5. Aizstāt 124.panta otrajā daļā vārdus “iekšlietu ministrs” ar vārdiem “Ministru kabinets”.
146.pants. Institūcijas, kas izpilda izraidīšanu no Latvijas Republikas Izraidīšanu no Latvijas Republikas savas kompetences ietvaros izpilda valsts policijas iestādes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Valsts robežsardze saskaņā ar likumu.	2. Izslēgt 146.pantā vārdus "valsts policijas iestādes".				6. Izslēgt 146.pantā vārdus “valsts policijas iestādes”.
147.pants. Kārtība, kādā izpildāms spriedums par izraidīšanu no Latvijas Republikas Ja saskaņā ar tiesas spriedumu krimināllietā persona pēc pamatsoda izciešanas ir izraidāma no Latvijas Republikas, tiesas priekšsēdētājs, tiklīdz saņēmis paziņojumu par to, ka tiesas piespriestais pamatsods ir izpildīts, nekavējoties dod rīkojumu izpildīt spriedumā noteikto papildsodu - izraidīt personu, kas ir citas valsts pilsonis, no Latvijas Republikas un vienlaikus nosūta tiesas sprieduma norakstu attiecīgai valsts policijas iestādei un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei vai tās teritoriālajai nodaļai, kuras darbības teritorijā persona izcieš pamatsodu. Ja izraidāmā persona izcieš brīvības atņemšanas sodu, brīvības atņemšanas iestādes administrācija savlaicīgi pirms notiesātā atbrīvošanas informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un tās teritoriālo nodaļu par to, ka atbrīvojamai personai, kas ir citas valsts pilsonis, piespriesta izraidīšana no Latvijas Republikas, kā arī norāda konkrētu datumu, kad persona tiks atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes. Personas izraidīšanas procedūra notiek saskaņā ar likumā noteikto kārtību.	3. Izteikt 147. pantu šādā redakcijā: „147. pants. Kārtība, kādā izpildāms spriedums par izraidīšanu no Latvijas Republikas Ja saskaņā ar tiesas spriedumu krimināllietā notiesātais pēc pamatsoda izciešanas ir izraidāms no Latvijas Republikas, kriminālsoda izpildes institūcija paziņojumu par to, ka tiesas piespriestais pamatsods, izņemot brīvības atņemšanu, ir izpildīts, nekavējoties nosūta Valsts robežsardzei un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Ja saskaņā ar tiesas spriedumu krimināllietā notiesātais pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas ir izraidāms no Latvijas Republikas, brīvības atņemšanas iestādes administrācija ne vēlāk kā 30 dienas pirms notiesātā atbrīvošanas informē Valsts robežsardzi un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi par to, ka notiesātajam piespriesta izraidīšana no Latvijas Republikas, kā arī norāda konkrētu datumu, kad notiesātais tiks atbrīvots no brīvības atņemšanas iestādes. Gadījumā, kad saņemts iesniegums par notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā un notiesātajam ir piemērots papildsods – izraidīšana no Latvijas Republikas, tiesa savlaicīgi pirms tiesas sēdes, kurā tiks izskatīts iesniegums par notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas pirms termiņa, informē par to Valsts robežsardzi. Ja tiesas sēdē tiesa nolemj notiesāto atbrīvot no soda izciešanas pirms termiņa, tā lēmuma norakstu nekavējoties izsniedz Valsts robežsardzes amatpersonai un nosūta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Notiesātais tiek izraidīts Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.”				7. Izteikt 147.pantu šādā redakcijā: “147.pants. Kārtība, kādā izpildāms spriedums par izraidīšanu no Latvijas Republikas Ja saskaņā ar tiesas spriedumu krimināllietā notiesātais pēc pamatsoda izciešanas ir izraidāms no Latvijas Republikas, kriminālsoda izpildes institūcija paziņojumu par to, ka tiesas piespriestais pamatsods, izņemot brīvības atņemšanu, ir izpildīts, nekavējoties nosūta Valsts robežsardzei un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Ja saskaņā ar tiesas spriedumu krimināllietā notiesātais pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas ir izraidāms no Latvijas Republikas, brīvības atņemšanas iestādes administrācija ne vēlāk kā 30 dienas pirms notiesātā atbrīvošanas informē Valsts robežsardzi un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi par to, ka notiesātajam piespriesta izraidīšana no Latvijas Republikas, kā arī norāda konkrētu datumu, kad notiesātais tiks atbrīvots no brīvības atņemšanas iestādes. Gadījumā, kad saņemts iesniegums par notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā un notiesātajam ir piemērots papildsods — izraidīšana no Latvijas Republikas, tiesa savlaicīgi pirms tiesas sēdes, kurā tiks izskatīts iesniegums par notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas pirms termiņa, informē par to Valsts robežsardzi. Ja tiesas sēdē tiesa nolemj notiesāto atbrīvot no soda izciešanas pirms termiņa, tā lēmuma norakstu nekavējoties izsniedz Valsts robežsardzes amatpersonai un nosūta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Notiesātais tiek izraidīts Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.”
		10	Saeimas deputāts V.Buzajevs: Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā: „Grozījums likuma 55. pantā stājas spēkā 2007. gada 15. decembrī.”	Neatbalstīts
		11 12	Saeimas deputāts V.Agešins: Papildināt kodeksa pārejas noteikumus ar jaunu 8. punktu šādā redakcijā: “8. Notiesātām personām, kuras laika periodā no 2004. gada 1. maija līdz 2005. gada 25. novembrim un no 2006. gada 5. septembra līdz 2007. gada 15. decembrim atradās vai atrodas ieslodzījuma vietā, bija vai ir nodarbinātas un saņēma vai saņem darba algu ierobežotā apmērā, izmaksā nesaņemto darba algas daļu, ieskaitot personas norādītajā Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā ne vēlāk kā līdz 2008. gada 31. decembrim”. Tieslietu ministrs G.Bērziņš: papildināt Pārejas noteikumus ar 8. punktu šādā redakcijā: „8. Ministru kabinets nodrošina šā kodeksa 118. pantā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2008. gada 1. jūnijam”.	Neatbalstīts Atbalstīts	8. Papildināt pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā: “8. Ministru kabinets nodrošina šā kodeksa 118.pantā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2008.gada 1.jūnijam.”