Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

 

 

23.05.2007.

          9/8-

 

 

          Saeimas Prezidijam

 

 

          Tautsaimniecības komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā otrajam lasījumam sagatavoto   likumprojektu   „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.207/Lp9) .

                  

 

         

                   Pielikumā:   apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta                                             otrajam lasījumam uz .... lpp.

                                    

                                   

 

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

 

Guntis Blumbergs

 

 

 

 

 

 

 

 

Iesniedz Tautsaimniecības komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

 

Grozījumi Autopārvadājumu likumā

( Reģ. nr. 207/Lp9 )

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Iesniegtie priekšlikumi ( 2 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Autopārvadājumu likums

Grozījumi Autopārvadājumu likumā

 

 

 

Grozījumi Autopārvadājumu likumā

 

Izdarīt Autopārvadājumu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 8.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 21.nr.; 2001, 12.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 1., 12.nr.; 2006, 15.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Autopārvadājumu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 8.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 21.nr.; 2001, 12.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 1., 12.nr.; 2006, 15.nr.) šādus grozījumus:

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atļauja pasažieru regulāro komercpārvadājumu veikšanai (turpmāk - atļauja) - dokuments, kas apliecina pārvadātāja tiesības veikt pasažieru regulāros komercpārvadājumus attiecīgā maršruta reisā saskaņā ar apstiprinātu kustības sarakstu;

 

 

 

 

 

2) autobuss - autotransporta līdzeklis, kas paredzēts pasažieru (deviņu un vairāk cilvēku, neieskaitot šoferi) pārvadāšanai;

 

 

 

 

 

3) autoosta  - līniju būve, kurā ietilpst speciālas ēkas, peroni un teritorija, kas paredzēta pasažieru un autotransporta līdzekļu apkalpošanai maršrutos;

 

 

 

 

 

4) autopārvadājums - jebkura autotransporta līdzekļa pārvietošanās pa ceļu, pārvadājot pasažierus vai kravu;

 

 

 

 

 

5) autopārvadājumu vadītājs - pārvadātāja pilnvarota fiziskā persona, kas vada pārvadājumu operācijas;

 

 

 

 

 

6) autotransporta līdzeklis - transportlīdzeklis ar motoru (izņemot traktorus un pašgājējas mašīnas), kuru lieto pasažieru vai kravas pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem. Piekabes un puspiekabes tiek uzskatītas par autotransporta līdzekļa daļu;

 

 

 

 

 

7) autovadītājs - persona, kas uz tiesiska pamata vada autotransporta līdzekli. Autovadītājs vienlaikus var būt arī autotransporta līdzekļa īpašnieks;

 

 

 

 

 

8) ātri bojājošās kravas - lauksaimniecības un zivju produkti, kā arī cita krava, kuru pārvadājot jāievēro īpašs temperatūras režīms un kura jāpārvadā ar specializētiem autotransporta līdzekļiem;

 

 

 

 

 

9) bagāža - lietas, kuras pasažieris ved sev līdzi vai nosūta ar autotransporta līdzekli;

 

 

 

 

 

10) beramā krava - krava, kas sastāv no birstošas masas un tiek pārvadāta neiesaiņota (smiltis, graudi un cita līdzīga krava);

 

 

 

 

 

11) bīstamā krava - krava, kas pārvadāšanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai citus postījumus, kā arī apdraudēt vidi vai cilvēku dzīvību vai veselību;

 

 

 

 

 

12) ekspeditors - komersants, kurš atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar kravas nosūtītāju, organizē kravu pārvadājumus un sniedz ar šiem pārvadājumiem saistītos pakalpojumus;

 

 

 

 

 

13) iznomāts transportlīdzeklis - jebkurš transportlīdzeklis, kas par samaksu un uz noteiktu laiku nodots tāda komersanta lietošanā, kurš nodarbojas ar komercpārvadājumiem vai veic pašpārvadājumus, atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar personu, kura piedāvā šos transportlīdzekļus;

 

 

 

 

 

14) kabotāžas pārvadājumi - īslaicīgi iekšzemes pasažieru vai kravas komercpārvadājumi ar autotransporta līdzekļiem, kas tiek veikti citā valstī, tajā nereģistrējot uzņēmumu, filiāli vai pārstāvniecību;

 

 

 

 

 

15) kombinētais pārvadājums - kravas pārvadājums, ja kravas automobilis, piekabe, puspiekabe ar vilcēju vai bez tā, vai to kombinācijā vai 20 vai vairāk pēdu konteineri brauciena sākuma (beigu) posmā izmanto autoceļu, bet pārējā posmā dzelzceļu, iekšējos ūdensceļus vai jūras ceļus, ja kāds no ceļa posmiem, izņemot autoceļu, pārsniedz 100 kilometrus taisnā līnijā. Kombinētā pārvadājuma ietvaros brauciena sākuma (beigu) posmu veic pa autoceļu starp kravas iekraušanas (izkraušanas) vietu un tuvāko kravas iekraušanai (izkraušanai) piemēroto dzelzceļa staciju vai rādiusā, kas nepārsniedz 150 kilometrus taisnā līnijā no iekšējo ūdensceļu ostas vai jūras ostas, kur kravu iekrauj (izkrauj);

 

 

 

 

 

16) krava - pārvadāšanai pieteikta lieta (produkcija, preces, saiņi, konteineri un citi priekšmeti);

 

 

 

 

 

17) kravas valdītājs - persona, kas uz tiesiska pamata rīkojas ar kravu savā vārdā neatkarīgi no tā, vai krava ir tās īpašums;

 

 

 

 

 

18) kustības saraksts  - pārvadājuma veikšanas režīms, kurā noteikta autobusa (autotransporta līdzekļa) pārvietošanās, apstāšanās un stāvēšana maršruta reisā (reisos), kā arī pārvadājuma izpildes laiki un izpildes dienas;

 

 

 

 

 

181) licences kartīte - noteiktas formas dokuments, ko izsniedz pārvadātājam attiecībā uz katru autotransporta līdzekli un kas apliecina, ka pārvadātājs kā autotransporta līdzekļa īpašnieks vai turētājs ir noteikumos paredzētajā kārtībā saņēmis speciālo atļauju (licenci) komercpārvadājumu veikšanai;

 

 

 

 

 

19) līniju būve - speciāls objekts (autoosta, pieturvieta, dispečerpunkts, autovadītāju atpūtas telpas u.tml.), kas paredzēts kustības organizēšanai un pasažieru apkalpošanai maršrutos;

 

 

 

 

 

20) maršruts - iepriekš izraudzīts autotransporta līdzekļa kustības ceļš starp diviem kustības galapunktiem;

 

 

 

 

 

21) nosūtītājs - persona, kas nodod kravu pārvadāšanai. Nosūtītājs un saņēmējs var būt viena un tā pati persona;

 

 

 

 

 

22) pasažieris - persona, kas saskaņā ar līgumu (biļeti) vai uz cita tiesiska pamata izmanto autotransporta līdzekli braukšanai un bagāžas pārvadāšanai, kā arī izmanto citus pārvadātāja sniegtos pakalpojumus;

 

 

 

 

 

23) pasažieru neregulārie pārvadājumi  - regulāro pārvadājumu (arī speciālo regulāro pārvadājumu) definīcijai neatbilstoši pasažieru pārvadājumi, kuros pārvadā pasažieru grupas, kas izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas. Šie pārvadājumi nezaudē neregulāro pārvadājumu statusu tikai tāpēc, ka tiek veikti noteiktos laika intervālos;

 

 

 

 

 

24) pasažieru regulārie pārvadājumi - pasažieru pārvadāšana ar piemērotiem transportlīdzekļiem saskaņā ar noteiktiem kustības sarakstiem regulāri pa noteiktu maršrutu par iepriekš noteiktu braukšanas un bagāžas pārvadāšanas maksu;

 

 

 

 

 

25) pasažieru speciālie regulārie pārvadājumi  - pasažieru regulārie pārvadājumi, kuros pārvadā noteiktu kategoriju pasažierus;

 

 

 

 

 

26) pasažieru un kravas komercpārvadājumi (turpmāk - pasažieru un kravas pārvadājumi) - pasažieru un kravas pārvadāšana par maksu profesionālas darbības veidā;

 

 

 

 

 

27) pašpārvadājumi - nekomerciāli pasažieru vai kravas pārvadājumi, kas tiek veikti ar komersanta, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašumā esošiem vai iznomātiem transportlīdzekļiem, kurus vada pats komersants, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieks vai viņa darbinieks, lai komersanta, zemnieku vai zvejnieku saim­niecības vajadzībām pārvadātu kravu, kura ir viņa īpašums vai kuru viņš nopircis, iznomājis (izīrējis), izgatavojis, pārstrādājis, vai bez maksas pārvadātu darbiniekus vai citas personas. Pašpārvadājumi ir tikai attiecīgā komersanta, zemnieku vai zvejnieku saimniecības papilddarbība. Par paš­pārvadājumiem uzskatāmi arī tādi pārvadājumi, kurus atbilstoši savai kompetencei veic valsts vai pašvaldību institūcija, biedrība vai nodibinājums;

 

 

 

 

 

28) pārvadātājs - komersants, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kas pēc pasūtījuma vai līguma ar nosūtītāju, pasažieri vai uz cita tiesiska pamata uzņemas pārvadājuma saistību;

 

 

 

 

 

29) saņēmējs - persona, kurai saskaņā ar pārvadājuma līgumu galapunktā izsniedzama krava;

 

 

 

 

 

 

1. Papildināt 1.pantu ar 29.1 punktu šādā redakcijā:

"291) starptautiskie maršruti – maršruti, kurus veicot nepieciešams šķērsot Latvijas valsts robežu;".

 

 

 

1. Papildināt 1.pantu ar 29.1 punktu šādā redakcijā:

“291) starptautiskie maršruti — maršruti, kurus veicot nepieciešams šķērsot Latvijas valsts robežu;”.

30) starptautiskie pārvadājumi - pārvadājumi, kurus veicot nepieciešams šķērsot Latvijas valsts robežu;

 

 

 

 

 

31) šķidrā krava - nafta un naftas produkti, spirts, augu eļļa, dzīvnieku tauki un cita krava, ko pārvadā noslēgtās tilpnēs;

 

 

 

 

 

32) tiešā jauktā satiksme - pasažieru vai kravas pārvadājumi, kurus ar autotransportu un citu transportu veic vairāki pārvadātāji un kuriem tiek sastādīts vienots transporta dokuments visam braukšanas ceļam;

 

 

 

 

 

33) transporta ekspedīcijas pakalpojumi - ar kravas nosūtīšanu, pārvadāšanu, saņemšanu un uzglabāšanu saistītu pakalpojumu un darbu komplekss, kuru veic par maksu.

(2002.gada 9.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004. likumu, 05.05.2005. likumu un 22.06.2006. likumu)

 

 

 

 

 

29.1 pants. Pasažieru regulāro pārvadājumu veidi

(1) Ir šādi pasažieru regulārie pārvadājumi: pasažieru regulārie pārvadājumi ar autobusu un pasažieru regulārie pārvadājumi ar maršruta taksometru (izņemot pasažieru regulāros starptautiskos pārvadājumus).

2. Izslēgt 29.1, 29.2 un 31.pantu.

 

 

 

 

2. Izslēgt 29.1, 29.2 un 31.pantu.

 

(2) Pasažieru regulārajos pārvadājumos ar autobusu pasažierus pārvadā ar autobusu par noteiktu braukšanas maksu iepriekš noteiktā maršrutā pēc noteikta kustības saraksta, uzņemot un izlaižot pasažierus iepriekš noteiktās pieturvietās.

 

 

 

 

 

(3) Pasažieru regulārajos pārvadājumos ar maršruta taksometru pasažierus pārvadā ar piemērotiem transportlīdzekļiem (bez stāvvietām), kuru ietilpība nav lielāka par 16 sēdvietām (neieskaitot šoferi), par noteiktu braukšanas maksu iepriekš noteiktā maršrutā pēc noteikta kustības saraksta, uzņemot un izlaižot pasažierus jebkurā maršruta punktā.

(2002.gada 9.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

 

 

 

 

 

29.2 pants. Pasažieru regulāro pārvadājumu dotēšana

(1) Dotācijas tiek piešķirtas pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem. Kārtību, kādā pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem tiek piešķirtas dotācijas, nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

(2) Pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar maršruta taksometriem, kā arī pasažieru regulārajiem starptautiskajiem pārvadājumiem dotācijas netiek piešķirtas.

 

 

 

 

 

(3) Satiksmes ministrijai kārtējam gadam no valsts budžeta piešķirtā dotācija pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem nedrīkst būt mazāka kā iepriekšējā budžeta gadā.

(30.10.2003. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

31.pants. Pasažieru regulāro pārvadājumu maršrutu klasifikācija

(1) Pasažieru regulāro pārvadājumu maršruti (turpmāk - maršruti) tiek iedalīti šādi:

 

 

 

 

 

1) pilsētas maršruti;

 

 

 

 

 

2) rajona maršruti;

 

 

 

 

 

3) tālsatiksmes maršruti;

 

 

 

 

 

4) starptautiskie maršruti.

 

 

 

 

 

(2) Pilsētas maršruti ir tie maršruti, kas atrodas pilsētas teritorijā.

 

 

 

 

 

(3) Rajona maršruti ir tie maršruti, kas atrodas viena rajona administratīvās teritorijas robežās vai republikas pilsētas un to aptverošā rajona administratīvās teritorijas robežās.

 

 

 

 

 

(4) Tālsatiksmes maršruti ir tie maršruti, kas atrodas divu vai vairāku rajonu administratīvo teritoriju robežās.

 

 

 

 

 

(5) Starptautiskie maršruti ir tie maršruti, kuru veikšanai nepieciešams šķērsot Latvijas valsts robežu.

 

 

 

 

 

(6) Ja maršruts pēc savas nozīmes neatbilst kategorijai saskaņā ar minētās klasifikācijas kritērijiem, Autotransporta direkcija pēc pārvadātāju priekšlikuma nosaka maršruta piederību pie klasifikācijā noteiktās kategorijas un piešķir attiecīgo kodu (numuru).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2005. likumu)

 

 

 

 

 

32.pants. Regulāro maršrutu atklāšana, grozīšana un slēgšana

(1) Regulāros maršrutus (reisus) atklāj vai groza, izsniedzot attiecīgas atļaujas:

3. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

"32.pants. Starptautisko maršrutu atklāšana, grozīšana un slēgšana

(1) Starptautiskos maršrutus (reisus) atklāj un groza, izsniedzot attiecīgas atļaujas. Starptautiskos maršrutus (reisus) slēdz Satiksmes ministrija.

(2) Par grozījumiem starptautiskajos maršrutos pārvadātājs paziņo publiski ne vēlāk kā 10 dienas pirms maršruta grozīšanas, bet ne vēlāk kā trīs dienas pirms tam, kad tiek uzsākta biļešu pārdošana."

 

 

 

3. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants. Starptautisko maršrutu atklāšana, grozīšana un slēgšana

(1) Starptautiskos maršrutus (reisus) atklāj un groza, izsniedzot attiecīgas atļaujas. Starptautiskos maršrutus (reisus) slēdz Satiksmes ministrija.

(2) Par grozījumiem starptautiskajos maršrutos pārvadātājs paziņo publiski ne vēlāk kā 10 dienas pirms maršruta grozīšanas, bet ne vēlāk kā trīs dienas pirms tam, kad tiek uzsākta biļešu pārdošana.”

1) pilsētas un rajona maršrutiem, - attiecīgi pilsētas dome vai rajona padome;

 

 

 

 

 

2) starptautiskajiem maršrutiem - Satiksmes ministrija;

 

 

 

 

 

3) tālsatiksmes maršrutiem — Autotransporta direkcija.

 

 

 

 

 

(2) Par grozījumiem pilsētas maršrutos pārvadātājs paziņo publiski ne vēlāk kā septiņas dienas pirms maršruta grozīšanas.

 

 

 

 

 

(3) Par grozījumiem rajona, tālsatiksmes un starptautiskajos maršrutos pārvadātājs paziņo publiski ne vēlāk kā desmit dienas pirms maršruta grozīšanas, bet ne vēlāk kā trīs dienas pirms tam, kad tiek uzsākta biļešu pārdošana.

 

 

 

 

 

(4) Rajonu un republikas pilsētu administratīvajās teritorijās var atklāt skolēnu, studentu un citus speciālos autobusu maršrutus. Speciālajos maršrutos pārvadājumiem ir jāatbilst pasažieru regulāro pārvadājumu prasībām, pieļaujot šādus izņēmumus:

 

 

 

 

 

1) tajos var noteikt īpašu braukšanas maksas iekasēšanas un bagāžas pārvadāšanas kārtību;

 

 

 

 

 

2) autotransporta līdzekļa apstāšanās maršrutā pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai notiek pēc pasažieru pieprasījuma.

 

 

 

 

 

(5) Iekšzemes maršrutu atklāšanas, grozīšanas un slēgšanas, kā arī atļauju izsniegšanas un anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.98. likumu, 30.09.99. likumu, 09.05.2002. likumu un 01.12.2005. likumu)

 

 

 

 

 

33.pants. Maršrutu aprīkošana

(1) Maršruti aprīkojami ar līniju būvēm.

 

 

 

 

 

(2) Līniju būvju (izņemot autoostas) ierīkošanu, to labiekārtošanu un uzturēšanu pilsētās veic attiecīgās pašvaldības, lauku apvidos - ceļu īpašnieki.

 

 

 

 

 

(3) Autoostu celtniecību un to teritoriju labiekārtošanu un uzturēšanu veic to īpašnieks vai valdītājs. Autoostu izvietojumu un skaitu nosaka attiecīgā pašvaldība.

 

 

 

 

 

(4) (Izslēgta ar 29.10.98. likumu).

 

 

 

 

 

(5) Autoostu reģistrāciju veic Satiksmes ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

4. Izteikt 33.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Autoostu reģistrācijas kārtību un autoostās obligāti sniedzamos pakalpojumus nosaka Ministru kabinets."

 

 

 

4. Izteikt 33.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Autoostu reģistrācijas kārtību un autoostās obligāti sniedzamos pakalpojumus nosaka Ministru kabinets.”

(6) Kārtību, kādā autobusi iebrauc un stāv autoostas teritorijā, nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.98. likumu, 30.09.99. likumu un 02.12.2004. likumu)

 

 

 

 

 

34.pants. To autotransporta līdzekļu kustības saraksti, kuri veic pasažieru regulāros pārvadājumus

(1) Pasažieru regulāros pārvadājumus var veikt tikai saskaņā ar apstiprinātu kustības sarakstu. To autotransporta līdzekļu kustības saraksti, kuri veic pasažieru regulāros pārvadājumus, saskaņojami ar citu transporta veidu kustības sarakstiem.

 

 

 

 

 

(2) Kustības sarakstus apstiprina:

5. Izteikt 34.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Kustības sarakstus starptautiskajos maršrutos apstiprina Satiksmes ministrija.

(3) Pieturvietās informāciju par autobusu kustību starptautiskajos maršrutos nodrošina pārvadātājs pēc saskaņošanas ar ceļa īpašnieku."

 

 

 

5. Izteikt 34.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Kustības sarakstus starptautiskajos maršrutos apstiprina Satiksmes ministrija.

(3) Pieturvietās informāciju par autobusu kustību starptautiskajos maršrutos nodrošina pārvadātājs pēc saskaņošanas ar ceļa īpašnieku.”

1) pilsētu maršrutos - attiecīgā pilsētas dome, rajona padome;

 

 

 

 

 

2) rajonu maršrutos - attiecīgā rajona padome, saskaņojot ar Autotransporta direkciju;

 

 

 

 

 

3) starptautiskajos maršrutos - Satiksmes ministrija;

 

 

 

 

 

4) tālsatiksmes maršrutos - Autotransporta direkcija.

 

 

 

 

 

(3) Pieturvietās informāciju par autobusu kustību nodrošina:

 

 

 

 

 

1) pilsētu maršrutos - attiecīgā pašvaldība pēc pārvadātāja samaksāta pasūtījuma;

 

 

 

 

 

2) rajonu, tālsatiksmes un starptautiskajos maršrutos — pārvadātājs pēc saskaņošanas ar ceļa īpašnieku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.97. likumu, 09.05.2002. likumu un 01.12.2005. likumu)

 

 

 

 

 

37.pants. Pasažieru pārvadājuma līguma forma

(1) Pasažieru regulārā pārvadājuma līguma esamību apliecina biļete, kuru pārvadātājs pārdevis pasažierim, vai cits braukšanas dokuments; bagāžas pieņemšanu pārvadāšanai apliecina bagāžas biļete.

 

1

Deputāti A.Seile, G.Laicāns

Likuma 37.panta pirmajā daļā izslēgt vārdus “kuru pārvadātājs pārdevis pasažierim”.

 

Atbalstīts

6. 37.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “kuru pārvadātājs pārdevis pasažierim”;

 

(2) Līgumu par pasažieru pārvadāšanu pēc pasūtījuma slēdz rakstveidā atbilstoši pārvadātāja noteiktam paraugam.

 

 

 

 

 

(3) Līgums par pasažieru pārvadāšanu vieglajos taksometros tiek noslēgts mutvārdos saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par pasažieru pārvadāšanu vieglajos taksometros. Pēc pasažiera pieprasījuma vieglā taksometra vadītājam, norēķinoties ar pasažieri, jāizsniedz kvīts.

 

 

 

 

 

(4) Noteikumus par pasažieru pārvadāšanu regulāro maršrutu autobusos izdod Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.97. likumu, 29.10.98. likumu un 09.05.2002. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

6. Izslēgt 37.panta ceturto daļu.

 

 

& nbsp;

 

izslēgt ceturto daļu.

 

38.pants. Biļešu un citu braukšanas dokumentu paraugi un obligātie rekvizīti

(1) Biļešu un citu braukšanas dokumentu paraugus katram pārvadātājam apstiprina:

7. Izteikt 38.pantu šādā redakcijā:


"38.pants. Biļešu un citu braukšanas dokumentu paraugi un obligātie rekvizīti starptautiskajos pasažieru pārvadājumos

(1) Biļešu un citu braukšanas dokumentu obligātos rekvizītus starptautiskajos pasažieru pārvadājumos nosaka Ministru kabinets.

(2) Starptautiskajos maršrutos kursējošu autotransporta līdzekļu biļešu un citu braukšanas dokumentu paraugus pārvadātājs iesniedz saskaņošanai Satiksmes ministrijā."

 

 

 

7. Izteikt 38.pantu šādā redakcijā:


“38.pants. Biļešu un citu braukšanas dokumentu paraugi un obligātie rekvizīti starptautiskajos pasažieru pārvadājumos

(1) Biļešu un citu braukšanas dokumentu obligātos rekvizītus starptautiskajos pasažieru pārvadājumos nosaka Ministru kabinets.

(2) Starptautiskajos maršrutos kursējošu autotransporta līdzekļu biļešu un citu braukšanas dokumentu paraugus pārvadātājs iesniedz Satiksmes ministrijā saskaņošanai.”

1) pilsētas un rajona maršrutos kursējošiem autotransporta līdzekļiem - attiecīgā pašvaldības institūcija;

 

 

 

 

 

2) starptautiskajos maršrutos kursējošiem autotransporta līdzekļiem - Satiksmes ministrija;

 

 

 

 

 

3) tālsatiksmes maršrutos kursējošiem autotransporta līdzekļiem - Autotransporta direkcija.

 

 

 

 

 

(2) Biļešu un citu braukšanas dokumentu obligātos rekvizītus nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004. likumu un 01.12.2005. likumu)

 

 

 

 

 

39.pants. Braukšanas maksa (tarifi)

(1) Maksimālo robežlīmeni braukšanas maksai (tarifiem) par pasažieru regulārajiem pārvadājumiem (izņemot starptautiskos maršrutus), kas tiek dotēti no valsts budžeta vai valsts speciālā budžeta, nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

8. Izslēgt 39.panta pirmo, otro un ceturto daļu.

 

 

 

 

8. Izslēgt 39.panta pirmo, otro un ceturto daļu.

 

(2) Braukšanas maksu (tarifus) par pasažieru regulārajiem pārvadājumiem pilsētas vai rajona maršrutos nosaka attiecīgās pašvaldības regulators saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

 

 

 

 

 

(3) Braukšanas maksu (tarifus) par pasažieru regulārajiem pārvadājumiem starptautiskajos maršrutos nosaka pārvadātājs saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem un sadarbībā ar otras puses partneruzņēmumu.

 

 

 

 

 

(4) Braukšanas maksu (tarifus) par pasažieru regulārajiem pārvadājumiem gadījumos, kuri nav minēti šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, nosaka pārvadātājs.

 

 

 

 

 

(5) Maksimālo maksu (tarifus) par pasažieru un bagāžas pārvadājumiem ar vieglo taksometru nosaka pašvaldība, kura izsniedz speciālās atļaujas (licences) šiem pārvadājumiem.

 

 

 

 

 

(6) Braukšanas maksu pasažieru neregulārajos pārvadājumos nosaka pēc pārvadātāja un pasūtītāja savstarpējas vienošanās.

(1997.gada 13.marta likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, 09.05.2002. likumu un 05.05.2005. likumu)

 

 

 

 

 

40.pants. Pārvadātāja pienākumi un atbildība

(1) Pārvadātāja pienākums ir nodrošināt pasažierim biļetē norādīto vietu pasažieru regulāro pārvadājumu autotransporta līdzeklī, kā arī drošu braucienu un pārvadāšanai nodotās bagāžas saglabāšanu un nogādāšanu galapunktā.

 

 

 

 

 

(2) Pārvadātājam šā likuma 43.panta trešajā daļā paredzētajos gadījumos ir jāatlīdzina pasažierim biļetes vērtība pasažieru pārvadāšanas noteikumos minētajā kārtībā un apmērā.

 

 

 

 

 

(3) Pārvadātājam ir pienākums atlīdzināt (izņemot pilsētas maršrutus) tiešos zaudējumus (neieskaitot atrauto peļņu), kas radušies, ja pasažieru regulāro pārvadājumu autotransporta līdzekļa pienākšana vai atiešana (saskaņā ar normatīvo aktu prasībām) neatbilst kustības sarakstam, kā arī tad, ja ir atcelts reiss rajona, tālsatiksmes vai starptautiskajā maršrutā, uz kuru pasažieris iegādājies biļeti.

9.      40.panta trešajā daļā:

svītrot vārdus "(izņemot pilsētas maršrutus)";

svītrot vārdus "rajona, tālsatiksmes vai".

 

2

Deputāti A.Seile, G.Laicāns

Likumprojekta 9.pantā izslēgt vārdus :

“svītrot vārdus “(izņemot pilsētas maršrutus)”.

 

Neatbalstīts

 

Redakcionāli precizēts

9. Izslēgt 40.panta trešajā daļā vārdus “(izņemot pilsētas maršrutus)” un vārdus “rajona, tālsatiksmes vai”.

 

(4) Ja bagāža bojāta vai nozaudēta, pārvadātājam jāsastāda par to attiecīgs akts un jāatlīdzina pasažierim zaudējumi.

 

 

 

 

 

(5) Ja bagāžu, par kuras nozaudēšanu pārvadātājs ir samaksājis attiecīgu atlīdzību, pēc tam atrod, pasažieris ir tiesīgs pieprasīt šīs bagāžas izsniegšanu, ja viņš atmaksā saņemto atlīdzību (ņemot vērā atrastās bagāžas stāvokli).

 

 

 

 

 

(6) Pārvadātājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies pārvadāšanas laikā, ja pasažieris gājis bojā, guvis sakropļojumu vai citu veselības bojājumu vai viņa mantai nodarīts bojājums un pārvadātājs nepierāda, ka zaudējums radies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ. Par zaudējumiem, kas radušies pasažiera iekāpšanas vai izkāpšanas laikā un bagāžas iekraušanas vai izkraušanas laikā, pārvadātājs atbild, ja ir konstatēta viņa vaina.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.97. likumu, kas stājas spēkā no 09.04.97.)

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.41 "Par pārvadājumiem ar autotransportu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 4. nr.).

 

 

 

 

 

2. Šā likuma 29.panta piektā daļa stājas spēkā ar 1996.gada 1.jūliju.

 

 

 

 

 

3. Šā likuma 48.panta noteikumi stājas spēkā vienlaikus ar likumiem, kas reglamentē attiecīgo apdrošināšanas veidu.

(1997.gada 13.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 09.04.97.)

 

 

 

 

 

4. (Izslēgts ar 13.03.97. likumu, kas stājas spēkā no 09.04.97.).

 

 

 

 

 

5. Šā likuma 6.panta pirmās daļas un 30.panta pirmās daļas noteikumi stājas spēkā:

 

 

 

 

 

1) 2001.gada 1.oktobrī — attiecībā uz uzņēmējiem, kuri pēc šā likuma spēkā stāšanās pirmo reizi saņem Satiksmes ministrijas starptautisko pārvadājumu speciālās atļaujas (licences);

 

 

 

 

 

2) 2002.gada 1.oktobrī — attiecībā uz uzņēmējiem, kuri veic pārvadājumus valsts robežās.

(2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2001.)

 

 

 

 

 

6. Līdz pārejas noteikumu 5.punktā minētajam termiņam izsniegtās Satiksmes ministrijas vai republikas pilsētas domes (rajona padomes) speciālās atļaujas (licences) paliek spēkā bez prasības par profesionālās kvalifikācijas sertifikāta iegūšanu līdz speciālās atļaujas (licences) termiņa beigām, izņemot gadījumu, kad uzņēmumā tiek pieņemts cits pārvadājumu vadītājs (administrators).

(2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2001.)

 

 

 

 

 

7. Šā likuma 12.panta sestās daļas noteikumi stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

(2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2001.)

 

 

 

 

 

8. Šā likuma 49.panta pirmās daļas noteikumi attiecas uz starptautiskajos pārvadājumos iesaistītajiem transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti pēc 1988.gada 1.janvāra, un iekšzemes pārvadājumos iesaistītajiem transportlīdzekļiem, kas tiek pirmo reizi reģistrēti pēc 2003.gada 1.janvāra.

(2002.gada 9.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

 

 

 

 

 

9. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.aprīlim ir spēkā šādi noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

 

 

 

 

 

1) Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumi Nr.320 "Kravu starptautisko autopārvadājumu atļauju izsniegšanas kārtība";

 

 

 

 

 

2) Ministru kabineta 2002.gada 23.decembra noteikumi Nr.547 "Kārtība, kādā izsniedzami pasažieru un kravas autopārvadājumu profesionālās kompetences sertifikāti";

 

 

 

 

 

3) Ministru kabineta 2003.gada 19.augusta noteikumi Nr.464 "Kārtība, kādā organizē un veic pasažieru starptautiskos pārvadājumus ar autobusiem, atklāj, groza un slēdz maršrutus un izsniedz starptautiskajos līgumos paredzētās atļaujas";

 

 

 

 

 

4) Satiksmes ministrijas 1999.gada 13.jūlija noteikumi Nr.23 "Autoostu reģistrācijas kārtība un obligāto pakalpojumu saraksts";

 

 

 

 

 

5) Satiksmes ministrijas 1999.gada 28.decembra noteikumi Nr.45 "Noteikumi par autobusu biļešu un citu braukšanas dokumentu obligātajiem rekvizītiem".

(2004.gada 2.decembra likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

10. (Izslēgts ar 01.12.2005. likumu).

 

 

 

 

 

11. Grozījumi šā likuma 1.panta 5.punktā, 6.panta pirmajā daļā un 30.panta pirmajā daļā par vārda “(administrators)” (attiecīgā locījumā) izslēgšanu stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”.

(2005.gada 5.maija likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

12. Šā likuma 6.1 panta nosacījumus ar 2009.gada 10.septembri piemēro attiecībā uz tiem autovadītājiem, kuri, sākot ar minēto datumu, ieguvuši tiesības vadīt C1, C1E, C un CE kategorijas transportlīdzekļus. Attiecībā uz tiem autovadītājiem, kuri šo kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ieguvuši pirms 2009.gada 10.septembra, šā likuma 6.1 panta normas piemēro ar 2014.gada 10.septembri.

(22.06.2006. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

13. Šā likuma 30.1 panta nosacījumus ar 2008.gada 10.septembri piemēro attiecībā uz tiem autovadītājiem, kuri, sākot ar minēto datumu, ieguvuši tiesības vadīt D1, D1E, D un DE kategorijas transportlīdzekļus. Attiecībā uz tiem autovadītājiem, kuri šo kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ieguvuši pirms 2008.gada 10.septembra, šā likuma 30.1 panta normas piemēro ar 2013.gada 10.septembri.

(22.06.2006. likuma redakcijā)

 

 

Pārejas noteikums

Likuma 1., 2., 3., 5., 6., 7., 8. un 9.pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

 

 

Pārejas noteikums

Šā likuma 1., 2., 3., 5., 6., 7., 8. un 9.pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

 

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.martā.

 

 

 

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.martā.