Rīgā, 2009. gada
martā
Nr. 9/3
Saeimas
Prezidijam
Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas
nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu ″Grozījumi
Kriminālprocesa likumā″ (Nr. 192/Lp9), kurā iekļauts likumprojekts ″Grozījumi
Kriminālprocesa likumā (Nr. 582/Lp9) un likumprojekts Grozījumi
Kriminālprocesa likumā (Nr. 975/Lp9), izskatīšanai trešajā lasījumā.
Pielikumā: likumprojekts uz lpp.
Ar cieņu,
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja V.Muižniece
Juridiskā komisija Likumprojekts
trešajam lasījumam
Likumprojekts Grozījumi
Kriminālprocesa likumā (Nr.192/Lp9), kurā iekļauts likumprojekts Grozījumi
Kriminālprocesa likumā (Nr.582/Lp9) un likumprojekts Grozījumi
Kriminālprocesa likumā (Nr.975/Lp9)
1. Spēkā esošā likuma redakcija |
2. Otrā lasījuma redakcija |
3. Nr. |
4. Priekšlikumi ( 308 ) |
5. Komisijas atzinums |
6. Komisijas atbalstītā redakcija |
|||||
|
Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru
Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.) šādus grozījumus: |
|
|
|
Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru
Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.) šādus grozījumus: |
|||||
1.pants. Kriminālprocesa likuma mērķis Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa noziedzīgu
nodarījumu izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un krimināllietu iztiesāšanas
kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un
krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās
personas dzīvē. |
|
1. |
Tieslietu ministrs G.Bērziņš Izslēgt 1.pantā vārdus -noziedzīgu nodarījumu
izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un krimināllietu iztiesāšanas-. |
Atbalstīts |
1. Izslēgt 1.pantā vārdus noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas,
kriminālvajāšanas un krimināllietu iztiesāšanas . |
|||||
6.pants. Kriminālprocesa obligātums Amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā gadījumā,
kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums
uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam
krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam. |
|
2. |
Tieslietu ministrs G.Bērziņš Papildināt 6.pantā pēc vārda pienākums ar
vārdiem savas kompetences ietvaros. |
Atbalstīts
|
2. Papildināt 6.pantu pēc vārda pienākums ar
vārdiem savas kompetences ietvaros. |
|||||
7.pants. Publiskā un privātā apsūdzība (1) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, kriminālprocesu veic sabiedrības
interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums. Šāds
kriminālprocess ir publiskās apsūdzības kriminālprocess, kurā apsūdzības
funkciju valsts vārdā īsteno prokurors. (2) Par Krimināllikuma 90., 130.pantā (ar vardarbību ģimenē saistītos
gadījumos), 131., 132., 136., 145.pantā, 159. un 160.panta pirmajā daļā,
168., 169., 180., 197.pantā, 200. un 260.panta pirmajā daļā paredzēto
nodarījumu publiskās apsūdzības kriminālprocesu uzsāk, ja saņemts pieteikums
no personas, kurai nodarīts kaitējums. (3) Par Krimināllikuma 130.pantā (izņemot ar vardarbību ģimenē
saistītus gadījumus), 156., 157. un 158.pantā paredzēto nodarījumu tiek
veikts privātās apsūdzības kriminālprocess, kurā apsūdzības funkciju īsteno
cietušais. |
|
3. 4. 5. 6. 7. |
Tieslietu ministrs G.Bērziņš Aizstāt 7.panta otrajā daļā skaitļus un vārdus
130.pantā (ar vardarbību ģimenē saistītos gadījumos) ar vārdiem 130.panta
pirmajā un otrajā daļā (ar vardarbību ģimenē saistītos gadījumos) un trešajā
daļā; Tieslietu ministrs G.Bērziņš Izslēgt 7.panta otrajā daļā skaitli 145.; Tieslietu ministrs G.Bērziņš Papildināt 7.panta otro daļu ar teikumu šādā
redakcijā Publiskās apsūdzības kriminālprocesu var uzsākt arī bez pieteikuma
no personas, kurai nodarīts kaitējums, ja šī persona sakarā ar fiziskiem vai
psihiskiem trūkumiem pati nespēj realizēt savas tiesības.; Tieslietu ministrs G.Bērziņš Aizstāt 7.panta trešajā daļā vārdu un skaitli
130.pantā ar vārdiem un skaitli 130.panta pirmajā un otrajā daļā. Juridiskā komisija Papildināt likuma 7.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Par valsts amatpersonas, kurai likumā garantēta kriminālprocesuālā
imunitāte un kuru var saukt pie kriminālatbildības tikai ar Saeimas,
ģenerālprokurora vai pašvaldības piekrišanu, šā panta trešajā daļā minētā
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu tiek veikts publiskās apsūdzības
kriminālprocess, ja saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts
kaitējums. |
Atbalstīts
Atbalstīts
Atbalstīts
Atbalstīts
Atbalstīts
|
3. 7.pantā: aizstāt otrajā daļā skaitli un vārdus 130.pantā
(ar vardarbību ģimenē saistītos gadījumos) ar skaitli un vārdiem 130.panta
pirmajā un otrajā daļā (ar vardarbību ģimenē saistītos gadījumos) un trešajā
daļā; izslēgt otrajā daļā skaitli 145.; papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: Publiskās apsūdzības kriminālprocesu var uzsākt
arī bez pieteikuma no personas, kurai nodarīts kaitējums, ja šī persona
sakarā ar fiziskiem vai psihiskiem trūkumiem pati nespēj realizēt savas
tiesības.; aizstāt trešajā daļā skaitli un vārdu
130.pantā ar skaitli un vārdiem 130.panta pirmajā un otrajā daļā; papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Par valsts amatpersonas, kurai likumā garantēta kriminālprocesuālā
imunitāte un kuru var saukt pie kriminālatbildības tikai ar Saeimas,
ģenerālprokurora vai pašvaldības piekrišanu, šā panta trešajā daļā minētā
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu tiek veikts publiskās apsūdzības
kriminālprocess, ja saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums. |
|||||
12.pants. Cilvēktiesību garantēšana (1) Kriminālprocesu veic, ievērojot starptautiski atzītās cilvēktiesības
un nepieļaujot neattaisnotu kriminālprocesuālo pienākumu uzlikšanu vai
nesamērīgu iejaukšanos personas dzīvē. (2) Cilvēktiesības var ierobežot tikai tajos gadījumos, kad to prasa
sabiedrības drošības apsvērumi, un tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā
atbilstoši noziedzīgā nodarījuma raksturam un bīstamībai. (3) Piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, pārkāpt
publiski nepieejamas vietas neaizskaramību, korespondences un sakaru līdzekļu
noslēpumu drīkst vienīgi ar izmeklēšanas tiesneša piekrišanu. (4) Procesa virzītāja, īpaši pilnvarotā prokurora un izmeklēšanas
tiesneša pienākums ir aizsargāt personas privātās dzīves noslēpumu un
komercnoslēpumu. Ziņas par to drīkst iegūt un izmantot tikai tad, ja tas ir
nepieciešams pierādāmo apstākļu noskaidrošanai. (5) Fiziskajai personai ir tiesības pieprasīt, lai krimināllietā netiek
iekļautas ziņas par šīs personas pašas vai tās saderinātā, laulātā, vecāku,
vecvecāku, bērnu, mazbērnu, brāļu un māsu (turpmāk tuvi radinieki)
privāto dzīvi, komercdarbību un mantisko stāvokli, ja tas nav nepieciešams
krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai. |
|
8. 9. 10. 11. |
Tieslietu ministrs G.Bērziņš Papildināt 12.panta trešajā daļā pēc vārda
tiesneša ar vārdiem vai tiesas; Tieslietu ministrs G.Bērziņš Aizstāt 12.panta ceturtajā daļā vārdus Procesa
virzītāja, īpaši pilnvarotā prokurora un izmeklēšanas tiesneša ar vārdiem
Amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu; Tieslietu ministrs G.Bērziņš Papildināt 12.panta piektajā daļā pēc vārda
māsu ar vārdiem kā arī personu, ar kuru dzīvo kopā un ir kopīga (nedalīta)
saimniecība; Tieslietu ministrs G.Bērziņš Aizstāt 12.panta piektajā daļā vārdus tuvi
radinieki ar vārdu tuvinieki. |
Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts redakc. precizējot Atbalstīts |
4. 12.pantā: papildināt trešo daļu pēc vārda tiesneša ar
vārdiem vai tiesas; aizstāt ceturtajā daļā vārdus Procesa
virzītāja, īpaši pilnvarotā prokurora un izmeklēšanas tiesneša pienākums ir
ar vārdiem Amatpersonām, kuras veic kriminālprocesu pienākums ir; papildināt piekto daļu pēc vārda māsu ar
vārdiem kā arī tās personas, ar kuru attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un
ar kuru tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība; aizstāt panta piektajā daļā vārdus tuvi
radinieki ar vārdu tuvinieki. |
|||||
14.pants. Tiesības uz kriminālprocesa
pabeigšanu saprātīgā termiņā (1) Ikvienam ir tiesības uz
kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas
novilcināšanas. (2) Procesa virzītājs izvēlas konkrētiem
apstākļiem atbilstošo vienkāršāko kriminālprocesa veidu un nepieļauj
neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē un nepamatotus izdevumus. (3) Kriminālprocesam, kurā piemērots ar
brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, saprātīga termiņa
nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem. (4) Kriminālprocesam pret nepilngadīgu
personu saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar
līdzīgiem kriminālprocesiem pret pilngadīgu personu. (5) Saprātīga termiņa neievērošana var
būt pamats procesa izbeigšanai šajā likumā noteiktajā kārtībā. |
1. Izteikt
14.panta trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Kriminālprocesam,
kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis vai kurā
iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona, saprātīga termiņa
nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem
kriminālprocesiem." |
12. |
Tieslietu ministrs G.Bērziņš Papildināt 14.panta pirmo daļu ar teikumu šādā
redakcijā Kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas
apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā
iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu izpildīšanu un citiem objektīviem
apstākļiem. |
Atbalstīts
|
5. 14.pantā: papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: Kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir
saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību,
procesuālo darbību
daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un
citiem objektīviem apstākļiem.; izteikt trešo
daļu šādā redakcijā: "(3) Kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu
saistīts drošības līdzeklis vai kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama
persona, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar
pārējiem kriminālprocesiem." |
|||||
16.pants. Tiesības uz objektīvu
kriminālprocesa norisi (1) Amatpersonām, kuras veic
kriminālprocesu, tulkiem un speciālistiem jāatsakās no piedalīšanās
kriminālprocesā, ja viņi ir personiski ieinteresēti rezultātā vai pastāv
apstākļi, kas procesā iesaistītajām personām pamatoti dod iemeslu uzskatīt,
ka šāda ieinteresētība varētu būt. (2) Personai, kura īsteno aizstāvību,
cietušajam, cietušā pārstāvim un amatpersonai, kura ir pilnvarota veikt
kriminālprocesu, bet nav procesa virzītāja, ir tiesības pieteikt noraidījumu,
ja pastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi. (3) Procesa virzītājam vai likumā
noteiktajām amatpersonām pēc savas iniciatīvas vai uz noraidījuma pamata
jāpārtrauc šā panta pirmajā daļā minēto personu līdzdalība procesā, ja tās
pašas nav sevi atstatījušas. |
2. Izslēgt 16.panta pirmajā daļā vārdus tulkiem un speciālistiem.
|
13. |
Juridiskā komisija Izslēgt likumprojekta 2.pantu. |
Atbalstīts |
|
|||||
18.pants. Procesuālo pilnvaru līdzvērtība Šis likums noteic, ka kriminālprocesā iesaistītajām personām ir
pilnvaras (tiesības un pienākumi), kas nodrošina tām normatīvajos aktos
noteikto uzdevumu un garantēto tiesību līdzvērtīgu īstenošanu. |
|
14. |
Tieslietu ministrs G.Bērziņš Izslēgt 18.pantā vārdus Šis likums noteic, ka. |
Atbalstīts
|
6. Izslēgt 18.pantā vārdus Šis likums noteic,
ka. |
|||||
26.pants. Pilnvaras veikt
kriminālprocesu (1) Pilnvaras veikt kriminālprocesu
valsts vārdā ir tikai šajā likumā noteikto iestāžu amatpersonām, kurām tās
piešķirtas sakarā ar ieņemamo amatu vai iestāžu vadītāju rīkojumiem. (2) Konkrētajā kriminālprocesā pilnvaras
ir: 1) procesa virzītājam; 2) izmeklēšanas grupas dalībniekam; 3) uzraugošajam prokuroram; 4) kriminālprocesa veikšanai pilnvarotai
amatpersonai, kura izpilda procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka
vai tiesas uzdevumu veikt procesuālās darbības (turpmāk procesuālo uzdevumu
izpildītājs); 5) ekspertīžu iestādes ekspertam; 6) ekspertam, kas nestrādā ekspertīžu
iestādē, ja procesa virzītājs uzdevis viņam veikt ekspertīzi; 7) revidentam procesa virzītāja
uzdevumā; 8) izmeklētāja tiešajam priekšniekam; 9) amatā augstākam prokuroram; 10) izmeklēšanas tiesnesim; 11) apsūdzības uzturētājam. (3) Noraidījumu, sūdzību un procesa
organizatorisku jautājumu izlemšanā pilnvaras ir tiesnesim, prokuroram, kā
arī tiesu, prokuratūru un izmeklēšanas iestāžu un to struktūrvienību
vadītājiem. (4) Eiropas Savienības (Kopienu)
institūciju amatpersonām ir pilnvaras veikt kriminālprocesu Eiropas
Savienības (Kopienu) tiesību normās noteiktajos gadījumos. |
3. Aizstāt 26.panta pirmajā daļā vārdus ieņemamo amatu vai
iestāžu vadītāju rīkojumiem ar vārdiem šo personu ieņemamo amatu, iestādes
vadītāja rīkojumu vai kriminālprocesa virzītāja lēmumu.
|
|
|
|
7. Aizstāt
26.panta pirmajā daļā vārdus ieņemamo amatu vai iestāžu vadītāju rīkojumiem
ar vārdiem šo personu ieņemamo amatu, iestādes vadītāja rīkojumu vai
kriminālprocesa virzītāja lēmumu.
|
|||||
27.pants. Procesa virzītājs (1) Procesa virzītājs ir amatpersona vai
tiesa, kas konkrētajā brīdī vada kriminālprocesu. Procesa virzītājs: 1) organizē kriminālprocesa norisi un
lietvedību tajā; 2) pieņem lēmumus par kriminālprocesa
virzību; 3) pats vai iesaistot citas amatpersonas
īsteno valsts pilnvaras kriminālprocesa attiecīgajā stadijā vai posmā; 4) pieprasa, lai ikviena persona izpilda
kriminālprocesuālo pienākumu un ievēro procesuālo kārtību; 5) nodrošina iespēju kriminālprocesā
iesaistītajām personām īstenot likumā noteiktās tiesības. (2) Procesa virzītāji ir: 1) izmeklēšanā izmeklētājs; 2) kriminālvajāšanā prokurors; 3) sagatavojot lietu iztiesāšanai, kā
arī no brīža, kad pasludināts nolēmums, ar kuru pabeigta tiesvedība
attiecīgās instances tiesā, līdz lietas nodošanai nākamajai tiesu instancei
vai nolēmuma izpildei tiesnesis, kurš vada iztiesāšanu; 4) iztiesāšanas laikā tiesas sastāvs. (3) Pirmstiesas kriminālprocesa
veikšanai var izveidot izmeklēšanas grupu, kuras vadītājs ir attiecīgais
procesa virzītājs. |
4. 27.panta otrajā daļā: papildināt 1.punktu pēc vārda izmeklētājs ar vārdiem vai izņēmuma
gadījumā prokurors;; papildināt daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: 5) pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās
tiesnesis. |
|
|
|
8. 27.panta otrajā daļā: papildināt 1.punktu pēc vārda izmeklētājs ar vārdiem vai izņēmuma
gadījumā prokurors;; papildināt daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: 5) pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās tiesnesis. |
|||||
29.pants. Izmeklētāja kā procesa virzītāja
pienākumi un tiesības (1) Izmeklētājam ir pienākums: 1) izskatīt ziņas, kuras norāda uz
iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un uzsākt kriminālprocesu,
tiklīdz konstatēts likumā noteiktais iemesls un pamats, vai atteikties uzsākt
kriminālprocesu; 2) veikt izmeklēšanas darbības, lai
noskaidrotu, vai noticis noziedzīgs nodarījums, kas to izdarījis, vai kādai
personai par to krimināltiesiski jāatbild, noskaidrot šo personu un iegūt
pierādījumus, kas dod pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības; 3) veikt visus likumā paredzētos
pasākumus kaitējuma atlīdzināšanas nodrošināšanai; 4) izvēlēties tādu kriminālprocesa
veidu, kas nodrošina taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu bez
neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē un nepamatotiem izdevumiem; 5) izpildīt sava tiešā priekšnieka,
uzraugošā prokurora, amatā augstāka prokurora norādījumus vai izmeklēšanas
tiesneša priekšrakstus. (2) Izmeklētājam ir tiesības: 1) likumā noteiktajā kārtībā pieņemt
jebkuru procesuālo lēmumu un veikt jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās
veikšanu izmeklēšanas grupas dalībniekam vai procesuālo uzdevumu
izpildītājam; 2) ierosināt uzraugošajam prokuroram
lemt jautājumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu; 3) pārsūdzēt sava tiešā priekšnieka
norādījumus uzraugošajam prokuroram; 4) pārsūdzēt uzraugošā prokurora lēmumus
un norādījumus amatā augstākam prokuroram; 5) pārsūdzēt amatā augstāka prokurora
norādījumus nākamajam amatā augstākam prokuroram; 6) pārsūdzēt izmeklēšanas tiesneša
lēmumus tiesas priekšsēdētājam. |
5. 29.panta otrajā daļā: izslēgt 3.punktā vārdus uzraugošajam prokuroram; izslēgt 4.punktā vārdus amatā augstākam prokuroram; izslēgt
5.punktā vārdus nākamajam amatā augstākam prokuroram; izslēgt 6.punktā vārdus tiesas
priekšsēdētājam. |
|
|
|
9. 29.panta otrajā daļā: izslēgt 3.punktā vārdus uzraugošajam prokuroram; izslēgt 4.punktā vārdus amatā augstākam prokuroram; izslēgt
5.punktā vārdus nākamajam amatā augstākam prokuroram; izslēgt 6.punktā vārdus tiesas priekšsēdētājam. |
|||||
30.pants. Izmeklēšanas grupas dalībnieks (1) Izmeklēšanas grupas dalībnieks ir
kriminālprocesa veikšanai pilnvarota izmeklēšanas iestādes amatpersona vai
prokurors, kas ar izmeklētāja tiešā priekšnieka vai amatā augstāka
prokurora rīkojumu iekļauts izmeklēšanas grupas sastāvā. (2) Izmeklēšanas grupas dalībniekam
procesa virzītāja uzdevumā un noteiktajos ietvaros ir tiesības veikt
izmeklēšanas darbības un pieņemt procesuālos lēmumus. (3) Neapturot izpildi, izmeklēšanas
grupas dalībnieks var procesa virzītāja uzdevumu pārsūdzēt uzraugošajam
prokuroram. (4) Izmeklētāja tiešā priekšnieka un
uzraugošā prokurora norādījumus izmeklēšanas grupas dalībnieks pārsūdz, kā
arī noraidījumus piesaka ar procesa virzītāja starpniecību. (5) Uzdevumu un norādījumu pārsūdzība
izdarāma rakstveidā. |
6. 30.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus izmeklētāja tiešā priekšnieka ar vārdiem
izmeklēšanas iestādes kompetentas amatpersonas un vārdu rīkojumu ar
vārdu lēmumu; izslēgt trešajā daļā vārdus uzraugošajam prokuroram; izslēgt piekto daļu. |
|
|
|
10. 30.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus izmeklētāja tiešā priekšnieka ar vārdiem
izmeklēšanas iestādes kompetentas amatpersonas un vārdu rīkojumu ar
vārdu lēmumu; izslēgt trešajā daļā vārdus uzraugošajam prokuroram; izslēgt piekto daļu. |
|||||
31.pants. Izmeklētāja tiešais
priekšnieks (1) Izmeklētāja tiešais priekšnieks ir
izmeklēšanas iestādes vai tās struktūrvienības vadītājs vai viņa vietnieks,
kuram saskaņā ar pienākumu sadali vai individuālu rīkojumu uzdots kontrolēt
konkrētā kriminālprocesa veikšanu izmeklēšanas laikā. (2) Izmeklētāja tiešajam priekšniekam ir
pienākums: 1) nodrošināt, lai viņam pakļautās
amatpersonas savlaicīgi uzsāktu kriminālprocesu; 2) organizēt procesuālo uzdevumu
izpildītāju darbu; 3) piešķirt procesuālās pilnvaras
nepieciešamajam savā pakļautībā esošo amatpersonu lokam, lai nodrošinātu
kriminālprocesa veikšanu mērķtiecīgi un bez neattaisnotas novilcināšanas; 4) dot norādījumus par izmeklēšanas
virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina
mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē
vai vilcināšanos. (3) Izmeklētāja tiešajam priekšniekam ir
tiesības: 1) iepazīties ar viņam pakļautās
amatpersonas lietvedībā esošā kriminālprocesa materiāliem; 2) pieņemt procesam nozīmīgus
organizatoriskos lēmumus, tas ir, noteikt kritērijus kriminālprocesu sadalei,
nodot kriminālprocesu citam procesa virzītājam, izveidot izmeklēšanas
grupu, pārņemt kriminālprocesa vadīšanu; 3) piedalīties tajās procesuālajās
darbībās, ko veic procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks; 4) veikt izmeklēšanas darbību, par to
iepriekš informējot procesa virzītāju; 5) atcelt savā pakļautībā esošo
amatpersonu nepamatoti un nelikumīgi pieņemtos lēmumus. |
7. Papildināt 31.panta trešās daļas 2.punktu pēc vārdiem izmeklēšanas
grupu ar vārdiem savas kompetences ietvaros. |
|
|
|
11. Papildināt 31.panta trešās daļas 2.punktu pēc vārdiem izmeklēšanas
grupu ar vārdiem savas kompetences ietvaros. |
|||||
33.pants. Ekspertīžu iestādes eksperts (1) Ekspertīžu iestādes ekspertam ir pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja
viņš ir ieguvis tiesības veikt noteikta veida ekspertīzes un saņēmis procesa
virzītāja uzdevumu. (2) Eksperts procesa virzītāja uzdevumā: 1) izdara ekspertīzi, ja pierādīšanai nepieciešamās informācijas
iegūšanai jāveic izpēte, izmantojot speciālas zināšanas, ierīces un vielas; 2) veic notikuma vai citas vietas, līķa, apvidus, priekšmetu apskati; 3) izdara personu aplūkošanu; 4) izņem paraugus salīdzinošajai izpētei; 5) piedalās citu izmeklēšanas darbību veikšanā; 6) izmanto speciālās zināšanas noziedzīga nodarījuma pēdu un citu lietu
atrašanai un izņemšanai. (3) Ekspertam ir tiesības: 1) iepazīties ar krimināllietas materiāliem; 2) pieprasīt no procesa virzītāja ekspertīzes veikšanai nepieciešamo
papildu informāciju un materiālus; 3) atteikties izdarīt ekspertīzi (dot atzinumu), ja iesniegtie materiāli
nav pietiekami vai uzdotie jautājumi pārsniedz viņa kompetenci; 4) saņemt to izdevumu atlīdzību, kas radušies
sakarā ar ierašanos pēc procesa virzītāja aicinājuma. (4) Ekspertam ir tiesības veikt tikai lēmumā noteikto ekspertīzi
un sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Ja eksperts uzskata, ka,
izmantojot speciālās zināšanas, var iegūt kriminālprocesam svarīgas ziņas,
par kurām jautājums nav uzdots, viņš rakstveidā informē par to procesa
virzītāju. (5) Eksperts savus pienākumus veic: 1) pēc procesa virzītāja dotā norādījuma, kas fiksēts tās izmeklēšanas
darbības protokolā, kurā piedalās eksperts; 2) saskaņā ar procesuālo lēmumu par ekspertīzes noteikšanu. |
|
15. 16. |
Tieslietu ministrs G.Bērziņš Izteikt 33.pantā trešās daļas 4.punktu šādā redakcijā: 4) ar procesa virzītāja atļauju vai
starpniecību uzdot jautājumus ekspertīzes priekšmeta robežās personām, kas
tiek nopratinātas.; Tieslietu ministrs G.Bērziņš Aizstāt 33.panta ceturtajā daļā vārdu tikai
lēmumā ar vārdiem procesa virzītāja vai izmeklēšanas grupas dalībnieka. |
Atbalstīts Atbalstīts |
12. 33.pantā: izteikt trešās daļas 4.punktu šādā redakcijā: 4) ar procesa virzītāja atļauju vai
starpniecību uzdot jautājumus ekspertīzes priekšmeta robežās personām, kas
tiek nopratinātas.; aizstāt ceturtajā daļā vārdus tikai lēmumā ar
vārdiem procesa virzītāja vai izmeklēšanas grupas dalībnieka. |
|||||
34.pants. Pieaicinātais eksperts (1) Procesa virzītājs var pieaicināt un ar lēmumu uzdot ekspertīzi veikt
personai, kura nav ekspertīžu iestādes eksperts, bet kuras zināšanas un
praktiskā pieredze ir pietiekama ekspertīzes izdarīšanai. (2) Pieaicinātajam ekspertam ir šā likuma
33.panta trešajā un ceturtajā daļā norādītās tiesības. |
|
17. |
Tieslietu ministrs G.Bērziņš Papildināt 34.panta otro daļu ar vārdiem šādā
redakcijā kā arī tiesības saņemt to izdevumu atlīdzību, kas radušies sakarā
ar ierašanos pēc procesa virzītāja aicinājuma. |
Atbalstīts |
13. Papildināt 34.panta otro daļu ar tekstu šādā
redakcijā: kā arī tiesības saņemt to izdevumu atlīdzību,
kas radušies sakarā ar ierašanos pēc procesa virzītāja aicinājuma. |
|||||
37.pants. Izmeklēšanu uzraugošais
prokurors (1) Prokurors, kuram saskaņā ar
prokuratūras iestādē noteikto pienākumu sadali vai rīkojumu konkrētajā
kriminālprocesā jāveic izmeklēšanas uzraudzība, ir uzraugošais prokurors. (2) Uzraugošajam prokuroram izmeklēšanas
laikā ir pienākums: 1) dot norādījumus par procesa veida
izvēli, izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa
virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu
iejaukšanos personas dzīvē vai vilcināšanos; 2) pieprasīt, lai izmeklētāja tiešais
priekšnieks nomaina procesa virzītāju, izdara izmaiņas izmeklēšanas grupā, ja
netiek izpildīti dotie norādījumi vai ir pieļauti procesuālie pārkāpumi, kas
apdraud kriminālprocesa norisi; 3) (izslēgts ar
28.09.2005. likumu); 4) piedalīties to procesuālo darbību
veikšanā, kas vērstas uz sadarbību ar personu, kurai ir tiesības uz
aizstāvību, kā arī vienkāršāka procesa izvēlē; 5) izskatīt sūdzības par procesa
virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka, izmeklētāja tiešā priekšnieka un
procesuālo uzdevumu izpildītāja rīcību un lēmumiem; 6) izlemt noraidījumus, kas pieteikti
procesa virzītājam, izmeklēšanas grupas dalībniekam, izmeklētāja tiešajam
priekšniekam, ekspertam, revidentam vai tulkam; 7) nekavējoties pārņemt kriminālprocesa
vadīšanu, kad izmeklēšanā iegūti pietiekami pierādījumi krimināltiesisko
attiecību taisnīgai noregulēšanai. (3) Izmeklēšanu uzraugošajam prokuroram
ir tiesības: 1) pieņemt lēmumu par kriminālprocesa
uzsākšanu un nodošanu izmeklēšanas iestādei; 2) pieprasīt doto norādījumu izpildi; 3) veikt procesuālās darbības, par to
iepriekš informējot procesa virzītāju; 4) jebkurā laikā iepazīties ar
kriminālprocesa materiāliem; 5) atcelt procesa virzītāja un
izmeklēšanas grupas dalībnieka lēmumus; 6) iesniegt ierosinājumu amatā augstākam
prokuroram par cita izmeklētāja tiešā priekšnieka noteikšanu konkrētajā
kriminālprocesā vai kriminālprocesa nodošanu citai izmeklēšanas iestādei; 7) piedalīties sēdē, kurā izmeklēšanas
tiesnesis lemj par atļaujas došanu piespiedu līdzekļu piemērošanai un
speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai. |
8. 37.pantā: izslēgt otrās daļas 4.punktu; izteikt otrās daļas 5. un 6.punktu šādā redakcijā: 5) izskatīt
sūdzības savas kompetences ietvaros; 6) izlemt pieteiktos noraidījumus savas kompetences ietvaros;"; papildināt trešo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā: 8) piedalīties to procesuālo darbību veikšanā, kas vērstas uz sadarbību
ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kā arī vienkāršāka procesa
izvēlē. |
|
|
|
14. 37.pantā: izslēgt otrās daļas 4.punktu; izteikt otrās daļas 5. un 6.punktu šādā redakcijā: 5) izskatīt
sūdzības savas kompetences ietvaros; 6) izlemt pieteiktos noraidījumus savas kompetences ietvaros;"; papildināt trešo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā: 8) piedalīties to procesuālo darbību veikšanā, kas vērstas uz sadarbību
ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kā arī vienkāršāka procesa
izvēlē. |
|||||
39.pants. Prokurora procesa virzītāja
pienākumi un tiesības (1) Prokuroram kā procesa virzītājam ir pienākums: 1) nepieļaujot neattaisnotu vilcināšanos un likumā noteiktajā laikā
uzsākt kriminālvajāšanu; 2) atteikties no kriminālvajāšanas un izbeigt kriminālprocesu, ja pastāv
likumā tam paredzētie priekšnoteikumi; 3) noteikt tiesai nododamās krimināllietas un arhīva lietas materiālu
kopumu; 4) izsniegt personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tiesai nododamās
krimināllietas materiālu kopijas vai norakstus (turpmāk kopijas) vai likumā
noteiktajā kārtībā šo personu iepazīstināt ar tiesai nododamās krimināllietas
materiāliem; 5) izsniegt cietušajam likumā paredzēto materiālu kopijas; 6) lemt par iesniegtajiem pieteikumiem; 7) iesniegt tiesai vienošanos, kas slēgta ar apsūdzēto par vainas
atzīšanu un sodu; 8) pieņemt lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai un iesniegt
krimināllietu tiesai; 9) izbeigt kriminālprocesu, ja konstatēts likumā noteiktais pamats; 10) iesniegt krimināllietu iztiesāšanai īpašā procesa kārtībā. (2) Prokuroram kriminālvajāšanā ir tiesības: 1) izbeigt kriminālvajāšanu un noteikt papildu izmeklēšanu; 2) likumā noteiktajā kārtībā pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un veikt
jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās veikšanu izmeklēšanas grupas
dalībniekam vai procesuālo uzdevumu izpildītājam; 3) pabeigt kriminālprocesu, piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu; 4) sagatavot vienošanās projektu; 5) iesniegt priekšlikumus noteiktu faktu atzīšanai par pierādītiem bez
pierādījumu pārbaudes tiesā. (3) Ja procesuālā lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams Eiropas Kopienu
Tiesas prejudiciāls nolēmums par Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normas
interpretāciju vai spēkā esamību, prokurors var ierosināt, lai
ģenerālprokurors nosūta neskaidro jautājumu Eiropas Kopienu Tiesai. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006.
likumu) |
|
18. |
Tieslietu ministrs G.Bērziņš Papildināt 39.panta otro daļu ar 6.punktu šādā
redakcijā: 6) nepieciešamības gadījumā pieprasīt no Valsts
probācijas dienesta personas izvērtēšanas ziņojumu. |
Atbalstīts |
15. Papildināt 39.panta otro daļu ar 6.punktu
šādā redakcijā: 6)ja nepieciešams, pieprasīt no Valsts
probācijas dienesta personas izvērtēšanas ziņojumu. |
|||||
41.pants. Izmeklēšanas tiesneša
pienākumi un tiesības (1) Izmeklēšanā un kriminālvajāšanā
izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums: 1) likumā paredzētajos gadījumos lemt
par piespiedu līdzekļa piemērošanu; 2) lemt par aizdomās turētā un apsūdzētā
pieteikumiem par to drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu, kuri piemēroti
ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu; 3) likumā paredzētajos gadījumos
izskatīt sūdzības par procesa virzītāja piemēroto drošības līdzekli; 4) likumā paredzētajos gadījumos lemt
par procesa virzītāja ierosinājumu veikt speciālo izmeklēšanas darbību; 5) lemt par sūdzībām attiecībā uz
privātās dzīves noslēpuma neattaisnotu pārkāpšanu nopratināšanā; 6) lemt par sūdzībām attiecībā uz tādu
noslēpumu neattaisnotu pārkāpšanu kriminālprocesā, kurus aizsargā likums; 7) lemt par personas, kura īsteno
tiesības uz aizstāvību, vai cietušā pieteikumu par arhīva lietas materiālu
pievienošanu tiesai iesniedzamajai krimināllietai; 8) lemt par personas, kurai ir tiesības
uz aizstāvību, pieteikumu par speciālo izmeklēšanas darbību materiālu, kuri
netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentu), pievienošanu tiesai
nododamajai krimināllietai; 9) lemt par noraidījumu, kas pieteikts
amatā augstākam prokuroram, un uzdot vienu līmeni augstākas prokuratūras
virsprokuroram noteikt citu amatā augstāku prokuroru; 10) lemt par personas, kurai ir tiesības
uz aizstāvību, lūgumu atbrīvot no samaksas par advokāta palīdzības
izmantošanu. (2) Pirmās instances tiesā līdz lietas
iztiesāšanas uzsākšanai izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums lemt par: 1) apsūdzētā pieteikumu attiecībā uz
drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu; 2) prokurora ierosinājumu attiecībā uz
drošības līdzekļa izraudzīšanu vai grozīšanu. (3) Izmeklēšanas tiesnesim nav atļauts
aizstāt procesa virzītāju un uzraugošo prokuroru pirmstiesas kriminālprocesā,
dodot norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu. (4) Izmeklēšanā un kriminālvajāšanā
izmeklēšanas tiesnesim ir tiesības: 1) iepazīties ar visiem materiāliem
kriminālprocesā, kurā iesniegts procesa virzītāja ierosinājums, personas
sūdzība vai pieteikums, pieteikts noraidījums; 2) pieprasīt no procesa virzītāja
papildu informāciju un noteikt termiņus kriminālprocesā, kurā tiek veiktas
speciālās izmeklēšanas darbības vai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts
drošības līdzeklis; 3) piemērot procesuālo sankciju par
pienākumu nepildi vai kārtības neievērošanu pirmstiesas kriminālprocesā; 4) ierosināt, lai amatpersonas, kuras
pilnvarotas veikt kriminālprocesu, tiktu sodītas par cilvēktiesību aizskārumiem,
kas pieļauti kriminālprocesuālo pilnvaru īstenošanas rezultātā. (5) Izmeklēšanas tiesnesim var būt arī
citas šajā likumā īpaši noteiktas tiesības un pienākumi. |
9. 41.pantā: izslēgt pirmās daļas 9.punktu; izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā: ,,2) pieprasīt no procesa virzītāja papildu informāciju kriminālprocesā,
kurā tiek veiktas speciālās izmeklēšanas darbības vai piemērots ar brīvības
atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kā arī noteikt termiņus speciālo izmeklēšanas
darbību veikšanai;. |
19. 20. 21. 22. 23. 24. |
Tieslietu ministrs G.Bērziņš Izteikt 41.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā: 4) likumā paredzētajos gadījumos lemt par
procesuālo darbību veikšanu; Zaļo un Zemnieku savienības
frakcija Izteikt 41.panta pirmās daļas 5.un 6.punktu sekojošā redakcijā: 5) lemt par sūdzībām attiecībā uz privātās dzīves noslēpuma un tādu
noslēpumu neattaisnotu pārkāpšanu, kurus aizsargā likums; 6) lemt par sūdzībām attiecībā uz izmeklēšanas darbību veikšanas noteikumu un cilvēktiesību pārkāpumiem
pirmstiesas kriminālprocesā; Juridiskā komisija Izslēgt 41.panta pirmās daļas 5.punktu. Tieslietu ministrs G.Bērziņš Izslēgt 41.panta pirmās daļas 7.punktu; Tieslietu ministrs G.Bērziņš Izslēgt 41.panta pirmās daļas 8.punktu; Tieslietu ministrs G.Bērziņš Papildināt 41.panta otro daļu ar 3.punktu šādā
redakcijā: 3) personas, kurai ir tiesības uz
aizstāvību, iepazīstināšanu ar speciālo izmeklēšanas darbību materiāliem,
kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem). |
Atbalstīts Neatbalstīts Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts |
16. 41.pantā: izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā: 4) likumā paredzētajos gadījumos lemt par
procesuālo darbību veikšanu;; izslēgt pirmās daļas 5.punktu ; izslēgt pirmās daļas 7.punktu; izslēgt pirmās daļas 8.punktu; izslēgt pirmās daļas 9.punktu; papildināt otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā: 3) personas, kurai ir tiesības uz
aizstāvību, iepazīstināšanu ar speciālo izmeklēšanas darbību materiāliem,
kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem). ; izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā: ,,2) pieprasīt no procesa virzītāja papildu informāciju kriminālprocesā,
kurā tiek veiktas speciālās izmeklēšanas darbības vai piemērots ar brīvības
atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kā arī noteikt termiņus speciālo
izmeklēšanas darbību veikšanai;. |
|||||
42.pants. Valsts apsūdzības uzturētājs (1) Valsts apsūdzību pirmās instances
tiesā uztur tas prokurors, kurš nodevis krimināllietu tiesai. Amatā augstāks
prokurors apsūdzības uzturēšanu var uzdot citam prokuroram. (2) Valsts apsūdzību apelācijas
instances tiesā uztur pēc iespējas tas pats prokurors, kas to uzturēja pirmās
instances tiesā. Amatā augstāks prokurors valsts apsūdzības uzturēšanu var
uzdot citam prokuroram. (3) Kasācijas instancē prokurors izsaka
viedokli par tiesas nolēmuma likumību un pamatotību. |
10. Izslēgt
42.panta trešo daļu.
|
|
|
|
17. Izslēgt
42.panta trešo daļu.
|
|||||
43.pants. Valsts apsūdzības uzturētāja pilnvaras (1) Prokuroram, uzturot apsūdzību jebkuras
instances tiesā, ir pienākums un tiesības: 1) ar amatā augstāka prokurora
piekrišanu atteikties no apsūdzības uzturēšanas, ja pastāv saprātīgas šaubas
par apsūdzētā vainu; 2) pieteikt noraidījumu, ja pastāv
likumā noteiktais pamats; 3) izteikties par katru tiesā izlemjamo
jautājumu; 4) virzīt apsūdzības pierādījumu
pārbaudi un piedalīties pārējo pierādījumu pārbaudē; 5) pieprasīt pārtraukumu papildu pierādījumu
iesniegšanai vai jaunas apsūdzības celšanai; 6) pieteikt lūgumus; 7) uzstāties tiesas debatēs; 8) iepazīties ar tiesas sēdes protokolu,
pilnu nolēmuma tekstu un personu iesniegtajām sūdzībām; 9) pārsūdzēt tiesu nolēmumus, ja ir
pamats to darīt. (2) Šā panta pirmajā daļā norādītās
pilnvaras prokuroram ir visos kriminālprocesos neatkarīgi no procesa norises
īpatnībām atsevišķu kategoriju lietās. |
11. 43.pantā: papildināt
panta nosaukumu pēc vārda pilnvaras ar vārdiem pirmās un apelācijas
instances tiesā; aizstāt pirmajā daļā vārdu ,,jebkuras ar vārdiem ,,pirmās vai
apelācijas; papildināt otro daļu pēc vārda lietās ar
vārdiem ,,izņemot privātās apsūdzības lietas. |
25. |
Tieslietu ministrs G.Bērziņš Aizstāt 43.panta pirmās daļas 5.punktā vārdu
celšanai ar vārdu sastādīšanai. |
Atbalstīts |
18. 43.pantā: papildināt
panta nosaukumu pēc vārda pilnvaras ar vārdiem pirmās un apelācijas
instances tiesā; aizstāt pirmajā
daļā vārdu ,,jebkuras ar vārdiem ,,pirmās vai apelācijas; aizstāt pirmās daļas 5.punktā vārdu celšanai ar vārdu sastādīšanai; papildināt otro daļu pēc vārda lietās ar vārdiem ,,izņemot privātās
apsūdzības lietas. |
|||||
|
12. Papildināt likumu ar 43.1pantu šādā redakcijā: 43.1pants. Prokurors
kasācijas instancē (1) Kasācijas instancē prokurors izsaka viedokli par tiesas nolēmuma
likumību un pamatotību. (2) Prokuroram kasācijas instances tiesā ir šā
likuma 54.nodaļā noteiktās tiesības un pienākumi.
|
|
|
|
19. Papildināt likumu ar 43.1pantu šādā redakcijā: 43.1pants. Prokurors
kasācijas instancē (1) Kasācijas instancē prokurors izsaka viedokli par tiesas nolēmuma
likumību un pamatotību. (2) Prokuroram
kasācijas instances tiesā ir šā likuma 54.nodaļā noteiktās tiesības un
pienākumi. |
|||||
44.pants. Privātās apsūdzības uzturētājs (1) Privātās apsūdzības lietās apsūdzību
tiesā uztur cietušais vai viņa pārstāvis. (2) Privātās apsūdzības uzturētājam
tiesas sēdē ir likumā noteiktās valsts apsūdzības uzturētāja pilnvaras. |
13. Papildināt 44.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: (3) Privātās
apsūdzības uzturētāja pienākums ir pierādīt sūdzībā izteikto apsūdzību. Šajā
nolūkā viņam ir tiesības pieteikt tiesnesim lūgumu par personu izsaukšanu uz
tiesu, kā arī par vajadzīgo materiālu pieprasīšanu, ja
tam nepieciešamas valsts amatpersonas pilnvaras.
|
26. |
Juridiskā komisija Aizstāt likumprojekta 13.pantā vārdus vajadzīgo materiālu ar vārdu pierādījumu. |
Atbalstīts |
20. Papildināt 44.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: (3) Privātās
apsūdzības uzturētāja pienākums ir pierādīt sūdzībā izteikto apsūdzību. Šajā
nolūkā viņam ir tiesības pieteikt tiesnesim lūgumu par personu izsaukšanu uz
tiesu, kā arī par pierādījumu pieprasīšanu,
ja tam nepieciešamas valsts amatpersonas pilnvaras. |
|||||
46.pants. Amatā augstāka prokurora pienākumi un
tiesības (1) Amatā augstākam prokuroram ir pienākums: 1) lemt par sūdzībām attiecībā uz uzraugošā prokurora un prokurora-
procesa virzītāja lēmumiem un rīcību; 2) lemt par uzraugošā prokurora un prokurora procesa virzītāja
atteikšanos no piedalīšanās kriminālprocesā vai par viņiem pieteiktajiem
noraidījumiem; 3) lemt par uzraugošā prokurora ierosinājumu nomainīt izmeklētāja tiešo
priekšnieku vai izmeklēšanas iestādi; 4) nomainīt uzraugošo prokuroru vai prokuroru procesa virzītāju, ja
netiek pilnvērtīgi nodrošināta uzraudzība un kriminālvajāšana; 5) izveidot izmeklēšanas grupu, ja darba apjoms apdraud kriminālprocesa pabeigšanu
saprātīgā termiņā; 6) nomainīt valsts apsūdzības uzturētāju, ja netiek pilnvērtīgi
nodrošināta apsūdzības uzturēšana; 7) izlemt, vai atteikšanās no apsūdzības ir pamatota un likumīga. (2) Amatā augstākam prokuroram ir tiesības: 1) iepazīties ar visiem materiāliem kriminālprocesā, kurā viņš pilda
amatā augstāka prokurora funkcijas; 2) noteikt uzraugošo prokuroru, ja ir nepieciešams atkāpties no iepriekš
apstiprinātajiem kriminālprocesu sadales principiem; 3) uzdot prokuroram pildīt uzraugošā prokurora vai prokurora- procesa
virzītāja funkcijas vai uzņemties tās pašam; 4) pieprasīt, lai izmeklēšanas iestādes vadītājs, kuram administratīvi
pakļauts izmeklētāja tiešais priekšnieks konkrētajā kriminālprocesā, šajā
procesā nosaka citu priekšnieku; 5) uzdot izmeklēšanu kriminālprocesā veikt citai izmeklēšanas iestādei; 6) dot norādījumus izmeklētājam, uzraugošajam prokuroram vai prokuroram-
procesa virzītājam par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzību un
izmeklēšanas darbību veikšanu; 7) atcelt izmeklētāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka, amatā zemāka
prokurora lēmumus; 8) dot norādījumus valsts apsūdzības uzturētājam par pierādījumu
pārbaudes taktiku un papildu pierādījumu avotu pieteikšanu; 9) izlemt valsts apsūdzības uzturētāja ierosinājumu atteikties no
apsūdzības uzturēšanas tiesā, to apstiprinot vai uzdodot citam sev
pakļautajam prokuroram uzturēt valsts apsūdzību, vai uzņemties to pašam. |
|
27. |
Tieslietu ministrs G.Bērziņš Aizstāt 46.pantā otrās daļas 6.punktā vārdus izmeklēšanas virzību ar
vārdiem pirmstiesas procesa virzību. |
Atbalstīts |
21. Aizstāt 46.panta otrās daļas 6.punktā vārdus
izmeklēšanas virzību ar vārdiem pirmstiesas procesa virzību. |
|||||
48.pants. Tiesa kā procesa virzītājs (1) Izskatot krimināllietu, tiesai ir procesa virzītāja pilnvaras
kriminālprocesa vadīšanā un procesuālās kārtības nodrošināšanā, kā arī
ekskluzīvas tiesības spriest tiesu. (2) Savu funkciju izpildei tiesa: 1) pieprasa, lai ikviena persona izpilda kriminālprocesuālo pienākumu un
ievēro kārtību tiesas sēdes laikā; 2) piemēro procesuālās sankcijas; 3) neiejaucoties apsūdzības uzturēšanā un aizstāvības realizēšanā,
piedalās pierādījumu pārbaudē; 4) izlemj saņemtos pieteikumus, lūgumus un noraidījumus; 5) izskata un izspriež lietu un pasludina nolēmumu; 6) veic pasākumus, lai tiktu sauktas pie atbildības amatpersonas, kuras
veic kriminālprocesu un savas pilnvaras īsteno negodprātīgi. (3) Tiesa piedalās starptautiskajā sadarbībā
krimināltiesiskajā jomā šajā likumā noteiktajā kārtībā. |
|
28. |
Tieslietu ministrs G.Bērziņš Izslēgt 48.panta trešo daļu. |
Atbalstīts |
22. Izslēgt 48.panta trešo daļu. |
|||||
51.pants. Neapstrīdamie interešu
konflikta apstākļi Bez jebkādas papildu apstākļu
noskaidrošanas tiek atzīta interešu konflikta pastāvēšana, ja kriminālprocesa
reģistrā reģistrējamā persona: 1) ir radniecības attiecībās līdz
trešajai pakāpei, svainībā līdz otrajai pakāpei vai sastāv laulībā ar
personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo; 2) pati, tās laulātais, bērni vai vecāki
saņem ienākumus no personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai no cietušā; 3) ir saistīta ar kopīgu saimniecību ar
personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo; 4) atrodas nepārprotamā personiskā konfliktā
ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo; 5) šajā procesā ir liecinieks, cietušais
vai persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ir veikusi aizstāvību vai
cietušā pārstāvību. |
14. 51.pantā:
a
izstāt 1., 2., 3., 4. un 5.punktā vārdus kurai ir
tiesības uz ar vārdiem kura īsteno;
papildināt 1., 2., 3., 4. un 5.punktu pēc vārda cietušais (attiecīgā
locījumā) ar vārdiem vai viņa pārstāvis (attiecīgā locījumā). |
|
|
|
23. 51.pantā:
aizstāt 1., 2., 3., 4. un 5.punktā vārdus kurai ir
tiesības uz ar vārdiem kura īsteno;
papildināt 1., 2., 3., 4. un 5.punktu pēc vārda cietušais (attiecīgā
locījumā) ar vārdiem vai viņa pārstāvis (attiecīgā locījumā). |
|||||
54.pants. Sevis atstatīšana no
kriminālprocesa veikšanas (1) Paziņojumu par sevis atstatīšanu no
kriminālprocesa veikšanas interešu konflikta situācijā iesniedz: 1) izmeklēšanas grupas dalībnieks,
eksperts, revidents procesa virzītājam; 2) procesa virzītājs izmeklēšanā un
izmeklētāja tiešais priekšnieks uzraugošajam prokuroram; 3) uzraugošais prokurors, procesa
virzītājs kriminālvajāšanā un valsts apsūdzības uzturētājs-amatā augstākam
prokuroram; 4) amatā augstāks prokurors nākamajam
amatā augstākam prokuroram; 5) izmeklēšanas tiesnesis tiesas
priekšsēdētājam; 6) tiesnesis līdz iztiesāšanas uzsākšanai
tiesas priekšsēdētājam; 7) tiesnesis, iztiesājot krimināllietu,
tiesas sastāvam. (2) Amatpersona, kas saņēmusi
paziņojumu, nodrošina atkāpušās personas aizstāšanu vai arī atzīst
atteikšanos par nepamatotu un uzdod turpināt kriminālprocesa veikšanu. |
15. 54.panta
pirmajā daļā: papildināt 6.punktu pēc vārda uzsākšanai ar
vārdiem vai tiesas nolēmumu izpildes stadijā; papildināt daļu ar 8.punktu šādā redakcijā: 8) tiesas
priekšsēdētājs vienu līmeni augstākas tiesas priekšsēdētājam. |
29. |
Tieslietu ministrs G.Bērziņš Izteikt likumprojekta 15.panta pirmo daļu šādā
redakcijā: papildināt
6.punktu pēc vārda uzsākšanai ar vārdiem vai pēc nolēmuma nodošanas
izpildei. |
Atbalstīts |
24. 54.panta
pirmajā daļā: papildināt 6.punktu pēc vārda uzsākšanai ar vārdiem vai pēc nolēmuma
nodošanas izpildei; papildināt daļu ar 8.punktu šādā redakcijā: 8) tiesas
priekšsēdētājs vienu līmeni augstākas tiesas priekšsēdētājam. |
|||||
55.pants. Noraidījuma pieteikšana (1) Persona, kura īsteno aizstāvību,
cietušais vai procesa veikšanai pilnvarota persona, ja tai ir zināmi
apstākļi, kas liedz kādai amatpersonai veikt konkrēto kriminālprocesu,
iesniedz šīs personas noraidījumu šā likuma 54.panta pirmajā daļā minētajām
personām, kurām ir tiesības lemt par noraidījumu. (2) Pirmstiesas kriminālprocesā un
lietas izskatīšanā tiesā līdz iztiesāšanas uzsākšanai noraidījumu piesaka
rakstveidā, bet tiesas sēdē mutvārdos, to ierakstot sēdes protokolā. (3) Ar vienu un to pašu pamatojumu
noraidījumu nevar pieteikt atkārtoti. (4) Pieteikto noraidījumu nedrīkst
motivēt ar personas rīcību konkrētajā kriminālprocesā. Rīcība pārsūdzama
likumā noteiktajā kārtībā. |
16. Papildināt 55.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: Ja noraidījums valsts apsūdzības uzturētājam tiek pieteikts tiesas sēdē,
to izlemj tiesas sastāvs. |
|
|
|
25. Papildināt 55.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: Ja noraidījums valsts apsūdzības uzturētājam tiek pieteikts tiesas sēdē,
to izlemj tiesas sastāvs. |
|||||
57.pants. Lēmuma par noraidīšanu vai
atteikšanos noraidīt pārsūdzēšana (1) Ārpus tiesas sēdes pieņemtu lēmumu
par noraidīšanu vai atteikšanos noraidīt 10 dienu laikā var pārsūdzēt: 1) procesa virzītāja izmeklēšanā lēmumu
uzraugošajam prokuroram; 2) uzraugošā prokurora lēmumu amatā
augstākam prokuroram; 3) amatā augstāka prokurora lēmumu izmeklēšanas
tiesnesim; 4) izmeklēšanas tiesneša lēmumu tiesas
priekšsēdētājam; 5) (izslēgts ar
19.01.2006. likumu). (2) Tiesas sēdē pieņemtais lēmums
atsevišķi nav pārsūdzams. (3) Šā panta pirmajā daļā minēto personu
lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. |
17. 57.panta pirmajā daļā: aizstāt 3.punktā vārdus izmeklēšanas tiesnesim ar vārdiem nākamajam
amatā augstākam prokuroram; izslēgt 4.punktu. |
30. |
Tieslietu ministrs G.Bērziņš Izslēgt 57.panta trešajā daļā vārdus ir galīgs
un. |
Atbalstīts |
26. 57.pantā: aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdus izmeklēšanas tiesnesim ar vārdiem
nākamajam amatā augstākam prokuroram; izslēgt pirmās daļas 4.punktu; izslēgt trešajā daļā vārdus ir galīgs un. |
|||||
59.pants. Aizstāvības īstenošanas pamats (1) Aizstāvības īstenošanas pamats ir
kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas šajā likumā noteiktajā
kārtībā rakstveidā izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka persona izdarījusi
noziedzīgu nodarījumu. (2) Atkarībā no iegūtajiem pierādījumiem
pieņēmumus iedala šādi: 1) pastāv reāla iespēja, ka persona
izdarījusi izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu (pret personu var uzsākt
kriminālprocesu); 2) atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt,
ka noziedzīgu nodarījumu izdarījusi šī persona (personu var aizturēt); 3) pierādījumu kopums dod pamatu
pieņēmumam, ka, visticamāk, izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu izdarījusi šī
persona (personu var turēt aizdomās); 4) pierādījumu kopums dod pamatu
prokuroram procesa virzītājam uzskatīt, ka tieši šī persona izdarījusi
konkrētu noziedzīgu nodarījumu (personu var apsūdzēt); 5) prokurors procesa virzītājs
nešaubās, ka ar esošajiem pierādījumiem spēs pārliecināt tiesu, ka nepastāv
saprātīgas šaubas par to, ka tieši šī persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu
nodarījumu. (3) Pieņēmums iegūst apgalvojuma formu,
ja: 1) persona, kurai ir tiesības uz
aizstāvību, likumā noteiktajā kārtībā apliecina, ka prokurora pieņēmums ir
pareizs, un abi apgalvo, ka persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu
nodarījumu; 2) tiesa, novērtējot pierādījumus,
konstatē, ka persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu. (4) Juridiskajai personai aizstāvības
īstenošanas pamats ir šajā likumā noteiktajā kārtībā prokurora izteikts
pieņēmums, ka fiziskā persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu tieši šīs
juridiskās personas interesēs. (5) Tiesības aizstāvēties izbeidzas līdz
ar kopīgā apgalvojuma izteikšanas vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdi,
ja nepastāv īpaši likumā noteikti apstākļi, kas dod tiesības tos apšaubīt. |
18. Izslēgt 59.panta piekto daļu. |
|
|
|
27. Izslēgt 59.panta piekto daļu. |
|||||
60.pants. Personas, kuras īsteno
aizstāvību (1) Savu procesuālo aizstāvību īsteno
persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, persona: 1) par kuru izteikts šā likuma 59.pantā
minētais pieņēmums vai apgalvojums; 2) pret kuru notiek process medicīniska
rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai; 3) pret kuru kriminālprocess izbeigts uz
nereabilitējošiem pamatiem; 4) pret kuru kriminālprocess izbeigts
sakarā ar tādu apstākļu pastāvēšanu, kuri izslēdz kriminālatbildību, ja šī
persona apstrīd pašu Krimināllikumā paredzēto rīcību. (2) Uz procesuālo aizstāvību tiesīgas
personas tiesības uz aizstāvību īsteno arī: 1) aizstāvis; 2) pārstāvis. (3) Juridiskā persona, par kuras
interesēs darbojušos fizisko personu izteikts šā likuma 59.pantā minētais
pieņēmums vai apgalvojums, savas procesuālās tiesības uz aizstāvību īsteno ar
pārstāvja palīdzību. |
19. Papildināt 60.panta otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā: 3) persona, kura iestājas par mirušās personas reabilitāciju. |
|
|
|
28. Papildināt 60.panta otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā: 3) persona, kura iestājas par mirušās personas reabilitāciju. |
|||||
|
20. Papildināt likumu ar 60.1 pantu šādā redakcijā: 60.1pants. Personas,
kurai ir tiesības uz aizstāvību, pienākums paziņot sūtījumu saņemšanas adresi (1) Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir pienākums pēc procesa
virzītāja pieprasījuma nekavējoties rakstveidā paziņot savu sūtījumu
saņemšanas pasta vai elektronisko adresi. (2) Ar šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu persona apņemas 24 stundu
laikā saņemt kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus un bez
kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus
minētos kriminālprocesuālos pienākumus. (3) Ja sūtījums ir pienācīgā veidā nosūtīts uz paziņoto adresi,
uzskatāms, ka pēc šā panta otrajā daļā minētā termiņa izbeigšanās adresāts to
ir saņēmis. (4) Personai ir pienākums nekavējoties, bet ne
vēlāk kā trīs darba dienas iepriekš rakstveidā informēt procesa virzītāju par
sūtījumu saņemšanas adreses maiņu un norādīt jauno adresi. |
31. |
Tieslietu ministrs G.Bērziņš Izteikt likumprojekta 20.pantā izteikto likuma 60.1panta
ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Personai ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā darba dienas
laikā rakstveidā informēt procesa virzītāju par sūtījumu saņemšanas adreses
maiņu, norādot jauno adresi. |
Atbalstīts |
29. Papildināt likumu ar 60.1 pantu šādā redakcijā: 60.1pants. Personas,
kurai ir tiesības uz aizstāvību, pienākums paziņot sūtījumu saņemšanas adresi (1) Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir pienākums pēc procesa
virzītāja pieprasījuma nekavējoties rakstveidā paziņot savu sūtījumu
saņemšanas pasta vai elektronisko adresi. (2) Ar šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu persona apņemas 24 stundu
laikā saņemt kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus un bez
kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus
minētos kriminālprocesuālos pienākumus. (3) Ja sūtījums ir pienācīgā veidā nosūtīts uz paziņoto adresi,
uzskatāms, ka pēc šā panta otrajā daļā minētā termiņa izbeigšanās adresāts to
ir saņēmis. (4) Personai ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā darba dienas
laikā rakstveidā informēt procesa virzītāju par sūtījumu saņemšanas adreses
maiņu, norādot jauno adresi. |
|||||
61.pants. Persona, pret kuru uzsākts
kriminālprocess (1) Pastāvot reālai iespējai, ka
konkrēta persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu,
kriminālprocesu var uzsākt pret šo personu. Ja, uzsākot procesu, jau ir
pamats minētā pieņēmuma izteikšanai, tad konkrēto personu norāda lēmumā par
kriminālprocesa uzsākšanu. (2) Ja uzsāktā kriminālprocesā iegūtas
ziņas, ka, iespējams, konkrēta persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgo
nodarījumu, tā iegūst tādas personas statusu, pret kuru uzsākts
kriminālprocess. (3) No brīža, kad šā panta pirmajā un
otrajā daļā minētā persona tiek iesaistīta procesuālās darbības veikšanā vai
procesa virzītājs atklātībai darījis zināmu informāciju par kriminālprocesa
uzsākšanu pret to, tā iegūst procesuālās tiesības uz aizstāvību. (4) Personai, pret kuru uzsākts
kriminālprocess, ir šā likuma 66.panta pirmās daļas 2., 3., 6., 7., 12., 13.,
15., 17., 18. un 20.punktā noteiktās tiesības un 67.panta pirmās daļas 1.,
2., 5. un 6.punktā noteiktie pienākumi. Šai personai nedrīkst piemērot
drošības līdzekļus, izņemot pienākumu paziņot sūtījumu saņemšanas adresi. (5) No šā panta trešajā daļā minētā
brīža personai ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. (6) Personu, pret kuru uzsākts
kriminālprocess, bez tās piekrišanas procesuālās darbības izdarīšanas laikā
nedrīkst fotografēt, filmēt vai citādā veidā ar tehniskajiem līdzekļiem
fiksēt nolūkā publiskot iegūtos materiālus plašsaziņas līdzekļos. |
21. Izslēgt 61.panta ceturtajā daļā vārdus izņemot pienākumu paziņot
sūtījumu saņemšanas adresi. |
|
|
|
30. Izslēgt 61.panta ceturtajā daļā vārdus izņemot pienākumu paziņot
sūtījumu saņemšanas adresi. |
|||||
63.pants. Aizturētā tiesības (1) Aizturētajam ir tiesības: 1) nekavējoties uzaicināt aizstāvi un
noslēgt ar viņu vienošanos vai izmantot valsts nodrošināto juridisko
palīdzību, ja viņš pats par saviem līdzekļiem nevar noslēgt vienošanos ar
aizstāvi. Aizturētajam ir tiesības saņemt no procesa virzītāja attiecīgajā
tiesas apgabalā praktizējošo advokātu sarakstu, kā arī aizstāvja
uzaicināšanai bez maksas izmantot telefonu; 2) pieprasīt, lai par aizturēšanu paziņo
viņa tuvam radiniekam, mācību iestādei vai darba devējam; 3) saņemt aizturēšanas protokola
kopiju un rakstveida informāciju par aizturētā tiesībām un pienākumiem; 4) tikties ar aizstāvi sarunas
konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez īpašas procesa virzītāja
atļaujas un bez laika ierobežojumiem; 5) mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu
attieksmi attiecībā uz aizturēšanas pamatotību; 6) liecināt vai atteikties sniegt
liecību; 7) pieteikt noraidījumu procesa
virzītājam, kā arī izmeklēšanas grupas dalībniekam, kurš veic izmeklēšanas
darbības ar aizturēto; 8) iesniegt sūdzības par amatpersonu
rīcību; 9) pieteikt lūgumus par to izmeklēšanas
darbību neatliekamu veikšanu, kuru rezultātā var tikt iegūti pierādījumi
aizdomu nepamatotības apstiprināšanai; 10) saņemt juridisko palīdzību no
aizstāvja procesuālo darbību izdarīšanas laikā. (2) Bez aizturētā piekrišanas nedrīkst
publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai
cita veida tehniskajiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav
nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atkl
āšanai. (3) Aizturētam ārvalstniekam ir tiesības
pieprasīt, lai tiek informēta viņa valsts diplomātiskā vai konsulārā
pārstāvniecība. |
22. 63.panta pirmajā daļā: izteikt 3.punktu šādā redakcijā: 3) iepazīties ar aizturēšanas protokolu un saņemt rakstveida informāciju
par aizturētā tiesībām un pienākumiem;; izteikt 7.punktu šādā redakcijā: 7) pieteikt noraidījumu;. |
32. |
Tieslietu ministrs G.Bērziņš Aizstāt 63.pantā
pirmajā daļā 2.punktā vārdus tuvam radiniekam ar vārdu tuviniekam. |
Atbalstīts |
31. 63.panta pirmajā daļā: aizstāt 2.punktā
vārdus tuvam radiniekam ar vārdu tuviniekam; izteikt 3.punktu šādā redakcijā: 3) iepazīties ar aizturēšanas protokolu un saņemt rakstveida informāciju
par aizturētā tiesībām un pienākumiem;; izteikt 7.punktu šādā redakcijā: 7) pieteikt noraidījumu;. |
|||||
66.pants. Aizdomās turētā tiesības No brīža, kad personai paziņots, ka tā
atzīta par aizdomās turēto, šai personai ir tiesības: 1) saņemt tā lēmuma kopiju, ar kuru šī
persona atzīta par aizdomās turēto, un rakstveida informāciju par aizdomās
turētā tiesībām un pienākumiem; 2) nekavējoties uzaicināt aizstāvi un
noslēgt ar viņu vienošanos vai izmantot valsts nodrošināto juridisko
palīdzību, ja viņš pats par saviem līdzekļiem nevar noslēgt vienošanos ar
aizstāvi. Aizturētajam ir tiesības saņemt no procesa virzītāja
attiecīgajā tiesas apgabalā praktizējošo advokātu sarakstu, kā arī aizstāvja
uzaicināšanai bez maksas izmantot telefonu; 3) pieteikt lūgumu par aizstāvja
palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem; 4) likumā paredzētajos gadījumos
pieprasīt advokāta piedalīšanos aizstāvības nodrošināšanai atsevišķā
procesuālajā darbībā, ja vēl nav noslēgta vienošanās par aizstāvību ar
konkrētu advokātu vai šis aizstāvis nav varējis ierasties; 5) apcietinājuma vietā tikties ar
aizstāvi sarunas konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez īpašas procesa
virzītāja atļaujas un bez laika ierobežojumiem; 6) iepazīties ar kriminālprocesa
reģistru ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas; 7) pieteikt noraidījumu reģistrā ierakstītajām
amatpersonām; 8) iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas
darbību veikšanu un piedalīšanos tajās; 9) piedalīties izmeklēšanas darbībās,
kuras tiek veiktas pēc šīs personas vai tās aizstāvja pieteikuma, ja vien
šāda piedalīšanās netraucē izmeklēšanas darbību veikšanu vai neaizskar citas
personas tiesības; 10) saņemt motivētu lēmumu, ja aizdomās
turētajam atteikta piedalīšanās izmeklēšanas darbībās, kuras veic pēc viņa
vai aizstāvja lūguma; 11) iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes
noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei, ja ekspertīze attiecas uz šo personu,
un lūgt uzdot papildjautājumus, par kuriem ekspertam jādod atzinums, izņemot
gadījumus, kad ekspertīze noteikta citas izmeklēšanas darbības laikā; 12) likumā noteiktajā kārtībā iesniegt
sūdzības par kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību; 13) likumā noteiktajos gadījumos,
termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus; 14) mutvārdos vai rakstveidā paust savu
attieksmi pret izteiktajām aizdomām; 15) liecināt vai atteikties sniegt liecību; 16) pieprasīt, lai pasākumi
krimināltiesisko attiecību noregulēšanai tiktu veikti ar tās piekrišanu, kā
arī tiktu atlīdzināts morālais, fiziskais un materiālais kaitējums; 17) izlīgt ar cietušo; 18) iesniegt pieteikumu par
kriminālprocesa izbeigšanu, ja tiek pārkāpts likumā noteiktais pirmstiesas
procesa pabeigšanas termiņš; 19) pie izmeklēšanas tiesneša
piedalīties procesa virzītāja ierosinājumu un savu un aizstāvja sūdzību izskatīšanā,
ja vien likums nenosaka citu izskatīšanas kārtību; 20) izteikt vēlēšanos sadarboties ar
amatpersonām, kas veic kriminālprocesu. (2) Bez aizdomās turētā piekrišanas
nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto,
video vai cita veida tehniskajiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas
nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai. (3) Liecības nesniegšana nav vērtējama
kā traucēšana noskaidrot patiesību lietā un izvairīšanās no pirmstiesas
izmeklēšanas procesa. |
23. 66.panta pirmajā daļā: aizstāt 2.punktā vārdu Aizturētajam ar vārdiem Aizdomās turētajam,
kuram piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis,; papildināt daļu ar 11.1 punktu šādā
redakcijā: 111) iepazīties
ar ekspertīzes atzinuma saturu pēc tā saņemšanas, ja ekspertīze veikta pēc
šīs personas pieteikuma;; izslēgt 16.
punktā vārdus kā arī tiktu atlīdzināts morālais, fiziskais un materiālais
kaitējums; papildināt 19.punktu pēc vārda sūdzību ar
vārdiem un pieteikumu. |
33. |
Juridiskā komisija Izteikt likuma 66.panta pirmās daļas
18.punktu šādā redakcijā: 18) iesniegt pieteikumu par
kriminālprocesa izbeigšanu;. |
Atbalstīts |
32. 66.panta pirmajā daļā: aizstāt 2.punktā vārdu Aizturētajam ar vārdiem Aizdomās turētajam,
kuram piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis; papildināt daļu ar 11.1 punktu šādā
redakcijā: 111) iepazīties
ar ekspertīzes atzinumu pēc tā saņemšanas, ja ekspertīze veikta pēc šīs
personas pieteikuma;; izslēgt 16.
punktā vārdus kā arī tiktu atlīdzināts morālais, fiziskais un materiālais
kaitējums; izteikt 18.punktu šādā redakcijā: 18) iesniegt
pieteikumu par kriminālprocesa izbeigšanu;; papildināt
19.punktu pēc vārda sūdzību ar vārdiem un pieteikumu. |
|||||
68.pants. Aizdomās turētā statusa
izbeigšanās (1) Persona zaudē aizdomās turētā
statusu, ja: 1) kriminālprocess tiek izbeigts kopumā
vai pret konkrēto personu; 2) tiek atcelts lēmums, ar kuru šī
persona tika atzīta par aizdomās turēto; 3) tā tiek saukta pie kriminālatbildības
un uzsākta tās kriminālvajāšana. (2) Tas, ka tiek atcelts lēmums, ar
kuru persona tika atzīta par aizdomās turēto, nav šķērslis atkārtotai šīs
personas atzīšanai par aizdomās turēto, ja ir iegūti papildu pierādījumi, kas
dod pietiekamu pamatu pieņēmumam, ka, visticamāk, noziedzīgu nodarījumu
izdarījusi tieši šī persona, tomēr tā saglabā tiesības uz kriminālprocesa
pabeigšanu saprātīgā termiņā un kopējais laiks, kurā tā atrodas aizdomās
turētā procesuālajā statusā, nedrīkst pārsniegt likumā noteikto laiku. (3) Personu, pret kuru bijusi uzsākta
kriminālvajāšana, nevar atzīt par aizdomās turēto tajā pašā noziedzīgā
nodarījumā. |
24. Izteikt 68.panta otro daļu šādā redakcijā: (2) Tas, ka tiek atcelts lēmums, ar kuru persona
tika atzīta par aizdomās turēto, nav šķērslis atkārtotai šīs personas
atzīšanai par aizdomās turēto, ja ir iegūti papildu pierādījumi, kas dod
pietiekamu pamatu pieņēmumam, ka, visticamāk, noziedzīgu nodarījumu
izdarījusi tieši šī persona, tomēr tā saglabā tiesības uz kriminālprocesa
pabeigšanu saprātīgā termiņā. Ja lēmums tiek atcelts, bet kriminālprocess
pret attiecīgo personu netiek izbeigts, tā saglabā tādas personas statusu,
pret kuru uzsākts kriminālprocess.
|
34. |
Tieslietu ministrs G.Bērziņš Papildināt 68.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā
redakcijā: 4) pret to uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu
līdzekļu noteikšanai. |
Atbalstīts |
33. 68.pantā: papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā
redakcijā: 4) pret to uzsākts process medicīniska
rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.; izteikt otro daļu šādā redakcijā: (2) Tas, ka tiek
atcelts lēmums, ar kuru persona tika atzīta par aizdomās turēto, nav šķērslis
atkārtotai šīs personas atzīšanai par aizdomās turēto, ja ir iegūti papildu
pierādījumi, kas dod pietiekamu pamatu pieņēmumam, ka, visticamāk, noziedzīgu
nodarījumu izdarījusi tieši šī persona, tomēr tā saglabā tiesības uz
kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Ja lēmums tiek atcelts, bet kriminālprocess
pret attiecīgo personu netiek izbeigts, tā saglabā tādas personas statusu,
pret kuru uzsākts kriminālprocess. |
|||||
70.pants. Apsūdzētā tiesības pirmstiesas
procesā (1) Apsūdzētajam pirmstiesas
kriminālprocesā ir tādas pašas tiesības kā aizdomās turētajam, kā arī tiesības: 1) pēc pirmstiesas kriminālprocesa
pabeigšanas saņemt visu tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, ja
tās nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar tiesai
nododamās krimināllietas materiāliem; 2) iesniegt pieteikumus līdz pirmstiesas
kriminālprocesa pabeigšanai un iepazīties ar saņemtajiem vai uzrādītajiem
tiesai nododamās krimināllietas materiāliem; 3) iesniegt pieteikumu izmeklēšanas
tiesnesim, lūdzot iepazīstināt viņu ar speciālo izmeklēšanas darbību
materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem); 4) piekrist vai nepiekrist
kriminālprocesa izbeigšanai, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, vai
prokurora priekšrakstam par sodu; 5) vienoties ar procesa virzītāju
prokuroru par krimināllietas pabeigšanu vienošanās procesā; 6) vienoties ar procesa virzītāju
prokuroru par iespēju krimināllietu apsūdzētajam inkriminētajā apsūdzībā
tiesā izskatīt bez pierādījumu pārbaudes; 7) atsaukt aizstāvja sūdzības. (2) Atkarībā no izraudzītā procesa veida
atsevišķas tiesības likumā noteiktajā kārtībā var tikt ierobežotas vai
īstenotas īpašā veidā. (3) Liecību nesniegšana nav vērtējama kā
traucēšana noskaidrot patiesību lietā un izvairīšanās no pirmstiesas izmeklēšanas
procesa. |
25. Papildināt 70.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Pēc pirmstiesas kriminālprocesa
pabeigšanas un lēmuma par lietas nodošanu tiesai saņemšanas apsūdzētais var
iesniegt tiesai tos lūgumus, kas radušies, iepazīstoties ar lietas materiāliem." |
35. 36. 37. |
Juridiskā komisija Izteikt likuma 70.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā: 1) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt tiesai nododamās
krimināllietas materiālu kopijas, kas attiecas uz viņam izvirzīto apsūdzību
un viņa personību, ja tie nav izsniegti agrāk, vai ar prokurora piekrišanu
iepazīties ar šiem materiāliem. Tieslietu ministrs G.Bērziņš Izslēgt 70. panta pirmās daļas 2.punktā vārdus
un iepazīties ar saņemtajiem vai uzrādītajiem tiesai nododamās
krimināllietas materiāliem; Tieslietu ministrs G.Bērziņš Aizstāt trešajā daļā vārdus izmeklēšanas
procesa ar vārdiem kriminālprocesa un tiesas. |
Atbalstīts Neatbalstīts Atbalstīts |
34. 70.pantā: izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā: 1) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt tiesai nododamās
krimināllietas materiālu kopijas, kas attiecas uz viņam izvirzīto apsūdzību
un viņa personību, ja tās nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu
iepazīties ar šiem materiāliem.; aizstāt trešajā daļā
vārdus izmeklēšanas procesa ar vārdiem kriminālprocesa un tiesas; papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Pēc pirmstiesas kriminālprocesa
pabeigšanas un lēmuma par lietas nodošanu tiesai saņemšanas apsūdzētais var
iesniegt tiesai tos lūgumus, kas radušies, iepazīstoties ar lietas
materiāliem." |
|||||
71.pants. Apsūdzētā tiesības pirmās
instances tiesā Pirmās instances tiesā apsūdzētajam ir
tiesības: 1) savlaicīgi uzzināt lietas
iztiesāšanas vietu un laiku; 2) uzaicināt aizstāvi vai lūgt
nodrošināt aizstāvja piedalīšanos tiesas sēdē; 3) pašam piedalīties krimināllietas
iztiesāšanā un lietot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības
izmantojot tulka palīdzību; 4) pieteikt noraidījumu tiesas
sastāvam, atsevišķam tiesnesim, valsts apsūdzības uzturētājam un ekspertam; 5) lūgt, lai nomaina aizstāvi, ja pastāv
likumā noteiktie šķēršļi viņa līdzdalībai; 6) piekrist pierādījumu pārbaudes
neizdarīšanai tiesas sēdē; 7) izteikt savu viedokli par katru
apspriežamo jautājumu, ja tas attiecas uz viņa apsūdzību vai personu
raksturojošiem datiem; 8) piedalīties katra pierādījuma tiešā
un mutvārdos veiktā pārbaudē, ja pierādījums attiecas uz viņa apsūdzību vai
personu raksturojošiem datiem; 9) pieteikt tiesai motivētu lūgumu
izmantot šā panta 7. un 8.punktā minētās tiesības arī tad, ja izskatāmais
jautājums vai pierādījums tieši neattiecas uz viņa apsūdzību vai personu
raksturojošiem datiem; 10) pieteikt lūgumus; 11) sniegt liecību; 12) uzstāties tiesas debatēs, ja
nepiedalās aizstāvis; 13) teikt pēdējo vārdu; 14) saņemt tiesas nolēmuma kopiju un
iepazīties ar tiesas sēdes protokolu; 15) pārsūdzēt tiesas nolēmumu likumā
noteiktajā kārtībā. |
26. 71.pantā: izteikt 4.punktu šādā redakcijā: 4) pieteikt
noraidījumu;;
papildināt
14.punktu pēc vārdiem tiesas sēdes protokolu ar tekstu šādā redakcijā: kā
arī iesniegt par to rakstveida piezīmes, ko pievieno krimināllietas
materiāliem;. |
|
|
|
35. 71.pantā: izteikt 4.punktu šādā redakcijā: 4) pieteikt
noraidījumu;;
papildināt
14.punktu pēc vārdiem tiesas sēdes protokolu ar tekstu šādā redakcijā: kā
arī iesniegt par to rakstveida piezīmes, ko pievieno krimināllietas
materiāliem;. |
|||||
72.pants. Apsūdzētā tiesības apelācijas
instances tiesā (1) Apsūdzētā tiesības apelācijas instances tiesā ir apsūdzētajam: 1) kurš iesniedzis apelācijas sūdzību; 2) par kura apsūdzību apelācijas protestu vai sūdzību iesniedzis
prokurors vai cietušais; 3) kura intereses tiek tieši aizskartas ar apelācijas sūdzību daļā par
cita apsūdzētā apsūdzību; 4) ja tiesnesis procesa virzītājs to atzinis par nepieciešamu. (2) Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētajam ir tādas pašas tiesības
kā pirmās instances tiesā, kā arī tiesības: 1) saņemt to apelācijas sūdzību vai protestu kopijas, kas ir par pamatu
viņa līdzdalībai apelācijas instances tiesā; 2) saņemt informāciju par sūdzību izskatīšanas laiku; 3) iesniegt iebildumus vai paskaidrojumus par apelācijas sūdzību vai
protestu; 4) uzturēt un pamatot savu sūdzību vai atsaukt savu vai aizstāvja
sūdzību. (3) Apsūdzētajam ir tiesības, sākot ar tiesas
noteikto dienu, saņemt apelācijas tiesas nolēmuma kopiju un iesniegt
kasācijas sūdzību. |
|
38. 39. |
Tieslietu ministrs G.Bērziņš Izteikt 72.panta trešo daļu šādā redakcijā: (3) Ja apelācijas instances tiesā sūdzība
tiek izskatīta rakstveida procesā, apsūdzētajam ir tiesības: 1) saņemt tās apelācijas sūdzības vai protesta
kopiju, kas ir par pamatu viņa līdzdalībai apelācijas instances tiesā; 2) iesniegt iebildumus vai paskaidrojumus par
saņemtajām apelācijas sūdzībām un protestu, kā arī iesniegt iebildumus par
lietas iztiesāšanu rakstveida procesā; 3) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai
atsevišķam tiesnesim; 4) saņemt informāciju par sūdzības un protesta
izskatīšanas kārtību un nolēmuma pieejamības dienu; 5) atsaukt savu vai aizstāvja sūdzību.» Tieslietu ministrs G.Bērziņš Papildināt 72.pantu ar ceturto daļu šādā
redakcijā: «(4) Apsūdzētajam ir tiesības, sākot ar tiesas
noteikto dienu, saņemt apelācijas tiesas nolēmuma kopiju un iesniegt
kasācijas sūdzību. |
Atbalstīts Atbalstīts |
36. 72.pantā: izteikt trešo daļu šādā redakcijā: (3) Ja apelācijas instances tiesā sūdzība
tiek izskatīta rakstveida procesā, apsūdzētajam ir tiesības: 1) saņemt tās apelācijas sūdzības vai tā
protesta kopiju, kas ir par pamatu viņa līdzdalībai apelācijas instances
tiesā; 2) iesniegt iebildumus vai paskaidrojumus par
saņemtajām apelācijas sūdzībām un protestu, kā arī iesniegt iebildumus pret
lietas iztiesāšanu rakstveida procesā; 3) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai
atsevišķam tiesnesim; 4) saņemt informāciju par sūdzības un protesta
izskatīšanas kārtību un nolēmuma pieejamības dienu; 5) atsaukt savu vai aizstāvja sūdzību.» ; papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: «(4) Apsūdzētajam ir tiesības, sākot ar tiesas
noteikto dienu, saņemt apelācijas tiesas nolēmuma kopiju un iesniegt
kasācijas sūdzību. |
|||||
73.pants. Apsūdzētā tiesības kasācijas
instances tiesā (1) Apsūdzētā tiesības kasācijas
instances tiesā ir apsūdzētajam: 1) kurš iesniedzis kasācijas sūdzību; 2) par kura apsūdzību kasācijas protestu
vai sūdzību iesniedzis prokurors vai cietušais; 3) kura intereses tiek tieši aizskartas
ar kasācijas sūdzību daļā par cita apsūdzētā apsūdzību; 4) ja tiesnesis procesa virzītājs to
atzinis par nepieciešamu. (2) Kasācijas instances tiesā līdz
lietas iztiesāšanas uzsākšanai apsūdzētajam ir tiesības: 1) saņemt to kasācijas sūdzību vai
protestu kopijas, kas ir par pamatu viņa līdzdalībai kasācijas instances
tiesā; 2) saņemt informāciju par sūdzību
izskatīšanas laiku un kārtību; 3) iesniegt iebildumus vai paskaidrojumus
par kasācijas sūdzību vai protestu; 4) uzaicināt aizstāvi. (3) Ja lieta tiek iztiesāta mutvārdu
procesā tiesas sēdē, apsūdzētajam ir tiesības uzturēt vai atsaukt savu vai
aizstāvja sūdzību un izteikt viedokli par citām sūdzībām, kuras bijušas par pamatu
apsūdzētā statusa atzīšanai kasācijas instances tiesā. (4) Ja kasācijas instances tiesā sūdzība
tiek izskatīta rakstveida procesā, apsūdzētajam ir tiesības: 1) saņemt to kasācijas sūdzību vai
protestu kopijas, kas ir par pamatu viņa līdzdalībai kasācijas instances
tiesā; 2) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam
vai atsevišķam tiesnesim; 3) iesniegt rakstveida iebildumus par
citu personu sūdzībām; 4) pieteikt motivētu lūgumu par sūdzības
izskatīšanu mutvārdu procesā tiesas sēdē viņa klātbūtnē. |
27. 73.pantā: papildināt trešo daļu pēc vārdiem kasācijas instances tiesā ar vārdiem
kā arī pieteikt noraidījumu; izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā: 2) pieteikt
noraidījumu;. |
|
|
|
37. 73.pantā: papildināt trešo daļu pēc vārdiem kasācijas instances tiesā ar vārdiem
kā arī pieteikt noraidījumu; izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā: 2) pieteikt
noraidījumu;. |
|||||
75.pants. Personas tiesības, kura
noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī (1) Personai, kura noziedzīgu nodarījumu
izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, bet saskaņā ar tiesu
psihiatriskās ekspertīzes atzinumu var piedalīties kriminālprocesā par
medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu, ir tādas pašas tiesības
kā apsūdzētajam, izņemot tiesības atteikties no aizstāvja un tiesības
uzstāties tiesas debatēs. (2) Šā panta pirmajā daļā minētajai
personai ir tiesības uz aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem. (3) Ja saskaņā ar tiesu psihiatriskās
ekspertīzes atzinumu persona nevar piedalīties kriminālprocesā, visas tās
tiesības uz aizstāvību īsteno aizstāvis un likumā noteiktajos ietvaros arī
pārstāvis, kam procesa virzītājs atļāvis piedalīties procesā. |
28. 75.pantā: izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: 75.pants. Personas tiesības, pret
kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai;
izteikt trešo daļu šādā redakcijā: (3) Ja saskaņā ar tiesu psihiatriskās
ekspertīzes atzinumu persona nevar piedalīties kriminālprocesā, visas šīs
personas tiesības uz aizstāvību īsteno tās aizstāvis un pārstāvis. |
|
|
|
38. 75.pantā: izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: 75.pants. Personas tiesības, pret
kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai;
izteikt trešo daļu šādā redakcijā: (3) Ja saskaņā ar tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu persona nevar
piedalīties kriminālprocesā, visas šīs personas tiesības uz aizstāvību īsteno
tās aizstāvis un pārstāvis. |
|||||
76.pants. Personas tiesības, par kuras
izdarīto noziedzīgu nodarījumu iestājies noilgums (1) Ja persona atzīst savu vainu
noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tai ir tiesības pieprasīt kriminālprocesa
izbeigšanu sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos. (2) Ja persona neatzīst savu vainu
noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par
prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu sakarā ar kriminālatbildības
noilgumu tajā tiesā, kurai ir piekritīga attiecīgā noziedzīga nodarījuma
izskatīšana pirmajā instancē. (3) Sūdzības izskatīšanas laikā sūdzības
iesniedzējam ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā,
izņemot tiesības uz pēdējo vārdu un tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu. |
29. Izteikt 76.pantu šādā redakcijā: 76.pants. Personas tiesības, pret
kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata (1) Ja persona, pret kuru kriminālprocess
izbeigts uz nereabilitējoša pamata, neatzīst savu vainu noziedzīga nodarījuma
izdarīšanā, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par procesa virzītāja lēmumu par
kriminālprocesa izbeigšanu tajā tiesā, kurai ir piekritīga attiecīgā
noziedzīgā nodarījuma izskatīšana pirmajā instancē. (2) Sūdzības
izskatīšanas laikā sūdzības iesniedzējam ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam
pirmās instances tiesā, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu un tiesības
pārsūdzēt tiesas nolēmumu.
|
40. |
Tieslietu ministrs G.Bērziņš Izteikt likumprojekta 29.pantā izteiktā likuma
76.panta pirmo daļu šādā redakcijā: (1) Ja persona, pret kuru kriminālprocess
izbeigts sakarā ar kriminālatbildības noilgumu vai amnestijas aktu, neatzīst
savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tai ir tiesības iesniegt sūdzību
par izmeklētāja vai prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu tajā
tiesā, kurai ir piekritīga attiecīgā noziedzīga nodarījuma izskatīšana
pirmajā instancē. |
Atbalstīts |
39. Izteikt 76.pantu šādā redakcijā: 76.pants. Personas tiesības, pret
kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata (1) Ja persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar
kriminālatbildības noilgumu vai amnestijas aktu, neatzīst savu vainu
noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par
izmeklētāja vai prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu tajā tiesā, kurai
ir piekritīga attiecīgā noziedzīgā nodarījuma izskatīšana pirmajā instancē.
(2) Sūdzības
izskatīšanas laikā sūdzības iesniedzējam ir tādas pašas tiesības kā
apsūdzētajam pirmās instances tiesā, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu un
tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu.
|
|||||
77.pants. Personas tiesības, kura iestājas par
mirušas personas reabilitāciju (1) Ja ar procesa virzītāja lēmumu ir izbeigts kriminālprocess uz
nereabilitējoša pamata, pēc būtības atzīstot personu par vainīgu noziedzīga
nodarījuma izdarīšanā, un persona pēc tam ir mirusi, šīs personas likumiskie
pārstāvji, tuvi radinieki vai personas, kuru rīcībā ir fakti, kas
liecina par mirušā nevainīgumu, var iestāties kriminālprocesā, lai panāktu
mirušā reabilitāciju. (2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības pieprasīt
kriminālprocesa turpināšanu, uzdodot pieteikumā minēto prasību aizstāvēšanu
advokātam un nosakot viņa pilnvarojuma ietvarus. (3) Personai, kura pieprasījusi procesa turpināšanu, pirmstiesas procesā
un tiesā ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam, izņemot tiesības uz pēdējo
vārdu tiesā. (4) Pirmstiesas
procesā un tiesā advokātam, kas īsteno pieteikumā minēto prasību aizstāvību,
ir tādas pašas tiesības kā aizstāvim procesā par medicīniska rakstura
piespiedu līdzekļa noteikšanu, kad aizstāvamais nevar piedalīties procesā. |
|
41. |
Tieslietu ministrs G.Bērziņš Aizstāt 77.pantā
pirmajā daļā vārdus tuvi radinieki ar vārdu tuvinieki. |
Atbalstīts |
40. Aizstāt 77.panta pirmajā daļā
vārdus tuvi radinieki ar vārdu tuvinieki. |
|||||
78.pants. Personas tiesības, pret kuru
kriminālprocess izbeigts sakarā ar apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību (1) Ja kriminālprocess izbeigts sakarā
ar to, ka persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, nepārkāpjot nepieciešamās
aizstāvēšanās robežas, izdarot aizturēšanu, atrodoties galējās
nepieciešamības stāvoklī vai attaisnota profesionālā riska rezultātā, bet
persona neatzīst noziedzīgu nodarījumu, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par
prokurora lēmumu rajona (pilsētas) tiesā. (2) Sūdzības izskatīšanas laikā šādai
personai ir tādas pašas tiesības kā personai, kura apstrīd savu vainu tādā
noziedzīgā nodarījumā, par kura izdarīšanu tai iestājies noilgums. |
30. Izteikt 78.pantu šādā redakcijā: 78.pants.
Personas tiesības, pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar apstākļiem,
kas izslēdz kriminālatbildību (1) Ja kriminālprocess izbeigts sakarā ar to, ka
persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, nepārkāpjot nepieciešamās
aizstāvēšanās robežas, izdarot aizturēšanu, atrodoties galējās
nepieciešamības stāvoklī, attaisnota profesionālā riska rezultātā vai
izpildījusi noziedzīgas pavēles vai noziedzīgu rīkojumu, bet persona
neatzīst, ka tās darbībās ir Krimināllikumā paredzēta noziedzīga nodarījuma
sastāva pazīmes, šai personai ir tiesības iesniegt sūdzību par procesa
virzītāja lēmumu atbilstoša līmeņa tiesā. (2) Sūdzības izskatīšanas laikā sūdzības
iesniedzējam ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā,
izņemot tiesības uz pēdējo vārdu un tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu. |
42. |
Tieslietu ministrs G.Bērziņš Izteikt likumprojekta 30.pantu šādā redakcijā: 30. Izteikt 78.pantu šādā redakcijā: 78.pants. Personas tiesības, pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā
ar apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību (1) Ja kriminālprocess izbeigts sakarā ar to, ka
persona nodarījumu, kam ir Krimināllikumā paredzēta nodarījuma sastāva
pazīmes, izdarījusi, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, izdarot
aizturēšanu, atrodoties galējās nepieciešamības stāvoklī, attaisnota
profesionālā riska rezultātā vai izpildījusi noziedzīgas pavēles vai
noziedzīgu rīkojumu, bet persona apstrīd faktiskos apstākļus, tai ir tiesības
iesniegt sūdzību par izmeklētāja vai prokurora lēmumu tajā tiesā, kurai ir
piekritīga attiecīgā noziedzīgā nodarījuma izskatīšana pirmajā instancē. 2) Sūdzības izskatīšanas laikā sūdzības
iesniedzējam ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā,
izņemot tiesības uz pēdējo vārdu un tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu. |
Atbalstīts |
41. Izteikt 78.pantu šādā redakcijā: 78.pants. Personas tiesības, pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā
ar apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību (1) Ja kriminālprocess izbeigts sakarā ar to, ka
persona nodarījumu, kam ir Krimināllikumā paredzēta nodarījuma sastāva
pazīmes, izdarījusi, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, izdarot
aizturēšanu, atrodoties galējās nepieciešamības stāvoklī, attaisnota
profesionālā riska rezultātā vai izpildījusi noziedzīgas pavēles vai
noziedzīgu rīkojumu, bet šī persona apstrīd faktiskos apstākļus, tai ir
tiesības iesniegt sūdzību par izmeklētāja vai prokurora lēmumu tajā tiesā,
kurai ir piekritīga attiecīgā noziedzīgā nodarījuma izskatīšana pirmajā
instancē. (2) Sūdzības izskatīšanas laikā sūdzības
iesniedzējam ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā,
izņemot tiesības uz pēdējo vārdu un tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu. |
|||||
79.pants. Aizstāvis (1) Aizstāvis ir Latvijā praktizējošs
advokāts, kas kriminālprocesā, noteiktā tā stadijā vai atsevišķā procesuālā
darbībā īsteno tādas personas aizstāvēšanu, kurai ir tiesības uz aizstāvību. (2) Par aizstāvi kriminālprocesā var
būt: 1) zvērināts advokāts; 2) zvērināta advokāta palīgs; 3) Eiropas Savienības dalībvalsts
pilsonis, kurš ieguvis advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības
dalībvalstīm; 4) ārvalsts advokāts (izņemot šīs daļas
3.punktā minēto) saskaņā ar Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu
par juridisko palīdzību. (3) Aizstāvis nevar bez aizstāvamās
personas piekrišanas atteikties no aizstāvēšanas, kas viņam jāveic saskaņā ar
vienošanos. (4) Aizstāvis piedalās lietā no
vienošanās vai uzdevuma pieņemšanas brīža, ja aizstāvamā persona ieguvusi
tiesības uz aizstāvību šajā likumā noteiktajā kārtībā. (5) Advokāta kā aizstāvja tiesības uz
piedalīšanos kriminālprocesā apliecina orderis. (6) Aizstāvis nedrīkst uzņemties citas
personas aizstāvēšanu vai sniegt tai juridisko palīdzību, ja tas ir pretrunā
ar aizstāvamās personas interesēm, ar kuru vienošanās noslēgta agrāk. (7) Aizstāvis nedrīkst slēgt vienošanos
par vairāku personu aizstāvēšanu vienā kriminālprocesā, ja starp šo personu
aizstāvības interesēm pastāv pretrunas. |
31. Aizstāt 79.panta piektajā daļā
vārdus tiesības uz piedalīšanos kriminālprocesā ar vārdiem tiesības
piedalīties kriminālprocesā. |
|
|
|
42. Aizstāt 79.panta piektajā daļā
vārdus tiesības uz piedalīšanos kriminālprocesā ar vārdiem tiesības
piedalīties kriminālprocesā. |
|||||
83.pants. Aizstāvja obligātā
piedalīšanās (1) Aizstāvja piedalīšanās ir obligāta
kriminālprocesā: 1) ja tiesības uz aizstāvību ir
nepilngadīgai vai rīcībnespējīgai personai, vai ierobežoti pieskaitāmai
personai; 2) par medicīniska rakstura piespiedu
līdzekļu noteikšanu; 3) ja tas tiek turpināts sakarā ar
pieteikumu par mirušas personas reabilitāciju; 4) ja tiesības uz aizstāvību ir
personai, kura fizisku vai psihisku trūkumu dēļ pati nespēj pilnībā izmantot
savas procesuālās tiesības; 5) ja tiesības uz aizstāvību ir analfabētam
vai personai ar tik zemu izglītības līmeni, ka tā nevar pilnvērtīgi izmantot
savas procesuālās tiesības. (2) Aizstāvja piedalīšanās ir obligāta
kriminālprocesā, kas notiek vienošanās procesa kārtībā no brīža, kad tiek
uzsāktas pārrunas ar apsūdzēto par vienošanās slēgšanu. |
32. Papildināt 83.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: (3) Iztiesāšanas laikā aizstāvja
piedalīšanās ir obligāta, ja lieta tiek skatīta apsūdzētā prombūtnē (in
absentia). |
|
|
|
43. Papildināt 83.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: (3)
Iztiesāšanas laikā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, ja lieta tiek skatīta
apsūdzētā prombūtnē (in absentia). |
|||||
86.pants. Aizstāvja tiesības un
pienākumi (1) Aizstāvim ir visas tiesības, kādas
ir viņa aizstāvamajai personai attiecīgajā procesā, kā arī tiesības: 1) pieprasīt normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā un saņemt personas aizstāvēšanai nepieciešamās ziņas; 2) piedalīties aizstāvamās personas
nopratināšanā procesa veidam un stadijai atbilstošā kārtībā, piedalīties
citās izmeklēšanas darbībās, par kuru veikšanu lūgumu pieteikusi persona,
kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai aizstāvis, kā arī piedalīties tajās
izmeklēšanas darbībās, kurās aizstāvamā persona būtu tiesīga piedalīties,
taču to nedara; 3) kriminālprocesos šā likuma 83.panta
pirmajā daļā minētajos obligātās aizstāvības gadījumos iepazīties ar visiem
lietas materiāliem no apsūdzības izsniegšanas (kriminālvajāšanas
uzsākšanas) brīža un saņemt šo materiālu kopijas; 4) pēc izmeklēšanas pabeigšanas
iepazīties ar krimināllietas materiāliem un ar tehniskiem līdzekļiem nokopēt
nepieciešamos materiālus; 5) uzstāties tiesas debatēs; 6) iesniegt Augstākajā tiesā
pieteikumu par kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem
apstākļiem. (2) Aizstāvis neaizvieto aizstāvamo personu,
bet rīkojas tās interesēs. Tikai aizstāvamā persona pati pārstāv sevi
procesuālajās darbībās, kurās tiek pausts tās subjektīvais viedoklis, un
proti: 1) attieksmes izteikšanā pret aizdomām
vai apsūdzību; 2) liecību sniegšanā; 3) pēdējā vārdā. (3) Aizstāvim ir tiesības bez īpašas
procesa virzītāja atļaujas tikties ar aizturēto vai apcietināto aizstāvamo
personu konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez tikšanās reižu un ilguma
ierobežojumiem, ja nepieciešams, pieaicinot tulku. Tādas tikšanās var notikt
pilnvarotas amatpersonas vizuālās kontroles apstākļos, bet ārpus dzirdamības
robežām. (4) Ja ir konkrētas ziņas par faktiem,
kas liecina, ka aizstāvis savas tiesības izmanto, lai novilcinātu kādu
procesuālo darbību, vai apzināti pārkāpj savas tiesības, izmeklēšanas
tiesnesis pēc procesa virzītāja ierosinājuma vai tiesa var ierobežot tikšanās
ilgumu vai paredzēt, ka tikšanās noris apstākļos, kas izslēdz rakstveida
materiālu vai citu priekšmetu nodošanu aizstāvamai personai. Par šāda lēmuma
pieņemšanu paziņo Latvijas Zvērinātu advokātu padomei. (5) Aizstāvja pienākums ir izmantot
savas profesionālās zināšanas un pieredzi, kā arī visus likumā norādītos
aizstāvības līdzekļus un paņēmienus, lai noskaidrotu, kādi ir attaisnojoši un
atbildību mīkstinoši apstākļi personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, un
sniegtu tai nepieciešamo juridisko palīdzību. (6) Pārsūdzot prokurora nolēmumu par
procesa pabeigšanu, aizstāvis informē aizstāvamo personu. (7) Aizstāvis bez
aizstāvamās personas piekrišanas nav tiesīgs izpaust ziņas, kas viņam darītas
zināmas sakarā ar aizstāvības veikšanu. |
33. 86.pantā: izslēgt pirmās daļas 6.punktā vārdus "Augstākajā tiesā"; papildināt otro daļu ar 2.1punktu šādā redakcijā: 21) vienkāršāka procesa izvēlē;; papildināt pantu ar 3.1 daļu
šādā redakcijā: "(3¹) Aizstāvim, kurš piedalās
izmeklēšanas darbībās, ir tiesības: 1) uzdot jautājumus personai, kurai ir
tiesības uz aizstāvību, lieciniekiem, cietušajiem, viņu pārstāvjiem,
ekspertam, speciālistam; 2) iepazīties ar izmeklēšanas darbības protokolu un izdarīt rakstveida
piezīmes šajā protokolā par pierakstu pareizību un pilnību; 3) lūgt, lai
process virzītāja noraidītie jautājumi būtu ierakstīti izmeklēšanas darbību
protokolā." |
43. 44. 45. |
Juridiskā
komisija Izteikt
86.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā: 1) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā
pieprasīt un saņemt personas aizstāvēšanai nepieciešamās ziņas; Tieslietu
ministrs G.Bērziņš Izslēgt 86.panta
pirmās daļas 3.punktā vārdus (kriminālvajāšanas uzsākšanas). Juridiskā
komisija Aizstāt likuma 86.panta pirmās daļas 4.punktā vārdu izmeklēšanas ar
vārdiem pirmstiesas kriminālprocesa. |
Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts |
44. 86.pantā: izteikt pirmās
daļas 1.punktu šādā redakcijā: 1) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā
pieprasīt un saņemt personas aizstāvēšanai nepieciešamās ziņas;; izslēgt pirmās
daļas 3.punktā vārdus (kriminālvajāšanas uzsākšanas); aizstāt pirmās daļas 4.punktā vārdu izmeklēšanas ar vārdiem pirmstiesas
kriminālprocesa; izslēgt pirmās daļas 6.punktā vārdus "Augstākajā tiesā"; papildināt otro daļu ar 2.1punktu šādā redakcijā: 21) vienkāršāka procesa izvēlē;; papildināt pantu ar 3.1 daļu
šādā redakcijā: "(3¹) Aizstāvim, kurš piedalās
izmeklēšanas darbībās, ir tiesības: 1) uzdot jautājumus personai, kurai ir
tiesības uz aizstāvību, lieciniekiem, cietušajiem, viņu pārstāvjiem,
ekspertam, speciālistam; 2) iepazīties ar izmeklēšanas darbības protokolu un izdarīt rakstveida
piezīmes šajā protokolā par pierakstu pareizību un pilnību; 3) lūgt, lai procesa virzītāja noraidītie jautājumi būtu ierakstīti
izmeklēšanas darbību protokolā."
|
|||||
87.pants. Apstākļi, kas liedz advokātam
piedalīties kriminālprocesā (1) Advokāts nedrīkst uzņemties
aizstāvību vai juridiskās palīdzības sniegšanu un viņam jāinformē aizstāvamā
persona par nepieciešamību atsaukt vienošanos, ja tāda jau ir noslēgta, ja: 1) šajā lietā viņš ir sniedzis vai sniedz
juridisko palīdzību personai, kuras intereses ir pretrunā ar tās personas
interesēm, kura lūdz sniegt juridisko palīdzību šajā pašā lietā; 2) šīs personas intereses ir pretrunā
ar citas personas interesēm, ar kuru vienošanās slēgta agrāk, citā administratīvajā
procesā, civilprocesā vai kriminālprocesā; 3) aizstāvamās personas intereses ir
pretrunā ar advokāta vai to personu interesēm, ar kurām viņam ir radniecības
attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai ar kurām
viņu saista laulība vai kopīga saimniecība; 4) advokāts agrāk šajā procesā bijis
amatpersona, kas pilnvarota veikt kriminālprocesu; 5) konkrētā kriminālprocesa reģistrā ir
ierakstīta amatpersona, ar kuru advokātam ir radniecības attiecības līdz
trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai ar kuru viņu saista
laulība vai kopīga saimniecība; 6) advokāts šajā procesā ir liecinieks
vai cietušais. (2) Ja advokāts turpina darboties
interešu konflikta situācijā, kriminālprocesā iesaistīta persona var izteikt
advokātam noraidījumu, kuru izlemj procesa virzītājs. |
34. Izslēgt
87.panta pirmās daļas 2.punktu.
|
|
|
|
45. Izslēgt
87.panta pirmās daļas 2.punktu.
|
|||||
88.pants. Atteikšanās no aizstāvja (1) Persona, kurai ir tiesības uz
aizstāvību, ir tiesīga atteikties no aizstāvja. Šāda atteikšanās pieļaujama
tikai pēc pašas personas iniciatīvas. Atteikšanās no aizstāvja nav šķērslis
tam, lai kriminālprocesā piedalītos valsts apsūdzības uzturētājs un citas
personas aizstāvis. (2) Ja persona, kurai ir tiesības uz
aizstāvību, atsakās no aizstāvja, tas fiksējams procesuālās darbības
protokolā. Personai ar parakstu nepārprotami ir jāapliecina, ka atteikšanās
no aizstāvja ir notikusi labprātīgi un pēc personas pašas iniciatīvas. Ja
persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, bija izteikusi lūgumu par aizstāvja
piedalīšanos, atteikšanās no aizstāvja var notikt vienīgi aizstāvja
klātbūtnē. (3) Atteikšanās no aizstāvja nav
saistoša procesa virzītājam, ja no aizstāvja atsakās šā likuma 83.panta
pirmajā daļā minētās personas. |
35. Izteikt 88.panta trešo daļu šādā redakcijā: "(3) No aizstāvja nevar atteikties šā likuma 83.panta pirmajā daļā
minētās personas."
|
|
|
|
46. Izteikt 88.panta trešo daļu šādā redakcijā: "(3) No
aizstāvja nevar atteikties šā likuma 83.panta pirmajā daļā minētās
personas." |
|||||
89.pants. Nepilngadīgā pārstāvis (1) Lai pilnvērtīgi nodrošinātu tādas
nepilngadīgās personas tiesības un intereses, kurai ir tiesības uz
aizstāvību, kriminālprocesā var piedalīties tās pārstāvis. (2) Par pārstāvi var būt: 1) viens no likumiskajiem pārstāvjiem
(māte, tēvs, aizbildnis, aizgādnis); 2) viens no vecvecākiem, pilngadīgs
brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no viņiem
un attiecīgais tuvinieks par nepilngadīgo rūpējies; 3) bērnu tiesību aizsardzības
institūcijas pārstāvis; 4) tādas nevalstiskās organizācijas
pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības funkciju. (3) Pārstāvim kriminālprocesā atļauj
piedalīties vai viņu nomaina ar procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt
arī rezolūcijas veidā. Izlemjot šo jautājumu, procesa virzītājs ievēro šā
panta otrajā daļā noteikto secību un konkrēto personu iespējas un vēlēšanos
patiesi aizsargāt nepilngadīgā intereses. (4) Pārstāvim atļauj piedalīties
kriminālprocesā no brīža, kad nepilngadīgais ieguvis tiesības uz aizstāvību
un pieņemts lēmums par viņa pārstāvja piedalīšanos. (5) Lēmums jāpieņem nekavējoties, bet
ne vēlāk kā triju darba dienu laikā. Ja šajā laikā nav iespējams izvēlēties
kādu no šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētajām personām, tiek
uzaicināts bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis. (6) Pārstāvis izbeidz savu līdzdalību
kriminālprocesā, kad pārstāvamais sasniedz pilngadību. |
36. Izteikt 89.panta piekto daļu šādā redakcijā: (5) Lēmums jāpieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu
laikā. |
|
|
|
47. Izteikt 89.panta piekto daļu šādā redakcijā: (5) Lēmums jāpieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu
laikā. |
|||||
90.pants. Nepilngadīgās personas
pārstāvja tiesības aizstāvības realizēšanā (1) Ja tiesības uz aizstāvību ir
nepilngadīgai personai, tās pārstāvis ir tiesīgs: 1) zināt, kāds ir pārstāvamā
procesuālais statuss un tiesības; 2) saņemt pārstāvamā statusu noteicošo
lēmumu kopijas un informāciju par savām un pārstāvamā tiesībām; 3) iepazīties ar kriminālprocesa
reģistru un pieteikt noraidījumus tajā ierakstītajām amatpersonām; 4) iesniegt sūdzības par amatpersonu
rīcību un lēmumiem, pieteikt lūgumus tādā pašā kārtībā kā pašam pārstāvamajam; 5) saņemt tiesai iesniedzamās
krimināllietas materiālu kopijas, ja nepilngadīgais atrodas apcietinājumā; 6) (izslēgts ar
19.01.2006. likumu); 7) saņemt informāciju par krimināllietas
iztiesāšanas laiku un vietu jebkuras instances tiesā; 8) piedalīties slēgtās tiesas sēdēs; 9) iepazīties ar tiesas nolēmumiem tādā
pašā kārtībā kā aizstāvim; 10) pārsūdzēt tiesas nolēmumus tādā pašā
kārtībā un apjomā kā pašam pārstāvamajam; 11) uzaicināt aizstāvi aizstāvības
tiesību realizācijai. (2) Ar procesa virzītāja piekrišanu
pārstāvis var piedalīties tajās procesuālajās darbībās, kurās piedalās
pārstāvamais. |
37. Izteikt 90.panta pirmās daļas 4. un 5.punktu
šādā redakcijā: 4) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem,
kā arī pieteikt lūgumus tādā
pašā kārtībā kā pašam pārstāvamajam;
5) pēc pirmstiesas
kriminālprocesa pabeigšanas, ja nepilngadīgajam piemērots ar brīvības
atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, saņemt to tiesai nododamās
krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz pārstāvamajam izvirzīto
apsūdzību un viņa personību, ja tie nav izsniegti agrāk, vai ar prokurora
piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem;. |
46. . |
Juridiskā
komisija Izteikt likumprojekta 37.pantu šādā redakcijā: 37. Izteikt 90.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā: 5) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas, ja nepilngadīgajam
piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, saņemt tiesai
nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kas attiecas uz pārstāvamajam
izvirzīto apsūdzību un viņa personību, ja tie nav izsniegti agrāk, vai ar
prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem materiāliem; |
Atbalstīts |
48. Izteikt 90.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā: 5) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas,
ja nepilngadīgajam piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības
līdzeklis, saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kas
attiecas uz pārstāvamajam izvirzīto apsūdzību un viņa personību, ja šīs
kopijas nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem
materiāliem;. |
|||||
91.pants. Pārstāvis kriminālprocesā par
medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu (1) Lai pilnvērtīgi nodrošinātu tādas personas tiesības un intereses,
kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī,
kriminālprocesā var piedalīties tās pārstāvis. (2) Par pārstāvi var būt: 1) aizgādnis; 2) laulātais; 3) māte, tēvs vai aizbildnis; 4) viens no vecvecākiem, pilngadīgie brālis vai māsa, dēls vai meita
vai cits tuvs radinieks, ja persona dzīvo kopā ar viņu un viņš par to
rūpējas; 5) pārstāvis no ārstniecības iestādes, kurā persona ārstējas; 6) bāriņtiesas (pagasttiesas) pārstāvis. (3) Pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties vai viņu nomaina ar
procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā. Izlemjot šo
jautājumu, procesa virzītājs ievēro šā panta otrajā daļā noteikto secību un
konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt nepieskaitāmās
personas intereses. (4) Kriminālprocesā var piedalīties arī tādas personas pārstāvis, kura
izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet ir uzsākts process medicīniska rakstura
piespiedu līdzekļu noteikšanai, jo persona saslimusi ar psihiskiem
traucējumiem pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas. (5) Pārstāvim atļauj piedalīties kriminālprocesā no brīža, kad uzsākts
process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai un pieņemts
lēmums par pārstāvja piedalīšanos. (6) Pārstāvis izbeidz savu līdzdalību kriminālprocesā, ja process tiek
turpināts vispārējā kārtībā. |
|
47. |
Tieslietu
ministrs G.Bērziņš Aizstāt
91.pantā otrajā daļā 4.punktā vārdus tuvs radinieks ar vārdu tuvinieks. |
Atbalstīts |
49. Aizstāt 91.panta
otrās daļas 4.punktā vārdus tuvs radinieks ar vārdu tuvinieks. |
|||||
92.pants. Pārstāvja tiesības procesā par
medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu (1) Tādas personas pārstāvim, kura
noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, ir
tiesības: 1) saņemt informāciju par savām un
pārstāvamā tiesībām; 2) iepazīties ar kriminālprocesa
reģistru un pieteikt noraidījumus tajā ierakstītajām amatpersonām; 3) iesniegt sūdzības par amatpersonu
rīcību un lēmumiem, pieteikt lūgumus tādā pašā kārtībā kā aizstāvim; 4) saņemt tiesai iesniedzamās
krimināllietas materiālu kopijas; 5) (izslēgts ar
19.01.2006. likumu); 6) saņemt informāciju par krimināllietas
izskatīšanas laiku un vietu jebkuras instances tiesā; 7) piedalīties slēgtās tiesas sēdēs; 8) iepazīties ar tiesas nolēmumiem un tos
pārsūdzēt tādā pašā kārtībā kā aizstāvim. (2) Šā panta pirmajā daļā minētās
tiesības ir arī tādas personas pārstāvim, kura saslimusi ar psihiskiem
traucējumiem pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas. |
38. Izteikt 92.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā: "4) pēc
pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās
krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz pārstāvamā izdarīto
noziedzīgo nodarījumu, ja tie nav izsniegti agrāk, vai ar prokurora
piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem;". |
|
|
|
50. Izteikt 92.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā: "4) pēc pirmstiesas kriminālprocesa
pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri
tieši attiecas uz pārstāvamā izdarīto noziedzīgo nodarījumu, ja tās nav
izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem
krimināllietas materiāliem;". |
|||||
93.pants. Juridiskās personas pārstāvis procesā
par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu (1) Lai nodrošinātu juridiskās personas tiesības un intereses procesā par
piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai sakarā ar
tās interesēs izdarītu fiziskās personas noziedzīgu nodarījumu,
kriminālprocesā var piedalīties juridiskās personas pārstāvis. (2) Par juridiskās personas pārstāvi var būt: 1) fiziskā persona saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas juridiskās
personas darbību regulējošajos dokumentos; 2) fiziskā persona uz īpaši šim nolūkam izdotas pilnvaras pamata. (3) Par juridiskās personas pārstāvi nevar būt persona, kura konkrētajā
kriminālprocesā ir liecinieks vai cietušais vai kuras pašas vai tās tuvu
radinieku personiskās intereses ir pretrunā ar pārstāvamās juridiskās
personas interesēm. (4) Pārstāvim
kriminālprocesā atļauj piedalīties vai viņu nomaina ar procesa virzītāja
lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā. |
|
48. |
Tieslietu
ministrs G.Bērziņš Aizstāt
93.pantā trešajā daļā vārdus tuvu radinieku ar vārdu tuvinieku. |
Atbalstīts |
51. Aizstāt 93.panta
trešajā daļā vārdus tuvu radinieku ar vārdu tuvinieku. |
|||||
95.pants. Personas, kuras var būt par
cietušo (1) Cietušais kriminālprocesā var būt
fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts
kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks
zaudējums. (2) Par cietušo kriminālprocesā nevar
būt persona, kurai morāls aizskārums nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas
vai daļas pārstāvim. (3) Ja persona noziedzīga nodarījuma
rezultātā mirusi, cietušais kriminālprocesā var būt pārdzīvojušais
laulātais, kāds no mirušā augšupejošiem vai lejupejošiem radiniekiem,
adoptētājs, pirmās pakāpes sānu līnijas radinieks. |
39. Izslēgt 95.panta trešajā daļā vārdus
noziedzīga nodarījuma rezultātā. |
|
|
|
52. Izslēgt 95.panta trešajā daļā vārdus
noziedzīga nodarījuma rezultātā. |
|||||
96.pants. Atzīšana par cietušo (1) Personu par cietušo atzīst procesa
virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks ar savu lēmumu, ko var uzrakstīt
arī rezolūcijas veidā. (2) Procesa virzītājs savlaicīgi informē
personu par tās tiesībām tikt atzītai par cietušo kriminālprocesā. (3) Personu par cietušo var atzīt tikai
ar pašas vai tās pārstāvja rakstveida piekrišanu. |
40. 96.pantā: aizstāt pirmajā daļā
vārdus procesa virzītājs ar vārdiem izmeklētājs, prokurors; papildināt trešo daļu ar teikumu: Persona, kura nevēlas būt par cietušo,
iegūst liecinieka statusu.; papildināt pantu ar ceturto daļu
šādā redakcijā: (4)
Tiesa var atzīt personu par cietušo krimināllietas iztiesāšanas stadijā līdz
tiesas izmeklēšanas sākumam, ja tiesai pieteikts šāds lūgums. Tiesas lēmumu
ieraksta protokolā, un tas nav pārsūdzams. . |
49. |
Tieslietu
ministrs G.Bērziņš Izteikt likumprojekta 40.panta trešo daļu šādā redakcijā: papildināt pantu ar
ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Tiesa var atzīt personu par cietušo
krimināllietas iztiesāšanā līdz tiesas izmeklēšanas sākumam pirmās instances
tiesā, ja tiesai pieteikts šāds lūgums. Tiesas lēmumu ieraksta
protokolā, un tas nav pārsūdzams.. |
Atbalstīts |
53. 96.pantā: aizstāt pirmajā daļā
vārdus procesa virzītājs ar vārdiem izmeklētājs, prokurors; papildināt trešo daļu ar teikumu šādā
redakcijā: Persona, kura nevēlas būt par cietušo,
iegūst liecinieka statusu.; papildināt pantu ar
ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Tiesa var
atzīt personu par cietušo krimināllietas iztiesāšanā līdz tiesas izmeklēšanas
sākumam pirmās instances tiesā, ja tiesai pieteikts šāds lūgums. Tiesas lēmumu
ieraksta protokolā, un tas nav pārsūdzams. |
|||||
97.pants. Cietušā tiesību vispārīgie
principi (1) Cietušais, ņemot vērā viņam nodarīto
morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantiskā zaudējuma apmērus, piesaka
šā kaitējuma apmēru un izmanto savas procesuālās tiesības morālas un
materiālas kompensācijas gūšanai. (2) Visas šā likuma 98., 99., 100. un
101.pantā minētās tiesības cietušais var īstenot tikai tajā kriminālprocesa
daļā, kura tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts
kaitējums. (3) Visās kriminālprocesa stadijās un
visos tā veidos cietušajam ir tiesības piedalīties kriminālprocesā, lietojot
valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka
palīdzību. (4) Cietušais fiziskā persona savas
tiesības var īstenot pats vai ar pārstāvja starpniecību. (5) Cietušā juridiskās personas
tiesības īsteno tās pārstāvis. (6) Cietušais vai viņa pārstāvis tiesību
īstenošanas nodrošināšanai var uzaicināt šā likuma 79.panta otrajā daļā
minēto personu juridiskās palīdzības sniegšanai. (7) Cietušais savas tiesības īsteno
brīvprātīgi un paša izraudzītajā apjomā. Tiesību neizmantošana nekavē procesa
norisi. (8) Cietušais visās procesa stadijās un
visos tā veidos var izlīgt ar personu, kura radījusi viņam kaitējumu. Likumā
paredzētajos gadījumos izlīgums ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai. (9) Bez cietušā piekrišanas nedrīkst
publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai
cita veida tehniskiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav
nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai. |
41. Papildināt 97.panta trešo daļu pēc vārdiem tulka palīdzību ar
vārdiem kā arī tiesības neliecināt pret sevi un sev tuviem
radiniekiem. |
50. |
Tieslietu
ministrs G.Bērziņš Aizstāt likumprojekta 41.pantā vārdus sev
tuviem radiniekiem ar vārdiem saviem tuviniekiem. |
Atbalstīts |
54. Papildināt 97.panta trešo daļu pēc vārdiem tulka palīdzību ar
vārdiem kā arī tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem. |
|||||
98.pants. Cietušā tiesības pirmstiesas
kriminālprocesā (1) Cietušajam pirmstiesas kriminālprocesā ir
tiesības: 1) ne vēlāk kā triju darba dienu
laikā pēc pieteikuma iesniegšanas iepazīties ar kriminālprocesa reģistru
un pieteikt noraidījumu tajā ierakstītajām amatpersonām; 2) neliecināt pret sevi un sev tuviem
radiniekiem; 3) iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas
un citu darbību veikšanu; 4) iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes
noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei un iesniegt pieteikumu par tā
grozīšanu, ja ekspertīze tiek izdarīta pēc viņa paša pieteikuma; 5) (izslēgts ar
19.01.2006. likumu); 6) likumā noteiktajā kārtībā iesniegt
sūdzības par kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību; 7) likumā noteiktajos gadījumos, termiņos
un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus pirmstiesas kriminālprocesā; 8) pēc izmeklēšanas pabeigšanas
saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši
attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums; 9) (izslēgts ar
19.01.2006. likumu); 10) pieteikt izmeklēšanas tiesnesim
lūgumu iepazīstināt viņu ar speciālo izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri
netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem). (2) Aptaujā un nopratināšanā cietušajam
ir arī visas liecinieka tiesības un pienākumi. |
42. 98.panta pirmajā daļā: izslēgt 2.punktu; izteikt 8.punktu šādā redakcijā: "8) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt to tiesai
nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz noziedzīgu
nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums, ja tie nav izsniegti agrāk, vai
ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem;".
|
51. |
Tieslietu
ministrs G.Bērziņš Izslēgt
98.pantā pirmās daļas 1.punktā vārdus ne vēlāk kā triju darba dienu laikā
pēc pieteikuma iesniegšanas. |
Atbalstīts |
55. 98.panta pirmajā daļā: izslēgt 1.punktā
vārdus ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas; izslēgt 2.punktu; izteikt 8.punktu šādā redakcijā: "8) pēc pirmstiesas kriminālprocesa
pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri
tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums, ja
tās nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem
krimināllietas materiāliem;". |
|||||
100.pants. Cietušā tiesības apelācijas instances
tiesā (1) Ja pirmās instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to noziedzīgu
nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa virzītājs nosūta
cietušajam saņemto apelācijas sūdzību kopijas, bet apelācijas instances tiesa
paziņo par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un kārtību. (2) Tiesas sēdē cietušajam ir tādas pašas tiesības kā pirmās instances
tiesā, kā arī tiesības uzturēt un pamatot savu sūdzību vai to atsaukt. (3) Cietušajam ir
tiesības iepazīties ar tiesas sēdes protokolu, tiesas noteiktajā dienā
saņemt apelācijas instances tiesas nolēmumu un iesniegt kasācijas sūdzību. |
|
52. 53. |
Tieslietu
ministrs G.Bērziņš Papildināt 100.pantu ar 2.1daļu šādā
redakcijā: (2.1) Ja pieņemts lēmums par lietas
iztiesāšanu rakstveida procesā, cietušajam ir tiesības pieteikt noraidījumu
tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim, kā arī iesniegt iebildumus par
lietas iztiesāšanu rakstveida procesā.; Tieslietu ministrs G.Bērziņš Izslēgt 100. panta
trešajā daļā vārdus iepazīties ar tiesas sēdes protokolu. |
Atbalstīts Atbalstīts |
56. 100.pantā: papildināt pantu ar 2.1daļu šādā
redakcijā: (21) Ja pieņemts lēmums par lietas
iztiesāšanu rakstveida procesā, cietušajam ir tiesības pieteikt noraidījumu
tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim, kā arī iesniegt iebildumus pret
lietas iztiesāšanu rakstveida procesā.; izslēgt trešajā daļā
vārdus iepazīties ar tiesas sēdes protokolu. |
|||||
102.pants. Cietušais privātās apsūdzības
lietā (1) Persona, kurai kaitējums radīts
Krimināllikuma 130.pantā (izņemot ar vardarbību ģimenē saistītus gadījumus),
156., 157. un 158.pantā paredzēta noziedzīga nodarījuma rezultātā, iesniedz
sūdzību rajona (pilsētas) tiesai pēc savas dzīvesvietas un tiek atzīta par
cietušo ar tiesneša lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu. (2) Cietušā pienākums privātās
apsūdzības lietā ir pierādīt sūdzībā izteikto apsūdzību. Šajā nolūkā
cietušais piesaka tiesnesim lūgumu par personu izsaukšanu uz tiesu un par
vajadzīgo materiālu pieprasīšanu, ja tam nepieciešamas valsts amatpersonas
pilnvaras. (3) Iztiesājot lietu tiesā, cietušajam
ir šā likuma 99., 100. un 101.pantā noteiktās tiesības. |
43. Izslēgt 102.panta otro daļu. |
|
|
|
57. Izslēgt 102.panta otro daļu. |
|||||
103.pants. Cietušā pienākumi (1) Cietušajam ir pienākums ierasties
kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā laikā un vietā
un piedalīties izmeklēšanas darbībā. (2) Cietušajam nav pienākuma izmantot
savas procesuālās tiesības un viņu nevar aicināt vai pakļaut piespiedu
atvešanai, ja viņš netiek aicināts sakarā ar nepieciešamību piedalīties
izmeklēšanas darbībā. |
44. Papildināt 103.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: (3) Cietušajam
ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma nekavējoties rakstveidā
paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi. Ar šo
paziņojumu cietušais apņemas 24 stundu laikā saņemt kriminālprocesu veicošās
amatpersonas nosūtītos sūtījumus un bez kavēšanās ierasties pēc procesa
virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos
pienākumus.
|
|
|
|
58. Papildināt 103.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: (3) Cietušajam ir
pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma nekavējoties rakstveidā paziņot
savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi. Ar šo paziņojumu
cietušais apņemas 24 stundu laikā saņemt kriminālprocesu veicošās
amatpersonas nosūtītos sūtījumus un bez kavēšanās ierasties pēc procesa
virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos
pienākumus. |
|||||
104.pants. Personas, kuras var būt cietušā
fiziskās personas pārstāvis (1) Cietušo pilngadīgu fizisko personu var pārstāvēt jebkura
pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona uz cietušā pilnvarojuma pamata. (2) Ja kaitējums radīts nepilngadīgai personai, cietušo pārstāv: 1) māte, tēvs vai aizbildnis; 2) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja
nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais radinieks
par nepilngadīgo rūpējies; 3) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis; 4) tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību
aizsardzības funkciju. (3) Ja kaitējums radīts personai, kura atzīta par rīcībnespējīgu, cietušo
pārstāv tās aizgādnis vai kāda no šā panta otrajā daļā minētajām personām. (4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos visas cietušā
tiesības pilnībā pieder viņa pārstāvim un cietušais patstāvīgi tās īstenot
nevar, izņemot nepilngadīgā tiesības sniegt liecību un izteikt savu viedokli. (5) Ja ir apgrūtināta vai citādi nav nodrošināta nepilngadīgā tiesību un
interešu aizsardzība vai šā panta otrajā daļā minētie pārstāvji iesniedz
motivētu lūgumu, procesa virzītājs pieņem lēmumu par advokāta kā
nepilngadīgās cietušās personas pārstāvja uzaicināšanu. Šādos gadījumos
advokāta darbu apmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no šiem mērķiem
paredzētajiem valsts līdzekļiem. (6) Izņēmuma gadījumā procesa virzītājs pieņem lēmumu par cietušā-
pilngadīgas trūcīgas personas pārstāvja advokāta uzaicināšanu, ja citādi
nav iespējams nodrošināt personas tiesību un interešu aizsardzību. (7) Nepilngadīgā vai rīcībnespējīgā cietušā pārstāvim kriminālprocesā
atļauj piedalīties ar procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas
veidā. (8) Izlemjot jautājumu par atļauju piedalīties kriminālprocesā par
nepilngadīgā vai rīcībnespējīgā cietušā pārstāvi, procesa virzītājs ievēro šā
panta otrajā daļā noteikto secību un konkrēto personu iespējas un vēlēšanos
patiesi aizsargāt cietušā intereses. |
|
54. |
Tieslietu ministrs G.Bērziņš Aizstāt 104.pantā otrajā daļā 2.punktā vārdu
radinieks ar vārdu tuvinieks. |
Atbalstīts |
59. Aizstāt 104.panta otrās daļas 2.punktā vārdu radinieks ar vārdu
tuvinieks. |
|||||
108.pants. Juridiskās palīdzības
sniegšana cietušajam (1) Cietušais vai viņa pārstāvis savu
tiesību pilnīgai realizācijai var uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības
sniegšanai. (2) Šā panta pirmajā daļā minēto tiesību
nav advokātam, kas piedalās kā cietušā pārstāvis. (3) Juridiskās palīdzības sniedzējam ir
tiesības piedalīties visās procesuālajās darbībās, kuras notiek ar cietušā
līdzdalību, un pēc cietušā lūguma pilnīgi vai daļēji izmantot viņa tiesības. |