Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija                                                                                                                                                           Likumprojekts trešajam lasījumam

 

Grozījumi Augstskolu likumā

(Nr.151/Lp9)

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi trešajam lasījumam

(12)

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 Augstskolu likums

 

Grozījumi Augstskolu likumā

 

 

 

 

Grozījumi Augstskolu likumā

 

 

      

 

         Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.; 2001, 1.nr.; 2004, 13.nr.; 2006, 8.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2007, 33.nr.) šādus grozījumus:

1
Atbildīgā komisija

      Izteikt likumprojekta ievaddaļu šādā redakcijā:

      “Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.; 2001, 1.nr.; 2004, 13.nr.; 2006, 8.nr.; 2007, 6.nr.) šādus grozījumus:”

Atbalstīts

     

    

    Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.; 2001, 1.nr.; 2004, 13.nr.; 2006, 8.nr.; 2007, 6.nr.) šādus grozījumus:

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) akadēmiskā stunda — studiju darba laika vienība, kuras ilgums ir 45 minūtes;

2) augstākā izglītība — izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā pamatota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, kā arī sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai;

3) augstskolas vai koledžas akreditācija — augstskolas vai koledžas darba organizācijas un resursu kvalitātes pārbaude, kuras rezultātā tai piešķir valsts atzītas augstskolas vai koledžas statusu;

4) augstskolas vai koledžas filiāle — akreditētas augstskolas vai koledžas izveidota struktūrvienība, kurai ir zināma organizatoriska patstāvība, kura ir teritoriāli atdalīta no augstskolas vai koledžas atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras pamatuzdevums ir īstenot attiecīgās augstskolas vai koledžas akreditētas studiju programmas;

5) augstskolas pārstāvniecība — augstskolas izveidota struktūrvienība, kura ir teritoriāli atdalīta no augstskolas atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras uzdevums ir sniegt informāciju par augstskolu, pārstāvēt augstskolas intereses un veikt citas tās nolikumā paredzētas organizatoriskas darbības. Augstskolas pārstāvniecība neveic saimniecisko darbību un neīsteno studiju programmas;

6) imatrikulācija — personas ierakstīšana augstskolā studējošo sarakstā (matrikulā);

7) kontaktstunda — akadēmiskā personāla un studējošo tieša saskarsme, kura tiek īstenota studiju programmas mērķu un uzdevumu sasniegšanai atbilstoši studiju programmas plānam un kuras ilgums ir viena akadēmiskā stunda;

8) kredītpunkts — studiju uzskaites vienība, kas atbilst studējošā 40 akadēmisko stundu darba apjomam (vienai studiju nedēļai), kurā līdz 50 procentiem stundu paredzēts kontaktstundām;

9) nepilna laika studijas — studiju veids, kuram atbilst mazāk nekā 40 kredītpunkti akadēmiskajā gadā un mazāk nekā 40 akadēmiskās stundas nedēļā;

10) pilna laika studijas — studiju veids, kuram atbilst 40 kredītpunkti akadēmiskajā gadā un ne mazāk kā 40 akadēmiskās stundas nedēļā;

11) promocija — doktora grāda piešķiršana;

12) studiju programmas licencēšana — tiesību piešķiršana augstskolai, koledžai vai to filiālēm īstenot noteiktu studiju programmu.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006. likumu)

 

 

 

 

 

 

 

2
Saeimas deputāts V.Agešins

     Papildināt 1.pantu ar 13.punktu šādā redakcijā:

    “13) eksternāts – mācību sistēma, kas pamatota uz patstāvīgu mācīšanos un eksāmenu kārtošanu.”

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 7.pants. Augstskolu un koledžu juridiskais statuss un atribūtika

(1) Valsts dibinātās augstskolas (izņemot Latvijas Policijas akadēmiju un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) ir atvasinātas publiskas personas.

 

 

 

 

 

(2) Latvijas Policijas akadēmija, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija un valsts dibinātās koledžas ir valsts iestādes. Dibinot koledžas, Ministru kabinets nodod tās Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā, bet Iekšlietu ministrijas sistēmā esošās koledžas — attiecīgi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu padotībā.

  1. Papildināt 7.panta otro daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

           “Ministru kabinets var nodot koledžu Kultūras ministrijas vai Labklājības ministrijas padotībā.”

 

 

 

redakcionāls labojums

      1. Papildināt 7.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

           “Ministru kabinets var nodot koledžu Kultūras ministrijas vai Labklājības ministrijas padotībā.”

 

 

(3) Privātpersonu dibinātās augstskolas un koledžas ir komercsabiedrības vai nodibinājumi, kas darbojas saskaņā ar Komerclikumu vai Biedrību un nodibinājumu likumu, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

 

(4) Valstiski atzītā diplomā izmanto valsts ģerboņa attēlu, un šāda diploma paraugu nosaka Ministru kabinets.

 

(5) Augstskolai ir zīmogs ar augstskolas pilnu nosaukumu. Augstskolai ir tiesības zīmogā izmantot arī augstskolas vēsturiski izveidojušos simboliku.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.pants. Augstskolas dibināšana un augstskolas filiāles atvēršana

(1) Augstskolas var dibināt valsts, citas juridiskās, kā arī fiziskās personas, tajā skaitā ārvalstu juridiskās un fiziskās personas, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.

(2) Valsts augstskolas uz izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma pamata dibina Latvijas valsts Ministru kabineta personā.

(3) (Izslēgta ar 02.03.2006. likumu).

(4) Akreditēta augstskola (arī ārvalstī akreditēta augstskola) var atvērt augstskolas filiāles (turpmāk arī - filiāle) un augstskolas pārstāvniecības (turpmāk šajā pantā - pārstāvniecība), ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.

(5) Filiāles un pārstāvniecības darbojas, pamatojoties uz nolikumu, kuru apstiprina augstskolas koleģiāla pārstāvības institūcija. Filiāles vai pārstāvniecības vadītājs rīkojas uz attiecīgās augstskolas izdotas pilnvaras pamata.

(6) Augstskolu dibinot, jāievēro šādi noteikumi:

1) augstskola īstenos vismaz divas studiju programmas, un to īstenošanā iesaistīsies vismaz 15 (teoloģijas nozares augstskolā — vismaz 10) personas ar zinātņu doktora grādu, no kurām vismaz divas ir zinātņu doktori tieši tajā zinātņu nozarē, kurā tiks īstenota studiju programma;

2) augstskolas dibinātāja īpašumā vai lietošanā ir telpas studiju programmu īstenošanai uz vismaz astoņiem gadiem, un to apliecina izraksts no zemesgrāmatas, kā arī īpašumā vai lietošanā esošo telpu plāns vai inventarizācijas lieta, kurā norādīta nepieciešamā platība;

3) augstskolas plānojumam ir jānodrošina studiju programmas īstenošanā vienlaikus notiekoša mācību procesa laikā telpu platība ne mazāka par 7 kvadrātmetriem uz vienu studējošo, ieskaitot akadēmiskā personāla individuālajam darbam paredzētās telpas.

4) augstskola spēj nodrošināt saistības pret tās studiju programmās studējošajiem vismaz 250 000 latu apmērā, un to apliecina bankas vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegta garantija;

5) augstskolai nošķirtās kustamās un nekustamās mantas vērtība ir ne mazāka par 750 000 latu, šī manta nav ieķīlāta vai citādi apgrūtināta ar lietu tiesībām, tai nav uzlikts aizliegums, un to pamato attiecīgi dokumenti, tajā skaitā attiecīgās zemesgrāmatu nodaļas un Uzņēmumu reģistra izsniegtas izziņas;

6) nevienam no augstskolas dibinātājiem nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, un to apliecina attiecīgu kompetentu iestāžu izsniegtas izziņas; neviens no augstskolas dibinātājiem nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas procesā, neviena dibinātāja saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, nedz arī ir uzsākta tiesvedība par kāda dibinātāja darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu, un to apliecina attiecīgas kompetentas iestādes izsniegta izziņa;

7) augstskolas telpas, kurās tiek īstenotas studiju programmas, ir apdrošinātas, un to apliecina apdrošināšanas līgums, kas noslēgts uz laiku, ne mazāku par gadu; augstskolas materiāltehniskais nodrošinājums atbilst studiju programmas īstenošanas nosacījumiem un sanitāri higiēniskajām prasībām, un to apliecina attiecīgas kompetentas iestādes izsniegta izziņa; augstskolai ir datoraprīkojums, kas nodrošina studējošo vajadzības; augstskolā ir bibliotēka, un tajā ir nodrošināta pieeja Latvijas un starptautiskajiem elektroniskajiem literatūras un periodikas krājumiem.

 

 

 

 

 

(7) Augstskolas filiāli atverot, jāievēro šādi noteikumi:

1) vienas studiju programmas īstenošanā tiks iesaistītas ne mazāk kā sešas personas ar zinātņu doktora grādu;

 

 

 

 

 

 

2) augstskolas dibinātāja īpašumā vai lietošanā ir telpas filiāles studiju programmas īstenošanai uz vismaz astoņiem gadiem, un to apliecina izraksts no zemesgrāmatas, kā arī īpašumā vai lietošanā esošo telpu plāns vai inventarizācijas lieta, kurā norādīta nepieciešamā platība;

 

 

3
Saeimas deputāts V.Agešins

        Izteikt 8.panta septītās daļas otro punktu šādā redakcijā:

        “2) augstskolas dibinātāja īpašumā vai lietošanā ir telpas filiāles studiju programmas īstenošanai uz vismaz diviem gadiem, un to apliecina izraksts no zemesgrāmatas, kā arī īpašumā vai lietošanā esošo telpu plāns vai inventarizācijas lieta, kurā norādīta nepieciešamā platība.”

Neatbalstīts

 

3) filiāles telpu kopējā platība un plānojums nodrošina iespēju studiju programmas īstenošanā piedalīties vismaz 100 augstskolas filiālē studējošiem. Telpu platība vienlaikus notiekoša mācību procesa laikā ir ne mazāka par 7 kvadrātmetriem uz vienu studējošo, ieskaitot akadēmiskā personāla individuālajam darbam paredzētās telpas;

 

4
Saeimas deputāts V.Agešins

       Izteikt 8.panta septītās daļas trešo punktu šādā redakcijā:

       “3) filiāles telpu kopējā platība un plānojums nodrošina iespēju studiju programmas īstenošanā piedalīties vismaz 25 augstskolas filiālē studējošiem.”

Neatbalstīts

 

4) augstskola spēj nodrošināt saistības pret tās filiāles studiju programmā studējošajiem vismaz 125 000 latu apmērā, un to apliecina bankas vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegta garantija;

 

5
Saeimas deputāts V.Agešins

        Izteikt 8.panta septītās daļas ceturto punktu šādā redakcijā:

        “4) augstskola spēj nodrošināt saistības pret tās filiāles studiju programmā  studējošajiem   vismaz

50 000 latu apmērā, un to apliecina bankas vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegta garantija.”

Neatbalstīts

 

5) nevienam no dibinātājiem nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, un to apliecina attiecīgu kompetentu iestāžu izsniegtas izziņas; neviens no dibinātājiem nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas procesā, neviena dibinātāja saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, nedz arī uzsākta tiesvedība par kāda dibinātāja darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu, un to apliecina attiecīgas kompetentas iestādes izsniegta izziņa;

6) filiāles telpas, kurās tiek īstenota studiju programma, ir apdrošinātas, un to apliecina apdrošināšanas līgums, kas noslēgts uz laiku, ne mazāku par gadu; filiāles materiāltehniskais nodrošinājums atbilst studiju programmas īstenošanas nosacījumiem un sanitāri higiēniskajām prasībām, un to apliecina attiecīgas kompetentas iestādes izsniegta izziņa; filiālei ir datoraprīkojums, kas nodrošina studējošo vajadzības; filiālē ir bibliotēka, un tajā ir nodrošināta pieeja Latvijas un starptautiskajiem elektroniskajiem literatūras un periodikas krājumiem.

 

 

 

 

 

(8) Augstskola, kā arī filiāle uzsāk savu darbību ar dienu, kad tā reģistrēta Augstskolu reģistrā.

(2004.gada 3.jūnija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006. likumu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 10.1 pants. Koledža

(1) Koledžu vada direktors. Valsts dibinātas koledžas direktoru konkursa kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no darba Izglītības un zinātnes ministrija. Koledžas direktora pilnvaras sākas ar ierakstu Izglītības iestāžu reģistrā. Šo ierakstu izdara uz koledžas iesnieguma un dibinātāja iesniegtu direktora iecelšanu apliecinošu dokumentu pamata. Koledža darbojas uz tās nolikuma pamata. Koledžas nolikumu izstrādā koledžas padome. Koledžas nolikumu kā Ministru kabineta noteikumus izdod Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma. Koledžas nolikumu izstrādā saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu. Koledžas nolikumā ietverama šāda informācija:

1) koledžas nosaukums, tās juridiskā adrese, juridiskais statuss, koledžas dibinātājs un tā juridiskā adrese;

2) koledžas darbības pamatvirzieni un uzdevumi;

3) koledžas nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtība;

4) koledžas pārstāvības, tās vadības institūciju un lēmējinstitūciju izveidošanas, ievēlēšanas vai iecelšanas kārtība un sastāvs, kā arī to tiesības, pienākumi un uzdevumi, pilnvaru termiņi un atsaukšanas kārtība;

5) koledžas akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtība;

6) koledžas studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtība;

7) koledžas struktūrvienību un koledžu filiāļu izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas un darbības pamatnoteikumi;

8) koledžas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība;

9) koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtība;

10) citi būtiski noteikumi, kas nav pretrunā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

        

 

 

        2. Papildināt 10.1 panta pirmo daļu pēc vārdiem “Izglītības un zinātnes ministrija” ar vārdiem “vai attiecīgās nozares ministrija”.

 

 

 

          

 

 

        2. Papildināt 10.1 panta pirmo daļu pēc vārdiem “Izglītības un zinātnes ministrija” ar vārdiem “vai attiecīgās nozares ministrija”.

 

(2) Koledža ir izglītības iestāde, kas īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas un dod iespēju iegūt ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma tiek īstenota pēc vidējās izglītības ieguves. Tās īstenošanas laiks ir divi līdz trīs gadi.

(3) Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas izstrādā un apstiprina saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu. Koledžas īstenoto pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditē kā studiju programmu, ievērojot šā likuma un Profesionālās izglītības likuma noteikumus. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditācijas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Studējošajiem pēc akreditētas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguves izsniedz valsts atzītu diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Šis diploms vienlaikus apliecina arī noteikta profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvi atbilstoši Profesionālās izglītības likumam. Šāda diploma izsniegšanas kritērijus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

50.pants. Studējošo tiesības

(1) Studējošajiem ir tiesības:

1) iegūt augstāko akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo izglītību;

2) noteiktā kārtībā izmantot augstskolas telpas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus u.c.;

3) noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

4) saskaņā ar šā likuma 6. pantu realizēt tiesības, kas attiecas uz studiju, pētniecības darba, mākslinieciskās jaunrades brīvību;

5) saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām un iespējamo karjeru;

6) augstskolā brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

7) vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties augstskolas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;

8) noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt citas augstskolas mācību pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus;

 

9) dibināt biedrības, pulciņus un klubus.

 

 

 

 

 

 

        3. Papildināt 50.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

        “(11) Augstskolu un koledžu studentiem, kuri bija labprātīgi pieteikušies obligātajam militārajam dienestam un tam bija piekritusi Aizsardzības ministrija, pēc atvaļināšanas no obligātā militārā dienesta, bet ne vēlāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim ir tiesības atsākt studijas pirms dienesta uzsāktajā studiju programmā.”

 

 

 

        3. Papildināt 50.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

        “(11) Augstskolu un koledžu studentiem, kuri bija labprātīgi pieteikušies obligātajam militārajam dienestam un tam bija piekritusi Aizsardzības ministrija, pēc atvaļināšanas no obligātā militārā dienesta, bet ne vēlāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim ir tiesības atsākt studijas pirms dienesta uzsāktajā studiju programmā.”

 

(2) Augstskolas studējošo intereses attiecībās ar valsts institūcijām pārstāv studējošo pašpārvalde.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu un 02.03.2006. likumu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

52.pants. Studiju maksa un stipendijas

(1) Valsts nosaka studiju vietu skaitu augstskolās un koledžās, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets. Uzņemšana valsts finansētajās studiju vietās notiek konkursa kārtībā.

 

 

 

 

 

 

4. Papildināt 52.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

           “(11) Akreditētajās augstskolās un koledžās vismaz viena astotā daļa no valsts budžeta finansētajām vietām rezervējama personām, kuras ir atvaļinātas no obligātā militārā dienesta un ne vēlāk kā divus gadus pēc atvaļināšanas uzņemtas kādā no valsts budžeta finansētajām studiju programmām.”

 

 

 

 4.Papildināt 52.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

           “(11) Akreditētajās augstskolās un koledžās vismaz viena astotā daļa no valsts budžeta finansētajām vietām rezervējama personām, kuras ir atvaļinātas no obligātā militārā dienesta un ne vēlāk kā divus gadus pēc atvaļināšanas uzņemtas kādā no valsts budžeta finansētajām studiju programmām.”

 

(2) Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar augstskolu un koledžu. Finanšu līdzekļi no studiju maksas ieskaitāmi valsts augstskolas un koledžas speciālā budžeta kontā un izmantojami tikai:

1) augstskolas un koledžas attīstībai;

2) mācību līdzekļu un zinātniskās aparatūras iegādei;

3) aprīkojuma iegādei;

4) akadēmiskā un vispārējā augstskolas un koledžas personāla un studējošo materiālajai stimulēšanai.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajiem studējošajiem tiek piešķirtas stipendijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

56.pants. Studiju reglamentācija

(1) Studijas augstskolā un koledžā notiek saskaņā ar šajā likumā noteiktajā kārtībā izstrādātām, apstiprinātām un licencētām studiju programmām. Studiju programmas tiek īstenotas pilna laika un nepilna laika studijās.

 

 

 

 

 

 

 

6
 
 
 
 

 

 
Saeimas deputāts V.Agešins

     Papildināt 56.panta pirmās daļas otro teikumu ar vārdiem “vai eksternātā”.

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

(2) Šis likums neregulē studiju saturu un pārbaudījumos izvirzāmās prasības, kas saistītas ar medicīnu, sportu, mākslu, policiju, robežsardzi, ugunsdzēsību un glābšanu, probāciju, penitenciāro darbu, valsts aizsardzību un citām attiecīgās augstskolas vai koledžas specifiskajām darbības jomām. Šīs prasības nosaka konkrētās augstskolas satversme vai koledžas nolikums.

 

 

 

 

 

(3) Valsts dibinātās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā. Svešvalodu lietošana studiju programmu īstenošanā iespējama tikai šādos gadījumos:

1) Eiropas Savienības oficiālajās valodās var īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, un studiju programmas, kuras īsteno Eiropas Savienības programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus;

2) ne vairāk par vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma var īstenot Eiropas Savienības oficiālajās valodās, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde;

3) studiju programmas, kuru īstenošana svešvalodā ir nepieciešama studiju programmas mērķu sasniegšanai, atbilstoši Latvijas Republikas izglītības klasifikācijai šādās izglītības programmu grupās: valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Par studiju programmas atbilstību izglītības programmu grupām lemj licencēšanas komisija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu un 02.03.2006. likumu)

 

7

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas deputāts J.Pliners

       Izteikt 56.panta trešo daļu šādā redakcijā:

       ”(3) Valsts dibinātās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā.  Citu valodu lietošana studiju  programmu īstenošanā iespējama tikai šādos gadījumos:

           1) atsevišķās studiju  programmu daļās;

           2) ja attiecīgā programma dotajā augstskolā vai koledžā ir pieejama arī valsts valodā.”

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 
 

 

 

57.pants. Studiju ilgums

(1) Augstskolās tiek īstenotas akadēmiskās studiju programmas bakalaura vai maģistra grāda iegūšanai. Bakalaura un maģistra studiju programmas tiek veidotas saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu. Bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir trīs līdz četri gadi, maģistra programmas pilna laika studiju ilgums ir viens vai divi gadi ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem.

(2) Piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei kopējais pilna laika studiju ilgums nav īsāks par četriem gadiem, izņemot tās profesionālās studiju programmas, kuras tiek īstenotas pēc koledžas programmas apguves. Profesionālās augstākās izglītības bakalaura grādu piešķir, ja programmas pilna laika studiju ilgums ir vismaz četri gadi. Profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu piešķir, ja kopējais studiju ilgums ir vismaz pieci gadi.

 

 
 

 

 

(3) Personas, kas ieguvušas bakalaura grādu, ir tiesīgas turpināt studijas maģistra grāda iegūšanai.

 

8
Saeimas deputāts V.Agešins
        Papildināt 57.panta trešo daļu ar vārdiem “vai citu augstāko izglītību.”

Neatbalstīts

 

(4) Personas, kas ieguvušas maģistra grādu, ir tiesīgas turpināt studijas doktorantūrā doktora grāda iegūšanai. Studiju programmas ilgums doktorantūrā ir trīs līdz četri gadi.

 

9
Saeimas deputāts V.Agešins
        Papildināt 57.panta ceturtās  daļas pirmo teikumu ar vārdiem “vai citu augstāko izglītību.”

Neatbalstīts

 

(5) Studiju programmas saturs un satura apjoms, kā arī sasniegumu vērtēšana pilna laika un nepilna laika studijās ir vienāda.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006. likumu)

 

 

 
 

 

 

 

 

10
Saeimas deputāts V.Agešins

       Papildināt 57.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

       “(6) Eksternāta studiju valsts akreditēto programmu saturs un satura apjoms semestrī nedrīkst pārsniegt noteikto kredītpunktu apjomu divkārši.”

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

82.pants. Studijas ārvalstīs

(1) Latvijas pilsoņi un personas, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, kā arī personas, kurām ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, var iestāties un studēt augstskolās ārpus Latvijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ārvalstīs studējošajiem var piešķirt kredītus un stipendijas, kuras nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

(2) Uz Latvijas Republikas obligātajam valsts dienestam pakļautajām personām, kas studē augstskolās ārpus Latvijas, šā likuma 48.panta pirmās un otrās daļas nosacījumus var attiecināt pēc tam, kad Izglītības un zinātnes ministrija noteiktā kārtībā ir pārbaudījusi, ka studijas notiek augstskolā, kas attiecīgajā valstī ir valstiski atzīta (akreditēta). Kārtību, kādā ārpus Latvijas studējoša persona tiek iekļauta šā likuma 48.panta ceturtajā daļā minētajā sarakstā, nosaka Ministru kabinets.

    5. Izslēgt 82.panta otro daļu.

 

 

 

     5. Izslēgt 82.panta otro daļu.

 

    

 

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

1. Augstskolas saskaņo savas satversmes ar Augstskolu likuma prasībām un iesniedz tās Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2001.gada 1.oktobrim. Šā noteikuma neizpildes gadījumā tiek piemērotas Augstskolu likuma 10.panta ceturtās daļas vai 11.panta normas.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 2. Augstskolas triju mēnešu laikā no augstskolas satversmes apstiprināšanas Saeimā vai Ministru kabinetā saskaņo visus savus normatīvos aktus (nolikumus, noteikumus, reglamentus u.c.) ar savām satversmēm un šo likumu.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 3. Visu vēlēto amatu un institūciju pilnvaru laiks netiek mainīts, ja tas nepārsniedz sešus gadus no ievēlēšanas dienas.

 4. Augstskolas, kuru satversmes ir apstiprinātas līdz 1995.gada 2.decembrim, līdz akreditācijai, bet ne vēlāk kā līdz 2001.gada 17.novembrim, ir pielīdzināmas akreditētām augstskolām, un tās ir tiesīgas izsniegt izglītības dokumentu atbilstoši šā likuma 7.panta trešās daļas noteikumiem, kā arī piedalīties Rektoru padomes darbā.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 5. Augstākās izglītības padome gada laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi un Zinātņu akadēmiju izstrādā priekšlikumus izglītības un zinātnes ministram par profesoru štata vietu sarakstu augstskolās un konkursa izsludināšanas grafiku.

 6. Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā grozījumi likuma 66.panta pirmajā daļā (par Augstākās izglītības padomes 12 locekļu sastāva ierosināšanu apstiprināšanai Saeimā), izglītības un zinātnes ministrs iesniedz Saeimai Augstākās izglītības padomes personālsastāva kandidatūras.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 7. Augstākās izglītības padome triju mēnešu laikā izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai universitāšu reformu programmu, paredzot tajā secīgu augstākās izglītības un zinātnes integrāciju (zinātniskās pētniecības institūtu izveidi vai esošo institūtu iekļaušanos galvenajos studiju un pētījumu virzienos), akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanu, jaunās zinātnieku paaudzes piesaistīšanu, jaunu finansēšanas un darba samaksas kārtību.

 8. Ministru kabinets paredz ikgadējus papildu finanšu līdzekļus universitāšu reformas īstenošanai.

 9. Ministru kabinets divu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas pieņem šā likuma prasībām atbilstošus augstskolu licencēšanas un akreditācijas noteikumus.

 10.Licencētām augstskolām jāatjauno licence sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

 11. Attiecībā uz Latvijas Republikas Nacionālās aizsardzības akadēmiju un Latvijas Policijas akadēmiju Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt citu kārtību šīs augstskolas autonomijas (4.pants), augstskolas pārstāvības un studējošo pašpārvaldes (12., 53.pants), rektora apstiprināšanas (17.pants), studējošo komplektēšanas (45.pants) un studiju programmu apstiprināšanas (55.pants) jautājumos, ja to prasa šīs izglītības iestādes militārā vai profesionālā specifika.

(1996.gada 27.decembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006. likumu)

 11.1 Attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmā esošajām koledžām Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt citu kārtību šo koledžu pārstāvības (10.1 pants), studējošo komplektēšanas (45.pants) un studiju programmu apstiprināšanas (55.pants) jautājumos, ja to prasa šīs izglītības iestādes profesionālā specifika.

(02.03.2006. likuma redakcijā)

 12. Uzņemšanu studiju programmās, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem (46.panta trešā daļa), uzsāk 2004.gadā.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 13. Līdz 2001.gada 1.aprīlim augstskolas paziņo uzņemšanas noteikumus tajās studiju programmās, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas un kurās uzņemšana paredzēta arī laikā līdz 2004.gadam.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 14. Likuma 55.panta otrā daļa par pilna laika studējošo skaitu akadēmiskās izglītības studiju programmās neattiecas uz tām studiju programmām, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas, — līdz brīdim, kad attiecīgā studiju programma akreditējama atbilstoši šā likuma prasībām.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 15. Likuma 55.panta sestā daļa par ikvienas studiju programmas licencēšanu neattiecas uz tām studiju programmām, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas. Šīs studiju programmas pielīdzināmas licencētām studiju programmām.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 16. Habilitētiem doktoriem ir attiecīgās nozares doktora tiesības.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 17. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.novembrim nosaka studiju līgumā ietveramos obligātos noteikumus (46.panta otrā daļa), studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtību (46.panta astotā daļa), kārtību, kādā uzsākamas studijas vēlākos studiju posmos (47.panta trešā daļa) un ārpus Latvijas studējošo personu uzskaites kārtību (82.panta otrā daļa).

(2004.gada 3.jūnija likuma redakcijā)

 18. Augstskolas saskaņo savas satversmes ar šā likuma 13.panta trešās daļas un 15.panta ceturtās daļas prasībām par studējošo īpatsvara izmaiņām augstskolas satversmes sapulcē un senātā un iesniedz tās apstiprināšanai Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2005.gada 10.jūnijam. Augstskolu satversmes sapulces un senāti, kas ievēlēti līdz 2004.gada 10.jūnijam, līdz attiecīgās satversmes sapulces vai senāta pilnvaru termiņa beigām turpina darboties, saglabājot augstskolas satversmē noteikto studējošo īpatsvaru.

(2004.gada 3.jūnija likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

 

 

 19. Augstskola nodrošina satversmes atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām un līdz 2006.gada 1.septembrim iesniedz satversmi Izglītības un zinātnes ministrijai. Valsts dibinātā augstskola kļūst par atvasinātu publisku personu pēc satversmes apstiprināšanas Saeimā. Līdz satversmes apstiprināšanai Saeimā augstskola turpina darboties līdzšinējā — valsts budžeta iestādes — statusā. Valsts dibinātās universitātes un augstskolas, kuru satversmes ir apstiprinātas Saeimā, uzskatāmas par atvasinātām publiskām personām. Koledža nodrošina nolikuma atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām un līdz 2007.gada 1.maijam iesniedz nolikumu Izglītības un zinātnes ministrijai.

(02.03.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.02.2007. likumu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 20. Augstskolu rektori pēc vienošanās ar akadēmiskā personāla pārstāvjiem līdz 2006.gada 1.februārim iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai attiecīgajā augstskolā ievēlētā akadēmiskā personāla sarakstu.

(02.03.2006. likuma redakcijā)

 21. Šā likuma 3.panta trešajā daļā noteiktie kritēriji stājas spēkā 2007.gada 1.septembrī. Līdz 2007.gada 31.augustam Latvijā ir šādas universitātes: Daugavpils Universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte.

(02.03.2006. likuma redakcijā)

 22. Darba līgumi, kas noslēgti ar augstskolu akadēmisko personālu līdz 2005.gada 31.augustam, ir spēkā līdz attiecīgajā darba līgumā noteiktā termiņa beigām.

(02.03.2006. likuma redakcijā)

 23. Šā likuma 48.pants un 49.panta trešā daļa zaudē spēku pēc obligātā militārā dienesta atcelšanas.

(02.03.2006. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

24. Izglītības iestāžu reģistra un Augstskolu reģistra atbildīgā amatpersona neizslēdz augstskolas un koledžas no reģistra laika periodā līdz 2006.gada 1.augustam, izņemot šā likuma 8.6 panta otrajā daļā noteiktos gadījumus. Par normatīvo aktu pārkāpumu netiek uzskatīts šo pārejas noteikumu 19.punktā noteikto termiņu pārkāpums, ja tas noticis laika periodā līdz 2006.gada 1.aprīlim.

(02.03.2006. likuma redakcijā)

          6. Aizstāt pārejas noteikumu 24.punktā vārdus un skaitļus “līdz 2006.gada 1.aprīlim” ar vārdiem un skaitļiem “līdz 2007.gada 1.septembrim”.

11

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 6.pantu šādā redakcijā:

“6. Pārejas noteikumos:

papildināt 19.punktu ar tekstu šādā redakcijā:

             „Ministru kabinets līdz 2007.gada 1. septembrim izdod noteikumus par attiecīgās koledžas nolikumu. Līdz šo Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.septembrim uz attiecīgo koledžu neattiecas šā likuma  9.panta otrās daļas 3.punkta noteikumi.”;

             izslēgt 24.punktu.”

Atbalstīts

6. Pārejas noteikumos:

papildināt 19.punktu ar tekstu šādā redakcijā:

             „Ministru kabinets līdz 2007.gada 1. septembrim izdod noteikumus par attiecīgās koledžas nolikumu. Līdz šo Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.septembrim uz attiecīgo koledžu neattiecas šā likuma  9.panta otrās daļas 3.punkta noteikumi.”;

             izslēgt 24.punktu.

25. Augstskolu likuma 3.panta pirmās daļas noteikums par personu ar doktora zinātnisko grādu īpatsvaru augstskolās stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā.

(02.03.2006. likuma redakcijā)

 26. Šā likuma 3.panta piektās daļas trešajā teikumā ietvertais noteikums neattiecas uz augstskolām, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim reģistrētas Augstskolu reģistrā un kuru nosaukumos (kā arī to izveidoto institūciju nosaukumos) ietverts vārds “institūts”.

 

 

 

 

 

 

 

12

Atbildīgā komisija

          Papildināt likumprojektu ar atsauci šādā redakcijā:

  “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”

Atbalstīts

 

 

 

        Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.