Likumprojekts

Grozījumi Imigrācijas likumā

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 13., 16.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 2., 14., 18.nr.; 2006, 1., 5., 9.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 5.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ārzemniekam, kas nav Eiropas Savienības pilsonis un ir atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri, kā arī viņa pavadībā esošajam nepilngadīgajam bērnam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā bez vīzas vai uzturēšanās atļaujas, līdz beidzies vai pārtraukts noteiktais nogaidīšanas periods vai stājies spēkā lēmums par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu."

2. Papildināt 23.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Procesa virzītājam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam, kas nav Eiropas Savienības pilsonis un ir atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri, kā arī viņa pavadībā esošajam nepilngadīgajam bērnam uz laiku, kas nav mazāks par sešiem mēnešiem."

3. Papildināt 24.panta trešo daļu aiz skaitļiem un vārdiem "23.panta pirmās daļas 10.punktu" ar vārdiem un skaitļiem "kā arī uz ārzemnieku, kurš termiņuzturēšanās atļauju saņēmis saskaņā ar šā likuma 23.panta sesto daļu kā ārzemnieks, kas nav Eiropas Savienības pilsonis un ir atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri, un uz viņa pavadībā esošo nepilngadīgo bērnu".

4. Papildināt 35.panta pirmo daļu ar 22.punktu šādā redakcijā:

"22) procesa virzītājs rakstveidā informē iestādi, kura izsniegusi termiņuzturēšanās atļauju, ka ārzemniekam, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, kā arī viņa pavadībā esošajam nepilngadīgajam bērnam, kurš uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 23.panta sesto daļu, vairs nav nepieciešams uzturēties Latvijas Republikā cilvēku tirdzniecības upura statusā."

5. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 13.punktu šādā redakcijā:

"13) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm."

Iekšlietu ministrs

I.Godmanis

Likumprojekta

„Grozījumi Imigrācijas likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		2004.gada 06.augustā spēkā stājās Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīva 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm (turpmāk – direktīva). Direktīvas regulējums ir piemērojams tādam trešās valsts piederīgajam, kas nav Eiropas Savienības pilsonis un, kas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem ir atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri (turpmāk – cilvēku tirdzniecības upuris). Dalībvalstīm jānodrošina, ka attiecīgajam cilvēku tirdzniecības upurim tiek piešķirts nogaidīšanas periods, kas ļauj viņam atgūties un izbēgt no nodarījumus izdarījušo personu ietekmes, lai viņš varētu pieņemt lēmumu sadarboties vai nesadarboties ar kompetentajām iestādēm. Minētā nogaidīšanas perioda ilgums un sākuma brīdis jānosaka nacionālajos normatīvajos aktos. Attiecībā uz cilvēku tirdzniecības upuri, kuram ir piemērots nogaidīšanas periods, nevar piemērot izbraukšanas rīkojumu. Šāds periods nerada tiesības uz uzturēšanos. Direktīvas 7.pants nosaka režīmu pirms uzturēšanas atļaujas izdošanas jeb paredz cilvēku tirdzniecības upura tiesības nogaidīšanas perioda laikā, proti, tiesības uz drošu izmitināšanu, neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī psihologa, jurista, tulka palīdzību utt. Direktīvas tiesību normas nosaka kritērijus, uz kuriem balstoties Valsts policijas, prokuratūra un tiesa (kompetentās valsts iestādes) var lemt par pieprasījuma izsniegt, pagarināt vai anulēt termiņuzturēšanas atļauju iesniegšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Direktīvas III nodaļa paredz nosacījumus, kādus piemēro cilvēku tirdzniecības upuriem, kuriem ir izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas (pēc nogaidīšanas perioda beigām). Minētās direktīvas ieviešanas termiņš ir 2006.gada 06.augusts. 2005.gada 19.maijā Latvijas Republika parakstīja Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību (turpmāk – Konvencija). Parakstot minēto Konvenciju, Latvijas Republika ir apņēmusies veikt visus nepieciešamos ratifikācijas pasākumus, lai nodrošinātu nacionālo normatīvo aktu atbilstību Konvencijas prasībām. Minētās Konvencijas 13.pants paredz atkopšanas un pārdomu periodu, kas pēc būtības ir analoģisks direktīvas 6.pantā noteiktajam nogaidīšanas periodam. Šajā Konvencijas pantā atšķirībā no direktīvā paredzētā ir noteikts, ka „Ikviena puse savos iekšējos normatīvajos aktos paredz vismaz 30 dienu ilgu atkopšanas un pārdomu periodu (...)”. Kopumā Konvencijas un direktīvas regulējamais saturs ir līdzīgs.
2. Normatīvā akta projekta būtība		Normatīvā akta projekts paredz noteikt, ka ārzemniekam, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, un kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri, kā arī tā pavadībā esošajam nepilngadīgajam bērnam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā bez vīzas vai uzturēšanas atļaujas līdz beidzies vai pārtraukts saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteiktais nogaidīšanas periods vai līdz lēmuma par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu stāšanās spēkā.” Normatīvā akta projekts nosaka termiņuzturēšanas atļaujas, kas tiek izsniegta cilvēku tirdzniecības upurim, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, kā arī tā pavadībā esošajam nepilngadīgajam bērnam, derīguma termiņu, tas ir, ne mazāku par sešiem mēnešiem. Normatīvā akta projekts paredz, ka termiņuzturēšanās atļauju anulē, ja ārzemnieks, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, kā arī tā pavadībā esošais nepilngadīgais bērns, kas uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar šī likuma 23.panta sesto daļu un procesa virzītājs rakstveidā atsauc nepieciešamību ārzemniekam, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, uzturēties Latvijas Republikā.”.
3. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
			(tūkst. latu)
Rādītāji			Kārtējais gads			Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1			2			3	4		5	6
			2006			2007	2008		2009
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Cita informācija				Ar normatīvā akta projektu saistītie normatīvo aktu projekti: 1) Vienlaikus ar šo normatīvā akta projektu Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts likumprojekts „Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā”, kas noteiks nogaidīšanas perioda piešķiršanas un pārtraukšanas nosacījumus tādam ārzemniekam, kas nav Eiropas Savienības pilsonis un, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ir atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri (turpmāk – cilvēku tirdzniecības upuris), tā uzturēšanās Latvijas Republikā nosacījumus, kā arī šajā likumā paredzēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu un saņemšanu. 2) Ministru kabineta 2006. gada 03. oktobra noteikumi Nr. 813 „Uzturēšanās atļauju noteikumi” ir cieši saistīti ar izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā”, jo to 58.punkts paredz, ka „Ja ārzemnieks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri - uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai kompetenta valsts iestāde uzrāda viņa derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz šo noteikumu 25.1., 25.2. un 25.3.apakšpunktā norādītos dokumentus, kā arī kompetentas iestādes lēmumu par ārzemnieka atzīšanu par cilvēku tirdzniecības upuri un atzinumu par nepieciešamību saņemt uzturēšanās atļauju.” Tādējādi tiek nodrošināta Valsts policijas un prokuratūras iespēja pieprasīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei izsniegt cilvēku tirdzniecības upurim, kas ir piekritis sadarboties ar kompetentajām valsts iestādēm, termiņuzturēšanās atļauju. 3) Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr. 889 „Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri” nosaka kārtību, kādā persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu (cilvēku tirdzniecību) radīts kaitējums – morāls aizskārums vai fiziskas ciešanas – un kura uzskatāma par cilvēku tirdzniecības upuri (turpmāk – persona), saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem (turpmāk – pakalpojumi), kritērijus personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri. Minēto Ministru kabineta noteikumu 5.2.apakšpunkts nosaka, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumu piešķir, pamatojoties ne tikai uz personas, tā likumiskā pārstāvja rakstiskā iesnieguma pamata, vai kriminālprocesa virzītāja lēmuma, ar kuru persona atzīta par cietušo krimināllietā par cilvēku tirdzniecību, vai tiesībaizsardzības institūcijas izsniegtās izziņas, ka persona cietusi cilvēku tirdzniecībā ārvalstī, pamata, bet arī uz pakalpojumu sniedzēja izsniegtā personas novērtēšanas protokola, ar kuru tas noteicis personu par atbilstošu cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem, pamata. 4) 2006.gada 13.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 20.janvāra noteikumos Nr.44 “Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem””. Saskaņā ar veicamajiem grozījumiem tiek noteikts, ka „Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izsniedz darba atļauju (bez darba devēja darba izsaukuma apstiprināšanas aģentūras filiālē) atbilstoši termiņuzturēšanās atļaujā minētajam termiņam ārzemniekam, kurš ir atzīts Latvijā par cilvēku tirdzniecības upuri. Tādējādi tiek ieviestas direktīvas 11.panta prasības. 5) Likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” paredz cilvēku tirdzniecības upura, kurš piekritis sadarboties ar kompetentajām valsts iestādēm un kuram piemērots nogaidīšanas periods vai izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju atbilstoši minētā likuma 13.panta pirmās daļas 7.punktam.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību				Normatīvā akta projekts atbilst saistībām pret Eiropas Savienību. Lai nodrošinātu nacionālo normatīvo aktu atbilstību direktīvas 2004/81/EK prasībām, tika izstrādāti arī citi normatīvo aktu projekti: 1) Likumprojekts „Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā”(VSS- 1086); 2) Likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā” (VSS- 1087); 3) Ministru kabineta noteikumu „Uzturēšanās atļauju noteikumi” projekts (VSS- 226). Minētie Ministru kabineta noteikumi tika publicēti Latvijas Vēstnesī 2006. gada 26. oktobrī Nr.171 (3539); 4) Ministru kabineta noteikumu „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 20.janvāra noteikumos Nr.44 „Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem”” projekts (VSS-1001); 5) Ministru kabineta noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumos Nr.882 „Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem” (VSS-1013 ). Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr. 889 „Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri” tika publicēti Latvijas Vēstnesī 2006. gada 03. novembrī Nr.176 (3544).
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem				Normatīvā akta projekts atbilst Eiropas Padomes Konvencijai par cīņu pret cilvēku tirdzniecību.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju				Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīva 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm
2.tabula
Likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” (attiecīgā panta Nr.)	Padomes direktīva 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm (attiecīgā panta, punkta Nr.)				Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)			Komentāri
1.pants	6.panta otrā daļa				Atbilst			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.pants	8.panta trešā daļa				Atbilst			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3.pants	14.pants				Atbilst			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas				Normatīvā akta projekts elektroniski tika saskaņots ar sabiedrisko organizāciju „Resursu centrs sievietēm „Marta””.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)				Sabiedriskās organizācija „Resursu centrs sievietēm „Marta”” atbalsta izstrādāto normatīvā akta projektu.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis				Informācija par izstrādāto normatīvā akta projektu ar to saistītajiem normatīvo aktu projektiem tika ievietota Iekšlietu ministrijas interneta mājaslapā, kā arī uz jaunizveidotā interneta portāla: http://www.cilvektirdznieciba.lv/index.php?id=558&level=0&cid=40
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem				Dalība Komisijas Kontaktkomitejas 2006.gada 05.maijā organizētajā sanāksmē, kuras laikā dalībvalstis sniedza informāciju par direktīvas ieviešanas rezultātiem un gaitu.
5. Cita informācija				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas				Jaunas valsts institūcijas netiks radītas, esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu				Sabiedrība par likumu tiks informēta ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī ievietojot to normatīvo aktu informācijas sistēmā “NAIS”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo				Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Iekšlietu ministrs I.Godmanis

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A.Straume	M.Rāzna	T.Stragova	D.Trofimovs

15.11.2006; 19:10

1753

D.Trofimovs, 7219420

dmitrijs.trofimovs@iem.gov.lv