Darba tabula

 

Rīgā

 

 

 

2007.gada  13.decembrī      Nr.9/10-

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

    

        Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut  Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu Pacientu tiesību likums (Nr.126/Lp9)  izskatīšanai 2.lasījumā.

 

 

Komisijas priekšsēdētāja                                               A.Barča

 

 

 

 

Pielikumā priekšlikumu tabula uz       lpp.

 

 

 

Sociālo un darba lietu komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

 

Pacientu tiesību likums

(Reģ. Nr.126/Lp9)

Pirmā lasījuma redakcija

 

Priekšlikumi

(55)

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

 

1.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā: “Pacientu tiesību aizsardzības likums”.

Nav atbalstīts.

 

 

1.pants. Likumā lietotie termini

 

 

 

 

 

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) pacients – persona, kura saņem ārstniecības pakalpojumus vai vēršas pēc tiem un nonāk tiesiskās attiecības ar ārstniecības personu vai ārstniecības iestādi;

2.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 1.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) pacients – jebkura persona, kas saņem veselības aprūpes pakalpojumus vai vēršas pēc tiem un nonāk tiesiskās attiecībās ar ārstniecības personu vai ārstniecības iestādi;”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 6.

 

 

 

 

3.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt 1.pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“veselības aprūpe – ārstniecība un citi pakalpojumi, kurus sniedz veselības aprūpes darbinieki un ārstniecības iestādes veselības nodrošināšanai un uzturēšanai.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 6.

 

 

 

 

4.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Iekļaut likumprojektā šādu terminu skaidrojumu:

“5) veselības aprūpes pakalpojums – pakalpojums, kuru veselības aprūpes ietvaros pacientam sniedz veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji;

6) veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji – fiziskās vai juridiskās personas, kas, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības veselības aprūpes un citās ar to saistītajās jomās, sniedz pacientam veselības aprūpes pakalpojumus;

7) ārstniecība – individuāla un profesionāla slimību profilakse, diagnostika un ārstēšana, medicīniskā rehabilitācija un pacientu aprūpe;

8) ārstniecības personas – personas, kas ieguvušas vidējo vai augstāko profesionālo medicīnisko izglītību, reģistrētas ārstniecības personu reģistrā un sniedz pacientam ārstniecības pakalpojumus;

9) ārstniecības iestādes – ārstu prakses, valsts un pašvaldību iestādes un aģentūras, komercsabiedrības neatkarīgi no juridiskās formas, kas reģistrētas ārstniecības iestāžu reģistrā, atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām un nodrošina pacientam ārstniecības pakalpojumus.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 6.

 

 

 

 

5.

Veselības ministrs V.Veldre

Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

„1.pants. Likumā lietotie termini

1)pacients - persona, kura saņem veselības aprūpes pakalpojumus vai vēršas pēc tiem gan slimības gadījumā, gan būdama vesela;

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 6.

 

 

 

2) pacienta medicīniskie dokumenti – jebkurā veidā un materiālā ierak­stīta informācija, kas satur ziņas par attiecīgo pacientu, viņa veselības stāvokli, lietotajām diagnostikas un ārstniecības metodēm, kā arī diagnostikas un ārstniecības rezultātiem;

 

2) medicīniskie dokumenti – jebkuras rakstveidā, uz radiodiagnostiskām filmām vai elektroniskā formā fiksētas ziņas par pacientu, viņa veselības stāvokli, slimības diagnozi un prognozi, lietotajām profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodēm, kā arī diagnostikas un ārstēšanas rezultātiem;

 

 

 

   3) klīniskā apmācība – saskaņā ar valsts akreditētu izglītības programmu veikta personas (kura iegūst medicīnisko izglītību vai kvalifikāciju) apmācība ārstniecības iestādē, kam šādas tiesības piešķirtas saskaņā ar normatī­vajiem aktiem par rezidentu sadali un rezidentūras finansēšanu.

 

3) klīniskā apmācība – saskaņā ar valsts akreditētu izglītības programmu veikta personas, kura iegūst medicīnisko izglītību vai kvalifikāciju, apmācība ārstniecības iestādē, kam šādas tiesības piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par rezidentu sadali un rezidentūras finansēšanu;

 

 

 

 

 

4) veselības aprūpe – pasākumu komplekss, ko nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji veselības nodrošināšanai, uzturēšanai un atjaunošanai;

 

 

 

 

 

5)veselības aprūpes pakalpojums – pakalpojums, kuru veselības aprūpes ietvaros pacientam sniedz veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji noteikta ārstnieciskā mērķa sasniegšanai;

 

 

 

 

 

6) veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji – fiziskās vai juridiskās personas, kas, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības veselības aprūpes un citās ar to saistītajās jomās, sniedz pacientam veselības aprūpes pakalpojumus;

 

 

 

 

 

7) ārstniecība – individuāla un profesionāla slimību profilakse, diagnostika un ārstēšana, medicīniskā rehabilitācija un pacientu aprūpe;

 

 

 

 

 

8) ārstniecības personas – personas, kas ieguvušas vidējo vai augstāko profesionālo medicīnisko izglītību, reģistrētas ārstniecības personu reģistrā un sniedz pacientam veselības aprūpes pakalpojumus;

 

 

 

 

 

9) ārstniecības iestādes – ārstu prakses, valsts un pašvaldību iestādes un aģentūras, komercsabiedrības, kas reģistrētas ārstniecības iestāžu reģistrā, atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām un nodrošina pacientam ārstniecības pakalpojumus;

 

 

 

 

 

10) informētā piekrišana – pacienta piekrišana ārstniecībai, kuru pacients brīvi dod pamatojoties uz ārstniecības personas sniegto informāciju par (ārstnieciskās) iejaukšanās mērķi, raksturu, sekām, risku un ārstniecībā izmantojamām metodēm.”.

 

 

 

 

6.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ārstējošais ārsts — ārstniecības persona, kura vada pacienta ārstniecību, pieņem ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus, kopumā atbild par visas pacienta ārstniecības pamatotību, mērķtiecību, nepārtrauktību, kvalitāti un rezultātiem;

2) ārstniecība — profesionāla un individuāla slimību profilakse, diagnostika un ārstēšana, medicīniskā rehabilitācija un pacientu aprūpe;

3) ārstniecības iestādes — ārstu prakses, valsts un pašvaldību iestādes un aģentūras, komercsabiedrības, kas reģistrētas ārstniecības iestāžu reģistrā, atbilst normatīvajos aktos ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām noteiktajām obligātajām prasībām un nodrošina pacientam ārstniecības pakalpojumus;

4) informētā piekrišana — pacienta mutvārdu vai rakstveida piekrišana ārstniecībai, kuru pacients brīvi dod, pamatojoties uz ārstniecības personas savlaicīgi sniegto informāciju par ārstniecības mērķi, raksturu, sekām, risku un izmantojamām metodēm.

5) klīniskā apmācība — atbilstoši valsts akreditētai izglītības programmai veikta medicīnisko izglītību vai kvalifikāciju iegūstošas personas apmācība ārstniecības iestādē, kam attiecīgas tiesības piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem; 

6) medicīniskie dokumenti — jebkuras rakstveidā, radiodiagnostiskās filmās vai elektroniskā formā fiksētas ziņas par pacientu, viņa veselības stāvokli, slimības diagnozi un prognozi, lietotajām profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodēm, kā arī diagnostikas un ārstēšanas rezultātiem;

7) pacients — persona, kura saņem veselības aprūpes pakalpojumus vai vēršas pēc tiem;

8) veselības aprūpe — pasākumu komplekss, ko nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji pacienta veselības nodrošināšanai, uzturēšanai un atjaunošanai;

9) veselības aprūpes pakalpojums — pakalpojums, kuru veselības aprūpes ietvaros pacientam sniedz ārstniecības persona noteikta ārstniecības mērķa sasniegšanai;

10) veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji — fiziskās vai juridiskās personas, kas, ievērojot normatīvo aktu prasības veselības aprūpes jomā un citās ar to saistītajās jomās, sniedz pacientam veselības aprūpes pakalpojumus.”

 

Atbalstīts.

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ārstējošais ārsts — ārstniecības persona, kura vada pacienta ārstniecību, pieņem ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus, kopumā atbild par visas pacienta ārstniecības pamatotību, mērķtiecību, nepārtrauktību, kvalitāti un rezultātiem;

2) ārstniecība — profesionāla un individuāla slimību profilakse, diagnostika un ārstēšana, medicīniskā rehabilitācija un pacientu aprūpe;

3) ārstniecības iestādes — ārstu prakses, valsts un pašvaldību iestādes un aģentūras, komercsabiedrības, kas reģistrētas ārstniecības iestāžu reģistrā, atbilst normatīvajos aktos ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām noteiktajām obligātajām prasībām un nodrošina pacientam ārstniecības pakalpojumus;

4) informētā piekrišana — pacienta mutvārdu vai rakstveida piekrišana ārstniecībai, kuru pacients brīvi dod, pamatojoties uz ārstniecības personas savlaicīgi sniegto informāciju par ārstniecības mērķi, raksturu, sekām, risku un izmantojamām metodēm.

5) klīniskā apmācība — atbilstoši valsts akreditētai izglītības programmai veikta medicīnisko izglītību vai kvalifikāciju iegūstošas personas apmācība ārstniecības iestādē, kam attiecīgas tiesības piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem; 

6) medicīniskie dokumenti — jebkuras rakstveidā, radiodiagnostiskās filmās vai elektroniskā formā fiksētas ziņas par pacientu, viņa veselības stāvokli, slimības diagnozi un prognozi, lietotajām profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodēm, kā arī diagnostikas un ārstēšanas rezultātiem;

7) pacients — persona, kura saņem veselības aprūpes pakalpojumus vai vēršas pēc tiem;

8) veselības aprūpe — pasākumu komplekss, ko nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji pacienta veselības nodrošināšanai, uzturēšanai un atjaunošanai;

9) veselības aprūpes pakalpojums — pakalpojums, kuru veselības aprūpes ietvaros pacientam sniedz ārstniecības persona noteikta ārstniecības mērķa sasniegšanai;

10) veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji — fiziskās vai juridiskās personas, kas, ievērojot normatīvo aktu prasības veselības aprūpes jomā un citās ar to saistītajās jomās, sniedz pacientam veselības aprūpes pakalpojumus.”

 

2.pants. Likuma mērķis

 

 

 

 

 

Likuma mērķis ir nodrošināt un aizsargāt pacientu tiesības atbilstoši vispārējiem cilvēktiesību principiem, nosakot viņu tiesisko stāvokli un likumīgās intereses attiecībā uz ārstniecību un pienākumus ārstniecības procesā, kā arī veicināt labvēlīgas attiecības un iejūtīgu attieksmi starp pacientiem, ārstniecības personām un ārstniecības iestādes darbiniekiem un sekmēt pacientu aktīvu līdzdalību ārstniecības procesā.

7.

Veselības ministrs V.Veldre

Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

„2.pants Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt pacientam iespēju īstenot un aizsargāt savas likumīgās tiesības un intereses, noteikt pacienta tiesisko stāvokli, veicināt labvēlīgas attiecības starp pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, sekmējot pacientu aktīvu līdzdalību veselības aprūpē.”.

Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt pacientam iespēju īstenot un aizstāvēt savas tiesības un intereses, noteikt pacienta tiesisko stāvokli, veicināt labvēlīgas attiecības starp pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, sekmējot pacienta aktīvu līdzdalību veselības aprūpē.

 

 

3.pants. Vispārīgie noteikumi

 

 

 

 

 

          (1) Pacienta tiesības aizliegts ierobežot viņa dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās(…) vai sociālās izcelsmes, ģimenes stāvokļa vai seksuālās orientācijas dēļ.(…). Pacienta ārstniecībā atbilstoši ārstniecības iestādes un ārstniecības personas iespējām ņem vērā pacienta dzimto valodu, personīgās intereses un kultūru.

8.

Deputāti I.Feldmane un V.Stepaņenko

Izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Nodrošinot pacientu tiesības, aizliegts pārkāpt atšķirīgas attieksmes aizlieguma principu un aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas.”

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 14.

 

 

 

9.

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās O.Kastēns

Papildināt 3.panta pirmo daļu aiz vārda “rases” ar vārdiem “etniskās piederības”.

Atbalstīts.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10.

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt 3.panta pirmo daļu pēc vārda “nacionālās” ar vārdu “etniskās” un pirmās daļas pirmo teikumu ar vārdiem “vai citu apstākļu dēļ”.

Atbalstīts.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.

Juridiskais birojs

Papildināt 3.panta 1.daļas pirmo teikumu ar vārdiem “vai citu apstākļu dēļ”;

Atbalstīts.

 

 

          (2) Atšķirīga attieksme pret pacientu pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja piederība pie noteiktas grupas ir attiecīgo tiesību īstenošanas vai pienākumu pildīšanas objektīvs un pamatots priekšnoteikums, kas ir samērīgs ar sasniedzamo tiesisko mērķi.

 

 

 

 

 

         (3) Katrai personai ir tiesības saņemt veselības stāvoklim atbilstošu ārstniecību. Ārstniecību nodrošina Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

         (4) Pacientam ir tiesības uz aktīvu līdzdalību ārstniecības procesā.

 

 

 

 

 

         (5) Pacientam ir tiesības uz ģimenes, radinieku un citu personu atbalstu un padomu visā ārstniecības procesa laikā.

 

 

 

 

 

        (6) Pacientam ir tiesības uz viņa ciešanu atvieglošanu atbilstoši pašreizējām zināšanām medicīnas jomā.

 

 

 

 

 

       (7) Pacientam ir tiesības uz kvalitatīvu pirmsnāves aprūpi un tiesības nomirt ar cieņu.

 

 

 

 

 

 

12.

Veselības ministrs V.Veldre

Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

„3.pants. Vispārīgie noteikumi

(1) Aizliegta atšķirīga attieksme pret pacientu viņa dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citu apstākļu dēļ.

 

(2) Atšķirīgas attieksmes aizliegums ietver aizliegumu pacientu tieši vai netieši diskriminēt, personas aizskaršanu un norādījumu to diskriminēt.

(3) Tieša diskriminācija pastāv, ja salīdzināmā situācijā attieksme pret pacientu saistībā ar kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem ir, bija vai var būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu.

 

(4) Netieša diskriminācija pastāv, ja salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas pacientam saistībā ar kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, izņemot gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

 

(5) Personas aizskaršana šā likuma izpratnē ir pacienta pakļaušana tādai no pacienta viedokļa nevēlamai rīcībai, kas saistīta ar kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, ja šādas rīcības mērķis vai rezultāts ir personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas, degradējošas vai aizskarošas vides radīšana.

(6) Aizliegts sodīt pacientu vai citādi tieši vai netieši radīt tai nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka pacients īsteno savu tiesību aizsardzību saistībā ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu.

 

(7) Ja strīda gadījumā pacients norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu tā tiešai vai netiešai diskriminācijai, personas aizskaršanai, norādījumam pacientu diskriminēt vai nelabvēlīgu seku radīšanai, aizskārējam jāpierāda, ka atšķirīgas attieksmes aizliegums vai aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas nav pārkāpts.

 

(8) Ja tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums vai aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas, pacientam papildus citām normatīvajos aktos noteiktajām tiesībām ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata

 

(9) Pacientam un viņa tuviniekiem ir tiesības saņemt vai noraidīt garīgo (pastorālo) aprūpi un atbalstu, kuru saskaņā ar kapelānu dienestu un reliģisko organizāciju darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem, sniedz ārstniecības iestādes kapelāns vai pacienta izvēlētās un Latvijā reģistrētas reliģiskās organizācijas garīgais darbinieks”.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 14.

 

 

 

13.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumprojekta 3.pantu ar jaunu  daļu šādā redakcijā:

“Pacientu tiesību ierobežojumus var noteikt citos likumos.”

Atbalstīts.

 

 

 

14.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

“3.pants. Vispārīgie noteikumi

(1) Nodrošinot pacienta tiesības, aizliegta atšķirīga attieksme rasu vai etniskās piederības vai citu apstākļu dēļ.

(2) Atšķirīga attieksme saistībā ar kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja šāda attieksme ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

(3) Aizliegts sodīt pacientu vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgus apstākļus, ja pacients aizstāv savas tiesības tāpēc, ka tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums.

(4) Pacientam un viņa tuviniekiem ir tiesības saņemt vai noraidīt garīgo aprūpi, kuru saskaņā ar kapelānu dienestu un reliģisko organizāciju darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem sniedz ārstniecības iestādes kapelāns.

(5) Pacientu tiesību ierobežojumus var noteikt citos likumos.

(6) Veselības aprūpe pret pacienta gribu nav pieļaujama, ja likumā nav noteikts citādi.”

 

Atbalstīts.

3.pants. Vispārīgie noteikumi

(1) Nodrošinot pacienta tiesības, aizliegta atšķirīga attieksme rasu vai etniskās piederības vai citu apstākļu dēļ.

(2) Atšķirīga attieksme saistībā ar kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja šāda attieksme ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

(3) Aizliegts sodīt pacientu vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgus apstākļus, ja pacients aizstāv savas tiesības tāpēc, ka tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums.

(4) Pacientam un viņa tuviniekiem ir tiesības saņemt vai noraidīt garīgo aprūpi, kuru saskaņā ar kapelānu dienestu un reliģisko organizāciju darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem sniedz ārstniecības iestādes kapelāns.

(5) Pacientu tiesību ierobežojumus var noteikt citos likumos.

(6) Veselības aprūpe pret pacienta gribu nav pieļaujama, ja likumā nav noteikts citādi.”

 

Atbalstīts.

3.pants. Vispārīgie noteikumi

(1) Nodrošinot pacienta tiesības, aizliegta atšķirīga attieksme rasu vai etniskās piederības vai citu apstākļu dēļ.

(2) Atšķirīga attieksme saistībā ar kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja šāda attieksme ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

(3) Aizliegts sodīt pacientu vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgus apstākļus, ja pacients aizstāv savas tiesības tāpēc, ka tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums.

(4) Pacientam un viņa tuviniekiem ir tiesības saņemt vai noraidīt garīgo aprūpi, kuru saskaņā ar kapelānu dienestu un reliģisko organizāciju darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem sniedz ārstniecības iestādes kapelāns.

(5) Pacientu tiesību ierobežojumus var noteikt citos likumos.

(6) Veselības aprūpe pret pacienta gribu nav pieļaujama, ja likumā nav noteikts citādi.

 

 

15.

Veselības ministrs V.Veldre

Pēc 3.panta papildināt likumprojektu ar jaunu pantu (pārcelts 8.pants), mainot turpmāko pantu numerāciju, šādā redakcijā:

„4.pants. Tiesības uz informāciju

(1) Pacientam ir tiesības saņemt informāciju par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām, kā arī iespējamo samaksas kārtību par veselības aprūpes pakalpojumu. Minētā informācija ir publiski pieejama.

(2) Pacientam ir tiesības zināt ārstējošo ārstu un citu veselības aprūpes procesā iesaistīto ārstniecības personu vārdu, uzvārdu, amatu, profesiju, specialitāti un kvalifikāciju.

(3) Pacientam ir tiesības saņemt no ārstējošā ārsta informāciju par savu veselības stāvokli, slimības diagnozi un prognozi, ja ticama prognoze iespējama, par veselības aprūpes norisi un izmantojamām metodēm, paredzamajiem iznākumiem un iegūtajiem rezultātiem, par iespējamo risku un blaknēm ārstniecības procesā, par alternatīvām ārstniecības iespējām, izmeklēšanas un ārstēšanas plānu, par ieteicamo dzīvesveidu. Informāciju sniedz pacientam saprotamā veidā, izskaidrojot medicīniskos terminus un ņemot vērā pacienta vecumu, briedumu un pieredzi.

(4) Atbilstoši savām profesionālajām zināšanām ārsta pienākums ir sniegt pacientam informāciju par iespējām saņemt veselības aprūpi pie citas ārstniecības personas.

(5) Pacientam ir tiesības saņemt informāciju par ārstniecības procesu arī no citām ārstniecības procesā iesaistītām ārstniecības personām atbilstoši to kompetencei.

(6) Pacientam ir tiesības informācijas sniegšanas laikā un pēc tam uzdot papildus jautājumus.

(7) Pēc veselības aprūpes ietvaros veiktas izmeklēšanas un medicīniskās iejaukšanās pacientam ir tiesības saņemt informāciju par veselības aprūpes (ārstniecības) rezultātiem, par iepriekš neparedzētu iznākumu un tā iemesliem.

(8) Izrakstoties no ārstniecības iestādes – pabeidzot vai pārtraucot ārstniecību, pacientam ir tiesības saņemt informāciju par ārstniecības iestādē saņemto ārstniecību, pamatotu izrakstīšanas iemeslu, informāciju par iespējamām slimības vai traumas sekām, nepieciešamo tālāko ārstniecību un rekomendācijas, kā arī citu informāciju.

(9) Pacientam ir tiesības šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā, septītajā un astotajā daļā minēto informāciju saņemt rakstveidā.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 16.

 

 

 

 

 

(10) Pacientam informāciju var nesniegt tikai tādā gadījumā, ja ārsta rīcībā ir ziņas vai fakti, ka informācijas saņemšana būtiski apdraud pacienta vai citu personu veselību vai dzīvību.

(11) Pacientam ir tiesības atteikties saņemt šajā pantā minēto informāciju. Minētajā gadījumā viņš attiecīgo lēmumu apliecina ar parakstu pacienta medicīniskajā dokumentā.”.

 

 

 

 

16.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4.pants. Tiesības uz informāciju

 

(1) Pacientam ir tiesības uz informāciju par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām un veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas kārtību. Minētā informācija ir publiski pieejama.

 

(2) Pacientam ir tiesības zināt ārstējošo ārstu un citu veselības aprūpes procesā iesaistīto ārstniecības personu vārdu, uzvārdu, amatu, profesiju, specialitāti un kvalifikāciju.

 

(3) Pacientam ir tiesības, ja tas profesionāli iespējams, saņemt no ārstējošā ārsta informāciju par savu veselības stāvokli, tajā skaitā slimības diagnozi, ārstēšanas, izmeklēšanas un rehabilitācijas plānu, prognozi un sekām, arī slimības radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem, profilakses iespējām, kā arī pēc veselības aprūpes ietvaros veiktas izmeklēšanas un medicīniskās iejaukšanās, pacientam ir tiesības saņemt informāciju par ārstniecības rezultātiem, par iepriekš neparedzētu iznākumu un tā iemesliem.

 (4) Pacientam ir tiesības saņemt informāciju par ārstniecību  arī no citām viņa ārstniecībā iesaistītām ārstniecības personām atbilstoši to kompetencei.

(5) Pacientam ir tiesības informācijas sniegšanas laikā un pēc tam uzdot papildu jautājumus.

(6) Informāciju sniedz pacientam saprotamā formā, izskaidrojot medicīniskus terminus un ņemot vērā pacienta vecumu, briedumu un pieredzi.

 (7)  Pacientam ir tiesības pēc ārstniecības vai kāda tās posma pabeigšanas  (izrakstoties no ārstniecības iestādes), saņemt informāciju (izrakstu no medicīniskiem dokumentiem)  par viņam sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem un ārstniecības pabeigšanas pamatojumu, kā arī veikto diagnostisko izmeklējumu un funkcionēšanas novērtējumu rezultātus (kopijas), norādījumus un rekomendācijas par nepieciešamo turpmāko ārstniecību un sociālajiem pakalpojumiem un, ja tas nepieciešams pacienta veselības stāvokļa dēļ, saņemt nosūtījumu uz citu ārstniecības iestādi ārstniecības turpināšanai.

(8) Pacientam informāciju var nesniegt tikai tādā gadījumā, ja ārsta rīcībā ir ziņas vai fakti, ka informācijas saņemšana būtiski apdraud pacienta vai citu personu veselību vai dzīvību.

(9) Pacientam ir tiesības atteikties saņemt šajā pantā minēto informāciju. Šādā gadījumā viņš attiecīgo lēmumu apliecina ar parakstu savā medicīniskajā dokumentā.”

 

 

Atbalstīts.

4.pants. Tiesības uz informāciju

 

(1) Pacientam ir tiesības uz informāciju par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām un veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas kārtību. Minētā informācija ir publiski pieejama.

 

(2) Pacientam ir tiesības zināt ārstējošo ārstu un citu veselības aprūpes procesā iesaistīto ārstniecības personu vārdu, uzvārdu, amatu, profesiju, specialitāti un kvalifikāciju.

 

(3) Pacientam ir tiesības, ja tas profesionāli iespējams, saņemt no ārstējošā ārsta informāciju par savu veselības stāvokli, tajā skaitā slimības diagnozi, ārstēšanas, izmeklēšanas un rehabilitācijas plānu, prognozi un sekām, arī slimības radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem, profilakses iespējām, kā arī pēc veselības aprūpes ietvaros veiktas izmeklēšanas un medicīniskās iejaukšanās, pacientam ir tiesības saņemt informāciju par  ārstniecības rezultātiem, par iepriekš neparedzētu iznākumu un tā iemesliem.

 (4) Pacientam ir tiesības saņemt informāciju par ārstniecību  arī no citām viņa ārstniecībā iesaistītām ārstniecības personām atbilstoši to kompetencei.

(5) Pacientam ir tiesības informācijas sniegšanas laikā un pēc tam uzdot papildu jautājumus.

(6) Informāciju sniedz pacientam saprotamā formā, izskaidrojot medicīniskus terminus un ņemot vērā pacienta vecumu, briedumu un pieredzi.

 (7)  Pacientam ir tiesības pēc ārstniecības vai kāda tās posma pabeigšanas  (izrakstoties no ārstniecības iestādes), saņemt informāciju (izrakstu no medicīniskiem dokumentiem)  par viņam sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem un ārstniecības pabeigšanas pamatojumu, kā arī veikto diagnostisko izmeklējumu un funkcionēšanas novērtējumu rezultātus (kopijas), norādījumus un rekomendācijas par nepieciešamo turpmāko ārstniecību un sociālajiem pakalpojumiem un, ja tas nepieciešams pacienta veselības stāvokļa dēļ, saņemt nosūtījumu uz citu ārstniecības iestādi ārstniecības turpināšanai.

(8) Pacientam informāciju var nesniegt tikai tādā gadījumā, ja ārsta rīcībā ir ziņas vai fakti, ka informācijas saņemšana būtiski apdraud pacienta vai citu personu veselību vai dzīvību.

(9) Pacientam ir tiesības atteikties saņemt šajā pantā minēto informāciju. Šādā gadījumā viņš attiecīgo lēmumu apliecina ar parakstu savā medicīniskajā dokumentā.

 

4.pants. Tiesības uz ārstniecību

 

 

 

 

 

(1) Pacientam ir tiesības uz laipnu attieksmi, kvalitatīvu un kvalificētu ārstniecību neatkarīgi no slimības rakstura un smaguma pakāpes.

 

 

 

 

 

(2) Pacientam ir tiesības uz savlaicīgu ārstniecību. Ja savlaicīga ārstniecība nav iespējama, pacientam ir tiesības saņemt no ārstniecības personas, pie kuras pacients vērsies pēc palīdzības, vai ārstniecības iestādes informāciju par iemesliem, kādēļ nepieciešamo palīdzību konkrētajā iestādē nav iespējams saņemt nekavējoties, kā arī par laiku, kad to varēs saņemt.

17.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt 4.panta otro daļu ar vārdiem “vai kur tādu palīdzību var saņemt. Pacientam ir tiesības saņemt rakstisku nosūtījumu - griezties pie cita ārsta.”

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 19.

 

 

(3) Pacientam ir tiesības saņemt no visām ārstniecības personām, ārstnie­cības iestādes darbiniekiem un ārstniecības iestādēm, kas iesaistītas ārstniecībā, nepārtrauktu ārstniecību.

 

 

 

 

 

(4) Ja ārstniecības iespējas ir ierobežotas vai iespējama vairāku veidu ārstniecība, pacientam ir tiesības uz ārsta nediskriminējoši un taisnīgi veiktu izvēli, kuras pamatā ir medicīniski kritēriji.

 

 

 

 

 

(5) Pirms izrakstīšanas no ārstniecības iestādes pacientam ir tiesības saņemt attiecīgā lēmuma pamatojumu.

 

 

 

 

 

 (6) Pacientam ir tiesības uz ārstniecību mājas apstākļos, ja viņa veselības stāvoklis to atļauj.

 

 

 

 

 

 

18.

Veselības ministrs V.Veldre

Izteikt 4.pantu (pēc jaunās numerācijas  5. pants)  šādā redakcijā:

 

 „5.pants. Tiesības uz ārstniecību

(1) Katrai personai ir tiesības saņemt veselības stāvoklim atbilstošu veselības aprūpi.

 

(2) Pacientam ir tiesības uz laipnu attieksmi, kvalitatīvu un kvalificētu veselības aprūpi neatkarīgi no slimības rakstura un smaguma pakāpes.

 

(3) Pacientam ir tiesības uz ģimenes, radinieku un citu personu atbalstu un padomu visā ārstniecības procesa laikā.

 

(4) Pacientam ir tiesības uz savlaicīgu ārstniecību. Ja savlaicīga ārstniecība nav iespējama, pacientam ir tiesības saņemt no ārstniecības personas, pie kuras pacients vērsies pēc palīdzības, vai ārstniecības iestādes informāciju par iemesliem, kādēļ nepieciešamo palīdzību konkrētajā iestādē nav iespējams saņemt nekavējoties un par laiku, kad to varēs saņemt, kā arī par citu veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēju, kas pacientam nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu var sniegt.

(5) Pacientam ir tiesības saņemt no visām ārstniecības personām un ārstniecības iestādēm, kas iesaistītas ārstniecībā, nepārtrauktu ārstniecību.

(6) Ja ārstniecības iespējas ir ierobežotas vai iespējama vairāku veidu ārstniecība, pacientam ir tiesības uz ārsta nediskriminējoši un taisnīgi veiktu izvēli, kuras pamatā ir medicīniski kritēriji.

(7) Pirms izrakstīšanas no ārstniecības iestādes pacientam ir tiesības saņemt attiecīgā lēmuma pamatojumu vismaz 24 stundas pirms plānotās izrakstīšanas.

(8) Pacientam ir tiesības izrakstīties no ārstniecības iestādes, ja vien pacienta veselības stāvoklis neapdraud citu personu drošību vai veselību. Minētās pacienta tiesības var ierobežot tikai Ārstniecības likumā un Epidemioloģiskās drošības likumā noteiktajos gadījumos. Ārstējošais ārsts pacienta lēmumu par izrakstīšanos norāda medicīniskajā dokumentācijā.

(9) Ja pacients atstājis ārstniecības iestādi bez iepriekšējas ārstējošā ārsta informēšanas (brīdināšanas), ārstējošais ārsts to norāda medicīniskajā dokumentācijā un informē kompetentās iestādes, ja pacienta veselības stāvoklis apdraud citu personu drošību vai veselību.

(10) Pacientam ir tiesības uz ārstniecību mājas apstākļos, ja viņa veselības stāvoklis to atļauj.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 19.

 

 

 

19.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt 4.pantu (pēc jaunās numerācijas 5.pants) šādā redakcijā:

5.pants. Tiesības uz ārstniecību

(1) Katrai personai ir tiesības saņemt veselības stāvoklim atbilstošu veselības aprūpi.

(2) Pacientam ir tiesības uz laipnu attieksmi, kvalitatīvu un kvalificētu veselības aprūpi neatkarīgi no slimības rakstura un smaguma.

(3) Pacientam ir tiesības uz ģimenes, radinieku un citu personu atbalstu un padomu visā ārstniecības laikā.

(4) Pacientam ir tiesības uz savlaicīgu ārstniecību. Ārstniecības iestāde, kurā pacients vērsies, sniedz informāciju par palīdzības saņemšanas iespējām un termiņiem, kā arī par citiem atbilstoša pakalpojuma sniedzējiem.

(5) Pacientam ir tiesības saņemt no visām ārstniecības iestādēm, kas iesaistītas viņa ārstniecībā, pēctecīgu ārstniecību.

(6) Ja ārstniecības iespējas ir ierobežotas vai pieļaujama vairāku veidu ārstniecība, pacientam ir tiesības uz nediskriminējošu un taisnīgu ārsta veiktu izvēli, kuras pamatā ir medicīniski kritēriji.

(7) Pacientam ir   tiesības uz  tādu ārstniecību, kura veikta   tikai to personu klātbūtnē, kas ir tieši iesaistītas ārstniecībā. . Pacients var piekrist citu personu klātbūtnei vai pieprasīt citu personu klātbūtni ārstniecības laikā,  ja tas netraucē ārstniecību.

 (8) Ja pacients ir pārtraucis ārstniecību un atstājis ārstniecības iestādi, par to neinformējot ārstējošo ārstu vai ārstniecības iestādi, to norāda medicīniskajos dokumentos. Ja pacients ir nepilngadīga persona vai persona, kura sava veselības stāvokļa, vecuma vai nepietiekamā brieduma dēļ nav spējīga par sevi parūpēties, ārstniecības iestāde nekavējoties informē pacienta likumisko pārstāvi (vecāki, aizbildnis, aizgādnis), bet, ja tāda nav, — ģimenes locekļus vai tuvāko radinieku. Ārstniecības iestāde nekavējoties informē kompetentās iestādes, ja pacients sava veselības stāvokļa dēļ apdraud citu personu drošību vai veselību.

(9) Pacientam ir tiesības uz ārstniecību mājas apstākļos, ja viņa veselības stāvoklis un sociālā situācija to atļauj.

 

 

Atbalstīts.

5.pants. Tiesības uz ārstniecību

(1) Katrai personai ir tiesības saņemt veselības stāvoklim atbilstošu veselības aprūpi.

(2) Pacientam ir tiesības uz laipnu attieksmi, kvalitatīvu un kvalificētu veselības aprūpi neatkarīgi no slimības rakstura un smaguma.

(3) Pacientam ir tiesības uz ģimenes, radinieku un citu personu atbalstu un padomu visā ārstniecības laikā.

(4) Pacientam ir tiesības uz savlaicīgu ārstniecību. Ārstniecības iestāde, kurā pacients vērsies, sniedz informāciju par palīdzības saņemšanas iespējām un termiņiem, kā arī par citiem atbilstoša pakalpojuma sniedzējiem.

(5) Pacientam ir tiesības saņemt no visām ārstniecības iestādēm, kas iesaistītas viņa ārstniecībā, pēctecīgu ārstniecību.

(6) Ja ārstniecības iespējas ir ierobežotas vai pieļaujama vairāku veidu ārstniecība, pacientam ir tiesības uz nediskriminējošu un taisnīgu ārsta veiktu izvēli, kuras pamatā ir medicīniski kritēriji.

(7) Pacientam ir   tiesības uz  tādu ārstniecību, kura veikta   tikai to personu klātbūtnē, kas ir tieši iesaistītas ārstniecībā. . Pacients var piekrist citu personu klātbūtnei vai pieprasīt citu personu klātbūtni ārstniecības laikā,, ja tas netraucē ārstniecību.

 (8) Ja pacients ir pārtraucis ārstniecību un atstājis ārstniecības iestādi, par to neinformējot ārstējošo ārstu vai ārstniecības iestādi, to norāda medicīniskajos dokumentos. Ja pacients ir nepilngadīga persona vai persona, kura sava veselības stāvokļa, vecuma vai nepietiekamā brieduma dēļ nav spējīga par sevi parūpēties, ārstniecības iestāde nekavējoties informē pacienta likumisko pārstāvi (vecāki, aizbildnis, aizgādnis), bet, ja tāda nav, — ģimenes locekļus vai tuvāko radinieku. Ārstniecības iestāde nekavējoties informē kompetentās iestādes, ja pacients sava veselības stāvokļa dēļ apdraud citu personu drošību vai veselību.

(9) Pacientam ir tiesības uz ārstniecību mājas apstākļos, ja viņa veselības stāvoklis un sociālā situācija to atļauj.

 

 

 

20.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu “Pacienta tiesības uz informāciju

 

(1) Pacientam ir tiesības saņemt informāciju par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām, kā arī iespējamo samaksas kārtību par veselības aprūpes pakalpojumu. Minētā informācija ir publiski pieejama.

(2) Pacientam ir tiesības zināt ārstējošo ārstu un citu veselības aprūpes procesā iesaistīto ārstniecības personas vārdu, uzvārdu, amatu, profesiju, specialitāti un kvalifikāciju.

(3) Pacientam ir tiesības saņemt no ārstējošā ārsta informāciju par savu veselības stāvokli, slimības diagnozi un prognozi, ja ticama prognoze iespējama, ārstniecībā izmantojamo metodi un iegūtajiem rezultātiem, par iespējamo risku un blaknēm ārstniecības procesā, par alternatīvām ārstniecības iespējām, izmeklēšanas un ārstēšanas plānu. Informāciju sniedz pacientam saprotamā veidā, izskaidrojot medicīniskos terminus un ņemot vērā pacienta vecumu, briedumu un pieredzi.

(4) Atbilstoši savām profesionālajām zināšanām ārsta pienākums ir sniegt pacientam informāciju par iespējām saņemt ārstniecību pie citas ārstniecības personas.

(5) Pacientam ir tiesības saņemt informāciju par ārstniecības procesu arī no citām ārstniecības procesā iesaistītām ārstniecības personām atbilstoši to kompetencei.

(6) Izrakstoties no ārstniecības iestādes – pabeidzot vai pārtraucot ārstniecību, pacientam ir tiesības saņemt Izrakstu – epikrīzi, kurā ir apkopota informācija par ārstniecības iestādē saņemto ārstniecību, pamatota izrakstīšana, sniegta informācija par iespējamām slimības vai traumas sekām, nepieciešamo tālāko ārstniecību un rekomendācijām, un citu informāciju.

(7) Pacientam informāciju var nesniegt tikai tādā gadījumā, ja ārsta rīcībā ir ziņas vai fakti, ka informācijas saņemšana būtiski apdraud pacienta vai citu personu veselību vai dzīvību.

(8) Pacientam ir tiesības atteikties saņemt šajā pantā minēto informāciju. Minētajā gadījumā viņš attiecīgo lēmumu apliecina ar parakstu pacienta medicīniskajā dokumentā”.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 16.

 

 

5.pants. Piekrišana ārstniecībai

 

 

 

 

 

 (1) Ārstniecība ir pieļaujama, ja pacients par to ir informēts un devis savu piekrišanu.

 

(2) Ja pacients pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, lēmumu pieņem pacienta laulātais. Ja pacientam nav laulātā, tiesības pieņemt lēmumu par ārstniecību ir pacienta pilngadīgajiem lejupējiem radiniekiem taisnā līnijā. Ja pacientam nav pilngadīgu lejupējo radinieku taisnā līnijā, tiesības pieņemt lēmumu par ārstniecību ir augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā

 

(3) Ja pacienta pilngadīgie lejupējie radini eki taisnā līnijā vai attiecīgi augšupējie radinieki taisnā līnijā nevar pieņemt lēmumu par ārstniecību, lēmumu pieņem ārstējošais ārsts, pēc iespējas ņemot vērā pacienta intereses.

 

(4) Ja pacients atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā, lēmumu par ārstniecību pieņem pacienta likumīgais pārstāvis, pēc iespējas ņemot vērā pacienta gribu.

 

(5) Ja vilcināšanās apdraud pacienta dzīvību un nav iespējams saņemt pacienta, viņa laulātā, pilngadīgo lejupējo vai augšupējo radinieku taisnā līnijā vai likumīgā pārstāvja piekrišanu, ārstniecības persona atbilstoši kompetencei veic neatliekamus nepieciešamos pasākumus. Šādos gadījumos izmeklēšanas un ārstēšanas plānu apstiprina un lēmumu pieņem ārstu konsilijs, izņemot gadījumu, ja jāsniedz pirmā vai neatliekamā medicīniskā palīdzība. Lēmumu pieņem, pēc iespējas ņemot vērā pacienta intereses.

 

(6) Pacientu aizliegts ārstēt pret viņa gribu, ja veselības aprūpes jomu regulējošajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

 

21.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

22.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likumprojekta 5. panta otro daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Pacients var pilnvarot arī citu personu, kura viņa vietā piekrīt ārstniecībai. Šādu piekrišanu pievieno pacienta medicīniskajiem dokumentiem. Ja attiecīgi lejupējie vai augšupējie radinieki taisnā līnijā vai cita pilnvarota persona atsakās dot savu piekrišanu, bet ārsts vai cits veselības aprūpes darbinieks uzskata, ka iejaukšanās ir pacienta interesēs, tad lēmums neatliekami jāpieņem tiesai.”

 

 

 

Veselības ministrs V.Veldre

Izteikt 5.pantu (pēc jaunās numerācijas 6.pants) šādā redakcijā:

„6.pants. Piekrišana ārstniecībai

(1) Ārstniecība ir pieļaujama, ja pacients ir devis informētu piekrišanu. Pacientam ir tiesības pirms informētās piekrišanas došanas uzdot ārstam jautājumus un saņemt atbildes no ārsta.

  (2)      Informēto piekrišanu pacients var dot mutiski, rakstiski vai ar tādām darbībām, kas nepārprotami apliecina piekrišanu. Gan pacientam, gan ārstniecības personai ir tiesības pieprasīt informēto piekrišanu noformēt rakstveidā.

(3)        Ja informētā piekrišana dota rakstveidā, pacients apstiprina to ar savu parakstu, veicot ierakstu par saņemto informāciju, datumu, laiku. Rakstveida piekrišanu pievieno pacienta medicīniskajiem dokumentiem.

(4)        Pacientam ir tiesības iesniegt rakstveida pilnvaru, kurā norāda personu, kura ir tiesīga pacienta vietā piekrist ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei, kā arī saņemt informāciju saskaņā ar šā likuma 4.pantā noteikto (turpmāk – pacienta pilnvarotā persona). Šādu piekrišanu pievieno pacienta medicīniskajiem dokumentiem. Ja pacients nespēj dot rakstveida pilnvaru, viņš pilnvaru var dod mutiski divu liecinieku klātbūtnē.

(5)        Ja pacients nav norādījis personu, kas viņa vietā var pieņemt lēmumu, tad tiesības pieņemt lēmumu par informēto piekrišanu ārstniecībai ir pilngadīgām un rīcībspējīgām personām, kuras dzīvo ar pacientu vienā ģimenē (turpmāk –tuvākie radinieki), šādā kārtībā:

1)         pacienta laulātajam;

2)         pacienta bērniem;

3)         pacienta vecākiem;

4)         pacienta brālim vai māsai;

5)         pacienta vecvecākiem;

6)         pacienta mazbērniem.

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.23.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 23.

 

 

 

 

(6) Ja pacients atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā, piekrišanu ārstniecībai dod pacienta likumiskais pārstāvis, pēc iespējas ņemot vērā pacienta gribu. Piekrišanu   nepilngadīgā pacienta ārstniecībai dod šī likuma 14.pantā norādītajā kārtībā. 

(7)        Ja pacienta tuvākie radinieki, kuriem ir vienādas tiesības pieņemt lēmumu pacienta vietā, nevar pieņemt vienotu lēmumu dot piekrišanu ārstniecībai, tad lēmumu, kurš vislabvēlīgāk varētu ietekmēt pacienta veselības stāvokli, pieņem ārstējošais ārsts.

(8)        Ja pacients nav norādījis personu, kura ir tiesīga viņa vietā piekrist ārstniecībai, un pacientam nav tuvāko radinieku vai likumiskā pārstāvja, tad lēmumu par ārstniecību, kas vislabvēlīgāk varētu ietekmēt pacienta veselības stāvokli, pieņem ārstu konsīlijs.

(9)        Gadījumos, kad vilcināšanās apdraud pacienta dzīvību un nav iespējams saņemt pacienta, pacienta pilnvarotās personas, šā panta piektajā daļā minēto pacienta tuvāko radinieku vai likumiskā pārstāvja piekrišanu, ārstniecības persona savas kompetences ietvaros veic neatliekamus pasākumus - izmeklēšanu, ārstēšanu un ķirurģisku iejaukšanos. Šādos gadījumos izmeklēšanas un ārstēšanas plānu apstiprina un lēmumu pieņem ārstu konsīlijs, izņemot gadījumu, kad jāsniedz pirmā vai neatliekamā medicīniskā palīdzība.

(10)      Pacients var aizliegt tuvākajiem radiniekiem izmantot tiesības pacienta vietā saņemt informāciju, pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai vai ārstniecībā izmantojamo metodi. Šādu pacienta lēmumu pievieno pacienta medicīniskajai dokumentācijai.

(11)      Ja pacienta pilnvarotā persona, pacienta tuvākais radinieks vai likumiskais pārstāvis atsakās dot savu piekrišanu pacienta ārstēšanai, bet ārsts uzskata, ka ārstnieciskā iejaukšanās ir pacienta interesēs, tad lēmumu par ārstniecību pieņem ārstu konsīlijs.

(12) Ķirurģiskās iejaukšanās laikā ārstējošam ārstam bez pacienta piekrišanas ir tiesības veikt iepriekš neplānotu ārstēšanu, ja pacientam sniedzama neatliekamā medicīniskā palīdzība vai neveiktā ārstēšana pacientam radīs nesalīdzināmi lielāku kaitējumu.

(13)Veselības aprūpe pret pacienta gribu nav pieļaujama, ja likumā nav noteikts citādi.”

 

 

 

 

23.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

6.pants. Piekrišana ārstniecībai

(1) Ārstniecība ir pieļaujama, ja pacients ir devis informēto piekrišanu. Pacientam ir tiesības pirms informētās piekrišanas došanas uzdot jautājumus un saņemt atbildes. 

(2) Informēto piekrišanu pacients var dot mutvārdos, rakstveidā vai ar tādām darbībām, kas nepārprotami apliecina piekrišanu. Gan pacientam, gan ārstniecības personai ir tiesības pieprasīt informēto piekrišanu noformēt rakstveidā.

(3) Ja informētā piekrišana dota rakstveidā, pacients apstiprina to ar savu parakstu, norādot datumu un laiku. Rakstveida piekrišanu pievieno pacienta medicīniskajiem dokumentiem.

(4) Ja pacients sava veselības stāvokļa, vecuma vai nepietiekamā brieduma dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei ir pacienta laulātajam, bet, ja tāda nav, — pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam šādā secībā:

1) pacienta bērniem;

2) pacienta vecākiem;

3) pacienta brālim vai māsai;

4) pacienta vecvecākiem;

5) pacienta mazbērniem.

(5)  Ja pacienta tuvākie radinieki, kuriem ir vienādas tiesības pieņemt lēmumu pacienta vietā, nevar vienoties par piekrišanu ārstniecībai, tad lēmumu par ārstniecību, kura vislabvēlīgāk ietekmētu pacienta veselības stāvokli, pieņem ārstējošais ārsts.

(6) Ja pacients atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā, piekrišanu ārstniecībai dod pacienta likumiskais pārstāvis, ievērojot pacienta gribu, ja tas ir iespējams.

(7)  Pacientam ir tiesības iesniegt rakstveida pilnvaru, kurā viņš norāda personu, kas būs tiesīga pacienta vietā piekrist ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei, kā arī saņemt informāciju saskaņā ar šā likuma 4.pantā noteikto (turpmāk — pacienta pilnvarotā persona), ja pacients pats nespēs pieņemt lēmumu par ārstniecību. Šādu piekrišanu pievieno pacienta medicīniskajiem dokumentiem. Ja pacients nespēj dot rakstveida pilnvaru, viņš to var dot mutvārdos divu pilngadīgu un rīcībspējīgu liecinieku klātbūtnē.

 

(8) Ja pacients nav norādījis personu, kura ir tiesīga viņa vietā piekrist ārstniecībai, un pacientam nav tuvāko radinieku vai likumiskā pārstāvja, tad lēmumu par ārstniecību, kas vislabvēlīgāk ietekmētu pacienta veselības stāvokli, pieņem ārstu konsilijs.  Gadījumos, kad vilcināšanās apdraud pacienta dzīvību un nav iespējams saņemt pacienta, pacienta pilnvarotās personas, šā panta piektajā daļā minēto pacienta tuvāko radinieku vai likumiskā pārstāvja piekrišanu, ārstniecības persona savas kompetences ietvaros veic neatliekamus pasākumus — izmeklēšanu, ārstēšanu tajā skaitā ķirurģisku iejaukšanos. Šādos gadījumos izmeklēšanas un ārstēšanas plānu apstiprina un lēmumu pieņem ārstu konsilijs, izņemot gadījumu, kad jāsniedz pirmā vai neatliekamā medicīniskā palīdzība.

(9) Pacients var rakstveidā aizliegt laulātajam vai tuvākajiem radiniekiem izmantot tiesības viņa vietā saņemt informāciju, pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei. Šādu pacienta lēmumu pievieno pacienta medicīniskajiem dokumentiem.

(10) Ja pacienta pilnvarotā persona, pacienta laulātais, tuvākais radinieks vai likumiskais pārstāvis atsakās dot piekrišanu pacienta ārs tēšanai, bet ārsts uzskata, ka medicīniska iejaukšanās ir pacienta interesēs, tad lēmumu par ārstniecību pieņem ārstu konsilijs.

(11) Ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās laikā ārstējošajam ārstam bez pacienta piekrišanas ir tiesības veikt iepriekš neplānotu ārstniecību, ja pacientam sniedzama neatliekamā medicīniskā palīdzība vai neveiktā ārstniecība radīs nesalīdzināmi lielāku kaitējumu pacienta veselībai.”

 

 

Atbalstīts.

6.pants. Piekrišana ārstniecībai

(1) Ārstniecība ir pieļaujama, ja pacients ir devis informēto piekrišanu. Pacientam ir tiesības pirms informētās piekrišanas došanas uzdot jautājumus un saņemt atbildes. 

(2) Informēto piekrišanu pacients var dot mutvārdos, rakstveidā vai ar tādām darbībām, kas nepārprotami apliecina piekrišanu. Gan pacientam, gan ārstniecības personai ir tiesības pieprasīt informēto piekrišanu noformēt rakstveidā.

(3) Ja informētā piekrišana dota rakstveidā, pacients apstiprina to ar savu parakstu, norādot datumu un laiku. Rakstveida piekrišanu pievieno pacienta medicīniskajiem dokumentiem.

(4) Ja pacients sava veselības stāvokļa, vecuma vai nepietiekamā brieduma dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei ir pacienta laulātajam, bet, ja tāda nav, — pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam šādā secībā:

1) pacienta bērniem;

2) pacienta vecākiem;

3) pacienta brālim vai māsai;

4) pacienta vecvecākiem;

5) pacienta mazbērniem.

(5)  Ja pacienta tuvākie radinieki, kuriem ir vienādas tiesības pieņemt lēmumu pacienta vietā, nevar vienoties par piekrišanu ārstniecībai, tad lēmumu par ārstniecību, kura vislabvēlīgāk ietekmētu pacienta veselības stāvokli, pieņem ārstējošais ārsts.

(6) Ja pacients atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā, piekrišanu ārstniecībai dod pacienta likumiskais pārstāvis, ievērojot pacienta gribu, ja tas ir iespējams.

(7)  Pacientam ir tiesības iesniegt rakstveida pilnvaru, kurā viņš norāda personu, kas būs tiesīga pacienta vietā piekrist ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei, kā arī saņemt informāciju saskaņā ar šā likuma 4.pantā noteikto (turpmāk — pacienta pilnvarotā persona), ja pacients pats nespēs pieņemt lēmumu par ārstniecību. Šādu piekrišanu pievieno pacienta medicīniskajiem dokumentiem. Ja pacients nespēj dot rakstveida pilnvaru, viņš to var dot mutvārdos divu pilngadīgu un rīcībspējīgu liecinieku klātbūtnē.

 

(8) Ja pacients nav norādījis personu, kura ir tiesīga viņa vietā piekrist ārstniecībai, un pacientam nav tuvāko radinieku vai likumiskā pārstāvja, tad lēmumu par ārstniecību, kas vislabvēlīgāk ietekmētu pacienta veselības stāvokli, pieņem ārstu konsilijs.  Gadījumos, kad vilcināšanās apdraud pacienta dzīvību un nav iespējams saņemt pacienta, pacienta pilnvarotās personas, šā panta piektajā daļā minēto pacienta tuvāko radinieku vai likumiskā pārstāvja piekrišanu, ārstniecības persona savas kompetences ietvaros veic neatliekamus pasākumus — izmeklēšanu, ārstēšanu tajā skaitā ķirurģisku iejaukšanos. Šādos gadījumos izmeklēšanas un ārstēšanas plānu apstiprina un lēmumu pieņem ārstu konsilijs, izņemot gadījumu, kad jāsniedz pirmā vai neatliekamā medicīniskā palīdzība.

(9) Pacients var rakstveidā aizliegt laulātajam vai tuvākajiem radiniekiem izmantot tiesības viņa vietā saņemt informāciju, pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei. Šādu pacienta lēmumu pievieno pacienta medicīniskajiem dokumentiem.

(10) Ja pacienta pilnvarotā persona, pacienta laulātais, tuvākais radinieks vai likumiskais pārstāvis atsakās dot piekrišanu pacienta ārstēšanai, bet ārsts uzskata, ka medicīniska iejaukšanās ir pacienta interesēs, tad lēmumu par ārstniecību pieņem ārstu konsilijs.

(11) Ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās laikā ārstējošajam ārstam bez pacienta piekrišanas ir tiesības veikt iepriekš neplānotu ārstniecību, ja pacientam sniedzama neatliekamā medicīniskā palīdzība vai neveiktā ārstniecība radīs nesalīdzināmi lielāku kaitējumu pacienta veselībai.

 

6.pants. Tiesības atteikties no ārstniecības

 

 

 

 

 

(1) Pacientam ir tiesības atteikties no ārstniecības vai ārstniecībā izmanto­jamās metodes vai pārtraukt ārstniecību vai ārstniecībā izmantojamo metodi.

(2) Ja pacients pats nespēj pieņemt lēmumu par atteikšanos no ārstnie­cības, attiecīgo lēmumu pieņem pacienta laulātais. Ja pacientam nav laulātā, lēmumu par atteikšanos no ārstniecības pieņem pacienta pilngadīgie lejupējie radinieki taisnā līnijā. Ja pacientam nav pilngadīgu lejupējo radinieku taisnā līnijā, lēmumu par atteikšanos no ārstniecības pieņem pacienta augšupējie radinieki taisnā līnijā.

(3) Ja pacienta pilngadīgie lejupējie vai augšupējie radinieki taisnā līnijā nevar pieņemt vienotu lēmumu par atteikšanos no ārstniecības, lēmumu pieņem ārstējošais ārsts, pēc iespējas ņemot vērā pacienta intereses.

(4) Ja pacients atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā, lēmumu par atteikšanos no ārstniecības pieņem pacienta likumīgais pārstāvis, pēc iespējas ņemot vērā pacienta gribu.

(5) Ārstējošais ārsts izskaidro pacientam, attiecīgi pacienta laulātajam, pilngadīgajiem lejupējiem vai augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā vai likumī­gajam pārstāvim pieņemtā lēmuma iespējamās sekas, kā arī izdara pacienta medicīniskajos dokumentos ierakstu par pieņemto lēmumu. Pacients, attiecīgi viņa laulātais, pilngadīgie lejupējie vai augšupējie radinieki taisnā līnijā vai likumīgais pārstāvis ierakstu apstiprina ar parakstu.

(6) Pacientam ir tiesības saņemt citu – pēc iespējas līdzvērtīgu – ārstniecībā izmantojamo metodi, ja viņš atsakās no noteiktas ārstniecībā izmantojamās metodes, neatsakoties no ārstniecības kopumā.

24.

Veselības ministrs V.Veldre

Izteikt 6.pantu (pēc jaunās numerācijas 7.pants) šādā redakcijā:

„ 7.pants. Tiesības atteikties no ārstniecības

 

(1) Pacientam ir tiesības atteikties no ārstniecības pirms tās uzsākšanas,  no ārstniecībā izmantojamās metodes, neatsakoties no ārstniecības kopumā, vai atteikties no ārstniecības  ārstniecības laikā.

 (2) Ārstējošais ārsts izskaidro pacientam šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma iespējamās sekas, atzīmējot pieņemto lēmumu pacienta medicīniskajos dokumentos. Pēc informācijas saņemšanas pacients ar savu parakstu medicīniskajā dokumentā apstiprina lēmumu par atteikšanos no ārstniecības vai tās pārtraukšanu, vai par atteikšanos no ārstniecībā izmantojamās metodes, norādot saņemto informāciju, Ja pacients atsakās rakstveidā apliecināt atteikšanos, ārsts pieaicina divus pilngadīgus un rīcībspējīgus lieciniekus, kuri ar savu parakstu apliecina, ka pacients ir pieņēmis šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu.  Atteikšanos pievieno medicīniskajiem  dokumentiem

(3) Ja pacients atrodas aizgādnībā, tad lēmumu par atteikšanos no ārstniecības pieņem pacienta likumiskais pārstāvis, ievērojot pacienta gribu, ja tas ir iespējams.

(4) Pacientam ir tiesības iesniegt rakstveida pilnvaru, kurā viņš norāda personu, kas būs tiesīga pacienta vietā atteikties no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes, kā arī saņemt informāciju saskaņā ar šā likuma 4.pantā noteikto, ja pacients pats nespēs pieņemt lēmumu par atteikšanos no ārstniecības. Šādu atteikšanos pievieno pacienta medicīniskajiem dokumentiem. Ja pacients nespēj dot rakstveida pilnvaru, viņš to var dod mutvārdos divu pilngadīgu un rīcībspējīgu liecinieku klātbūtnē.

(5) Ja pacients nav spējīgs izteikt savu gribu, jāņem vērā viņa iepriekš izteiktā griba par medicīnisko iejaukšanos.

Atbalstīts.

 

7.pants. Tiesības atteikties no ārstniecības

 

(1) Pacientam ir tiesības atteikties no ārstniecības pirms tās uzsākšanas,  no ārstniecībā izmantojamās metodes, neatsakoties no ārstniecības kopumā, vai atteikties no ārstniecības  ārstniecības laikā.

 (2) Ārstējošais ārsts izskaidro pacientam šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma iespējamās sekas, atzīmējot pieņemto lēmumu pacienta medicīniskajos dokumentos. Pēc informācijas saņemšanas pacients ar savu parakstu medicīniskajā dokumentā apstiprina lēmumu par atteikšanos no ārstniecības vai tās pārtraukšanu, vai par atteikšanos no ārstniecībā izmantojamās metodes, norādot saņemto informāciju, Ja pacients atsakās rakstveidā apliecināt atteikšanos, ārsts pieaicina divus pilngadīgus un rīcībspējīgus lieciniekus, kuri ar savu parakstu apliecina, ka pacients ir pieņēmis šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu.  Atteikšanos pievieno medicīniskajiem  dokumentiem

(3) Ja pacients atrodas aizgādnībā, tad lēmumu par atteikšanos no ārstniecības pieņem pacienta likumiskais pārstāvis, ievērojot pacienta gribu, ja tas ir iespējams.

(4) Pacientam ir tiesības iesniegt rakstveida pilnvaru, kurā viņš norāda personu, kas būs tiesīga pacienta vietā atteikties no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes, kā arī saņemt informāciju saskaņā ar šā likuma 4.pantā noteikto, ja pacients pats nespēs pieņemt lēmumu par atteikšanos no ārstniecības. Šādu atteikšanos pievieno pacienta medicīniskajiem dokumentiem. Ja pacients nespēj dot rakstveida pilnvaru, viņš to var dod mutvārdos divu pilngadīgu un rīcībspējīgu liecinieku klātbūtnē.

(5) Ja pacients nav spējīgs izteikt savu gribu, jāņem vērā viņa iepriekš izteiktā griba par medicīnisko iejaukšanos.

 

 

7.pants. Tiesības izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi

 

 

 

8.pants. Tiesības izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi

 

 

Pacientam ir tiesības izvēlēties, kā arī mainīt ārstējošo ārstu un ārstniecības iestādi.

25.

 

 

 

 

 

 

 

26.

 

 

27.

Veselības ministrs V.Veldre

Izteikt 7.pantu (pēc jaunās numerācijas 8.pants)  šādā redakcijā:

„8.pants.Tiesības izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi

Pacientam ir tiesības izvēlēties, kā arī mainīt ārstu un ārstniecības iestādi.”.

 

Juridiskais birojs

Izslēgt 7.pantā vārdu “ārstējošo”.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt 7.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Gadījumā, ja pacients uzskata, ka viņam ir nepie ciešama ārsta- speciālista palīdzība, pacientam ir tiesības griezties pie attiecīgā ārsta bez ģimenes ārsta norīkojuma.”

 

 

Atbalstīts.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts.

 

 

 

Nav atbalstīts.

 

Pacientam ir tiesības izvēlēties, kā arī mainīt ārstu un ārstniecības iestādi.

 

 

8.pants. Tiesības uz informāciju

28.

Sociālo un darba lietu komisija

Izslēgt 8.pantu (pārcelts un izteikts kā 4.pants)

Atbalstīts.

 

 

 

(1) Pacientam ir tiesības saņemt informāciju par ārstniecību un ārstniecības pakalpojumu saņemšanas iespējām, kā arī iespējamo samaksas kārtību par ārstniecības pakalpojumu. Minētā informācija ir publiski pieejama.

29.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt 8.panta pirmajā daļā vārdu “ārstniecība” ar vārdiem “veselības aprūpe” attiecīgajā locījumā.

 

Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.16.

 

 

(2) Pacientam ir tiesības zināt ārstējošā ārsta un citu ārstniecības procesā iesaistīto ārstniecības personu vārdu, uzvārdu, amatu un kvalifikāciju.

(3) Pacientam ir tiesības saņemt no ārstējošā ārsta informāciju par savu veselības stāvokli, slimības diagnozi un prognozi, ārstniecībā izmantojamo metodi un iegūtajiem rezultātiem, par iespējamo risku un blaknēm ārstniecības procesā, ārstniecībai izrakstīto medikamentu analogu izvēles iespējām, izmeklē­šanas un ārstēšanas plānu. Informāciju sniedz pacientam saprotamā veidā, izskaidrojot medicīniskos terminus un ņemot vērā pacienta vecumu, briedumu un pieredzi.

 

 

 

 

 

 (4) Atbilstoši savām profesionālajām zināšanām ārsta pienākums ir sniegt pacientam informāciju par iespējām saņemt ārstniecību pie citas ārstniecības personas.

(5) Pacientam ir tiesības saņemt informāciju par ārstniecības procesu arī no citām ārstniecības procesā iesaistītām ārstniecības personām atbilstoši to kompetencei..

(6) Pacientam informāciju var nesniegt tikai tādā gadījumā, ja informā­cijas saņemšana būtiski apdraud pacienta vai citu personu veselību vai dzīvību.

(7) Pacientam ir tiesības atteikties saņemt šajā pantā minēto informāciju. Minētajā gadījumā viņš attiecīgo lēmumu apliecina ar parakstu pacienta medicīniskajā dokumentā.

30.

Juridiskais birojs

Izslēgt 8.panta ceturtajā daļā vārdus “atbilstoši savām profesionālajām zināšanām”.

 

 

 

Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 16.

 

 

9.pants. Informācijas saņemšanas veids

31.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 9.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“9.pants. Tiesības iepazīties ar medicīniskajiem dokumentiem”.

 

Atbalstīts.

 

 

(1) Pacientam ir tiesības iepazīties ar saviem medicīniskajiem dokumentiem. Pacientam ir tiesības pieprasīt izrakstus un norakstus, kā arī saņemt minēto dokumentu kopijas atbilstoši ārstniecības iestādē apstiprinātam cenrādim. Izrakstus un norakstus pacients saņem triju darbdienu laikā pēc to pieprasīšanas.

(2) Pacientam ir tiesības ārstniecības personas vai ārstniecības iestādes darbinieka klātbūtnē ierakstīt piezīmi medicīniskajos dokumentos tam īpaši atvēlētā vietā, ja viņš uzskata, ka informācija attiecīgajos dokumentos ir kļūdaina vai neprecīza.

(3) Ārstējošais ārsts izskaidro pacientam viņa medicīniskajos dokumentos izdarīto ierakstu satura nozīmi.

32.

Veselības ministrs V.Veldre

Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

„9.pants. Tiesības iepazīties ar medicīniskajiem dokumentiem

(1)        Pacientam ir tiesības iepazīties ar saviem medicīniskajiem dokumentiem. Pacientam ir tiesības pieprasīt izrakstus un norakstus, kā arī saņemt minēto dokumentu kopijas atbilstoši ārstniecības iestādē apstiprinātam cenrādim. Izrakstus un norakstus pacients saņem triju darbdienu laikā pēc to pieprasīšanas.

(2)        Pacientam ir tiesības saņemt informāciju par pacienta medicīniskajos dokumentos iekļautās informācijas izmantošanu saskaņā ar šajā likumā un Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto.

(3)        Pacientam ir tiesības lūgt ārstējošam ārstam veikt papildinājumus vai labojumus medicīniskajā dokumentācijā, ja pacients pamatoti uzskata, ka informācija norādīta neprecīzi vai kļūdaini. Veicot labojumus medicīniskajā dokumentācijā, nodrošina kļūdainās informācijas saglabāšanu, attiecīgi to precizējot vai papildinot.

(4)Ja pacienta medicīniskā dokumentācija satur informāciju par citas personas sensitīvajiem datiem vai informāciju, kuru ir sniegusi trešā persona ar lūgumu to neizpaust pacientam, pacienta tiesības iepazīties ar medicīniskajiem dokumentiem nodrošina tiktāl, cik tas neskar trešās personas tiesības.

Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

9.pants. Tiesības iepazīties ar medicīniskajiem dokumentiem

(1) Pacientam ir tiesības iepazīties ar saviem medicīniskajiem dokumentiem. Pacientam ir tiesības pieprasīt un saņemt izrakstus, norakstus un kopijas, kā arī saņemt minēto dokumentu kopijas atbilstoši ārstniecības iestādē apstiprinātajam cenrādim, izņemot Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto gadījumu. Izrakstus, norakstus un kopijas pacients saņem triju darbdienu laikā pēc to pieprasīšanas.

(2) Pacientam ir tiesības saņemt informāciju par viņa medicīniskajos dokumentos iekļautās informācijas izmantošanu saskaņā ar šajā likumā un Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto.

(3) Pacientam ir tiesības lūgt, lai ārstējošais ārsts veic papildinājumus vai labojumus medicīniskajos dokumentos, ja viņš pamatoti uzskata, ka informācija ir neprecīza vai kļūdaina. Veicot labojumus medicīniskajos dokumentos, ārstniecības persona nodrošina kļūdainās informācijas saglabāšanu, attiecīgi to precizējot vai papildinot un par to informējot ārstējošo ārstu.

(4) Ja pacienta medicīniskajos dokumentos ir informācija par citas personas sensitīvajiem datiem vai informācija, kuru sniegusi trešā persona, bet lūgusi to neizpaust pacientam, pacienta tiesības iepazīties ar medicīniskajiem dokumentiem nodrošina tiktāl, cik tas neskar trešās personas tiesības.

 

10.pants. Tiesības uz privātuma neaizskaramību

 

 

 

 

 

(1) Pacientam ārstniecības iestādē nodrošina privātuma neaizskaramību, īpaši laikā, kad pacientu izmeklē vai ārstē.

(2) Ārstniecību atļauts veikt tikai to personu klātbūtnē, kuras ir tieši iesaistītas ārstniecības procesā. Pacients var piekrist citu personu klātbūtnei ārstniecības procesā vai pieprasīt citu personu klātbūtni, ja tas netraucē ārstniecības procesu.

33.

Sociālo un darba lietu komisija

Izslegt 10.pantu (panta otro daļu izteikt, kā 5.panta septīto daļu), mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Atbalstīts.

 

 

11.pants. Pacienta datu aizsardzība

 

 

 

 

 

(1) Visa informācija, pēc kuras var identificēt pacientu, ir aizsargājama saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzības jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

(2) Informācija par pacientu nav izpaužama. Šī informācija nav izpauža­ma arī pēc ārstniecības procesa vai darba attiecību izbeigšanās, kā arī pēc pacienta nāves, izņemot veselības aprūpes jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.

 

34.

Veselības ministrs V.Veldre

Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

„11.pants. Pacienta datu aizsardzība

(1) Visa informācija, pēc kuras var identificēt pacientu, ir aizsargājama saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzības jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija nav izpaužama arī pēc ārstniecības procesa vai darba attiecību izbeigšanās, kā arī pēc pacienta nāves.”

Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā

Nr. 40.

 

 

12.pants. Citu personu pieejas tiesības informācijai par pacientu

 

 

 

 

 

(1) Informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar pacienta rakstveida piekrišanu vai gadījumos, kas noteikti veselības aprūpes jomu vai fizisko personu datu aizsardzības jomu regulējošajos normatīvajos aktos.

 

 

 

 

 

(2) Pēc rakstveida pieprasījuma un ārstniecības iestādes vadītāja rakstiskas atļaujas saņemšanas informāciju par pacientu (izņemot šā panta pirmajā daļā noteikto) sniedz šādām personām un institūcijām:

1) ārstniecības personām ārstniecības mērķu sasniegšanai;

2) Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai;

3) Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijai;

 

35.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt 12.panta otrajā daļā vārdu “sniedz” ar vārdiem “var sniegt”.

 

 

 

Nav atbalstīts.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4) tiesai, prokuratūrai, policijai, valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoriem, bāriņtiesai (pagasttiesai), kā arī institūcijām, kuras veic izziņu;

5) Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai;

6) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam – statistikas ziņas par ugunsgrēka bīstamo faktoru iedarbībā nodarītajiem kaitējumiem personas veselībai un statistikas ziņas par gadījumiem, kad ugunsgrēka bīstamo faktoru iedarbības dēļ iestājusies personas nāve. Ārstniecības iestādes Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nedrīkst izpaust personas datus.

(3) Nepilngadīgā pacienta likumīgajam pārstāvim ir tiesības saņemt informāciju par pacientu, izņemot gadījumus, ja ārsts pamatoti uzskata, ka šādas informācijas izpaušana var kaitēt pacientam. Ārsts pieņemto lēmumu ieraksta pacienta medicīniskajos dokumentos.

(4) Nepilngadīgā pacienta (no 16 gadu vecuma) likumīgajam pārstāvim ir tiesības saņemt informāciju par nepilngadīgo pacientu tikai ar viņa piekrišanu, izņemot gadījumu, ja ārsts pamatoti uzskata, ka informācijas saņemšana varētu veicināt ārstniecības procesu.

36.

 

 

 

 

37.

 

 

 

 

38.

 

 

 

 

39.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt 12.panta otrās daļas 4.punktu ar vārdu “tiesībsargam”.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumprojekta 12.panta otrās daļas 4.apakšpunktu aiz vārda iekavās “(pagasttiesai)” ar vārdiem “Valsts probācijas dienestam”.

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt  12.panta otrās daļas 4.punktā vārdu “pagasttiesai”;

 

 

Veselības ministrs V.Veldre

Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

„12.pants. Citu personu pieejas tiesības informācijai par pacientu

(1) Informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar pacienta rakstveida piekrišanu vai gadījumos, kas noteikti šajā likumā vai Fizisko personu datu aizsardzības likumā.

 

(2) Informāciju par pacientu pēc pacienta nāves var izpaust šā likuma 5.panta piektajā daļā minētajām personām, ja:

1) informācijas sniegšana var ietekmēt minēto personu dzīvību vai veselību vai atvieglot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu minētajām personām;

2) informācija ir saistīta ar pacienta nāves cēloni vai ārstēšanu laikā pirms nāves.

 

(3) Pēc rakstveida pieprasījuma un ārstniecības iestādes vadītāja rakstiskas atļaujas saņemšanas informāciju par pacientu sniedz šādām personām un institūcijām:

1) ārstniecības iestādēm ārstniecības mērķu sasniegšanai;

2) Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai;

3) Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijai;

4) tiesai, prokuratūrai, policijai, valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoriem, bāriņtiesai , kā arī institūcijām, kuras veic izziņu;

5) Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai.

 

(4) Nepilngadīgā pacienta likumiskajam pārstāvim ir tiesības saņemt informāciju par pacienta veselības stāvokli, izņemot gadījumus, ja ārsts pamatoti uzskata, ka šādas informācijas izpaušana var kaitēt pacientam. Ārsts pieņemto lēmumu ieraksta pacienta medicīniskajos dokumentos.

(5) Nepilngadīgā pacienta (no 16 gadu vecuma) likumiskajam pārstāvim ir tiesības saņemt informāciju par nepilngadīgā pacienta veselības stāvokli tikai ar viņa piekrišanu, izņemot gadījumu, ja ārsts pamatoti uzskata, ka informācijas saņemšana varētu veicināt ārstniecības procesu vai ja ir apdraudēta nepilngadīgā pacienta dzīvība.”.

Atbalstīts.

 

 

 

 

Atbalstīts.

 

 

 

 

 

Atbalstīts.

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 40.

 

 

 

 

 

40,

Sociālo un darba lietu komisija

Apvienot 11. un 12. pantu un izteikt šādā redakcijā(pēc jaunās numerācijas 10.pants)

10.pants. Pacienta datu aizsardzība

(1)  Informācija, pēc kuras var identificēt pacientu, aizsargājama saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija nav izpaužama arī pēc ārstniecības  vai darba attiecību izbeigšanās, kā arī pēc pacienta nāves.

 (3) Informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar pacienta rakstveida piekrišanu vai gadījumos, kas noteikti šajā likumā vai Fizisko personu datu aizsardzības likumā.

(4) Informāciju par pacientu pēc pacienta nāves drīkst izpaust šā likuma 6.panta ceturtajā daļā minētajām personām, ja:

1) informācijas sniegšana var ietekmēt minēto personu dzīvību vai veselību vai atvieglot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu minētajām personām;

2) informācija ir saistīta ar pacienta nāves cēloni vai ārstniecību laikā pirms nāves.

(5) Pēc rakstveida pieprasījuma un ārstniecības iestādes vadītāja rakstveida atļaujas saņemšanas informāciju par pacientu sniedz šādām personām un institūcijām:

1) ārstniecības iestādēm ārstniecības mērķu sasniegšanai;

2) Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai;

3) Veselības inspekcijai;

4) tiesai, prokuratūrai, policijai, valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoriem, bāriņtiesai, Valsts probācijas dienestam, tiesībsargam, kā arī institūcijām, kuras veic izziņu;

5) Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai — veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai;

6) Valsts darba inspekcijai — nelaimes gadījumu darbā un arodslimību izmeklēšanai un uzskaitei.

(6) Nepilngadīga pacienta likumiskajam pārstāvim ir tiesības saņemt informāciju par pacienta veselības stāvokli, izņemot gadījumus, kad ārsts pamatoti uzskata, ka šādas informācijas izpaušana var kaitēt veselības stāvoklim. Ārsts pieņemto lēmumu ieraksta pacienta medicīniskajos dokumentos.

(7) Medicīniskajos dokumentos fiksētos pacienta datus var izmantot pētījumā bez pacienta piekrišanas, ja:

1) nav iespējams iegūt pacienta piekrišanu un ārstnieciskais ieguvums, kā arī ieguvums sabiedrības veselības labā ir samērojams ar tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežojumu;

2) pēc analizējamās informācijas nevar tieši vai netieši identificēt pacientu.

(8) Šā panta septītās daļas 1.punktā minēto informāciju ārstniecības iestāde pētījuma vajadzībām sniedz, izdarot atzīmi medicīniskajos dokumentos, ja:

1) pētījums tiek veikts sabiedrības interesēs;

2) pētījuma mērķu sasniegšanai nepieciešams analizēt konkrētu pacientu datus;

3) pacients nav izteicis iebildumus pret datu nodošanu pētniekam. (Pārcelt pie datu aizsardzības).

 

Atbalstīts.

10.pants. Pacienta datu aizsardzība

(1)  Informācija, pēc kuras var identificēt pacientu, aizsargājama saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija nav izpaužama arī pēc ārstniecības  vai darba attiecību izbeigšanās, kā arī pēc pacienta nāves.

 (3) Informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar pacienta rakstveida piekrišanu vai gadījumos, kas noteikti šajā likumā vai Fizisko personu datu aizsardzības likumā.

(4) Informāciju par pacientu pēc pacienta nāves drīkst izpaust šā likuma 6.panta ceturtajā daļā minētajām personām, ja:

1) informācijas sniegšana var ietekmēt minēto personu dzīvību vai veselību vai atvieglot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu minētajām personām;

2) informācija ir saistīta ar pacienta nāves cēloni vai ārstniecību laikā pirms nāves.

(5) Pēc rakstveida pieprasījuma un ārstniecības iestādes vadītāja rakstveida atļaujas saņemšanas informāciju par pacientu sniedz šādām personām un institūcijām:

1) ārstniecības iestādēm ārstniecības mērķu sasniegšanai;

2) Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai;

3) Veselības inspekcijai;

4) tiesai, prokuratūrai, policijai, valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoriem, bāriņtiesai, Valsts probācijas dienestam, tiesībsargam, kā arī institūcijām, kuras veic izziņu;

5) Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai — veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai;

6) Valsts darba inspekcijai — nelaimes gadījumu darbā un arodslimību izmeklēšanai un uzskaitei.

(6) Nepilngadīga pacienta likumiskajam pārstāvim ir tiesības saņemt informāciju par pacienta veselības stāvokli, izņemot gadījumus, kad ārsts pamatoti uzskata, ka šādas informācijas izpaušana var kaitēt veselības stāvoklim. Ārsts pieņemto lēmumu ieraksta pacienta medicīniskajos dokumentos.

(7) Medicīniskajos dokumentos fiksētos pacienta datus var izmantot pētījumā bez pacienta piekrišanas, ja:

1) nav iespējams iegūt pacienta piekrišanu un ārstnieciskais ieguvums, kā arī ieguvums sabiedrības veselības labā ir samērojams ar tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežojumu;

2) pēc analizējamās informācijas nevar tieši vai netieši identificēt pacientu.

(8) Šā panta septītās daļas 1.punktā minēto informāciju ārstniecības iestāde pētījuma vajadzībām sniedz, izdarot atzīmi medicīniskajos dokumentos, ja:

1) pētījums tiek veikts sabiedrības interesēs;

2) pētījuma mērķu sasniegšanai nepieciešams analizēt konkrētu pacientu datus;

3) pacients nav izteicis iebildumus pret datu nodošanu pētniekam. (Pārcelt pie datu aizsardzības).

 

13.pants. Pacienta līdzdalība klīniskajā pētījumā un klīniskās apmā­cības procesā

 

 

 

 

 

(1) Pacientu iesaista klīniskajā pētījumā, kas apstiprināts normatīvajos aktos par klīniskajiem pētījumiem noteiktajā kārtībā, ja ir saņemta pacienta rakstiska piekrišana un klīnisko pētījumu veic viņa interesēs.

(2) Pacientu, kurš nespēj paust savu gribu, var iesaistīt klīniskajā pētījumā, ja ir saņemta pacienta laulātā rakstiska piekrišana.

(3) Ja pacientam, kurš nespēj paust savu gribu, nav laulātā, pacientu iesaista klīniskajā pētījumā, ja ir saņemta rakstiska piekrišana no pacienta pilngadīgajiem lejupējiem radiniekiem taisnā līnijā.

(4) Ja pacientam, kurš nespēj paust savu gribu, nav pilngadīgu lejupējo radinieku taisnā līnijā, pacientu iesaista klīniskajā pētījumā, ja ir saņemta rakstiska piekrišana no pacienta augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā.

(5) Ja pacients nespēj paust savu gribu un viņa pilngadīgie lejupējie vai augšupējie radinieki taisnā līnijā nevar pieņemt vienotu lēmumu par pacienta iesaistīšanu klīniskajā pētījumā vai pacientam nav laulātā, pilngadīgu lejupējo un augšupējo radinieku taisnā līnijā, pacientu aizliegts iesaistīt klīniskajā pētījumā.

(6) Ja pacients atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā, rakstisku piekrišanu par pacienta iesaistīšanu klīniskajā pētījumā dod pacienta likumīgais pārstāvis, pēc ie spējas ņemot vērā pacienta gribu.

(7) Pirms iesaistīšanas klīniskajā pētījumā pacientam sniedz informāciju par klīnisko pētījumu, tā mērķi, metodēm, ilgumu, paredzamo ieguvumu un risku.

(8) Ja pacients nespēj paust savu gribu, šā panta septītajā daļā minēto informāciju sniedz pacienta laulātajam. Ja pacientam, kurš nespēj paust savu gribu, nav laulātā, šā panta septītajā daļā minēto informāciju sniedz pacienta pilngadīgajiem lejupējiem radiniekiem taisnā līnijā. Ja pacientam, kurš nespēj paust savu gribu, nav pilngadīgu lejupējo radinieku taisnā līnijā, šā panta septītajā daļā minēto informāciju sniedz pacienta augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā. Ja pacients atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā, šā panta septītajā daļā minēto informāciju sniedz pacienta likumīgajam pārstāvim.

(9) Ja ārstniecības iestāde vai ārstniecības persona, kura nodrošina pacien­ta ārstniecību, ir iesaistīta klīniskās apmācības procesā, pacientu par to informē. Pacientu iesaista klīniskās apmācības procesā tikai tad, ja saņemta viņa piekrišana.

(10) Pacientam ir tiesības atteikties no piedalīšanās klīniskajā pētījumā vai klīniskās apmācības procesā, kā arī jebkurā laikā pārtraukt piedalīšanos. Atteikšanās piedalīties vai piedalīšanās pārtraukšana nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt pacienta turpmāko ārstniecību.

(11) Klīniskajos pētījumos un klīniskās apmācības procesā iegūtās ziņas par pacientu atļauts izmantot, ja ir saņemta pacienta piekrišana un garantēta viņa anonimitāte.

41.

 

 

 

 

42.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

43.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt 13.panta pirmo daļu pēc vārda “ja” ar vārdiem “pacients ir informēts par savām tiesībām un aizsardzību”.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt 13.panta ceturto daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Pacients var pilnvarot arī citu personu, kura viņa vietā piekrīt pacienta iesaistīšanai klīniskajā pētījumā. Šādu piekrišanu pievieno pacienta medicīniskajiem dokumentiem.”

 

 

Veselības ministrs V.Veldre

Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

„13.pants. Pacienta līdzdalība klīniskajā un personas datu izmantošanas pētījumā un klīniskās apmācības procesā

(1)        Pacientu iesaista klīniskajā pētījumā, kas apstiprināts normatīvajos aktos par klīniskajiem pētījumiem noteiktajā kārtībā, ja ir saņemta pacienta rakstiska informētā piekrišana un klīnisko pētījumu veic vienlaikus pastāvot šādiem nosacījumiem:

1)         pētījumu veic pacienta interesēs;

2) paredzamais risks ir izvērtēts attiecībā pret paredzamo ieguvumu katram pacientam un citiem esošajiem vai nākamajiem pacientiem;

3)         nepastāv alternatīva, ka varētu gūt salīdzināmu efektivitāti citādā veidā;

4)         ārstnieciskais un sabiedrības veselības ieguvums attaisno risku, kas draud pacientam;

(2)        Ja pacients nespēj paust savu gribu, tad tiesības piekrist, apstiprinot to rakstiski, iesaistīšanai klīniskajā pētījumā ir tuvākajiem radiniekiem šā likuma 5.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja pacients atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā, rakstisku piekrišanu par pacienta iesaistīšanu klīniskajā pētījumā dod pacienta likumiskais pārstāvis, pēc iespējas ņemot vērā pacienta gribu. Rakstisku piekrišanu par nepilngadīgā pacienta iesaistīšanu klīniskajā pētījumā pieņem tāpat kā piekrišanu ārstniecībai šī likuma 14.pantā norādītajā kārtībā.

(4) Pirms iesaistīšanas klīniskajā pētījumā pacientam sniedz informāciju par klīnisko pētījumu, tā mērķi, metodēm, ilgumu, paredzamo ieguvumu, risku un nosacījumiem, ar kuriem saskaņā klīniskais pētījums tiks veikts, kā arī par tiesībām jebkurā laikā atteikties no dalības klīniskajā pētījumā un citām savām tiesībām.

(5) Ja pacients nespēj paust savu gribu, tad šī likuma ceturtajā daļā minēto informāciju sniedz personai, kura piekritusi pacienta iesaistīšanai klīniskajā pētījumā.

(6) Ja ārstniecības iestāde vai ārstniecības persona, kura nodrošina pacienta ārstniecību, ir iesaistīta klīniskās apmācības procesā, pacientu par to informē.

(7) Pacientam vai, ja pacients nespēj paust savu gribu, personai, kura piekritusi pacienta iesaistīšanai pētījumā, ir tiesības atteikties no piedalīšanās klīniskajā pētījumā vai klīniskās apmācības procesā, kā arī jebkurā laikā pārtraukt piedalīšanos. Atteikšanās piedalīties vai piedalīšanās pārtraukšana nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt pacienta turpmāko ārstniecību.

(8) Klīniskajos pētījumos un klīniskās apmācības procesā iegūtās ziņas par pacientu atļauts izmantot, ja ir saņemta pacienta vai, ja pacients nespēj paust savu gribu, personas, kura piekritusi pacienta iesaistīšanai pētījumā, piekrišana un garantēta viņa anonimitāte.”.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.44

 

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.44.

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.44.

 

 

 

 

44.

Sociālo un darba lietu komisija

 

Izteikt 13.pantu (pēc jaunās numerācijas 11.pants) šādā redakcijā:

“11.pants.        Pacienta līdzdalība klīniskajā pētījumā un klīniskās apmācības procesā

(1) Pacientu iesaista klīniskajā pētījumā, kas apstiprināts normatīvajos aktos par klīniskajiem pētījumiem noteiktajā kārtībā, ja ir saņemta pacienta rakstveida informētā piekrišana un klīnisko pētījumu veic, vienlaikus pastāvot visiem šādiem nosacījumiem:

1) paredzamais risks ir izvērtēts attiecībā uz prognozējamo pacienta, kā arī citu esošo vai nākamo pacientu ieguvumu;

2) nepastāv alternatīva, ka salīdzināmu efektu varētu gūt citādā veidā;

3) ārstnieciskais ieguvums, kā arī ieguvums sabiedrības veselības labā attaisno risku, kas varētu draudēt pacientam.

(2) Ja pacients nespēj paust savu gribu, tad tiesības piekrist viņa iesaistīšanai klīniskajā pētījumā ir pacienta tuvākajiem radiniekiem, kas piekrišanu apstiprina rakstveidā šā likuma 6.panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā, vienlaikus pastāvot visiem šādiem nosacījumiem:

1) klīniskā pētījuma rezultāti var dot reālu un tiešu labumu pacienta veselībai;

2) nav iespējams ar pacientiem, kas spēj paust savu gribu, veikt pētījumu, kas dotu salīdzināmu efektu;

3) pacients neiebilst pret viņa iesaistīšanu klīniskajā pētījumā.

(3) Ja pacients atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā, rakstveida piekrišanu viņa iesaistīšanai klīniskajā pētījumā dod pacienta likumiskais pārstāvis, ievērojot pacienta gribu. Piekrišana nepilngadīga pacienta iesaistīšanai klīniskajā pētījumā iegūstama šā likuma 12.pantā norādītajā kārtībā.

(4) Pirms iesaistīšanas klīniskajā pētījumā pacientam sniedz informāciju par klīnisko pētījumu, tā mērķi, metodēm, ilgumu, paredzamo ieguvumu, risku un klīniskā pētījuma veikšanas nosacījumiem, kā arī par tiesībām jebkurā laikā atteikties no dalības klīniskajā pētījumā un citām tiesībām.

(5) Ja pacients nespēj paust savu gribu, tad šā panta ceturtajā daļā minēto informāciju sniedz personai, kura devusi piekrišanu pacienta iesaistīšanai klīniskajā pētījumā.

(6) Ja ārstniecības iestāde vai ārstniecības persona, kura nodrošina pacienta ārstniecību, ir iesaistīta klīniskās apmācības procesā, pacientu par to informē.

(7) Pacientam vai, ja pacients nespēj paust savu gribu, personai, kura devusi piekrišanu viņa iesaistīšanai pētījumā, ir tiesības atteikties no piedalīšanās klīniskajā pētījumā vai klīniskās apmācības procesā, kā arī jebkurā laikā pārtraukt piedalīšanos. Atteikšanās piedalīties vai piedalīšanās pārtraukšana nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt ārstniecības personu attieksmi pret pacienta turpmāko ārstniecību.

(8) Klīniskajos pētījumos un klīniskās apmācības procesā iegūtās ziņas par pacientu atļauts izmantot, ja no pacienta vai, ja pacients nespēj paust savu gribu, no personas, kura devusi piekrišanu viņa iesaistīšanai pētījumā, saņemta piekrišana un garantēta pacienta anonimitāte.”

 

Atbalstīts.

11.pants.         Pacienta līdzdalība klīniskajā pētījumā un klīniskās apmācības procesā

(1) Pacientu iesaista klīniskajā pētījumā, kas apstiprināts normatīvajos aktos par klīniskajiem pētījumiem noteiktajā kārtībā, ja ir saņemta pacienta rakstveida informētā piekrišana un klīnisko pētījumu veic, vienlaikus pastāvot visiem šādiem nosacījumiem:

1) paredzamais risks ir izvērtēts attiecībā uz prognozējamo pacienta, kā arī citu esošo vai nākamo pacientu ieguvumu;

2) nepastāv alternatīva, ka salīdzināmu efektu varētu gūt citādā veidā;

3) ārstnieciskais ieguvums, kā arī ieguvums sabiedrības veselības labā attaisno risku, kas varētu draudēt pacientam.

(2) Ja pacients nespēj paust savu gribu, tad tiesības piekrist viņa iesaistīšanai klīniskajā pētījumā ir pacienta tuvākajiem radiniekiem, kas piekrišanu apstiprina rakstveidā šā likuma 6.panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā, vienlaikus pastāvot visiem šādiem nosacījumiem:

1) klīniskā pētījuma rezultāti var dot reālu un tiešu labumu pacienta veselībai;

2) nav iespējams ar pacientiem, kas spēj paust savu gribu, veikt pētījumu, kas dotu salīdzināmu efektu;

3) pacients neiebilst pret viņa iesaistīšanu klīniskajā pētījumā.

(3) Ja pacients atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā, rakstveida piekrišanu viņa iesaistīšanai klīniskajā pētījumā dod pacienta likumiskais pārstāvis, ievērojot pacienta gribu. Piekrišana nepilngadīga pacienta iesaistīšanai klīniskajā pētījumā iegūstama šā likuma 12.pantā norādītajā kārtībā.

(4) Pirms iesaistīšanas klīniskajā pētījumā pacientam sniedz informāciju par klīnisko pētījumu, tā mērķi, metodēm, ilgumu, paredzamo ieguvumu, risku un klīniskā pētījuma veikšanas nosacījumiem, kā arī par tiesībām jebkurā laikā atteikties no dalības klīniskajā pētījumā un citām tiesībām.

(5) Ja pacients nespēj paust savu gribu, tad šā panta ceturtajā daļā minēto informāciju sniedz personai, kura devusi piekrišanu pacienta iesaistīšanai klīniskajā pētījumā.

(6) Ja ārstniecības iestāde vai ārstniecības persona, kura nodrošina pacienta ārstniecību, ir iesaistīta klīniskās apmācības procesā, pacientu par to informē.

(7) Pacientam vai, ja pacients nespēj paust savu gribu, personai, kura devusi piekrišanu viņa iesaistīšanai pētījumā, ir tiesības atteikties no piedalīšanās klīniskajā pētījumā vai klīniskās apmācības procesā, kā arī jebkurā laikā pārtraukt piedalīšanos. Atteikšanās piedalīties vai piedalīšanās pārtraukšana nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt ārstniecības personu attieksmi pret pacienta turpmāko ārstniecību.

(8) Klīniskajos pētījumos un klīniskās apmācības procesā iegūtās ziņas par pacientu atļauts izmantot, ja no pacienta vai, ja pacients nespēj paust s avu gribu, no personas, kura devusi piekrišanu viņa iesaistīšanai pētījumā, saņemta piekrišana un garantēta pacienta anonimitāte.

 

14.pants. Nepilngadīgo pacientu tiesības

 

 

 

 

 

(1) Nepilngadīgā pacienta – līdz 14 gadu vecumam – ārstniecība ir pieļau­jama, ja viņa likumīgais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu. Nepilngadīgajam pacientam ir tiesības piedalīties lēmuma pieņemšanā par ārstniecību.

(2) Nepilngadīgā pacienta – no 14 gadu vecuma – ārstniecība ir pieļaujama, ja saņemta viņa piekrišana.

(3) Nepilngadīgajam pacientam ir tiesības saņemt no ārstniecības personas savam vecumam saprotamu informāciju.

(4) Ja nepilngadīgā pacienta likumīgais pārstāvis atsakās dot savu piekrišanu ārstniecības uzsākšanai, bet ārsts uzskata, ka ārstniecības uzsākšana ir nepilngadīgā pacienta interesēs, lēmumu par ārstniecību, pamatojoties uz ārsta iesniegumu, pieņem bāriņtiesa (pagasttiesa), izņemot šā panta piektajā daļā minēto gadījumu.

(5) Ja ārsts uzskata, ka nepilngadīgā pacienta interesēs nepieciešams nekavējoties uzsākt ārstniecību, bet nepilngadīgā pacienta likumīgais pārstāvis atsakās dot savu piekrišanu vai likumīgie pārstāvji nespēj vienoties par ārstniecības uzsākšanu, vai ārstam nav zināma nepilngadīgā pacienta vecāku vai aizbildņa atrašanās vieta, lēmumu par ārstniecības uzsākšanu pieņem ārstu konsilijs. Ārstu konsilijs 24 stundu laikā par pieņemto lēmumu informē bāriņtiesu (pagasttiesu).

45.

 

 

 

 

46.

Juridiskais birojs

Izslēgt 14.panta ceturtajā un piektajā daļā vārdu “pagasttiesa” (attiecīgā locījumā).

 

Veselības ministrs V.Veldre

Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

„14.pants. Nepilngadīgo pacientu tiesības

(1) Nepilngadīgā pacienta – līdz 12 gadu vecumam – ārstniecība ir pieļaujama, ja viņa likumiskais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu. Nepilngadīgajam pacientam ir tiesības tikt uzklausītam atbilstoši savam vecumam un brieduma pakāpei un piedalīties lēmuma pieņemšanā par ārstniecību.

(2) Nepilngadīgā pacienta – no 12gadu vecuma – ārstniecība ir pieļaujama, ja saņemta viņa piekrišana.

(3) Ja nepilngadīgais pacients no 12gadu vecuma atsakās dot piekrišanu ārstniecībai, bet ārsts uzskata, ka ārstniecības uzsākšana ir nepilngadīgā pacienta interesēs, piekrišanu ārstniecībai pieņem nepilngadīgā pacienta likumiskais pārstāvis.

(4) Nepilngadīgajam pacientam ir tiesības saņemt no ārstniecības personas savam vecumam un brieduma pakāpei saprotamu informāciju.

(5) Ja nepilngadīgā pacienta likumiskais pārstāvis atsakās dot savu piekrišanu ārstniecības uzsākšanai vai likumiskie pārstāvji nespēj vienoties par ārstniecības uzsākšanu, vai ārstam nav zināma nepilngadīgā pacienta vecāku vai aizbildņa atrašanās vieta, bet ārsts uzskata, ka ārstniecības uzsākšana ir nepilngadīgā pacienta interesēs, piekrišanu ārstniecībai, pamatojoties uz ārsta motivētu iesniegumu, 3 darba dienu laikā pēc ārsta motivēta iesnieguma saņemšanas var dot bāriņtiesa, izņemot šā panta sestajā daļā minēto gadījumu. Piekrišanu ārstniecībai pieņem bāriņtiesa pēc 13.pantā noteiktās piekritības.

(6) Ja ārsts uzskata, ka nepilngadīgā pacienta interesēs nepieciešams nekavējoties uzsākt ārstniecību, bet nepilngadīgā pacienta likumiskais pārstāvis atsakās dot savu piekrišanu vai likumiskie pārstāvji nespēj vienoties par ārstniecības uzsākšanu, vai ārstam nav zināma nepilngadīgā pacienta vecāku vai aizbildņa atrašanās vieta, lēmumu par ārstniecības uzsākšanu pieņem ārstu konsilijs. Ārstu konsilijs trīs darba dienu laikā par pieņemto lēmumu informē bāriņtiesu pēc šī likuma 13.pantā noteiktās piekritības.”.

Atbalstīts.

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.  47.

 

 

 

 

47.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Nepilngadīgo pacientu tiesības

(1) Nepilngadīga pacienta (līdz 14 gadu vecumam) ārstniecība ir pieļaujama, ja viņa likumiskais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu. Nepilngadīgajam pacientam ir tiesības tikt uzklausītam un atbilstoši savam vecumam un briedumam piedalīties lēmuma pieņemšanā par ārstniecību.

(2) Nepilngadīga pacienta (no 14 gadu vecuma) ārstniecība ir pieļaujama, ja saņemta viņa piekrišana.

(3) Ja nepilngadīgais pacients (no 14 gadu vecuma) atsakās dot savu piekrišanu ārstniecībai, bet ārsts uzskata, ka ārstniecība ir nepilngadīgā pacienta interesēs, piekrišanu ārstniecībai dod nepilngadīgā pacienta likumiskais pārstāvis.

            (4) Nepilngadīgam pacientam ir tiesības saņemt no ārstniecības personas savam vecumam un brieduma pakāpei saprotamu informāciju.”

Atbalstīts.

12.pants. Nepilngadīgo pacientu tiesības

(1) Nepilngadīga pacienta (līdz 14 gadu vecumam) ārstniecība ir pieļaujama, ja viņa likumiskais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu. Nepilngadīgajam pacientam ir tiesības tikt uzklausītam un atbilstoši savam vecumam un briedumam piedalīties lēmuma pieņemšanā par ārstniecību.

(2) Nepilngadīga pacienta (no 14 gadu vecuma) ārstniecība ir pieļaujama, ja saņemta viņa piekrišana.

(3) Ja nepilngadīgais pacients (no 14 gadu vecuma) atsakās dot savu piekrišanu ārstniecībai, bet ārsts uzskata, ka ārstniecība ir nepilngadīgā pacienta interesēs, piekrišanu ārstniecībai dod nepilngadīgā pacienta likumiskais pārstāvis.

            (4) Nepilngadīgam pacientam ir tiesības saņemt no ārstniecības personas savam vecumam un brieduma pakāpei saprotamu informāciju.

 

 

 

48.

Veselības ministrs V.Veldre

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, mainot turpmāko pantu nimerāciju,  šādā redakcijā:

“13.pants. Bāriņtiesas piekritība

(1) Ja nepilngadīgā pacienta likumiskais pārstāvis atsakās dot savu piekrišanu ārstniecības uzsākšanai vai likumiskie pārstāvji nespēj vienoties par ārstniecības uzsākšanu, vai ārstam nav zināma nepilngadīgā pacienta likumisko pārstāvju atrašanās vieta, bet ārsts uzskata, ka ārstniecības uzsākšana ir nepilngadīgā pacienta interesēs, atļauju ārstniecībai, pamatojoties uz ārsta motivētu iesniegumu, 3 darba dienu laikā pēc ārsta motivēta iesnieguma saņemšanas var dot bāriņtiesa, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.

(2) Ja ārsts uzskata, ka nepilngadīgā pacienta interesēs nepieciešams nekavējoties uzsākt ārstniecību, bet nepilngadīgā pacienta likumiskais pārstāvis atsakās dot savu piekrišanu vai likumiskie pārstāvji nespēj vienoties par ārstniecības uzsākšanu, vai ārstam nav zināma nepilngadīgā pacienta likumisko pārstāvju atrašanās vieta, lēmumu par ārstniecības uzsākšanu pieņem ārstu konsilijs. Ārstu konsilijs trīs darba dienu laikā par pieņemto lēmumu informē bāriņtiesu pēc šajā pantā noteiktās piekritības.

(3) Atļauju nepilngadīgā pacienta ārstniecībai dod tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta abu nepilngadīgā pacienta vecāku vai aizbildņa dzīvesvieta.

(4) Ja nepilngadīgā pacienta vecāku dzīvesvieta ir deklarēta dažādu pašvaldību administratīvajās teritorijās, atļauju nepilngadīgā pacienta ārstniecībai dod bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, pie kura nepilngadīgais pacients dzīvo.

(5) Ja nepilngadīgā pacienta vecākiem vai aizbildnim nav deklarētas dzīvesvietas, atļauju nepilngadīgā pacienta ārstēšanai dod tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā nepilngadīgā pacienta vecāki vai aizbildnis faktiski dzīvo.

(6) Ja nepilngadīgam pacientam nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība, atļauju nepilngadīgā pacienta ārstniecībai dod bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, kura atsevišķā aizgādībā nepilngadīgais pacients atrodas.

(7) Ja nepilngadīgā pacienta vecāki nav zināmi vai nepilngadīgais pacients ir atradenis, atļauju nepilngadīgā pacienta ārstniecībai dod bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā nepilngadīgais pacients ir atrasts.”

Atbalstīts.

13.pants. Bāriņtiesas piekritība

(1) Ja nepilngadīgā pacienta likumiskais pārstāvis atsakās dot savu piekrišanu ārstniecības uzsākšanai vai likumiskie pārstāvji nespēj vienoties par ārstniecības uzsākšanu, vai ārstam nav zināma nepilngadīgā pacienta likumisko pārstāvju atrašanās vieta, bet ārsts uzskata, ka ārstniecības uzsākšana ir nepilngadīgā pacienta interesēs, atļauju ārstniecībai, pamatojoties uz ārsta motivētu iesniegumu, 3 darba dienu laikā pēc ārsta motivēta iesnieguma saņemšanas var dot bāriņtiesa, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.

(2) Ja ārsts uzskata, ka nepilngadīgā pacienta interesēs nepieciešams nekavējoties uzsākt ārstniecību, bet nepilngadīgā pacienta likumiskais pārstāvis atsakās dot savu piekrišanu vai likumiskie pārstāvji nespēj vienoties par ārstniecības uzsākšanu, vai ārstam nav zināma nepilngadīgā pacienta likumisko pārstāvju atrašanās vieta, lēmumu par ārstniecības uzsākšanu pieņem ārstu konsilijs. Ārstu konsilijs trīs darba dienu laikā par pieņemto lēmumu informē bāriņtiesu pēc šajā pantā noteiktās piekritības.

(3) Atļauju nepilngadīgā pacienta ārstniecībai dod tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta abu nepilngadīgā pacienta vecāku vai aizbildņa dzīvesvieta.

(4) Ja nepilngadīgā pacienta vecāku dzīvesvieta ir deklarēta dažādu pašvaldību administratīvajās teritorijās, atļauju nepilngadīgā pacienta ārstniecībai dod bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, pie kura nepilngadīgais pacients dzīvo.

(5) Ja nepilngadīgā pacienta vecākiem vai aizbildnim nav deklarētas dzīvesvietas, atļauju nepilngadīgā pacienta ārstēšanai dod tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā nepilngadīgā pacienta vecāki vai aizbildnis faktiski dzīvo.

(6) Ja nepilngadīgam pacientam nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība, atļauju nepilngadīgā pacienta ārstniecībai dod bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, kura atsevišķā aizgādībā nepilngadīgais pacients atrodas.

(7) Ja nepilngadīgā pacienta vecāki nav zināmi vai nepilngadīgais pacients ir atradenis, atļauju nepilngadīgā pacienta ārstniecībai dod bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā nepilngadīgais pacients ir atrasts.

 

15.pants. Pacienta pienākumi

 

 

 

 

 

(1) Pacients sniedz ārstam ārstniecībai nepieciešamo informāciju, kā arī nekavējoties informē ārstu par jebkurām izmaiņām, kas notikušas ārstniecības laikā.

 

 

 

 

 

 (2) Pacientam ir saistoši ārstniecības personas norādījumi un ārstniecības iestādes iekšējās kārtības noteikumi.

49.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt 15.panta otro daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Pacientam aktīvi jāiesaistās ārstēšanas procesā un savas veselības stiprināšanā”.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 51.

 

 

(3) Persona, reģistrējoties ārstniecības iestādē vai saņemot ārstniecību, pēc ārstniecības personas pieprasījuma uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

 

 

 

 

 

 

50.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumprojekta 15.pantu ar jaunu  daļu šādā redakcijā:

“ Šā panta ceturtā daļa neattiecas uz apcietinātu vai notiesātu pacientu.”

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 51.

 

 

 

51.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt 15.pantu (pēc jaunās redakcijas 14.pantu šādā redakcijā)

16.pants. Pacienta pienākumi

(1) Pacientam ir pienākums rūpēties par savu veselību.

(2) Ja pacienta veselības stāvoklis to pieļauj, pacientam ir pienākums aktīvi iesaistīties ārstniecībā un savu iespēju un zināšanu robežās sniegt ārstējošam ārstam informāciju:

1) kas nepieciešama ārstniecības nodrošināšanai;

2) par savām slimībām, kas var apdraudēt citu pacientu dzīvību vai veselību;

3) par visiem iepriekšējiem juridiska rakstura paziņojumiem sakarā ar veselības aprūpi;

4) par veselības stāvokļa izmaiņām, kas notikušas ārstniecības laikā.

(3) Pacientam ir saistoši ārstniecības iestādes iekšējās kārtības noteikumi un ārstniecības personas norādījumi.

(4) Persona, reģistrējoties ārstniecības iestādē vai saņemot ārstniecību, pēc ārstniecības personas pieprasījuma uzrāda personu apliecinošu dokumentu, izņemot gadījumu, kad pacientam sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību.

(5) Pacientam ir pienākums samaksāt par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem normatīvajos aktos par veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanu noteiktajā kārtībā.

(6) Īstenojot savas tiesības, pacientam, pacienta likumiskajam pārstāvim un pacienta radiniekiem ir pienākums cienīt citu pacientu tiesības.

(7) Ja pacients bez pamatota iemesla ir doto piekrišanu ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei atsaucis, ārstniecības iestādei (ārstniecības personai) ir tiesības piedzīt no pacienta jebkādus attaisnotus izdevumus, kas radušies sakarā ar atteikšanos.

(8) Šā panta ceturtā daļa neattiecas uz apcietinātu vai notiesātu pacientu.

(9) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ieslodzījuma vieta informē ārstniecības iestādi, kas atrodas ārpus ieslodzījuma vietas, par tāda apcietināta vai notiesāta pacienta personas datiem, kurš ievietots šajā ārstniecības iestādē, kā arī par ieslodzījuma vietā veikto ārstniecību.

 

Atbalstīts.

14.pants. Pacienta pienākumi

(1) Pacientam ir pienākums rūpēties par savu veselību.

(2) Ja pacienta veselības stāvoklis to pieļauj, pacientam ir pienākums aktīvi iesaistīties ārstniecībā un savu iespēju un zināšanu robežās sniegt ārstējošam ārstam informāciju:

1) kas nepieciešama ārstniecības nodrošināšanai;

2) par savām slimībām, kas var apdraudēt citu pacientu dzīvību vai veselību;

3) par visiem iepriekšējiem juridiska rakstura paziņojumiem sakarā ar veselības aprūpi;

4) par veselības stāvokļa izmaiņām, kas notikušas ārstniecības laikā.

(3) Pacientam ir saistoši ārstniecības iestādes iekšējās kārtības noteikumi un ārstniecības personas norādījumi.

(4) Persona, reģistrējoties ārstniecības iestādē vai saņemot ārstniecību, pēc ārstniecības personas pieprasījuma uzrāda personu apliecinošu dokumentu, izņemot gadījumu, kad pacientam sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību.

(5) Pacientam ir pienākums samaksāt par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem normatīvajos aktos par veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanu noteiktajā kārtībā.

(6) Īstenojot savas tiesības, pacientam, pacienta likumiskajam pārstāvim un pacienta radiniekiem ir pienākums cienīt citu pacientu tiesības.

(7) Ja pacients bez pamatota iemesla ir doto piekrišanu ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei atsaucis, ārstniecības iestādei (ārstniecības personai) ir tiesības piedzīt no pacienta jebkādus attaisnotus izdevumus, kas radušies sakarā ar atteikšanos.

(8) Šā panta ceturtā daļa neattiecas uz apcietinātu vai notiesātu pacientu.

(9) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ieslodzījuma vieta informē ārstniecības iestādi, kas atrodas ārpus ieslodzījuma vietas, par tāda apcietināta vai notiesāta pacienta personas datiem, kurš ievietots šajā ārstniecības iestādē, kā arī par ieslodzījuma vietā veikto ārstniecību.

 

16.pants. Tiesības iesniegt iesniegumu

52.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 16.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Tiesības vērsties ar iesniegumu un sūdzību”.

Nav atbalstīts.

 

 

(1) Šajā likumā noteikto tiesību aizskārumu personai ir tiesības apstrīdēt, iesniedzot Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijā attiecīgu iesniegumu ne vēlāk kā divu gadu laikā no tiesību aizskāruma dienas. Pacienta iesniegumu izskata un lēmumu pieņem mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

(2) Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas lēmumu persona var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

53.

 

Juridiskais birojs

 

Izteikt 16.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Pacienta iesniegumu izskata un lēmumu pieņem Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā.”

 

 

Atbalstīts.

15.pants. Tiesības iesniegt iesniegumu

(1) Šajā likumā noteikto tiesību aizskārumu personai ir tiesības apstrīdēt, iesniedzot Veselības inspekcijai attiecīgu iesniegumu ne vēlāk kā divu gadu laikā no tiesību aizskāruma dienas. Pacienta iesniegumu izskata un lēmumu pieņem Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā.

(2) Veselības inspekcijas lēmumu persona var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

 

 

 

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

“(1) Šajā likumā noteikto tiesību aizskārumu personai ir tiesības apstrīdēt, iesniedzot Veselības inspekcijai attiecīgu iesniegumu ne vēlāk kā divu gadu laikā no tiesību aizskāruma dienas. Pacienta iesniegumu izskata un lēmumu pieņem Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā.

(2) Veselības inspekcijas lēmumu persona var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.”

Atbalstīts.

 

 

Pārejas noteikums

Likuma 9.panta otrā daļa stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

54.

Juridiskais birojs

Izslēgt pārejas noteikumu.

 

Atbalstīts.

Izslēgts.

 

 

 

55.

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās O.Kastēns

Papildināt likumprojektu ar informatīvo atsauci uz Direktīvu šādā redakcijā:

“Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

Padomes 2000.gada 29.jūnija Direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu prêt personām neatkarīgi no rasu vai etniskās pioederības.”

Atbalstīts.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības.