Rīgā, 2007. gada _____ decembrī

Nr. 9/4_____________________

Saeimas Prezidijam

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Jaunatnes likums” (reģ.nr. 85/Lp9) izskatīšanai 2.lasījumā.

Pielikumā: likumprojekts 2.lasījumam un priekšlikumu apkopojums uz ____lpp.

Ar cieņu

priekšsēdētājs Jānis Šmits

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

“Jaunatnes likums”

(reģ.nr.85/Lp9)

Pirmā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi (52)	Komisijas. atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Jaunatnes likums				Jaunatnes likums
I nodaļa Vispārīgie noteikumi	1.	Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Izslēgt likumprojektā nodaļu nosaukumus.	Atbalstīts
1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) jaunatne – demogrāfiskā grupa vecumā no 15 līdz 25 gadiem;	2.	Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Izslēgt likumprojekta 1.pantu, attiecīgi precizējot pārējo likumprojekta pantu numerāciju.	Atbalstīts
2) jaunietis – persona vecumā no 15 līdz 25 gadiem;
3) jauniešu brīvprātīgais darbs – bezatlīdzības darbs vai pakalpojumu sniegšana, ko veic jaunietis, nestājoties ar juridisko personu darba tiesiskajās attiecībās, un kas ir vērsta uz juridiskās personas darbību regulējošos tiesību aktos noteikto mērķu, uzdevumu un funkciju īstenošanu;
4) jaunatnes lietu speciālists – persona, kas veic darbu ar jaunatni vai koordinē tā īstenošanu noteiktā administratīvā teritorijā;
5) speciālists, kas veic darbu ar jaunatni – persona, kas ir specializējusies noteiktā jomā un kuras darbības viena no mērķgrupām ir jaunatne;
6) jaunatnes organizācija – biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta un šajā likumā noteiktajā kārtībā uzskaitīta biedrība vai nodibinājums;
7) jaunatnes politika – uz sadarbību balstīta valsts un pašvaldību institūciju, jaunatnes organizāciju un jauniešus pārstāvošo organizāciju mērķtiecīga darbība, kas vērsta uz labvēlīgas vides radīšanu jauniešu kā sabiedrības locekļu pilnvērtīgai un vispusīgai attīstībai un kuras mērķis ir jauniešu integrācija sabiedrības dzīvē;
8) darbs ar jauniešiem – uz jauniešu attīstību un integrēšanos sabiedrībā orientētas sistemātiskas valsts un pašvaldību institūciju un nevalstisko organizāciju darbības.
2.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir noteikt jaunatnes politikas veidošanas un īstenošanas mehānismu, sniedzot atbalstu jauniešiem un sekmējot jauniešu integrēšanos sabiedrībā.	3. 4.	Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā: “1.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir uzlabot jauniešu - personu vecumā no 15 līdz 25 gadiem - dzīves kvalitāti, veicinot jauniešu iniciatīvas, līdzdalību un atbalstu darbam ar jaunatni.” Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt likumprojekta 2.pantu kā 1.pantu šādā redakcijā: “1.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir uzlabot jauniešu — personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem — dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.4. Atbalstīts	1.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir uzlabot jauniešu — personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem — dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni.
3.pants. Jaunatnes politikas principi Īstenojot jaunatnes politiku, ievēro šādus principus: 1) līdzdalības princips – sekmēt jauniešu aktīvu līdzdalību sabiedrības procesos; 2) informācijas pieejamības princips – sekmēt jauniešu nodrošināšanu ar informāciju atbilstoši viņu vajadzībām un interesēm, īpaši ar informāciju, kas nepieciešama aktīvai līdzdalībai visos sabiedrības procesos, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; 3) vienlīdzīgu iespēju princips – nodrošināt visiem jauniešiem bez jebkādas diskriminācijas iespēju piedalīties visos sabiedrības procesos un būt patstāvīgiem sabiedrības locekļiem; 4) jauniešu interešu ievērošanas princips – risinot jautājumus, kas saistīti ar jauniešiem, ņemt vērā viņu intereses, tiesības, vajadzības un iespējas; 5) labvēlīgu sociālo un ekonomisko priekšnosacījumu princips – veicināt tādu sociālo un ekonomisko apstākļu veidošanos, kas nodrošinātu visiem jauniešiem iespēju būt patstāvīgiem un sabiedrībā integrētiem Latvijas iedzīvotājiem.	5. 6.	Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Izteikt likumprojekta 3.pantu šādā redakcijā: “2.pants. Likuma darbības joma (1) Likums nosaka jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītās personas un to kompetenci jaunatnes politikas jomā, jauniešu līdzdalību jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī pamatprincipus finansējuma piešķiršanai jauniešu iniciatīvām, līdzdalībai un darbam ar jaunatni. (2) Šā likuma izpratnē darbs ar jaunatni ir uz jauniešiem vērsts plānotu, praktisku pasākumu kopums, kas nodrošina jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanos.” Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt likumprojekta 3.pantu kā 2.pantu šādā redakcijā: “2.pants. Likuma darbības joma (1) Likums nosaka jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītās personas un to kompetenci šīs politikas jomā, jauniešu līdzdalību jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī pamatprincipus finansējuma piešķiršanai jauniešu iniciatīvām, līdzdalībai lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē un darbam ar jaunatni. (2) Šā likuma izpratnē darbs ar jaunatni ir uz jauniešiem orientēts plānotu praktisku pasākumu kopums, kas nodrošina viņu dzīves kvalitātes uzlabošanos.”	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.6. Atbalstīts	2.pants. Likuma darbības joma (1) Likums nosaka jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītās personas un to kompetenci šīs politikas jomā, jauniešu līdzdalību jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī pamatprincipus finansējuma piešķiršanai jauniešu iniciatīvām, līdzdalībai lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē un darbam ar jaunatni. (2) Šā likuma izpratnē darbs ar jaunatni ir uz jauniešiem orientēts plānotu praktisku pasākumu kopums, kas nodrošina viņu dzīves kvalitātes uzlabošanos.
4.pants. Jaunatnes politikas jomas Jaunatnes politikas nozīmīgākie virzieni ir: 1) izglītība; 2) veselība un fiziskā attīstība; 3) nodarbinātība; 4) lietderīga brīvā laika izmantošana.	7.	Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Izslēgt likumprojekta 4.pantu.	Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
II nodaļa Jaunatnes politikas veidošanas un īstenošanas mehānisms
	8.	Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt likumprojekta 3.pantu šādā redakcijā: “3.pants. Valsts pārvaldes iestāžu kompetence jaunatnes politikas jomā (1) Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir koordinējošā iestāde jaunatnes politikas jomā. (2) Valsts pārvaldes iestādes, atbilstoši savai kompetencei īstenojot jaunatnes politiku, izvērtē attiecīgās nozares politikas ietekmi uz jaunatni. (3) Valsts pārvaldes iestādes savā darbībā iesaista jaunatnes organizācijas pirms jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu pieņemšanas.”	Atbalstīts	3.pants. Valsts pārvaldes iestāžu kompetence jaunatnes politikas jomā (1) Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir koordinējošā iestāde jaunatnes politikas jomā. (2) Valsts pārvaldes iestādes, atbilstoši savai kompetencei īstenojot jaunatnes politiku, izvērtē attiecīgās nozares politikas ietekmi uz jaunatni. (3) Valsts pārvaldes iestādes savā darbībā iesaista jaunatnes organizācijas pirms jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu pieņemšanas.
5.pants. Jaunatnes politikas koordinācijas padome Jaunatnes politikas koordinācijas padome ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir veicināt jaunatnes politikas attīstību un īstenošanu valstī un jauniešu iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā.	9. 10.	Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Izteikt likumprojekta 5.pantu šādā redakcijā: “4.pants. Jaunatnes konsultatīvā padome (1) Jaunatnes konsultatīvā padome ir Ministru kabineta izveidota padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotas jaunatnes politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību. (2) Jaunatnes konsultatīvās padomes sastāvā iekļauj valsts pārvaldes un pašvaldību pārstāvjus, kā arī jaunatnes organizāciju pārstāvjus.” Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt likumprojekta 5.pantu kā 4.pantu šādā redakcijā: “4.pants. Jaunatnes konsultatīvā padome (1) Jaunatnes konsultatīvā padome ir Ministru kabineta izveidota padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotas jaunatnes politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē. (2) Jaunatnes konsultatīvās padomes sastāvā iekļauj valsts pārvaldes un pašvaldību, kā arī jaunatnes organizāciju pārstāvjus.”	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.10. Atbalstīts	4.pants. Jaunatnes konsultatīvā padome (1) Jaunatnes konsultatīvā padome ir Ministru kabineta izveidota padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotas jaunatnes politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē. (2) Jaunatnes konsultatīvās padomes sastāvā iekļauj valsts pārvaldes un pašvaldību, kā arī jaunatnes organizāciju pārstāvjus.
6.pants. Bērnu un ģimenes lietu ministrijas kompetence (1) Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde jaunatnes politikas jomā. (2) Bērnu un ģimenes lietu ministrija: 1) sadarbojoties ar valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, nodrošina valsts jaunatnes politikas izstrādi un koordinē tās īstenošanu; 2) īsteno starptautisko sadarbību jaunatnes lietās; 3) nodrošina Jaunatnes politikas koordinācijas padomes darbību; 4) veic jaunatnes organizāciju uzskaiti atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai; 5) koordinē jaunatnes organizāciju, jauniešu izstrādāto projektu un projektu jauniešiem metodisko un finansiālo atbalstu; 6) nodrošina jaunatnes lietu speciālistu izglītošanu.	11. 12. 13.	Saeimas Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 6. panta pirmo daļu. Deputāts V.Buzajevs Papildināt 6.panta otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā: “7) veic pasākumus, lai nodrošinātu jauniešu vidū pozitīvu attieksmi pret laulību, daudzbērnu ģimeni, optimāla vecuma izvēli bērnu dzemdēšanai.” Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Izteikt likumprojekta 6. un 7.pantu šādā redakcijā: “3.pants. Valsts pārvaldes iestāžu kompetence jaunatnes politikas jomā (1) Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir koordinējošā iestāde jaunatnes politikas jomā. (2) Valsts pārvaldes iestādes, atbilstoši savai kompetencei īstenojot jaunatnes politiku, izvērtē attiecīgās nozares politikas ietekmi uz jaunatni. (3) Valsts pārvaldes iestādes savā darbībā iesaista jaunatnes organizācijas pirms jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu pieņemšanas.”	Neatbalstīts Neatbalstīts Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.8
7.pants. Citu nozaru ministriju kompetence jaunatnes politikas jomā (1) Aizsardzības ministrija atbalsta un attīsta jauniešu interešu izglītību un brīvā laika izmantošanas veidus, kuru mērķis ir jauniešu izglītošana valsts aizsardzības jomā, patriotisma, pilsoniskās apziņas, biedriskuma, drošsirdības, fizisko spēju un disciplīnas attīstīšana. (2) Iekšlietu ministrija: 1) izstrādā un īsteno jauniešu noziedzības apkarošanas politiku; 2) nodrošina policijas darbiniekiem speciālu apmācību darbam ar nepilngadīgajiem jauniešiem likumpārkāpējiem, nepilngadīgajiem jauniešiem noziedzīga nodarījuma upuriem un viņu ģimenēm. (3) Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā un īsteno vienotu valsts politiku izglītībā, zinātnē un sportā.	14. 15.	Saeimas Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 7. pantu. Deputāte I.Druviete Aizstāt 7. panta trešajā daļā vārdus “izglītībā, zinātnē un sportā” ar vārdiem “izglītībā un zinātnes nozarēs, sporta un valodas jomās.”	Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Neatbalstīts
(4) Kultūras ministrija:
1) veicina kultūras vērtību apgūšanu jauniešu vidū;
2) nodrošina profesionālo izglītības programmu mūzikā, mākslā un horeogrāfijā apguvi un augstākās izglītības programmu kultūras jomā apguvi padotības iestādēs.
(5) Labklājības ministrija:
1) izstrādā jauniešiem draudzīgu valsts politiku sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, pārrauga tās īstenošanu un izstrādā prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem;
2) nodrošina atbalstu jauniešiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, organizējot aktīvos nodarbinātības pasākumus saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikto.
(6) Satiksmes ministrija veicina jauniešu drošības palielināšanu ceļu satiksmē.
(7) Valsts probācijas dienests organizē piespiedu darbu un sabiedrisko darbu nepilngadīgajiem jauniešiem, kā arī palīdzības sniegšanu jauniešiem pēc soda izciešanas.
(8) Veselības ministrija organizē veselības aprūpi jauniešiem, veicinot jauniešiem draudzīgu veselības aprūpes pakalpojumu attīstību.
(9) Vides ministrija atbalsta iniciatīvas, kas jauniešiem veicina vides apziņu un izglītību vides ilgtspējīgā attīstībā.
(10) Zemkopības ministrija sekmē jauniešu iekļaušanos lauku dzīves norisēs, atbalstot to veicinošas biedrības un nodibinājumus.
(11) Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts:
1) veic pasākumus pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, kas orientēti uz jauniešu mērķauditoriju un nodrošina jauniešu līdzdalību;
2) veic pasākumus neiecietības mazināšanai jauniešu vidū.
8.pants. Pašvaldību kompetence (1) Pašvaldības nodrošina jauniešiem likumā "Par pašvaldībām" noteiktos pakalpojumus. (2) Pašvaldības ir tiesīgas pieņemt darbā jaunatnes lietu speciālistus, kas veiks, plānos un koordinēs darbu ar jauniešiem. (3) Pašvaldības var veidot jaunatnes lietu konsultatīvās padomes, kuru kompetencē ir attiecīgās administratīvās teritorijas jaunatnes politikas jautājumi. Jaunatnes lietu konsultatīvo padomju sastāvā atbilstoši pašvaldības noteiktajai kārtībai ir iekļaujami dažādu nozaru speciālisti, kas veic darbu ar jauniešiem, un jaunatnes organizāciju pārstāvji. (4) Pašvaldības sadarbībā ar speciālistiem, kas veic darbu ar jauniešiem, un jaunatnes organizāciju pārstāvjiem atbilstoši pašvaldības noteiktajai kārtībai var izstrādāt pašvaldību politikas plānošanas dokumentus jaunatnes politikas jomā. (5) Pašvaldības atbilstoši to noteiktajai kārtībai savu administratīvo teritoriju attīstības plānošanā konsultējas ar jauniešiem.	16. 17. 18. 19.	Saeimas Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 8. panta pirmo daļu. Saeimas Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 8. panta piekto daļu. Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Izteikt likumprojekta 8.pantu šādā redakcijā: “5.pants. Pašvaldības kompetence jaunatnes politikas jomā (1) Pašvaldība, pildot savas funkcijas, piedalās valsts jaunatnes politikas īstenošanā. Pašvaldība var izstrādāt arī vietēja līmeņa politikas plānošanas dokumentus jaunatnes politikas jomā. (2) Pašvaldības savā darbībā iesaista jaunatnes organizācijas pirms jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu pieņemšanas. (3) Pašvaldība var izveidot institucionālo sistēmu, lai nodrošinātu darbu ar jaunatni, nosakot atbildīgo institūciju, ieceļot jaunatnes lietu speciālistu, izveidojot jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju vai paredzot citu darba ar jaunatni īstenošanas kārtību. (4) Ja pašvaldībā darbu ar jaunatni nodrošina jaunatnes lietu speciālists- persona, kas plāno, veic un koordinē darbu ar jaunatni, tam jābūt apmācītam Ministru kabineta noteiktā kārtībā. (5) Ja pašvaldība izveido jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju, kura veicina vietējās jaunatnes politikas saskaņotu izstrādi un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību, tās sastāvā iekļauj pašvaldības speciālistus, kuri veic darbu ar jaunatni, un jaunatnes organizāciju pārstāvjus.” Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt likumprojekta 8.pantu kā 5.pantu šādā redakcijā: “5.pants. Pašvaldības kompetence jaunatnes politikas jomā (1) Pašvaldība, pildot savas funkcijas, piedalās valsts jaunatnes politikas īstenošanā. Pašvaldība var izstrādāt arī vietēja līmeņa dokumentus jaunatnes politikas jomā. (2) Pašvaldības savā darbībā iesaista jaunatnes organizācijas pirms jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu pieņemšanas. (3) Pašvaldība var izveidot institucionālu sistēmu, lai nodrošinātu darbu ar jaunatni, nosakot atbildīgo institūciju, ieceļot jaunatnes lietu speciālistu, izveidojot jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju vai paredzot citu kārtību, kādā veicams darbs ar jaunatni. (4) Ja pašvaldībā darbu ar jaunatni nodrošina jaunatnes lietu speciālists — persona, kas plāno, veic un koordinē darbu ar jaunatni, viņam jābūt apmācītam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (5) Ja pašvaldība izveido jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju, kas veicina vietējās jaunatnes politikas saskaņotu izstrādi un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, tās sastāvā iekļauj pašvaldības speciālistus, kuri veic darbu ar jaunatni, un jaunatnes organizāciju pārstāvjus.”	Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.19. Atbalstīts	5.pants. Pašvaldības kompetence jaunatnes politikas jomā (1) Pašvaldība, pildot savas funkcijas, piedalās valsts jaunatnes politikas īstenošanā. Pašvaldība var izstrādāt arī vietēja līmeņa dokumentus jaunatnes politikas jomā. (2) Pašvaldības savā darbībā iesaista jaunatnes organizācijas pirms jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu pieņemšanas. (3) Pašvaldība var izveidot institucionālu sistēmu, lai nodrošinātu darbu ar jaunatni, nosakot atbildīgo institūciju, ieceļot jaunatnes lietu speciālistu, izveidojot jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju vai paredzot citu kārtību, kādā veicams darbs ar jaunatni. (4) Ja pašvaldībā darbu ar jaunatni nodrošina jaunatnes lietu speciālists — persona, kas plāno, veic un koordinē darbu ar jaunatni, viņam jābūt apmācītam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (5) Ja pašvaldība izveido jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju, kas veicina vietējās jaunatnes politikas saskaņotu izstrādi un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, tās sastāvā iekļauj pašvaldības speciālistus, kuri veic darbu ar jaunatni, un jaunatnes organizāciju pārstāvjus.
	20. 21.	Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā: “6.pants. Jaunatnes organizācijas (1) Jaunatnes organizācija ir Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība, kas atbilst šādiem kritērijiem: 1) biedrības statūtos kā darbības mērķis ir noteikts darbs ar jaunatni, jauniešu iniciatīvu un līdzdalības veicināšana; 2) vismaz divas trešdaļas biedru ir jaunieši vai biedrības, kurās vismaz divas trešdaļas biedru ir jaunieši; 3) vismaz divas trešdaļas valdes locekļu ir jaunieši, un tas ir noteikts biedrības statūtos. (2) Nacionālā jaunatnes organizācija ir jaunatnes organizācija, kuras darbības ilgums darbā ar jaunatni nav mazāks par trīs gadiem, kurā ir apvienojušies vairāk kā 500 biedru vai jaunatnes organizācijas, kuru kopējais biedru skaits ir vairāk kā 500 biedru, un kas īsteno savas aktivitātes visos plānošanas reģionos.” Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Papildināt likumprojektu ar jaunu 6. pantu šādā redakcijā: “6.pants. Jaunatnes organizācija Jaunatnes organizācija ir Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība, kas atbilst šādiem kritērijiem: 1) biedrības statūtos noteiktais darbības mērķis ir darbs ar jaunatni, jauniešu iniciatīvu un līdzdalības lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē veicināšana; 2) biedrībā vismaz divas trešdaļas biedru ir jaunieši, kā arī vairākas biedrības, kurās kopā vismaz divas trešdaļas biedru ir jaunieši; 3) biedrības pārvaldes institūcijās ir nodrošināta jauniešu līdzdalība, un šīs līdzdalības kārtība noteikta attiecīgās biedrības statūtos.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.21. Atbalstīts	6.pants. Jaunatnes organizācija Jaunatnes organizācija ir Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība, kas atbilst šādiem kritērijiem: 1) biedrības statūtos noteiktais darbības mērķis ir darbs ar jaunatni, jauniešu iniciatīvu un līdzdalības lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē veicināšana; 2) biedrībā vismaz divas trešdaļas biedru ir jaunieši, kā arī vairākas biedrības, kurās kopā vismaz divas trešdaļas biedru ir jaunieši; 3) biedrības pārvaldes institūcijās ir nodrošināta jauniešu līdzdalība, un šīs līdzdalības kārtība noteikta attiecīgās biedrības statūtos.
9.pants. Jauniešu līdzdalība jaunatnes politikas veidošanā un īstenošanā Jaunieši līdzdarbojas jaunatnes politikas veidošanā un īstenošanā: 1) iesaistoties izglītības procesos; 2) integrējoties darba tirgū un iesaistoties nodarbinātību veicinošos pasākumos; 3) iesaistoties veselību un fizisku attīstību veicinošos pasākumos; 4) izstrādājot un īstenojot projektus, kā arī citas iniciatīvas un darbības, kas sekmē jauniešu izglītošanos, attīstību un sociālo integrāciju; 5) piedaloties biedrību, nodibinājumu un politisko partiju darbībā; 6) iesaistoties lēmumu, īpaši politisko lēmumu, pieņemšanas procesos. 10.pants. Atbalsts jauniešu līdzdalībai (1) Visas valsts un pašvaldību institūcijas nodrošina jauniešu viedokļa uzklausīšanu. (2) Valsts tiešās pārvaldes iestādes, plānojot un īstenojot jaunatnes politiku atbilstoši to kompetencei, ņem vērā jaunatnes politikas dokumentos un šajā likumā noteiktos politikas īstenošanas pamatprincipus un izmanto Jaunatnes politikas koordinācijas padomes ieteikumus jaunatnes politikas jomā. (3) Valsts atbalsta jauniešu līdzdalību jaunatnes politikas īstenošanā atbilstoši šā likuma 9.pantā noteiktajam, garantējot to likumīgo tiesību un interešu ievērošanu un nodrošinot finansiālo atbalstu šā likuma VI nodaļā noteiktajā kārtībā.	22. 23.	Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Izteikt likumprojekta 9. un 10.pantu šādā redakcijā: “7.pants. Jauniešu līdzdalība jaunatnes politikas īstenošanā Jaunieši līdzdarbojas jaunatnes politikas īstenošanā: 1) iesaistoties neformālajā izglītībā un veicot brīvprātīgo darbu; 2) darbojoties pašpārvaldēs izglītības iestādēs; 3) izstrādājot un īstenojot projektus, kā arī citas iniciatīvas; 4) piedaloties jaunatnes organizāciju, kā arī citu biedrību, nodibinājumu darbībā; 5) iesaistoties valsts un pašvaldību jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu pieņemšanas procesā.” Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt likumprojekta 9. un 10.pantu kā 7.pantu šādā redakcijā: “7.pants. Jauniešu līdzdalība jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā Jaunieši līdzdarbojas jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā: 1) iesaistoties neformālās izglītības iegūšanā un sniegšanā un veicot brīvprātīgo darbu; 2) darbojoties izglītības iestāžu pašpārvaldēs; 3) izstrādājot un īstenojot projektus, kā arī citas iniciatīvas; 4) piedaloties jaunatnes organizāciju, kā arī citu biedrību un nodibinājumu darbībā; 5) iesaistoties valsts un pašvaldību jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu pieņemšanas procesā.”	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.23. Atbalstīts	7.pants. Jauniešu līdzdalība jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā Jaunieši līdzdarbojas jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā: 1) iesaistoties neformālās izglītības iegūšanā un sniegšanā un veicot brīvprātīgo darbu; 2) darbojoties izglītības iestāžu pašpārvaldēs; 3) izstrādājot un īstenojot projektus, kā arī citas iniciatīvas; 4) piedaloties jaunatnes organizāciju, kā arī citu biedrību un nodibinājumu darbībā; 5) iesaistoties valsts un pašvaldību jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu pieņemšanas procesā.
III nodaļa Jauniešu izglītība
11.pants. Jauniešu tiesības un pienākumi izglītības jomā (1) Jauniešiem ir tiesības uz valsts nodrošinātu pieejamu un kvalitatīvu pamatizglītību un vidējo izglītību. (2) Jauniešu pienākums ir iegūt izglītību un pilnveidot sevi, kļūstot par vispusīgi attīstītiem sabiedrības locekļiem. (3) Formālo izglītību jaunieši iegūst pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības iestādēs. Jauniešiem ir tiesības arī uz neformālo izglītību un interešu izglītību kā būtiskām mūžizglītības daļām.	24. 25. 26. 27.	Saeimas Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 11. pantu. Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Izslēgt likumprojekta 11.pantu. Deputāte I.Druviete Aizstāt 11.panta pirmajā daļā vārdus “pamatizglītību un vidējo izglītību” ar vārdiem “vispārējo, profesionālo un augstāko izglītību”. Deputāte I.Druviete Izslēgt 11. panta trešo daļu.	Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Neatbalstīts Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlik. Nr.24.
12.pants. Jauniešu neformālā izglītība (1) Jauniešu neformālās izglītības mērķis ir atbilstoši jauniešu interesēm un pieprasījumam veidot zināšanas, prasmes un attieksmes, kas papildina formālo izglītību un veicina jauniešu garīgo un fizisko attīstību. (2) Neformālo izglītību īsteno biedrības un nodibinājumi, valsts un pašvaldību iestādes, komersanti, kā arī fiziskas personas atbilstoši to darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem. (3) Valsts un pašvaldības finansiāli atbalsta jauniešu neformālās izglītības īstenošanu šā likuma VI nodaļā noteiktajā kārtībā.	28. 29.	Saeimas Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 12. pantu. Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Izslēgt likumprojekta 12.pantu.	Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
13.pants. Jauniešu tiesību un interešu pārstāvniecība izglītības jomā (1) Jauniešiem ir tiesības piedalīties izglītības iestāžu pašpārvalžu veidošanā un darbā, kā arī to apvienību darbā, pārstāvot savas intereses izglītības procesa organizēšanā. (2) Izglītības iestādes nodrošina iespēju jauniešiem iesaistīties to jautājumu izlemšanā, kas saistīti ar jauniešu interesēm un tiesībām izglītības sistēmas ietvaros.	30. 31.	Saeimas Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 13. pantu. Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Izslēgt likumprojekta 13.pantu.	Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
IV nodaļa Jauniešu veselība un fiziskā attīstība
14.pants. Jauniešu veselības aprūpes politikas virzieni Rūpējoties par jauniešu veselību, valsts pārvaldes iestādes: 1) izstrādā valsts politiku epidemioloģiskās drošības, vides veselības, veselības veicināšanas, kā arī atkarību izraisošo vielu lietošanas profilakses jomā; 2) izstrādā valsts politiku slimību profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un rehabilitācijas jomā; 3) sistemātiski pēta un izvērtē paradumus, kas ietekmē veselību, kā arī izglīto jauniešus par faktoriem, kas ietekmē veselību un veselīgu dzīvesveidu.	32. 33.	Saeimas Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 14. panta 1. un 2. punktu. Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Izslēgt likumprojekta 14.pantu.	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlik. Nr. 33. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
15.pants. Jauniešu fiziskā attīstība (1) Jauniešiem ir tiesības nodarboties ar sportu un iesaistīties fizisko attīstību veicinošos pasākumos. (2) Valsts rūpējas par jauniešu fizisko attīstību un iespējām piedalīties sporta pasākumos drošā un veselīgā vidē.	34. 35.	Saeimas Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 15. panta pirmo daļu. Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Izslēgt likumprojekta 15.pantu.	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlik. Nr.35. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
V nodaļa Jauniešu nodarbinātība un lietderīga brīvā laika izmantošana
16.pants. Jaunatnes nodarbinātības politikas virzieni (1) Jaunatnes nodarbinātības mērķis ir nodrošināt jauniešu patstāvīgumu un sociālo integrāciju. (2) Rūpējoties par atbalstu jauniešu patstāvīgumam un sociālajai integrācijai, valsts pārvaldes iestādes: 1) nodrošina profesionālās orientācijas sistēmas pilnveidošanu; 2) veicina jauniešu iekļaušanos darba tirgū un gādā par bezdarba samazināšanu; 3) veicina valsts politikas pilnveidi jauniešu darba un ģimenes dzīves saskaņošanai; 4) izstrādā valsts politiku sociālās atstumtības riskam pakļautajiem jauniešiem; 5) atbalsta jauniešu iniciatīvas komercdarbības uzsākšanai.	36.	Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Izteikt likumprojekta 16.pantu šādā redakcijā: “11.pants. Jauniešu komercdarbība un pašnodarbinātība Valsts veicina jauniešu komercdarbību un pašnodarbinātību, jo īpaši: 1) jauniešu apmācību komercdarbības uzsākšanas jautājumos; 2) atbalstu jauniešu komercdarbības uzsākšanai; 3) atbalstu jauniešu, īpaši sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu, nodarbinātības veicināšanas projektiem.”	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.45 Red.prec.
17.pants. Jauniešu tiesību un interešu pārstāvniecība nodarbinātības jomā Jaunieši savu interešu aizsardzību nodarbinātības jomā īsteno individuāli, ar darbinieku pilnvaroto pārstāvju, arodbiedrību vai arodbiedrību apvienību palīdzību.	37. 38.	Saeimas Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 17. pantu. Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Izslēgt likumprojekta 17.pantu.	Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
18.pants. Jauniešu brīvā laika izmantošana Valsts un pašvaldību iestādes gādā, lai jauniešiem rastu iespējas lietderīgi izmantot brīvo laiku, iesaistoties neformālās izglītības, tai skaitā interešu izglītības, un brīvprātīgā darba pasākumos, apgūstot kultūras vērtības un iesaistoties kultūras pasākumu īstenošanā, kā arī atbalsta jauniešu attīstību veicinošas iniciatīvas un veido jauniešu pasākumiem labvēlīgu vidi.	39. 40.	Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Izteikt likumprojekta 18.pantu šādā redakcijā: “8.pants. Brīvā laika lietderīga izmantošana (1) Valsts un pašvaldības veicina jauniešu neformālo izglītību, brīvprātīgo darbu, fizisko aktivitāšu veikšanu un iesaistīšanos kultūras dzīvē kā būtiskus brīvā laika lietderīgas izmantošanas veidus. (2) Neformālā izglītība papildina formālo izglītību, un tās mērķis ir veidot zināšanas, prasmes un attieksmes, kā arī veicināt jauniešu vispusīgu attīstību un aktīvu līdzdalību. (3) Valsts un pašvaldības pēc iespējas atbalsta jauniešu brīvā laika lietderīgai izmantošanai nepieciešamās vides attiecīgu pielāgošanu.” Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt likumprojekta 18.pantu kā 8.pantu šādā redakcijā: “8.pants. Brīvā laika lietderīga izmantošana (1) Valsts un pašvaldības veicina jauniešu neformālo izglītību, brīvprātīgo darbu, fiziskās aktivitātes un iesaistīšanos kultūras dzīvē kā būtiskus brīvā laika lietderīgas izmantošanas veidus. (2) Neformālā izglītība papildina formālo izglītību; neformālās izglītības mērķis ir sniegt zināšanas, veidot prasmes, iemaņas un attieksmes, kā arī veicināt jauniešu vispusīgu attīstību un aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē. (3) Valsts un pašvaldības pēc iespējas atbalsta jauniešu brīvā laika lietderīgai izmantošanai nepieciešamās vides attiecīgu pielāgošanu.”	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.40. Atbalstīts	8.pants. Brīvā laika lietderīga izmantošana (1) Valsts un pašvaldības veicina jauniešu neformālo izglītību, brīvprātīgo darbu, fiziskās aktivitātes un iesaistīšanos kultūras dzīvē kā būtiskus brīvā laika lietderīgas izmantošanas veidus. (2) Neformālā izglītība papildina formālo izglītību; neformālās izglītības mērķis ir sniegt zināšanas, veidot prasmes, iemaņas un attieksmes, kā arī veicināt jauniešu vispusīgu attīstību un aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē. (3) Valsts un pašvaldības pēc iespējas atbalsta jauniešu brīvā laika lietderīgai izmantošanai nepieciešamās vides attiecīgu pielāgošanu.
19.pants. Jauniešu brīvprātīgā darba organizēšana (1) Jauniešu brīvprātīgā darba organizētāji var būt biedrības, nodibinājumi, valsts un pašvaldību iestādes. (2) Jauniešu brīvprātīgo darbu vienīgi var izmantot, lai veicinātu jauniešu zināšanu, prasmju un iemaņu attīstību un brīvā laika lietderīgu izmantošanu. Uz jauniešu nodarbināšanu brīvprātīgajā darbā attiecināmi Darba likumā noteiktie nodarbināšanas aizliegumi un ierobežojumi. (3) Pēc jaunieša pieprasījuma par brīvprātīgā darba veikšanu noslēdzams rakstisks līgums, norādot veicamo brīvprātīgo darbu un tā izpildes termiņu. (4) Jaunietis, kurš veic brīvprātīgo darbu, var prasīt tādu izdevumu segšanu, kas radušies brīvprātīgā darba izpildes gaitā, ja tas noteikts brīvprātīgā darba organizētāja darbību regulējošos tiesību aktos. (5) Par kaitējumu, kas radies jaunietim, pildot brīvprātīgo darbu, brīvprātīgā darba organizētājs atbild, ja šādu pienākumu tas uzņēmies vai arī kaitējums nodarīts brīvprātīgā darba organizētāja vainas dēļ.	41. 42.	Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Izteikt likumprojekta 19.pantu šādā redakcijā: “9.pants. Brīvprātīgais darbs (1) Jauniešu veiktais brīvprātīgais darbs ir vērsts uz sabiedriskā labuma darbību un veicina jaunieša zināšanu, prasmju un iemaņu attīstību, kā arī brīvā laika lietderīgu izmantošanu. (2) Brīvprātīgo darbu jaunieši veic bez atlīdzības nestājoties ar brīvprātīgā darba organizētāju darba tiesiskajās attiecībās. (3) Jauniešu veikto brīvprātīgo darbu nedrīkst izmantot brīvprātīgā darba organizētāja vai trešās personas peļņas gūšanas nolūkā. (4) Uz jauniešu veikto brīvprātīgo darbu attiecināmi darba tiesiskajās attiecībās noteiktie aizliegumi un ierobežojumi. (5) Jauniešu veiktais brīvprātīgais darbs nedrīkst kavēt jaunietim pamata un vispārējās izglītības iegūšanu.” Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt likumprojekta 19.pantu kā 9.pantu šādā redakcijā: “9.pants. Brīvprātīgais darbs (1) Jauniešu brīvprātīgais darbs ir orientēts uz sabiedriskā labuma darbību un veicina viņu zināšanu, prasmju, iemaņu un attieksmju attīstību, kā arī brīvā laika lietderīgu izmantošanu. (2) Brīvprātīgo darbu jaunieši veic bez atlīdzības, nestājoties ar brīvprātīgā darba organizētāju darba tiesiskajās attiecībās. (3) Jauniešu brīvprātīgo darbu nedrīkst izmantot brīvprātīgā darba organizētāja vai trešās personas peļņas gūšanas nolūkā. (4) Uz jauniešu brīvprātīgo darbu attiecināmi darba tiesiskās attiecības regulējošos normatīvajos aktos noteiktie aizliegumi un ierobežojumi. (5) Jauniešu brīvprātīgais darbs nedrīkst kavēt jaunietim pamata un vispārējās izglītības iegūšanu.”	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.42. Atbalstīts	9.pants. Brīvprātīgais darbs (1) Jauniešu brīvprātīgais darbs ir orientēts uz sabiedriskā labuma darbību un veicina viņu zināšanu, prasmju, iemaņu un attieksmju attīstību, kā arī brīvā laika lietderīgu izmantošanu. (2) Brīvprātīgo darbu jaunieši veic bez atlīdzības, nestājoties ar brīvprātīgā darba organizētāju darba tiesiskajās attiecībās. (3) Jauniešu brīvprātīgo darbu nedrīkst izmantot brīvprātīgā darba organizētāja vai trešās personas peļņas gūšanas nolūkā. (4) Uz jauniešu brīvprātīgo darbu attiecināmi darba tiesiskās attiecības regulējošos normatīvajos aktos noteiktie aizliegumi un ierobežojumi. (5) Jauniešu brīvprātīgais darbs nedrīkst kavēt jaunietim pamata un vispārējās izglītības iegūšanu.
20.pants. Brīvprātīgā darba organizētāju un veicēju apmācība (1) Bērnu un ģimenes lietu ministrija saskaņā ar piešķirto valsts budžeta finansējumu nodrošina jauniešu brīvprātīgā darba organizētāju apmācību. (2) Brīvprātīgā darba organizētāji nodrošina brīvprātīgā darba veicējiem iespēju apgūt zināšanas, prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas pienākumu pildīšanai. (3) Brīvprātīgā darba organizētājam, pamatojoties uz jaunieša pieprasījumu, ir pienākums izsniegt jaunietim rakstisku apliecinājumu, kas satur informāciju par brīvprātīgajā darbā pavadīto laiku, pienākumiem, iegūtajām zināšanām, prasmēm un iemaņām.	43. 44.	Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Izteikt likumprojekta 20.pantu šādā redakcijā: “10.pants. Brīvprātīgā darba organizēšana (1) Jauniešu veikto brīvprātīgo darbu var organizēt biedrības un nodibinājumi, kā arī valsts un pašvaldību iestādes. (2) Brīvprātīgā darba organizētājs: 1) atbild par drošiem un veselībai nekaitīgiem jaunieša brīvprātīgā darba apstākļiem; 2) pēc jaunieša pieprasījuma izsniedz rakstveida apliecinājumu par brīvprātīgajā darbā pavadīto laiku, pienākumiem, iegūtajām zināšanām, prasmēm un iemaņām; 3) ir tiesīgs pieprasīt, lai jaunietis, uzsākot brīvprātīgā darba veikšanu, uzrāda ārsta izziņu par jaunieša veselības stāvokli, kas ļautu pārliecināties par jaunieša piemērotību paredzētā brīvprātīgā darba veikšanai. (3) Pēc brīvprātīgā darba organizētāja vai jaunieša iniciatīvas par brīvprātīgā darba veikšanu slēdzams rakstveida līgums, norādot veicamo darbu un tā izpildes termiņu.” Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt likumprojekta 20.pantu kā 10.pantu šādā redakcijā: “10.pants. Brīvprātīgā darba organizēšana (1) Jauniešu brīvprātīgo darbu var organizēt biedrības un nodibinājumi, kā arī valsts un pašvaldību iestādes. (2) Brīvprātīgā darba organizētājs: 1) atbild par drošiem un jaunieša veselībai nekaitīgiem brīvprātīgā darba apstākļiem; 2) pēc jaunieša pieprasījuma izsniedz rakstveida apliecinājumu par brīvprātīgajā darbā pavadīto laiku, pienākumiem, iegūtajām zināšanām, prasmēm un iemaņām; 3) ir tiesīgs pieprasīt, lai jaunietis, uzsākot brīvprātīgo darbu, uzrāda ārsta izsniegtu izziņu par savu veselības stāvokli, tādējādi pārliecinoties par jaunieša piemērotību paredzētajam brīvprātīgajam darbam. (3) Pēc brīvprātīgā darba organizētāja vai jaunieša paša iniciatīvas par brīvprātīgo darbu slēdzams rakstveida līgums, norādot veicamo darbu un tā izpildes termiņu.”	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.44. Atbalstīts	10.pants. Brīvprātīgā darba organizēšana (1) Jauniešu brīvprātīgo darbu var organizēt biedrības un nodibinājumi, kā arī valsts un pašvaldību iestādes. (2) Brīvprātīgā darba organizētājs: 1) atbild par drošiem un jaunieša veselībai nekaitīgiem brīvprātīgā darba apstākļiem; 2) pēc jaunieša pieprasījuma izsniedz rakstveida apliecinājumu par brīvprātīgajā darbā pavadīto laiku, pienākumiem, iegūtajām zināšanām, prasmēm un iemaņām; 3) ir tiesīgs pieprasīt, lai jaunietis, uzsākot brīvprātīgo darbu, uzrāda ārsta izsniegtu izziņu par savu veselības stāvokli, tādējādi pārliecinoties par jaunieša piemērotību paredzētajam brīvprātīgajam darbam. (3) Pēc brīvprātīgā darba organizētāja vai jaunieša paša iniciatīvas par brīvprātīgo darbu slēdzams rakstveida līgums, norādot veicamo darbu un tā izpildes termiņu.
	45.	Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt likumprojekta 11.pantu šādā redakcijā: “11.pants. Jauniešu komercdarbība un pašnodarbinātība Valsts veicina jauniešu komercdarbību un pašnodarbinātību, it īpaši: 1) jauniešu apmācību komercdarbības uzsākšanas jautājumos; 2) atbalstu jauniešu komercdarbības uzsākšanai; 3) atbalstu jauniešu, īpaši sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu, nodarbinātības veicināšanas projektiem.”	Atbalstīts	11.pants. Jauniešu komercdarbība un pašnodarbinātība Valsts veicina jauniešu komercdarbību un pašnodarbinātību, it īpaši: 1) jauniešu apmācību komercdarbības uzsākšanas jautājumos; 2) atbalstu jauniešu komercdarbības uzsākšanai; 3) atbalstu jauniešu, īpaši sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu, nodarbinātības veicināšanas projektiem.
VI nodaļa Finansiālais atbalsts
21.pants. Finansiālā atbalsta sniegšanas mērķis Finansiālā atbalsta sniegšanas mērķis ir pilsoniskas sabiedrības stiprināšana un jauniešu sociālās integrācijas veicināšana. 22.pants. Finansiālā atbalsta saņēmēji Valsts piešķir finansiālo atbalstu: 1) biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētām un šā likuma 6.panta otrās daļas 4.punktā noteiktajā kārtībā uzskaitītām jaunatnes organizācijām jauniešu iniciatīvas veicināšanai un jaunatnes organizāciju darbības attīstības nodrošināšanai; 2) jaunatnes organizācijām to projektu īstenošanai; 3) valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem projektu īstenošanai, kuru mērķgrupa ir jaunieši. 23.pants. Finansiālā atbalsta sniegšanas kārtība (1) Bērnu un ģimenes lietu ministrija nodrošina finansiālā atbalsta piešķiršanu jaunatnes organizāciju projektiem un projektiem, kuru mērķgrupa ir jaunieši, atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam. (2) Kritērijus un kārtību, kādā Bērnu un ģimenes lietu ministrija nodrošina finansiālā atbalsta piešķiršanu šā likuma 22.panta 1.punktā noteiktajām jaunatnes organizācijām, nosaka Ministru kabinets. (3) Citas valsts un pašvaldību institūcijas, biedrības un nodibinājumi, starptautiskās organizācijas un citas juridiskās vai fiziskās personas ir tiesīgas piešķirt finansiālu atbalstu jaunatnes organizācijām, jaunatnes organizāciju projektiem un projektiem, kuru mērķgrupa ir jaunieši, atbilstoši to darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem.	46. 47. 48. 49. 50.	Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Izteikt 21., 22., 23.pantu šādā redakcijā: “12.pants. Finansējuma piešķiršana (1) Finansējumu jauniešu iniciatīvu un līdzdalības veicināšanai, kā arī darba ar jaunatni īstenošanai piešķir atklātā konkursā. (2) Tiesības saņemt finansējumu jauniešu iniciatīvu un līdzdalības veicināšanas, kā arī darba ar jaunatni projektiem ir jaunatnes organizācijām. (3) Nacionālajām jaunatnes organizācijām, papildus šā panta otrajā daļā minētajam, ir tiesības saņemt finansējumu arī projektiem to darbības atbalstam. (4) Finansiālā atbalsta saņēmējs var būt arī pašvaldība un biedrība vai nodibinājums, kura projekts ir vērsts uz darbu ar jaunatni. (5) Kārtību, kādā piešķir finansiālo atbalstu jauniešu iniciatīvu un līdzdalības nodrošināšanai, kā arī darba ar jaunatni īstenošanai, nosaka Ministru kabinets.” Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt 21., 22., 23.pantu kā 12.pantu šādā redakcijā: “12.pants. Finansējuma piešķiršana (1) Valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni, piešķir atklātā konkursā. (2) Tiesības saņemt valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts projektiem, kuru mērķis ir veicināt jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī projektiem darbam ar jaunatni, ir jaunatnes organizācijām. (3) Jaunatnes organizācijām ir tiesības saņemt valsts budžeta finansējumu arī šo organizāciju darbības atbalsta projektiem, ja tās atbilst šādiem kritērijiem: 1) biedrībā ir apvienojušies ne mazāk kā 500 biedru vai jaunatnes organizācijas ar kopējo biedru skaitu, kas nav mazāks par 500 biedriem; 2) biedrība veic darbību visos plānošanas reģionos; 3) biedrības darbības ilgums, veicot darbu ar jaunatni, nav mazāks par pieciem gadiem. (4) Valsts budžeta finansējuma saņēmējs var būt arī pašvaldība un biedrība vai nodibinājums, kura projekts ir orientēts uz darbu ar jaunatni. (5) Kārtību, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni, nosaka Ministru kabinets.” Deputāts V.Buzajevs Papildināt 22.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā: “4) dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedzot jauniešiem galvojumu un pilnībā vai daļēji sedzot kredītprocentu maksājumus.” Deputāts A.Brigmanis Papildināt 22.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: “(3) Finansiālā atbalsta saņēmējs var būt arī starptautiski populāras bērnu un jauniešu organizācijas, kuras darbojas Latvijā un ir reģistrētas Biedrību un nodibinājumu reģistrā – Biedrība “Latvijas mazpulki” un Biedrība “Latvijas skautu un gaidu Centrālā organizācija””. Saeimas Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 23. panta trešo daļu.	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.47 Atbalstīts Neatbalstīts Neatbalstīts Atbalstīts	12.pants. Finansējuma piešķiršana (1) Valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni, piešķir atklātā konkursā. (2) Tiesības saņemt valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts projektiem, kuru mērķis ir veicināt jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī projektiem darbam ar jaunatni, ir jaunatnes organizācijām. (3) Jaunatnes organizācijām ir tiesības saņemt valsts budžeta finansējumu arī šo organizāciju darbības atbalsta projektiem, ja tās atbilst šādiem kritērijiem: 1) biedrībā ir apvienojušies ne mazāk kā 500 biedru vai jaunatnes organizācijas ar kopējo biedru skaitu, kas nav mazāks par 500 biedriem; 2) biedrība veic darbību visos plānošanas reģionos; 3) biedrības darbības ilgums, veicot darbu ar jaunatni, nav mazāks par pieciem gadiem. (4) Valsts budžeta finansējuma saņēmējs var būt arī pašvaldība un biedrība vai nodibinājums, kura projekts ir orientēts uz darbu ar jaunatni. (5) Kārtību, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni, nosaka Ministru kabinets.
	51.	Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “13.pants. Valsts pārvaldes iestāžu uzdevumu deleģēšana Bērnu un ģimenes lietu ministrija var deleģēt pārvaldes uzdevumu veikšanu privātpersonām, tajā skaitā biedrībām un nodibinājumiem, lai efektīvi īstenotu pasākumu sistēmu darbam ar jaunatni.”	Atbalstīts	13.pants. Valsts pārvaldes iestāžu uzdevumu deleģēšana Bērnu un ģimenes lietu ministrija var deleģēt pārvaldes uzdevumu veikšanu privātpersonām, tajā skaitā biedrībām un nodibinājumiem, lai efektīvi īstenotu pasākumu sistēmu darbam ar jaunatni.
Pārejas noteikumi 1. Šā likuma 6.panta otrās daļas 4.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī. 2. Šā likuma 6.panta otrās daļas 6.punktā paredzētā jaunatnes lietu speciālistu izglītošana tiek nodrošināta no 2007.gada 1.janvāra. 3. Šā likuma 20.panta pirmajā daļā paredzētā jauniešu brīvprātīgā darba organizētāju apmācība tiek nodrošināta no 2008.gada 1.janvāra. 4. Šā likuma 22.panta 1.punkts stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī. 5. Ministru kabinets līdz 2006.gada 31.decembrim izdod šā likuma 23.panta otrajā daļā minētos noteikumus. 6. Ministru kabinets līdz 2006.gada 31.decembrim izdod šā likuma 6.panta otrās daļas 4.punktā minētos noteikumus. Līdz attiecīgu noteikumu spēkā stāšanās dienai par jaunatnes organizāciju uzskatāma jebkura biedrība vai nodibinājums, kas apliecina, ka ne mazāk kā puse tās biedru ir jaunieši vai jaunatnes organizācijas.	52.	Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā: “Pārejas noteikumi 1. Šā likuma 4.pants stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. 2. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 5.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus par jaunatnes lietu speciālistu apmācību. 3. Šā likuma 6.pants stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. 4. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.janvārim izdod šā likuma 12.panta piektajā daļā minētos noteikumus.”	Atbalstīts	Pārejas noteikumi 1. Šā likuma 4.pants stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. 2. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 5.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus par jaunatnes lietu speciālistu apmācību. 3. Šā likuma 6.pants stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. 4. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.janvārim izdod šā likuma 12.panta piektajā daļā minētos noteikumus.

Komisijas atbalstītā redakcija

otrajam lasījumam

Jaunatnes likums

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir uzlabot jauniešu — personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem — dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni.

2.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītās personas un to kompetenci šīs politikas jomā, jauniešu līdzdalību jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī pamatprincipus finansējuma piešķiršanai jauniešu iniciatīvām, līdzdalībai lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē un darbam ar jaunatni.

(2) Šā likuma izpratnē darbs ar jaunatni ir uz jauniešiem orientēts plānotu praktisku pasākumu kopums, kas nodrošina viņu dzīves kvalitātes uzlabošanos.

3.pants. Valsts pārvaldes iestāžu kompetence jaunatnes politikas jomā

(1) Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir koordinējošā iestāde jaunatnes politikas jomā.

(2) Valsts pārvaldes iestādes, atbilstoši savai kompetencei īstenojot jaunatnes politiku, izvērtē attiecīgās nozares politikas ietekmi uz jaunatni.

(3) Valsts pārvaldes iestādes savā darbībā iesaista jaunatnes organizācijas pirms jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu pieņemšanas.

4.pants. Jaunatnes konsultatīvā padome

(1) Jaunatnes konsultatīvā padome ir Ministru kabineta izveidota padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotas jaunatnes politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē.

(2) Jaunatnes konsultatīvās padomes sastāvā iekļauj valsts pārvaldes un pašvaldību, kā arī jaunatnes organizāciju pārstāvjus.

5.pants. Pašvaldības kompetence jaunatnes politikas jomā

(1) Pašvaldība, pildot savas funkcijas, piedalās valsts jaunatnes politikas īstenošanā. Pašvaldība var izstrādāt arī vietēja līmeņa dokumentus jaunatnes politikas jomā.

(2) Pašvaldības savā darbībā iesaista jaunatnes organizācijas pirms jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu pieņemšanas.

(3) Pašvaldība var izveidot institucionālu sistēmu, lai nodrošinātu darbu ar jaunatni, nosakot atbildīgo institūciju, ieceļot jaunatnes lietu speciālistu, izveidojot jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju vai paredzot citu kārtību, kādā veicams darbs ar jaunatni.

(4) Ja pašvaldībā darbu ar jaunatni nodrošina jaunatnes lietu speciālists — persona, kas plāno, veic un koordinē darbu ar jaunatni, viņam jābūt apmācītam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(5) Ja pašvaldība izveido jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju, kas veicina vietējās jaunatnes politikas saskaņotu izstrādi un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, tās sastāvā iekļauj pašvaldības speciālistus, kuri veic darbu ar jaunatni, un jaunatnes organizāciju pārstāvjus.

6.pants. Jaunatnes organizācija

Jaunatnes organizācija ir Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība, kas atbilst šādiem kritērijiem:

1) biedrības statūtos noteiktais darbības mērķis ir darbs ar jaunatni, jauniešu iniciatīvu un līdzdalības lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē veicināšana;

2) biedrībā vismaz divas trešdaļas biedru ir jaunieši, kā arī vairākas biedrības, kurās kopā vismaz divas trešdaļas biedru ir jaunieši;

3) biedrības pārvaldes institūcijās ir nodrošināta jauniešu līdzdalība, un šīs līdzdalības kārtība noteikta attiecīgās biedrības statūtos.

7.pants. Jauniešu līdzdalība jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā

Jaunieši līdzdarbojas jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā:

1) iesaistoties neformālās izglītības iegūšanā un sniegšanā un veicot brīvprātīgo darbu;

2) darbojoties izglītības iestāžu pašpārvaldēs;

3) izstrādājot un īstenojot projektus, kā arī citas iniciatīvas;

4) piedaloties jaunatnes organizāciju, kā arī citu biedrību un nodibinājumu darbībā;

5) iesaistoties valsts un pašvaldību jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu pieņemšanas procesā.

8.pants. Brīvā laika lietderīga izmantošana

(1) Valsts un pašvaldības veicina jauniešu neformālo izglītību, brīvprātīgo darbu, fiziskās aktivitātes un iesaistīšanos kultūras dzīvē kā būtiskus brīvā laika lietderīgas izmantošanas veidus.

(2) Neformālā izglītība papildina formālo izglītību; neformālās izglītības mērķis ir sniegt zināšanas, veidot prasmes, iemaņas un attieksmes, kā arī veicināt jauniešu vispusīgu attīstību un aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē.

(3) Valsts un pašvaldības pēc iespējas atbalsta jauniešu brīvā laika lietderīgai izmantošanai nepieciešamās vides attiecīgu pielāgošanu.

9.pants. Brīvprātīgais darbs

(1) Jauniešu brīvprātīgais darbs ir orientēts uz sabiedriskā labuma darbību un veicina viņu zināšanu, prasmju, iemaņu un attieksmju attīstību, kā arī brīvā laika lietderīgu izmantošanu.

(2) Brīvprātīgo darbu jaunieši veic bez atlīdzības, nestājoties ar brīvprātīgā darba organizētāju darba tiesiskajās attiecībās.

(3) Jauniešu brīvprātīgo darbu nedrīkst izmantot brīvprātīgā darba organizētāja vai trešās personas peļņas gūšanas nolūkā.

(4) Uz jauniešu brīvprātīgo darbu attiecināmi darba tiesiskās attiecības regulējošos normatīvajos aktos noteiktie aizliegumi un ierobežojumi.

(5) Jauniešu brīvprātīgais darbs nedrīkst kavēt jaunietim pamata un vispārējās izglītības iegūšanu.

10.pants. Brīvprātīgā darba organizēšana

(1) Jauniešu brīvprātīgo darbu var organizēt biedrības un nodibinājumi, kā arī valsts un pašvaldību iestādes.

(2) Brīvprātīgā darba organizētājs:

1) atbild par drošiem un jaunieša veselībai nekaitīgiem brīvprātīgā darba apstākļiem;

2) pēc jaunieša pieprasījuma izsniedz rakstveida apliecinājumu par brīvprātīgajā darbā pavadīto laiku, pienākumiem, iegūtajām zināšanām, prasmēm un iemaņām;

3) ir tiesīgs pieprasīt, lai jaunietis, uzsākot brīvprātīgo darbu, uzrāda ārsta izsniegtu izziņu par savu veselības stāvokli, tādējādi pārliecinoties par jaunieša piemērotību paredzētajam brīvprātīgajam darbam.

(3) Pēc brīvprātīgā darba organizētāja vai jaunieša paša iniciatīvas par brīvprātīgo darbu slēdzams rakstveida līgums, norādot veicamo darbu un tā izpildes termiņu.

11.pants. Jauniešu komercdarbība un pašnodarbinātība

Valsts veicina jauniešu komercdarbību un pašnodarbinātību, it īpaši:

1) jauniešu apmācību komercdarbības uzsākšanas jautājumos;

2) atbalstu jauniešu komercdarbības uzsākšanai;

3) atbalstu jauniešu, īpaši sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu, nodarbinātības veicināšanas projektiem.

12.pants. Finansējuma piešķiršana

(1) Valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni, piešķir atklātā konkursā.

(2) Tiesības saņemt valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts projektiem, kuru mērķis ir veicināt jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī projektiem darbam ar jaunatni, ir jaunatnes organizācijām.

(3) Jaunatnes organizācijām ir tiesības saņemt valsts budžeta finansējumu arī šo organizāciju darbības atbalsta projektiem, ja tās atbilst šādiem kritērijiem:

1) biedrībā ir apvienojušies ne mazāk kā 500 biedru vai jaunatnes organizācijas ar kopējo biedru skaitu, kas nav mazāks par 500 biedriem;

2) biedrība veic darbību visos plānošanas reģionos;

3) biedrības darbības ilgums, veicot darbu ar jaunatni, nav mazāks par pieciem gadiem.

(4) Valsts budžeta finansējuma saņēmējs var būt arī pašvaldība un biedrība vai nodibinājums, kura projekts ir orientēts uz darbu ar jaunatni.

(5) Kārtību, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni, nosaka Ministru kabinets.

13.pants. Valsts pārvaldes iestāžu uzdevumu deleģēšana

Bērnu un ģimenes lietu ministrija var deleģēt pārvaldes uzdevumu veikšanu privātpersonām, tajā skaitā biedrībām un nodibinājumiem, lai efektīvi īstenotu pasākumu sistēmu darbam ar jaunatni.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 4.pants stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

2. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 5.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus par jaunatnes lietu speciālistu apmācību.

3. Šā likuma 6.pants stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

4. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.janvārim izdod šā likuma 12.panta piektajā daļā minētos noteikumus.