Rīgā, 2007.gada 25.oktobrī

Nr.9/3 –

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu “Maksātnespējas likums” (Nr.69/Lp9) izskatīšanai trešajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekts uz ......lpp.

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš
Juridiskā komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Likumprojekts „Maksātnespējas likums” (Nr. 69/Lp9)

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(243)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar redakcionāliem labojumiem)

A sadaļa

Vispārīgie noteikumi

A sadaļa

Vispārīgie noteikumi

I nodaļa

Likuma mērķis un būtiskie jēdzieni

Juridiskais birojs

Aizstāt I nodaļas nosaukumā vārdus “būtiskie jēdzieni” ar vārdiem “lietotie termini”.

Atbalstīts

I nodaļa

Likuma mērķis un lietotie termini

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt parādnieka maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 1.pantā vārdu „parādnieka” ar vārdiem „maksātnespējas subjekta”.

Atbalstīts

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt maksātnespējas subjekta maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā.

2.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums attiecas uz komersantu, juridisko personu (izņemot mantojuma masu) vai fizisko personu (turpmāk – maksātnespējas subjekti), kura nespēj izpildīt savas saistības un kurai ir maksātnespējas pazīmes.

(2) Pret valsti vai pašvaldību, vai citu publisko tiesību juridisko personu nevar ierosināt maksātnespējas lietu.

(3) Kredītiestāžu maksātnespējas procesu regulē atsevišķs likums.

(4) Uz to finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksātnespējas procesu, kuru darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, attiecināmi šā likuma noteikumi, ciktāl finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību reglamentējošajās speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi.

(5) Uz finanšu nodrošinājuma līguma subjektu maksātnespējas procesu attiecināmi šā likuma noteikumi, ievērojot tos izņēmumus un papildu noteikumus, kuri norādīti Finanšu nodrošinājuma likumā.

2.pants. Likuma darbības joma

(2) Pret valsti vai pašvaldību, vai citu publisko tiesību juridisko personu nevar ierosināt maksātnespējas lietu.

(3) Kredītiestāžu maksātnespējas procesu regulē atsevišķs likums.

(5) Uz finanšu nodrošinājuma līguma subjektu maksātnespējas procesu attiecināmi šā likuma noteikumi, ievērojot Finanšu nodrošinājuma likumā minētos izņēmumus un papildu noteikumus.

3.pants. Maksātnespēja

Maksātnespēja ir ar tiesas spriedumu konstatēts parādnieka stāvoklis tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 3.pantā vārdu „parādnieka” ar vārdiem „maksātnespējas subjekta”.

Atbalstīts

3.pants. Maksātnespēja

Maksātnespēja ir ar tiesas spriedumu konstatēts maksātnespējas subjekta stāvoklis tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā.

4.pants. Tiesiskās aizsardzības process

(1) Tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums komercsabiedrības interešu aizsardzībai ierobežotas maksātspējas gadījumā, lai atjaunotu tās maksātspēju pilnā apjomā.

(2) Ierobežota maksātspēja ir stāvoklis, kad komercsabiedrībai īslaicīgi nepietiek naudas līdzekļu to saistību izpildei, kurām iestājies vai tuvākajā laikā iestāsies izpildes termiņš.

(3) Tiesiskās aizsardzības process tiek uzsākts ar parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas dienu tiesā un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu.

Juridiskais birojs

Izslēgt 4. panta trešajā daļā vārdu “parādnieka”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 4.panta trešajā daļā vārdu „parādnieka”.

Atbalstīts

4.pants. Tiesiskās aizsardzības process

(3) Tiesiskās aizsardzības process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu.

5.pants. Maksātnespējas process

(1) Maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, lai:

1) atjaunotu parādnieka maksātspēju un aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot izlīgumu vai sanāciju;

2) aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot bankrota procedūru.

(2) Maksātnespējas process tiek uzsākts ar maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas dienu tiesā un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 5.panta pirmās daļas 1.punktā vārdu „parādnieka” ar vārdiem „maksātnespējas subjekta”

Atbalstīts

5.pants. Maksātnespējas process

(1) Maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, lai:

1) atjaunotu maksātnespējas subjekta maksātspēju un aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot izlīgumu vai sanāciju;

2) aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot bankrota procedūru.

(2) Maksātnespējas process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta maksātnespējas procesa lieta, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

6.pants. Nodrošinātais kreditors

Nodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku.

6.pants. Nodrošinātais kreditors

Nodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku.

7.pants. Nenodrošinātais kreditors

Nenodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības nav nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku.

7.pants. Nenodrošinātais kreditors

Nenodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības nav nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku.

8.pants. Maksātnespējas procesa administrators

(1) Maksātnespējas procesa administrators (turpmāk – administrators) ir fiziskā persona, kura saskaņā ar šo likumu ir ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu un kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi.

(2) Šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos administratora pienākumus pilda arī likvidators, un viņam ir administratora tiesības Padomes 2000.gada 29.maija regulas (EK) Nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk – Padomes regula Nr.1346/2000) izpratnē.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās administratora tiesības un pienākumi ir arī likvidatoram Padomes 2000.gada 29.maija regulas (EK) Nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk – Padomes regula Nr.1346/2000) izpratnē.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 8.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Uz administratoru nav attiecināms valsts amatpersonas statuss likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē.”

Atbalstīts

Neatbalstīts

8.pants. Maksātnespējas procesa administrators

(2) Šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās administratora tiesības un pienākumi ir arī likvidatoram Padomes 2000.gada 29.maija regulas (EK) Nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk – Padomes regula Nr.1346/2000) izpratnē.

9.pants. Likuma normu piemērošanas īpatnības

Fiziskajām personām un personālsabiedrībām piemēro uz juridiskajām personām attiecināmos noteikumus, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

9.pants. Likuma normu piemērošanas īpatnības

Fiziskajām personām un personālsabiedrībām piemēro uz juridiskajām personām attiecināmos noteikumus, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

10.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas un maksātnespējas procesa izmaksas

Tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas un maksātnespējas procesa izmaksas ir administratora atlīdzība un izdevumi, kas rodas, lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi.

10.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas un maksātnespējas procesa izmaksas

11.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzību veicošās institūcijas

Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzību veic tiesa un valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" (turpmāk – Maksātnespējas administrācija).

11.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzību veicošās institūcijas

Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzību veic tiesa un valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" (turpmāk – Maksātnespējas administrācija).

12.pants. Maksātnespējas reģistrs

(1) Lai nodrošinātu maksātnespējas procesa publiskumu, Maksātnespējas administrācija kārto maksātnespējas reģistru, kurā un iekļauj šajā likumā noteiktās ziņas. Maksātnespējas reģistrs ir visiem pieejams, un tā ierakstiem ir publiska ticamība.

(2) Maksātnespējas reģistrā ieraksta ziņas par administratoru, tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 12.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„(1) Lai nodrošinātu maksātnespējas lietu publiskumu, ar likumu pilnvarota iestāde kārto maksātnespējas reģistru, kurā iekļauj šajā likumā noteiktās ziņas.”

Atbalstīts

12.pants. Maksātnespējas reģistrs

(1) Lai nodrošinātu maksātnespējas lietu publiskumu, ar likumu pilnvarota iestāde kārto maksātnespējas reģistru, kurā iekļauj šajā likumā noteiktās ziņas. Maksātnespējas reģistrs ir visiem pieejams, un tā ierakstiem ir publiska ticamība.

(2) Maksātnespējas reģistrā ieraksta ziņas par administratoru, tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi.

II nodaļa

Administrators

II nodaļa

Administrators

13.pants. Administratoram izvirzītās prasības

(1) Par administratoru var būt rīcībspējīga fiziskā persona:

1) kura sasniegusi 25 gadu vecumu;

2) kura saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi jurista kvalifikāciju vai saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par augstākās akadēmiskās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi zinātnisko grādu;

3) kurai ir vismaz triju gadu darba pieredze specialitātē;

4) kura prot valsts valodu augstākajā līmenī;

5) kura sekmīgi nokārtojusi administratoru eksāmenu;

6) kura ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu (turpmāk – sertifikātu).

(2) Par administratoru nevar būt persona:

1) kura neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām;

2) kura notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ, vai kura atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un kurai sodu noteicis prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, vai persona, ar kuru prokurors slēdzis vienošanos par vainas atzīšanu un soda noteikšanu par Krimināllikumā paredzētajiem izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja šo vienošanos apstiprinājusi tiesa;

3) pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

4) attiecībā uz kuru pēdējo piecu gadu laikā pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

5) kura ir bijusi komercsabiedrības pārvaldes institūcijas loceklis vai prokūrists komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai.

10.

11.

Juridiskais birojs

Izteikt 13. panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

‘’2) kura atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz personu nereabilitējošiem apstākļiem;’’;

Juridiskais birojs

Izslēgt 13. panta otrās daļas 3. punktu (attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju).

Atbalstīts

13.pants. Administratoram izvirzītās prasības

(1) Par administratoru var būt rīcībspējīga fiziskā persona:

1) kura sasniegusi 25 gadu vecumu;

3) kurai ir vismaz triju gadu darba pieredze specialitātē;

4) kura prot valsts valodu augstākajā līmenī;

5) kura sekmīgi nokārtojusi administratoru eksāmenu;

6) kura ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu (turpmāk – sertifikāts).

(2) Par administratoru nevar būt persona:

1) kura neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām;

2) kura atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz personu nereabilitējoša pamata;

3) kurai pēdējo piecu gadu laikā pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

4) kura ir bijusi komercsabiedrības pārvaldes institūcijas loceklis vai prokūrists komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai.

14.pants. Administratoru apmācība

(1) Administratoru apmācība ir obligāts priekšnosacījums administratoru eksāmena kārtošanai.

(2) Personai, kura ir noklausījusies pilnu administratoru mācību programmu, tiek izsniegts attiecīgs apliecinājums. Apliecinājums ir derīgs divus gadus.

(3) Ministru kabinets nosaka apmācības veicēju un kārtību, kādā veicama administratoru apmācība un apliecinājuma izsniegšana, kā arī apstiprina mācību programmu.

12.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 14.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama administratoru apmācība un apliecinājuma izsniegšana, kā arī apstiprina mācību programmu. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai ar līgumu var deleģēt administratoru apmācības veikšanu un apliecinājuma izsniegšanu.”

Atbalstīts

14.pants. Administratoru apmācība

(1) Administratoru apmācība ir obligāts administratoru eksāmena kārtošanas priekšnosacījums.

(2) Personai, kura ir noklausījusies pilnu administratoru mācību programmu, tiek izsniegts attiecīgs apliecinājums, kas ir derīgs divus gadus.

(3) Ministru kabinets nosaka administratoru apmācības un apliecinājuma izsniegšanas kārtību, kā arī apstiprina mācību programmu. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai ar līgumu var deleģēt administratoru apmācības veikšanu un apliecinājuma izsniegšanu.

15.pants. Administratoru eksāmens un atestācija

(1) Ja administratoru eksāmens ir sekmīgi nokārtots, Maksātnespējas administrācija izsniedz sertifikātu.

(2) Maksātnespējas administrācija atsaka administratoru eksāmena kārtošanu, ja pretendents neatbilst šā likuma 13.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā noteiktajām prasībām vai uz viņu attiecināms kāds no šā likuma 13. panta otrās daļas 2., 3., 4. un 5. punktā minētajiem gadījumiem.

(3) Administratora pienākums ir regulāri pilnveidot kvalifikāciju. Maksātnespējas administrācija pārbauda administratora darbību un kvalifikāciju reizi divos gados, veicot atestāciju.

(4) Ministru kabinets nosaka administratora eksaminācijas, kvalifikācijas pilnveidošanas un atestācijas kārtību.

(5) Ministru kabinets nosaka valsts nodevas apmēru par pārbaudījuma organizēšanu administratora kvalifikācijas iegūšanai un sertifikāta izsniegšanu, par administratora kvalifikācijas pārbaudi un sertifikāta atjaunošanu, kā arī valsts nodevas maksāšanas kārtību.

13.

14.

15.

16.

17.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 15.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Administratoram izsniedz sertifikātu, ja ir sekmīgi nokārtots administratoru eksāmens.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 15.panta otrajā daļā vārdus „Maksātnespējas administrācija atsaka administratoru eksāmena kārtošanu” ar vārdiem „Pretendentam atsaka administratoru eksāmena kārtošanu”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 15.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Administratora darbību un kvalifikāciju pārbauda reizi divos gados, veicot atestāciju.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 15.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ministru kabinets nosaka administratora eksaminācijas, kvalifikācijas pilnveidošanas un atestācijas kārtību. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai ar līgumu var deleģēt administratora eksaminācijas, kvalifikācijas pilnveidošanas un atestācijas veikšanu”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 15.panta piekto daļu.

Atbalstīts

15.pants. Administratoru eksāmens un atestācija

(1) Administratoram izsniedz sertifikātu, ja ir sekmīgi nokārtots administratoru eksāmens.

(2) Pretendentam atsaka administratoru eksāmena kārtošanu, ja viņš neatbilst šā likuma 13.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punkta prasībām vai uz viņu attiecināms kāds no šā likuma 13. panta otrās daļas 2., 3. un 4. punktā minētajiem gadījumiem.

(3) Administratora pienākums ir regulāri pilnveidot kvalifikāciju. Administratora darbību un kvalifikāciju pārbauda reizi divos gados, veicot atestāciju.

(4) Ministru kabinets nosaka administratoru eksaminācijas, kvalifikācijas pilnveidošanas un atestācijas kārtību. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai ar līgumu var deleģēt administratora eksaminācijas, kvalifikācijas pilnveidošanas un atestācijas veikšanu.

16.pants. Sertifikāts

(1) Sertifikāts ir Maksātnespējas administrācijas izsniegts dokuments, kas apliecina administratora kvalifikāciju un dod viņam tiesības pildīt administratora pienākumus tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā.

(2) Maksātnespējas administrācija sertifikātu izsniedz personai, kura atbilst šā likuma 13.panta prasībām.

(3) Ministru kabinets nosaka administratora sertifikāta izsniegšanas un atjaunošanas kārtību.

(4) Persona nevar pretendēt uz sertifikāta atjaunošanu, ja tai šā likuma 17. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos sertifikāta darbība izbeigta vai 17.panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā sertifikāts anulēts un nav pagājuši pieci gadi pēc dienas, kad pieņemts lēmums par sertifikāta darbības izbeigšanu vai tā anulēšanu.

18.

19.

20.

21.

22.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 16.panta pirmajā daļā vārdus „Maksātnespējas administrācijas izsniegts”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 16.panta otrajā daļā vārdus „Maksātnespējas administrācija”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 16.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ministru kabinets nosaka maksātnespējas procesa administratora sertifikāta izsniegšanas un atjaunošanas kārtību. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai ar līgumu var deleģēt uzdevumu izsniegt un atjaunot maksātnespējas procesa administratora sertifikātu.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 16.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Persona nevar pretendēt uz sertifikāta atjaunošanu, ja tai šā likuma 17.panta pirmās daļas 1., 5. vai 7.punktā noteiktajos gadījumos ir izbeigta sertifikāta darbība. Ja personai izbeigta sertifikāta darbība šā likuma 17.panta pirmās daļas 2., 3., 4. vai 6.punktā noteiktajos gadījumos vai anulēts sertifikāts šā likuma 17.panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā, tad persona var pretendēt uz sertifikāta atjaunošanu, ja nav pagājuši pieci gadi pēc dienas, kad pieņemts lēmums par sertifikāta darbības izbeigšanu vai tā anulēšanu.”

Juridis kā komisija

Izteikt 16.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Persona nevar pretendēt uz sertifikāta atjaunošanu, ja tai šā likuma 17.panta pirmās daļas 1., 5. vai 7.punktā minētajos gadījumos ir izbeigta sertifikāta darbība. Ja personai izbeigta sertifikāta darbība šā likuma 17.panta pirmās daļas 2., 3., 4. vai 6.punktā minētajos gadījumos vai anulēts sertifikāts šā likuma 17.panta otrajā daļā minētajā gadījumā, tad persona var pretendēt uz sertifikāta atjaunošanu, ja ir pagājuši pieci gadi pēc dienas, kad pieņemts lēmums par sertifikāta darbības izbeigšanu vai tā anulēšanu.”

Atbalstīts

Atbalstīts daļēji

(Iekļauts priekšl. nr.22)

Atbalstīts

16.pants. Sertifikāts

(1) Sertifikāts ir dokuments, kas apliecina administratora kvalifikāciju un dod viņam tiesības pildīt administratora pienākumus tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā.

(2) Sertifikātu izsniedz personai, kura atbilst šā likuma 13.panta prasībām.

(3) Ministru kabinets nosaka sertifikāta izsniegšanas un atjaunošanas kārtību. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai ar līgumu var deleģēt uzdevumu izsniegt un atjaunot sertifikātu.

(4) Persona nevar pretendēt uz sertifikāta atjaunošanu, ja tai šā likuma 17.panta pirmās daļas 1., 5. vai 7.punktā minētajos gadījumos ir izbeigta sertifikāta darbība. Ja personai izbeigta sertifikāta darbība šā likuma 17.panta pirmās daļas 2., 3., 4. vai 6.punktā minētajos gadījumos vai anulēts sertifikāts šā likuma 17.panta otrajā daļā minētajā gadījumā, tad persona var pretendēt uz sertifikāta atjaunošanu, ja ir pagājuši pieci gadi pēc dienas, kad pieņemts lēmums par sertifikāta darbības izbeigšanu vai tā anulēšanu.

17.pants. Sertifikāta darbības izbeigšana un tā anulēšana

(1) Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumu par sertifikāta darbības izbeigšanu šādos gadījumos:

1) administrators ir notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

2) administrators ar tiesas spriedumu atzīts par rīcībnespējīgu;

3) administrators iesniedzis iesniegumu par administratora pienākumu pildīšanas izbeigšanu;

4) attiecībā uz administratoru pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

5) administrators ir komercsabiedrības pārvaldes institūcijas loceklis vai prokūrists komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedis šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai;

6) administrators noteiktajā kārtībā nav atestēts;

7) administratora nāves gadījumā.

(2) Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumu par sertifikāta anulēšanu, ja administrators sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu sertifikātu.

(3) Maksātnespējas administrācija ir tiesīga pieņemt lēmumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu šā likuma 198.pantā noteiktajos gadījumos.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā maksātnespējas procesa administratora sertifikāta darbību izbeidz un to anulē.

23.

24.

25.

26.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 17.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(1) Lēmumu par sertifikāta darbības izbeigšanu pieņem šādos gadījumos:”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 17.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Lēmumu par sertifikāta anulēšanu pieņem, ja administrators sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu sertifikātu.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 17.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Maksātnespējas administrācija ir tiesīga ierosināt jautājumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu, ja administrators vismaz divas reizes divu gadu laikā nav pildījis Maksātnespējas administrācijas uzlikto tiesisko pienākumu vai gadījumos, ja tiesa administratoru sertifikāta darbības laikā trīs reizes atcēlusi no administratora pienākuma pildīšanas vairākos tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas procesos sakarā ar konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 17.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ministru kabinets nosaka maksātnespējas procesa administratora sertifikāta darbības izbeigšanas un anulēšanas kārtību. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai ar līgumu var deleģēt uzdevumu izbeigt un anulēt maksātnespējas procesa administratora sertifikāta darbību.”

Atbalstīts

17.pants. Sertifikāta darbības izbeigšana un tā anulēšana

(1) Lēmumu par sertifikāta darbības izbeigšanu pieņem šādos gadījumos:

1) administrators ir notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

2) administrators ar tiesas spriedumu atzīts par rīcībnespējīgu;

3) administrators iesniedzis iesniegumu par administratora pienākumu pildīšanas izbeigšanu;

4) administratoram pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

6) administrators nav atestēts noteiktajā kārtībā;

7) administratora nāves gadījumā.

(2) Lēmumu par sertifikāta anulēšanu pieņem, ja administrators sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu sertifikātu.

(3) Maksātnespējas administrācija ir tiesīga ierosināt jautājumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu, ja administrators vismaz divas reizes divu gadu laikā nav pildījis Maksātnespējas administrācijas uzlikto tiesisko pienākumu vai ja tiesa administratoru sertifikāta darbības laikā trīs reizes atcēlusi no administratora pienākuma pildīšanas vairākos tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas procesos sakarā ar konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem.

(4) Ministru kabinets nosaka sertifikāta darbības izbeigšanas un tā anulēšanas kārtību. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai ar līgumu var deleģēt uzdevumu izbeigt sertifikāta darbību un sertifikātu anulēt.

18.pants. Administratora darbības publicitāte

Maksātnespējas administrācija ieraksta maksātnespējas reģistrā par administratoru šādas ziņas:

1) administratora vārds, uzvārds;

2) sertifikāta numurs;

3) sertifikāta izdošanas datums;

4) administratora prakses vietas adrese;

5) administratora tālruņa numurs un cita kontaktinformācija;

6) sertifikāta darbības izbeigšanas vai tā anulēšanas datums;

7) ieraksta izdarīšanas datums.

27.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 18.panta tekstu šādā redakcijā:

„(1) Ar likumu pilnvarotā iestāde ieraksta maksātnespējas reģistrā par administratoru šādas ziņas:

1) administratora vārds, uzvārds;

2) sertifikāta numurs;

3) sertifikāta izdošanas datums;

4) administratora prakses vietas adrese;

5) administratora tālruņa numurs;

6) sertifikāta darbības izbeigšanas vai tā anulēšanas datums;

7) ieraksta izdarīšanas datums.

(2) Maksātnespējas administrācija nodrošina šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punktā minēto ziņu pieejamību ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.”

Atbalstīts

18.pants. Administratora darbības publicitāte

(1) Ar likumu pilnvarotā iestāde ieraksta maksātnespējas reģistrā par administratoru šādas ziņas:

1) administratora vārds, uzvārds;

2) sertifikāta numurs;

3) sertifikāta izdošanas datums;

4) administratora prakses vietas adrese;

5) administratora tālruņa numurs;

6) sertifikāta darbības izbeigšanas vai tā anulēšanas datums;

7) ieraksta izdarīšanas datums.

III nodaļa

Administratora iecelšana un atcelšana

III nodaļa

Administratora iecelšana un atcelšana

19.pants. Administratora iecelšana

(1) Administratora amata kandidātu konkrētam tiesiskās aizsardzības procesam un maksātnespējas procesam izvēlas un tiesai iesaka Maksātnespējas administrācija. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izvēlas un iesaka administratora amata kandidātu.

(2) Maksātnespējas administrācija piecu dienu laikā pēc dienas, kad saņemts tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas vai maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu noraksts, nosūta tiesai priekšlikumu par administratora amata kandidātu. Maksātnespējas administrācija neiesaka administratora amata kandidātu, ja tās rīcībā attiecībā uz šo kandidātu ir pierādījumi par šā likuma 20.pantā noteiktajiem ierobežojumiem. Maksātnespējas administrācijas priekšlikumam ir ieteikuma raksturs, un tas nav apstrīdams vai pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Maksātnespējas administrācija nosūta Finanšu un kapitāla tirgus komisijai priekšlikumu par administratora amata kandidātu, ja šo kandidātu iesaka finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka tiesiskās aizsardzības procesam vai maksātnespējas procesam. Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(4) Administratoru ieceļ tiesa nekavējoties pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas vai maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas un Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas.

(5) Tiesa ieteikto administratora amata kandidātu neieceļ, ja attiecībā uz šo kandidātu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai.

(6) Ja tiesa ieteikto administratora amata kandidātu neieceļ, Maksātnespējas administrācija piecu dienu laikā tiesai iesaka citu kandidātu.

28.

29.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 19.panta otrās daļas otrajā teikumā vārdu „20.pantā” ar vārdiem „20.panta pirmās daļas 1.punktā”.

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt 19. panta trešo daļu šādā redakcijā:

‘’(3) Maksātnespējas administrācija nosūta priekšlikumu par administratora amata kandidātu tiesiskās aizsardzības procesam vai maksātnespējas procesam Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, ja šo kandidātu iesaka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekam, kura uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija.”

Atbalstīts

19.pants. Administratora iecelšana

(2) Maksātnespējas administrācija piecu dienu laikā pēc dienas, kad saņemts tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas vai maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu noraksts, nosūta tiesai priekšlikumu par administratora amata kandidātu. Maksātnespējas administrācija neiesaka administratora amata kandidātu, ja tās rīcībā attiecībā uz šo kandidātu ir pierādījumi par šā likuma 20.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajiem ierobežojumiem. Maksātnespējas administrācijas priekšlikumam ir ieteikuma raksturs, un tas nav apstrīdams vai pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Priekšlikumu par administratora amata kandidātu tiesiskās aizsardzības procesam vai maksātnespējas procesam Maksātnespējas administrācija nosūta Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, ja šo kandidātu iesaka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekam, kura uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(5) Tiesa ieteikto administratora amata kandidātu neieceļ, ja attiecībā uz viņu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai.

(6) Ja tiesa ieteikto administratora amata kandidātu neieceļ, Maksātnespējas administrācija piecu dienu laikā tiesai iesaka citu kandidātu.

20.pants. Ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai

(1) Administratora pienākumus konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā administrators nevar pildīt šādos gadījumos:

1) administrators ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais kriminālprocesā, kas saistīts ar viņa rīcību konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā;

2) administrators saskaņā ar šo likumu atzīstams par ieinteresēto personu attiecībā pret maksātnespējas subjektu;

3) administrators saskaņā ar šo likumu atrodas interešu konflikta situācijā attiecībā pret maksātnespējas subjektu vai kreditoru;

4) administratoram ar maksātnespējas subjektu pēdējo piecu gadu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības;

5) maksātnespējas subjektam ir prasījuma tiesības pret administratoru vai administratoram ir prasījuma tiesības pret maksātnespējas subjektu, ja administrators vai maksātnespējas subjekts nav noteikti atteicies no tām;

6) administrators ir personiski ieinteresēts maksātnespējas lietā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

(2) Ja uz administratoru attiecas kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, viņš nekavējoties informē par to tiesu un Maksātnespējas administrāciju.

20.pants. Ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai

(1) Administratora pienākumus konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā administrators nevar pildīt šādos gadījumos:

2) administrators saskaņā ar šo likumu atzīstams par ieinteresēto personu attiecībā pret maksātnespējas subjektu;

3) administrators saskaņā ar šo likumu atrodas interešu konflikta situācijā attiecībā pret maksātnespējas subjektu vai kreditoru;

4) administratoram ar maksātnespējas subjektu pēdējo piecu gadu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības;

6) administrators ir personiski ieinteresēts maksātnespējas lietā, vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

(2) Ja uz administratoru attiecas kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, viņš nekavējoties informē par to tiesu un Maksātnespējas administrāciju.

21.pants. Ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai interešu konflikta situācijā

Administrators atrodas interešu konflikta situācijā, ja viņš konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības, kurās viņš pats, viņa radinieki vai darījumu partneri ir vai varētu būt personiski vai mantiski ieinteresēti, vai ja pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības attiecībā pret komercsabiedrību, kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir viņš pats vai viņa radinieks.

30.

31.

Juridiskais birojs

Aizstāt 21. panta tekstā vārdu ‘’radinieki’’ ar vārdu ‘’tuvinieki’’

Juridiskais birojs

Papildināt 21. pantu ar otro daļu (attiecīgi uzskatot līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu) šādā redakcijā:

‘’(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto ierobežojumu piemērošanai par administratora tuvinieku uzskatāma persona , kura sastāv laulībā, radniecībā līdz otrajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei ar administratoru.’’

Atbalstīts

21.pants. Ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai interešu konflikta situācijā

(1) Administrators atrodas interešu konflikta situācijā, ja viņš konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības, kurās viņš pats, viņa tuvinieki vai darījumu partneri ir vai varētu būt personiski vai mantiski ieinteresēti, vai ja pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības attiecībā pret komercsabiedrību, kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir viņš pats vai viņa tuvinieks.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto ierobežojumu piemērošanai par administratora tuvinieku uzskatāma persona, kura sastāv laulībā, radniecībā līdz otrajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei ar administratoru.

22.pants. Administratora atcelšana

(1) Administratoru atceļ tiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc Maksātnespējas administrācijas pieteikuma.

(2) Administratoru atceļ, ja:

1) viņš neatbilst šā likumā 13.panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām vai uz viņu attiecināms kāds no šā likumā 13.panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem, vai attiecībā uz viņu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi;

2) viņš neievēro maksātnespēju reglamentējošo normatīvo aktu prasības;

3) viņš nepilda tiesas nolēmumu;

4) viņš nepilda Maksātnespējas administrācijas uzlikto tiesisko pienākumu;

5) viņš ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras;

6) viņš objektīvu apstākļu dēļ nespēj pildīt administratora pienākumus;

7) viņa sertifikāta darbība izbeigta vai sertifikāts anulēts.

(3) Administratoru var atcelt tiesa, ja kreditoru sapulce izteikusi viņam neuzticību.

32.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 22.pantu ar jaunu ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Administratoru atceļ no administratora pienākumu pildīšanas tikai tajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā, kurā konstatēti pārkāpumi.

(5) Ja administratora sertifikāta darbība izbeigta vai sertifikāts anulēts, Maksātnespējas administrācija iesniedz tiesai pieteikumu par administratora atcelšanu no visiem tiesiskās aizsardzības procesiem vai maksātnespējas procesiem, kuros administrators iecelts.”

Atbalstīts

22.pants. Administratora atcelšana

(1) Administratoru atceļ tiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc Maksātnespējas administrācijas pieteikuma.

(2) Administratoru atceļ, ja:

1) viņš neatbilst šā likumā 13.panta pirmās daļas prasībām vai uz viņu attiecināms kāds no šā likumā 13.panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem, vai attiecībā uz viņu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi;

2) viņš neievēro maksātnespēju reglamentējošo normatīvo aktu prasības;

3) viņš nepilda tiesas nolēmumu;

4) viņš nepilda Maksātnespējas administrācijas uzlikto tiesisko pienākumu;

5) viņš ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras;

6) viņš objektīvu apstākļu dēļ nespēj pildīt administratora pienākumus;

7) viņa sertifikāta darbība izbeigta vai sertifikāts anulēts.

(3) Administratoru var atcelt tiesa, ja kreditoru sapulce izteikusi viņam neuzticību.

(4) Administratoru atceļ no administratora pienākumu pildīšanas tikai tajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā, kurā konstatēti pārkāpumi.

(5) Ja sertifikāta darbība izbeigta vai sertifikāts anulēts, Maksātnespējas administrācija iesniedz tiesai pieteikumu par administratora atcelšanu no visiem tiesiskās aizsardzības procesiem vai maksātnespējas procesiem, kuros viņš iecelts.

23.pants. Administratora atkāpšanās no amata

(1) Administratoram ir tiesības jebkurā brīdī atkāpties no amata, iesniedzot tiesai pamatotu pieteikumu par atkāpšanos, kuram pievienots viņa darbības pārskats, kā arī dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta projekts, un vienlaikus informējot par to Maksātnespējas administrāciju.

(2) Administrators atkāpjas no amata, ja attiecībā uz viņu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi.

(3) Atkāpjoties no amata, administratoram jāievēro šā likuma 24.panta noteikumi par administratoru maiņu.

23.pants. Administratora atkāpšanās no amata

(2) Administrators atkāpjas no amata, ja attiecībā uz viņu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi.

(3) Atkāpjoties no amata, administratoram jāievēro šā likuma 24.panta noteikumi par administratoru maiņu.

24.pants. Administratoru maiņa

(1) Ja administrators atkāpjas vai tiek atcelts no amata, šā likuma 19.pantā noteiktajā kārtībā ieceļ citu administratoru.

(2) Pēc iecelšanas jaunais administrators nekavējoties iesniedz Uzņēmumu reģistram tiesas lēmumu par viņa iecelšanu.

(3) Ja iepriekšējais administrators atkāpjas vai tiek atcelts no amata, tiesas noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt garāks par 30 dienām, sastāda dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu paraksta iepriekšējais administrators un jaunais administrators. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats.

(4) Līdz jauna administratora iecelšanai iepriekšējais administrators turpina pildīt savus pienākumus. Pēc jaunā administratora iecelšanas iepriekšējais administrators ir atbildīgs likumā noteiktajā kārtībā par parādnieka dokumentu un mantas nodošanu jaunajam administratoram saskaņā ar dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu.

(5) Ja dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta un darbības pārskata sastādīšana objektīvi nav iespējama (piemēram, iepriekšējā administratora nāves gadījumā), jaunais administrators, uzsākot pienākumu pildīšanu, sastāda ziņojumu par faktisko stāvokli un iepazīstina ar to kreditoru sapulci.

(6) Jaunais administrators, uzsākot pienākumu pildīšanu, noformē nodrošinājumu apstiprinošu dokumentu šā likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā un apmērā.

33.

34.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 24.panta otro daļu;

uzskatīt panta trešo, ceturto, piekto un sesto daļu par otro, trešo, ceturto un piekto daļu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 24.panta līdzšinējā ceturtajā daļā vārdu „parādnieka” ar vārdiem „maksātnespējas subjekta”.

Atbalstīts

24.pants. Administratoru maiņa

(1) Ja administrators atkāpjas vai tiek atcelts no amata, šā likuma 19.pantā noteiktajā kārtībā ieceļ citu administratoru.

(2) Ja iepriekšējais administrators atkāpjas vai tiek atcelts no amata, tiesas noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par 30 dienām, sastāda dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu paraksta iepriekšējais administrators un jaunais administrators. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats.

(3) Līdz jauna administratora iecelšanai iepriekšējais administrators turpina pildīt savus pienākumus. Pēc jaunā administratora iecelšanas iepriekšējais administrators ir atbildīgs likumā noteiktajā kārtībā par maksātnespējas subjekta dokumentu un mantas nodošanu jaunajam administratoram saskaņā ar dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu.

(4) Ja dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta un darbības pārskata sastādīšana objektīvi nav iespējama (piemēram, iepriekšējā administratora nāves gadījumā), jaunais administrators, uzsākot pienākumu pildīšanu, sastāda ziņojumu par faktisko stāvokli un iepazīstina ar to kreditoru sapulci.

(5) Jaunais administrators, uzsākot pienākumu pildīšanu, noformē nodrošinājumu apstiprinošu dokumentu šā likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā un apmērā.

25.pants. Administratora pienākumu izbeigšanās

Administratora pienākumi izbeidzas:

1) ja administrators tiek atcelts no amata;

2) ja administrators atkāpjas no amata;

3) ja tiek izbeigts tiesiskās aizsardzības process vai maksātnespējas process;

4) administratora nāves gadījumā.

25.pants. Administratora pienākumu izbeigšanās

Administratora pienākumi izbeidzas:

1) ja administrators tiek atcelts no amata;

2) ja administrators atkāpjas no amata;

3) ja tiek izbeigts tiesiskās aizsardzības process vai maksātnespējas process;

4) administratora nāves gadījumā.

IV nodaļa

Administratora darbības vispārīgie noteikumi

IV nodaļa

Administratora darbības vispārīgie noteikumi

26.pants. Administratora vispārīgie pienākumi

(1) Pēc sertifikāta saņemšanas administrators:

1) reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātā persona;

2) deklarē Valsts ieņēmumu dienestā vienu prakses vietu un paziņo par to Maksātnespējas administrācijai.

(2) Administrators nodrošina efektīvu un likumīgu tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi.

(3) Administrators tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā:

1) sniedz par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi informāciju tiesai, kreditoru sapulcei, Maksātnespējas administrācijai un citām normatīvajos aktos noteiktajām personām un institūcijām;

2) sadarbojas ar pilnvarotām personām un institūcijām, kurām saskaņā ar citu valstu normatīvajiem aktiem ir tiesības īstenot savas pilnvaras tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā;

3) pēc Maksātnespējas administrācijas pieprasījuma sniedz savas darbības pārskatu, dokumentus un ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi;

4) pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sniedz šai komisijai informāciju vai pārskatu par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi. Šā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

5) izskata sūdzības par konkrētā tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi un divu nedēļu laikā sniedz atbildi sūdzību iesniedzējiem;

6) sniedz tiesībsargājošajām institūcijām ziņojumus un materiālus par tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisē atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai.

35.

36.

37.

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 26. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus ‘’pašnodarbinātā persona’’ ar vārdiem ‘’nodokļu maksātājs’’

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 26.panta trešo daļu ar jaunu 2.punktu šādā redakcijā:

„2) trīs dienu laikā paziņo Maksātnespējas administrācijai par prakses vietas, vārda, uzvārda maiņu;”;

uzskatīt panta trešās daļas 2., 3., 4., 5. un 6.punktu par 3., 4., 5., 6. un 7.punktu.

Juridiskais birojs

Izteikt 26. panta trešās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

‘’ 4) pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sniedz šai komisijai informāciju vai pārskatu par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi;’’

Atbalstīts

26.pants. Administratora vispārīgie pienākumi

(1) Pēc sertifikāta saņemšanas administrators:

1) reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs;

2) deklarē Valsts ieņēmumu dienestā vienu prakses vietu un paziņo par to Maksātnespējas administrācijai.

(2) Administrators nodrošina efektīvu un likumīgu tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi.

(3) Administrators tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā:

1) sniedz informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi tiesai, kreditoru sapulcei, Maksātnespējas administrācijai un citām normatīvajos aktos noteiktajām personām un institūcijām;

2) triju dienu laikā paziņo Maksātnespējas administrācijai par prakses vietas, vārda, uzvārda maiņu;

3) sadarbojas ar pilnvarotām personām un institūcijām, kurām saskaņā ar citu valstu normatīvajiem aktiem ir tiesības īstenot savas pilnvaras tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā;

4) pēc Maksātnespējas administrācijas pieprasījuma sniedz savas darbības pārskatu, dokumentus un ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi;

5) ja finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pēc tās pieprasījuma sniedz šai komisijai informāciju vai pārskatu par minētā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi;

6) izskata sūdzības par konkrētā tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi un divu nedēļu laikā sniedz atbildi sūdzību iesniedzējiem;

7) sniedz tiesībsaizsardzības institūcijām ziņojumus un materiālus par tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai.

27.pants. Administratora vispārīgās tiesības

Administratoram tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no maksātnespējas subjekta informāciju, kas nepieciešama tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisē;

2) pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm bez maksas to rīcībā esošo tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā nepieciešamo informāciju par maksātnespējas subjektu;

3) pieprasīt no citām kompetentām personām un institūcijām to rīcībā esošo informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi;

4) iepazīties ar parādnieka finansiālo stāvokli un visiem dokumentiem, kā arī pieprasīt un saņemt visus dokumentus.

38.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 27.panta 4.punktā vārdu „parādnieka” ar vārdiem „maksātnespējas subjekta”.

Atbalstīts

27.pants. Administratora vispārīgās tiesības

Administratoram tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no maksātnespējas subjekta tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā nepieciešamo informāciju;

3) pieprasīt no citām kompetentām personām un institūcijām to rīcībā esošo informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi;

4) iepazīties ar maksātnespējas subjekta finansiālo stāvokli un visiem dokumentiem, kā arī pieprasīt un saņemt visus dokumentus.

28.pants. Administratora atbildība

(1) Administrators atbild par zaudējumiem, kas viņa vainas dēļ nodarīti valstij, maksātnespējas subjektam, kreditoriem vai citām personām.

(2) Administrators neatbild par maksātnespējas subjekta un iepriekšējo administratoru rīcību un darījumiem, kas slēgti, pirms viņš sācis pildīt administratora pienākumus.

28.pants. Administratora atbildība

(1) Administrators atbild par zaudējumiem, kas viņa vainas dēļ nodarīti valstij, maksātnespējas subjektam, kreditoriem vai citām personām.

(2) Administrators neatbild par maksātnespējas subjekta un iepriekšējo administratoru rīcību un darījumiem, kas slēgti, pirms viņš sācis pildīt administratora pienākumus.

29.pants. Prasību celšana pret administratoru

(1) Prasības pret administratoru var celt tiesā ne vēlāk kā gada laikā pēc tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa izbeigšanas.

(2) Ja administrators ar savu rīcību ir nodarījis zaudējumus valstij, maksātnespējas subjektam, kreditoriem vai citām personām un tas ir konstatēts ar tiesas spriedumu krimināllietā, uz prasībām, kas celtas pret administratoru, attiecināms vispārējais prasības noilguma termiņš.

29.pants. Prasību celšana pret administratoru

(1) Prasības pret administratoru var celt tiesā ne vēlāk kā gada laikā pēc tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa izbeigšanas.

30.pants. Administratora nodrošinājums

(1) Administratoram ir šajā likumā paredzētais nodrošinājums tiem gadījumiem, kad viņš ar savu rīcību nodara zaudējumu valstij, maksātnespējas subjektam, kreditoriem vai citām personām. Administratora nodrošinājums ir viņa darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.

(2) Administratora darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un apmēru nosaka Ministru kabinets.

39.

Juridiskais birojs

Izteikt 30. panta otro daļu šādā redakcijā:

‘’(2) Administratora civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību, kā arī minimālo apdrošinājuma summu administratora civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai nosaka Ministru kabinets.’’.

Atbalstīts

30.pants. Administratora nodrošinājums

(2) Administratora civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību, kā arī minimālo apdrošinājuma summu nosaka Ministru kabinets.

B sadaļa

Tiesiskās aizsardzības process

B sadaļa

Tiesiskās aizsardzības process

V nodaļa

Tiesiskās aizsardzības procesa vispārīgie noteikumi

V nodaļa

Tiesiskās aizsardzības procesa vispārīgie noteikumi

31.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa subjekti

(1) Tiesiskās aizsardzības process ir piemērojams komercsabiedrībām.

(2) Tiesiskās aizsardzības process neattiecas uz šādiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem: apdrošinātāju, apdrošināšanas brokeru sabiedrību, biržu, brokeru sabiedrību, depozitāriju, ieguldījumu sabiedrību, krājaizdevu sabiedrību, kredītiestādi un privāto pensiju fondu.

40.

41.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 31.panta pirmo daļu ar vārdiem „un likumā noteiktiem speciāliem subjektiem.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 31.panta pirmo daļu ar vārdiem „(turpmāk - komercsabiedrība)”.

Atbalstīts

31.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa subjekti

(1) Tiesiskās aizsardzības process ir piemērojams komercsabiedrībām un likumā noteiktajiem speciālajiem subjektiem (turpmāk–komercsabiedrība).

32.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas priekšnosacījumi

(1) Komercsabiedrībai ir tiesības iesniegt tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, ja komercsabiedrībai ir ierobežota maksātspēja un pastāv šādi priekšnosacījumi:

1) tās aktīvu vērtība pārsniedz kreditoru saistības, kurām iestājies izpildes termiņš;

2) tā ne mazāk kā trīs gadus reģistrēta Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā un ir iesniegti normatīvajos aktos paredzētie gada pārskati par pēdējiem trim pārskata gadiem.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa lietu nevar ierosināt, ja:

1) pret komercsabiedrību ir iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums vai komercsabiedrība pati ir iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu;

2) komercsabiedrības dalībniekam, kuram ir izšķiroša ietekme, biedram vai viņu ģimenes locekļiem ir kreditora prasījums pret komercsabiedrību un šāda kreditora prasījuma vai tā daļas izpildes termiņš iestājas tiesiskās aizsardzības procesā;

3) kapitālsabiedrībai, kurā komercsabiedrībai ir izšķiroša ietekme, pasludināts maksātnespējas process un tas nav izbeigts;

4) ir uzsākta komercsabiedrības likvidācija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;

5) komercsabiedrībai pēdējo piecu gadu laikā ir īstenots un izbeigts tiesiskās aizsardzības process.

(3) Ja komercsabiedrība ir finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, tās pienākums ir informēt šo komisiju par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanu tiesā piecas dienas pirms tā iesniegšanas.

42.

43.

44.

45.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 32.panta otrās daļas 2.punktu pēc vārda „ietekme” ar vārdiem „(Koncernu likuma izpratnē)”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 32.panta otrās daļas 2.punktā vārdus „ģimenes locekļiem” ar vārdiem „tuviniekiem (personām, kuras sastāv laulībā, radniecībā līdz otrajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei ar komercsabiedrības dalībnieku vai biedru)”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 32.panta otrās daļas 3.punktu pēc vārda „ietekme” ar vārdiem „(Koncernu likuma izpratnē)”.

Juridiskais birojs

Papildināt 32. panta otrās daļas 3. punktu pēc vārdiem ‘’izšķiroša ietekme’’ ar vārdiem ‘’(Koncernu likuma izpratnē)’’.

Atbalstīts

32.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas priekšnosacījumi

1) tās aktīvu vērtība pārsniedz kreditoru saistības, kurām iestājies izpildes termiņš;

2) tā ne mazāk kā trīs gadus reģistrēta Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā un ir iesniegti normatīvajos aktos paredzētie gada pārskati par pēdējiem trim pārskata gadiem.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa lietu nevar ierosināt, ja:

1) pret komercsabiedrību ir iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums vai komercsabiedrība pati ir iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu;

2) komercsabiedrības dalībniekam, kuram ir izšķiroša ietekme (Koncernu likuma izpratnē), biedram vai viņu tuviniekiem (personām, kuras sastāv laulībā, radniecībā līdz otrajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei ar komercsabiedrības dalībnieku vai biedru) ir kreditora prasījums pret komercsabiedrību un šāda kreditora prasījuma vai tā daļas izpildes termiņš iestājas tiesiskās aizsardzības procesā;

3) kapitālsabiedrībai, kurā komercsabiedrībai ir izšķiroša ietekme (Koncernu likuma izpratnē), pasludināts maksātnespējas process un tas nav izbeigts;

4) ir uzsākta komercsabiedrības likvidācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

5) komercsabiedrībai pēdējo piecu gadu laikā ir īstenots un izbeigts tiesiskās aizsardzības process.

33.pants. Tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes

(1) Tiesiskās aizsardzības procesā ir piemērojamas šādas metodes:

1) maksājumu saistību izpildes atlikšana, tai skaitā saistību, kuru izpildes termiņš iestājas tiesiskās aizsardzības procesā, un turpmāko katra mēneša maksājumu veikšana saskaņā ar grafiku, proporcionāli apmierinot visus kreditoru prasījumus, kuru izpildes termiņš iestājies pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu vai kuru izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

2) ieskaits ar nosacījumu, ka komercsabiedrības prasījuma tiesības pret kreditoru ir radušās ne agrāk kā trīs mēnešus pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu;

3) pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšana vai samazināšana;

4) kustamās mantas vai nekustamā īpašuma atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām, lai panāktu kreditoru prasījumu izpildes termiņa pagarināšanu vai kreditoru prasījumu apmierināšanu;

5) komercsabiedrības pamatkapitāla palielināšana.

(2) Kreditora pamatparāda vai procentu samazināšana vai dzēšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgais kreditors.

(3) Nodokļu prasījumiem nodokļu pamatparāda summas, nokavējuma naudas, soda naudas, kā arī kārtējo nodokļu maksājumu samazinājums, termiņa atlikšana vai dzēšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgā nodokļa administrācija (kreditors).

(4) Tiesiskās aizsardzības procesā piemēro vienu vai vairākas metodes.

46.

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 33. panta trešajā daļā vārdus ‘’termiņa atlikšana vai dzēšana’’ ar vārdiem ‘’nodokļa samaksas termiņa pagarināšana vai nodokļa parāda dzēšana’’.

Atbalstīts

33.pants. Tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes

(1) Tiesiskās aizsardzības procesā ir piemērojamas šādas metodes:

1) maksājumu saistību izpildes atlikšana, tai skaitā tādu saistību izpildes atlikšana, kuru izpildes termiņš iestājas tiesiskās aizsardzības procesa laikā, un turpmāko katra mēneša maksājumu veikšana saskaņā ar grafiku, proporcionāli apmierinot visus kreditoru prasījumus, kuru izpildes termiņš iestājies pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu vai kuru izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

2) ieskaits ar nosacījumu, ka komercsabiedrības prasījuma tiesības pret kreditoru ir radušās ne agrāk kā trīs mēnešus pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu;

3) pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšana vai samazināšana;

5) komercsabiedrības pamatkapitāla palielināšana.

(2) Kreditora pamatparāda vai procentu samazināšana vai dzēšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgais kreditors.

(3) Nodokļu prasījumiem nodokļu pamatparāda summas, nokavējuma naudas, soda naudas, kā arī kārtējo nodokļu maksājumu samazinājums, nodokļa samaksas termiņa pagarināšana vai nodokļa parāda dzēšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgā nodokļa administrācija (kreditors).

(4) Tiesiskās aizsardzības procesā piemēro vienu vai vairākas metodes.

VI nodaļa

Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana

VI nodaļa

Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana

34.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu tiesā iesniedz komercsabiedrība.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) komercsabiedrības firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) visus komercsabiedrības norēķinu kontus kredītiestādēs;

4) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

5) apstākļus, kuru dēļ komercsabiedrība nav spējīga izpildīt saistības;

6) visu to neizpildīto saistību kopējo summu, kurām iestājies izpildes termiņš;

7) visu to saistību kopējo summu, kuru izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

8) visu komercsabiedrības aktīvu kopējo summu;

9) nepieciešamo termiņu maksātspējas atjaunošanai.

(3) Pieteikumam komercsabiedrība pievieno:

1) pēdējo gada pārskatu un revidenta ziņojumu par to (ja tāds ir);

2) bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu ar paskaidrojumiem par katru posteni, kuros ietverta informācija par laikposmu no gada sākuma un kuri sastādīti ne vēlāk kā mēnesi pirms pieteikuma iesniegšanas;

3) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma 37.panta pirmajai un otrajai daļai;

4) rakstveida apliecinājumu, ka attiecībā uz komercsabiedrību pastāv visi šajā likumā noteiktie priekšnosacījumi tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanai;

5) dokumentus, kas apliecina valsts nodevas samaksu;

6) citus pierādījumus pieteikumā minēto apstākļu apstiprināšanai.

34.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu tiesā iesniedz komercsabiedrība.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) komercsabiedrības firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) visus komercsabiedrības norēķinu kontus kredītiestādēs;

4) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

5) apstākļus, kuru dēļ komercsabiedrība nav spējīga izpildīt saistības;

6) visu to neizpildīto saistību kopējo summu, kurām iestājies izpildes termiņš;

7) visu to saistību kopējo summu, kuru izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

8) visu komercsabiedrības aktīvu kopējo summu;

9) maksātspējas atjaunošanai nepieciešamo termiņu.

(3) Pieteikumam komercsabiedrība pievieno:

1) pēdējo gada pārskatu un revidenta ziņojumu par to (ja tāds ir);

3) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma 37.panta pirmajai un otrajai daļai;

4) rakstveida apliecinājumu, ka attiecībā uz komercsabiedrību pastāv visi šajā likumā noteiktie priekšnosacījumi tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanai;

5) dokumentus, kas apliecina valsts nodevas samaksu;

6) citus pierādījumus pieteikumā minēto apstākļu apstiprināšanai.

35.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas publicitāte

Maksātnespējas administrācija maksātnespējas reģistrā ieraksta par tiesiskās aizsardzības procesa lietu šādas ziņas:

1) komercsabiedrības firma;

2) komercsabiedrības reģistrācijas numurs;

3) komercsabiedrības juridiskā adrese;

4) lietas ierosināšanas datums;

5) lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds, sertifikāta numurs;

6) datums, kad pasludināts tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu;

7) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās metodes;

8) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš;

9) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanas datums;

10) tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas datums;

11) ieraksta izdarīšanas datums.

47.

48.

49.

50.

51.

52.

53.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 35.panta ievaddaļā vārdus „Maksātnespējas administrācija” ar vārdiem „ar likumu pilnvarotā iestāde”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 35.panta 1.punktu aiz vārda „firma” ar vārdiem „vai cita likumā noteiktā speciālā subjekta nosaukums”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 35.panta 2. un 3.punktu aiz vārda „komercsabiedrības” ar vārdiem „vai cita likumā noteiktā speciālā subjekta”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 35.panta 4.punktu šādā redakcijā:

„4) tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas datums tiesā un tiesas nosaukums;”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 35.panta 5.punktu šādā redakcijā:

„5) tiesiskās aizsardzības procesa lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds, personas kods, sertifikāta numurs;”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 35.panta 6.punktu šādā redakcijā:

„6) tiesas sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu pasludināšanas un tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas datums un tiesas nosaukums;”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 35.panta 9.punktu šādā redakcijā:

„9) tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumu apstiprināšanu datums un tiesas nosaukums;”

Atbalstīts

35.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas publicitāte

Ar likumu pilnvarotā iestāde maksātnespējas reģistrā ieraksta par tiesiskās aizsardzības procesa lietu šādas ziņas:

1) komercsabiedrības firma vai cita likumā noteiktā speciālā subjekta nosaukums;

2) komercsabiedrības vai cita likumā noteiktā speciālā subjekta reģistrācijas numurs;

3) komercsabiedrības vai cita likumā noteiktā speciālā subjekta juridiskā adrese;

4) datums, kad lieta ierosināta tiesā un tiesas nosaukums;

5) lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds, personas kods, sertifikāta numurs;

6) datums, kad pasludināts tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu un apstiprināts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, un tiesas nosaukums;

7) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās metodes;

8) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš;

9) datums, kad tiesa apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus un tiesas nosaukums;

10) tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas datums;

11) ieraksta izdarīšanas datums.

36.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas sekas

(1) Tiesas lēmumam par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu ir šādas sekas:

1) spriedumu izpildes lietvedības apturēšana lietās par piespriesto, bet no komercsabiedrības nepiedzīto summu piedziņu un lietās par saistību piespiedu izpildīšanu;

2) aizliegums nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās komercsabiedrības mantas pārdošanu;

3) aizliegums nenodrošinātajam kreditoram iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu;

4) aizliegums veikt parādnieka likvidāciju.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana ir pamats tiesvedības apturēšanai lietās pret komercsabiedrību, ja tiesvedība uzsākta par to saistību izpildi, kuras komercsabiedrība pilnībā iekļāvusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

54.

55.

Juridiskais birojs

Aizstāt 36. panta pirmās daļas 4. punktā vārdus “parādnieka likvidāciju” ar vārdiem “komercsabiedrības likvidāciju”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 36.panta pirmās daļas 4.punktā vārdu „parādnieka” ar vārdu „komercsabiedrības”.

Atbalstīts

36.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas sekas

(1) Tiesas lēmumam par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu ir šādas sekas:

1) spriedumu izpildes lietvedības apturēšana lietās par piespriesto, bet no komercsabiedrības nepiedzīto summu piedziņu un lietās par saistību piespiedu izpildīšanu;

2) aizliegums nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās komercsabiedrības mantas pārdošanu;

3) aizliegums nenodrošinātajam kreditoram iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu;

4) aizliegums veikt komercsabiedrības likvidāciju.

37.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādi nodrošina komercsabiedrība.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norāda:

1) visas komercsabiedrības saistības;

2) tās komercsabiedrības saistības, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

3) to komercsabiedrības saistību izpildes grafiku attiecībā uz katru kreditoru, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

4) tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas (tai skaitā mantas uzturēšanai un saglabāšanai nepieciešamos izdevumus un to segšanas kārtību, kā arī kārtējo nodevu un nodokļu maksājumus un to segšanas kārtību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām);

5) tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes;

6) komercsabiedrības pamatdarbības veidus, ja pamatdarbība ir saistīta ar aizdevumu vai kredītu izsniegšanu;

7) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu;

8) to darījumu veidus, kurus komercsabiedrība drīkst veikt, nesaskaņojot ar administratoru, un šo darījumu apmērus.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir aizliegts paredzēt ieķīlātās komercsabiedrības mantas vai tās daļas atsavināšanu, ja nav saņemta attiecīgā nodrošinātā kreditora rakstveida piekrišana.

(4) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir aizliegts paredzēt nodokļa pamatparāda, nokavējuma naudas un soda naudas samazinājumu vai dzēšanu, ja nav saņemta attiecīgās nodokļu administrācijas (kreditora) rakstveida piekrišana.

56.

57.

Juridiskais birojs

Izslēgt 37. panta otrās daļas 2. un 3. punktā vārdu “parādnieka”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 37.panta otrās daļas 3.punktā vārdu „parādnieka”.

Atbalstīts

37.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādi nodrošina komercsabiedrība.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norāda:

1) visas komercsabiedrības saistības;

2) tās komercsabiedrības saistības, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

3) to komercsabiedrības saistību izpildes grafiku attiecībā uz katru kreditoru, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

5) tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes;

6) komercsabiedrības pamatdarbības veidus, ja pamatdarbība ir saistīta ar aizdevumu vai kredītu izsniegšanu;

7) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu;

8) to darījumu veidus, kurus komercsabiedrība drīkst veikt, nesaskaņojot ar administratoru, un šo darījumu apmērus.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir aizliegts paredzēt komercsabiedrības ieķīlātās mantas vai tās daļas atsavināšanu, ja nav saņemta attiecīgā nodrošinātā kreditora rakstveida piekrišana.

38.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošana

(1) Komercsabiedrība nosūta visiem nenodrošinātajiem kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, uzaicinot viņus dot piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai un norādot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņu.

(2) Ja uzaicinātais kreditors norādītajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņā nav sniedzis rakstveidu atbildi, uzskatāms, ka attiecīgais kreditors nav devis piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai ir nepieciešama to divu trešdaļu nenodrošināto kreditoru piekrišana pēc prasījumu summas, kuru prasījumu izpildes termiņš ir iestājies pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu un kuru prasījumu izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā, izņemot šā panta piektajā daļā noteikto gadījumu.

(4) Ja kreditora prasījuma izpildes termiņš iestājas pēc šajā likumā noteiktā maksimālā tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņa, komercsabiedrībai nav nepieciešama attiecīgā kreditora piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai.

(5) Komercsabiedrības dalībnieks nav tiesīgs īstenot kreditora tiesības attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanu.

(6) Pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas komercsabiedrība nākamajā dienā nosūta to administratoram un nodrošinātajiem kreditoriem atzinuma sniegšanai par plāna īstenošanas iespējamību. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu komercsabiedrība nosūta apstiprināšanai tiesai.

(7) Administrators un nodrošinātais kreditors atzinumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu iesniedz tiesā ne vēlāk kā piecu dienu laikā pirms attiecīgās tiesas sēdes.

(8) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns tiek saskaņots, kreditoriem izdarot saskaņojuma atzīmi uz plāna.

58.

59.

Juridiskais birojs

Izslēgt 38. panta septītajā daļā vārdu “parādnieka”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 38.panta septītajā daļā vardu „parādnieka”.

Atbalstīts

38.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošana

(2) Ja uzaicinātais kreditors norādītajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka attiecīgais kreditors nav devis piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai ir jāsaņem piekrišana no tiem nenodrošinātajiem kreditoriem, kuru prasījumi kopumā veido divas trešdaļas no visu to prasījumu summas, kuru izpildes termiņš ir iestājies pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu un kuru prasījumu izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā, izņemot šā panta piektajā daļā minēto gadījumu.

(5) Komercsabiedrības dalībnieks nav tiesīgs īstenot kreditora tiesības attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanu.

(6) Pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas komercsabiedrība nākamajā dienā to nosūta administratoram un nodrošinātajiem kreditoriem atzinuma sniegšanai par plāna īstenošanas iespējamību. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu komercsabiedrība nosūta apstiprināšanai tiesai.

(7) Administrators un nodrošinātais kreditors atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu iesniedz tiesā ne vēlāk kā piecu dienu laikā pirms attiecīgās tiesas sēdes.

(8) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns tiek saskaņots, kreditoriem uz tā izdarot saskaņojuma atzīmi.

VII nodaļa

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana

VII nodaļa

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana

39.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas priekšnosacījumi

(1) Attiecībā uz komercsabiedrību tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ja:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots šajā likumā noteiktajā kārtībā;

2) tiesa, izvērtējot komercsabiedrības, administratora un nodrošinātā kreditora viedokli par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanas iespējamību, ir apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un pasludinājusi spriedumu par komercsabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.

(2) Ja nodrošinātais kreditors var pierādīt, ka tiesiskās aizsardzības procesa laikā nodrošinājuma vērtība var tikt samazināta un pastāv risks neatgūt prasījumu pilnā apmērā, viņš var lūgt tiesu, pieņemot nolēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, vienlaikus noteikt papildu nodrošinājumu neatgūtā prasījuma vai nodrošinājuma vērtības samazinājuma kompensēšanai.

60.

Juridiskais birojs

Aizstāt 39. panta otrajā daļā vārdus ‘’pieņemot nolēmumu’’ ar vārdiem ‘’pasludinot spriedumu’’.

Atbalstīts

39.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas priekšnosacījumi

(1) Attiecībā uz komercsabiedrību tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ja:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots šajā likumā noteiktajā kārtībā;

(2) Ja nodrošinātais kreditors var pierādīt, ka tiesiskās aizsardzības procesa laikā nodrošinājuma vērtība var tikt samazināta un pastāv risks neatgūt prasījumu pilnā apmērā, viņš var lūgt tiesu, pasludinot spriedumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, vienlaikus noteikt papildu nodrošinājumu neatgūtā prasījuma vai nodrošinājuma vērtības samazinājuma kompensēšanai.

40.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas sekas

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir obligāts, un tas ir saistošs arī kreditoriem, kuri nav devuši piekrišanu. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir spēkā no brīža, kad to apstiprinājusi tiesa.

(2) Tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ir pamats:

1) līgumsoda apturējumam;

2) to procentu pieauguma apturējumam, kuri ir virs likumiskajiem procentiem;

3) nokavējuma naudas pieauguma (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods) apturējumam;

4) nodokļu prasījumu nokavējuma naudas aprēķināšanas apturējumam.

(3) Ja Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme pārsniedz likumisko procentu apmēru, šā panta otrās daļas 2.punktā piemērojama Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme.

61.

62.

Juridiskais birojs

Papildināt 40. pantā otrās daļas 2. punktu ar vārdiem “izņemot, ja Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme pārsniedz likumisko procentu apmēru, tad piemērojama Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme”.

Juridiskais birojs

Izslēgt 40.panta trešo daļu.

Atbalstīts

40.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas sekas

(2) Tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ir pamats:

1) līgumsoda apturējumam;

2) to procentu pieauguma apturējumam, kuri pārsniedz likumiskos procentus, izņemot gadījumus, kad Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme pārsniedz likumisko procentu apmēru, jo tad piemērojama Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme;

3) nokavējuma naudas pieauguma (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods) apturējumam;

4) nodokļu prasījumu nokavējuma naudas aprēķināšanas apturējumam.

41.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšana

(1) Komercsabiedrība iesniedz tiesā pamatotu pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanu, pieteikumam pievienojot ar kreditoriem saskaņotus šā plāna grozījumus un administratora atzinumu, ka grozījumi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā sekmēs komercsabiedrības maksātspējas ātrāku atjaunošanu.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus saskaņo ar komercsabiedrības kreditoriem šā likuma 38.pantā paredzētajā kārtībā.

(3) Tiesa tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus neapstiprina, ja, izdarot grozījumus tajā, ir pārkāpti šā likuma noteikumi.

(4) Administrators piecu dienu laikā iesniedz Maksātnespējas administrācijai apstiprinātus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus un lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozīšanu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā.

63.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 41.panta ceturto daļu.

Atbalstīts

41.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšana

(1) Komercsabiedrība iesniedz tiesā pamatotu pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanu, pieteikumam pievienojot ar kreditoriem saskaņotus šā plāna grozījumus un administratora atzinumu, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumi sekmēs komercsabiedrības maksātspējas drīzāku atjaunošanu.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus saskaņo ar komercsabiedrības kreditoriem šā likuma 38.pantā paredzētajā kārtībā.

(3) Tiesa tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus neapstiprina, ja, izdarot šos grozījumus, ir pārkāpti šā likuma noteikumi.

42.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš nosakāms ne ilgāks par gadu no dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.

42.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš nosakāms ne ilgāks par gadu no dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.

43.pants. Komercsabiedrības rīcības ierobežojumi un pienākumi

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa laikā komercsabiedrībai ir aizliegts:

1) slēgt jebkādus darījumus vai veikt darbības, kas var pasliktināt komercsabiedrības finansiālo situāciju vai kaitēt kreditoru kopuma interesēm;

2) izsniegt aizdevumus vai kredītus, izņemot gadījumus, kad aizdevumu vai kredītu izniegšana ir komercsabiedrības pamatdarbība un tas ierakstīts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;

3) dot galvojumus, dāvināt vai ziedot;

4) atsavināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu, izņemot gadījumus, kad tas ir paredzēts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;

5) sadalīt un izmaksāt dividendēs peļņu;

6) pildīt maksājumu saistības, kas nav ietvertas tiesiskās aizsardzības procesa plānā.

(2) Komercsabiedrība, rakstveidā saskaņojot ar administratoru un neizdarot grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, var veikt to maksājumu izpildi (rēķinu apmaksu), kuri nav ietverti tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā un kuri tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laikā kopā nepārsniedz divus procentus no kopējās kreditoru prasījumu summas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas brīdī.

(3) Komercsabiedrībai tiesiskās aizsardzības procesā ir pienākums:

1) pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

2) ne retāk kā reizi mēnesī rakstveidā ziņot administratoram par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

3) ne retāk kā reizi mēnesī iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijā pārskatu par tiesiskās aizsardzības procesa norisi, ja komercsabiedrība ir finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

4) pēc administratora pieprasījuma nekavējoties rakstveidā sniegt viņam visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanu un nodrošināt iespēju klātienē pārbaudīt komercsabiedrības saimniecisko darbību un dokumentus;

5) nekavējoties ziņot administratoram par jebkādiem apstākļiem, kuru dēļ komercsabiedrība nespēs pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

6) paziņot administratoram par savas juridiskās adreses maiņu;

7) rakstveidā saskaņot ar administratoru jebkādas izmaiņas komercreģistrā ierakstāmajās ziņās;

8) visu peļņu novirzīt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai;

9) ziņot administratoram par katru būtisku notikumu komercsabiedrības darbībā;

10) segt tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas.

43.pants. Komercsabiedrības rīcības ierobežojumi un pienākumi

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa laikā komercsabiedrībai ir aizliegts:

1) slēgt jebkādus darījumus vai veikt darbības, kas var pasliktināt komercsabiedrības finansiālo stāvokli vai kaitēt kreditoru kopuma interesēm;

2) izsniegt aizdevumus vai kredītus, izņemot gadījumus, kad aizdevumu vai kredītu izsniegšana ir komercsabiedrības pamatdarbība un tas ierakstīts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;

3) dot galvojumus, dāvināt vai ziedot;

4) atsavināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;

5) sadalīt un izmaksāt dividendēs peļņu;

6) pildīt maksājumu saistības, kas nav ietvertas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

(3) Komercsabiedrībai tiesiskās aizsardzības procesā ir pienākums:

1) pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

2) ne retāk kā reizi mēnesī rakstveidā ziņot administratoram par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

3) ne retāk kā reizi mēnesī iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pārskatu par tiesiskās aizsardzības procesa norisi, ja komercsabiedrība ir finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

5) nekavējoties ziņot administratoram par jebkādiem apstākļiem, kuru dēļ komercsabiedrība nespēs pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

6) paziņot administratoram par savas juridiskās adreses maiņu;

7) rakstveidā saskaņot ar administratoru jebkādas izmaiņas komercreģistrā ierakstāmajās ziņās;

8) visu peļņu novirzīt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai;

9) ziņot administratoram par katru būtisku notikumu komercsabiedrības darbībā;

10) segt tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas.

44.pants. Administratora darbības tiesiskās aizsardzības procesa laikā

(1) Lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu un efektīvu norisi, administrators veic komercsabiedrības darbības uzraudzību atbilstoši tiesiskās aizsardzības procesa mērķim, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam un normatīvo aktu prasībām.

(2) Līdz tiesas spriedumam par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu administrators:

1) pieprasa no komercsabiedrības ziņas, kas nepieciešamas, tās aktīvu un saistību izvērtēšanai;

2) sagatavo un sniedz tiesai atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

(3) Administrators pēc tiesas sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu:

1) saistību izpildes nodrošināšanai nekavējoties iesniedz attiecīgajam publiskajam reģistram pieteikumu par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu;

2) piecu dienu laikā iesniedz apstiprinātu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un tiesas spriedumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā;

3) piecu dienu laikā iesniedz attiecīgajiem publiskajiem reģistriem tiesas sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu norakstu un tiesas lēmuma par administratora iecelšanu norakstu;

4) uzrauga tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

5) pieprasa komercsabiedrībai un saņem no tās visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa norisi;

6) šajā likumā noteiktajos gadījumos nekavējoties iesniedz pieteikumu tiesai par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, pievienojot tam nepieciešamās ziņas.

64.

65.

66.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 44.panta trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā

“1) saistību izpildes nodrošināšanai nekavējoties iesniedz attiecīgajiem publiskajiem reģistriem pieteikumu par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu, tiesas sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu norakstu un tiesas lēmuma par administratora iecelšanu norakstu;”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 44.panta trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) piecu dienu laikā pēc sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu pasludināšanas iesniedz ar likumu pilnvarotā iestādē, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, tiesā apstiprinātu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 44.panta trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) piecu dienu laikā pēc tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumu apstiprināšanu iesniedz ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, tiesā apstiprinātus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus;”.

Atbalstīts

44.pants. Administratora darbības tiesiskās aizsardzības procesa laikā

(2) Līdz tiesas spriedumam par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu administrators:

1) pieprasa no komercsabiedrības ziņas, kas nepieciešamas tās aktīvu un saistību izvērtēšanai;

2) sagatavo un sniedz tiesai atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

(3) Administrators pēc tiesas sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu:

1) saistību izpildes nodrošināšanai nekavējoties iesniedz attiecīgajiem publiskajiem reģistriem pieteikumu par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu, tiesas sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu norakstu un tiesas lēmuma par administratora iecelšanu norakstu;

2) piecu dienu laikā pēc tam, kad pasludināts spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, iesniedz ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, tiesā apstiprinātu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

3) piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumu apstiprināšanu, iesniedz ar li kumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, tiesā apstiprinātus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus;

4) uzrauga tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

5) pieprasa un saņem no komercsabiedrības visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa norisi;

6) šajā likumā minētajos gadījumos nekavējoties iesniedz tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, pievienojot tam nepieciešamās ziņas.

45.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana

(1) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz administratora vai komercsabiedrības pieteikumu.

(2) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu, ja:

1) komercsabiedrība ir iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu;

2) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījušas divas trešdaļas kreditoru;

3) pret komercsabiedrību Latvijā tiek uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

(3) Administrators iesniedz tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, ja:

1) īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, komercsabiedrība nav veikusi šajā likumā noteiktās darbības vai sniegusi nepatiesas ziņas;

2) komercsabiedrība nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

3) parādnieks pārkāpj šajā likumā noteiktos rīcības ierobežojumus.

(4) Komercsabiedrība iesniedz tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, ja tā ir izpildījusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

(5) Administrators pieteikumam par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu pievieno pierādījumus, kas apstiprina tajā minētos faktus, un atzinumu par komercsabiedrības maksātspēju vai maksātnespēju.

(6) Komercsabiedrība pieteikumam par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu pievieno administratora rakstveida atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi.

(7) Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana, pamatojoties uz administratora pieteikumu, saskaņā ar šā panta trešās daļas 2.punktu ir pamats maksātnespējas procesa lietas ierosināšanai.

(8) Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana, pamatojoties uz administratora pieteikumu, saskaņā ar šā panta trešās daļas 1. un 3.punktu ir pamats maksātnespējas procesa pasludināšanai, ja tiesa konstatē vismaz vienu maksātnespējas procesa pazīmi un to, ka komercsabiedrībai piemērojams maksātnespējas process.

(9) Ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu administrators attiecīgajam publiskajam reģistram nosūta tiesas nolēmuma norakstu un pieteikumu par ieraksta izdarīšanu vai maksātnespējas atzīmes dzēšanu tajā.

67.

68.

69.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 45.panta trešās daļas 3.punktā vārdu „parādnieks” ar vārdu „komercsabiedrība”.

Juridiskā komisija

Izteikt 45.panta septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana, pamatojoties uz administratora pieteikumu saskaņā ar šā panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktu ir pamats maksātnespējas procesa lietas ierosināšanai.”

Juridiskā komisija

Izslēgt 45.panta astoto daļu, attiecīgi mainot līdzšinējo daļu numerāciju.

Atbalstīts

45.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana

(1) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz administratora vai komercsabiedrības pieteikumu.

(2) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu, ja:

1) komercsabiedrība ir iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu;

2) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījušas divas trešdaļas kreditoru;

3) pret komercsabiedrību Latvijā tiek uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

(3) Administrators iesniedz tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, ja:

1) īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, komercsabiedrība nav veikusi šajā likumā noteiktās darbības vai ir sniegusi nepatiesas ziņas;

2) komercsabiedrība nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

3) komercsabiedrība pārkāpj šajā likumā noteiktos rīcības ierobežojumus.

(4) Komercsabiedrība iesniedz tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, ja tā ir izpildījusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

(6) Komercsabiedrība pieteikumam par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu pievieno administratora rakstveida atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi.

(7) Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana, pamatojoties uz administratora pieteikumu saskaņā ar šā panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktu ir pamats maksātnespējas procesa lietas ierosināšanai.

(8) Ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, administrators attiecīgajam publiskajam reģistram nosūta tiesas nolēmuma norakstu un pieteikumu par ieraksta izdarīšanu vai maksātnespējas atzīmes dzēšanu tajā.

46.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas sekas

Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi ir pamats tiesiskās aizsardzības procesā noteikto komercsabiedrības rīcības ierobežojumu atcelšanai un tiesiskās aizsardzības procesā piemērotās metodes izmantošanas izbeigšanai.

46.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas sekas

Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes ir pamats tiesiskās aizsardzības procesā noteikto komercsabiedrības rīcības ierobežojumu atcelšanai un tiesiskās aizsardzības procesā piemērotās metodes izmantošanas izbeigšanai.

VIII nodaļa

Lauksaimniecības produktu ražotāja tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa īpatnības

70.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta VIII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

„Lauksaimniecības produktu ražotāja tiesiskās aizsardzības procesa īpatnības”

Atbalstīts

VIII nodaļa

Lauksaimniecības produktu ražotāja tiesiskās aizsardzības procesa īpatnības

47.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja maksātnespēja

Ja persona veic lauksaimniecisko darbību (turpmāk šajā sadaļā – lauksaimniecības produktu ražotājs), tā tiesiskās aizsardzības procesu vai maksātnespējas procesu īsteno šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā sadaļā nav noteikts citādi.

71.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 47.panta nosaukumu un panta saturu šādā redakcijā:

„47.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja tiesiskās aizsardzības process

(1) Ja persona veic lauksaimniecisko darbību (turpmāk šajā un XXI nodaļā – lauksaimniecības produktu ražotājs), tā tiesiskās aizsardzības procesu īsteno šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(2) Ar lauksaimniecības produktu ražotāju tiesiskās aizsardzības procesā saprot tādu fizisko vai juridisko personu, no kuras gada ienākumiem vairāk nekā 50 procentus tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanas dienā veido ieņēmumi no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstādes.

(3) Ar lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi šajā likumā saprot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra regulā (EK) Nr.178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, noteikto.

Atbalstīts

47.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja tiesiskās aizsardzības process

(1) Ja persona veic lauksaimniecisko darbību (turpmāk šajā un XXIII nodaļā – lauksaimniecības produktu ražotājs), tās tiesiskās aizsardzības procesu īsteno šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(3) Ar lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi šajā likumā saprot to, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra regulā (EK) Nr.178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu.

48.pants. Lauksaimniecības produktu ražotājs

(1) Ar lauksaimniecības produktu ražotāju saprot tādu fizisko vai juridisko personu, no kuras gada ienākumiem vairāk nekā 50 procentus maksātnespējas procesa ierosināšanas dienā, bet tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas gadījumā –parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanas dienā veido ieņēmumi no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstādes.

(2) Ar lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi šajā likumā saprot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra regulā (EK) Nr.178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, noteikto.

72.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 48.pantu un mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Atbalstīts

49.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana lauksaimniecības produktu ražotājam

(1) Ja lauksaimniecības produktu ražotājam tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, tad, ņemot vērā šā likuma 179.panta otrās daļas nosacījumus, šā procesa īstenošanas termiņš var būt garāks par gadu. Ar tiesas nolēmumu šo termiņu var pagarināt par sešiem mēnešiem.

(2) Ja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laikā lauksaimniecības produktu ražotāja finansiālais stāvoklis pasliktinās dabas katastrofas, epizootijas vai citu tādu ārkārtas apstākļu dēļ, kuri ietekmē lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi, tiesiskās aizsardzības procesu var pagarināt vēl par gadu ar nosacījumu, ka šā likuma 41.pantā paredzētajā kārtībā tiek attiecīgi grozīts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns.

73.

74.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt līdzšinējā 49.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ja lauksaimniecības produktu ražotājam tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, tad, ievērojot to laiku, kas nepieciešams, lai pēc attiecīgā lauksaimniecības darbu perioda beigām realizētu saražoto vai pārstrādāto lauksaimniecības produkciju un gūtu ienākumus no ražotās vai pārstrādātās lauksaimniecības produkcijas, šā procesa īstenošanas termiņš var būt garāks par gadu. Ar tiesas nolēmumu šo termiņu var pagarināt par sešiem mēnešiem.”

Juridiskā komisija

Izteikt 49.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ja lauksaimniecības produktu ražotājam tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas nolēmumu šā procesa īstenošanas termiņu var pagarināt par sešiem mēnešiem ilgāku kā noteikts šā likuma 42.pantā, lai pēc attiecīgā lauksaimniecības darbu perioda beigām lauksaimniecības produktu ražotājs varētu realizēt saražoto vai pārstrādāto lauksaimniecības produkciju un gūt ienākumus no saražotās vai pārstrādātās lauksaimniecības produkcijas.”

Atbalstīts daļēji

(Iekļauts priekšl.nr.74)

Atbalstīts

48.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana lauksaimniecības produktu ražotājam

(1) Ja lauksaimniecības produktu ražotājam tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas nolēmumu šā procesa īstenošanas termiņu var pagarināt par sešiem mēnešiem ilgāku kā noteikts šā likuma 42.pantā, lai pēc attiecīgā lauksaimniecības darbu perioda beigām lauksaimniecības produktu ražotājs varētu realizēt saražoto vai pārstrādāto lauksaimniecības produkciju un gūt ienākumus no saražotās vai pārstrādātās lauksaimniecības produkcijas.

(2) Ja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laikā lauksaimniecības produktu ražotāja finansiālais stāvoklis pasliktinās dabas katastrofas, epizootijas vai citu lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi ietekmējošu ārkārtas apstākļu dēļ, tiesiskās aizsardzības procesu var pagarināt vēl par gadu ar nosacījumu, ka šā likuma 41.pantā paredzētajā kārtībā tiek attiecīgi grozīts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns.

50.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošanas uzsākšana

(1) Bankrota procedūras uzsākšanas gadījumā, lemjot par lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošanu, ievēro lauksaimniecības ražošanas sezonālo raksturu un tās atkarību no dabas un klimatiskajiem apstākļiem, kā arī iespēju apmierināt kreditoru prasījumus no ienākumiem, kurus lauksaimniecības produktu ražotājs var gūt pēc attiecīgā lauksaimniecības darbu perioda beigām.

(2) Lai gūtu ienākumus no ražotās vai pārstrādātās lauksaimniecības produkcijas, lauksaimniecības produktu ražotāja bankrota procedūras uzsākšanas gadījumā lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošana tiek sākta ne agrāk kā pēc attiecīgā lauksaimniecības darbu perioda beigām, ievērojot to laiku, kas nepieciešams, lai realizētu ražoto vai pārstrādāto lauksaimniecības produkciju. Šis termiņš nevar būt garāks par gadu. Ar kreditoru sapulces piekrišanu to var pagarināt par sešiem mēnešiem.

75.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt līdzšinējo 50., 51. un 52.pantu un mainīt likumprojekta turpmāko pantu numerāciju.

Atbalstīts

51.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošana

(1) Bankrota procesā pārdodot lauksaimniecības produktu ražotāja mantu, vispirms pārdošanai piedāvā visu lauksaimniecības produktu ražotāja mantu kā lietu kopību.

(2) Pirmtiesības pirkt lauksaimniecības produktu ražotāja mantu kā lietu kopību par tās novērtējuma cenu ir personai, kura nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu vai pārstrādi un kuras īpašumā ir zemesgabals, kas robežojas ar parādniekam piederošo zemesgabalu.

(3) Ja pārdodamo lietu kopību vēlas iegādāties vairākas personas, kuras atbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem, starp tām tiek rīkota izsole ar augšupejošu soli.

(4) Ja mēneša laikā no piedāvājuma izteikšanas dienas pirkt pārdodamo lietu kopību nepiesakās persona, kas atbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem, lietu kopību pārdod šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā bankrota procedūras ietvaros.

52.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošanas nosacījumi

(1) Ja šā likuma 180.pantā paredzētajā kārtībā netiek pārdota lauksaimniecības produktu ražotāja manta kā lietu kopība, šā lauksaimniecības produktu ražotāja mantu bankrota procesā var pārdot šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā.

(2) Pārdodot lauksaimniecības produktu ražotājam piederošo nekustamo īpašumu, kas tiek izmantots lauksaimniecības produktu ražošanā vai pārstrādē, pirmtiesības pirkt šo īpašumu par novērtējuma cenu ir lauksaimniecības produktu ražotājam, kas atrodas nekustamā īpašuma atrašanās vietas administratīvajā teritorijā.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu vēlas iegādāties vairākas personas, kuras atbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem, starp tām tiek rīkota izsole ar augšupejošu soli.

C sadaļa

Juridiskās personas maksātnespējas process

C sadaļa

Juridiskās personas maksātnespējas process

IX nodaļa

Juridiskās personas maksātnespējas procesa vispārīgie noteikumi

IX nodaļa

Juridiskās personas maksātnespējas procesa vispārīgie noteikumi

53. pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekti

Juridiskās personas maksātnespējas procesu piemēro attiecībā uz juridisko personu, personālsabiedrību vai individuālo komersantu (turpmāk šajā sadaļā – parādnieks).

76.

77.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt līdzšinējā 53.pantā iekavās minēto tekstu šādā redakcijā:

„(turpmāk šajā sadaļā un XXX nodaļā – parādnieks).”

Juridiskā komisija

Izteikt 53.panta tekstu šādā redakcijā:

„Juridiskās personas maksātnespējas procesu piemēro attiecībā uz juridisko personu, personālsabiedrību, individuālo komersantu, ārvalstī reģistrētu personu, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un likumā noteiktiem speciāliem subjektiem (turpmāk šajā sadaļā un XXX nodaļā – parādnieks).”

Atbalstīts

(Iekļauts priekšl.nr.77)

Atbalstīts

49. pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekti

Juridiskās personas maksātnespējas procesu piemēro attiecībā uz juridisko personu, personālsabiedrību, individuālo komersantu, ārvalstī reģistrētu personu, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un likumā noteiktiem speciāliem subjektiem (turpmāk šajā sadaļā un XXX nodaļā – parādnieks).

54.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes

Maksātnespējas procesa pieteikumu attiecībā uz parādnieku var iesniegt, ja ir kāda no šādām maksātnespējas procesa pazīmēm:

1) piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;

2) parādnieks nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, kuras atsevišķi vai kopā pārsniedz 1000 latus un kurā ir iestājies izpildes termiņš, un ja kreditors vai kreditori ir nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi brīdinājumu par savu nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nosūtīšanas nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu;

3) parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka darba samaksas izmaksas diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena;

4) parādnieks nespēj nokārtot parādsaistības, kurām ir iestājies izpildes termiņš, un viņa parādsaistības pārsniedz aktīvus;

5) saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiek aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī šis apstāklis atklājas likvidācijas gaitā;

6) parādnieks nespēj nokārtot saistības, kas paredzētas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

78.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt līdzšinējā 54.panta 2.punktu pēc vārdiem „kreditori ir” ar vārdu „izsnieguši vai ” un pēc vārdiem „pēc brīdinājuma” ar vārdiem „izsniegšanas vai”.

Atbalstīts

50.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes

Maksātnespējas procesa pieteikumu attiecībā uz parādnieku var iesniegt, ja ir kāda no šādām maksātnespējas procesa pazīmēm:

1) piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;

2) parādnieks nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, kuras atsevišķi vai kopā pārsniedz 1000 latus un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un ja kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi brīdinājumu par savu nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma izsniegšanas vai nosūtīšanas nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu;

4) parādnieks nespēj nokārtot parādsaistības, kurām ir iestājies izpildes termiņš, un viņa parādsaistības pārsniedz aktīvus;

6) parādnieks nespēj nokārtot saistības, kas paredzētas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

55. pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas publicitāte

Maksātnespējas administrācija ieraksta maksātnespējas reģistrā šādas ziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu:

1) parādnieka firma;

2) parādnieka reģistrācijas numurs;

3) parādnieka juridiskā adrese;

4) lietas ierosināšanas datums;

5) ieceltā administratora vārds, uzvārds, sertifikāta numurs;

6) Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un cita kontaktinformācija;

7) maksātnespējas procesa pasludināšanas datums;

8) kreditoru pieteikšanās termiņš;

9) kreditoru sapulces datums, laiks un vieta;

10) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums un tā pieņemšanas datums;

11) maksātnespējas procedūras veids (saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu);

12) parādnieka mantas izsoles datums, laiks, vieta, izsolāmās mantas veids (kustamā vai nekustamā manta);

13) maksātnespējas procesa izbeigšanas pamatojums un datums;

14) ieraksta izdarīšanas datums.

79.

80.

81.

82.

83.

84.

85.

86.

87.

88.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 55.panta ievaddaļā vārdus „Maksātnespējas administrācija” ar vārdiem „ar likumu pilnvarotā iestāde”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 55.panta 1.punktu šādā redakcijā: “1) parādnieka firma (nosaukums);”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 55.panta 4.punktu šādā redakcijā:

„4) juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas datums tiesā un tiesas nosaukums;”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 55.panta 5.punktu šādā redakcijā:

„5) juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds, personas kods, sertifikāta numurs;”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt līdzšinējā 55.panta 6.punktu šādā redakcijā:

„6) Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārds, uzvārds, prakses vietas adrese un tālruņa numurs;”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 55.panta 7.punktu šādā redakcijā:

„7) tiesas sprieduma juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā pasludināšanas datums un tiesas nosaukums;”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 55.panta 9.punktu šādā redakcijā:

„9) kreditoru sapulces norises vietas adrese, datums un laiks;”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 55.panta 10.punktu šādā redakcijā:

„10) maksātnespējas stāvokļa risinājums, tiesas lēmuma, kurā apstiprināta konkrēta risinājuma pieņemšana, datums un tiesas nosaukums;”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 55.panta 12.punktā vārdu „vieta” ar vārdiem „vietas adrese” un vārdus iekavās ar tekstu šādā redakcijā:

„(kustamā manta vai nekustamais īpašums);”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt panta 13.punktu šādā redakcijā:

„13) tiesas lēmuma par juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu datums, tiesas nosaukums un pamatojums;”.

Atbalstīts

51. pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas publicitāte

Ar likumu pilnvarotā iestāde ieraksta maksātnespējas reģistrā šādas ziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu:

1) parādnieka firma (nosaukums);

2) parādnieka reģistrācijas numurs;

3) parādnieka juridiskā adrese;

4) datums, kad lieta ierosināta tiesā un tiesas nosaukums;

5) lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds, personas kods, sertifikāta numurs;

6) Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārds, uzvārds, prakses vietas adrese un tālruņa numurs;

7) datums, kad pasludināts tiesas spriedums lietā un tiesas nosaukums;

8) kreditoru pieteikšanās termiņš;

9) kreditoru sapulces norises vietas adrese, datums un laiks;

10) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums, datums, kad pieņemts tiesas lēmums, kurā apstiprināts konkrētais risinājums, un tiesas nosaukums;

11) maksātnespējas procedūras veids (saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu);

12) parādnieka mantas izsoles datums, laiks, vietas adrese, izsolāmās mantas veids (kustamā manta vai nekustamais īpašums);

13) datums, kad pieņemts tiesas lēmums par juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu, tiesas nosaukums un pamatojums;

14) ieraksta izdarīšanas datums.

X nodaļa

Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšana un tās ierosināšanas sekas

X nodaļa

Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšana un tās ierosināšanas sekas

56.pants. Personas, kuras var iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu

(1) Maksātnespējas procesa pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesā var iesniegt:

1) kreditors vai kreditori;

2) parādnieks;

3) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā norādītā persona.

(2) Maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt šajā likumā noteiktās personas šajā likumā noteiktajā kārtībā, izņemot šā likuma 2. panta ceturtajā daļā minēto gadījumu.

89.

Juridiskais birojs

Aizstāt 56. panta otrajā daļā vārdus ‘’izņemot šā likuma 2. panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā’’ ar vārdiem ‘’izņemot gadījumus, kad atbilstoši šā likuma otrā panta ceturtajai daļai finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku reglamentējošajās speciālajās tiesību normās ir noteikts citādi’’.

Atbalstīts

52.pants. Personas, kuras var iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu

(1) Maksātnespējas procesa pieteikumu šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesā var iesniegt:

1) kreditors vai kreditori;

2) parādnieks;

3) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā norādītā persona.

(2) Maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt šajā likumā noteiktās personas šajā likumā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, kad atbilstoši šā likuma 2.panta ceturtajai daļai finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku reglamentējošajās speciālajās tiesību normās ir noteikts citādi.

57.pants. Kreditora maksātnespējas procesa pieteikums

(1) Kreditors maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt, ja pastāv kāda no šā likuma 54.panta 1., 2. un 3.punktā minētajām maksātnespējas procesa pazīmēm. Šī pazīme norādāma maksātnespējas procesa pieteikumā.

(2) Kreditors maksātnespējas procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu.

(3) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 54.panta 1.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, kreditors pieteikumam pievieno pierādījumus par prasījuma pamatojumu un apmēru, kā arī tiesu izpildītāja izsniegtu dokumentu par neiespējamību izpildīt tiesas nolēmumu.

(4) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 54.panta 2.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, kreditors vai kreditori, kuru prasījumu apmērs atsevišķi vai kopā pārsniedz 1000 latus, pieteikumam pievieno pierādījumus par prasījuma apmēru, brīdinājuma kopiju, dokumentus par brīdinājuma izsniegšanu vai nosūtīšanu (kvīti par dokumenta nosūtīšanu ar sūtījuma satura apliecinājumu), kā arī pieteikumā apliecina, ka parādnieks nav cēlis iebildumus.

(5) Maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 54.panta 3.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei var iesniegt darbinieks, kuram ir vai ir bijušas darba tiesiskās attiecības ar parādnieku. Maksātnespējas procesa pieteikumā darbinieks norāda, par kādu laikposmu nav izmaksāta darba samaksa un kaitējuma atlīdzība, un pievieno darba devēja izsniegtu izziņu par darba samaksas un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, bet, ja darba devējs to nav izsniedzis, šo faktu norāda pieteikumā.

(6) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, kreditors pievieno dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

(7) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku, kreditors šajā pieteikumā norāda pamatojumu un pievieno apliecinošus dokumentus, ja tādi ir viņa rīcībā, minētās regulas 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai.

(8) Ja tiek iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu, kreditors nosūta šā procesa pieteikuma kopiju minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram.

53.pants. Kreditora iesniegtais maksātnespējas procesa pieteikums

(1) Kreditors maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt, ja pastāv kāda no šā likuma 50.panta 1., 2. un 3.punktā minētajām maksātnespējas procesa pazīmēm. Šī pazīme norādāma maksātnespējas procesa pieteikumā.

(2) Kreditors maksātnespējas procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu.

(3) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 50.panta 1.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, kreditors pieteikumam pievieno pierādījumus par prasījuma pamatojumu un apmēru, kā arī tiesu izpildītāja izsniegtu dokumentu par neiespējamību izpildīt tiesas nolēmumu.

(4) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 50.panta 2.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, kreditors vai kreditori, kuru prasījumu apmērs atsevišķi vai kopā pārsniedz 1000 latus, pieteikumam pievieno pierādījumus par prasījuma apmēru, brīdinājuma kopiju, dokumentus par brīdinājuma izsniegšanu vai nosūtīšanu (kvīti par dokumenta nosūtīšanu ar sūtījuma satura apliecinājumu), kā arī pieteikumā apliecina, ka parādnieks nav cēlis iebildumus.

(5) Maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 50.panta 3.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei var iesniegt darbinieks, kuram ir vai ir bijušas darba tiesiskās attiecības ar parādnieku. Maksātnespējas procesa pieteikumā darbinieks norāda, par kādu laikposmu nav izmaksāta darba samaksa un kaitējuma atlīdzība, un tam pievieno darba devēja izsniegtu izziņu par darba samaksas un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, bet, ja darba devējs minēto uzziņu nav izsniedzis, šo faktu norāda pieteikumā.

(6) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, kreditors pievieno dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

(8) Ja tiek iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu, kreditors nosūta šā pieteikuma kopiju minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram.

58.pants. Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikums

(1) Parādnieka vārdā maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt pārvaldes institūcija vai personālsabiedrības biedri, kuriem ir pārstāvības tiesības, vai īpaši pilnvarota persona.

(2) Parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) visus parādnieka norēķinu kontus kredītiestādēs;

4) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

5) vai maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi.

(3) Parādniekam ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no šā likuma 54.panta 3., 4. un 5.punktā minētajām maksātnespējas procesa pazīmēm. Šī pazīme norādāma maksātnespējas procesa pieteikumā.

(4) Parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno:

1) pārvaldes institūciju, revidentu (revīzijas institūciju locekļu) un prokūristu sarakstu, norādot vārdu, uzvārdu, adresi un citas ziņas, ar kuru palīdzību tie ir identificējami un sasniedzami;

2) kreditoru sarakstu, norādot kreditora nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, adresi, parāda summu, samaksas termiņu un saistību rašanās pamatu;

3) likumā noteiktajā kārtībā apstiprināto parādnieka pēdējo gada pārskatu;

4) parādnieka bilanci un bilances pielikumus (tajā skaitā parādnieka debitoru sarakstu, norādot parādnieka nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, adresi, parāda summu, samaksas termiņu un saistību rašanās pamatu). Parādnieka bilance un bilances pielikumi sastādāmi ne agrāk kā mēnesi pirms maksātnespējas procesa pieteikuma;

5) parādnieka valdījumā vai turējumā esošās trešajām personām piederošās mantas sarakstu;

6) pierādījumus pieteikumā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei;

7) pierādījumu tam, ka par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu ir paziņots komercsabiedrības dalībniekiem (biedriem), biedrības biedriem vai citiem juridiskās personas dibinātājiem vai dalībniekiem;

8) pierādījumus par pārstāvības tiesībām;

9) dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu;

10) apliecinājumu tam, ka maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi.

(5) Ja maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi, parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumam papildus šā panta otrajā daļā norādītajiem dokumentiem pievieno apliecinājumu. Apliecinājumā norāda:

1) pamatojumu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai un apliecinošus dokumentus, ja parādnieks iesniedz pieteikumu šādas procedūras uzsākšanai;

2) informāciju par vietu, kur atrodas parādnieka galveno interešu centrs, ja parādnieks iesniedz pieteikumu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai;

3) informāciju par vietu, kur atrodas parādnieka uzņēmums Padomes regulas Nr.1346/2000 2.panta "h" punkta izpratnē, ja parādniekam šāds uzņēmums pieder.

90.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt līdzšinējā 58.panta ceturtās daļas 1.punktu pēc vārdiem „pārvaldes institūciju” ar vārdu „locekļu”.

Atbalstīts

54.pants. Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikums

(1) Parādnieka vārdā maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt pārvaldes institūcija vai personālsabiedrības biedri, kuriem ir pārstāvības tiesības, vai īpaši pilnvarota persona.

(2) Parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) visus parādnieka norēķinu kontus kredītiestādēs;

4) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

5) vai maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi.

(3) Parādniekam ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no šā likuma 50.panta 3., 4. un 5.punktā minētajām maksātnespējas procesa pazīmēm. Šī pazīme norādāma maksātnespējas procesa pieteikumā.

(4) Parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno:

1) pārvaldes institūciju locekļu, revidentu (revīzijas institūciju locekļu) un prokūristu sarakstu, norādot vārdu, uzvārdu, adresi un citas ziņas, ar kuru palīdzību tie ir identificējami un sasniedzami;

2) kreditoru sarakstu, norādot kreditora nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, adresi, parāda summu, samaksas termiņu un saistību rašanās pamatu;

3) likumā noteiktajā kārtībā apstiprināto parādnieka pēdējo gada pārskatu;

4) parādnieka bilanci un bilances pielikumus (tajā skaitā parādnieka debitoru sarakstu, norādot nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, adresi, parāda summu, samaksas termiņu un saistību rašanās pamatu). Parādnieka bilance un bilances pielikumi sastādāmi ne agrāk kā mēnesi pirms maksātnespējas procesa pieteikuma;

5) parādnieka valdījumā vai turējumā esošās trešajām personām piederošās mantas sarakstu;

6) pierādījumus pieteikumā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei;

8) pierādījumus par pārstāvības tiesībām;

9) dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu;

10) apliecinājumu tam, ka maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi.

(5) Ja maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi, parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumam papildus šā panta ceturtajā daļā norādītajiem dokumentiem pievieno apliecinājumu, kurā norāda:

3) informāciju par vietu, kur atrodas parādnieka uzņēmums Padomes regulas Nr.1346/2000 2.panta "h" punkta izpratnē, ja parādniekam šāds uzņēmums pieder.

59.pants. Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikums likvidācijas procesā

(1) Parādnieka vārdā maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz likvidators atbilstoši šā likuma 54.panta 5.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei.

(2) Uz likvidatora maksātnespējas procesa pieteikumu attiecināmi šā likuma 58.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi.

55.pants. Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikums likvidācijas procesā

(1) Parādnieka vārdā maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz likvidators atbilstoši šā likuma 50.panta 5.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei.

(2) Uz likvidatora maksātnespējas procesa pieteikumu attiecināmi šā likuma 54.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi.

60.pants. Padomes regulā minētās personas maksātnespējas procesa pieteikums

(1) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā minētā persona iesniedz tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, lai pret parādnieku ierosinātu šīs regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru.

(2) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā minētā persona maksātnespējas procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

4) tās tiesas nosaukumu, kura pret parādnieku uzsākusi Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, tiesas nolēmuma pieņemšanas un spēkā stāšanās datumu;

5) pamatojumu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai pret parādnieku;

6) informāciju par to, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī (turpmāk – dalībvalsts) pret parādnieku ir uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

(3) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā minētā persona maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno:

1) pienācīgi apliecinātu tiesas nolēmuma norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku;

2) pienācīgi apliecinātu tiesas nolēmuma vai cita apliecinājuma norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā par likvidatora iecelšanu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā;

3) dokumentus, kas apliecina, ka konkrētajā vietā Latvijā atrodas parādniekam piederošs uzņēmums Padomes regulas Nr.1346/2000 2.panta "h" punkta izpratnē;

4) dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

56.pants. Padomes regulā minētās personas iesniegatais maksātnespējas procesa pieteikums

(2) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā minētā persona maksātnespējas procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

5) pamatojumu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai pret parādnieku;

(3) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā minētā persona maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno:

3) dokumentus, kas apliecina, ka konkrētajā vietā Latvijā atrodas parādniekam piederošs uzņēmums Padomes regulas Nr.1346/2000 2.panta "h" punkta izpratnē;

4) dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

61.pants. Ierobežojumi maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai

(1) Maksātnespējas procesa pieteikumu nedrīkst iesniegt nodrošinātais kreditors.

(2) Ja prasījums nav nodrošināts pilnībā, nodrošinātais kreditors maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt tikai nenodrošinātās prasījuma daļas apmērā.

(3) Nenodrošinātais kreditors nedrīkst iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja attiecībā uz parādnieku ir ierosināts vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process.

57.pants. Ierobežojumi maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai

(1) Maksātnespējas procesa pieteikumu nedrīkst iesniegt nodrošinātais kreditors.

(2) Ja prasījums nav nodrošināts pilnībā, nodrošinātais kreditors maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt tikai nenodrošinātās prasījuma daļas apmērā.

(3) Nenodrošinātais kreditors nedrīkst iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja attiecībā uz parādnieku ir ierosināts vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process.

62.pants. Aizliegums grozīt maksātnespējas procesa pieteikuma priekšmetu un atsaukt maksātnespējas procesa pieteikumu

(1) Maksātnespējas procesa lietās nav pieļaujama maksātnespējas procesa pieteikuma priekšmeta grozīšana.

(2) Maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējs nav tiesīgs atsaukt šo pieteikumu.

58.pants. Aizliegums grozīt maksātnespējas procesa pieteikuma priekšmetu un atsaukt maksātnespējas procesa pieteikumu

(1) Maksātnespējas procesa lietās nav pieļaujama maksātnespējas procesa pieteikuma priekšmeta grozīšana.

(2) Maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējs nav tiesīgs šo pieteikumu atsaukt.

63.pants. Kreditora un parādnieka rīcības ierobežojumi maksātnespējas procesā

(1) Parādniekam pēc maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas ir aizliegts veikt darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoru kopumam.

(2) Līdz ar maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu kreditoram ir aizliegts veikt jebkādas individuālas darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoru kopumam.

(3) Mantiskās tiesības, kas radušās kreditoram vai trešajai personai šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto darbību rezultātā, atzīstamas par spēkā neesošām.

91.

92.

93.

Juridiskais birojs

Aizstāt 63. panta nosaukumā vārdus ‘’Kreditora un parādnieka’’ ar vārdiem ‘’Parādnieka un kreditora’’

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 63.panta pirmajā daļā vārdus „kreditoru kopumam” ar vārdiem „kreditoriem.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 63.panta otrajā daļā vārdus „kreditoru kopumam” ar vārdiem „citiem kreditoriem.”.

Atbalstīts

59.pants. Parādnieka un kreditora rīcības ierobežojumi maksātnespējas procesā

(1) Parādniekam pēc maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas ir aizliegts veikt darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoriem.

(2) Līdz ar maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu kreditoram ir aizliegts veikt jebkādas individuālas darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi citiem kreditoriem.

(3) Mantiskās tiesības, kas radušās kreditoram vai trešajai personai šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto darbību rezultātā, atzīstamas par spēkā neesošām.

64.pants. Administratora darbības līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai

(1) Pēc iecelšanas un līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai tiesā administrators veic šādas darbības:

1) pieņem lēmumu par parādnieka pārstāvja vai pārstāvju noteikšanu maksātnespējas procesa lietā, iesniedz šo lēmumu tiesā un nosūta parādnieka pārstāvim vai pārstāvjiem;

2) apzina un novērtē parādnieka aktīvus, saistības un saimniecisko darbību;

3) sagatavo un iesniedz tiesā savu pārskatu par parādnieka stāvokli.

(2) Administrators pārskatā par parādnieka stāvokli sniedz šādas ziņas:

1) parādnieka norēķinu kontos un kasē esošo naudas līdzekļu apmērs;

2) parādnieka pamatlīdzekļu, apgrozāmo līdzekļu un citas mantas saraksts un bilances vērtība;

3) parādnieka mantas saraksts, arī finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti, kas, pamatojoties uz finanšu nodrošinājuma līgumu, izmantoti par nodrošinājumu finanšu saistību izpildei;

4) tās parādnieka mantas saraksts, kura atrodas citā dalībvalstī, un to nodrošināto un nenodrošināto kreditoru saraksts, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese atrodas citā dalībvalstī, kā arī sagatavo atzinumu par to, vai pret parādnieku uzsākama Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra;

5) parādnieka valdījumā vai turējumā esošās trešajām personām piederošās mantas saraksts;

6) parādnieka debitoru un kreditoru saraksti pēc parādnieka grāmatvedībā esošajiem datiem;

7) administratora atzinums par parādnieka maksātnespējas procesa pazīmju esamību, to atbilstību maksātnespējas procesa pieteikumam, kā arī par to, vai parādnieka aktīvi sedz viņa parādsaistības;

8) citas ziņas, kas attiecināmas uz parādnieku un ir nepieciešamas maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai tiesā.

(3) Ja administratora pārskatā norādāmās ziņas nav iegūtas, administrators to atspoguļo pārskatā, minot attiecīgos objektīvos iemeslus.

(4) Pēc iecelšanas un līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai tiesā administratoram ir šajā likumā noteiktās administratora vispārīgās tiesības tiktāl, ciktāl tās atbilst viņa pienākumu izpildes nodrošināšanai.

60.pants. Administratora darbības līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai

(1) Pēc iecelšanas un līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai tiesā administrators veic šādas darbības:

1) pieņem lēmumu par parādnieka pārstāvja vai pārstāvju noteikšanu maksātnespējas procesa lietā, iesniedz šo lēmumu tiesā un nosūta parādnieka pārstāvim vai pārstāvjiem;

2) apzina un novērtē parādnieka aktīvus, saistības un saimniecisko darbību;

3) sagatavo un iesniedz tiesā savu pārskatu par parādnieka stāvokli.

(2) Administrators pārskatā par parādnieka stāvokli sniedz šādas ziņas:

1) parādnieka norēķinu kontos un kasē esošo naudas līdzekļu apmērs;

2) parādnieka pamatlīdzekļu, apgrozāmo līdzekļu un citas mantas saraksts un bilances vērtība;

3) parādnieka mantas saraksts, arī finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti, kas, pamatojoties uz finanšu nodrošinājuma līgumu, ir izmantoti par nodrošinājumu finanšu saistību izpildei;

4) tās parādnieka mantas saraksts, kura atrodas citā dalībvalstī, un to nodrošināto un nenodrošināto kreditoru saraksts, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese atrodas citā dalībvalstī, kā arī atzinums par to, vai pret parādnieku uzsākama Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra;

5) parādnieka valdījumā vai turējumā esošās trešajām personām piederošās mantas saraksts;

6) parādnieka debitoru un kreditoru saraksti pēc parādnieka grāmatvedībā esošajiem datiem;

8) citas ziņas, kas attiecināmas uz parādnieku un ir nepieciešamas maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai tiesā.

(3) Ja administratora pārskatā norādāmās ziņas nav iegūtas, administrators to atspoguļo pārskatā, minot attiecīgos objektīvos iemeslus.

65.pants. Maksātnespējas procesa lietas publicitāte

Maksātnespējas administrācija ieraksta maksātnespējas reģistrā šādas ziņas par parādnieka maksātnespējas procesa lietu:

1) parādnieka firma;

2) parādnieka reģistrācijas numurs;

3) parādnieka juridiskā adrese;

4) maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas datums;

5) maksātnespējas procesa lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds, sertifikāta numurs;

6) Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un cita kontaktinformācija;

7) maksātnespējas procesa pasludināšanas datums;

8) kreditoru pieteikšanās termiņš;

9) kreditoru sapulces datums, laiks un vieta;

10) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums un tā pieņemšanas datums;

11) maksātnespējas procedūras veids (saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu);

12) parādnieka mantas izsoles datums, laiks, vieta, izsolāmās mantas veids (kustamā vai nekustamā manta);

13) maksātnespējas procesa izbeigšanas pamatojums un datums;

14) ieraksta izdarīšanas datums.

94.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt līdzšinējo 65.pantu un mainīt likumprojekta turpmāko pantu numerāciju.

Atbalstīts

XI nodaļa

Juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

XI nodaļa

Juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

66.pants. Maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

(1) Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas:

1) parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, un šīs tiesības iegūst administrators;

2) parādnieka pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta, un parādnieka pārvaldīšanu veic administrators;

3) apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods) (nodokļu prasījumiem tiek apturēta nokavējuma naudas aprēķināšana, kas noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu).

(2) Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts maksātnespējas process, ir pamats tiesvedības apturēšanai civillietās, kas ierosinātas pret parādnieku, un spriedumu izpildes lietvedības izbeigšanai lietās par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu. Izsludinātās parādnieka mantas izsoles tiek atceltas, bet, ja izsole ir notikusi, iegūtie naudas līdzekļi tiek nodoti administratoram viņa norādītajā parādnieka kontā.

(3) Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš ir iestājies maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

95.

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 66. panta otrajā daļā vārdus ‘’līdzekļi tiek nodoti administratoram viņa norādītajā parādnieka kontā’’ ar vārdiem ‘’līdzekļi tiek ieskaitīti administratora norādītajā parādnieka kontā kredītiestādē’’.

Atbalstīts

61.pants. Maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

(1) Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas:

1) parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, un šīs tiesības iegūst administrators;

2) parādnieka pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta, un parādnieka pārvaldīšanu veic administrators;

3) apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods; nodokļu prasījumiem tiek apturēta tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kas tiek noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu).

(2) Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts maksātnespējas process, ir pamats tiesvedības apturēšanai civillietās, kas ierosinātas pret parādnieku, un spriedumu izpildes lietvedības izbeigšanai lietās par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu. Izsludinātās parādnieka mantas izsoles tiek atceltas, bet, ja izsole ir notikusi, iegūtie naudas līdzekļi tiek ieskaitīti administratora norādītajā parādnieka kontā kredītiestādē.

67.pants. Administratora pilnvaras pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Administrators lemj par parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanu pilnā vai ierobežotā apjomā, ja šīs darbības turpināšana ir ekonomiski pamatota, vai tās izbeigšanu.

(2) Administratoram pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības un pienākumi.

(3) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un tajā iesaistītais likvidators darbojas Latvijā, neuzsākot šīs regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, tās 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators nodrošina iesniegšanai attiecīgajām maksātnespējas procesā kompetentajām personām un institūcijām pienācīgi apliecinātu nolēmuma norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā par maksātnespējas procesa pasludināšanu un likvidatora iecelšanu.

62.pants. Administratora pilnvaras pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Administrators lemj par parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanu pilnā vai ierobežotā apjomā, ja šīs darbības turpināšana ir ekonomiski pamatota, vai par tās izbeigšanu.

(2) Administratoram pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības un pienākumi.

(3) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un tajā iesaistītais likvidators darbojas Latvijā, neuzsākot šīs regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, tās 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators nodrošina iesniegšanai attiecīgajām maksātnespējas procesā kompetentajām personām un institūcijām pienācīgi apliecinātu nolēmuma par maksātnespējas procesa pasludināšanu un likvidatora iecelšanu norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu šā nolēmuma tulkojumu valsts valodā.

68.pants. Administratora darbības pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators veic šādas darbības:

1) piecu dienu laikā pēc attiecīgā tiesas sprieduma saņemšanas iesniedz Maksātnespējas administrācijai ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā tiesas sprieduma par maksātnespējas procesa pasludināšanu norakstu;

2) piecu dienu laikā pēc attiecīgā tiesas nolēmuma saņemšanas iesniedz attiecīgajiem publiskajiem reģistriem tiesas nolēmumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu un tiesas nolēmumu par administratora iecelšanu un nostiprina paraksta tiesības parādnieka pārstāvībai;

3) nekavējoties uzsāk parādnieka dokumentu un mantas pilnu inventarizāciju;

4) sastāda tās parādnieka mantas sarakstu, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi;

5) pieņem, reģistrē un pārbauda kreditoru prasījumus;

6) nekavējoties ņem savā pārvaldījumā visu parādnieka mantu, kā arī parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;

7) sniedz kreditoru sapulcei atzinumu par maksātnespējas procesa cēloņiem;

8) sniedz kreditoru sapulcei savas darbības pārskatu;

9) sniedz kreditoru sapulcei priekšlikumu par maksātnespējas procesa iespējamiem finansēšanas avotiem;

10) vismaz reizi gadā rakstveidā informē finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, zināmos kreditorus par maksātnespējas procesa norisi, nosūtot individuālu paziņojumu tiem kreditoriem, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese atrodas ārvalstīs, kā arī nosūtot paziņojumu Maksātnespējas administrācijai;

11) iesniedz tiesai pieteikumu par mantas atbrīvošanu no apķīlājuma un tās nodošanu administratoram;

12) piecu dienu laikā no maksātnespējas stāvokļa risinājuma spēkā stāšanās dienas iesniedz Maksātnespējas administrācijai ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā pieteikumu par maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu;

13) atgūst debitoru parādus un veic tiesiskas darbības citas parādnieka mantas atgūšanai.

(2) Administratora pienākums ir normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā vērsties Maksātnespējas administrācijā ar pieteikumu par darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem.

(3) Administrators Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz Maksātnespējas administrācijai ziņas un dokumentus par maksātnespējas procesa gaitu.

(4) Administratoram ir pienākums izvērtēt un celt tiesā prasības pret juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību, kā arī pret personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem sakarā ar viņu pienākumu ar savu mantu atbildēt par personālsabiedrības saistībām.

(5) Administratoram ir pienākums pieprasīt, lai parādnieka dalībnieki izpilda savas saistības attiecībā uz parādnieka pamatkapitālu vai citu mantu, un iesniegt tiesā prasības par šādu saistību izpildi.

(6) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, šīs regulas 22.panta 2.punktā minētā persona, veicot Latvijā darbības, kas saistītas ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu, informē attiecīgos publiskos reģistrus par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku. Informācijai pievieno pienācīgi apliecinātu nolēmuma par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku norakstu un Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora iecelšanu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā.

(7) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un parādniekam Latvijā pieder uzņēmums šīs regulas 2.panta "h" punkta izpratnē, Padomes regulas Nr.1346/2000 21.panta 2.punktā minētā persona piecu dienu laikā no dienas, kad šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators uzsācis darbības, kas saistītas ar parādnieka uzņēmuma mantas atgūšanu un atsavināšanu, iesniedz Maksātnespējas administrācijai ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesu, kurā norāda:

1) parādnieka firmu un reģistrācijas numuru;

2) tiesas nosaukumu un nolēmuma pieņemšanas dienu;

3) Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un tālruņa numuru;

4) faktu, ka pret parādnieku uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra;

5) dalībvalsti, kuras normatīvie akti piemērojami maksātnespējas procedūru sākšanai, izpildei un izbeigšanai.

(8) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, šīs regulas 21.panta 1.punktā minētajai personai, veicot darbības, kas saistītas ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu Latvijā, ir tiesības iesniegt Maksātnespējas administrācijai pieteikumu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā, norādot šā panta septītajā daļā minēto informāciju.

(9) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators piecu dienu laikā pēc parādnieka maksātnespējas pasludināšanas nosūta kreditoriem, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, paziņojumu par parādnieka maksātnespēju un kreditoru prasījumu iesniegšanu saskaņā ar minētajā regulā noteikto kārtību, kurā papildus norāda:

1) parādnieka firmu un reģistrācijas numuru;

2) tiesas nosaukumu un sprieduma pasludināšanas dienu;

3) administratora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un tālruņa numuru;

4) uzsāktās maksātnespējas procedūras veidu saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3. panta 1. vai 2.punktu;

5) dalībvalsti, kuras normatīvie akti piemērojami maksātnespējas procedūru sākšanai, izpildei un izbeigšanai;

6) uz to, ka kreditora pieteikumā iekļaujama informācija par to, vai prasījums ir nodrošināts ar lietu tiesībām.

(10) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators sadarbojas ar šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistīto likvidatoru, pēc likvidatora pieprasījuma sniedz maksātnespējas procesa administrēšanai nepieciešamo informāciju, arī informāciju par parādnieka mantu, kas atrodas Latvijā, par plānotajām vai veicamajām darbībām mantas atgūšanai un atsavināšanai, par iesniegtajiem kreditoru prasījumiem, atzītajiem un neatzītajiem kreditoru prasījumiem un sūdzībām sakarā ar prasījumiem, par kreditoru grupēšanu, apmierinātajiem kreditoru prasījumiem, kreditoru sapulcēm, par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras norisi, risinājumiem un pasākumiem, mantas sadali un naudas pārpalikumu.

(11) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators seko līdzi šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktās citā dalībvalstī pret parādnieku uzsāktās maksātnespējas procedūras norisei un, ja nepieciešams, pieprasa informāciju no minētās regulas 3.panta 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora, informē likvidatoru par citām pret parādnieku uzsāktajām šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktajām ma ksātnespējas procedūrām un šo procedūru norises būtiskajiem aspektiem.

96.

97.

98.

99.

100.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 68.panta pirmās daļas 1.punktu;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 68.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) saistību izpildes nodrošināšanai nekavējoties iesniedz attiecīgajiem publiskajiem reģistriem pieteikumu par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu un tiesas sprieduma par maksātnespējas procesa pasludināšanu norakstu un tiesas lēmuma par administratora iecelšanu norakstu;”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 68.panta pirmās daļas 12.punktu;

uzskatīt panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11. un 13.punktu par panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11.punktu;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 68.panta septītajā daļā vārdus „Maksātnespējas administrācijai ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā” ar vārdiem „ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā,”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 68.panta astotajā daļā vārdus „”Maksātnespējas administrācijai” ar vārdiem „ar likumu pilnvarotai iestādei”.

Atbalstīts

63.pants. Administratora darbības pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators veic šādas darbības:

1) saistību izpildes nodrošināšanai nekavējoties iesniedz attiecīgajiem publiskajiem reģistriem pieteikumu par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu, tiesas sprieduma par maksātnespējas procesa pasludināšanu norakstu un tiesas lēmuma par administratora iecelšanu norakstu;

2) nekavējoties uzsāk parādnieka dokumentu un mantas pilnu inventarizāciju;

3) sastāda tās parādnieka mantas sarakstu, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi;

4) pieņem, reģistrē un pārbauda kreditoru prasījumus;

5) nekavējoties ņem savā pārvaldījumā visu parādnieka mantu, kā arī parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;

6) sniedz kreditoru sapulcei atzinumu par maksātnespējas procesa cēloņiem;

7) sniedz kreditoru sapulcei savas darbības pārskatu;

8) sniedz kreditoru sapulcei priekšlikumu par iespējamiem maksātnespējas procesa finansēšanas avotiem;

9) ja finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, vismaz reizi gadā rakstveidā informē zināmos kreditorus par maksātnespējas procesa norisi, nosūtot individuālu paziņojumu tiem kreditoriem, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese atrodas ārvalstīs, kā arī paziņojumu Maksātnespējas administrācijai;

10) iesniedz tiesai pieteikumu par mantas atbrīvošanu no apķīlājuma un nodošanu administratoram;

11) atgūst debitoru parādus un veic tiesiskas darbības citas parādnieka mantas atgūšanai.

(3) Administrators Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz Maksātnespējas administrācijai ziņas un dokumentus par maksātnespējas procesa norisi.

(6) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, šīs regulas 22.panta 2.punktā minētā persona, veicot Latvijā darbības, kas saistītas ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu, informē attiecīgos publiskos reģistrus par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku. Informācijai pievieno pienācīgi apliecinātu nolēmuma par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku un Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora iecelšanu norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu šā nolēmuma tulkojumu valsts valodā.

(7) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un parādniekam Latvijā pieder uzņēmums šīs regulas 2.panta "h" punkta izpratnē, Padomes regulas Nr.1346/2000 21.panta 2.punktā minētā persona piecu dienu laikā no dienas, kad šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators uzsācis darbības, kas saistītas ar parādnieka uzņēmuma mantas atgūšanu un atsavināšanu, iesniedz ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesu, kurā norāda:

1) parādnieka firmu un reģistrācijas numuru;

2) tiesas nosaukumu un nolēmuma pieņemšanas dienu;

3) Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un tālruņa numuru;

4) faktu, ka pret parādnieku uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra;

5) dalībvalsti, kuras normatīvie akti piemērojami maksātnespējas procedūru sākšanai, izpildei un izbeigšanai.

(8) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, šīs regulas 21.panta 1.punktā minētajai personai, veicot darbības, kas saistītas ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu Latvijā, ir tiesības iesniegt ar likumu pilnvarotai iestādei pieteikumu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā, norādot šā panta septītajā daļā minēto informāciju.

1) parādnieka firmu un reģistrācijas numuru;

2) tiesas nosaukumu un sprieduma pasludināšanas dienu;

3) administratora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un tālruņa numuru;

4) uzsāktās maksātnespējas procedūras veidu saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3. panta 1. vai 2.punktu;

5) dalībvalsti, kuras normatīvie akti piemērojami maksātnespējas procedūru sākšanai, izpildei un izbeigšanai;

6) ka kreditora pieteikumā iekļaujama informācija par to, vai prasījums ir nodrošināts ar lietu tiesībām.

(11) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators seko līdzi šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktās citā dalībvalstī pret parādnieku uzsāktās maksātnespējas procedūras norisei un, ja nepieciešams, pieprasa informāciju no minētās regulas 3.panta 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora, informē likvidatoru par citām pret parādnieku uzsāktajām šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktajām maksātnespējas procedūrām un šo procedūru norises būtiskajiem aspektiem.

69.pants. Administratora tiesības pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas

Administratoram pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas papildus šajā likumā noteiktajām vispārīgajām administratora tiesībām ir šādas tiesības:

1) atsavināt parādnieka mantu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

2) likvidēt parādnieka filiāles vai pārstāvniecības;

3) nodot tiesai izskatīšanai jebkuru parādnieka prasījumu;

4) pārstāvēt parādnieku;

5) apdrošināt parādnieka darījumus un parādnieka īpašumā esošo mantu;

6) bez īpaša pilnvarojuma sastādīt un parakstīt parādnieka vārdā jebkuru dokumentu;

7) iecelt amatpersonas parādnieka pārvaldes darba veikšanai un noteikt to kompetenci, pieņemt darbā un atlaist no darba darbiniekus, arī tos, kuri pieņemti darbā pirms maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas;

8) segt maksātnespējas procesa izmaksas;

9) iznomāt (izīrēt) jebkuru parādnieka mantu, kā arī nomāt (īrēt) jebkuru mantu, ja tas ir kreditoru kopuma interesēs;

10) ar triju ceturtdaļu balsstiesīgo kreditoru piekrišanu atteikties no jebkura prasījuma vai slēgt jebkuru izlīgumu parādnieka vārdā attiecībā uz parādnieka prasījumiem pret trešajām personām;

11) iesniegt pieteikumu par jebkuras tās trešās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu, kurai ir parādsaistības pret parādnieku, un pārstāvēt parādnieka prasījumus, ja uz šā pieteikuma pamata tiek ierosināta lieta;

12) mainīt parādnieka reģistrēto juridisko adresi;

13) pieprasīt, lai kreditors iesniedz noteiktā kārtībā apliecinātu sava prasījuma un to pamatojošo dokumentu tulkojumu valsts valodā;

14) pieaicināt speciālistus, lai nodrošinātu efektīvu un likumīgu maksātnespējas procesu, un ar kreditoru sapulces piekrišanu segt ar to saistītās izmaksas no parādnieka vai citiem maksātnespējas procesa līdzekļiem.

64.pants. Administratora tiesības pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas

Administratoram pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas papildus šajā likumā noteiktajām vispārīgajām administratora tiesībām ir šādas tiesības:

1) atsavināt parādnieka mantu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

2) likvidēt parādnieka filiāles vai pārstāvniecības;

3) nodot tiesai izskatīšanai jebkuru parādnieka prasījumu;

4) pārstāvēt parādnieku;

5) apdrošināt parādnieka darījumus un parādnieka īpašumā esošo mantu;

6) bez īpaša pilnvarojuma sastādīt un parakstīt parādnieka vārdā jebkuru dokumentu;

8) segt maksātnespējas procesa izmaksas;

9) iznomāt (izīrēt) jebkuru parādnieka mantu, kā arī nomāt (īrēt) jebkuru mantu, ja tas ir kreditoru kopuma interesēs;

12) mainīt parādnieka reģistrēto juridisko adresi;

13) pieprasīt, lai kreditors iesniedz noteiktā kārtībā apliecinātu sava prasījuma un to pamatojošo dokumentu tulkojumu valsts valodā;

XII nodaļa

Parādnieka pārstāvji un ieinteresētās personas attiecībā pret parādnieku

XII nodaļa

Parādnieka pārstāvji un ieinteresētās personas attiecībā pret parādnieku

70.pants. Parādnieka pārstāvis

(1) Administrators nosaka parādnieka pārstāvi, kura piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta, atbilstoši šādai secībai:

1) izpildinstitūcijas loceklis, kurš ir tiesīgs pārstāvēt parādnieku atsevišķi;

2) citi izpildinstitūcijas locekļi;

3) pārraudzības institūcijas vadītājs;

4) citi pārraudzības institūciju locekļi;

5) dalībnieks (akcionārs), kuram ir lielākais balsu skaits.

(2) Par parādnieka pārstāvi personālsabiedrībās nosakāms tas biedrs, kuram ir pārstāvības tiesības, bet, ja tāda nav, tad biedrs, kuram ir lietvedības tiesības.

(3) Administrators var noteikt par parādnieka pārstāvi citu personu, ja tā var sniegt šajā likumā noteiktās ziņas par parādnieku un viņa darbību un šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās personas objektīvu iemeslu dēļ nespēj sniegt minētās ziņas.

(4) Ja parādnieka pārstāvis objektīvu apstā kļu dēļ nespēj pildīt savus pienākumus, par parādnieka pārstāvi nosakāma cita šajā pantā noteiktā persona.

(5) Lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu administrators nekavējoties nosūta tiesai.

(6) Administrators var nepieņemt lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu, ja parādnieka pārstāvis ir miris un nav iespējams noteikt citu parādnieka pārstāvi.

65.pants. Parādnieka pārstāvis

(1) Administrators nosaka parādnieka pārstāvi, kura piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta, atbilstoši šādai secībai:

1) izpildinstitūcijas loceklis, kurš ir tiesīgs pārstāvēt parādnieku atsevišķi;

2) citi izpildinstitūcijas locekļi;

3) pārraudzības institūcijas vadītājs;

4) citi pārraudzības institūcijas locekļi;

5) dalībnieks (akcionārs), kuram ir lielākais balsu skaits.

(2) Par parādnieka pārstāvi personālsabiedrībās nosakāms tas biedrs, kuram ir pārstāvības tiesības, bet, ja tāda nav, tad biedrs, kuram ir lietvedības tiesības.

(4) Ja parādnieka pārstāvis objektīvu apstākļu dēļ nespēj pildīt savus pienākumus, par parādnieka pārstāvi nosakāma cita šajā pantā minētā persona.

(5) Lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu administrators nekavējoties nosūta tiesai.

(6) Administrators var nepieņemt lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu, ja parādnieka pārstāvis ir miris un nav iespējams noteikt citu parādnieka pārstāvi.

71.pants. Parādnieka pārstāvja tiesības

Parādnieka pārstāvim ir šādas tiesības:

1) iepazīties ar pieteiktajiem kreditoru prasījumiem un izteikt administratoram iebildumus par tiem;

2) pieprasīt un saņemt ziņas par parādnieka mantas pārdošanu;

3) piedalīties kreditoru sapulcē un iepazīties ar kreditoru sapulces protokolu;

4) pieprasīt, lai administrators sasauc kreditoru sapulci šajā likumā noteiktajā kārtībā;

5) izstrādāt sanācijas plānu;

6) šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzību par kreditoru sapulces vai administratora lēmumu vai celt prasību tiesā.

66.pants. Parādnieka pārstāvja tiesības

Parādnieka pārstāvim ir šādas tiesības:

1) iepazīties ar pieteiktajiem kreditoru prasījumiem un izteikt administratoram iebildumus par tiem;

2) pieprasīt un saņemt ziņas par parādnieka mantas pārdošanu;

3) piedalīties kreditoru sapulcē un iepazīties ar tās protokolu;

4) pieprasīt, lai administrators sasauc kreditoru sapulci šajā likumā noteiktajā kārtībā;

5) izstrādāt sanācijas plānu;

6) šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzību par kreditoru sapulces vai administratora lēmumu vai celt prasību tiesā.

72.pants. Parādnieka pārstāvja pienākumi

(1) Parādnieka pārstāvja pienākums ir ierasties uz visām kreditoru sapulcēm un tiesas sēdēm, par kurām viņam ir paziņots, kā arī sniegt savā rīcībā esošās ziņas par parādnieku.

(2) Parādnieka pārstāvis ar pieņemšanas un nodošanas aktu nodod administratoram visus parādnieka organizatoriskos, rīkojuma, izziņu un pārskatu, sarakstes, personāla un grāmatvedības dokumentus, kā arī parādnieka zīmogu un spiedogu 10 dienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas. Parādnieka pārstāvja pienākums ir sagatavot nododamās parādnieka mantas un dokumentu detalizētu sarakstu.

(3) Ja parādnieka pārstāvis maksātnespējas procesa laikā maina dzīvesvietu, viņa pienākums ir nekavējoties paziņot administratoram un tiesai jaunās dzīvesvietas adresi.

67.pants. Parādnieka pārstāvja pienākumi

(1) Parādnieka pārstāvja pienākums ir ierasties uz visām kreditoru sapulcēm un tiesas sēdēm, par kurām viņam ir paziņots, kā arī sniegt savā rīcībā esošās ziņas par parādnieku.

(3) Ja parādnieka pārstāvis maksātnespējas procesa laikā maina dzīvesvietu, viņa pienākums ir nekavējoties paziņot administratoram un tiesai jaunās dzīvesvietas adresi.

73.pants. Ziņu sniegšanas kārtība

(1) Parādnieka pārstāvim ir pienākums sniegt tiesas vai administratora pieprasītās ziņas par parādnieku nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc pieprasījuma nosūtīšanas dienas.

(2) Ja parādnieka pārstāvja rīcībā nav pieprasītos ziņu, viņam nekavējoties par to jāinformē administrators vai tiesa, norādot iemeslus, kāpēc šādu ziņu viņa rīcībā nav.

(3) Parādnieka pārstāvis iesniedz pieprasītās ziņas vai attiecīgu paziņojumu par to, ka viņš nevar rakstveidā sniegt pieprasītās ziņas, apliecinot to ar parakstu.

(4) Ja tiesa vai administrators ar ierakstītu pasta sūtījumu uz parādnieka pārstāvja deklarēto dzīvesvietas adresi ir nosūtījis pieprasījumu sniegt ziņas, uzskatāms, ka parādnieka pārstāvis šo pieprasījumu ir saņēmis septītajā dienā pēc nosūtīšanas un tā saturs viņam ir zināms.

68.pants. Ziņu sniegšanas kārtība

(2) Ja parādnieka pārstāvja rīcībā nav pieprasīto ziņu, viņam nekavējoties par to jāinformē administrators vai tiesa, norādot iemeslus, kāpēc šādu ziņu viņa rīcībā nav.

(3) Parādnieka pārstāvis iesniedz pieprasītās ziņas vai attiecīgu paziņojumu par to, ka viņš nevar rakstveidā sniegt pieprasītās ziņas, apliecinot to ar parakstu.

74.pants. Ieinteresētās personas attiecībā pret parādnieku

(1) Par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku atzīstamas šādas personas:

1) parādnieka dalībnieki vai personālsabiedrības biedri, pārvaldes institūciju locekļi;

2) prokūrists un komercpilnvarnieks;

3) persona, kura sastāv laulībā, radniecībā līdz otrajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei ar parādnieka dibinātāju, dalībnieku vai personālsabiedrības biedru, pārvaldes institūciju locekļiem.

(2) Par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku šajā pantā minētās personas ir atzīstamas, ja tās šajā statusā bijušas pēdējo piecu gadu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas.

69.pants. Ieinteresētās personas attiecībā pret parādnieku

(1) Par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku atzīstamas šādas personas:

1) parādnieka dalībnieki vai personālsabiedrības biedri, pārvaldes institūciju locekļi;

2) prokūrists un komercpilnvarnieks;

XIII nodaļa

Kreditoru prasījumi

XIII nodaļa

Kreditoru prasījumi

75.pants. Kreditoru prasījumu pieteikšana

(1) Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram tiesas noteiktajā termiņā, kas nevar būt īsāks par mēnesi un garāks par trim mēnešiem un kas skaitāms no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.

(2) Ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu, viņš savu prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav garāks par gadu no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad kreditoru sapulce pieņem lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu. Pēc šā termiņa beigām kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku.

(3) Ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu prasījuma iesniegšanai, bet iesniedzis to gada laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, attiecīgais kreditors iekļaujams kreditoru prasījumu reģistrā, bet šim kreditoram netiek piešķirtas balsstiesības.

(4) Kreditori savā pieteikumā norāda prasījuma pamatojumu, veidu, apmēru un tā rašanās laiku, atsevišķi minot galvenā prasījuma apmēru un blakusprasījumu apmēru, un pievieno tam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu prasījumu pamatojošu dokumentu norakstus.

(5) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, parādnieka kreditors, kura dzīvesvieta vai juridiskā adrese atrodas citā dalībvalstī, iesniedz kreditora prasījumu. Prasījumā norāda minētās regulas 41. un 42.pantā noteiktās ziņas. Kreditora prasījumu ārvalsts valūtā administrators pārrēķina latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

(6) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un administrators šīs procedūras kreditoru interesēs iesniedz kreditoru prasījumus citā dalībvalstī pret parādnieku uzsāktā maksātnespējas procedūrā, viņš pirms prasījumu iesniegšanas nosūta katram kreditoram paziņojumu ar lūgumu piekrist kreditora prasījuma iesniegšanai citā procedūrā. Ja kreditors triju nedēļu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas nav sniedzis administratoram rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš noraidījis piedāvājumu iesniegt viņa prasījumu citā procedūrā. Ja administrators kreditoru nav informējis, kreditoram ir tiesības atsaukt viņa interesēs iesniegto prasījumu, iesniedzot administratoram atsaukumu. Administrators atsauc kreditora prasījumu divu nedēļu laikā pēc atsaukuma saņemšanas.

101.

102.

103.

104.

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 75. panta otrajā un trešajā daļā vārdus ‘’šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu’’ ar vārdiem ‘’tiesas noteikto termiņu’’.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 75.panta otro daļu pēc vārdiem „tiesas noteikto termiņu” ar vārdiem „prasījuma iesniegšanai”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 75.panta trešo daļu pēc vārda „pasludināšanu” ar vārdiem „bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad kreditoru sapulce pieņem lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu,”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt līdzšinējo 75.pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

„(7) Maksātnespējas administrācija īsteno prasījuma tiesības par Maksātnespējas administrācijas piešķirto naudas līdzekļu atmaksāšanu, kas izmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem darbinieku prasījumu apmierināšanai. Īstenojot prasījuma tiesības izmaksāto naudas līdzekļu darbinieku prasījumu apmierināšanai apmērā, uz Maksātnespējas administrāciju netiek attiecināti šā likuma noteikumi par kreditoru prasījuma pieteikšanas termiņu un kreditoru prasījuma atzīšanu vai neatzīšanu.

(8) Maksātnespējas administrācija prasījums par tās piešķirtajiem naudas līdzekļiem darbinieku prasījumu apmierināšanai tiek ierakstīts kreditoru prasījumu reģistrā, kad Maksātnespējas administrācija izmaksājusi darbinieku prasījumu apmierināšanai piešķirtās summas.”

Atbalstīts

< o:p>

Atbalstīts