2007

 

 

2007.gada        .aprīlī                    nr. 9/3 –

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

 

          Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Maksātnespējas likumā„ (nr.69/Lp9) izskatīšanai otrajā lasījumā.

 

          Pielikumā: minētais likumprojekts uz .......lpp.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs                                      M.Segliņš

 

Juridiskā komisija                                                                                                                                                                      Likumprojekts otrajam lasījumam

 

Likumprojekts „Maksātnespējas likums” (Nr. 69/Lp9)

 

1.

Pirmā lasījuma redakcija

2.

Nr.

3.

Priekšlikumi

(327)

4.

Komisijas atzinums

5.

Komisijas atbalstītā redakcija

A sadaļa

Vispārīgie noteikumi 

 

 

 

A sadaļa

Vispārīgie noteikumi 

I nodaļa

Likuma mērķis un būtiskie jēdzieni 

 

 

 

I nodaļa

Likuma mērķis un būtiskie jēdzieni 

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt parādnieka maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā.

 

 

 

 

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt parādnieka maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā.

2.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums attiecas uz komersantu, citu juridisku personu (izņemot mantojuma masu) vai fizisko personu, kura nespēj izpildīt savas saistības un kurai pastāv maksātnespējas pazīmes (turpmāk – parādnieks).

(2) Pret valsti un pašvaldību maksātnespēju nevar ierosināt.

(3) Kredītiestāžu maksātnespējas procesu regulē atsevišķs likums.

(4) Uz finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku, kuru darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, maksātnespējas procesu attiecināmi šā likuma noteikumi, ciktāl finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību reglamentējošajās speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi.

(5) Uz finanšu nodrošinājuma līguma subjektu maksātnespējas procesu attiecināmi šā likuma noteikumi, ievērojot tos izņēmumus un papildu noteikumus, kas norādīti Finanšu nodrošinājuma likumā.

(6) Parādnieka tiesiskās aizsardzības process neattiecas uz individuālo komersantu un šādiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem: apdrošinātāju, apdrošināšanas brokeru sabiedrību, biržu, brokeru sabiedrību, depozitāriju, ieguldījumu sabiedrību, krājaizdevu sabiedrību, kredītiestādi, privāto pensiju fondu.

 

1.

 

2.

 

 

 

 

3.

 

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 2. panta pirmajā daļā vārdu “citu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt 2. panta pirmajā daļā pēc vārdiem “fizisko personu” ar vārdiem iekavās “(turpmāk – maksātnespējas subjekti)”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 2. panta pirmajā daļā vārdus iekavās “(turpmāk – parādnieks)”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 2. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pret valsti vai pašvaldību, vai citu publisko tiesību juridisko personu nevar ierosināt maksātnespējas lietu.”

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 2. panta sesto daļu.

 

 

Atbalstīts

 

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

2.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums attiecas uz komersantu, juridisko personu (izņemot mantojuma masu) vai fizisko personu (turpmāk – maksātnespējas subjekti), kura nespēj izpildīt savas saistības un kurai ir maksātnespējas pazīmes.

(2) Pret valsti vai pašvaldību, vai citu publisko tiesību juridisko personu nevar ierosināt maksātnespējas lietu.

(3) Kredītiestāžu maksātnespējas procesu regulē atsevišķs likums.

(4) Uz to finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksātnespējas procesu, kuru darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, attiecināmi šā likuma noteikumi, ciktāl finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību reglamentējošajās speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi.

(5) Uz finanšu nodrošinājuma līguma subjektu maksātnespējas procesu attiecināmi šā likuma noteikumi, ievērojot tos izņēmumus un papildu noteikumus, kuri norādīti Finanšu nodrošinājuma likumā.

 

3.pants. Maksātnespēja

Maksātnespēja ir ar tiesas spriedumu konstatēts parādnieka stāvoklis parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā.

6.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 3. pantā vārdus “parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā” ar vārdiem “tiesiskās aizsardzības procesā”.

 

 

Atbalstīts

3.pants. Maksātnespēja

Maksātnespēja ir ar tiesas spriedumu konstatēts parādnieka stāvoklis tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā.

4.pants. Parādnieka tiesiskās aizsardzības process

(1) Parādnieka tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums parādnieka interešu aizsardzībai ierobežotas maksātspējas gadījumā, lai atjaunotu parādnieka maksātspēju pilnā apjomā.


(2) Ierobežota maksātspēja ir parādnieka stāvoklis, kurā tam īslaicīgi nepietiek naudas līdzekļu to saistību izpildei, kurām iestājies vai tuvākajā laikā iestāsies izpildes termiņš.

(3) Parādnieka tiesiskās aizsardzības process tiek uzsākts no parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas dienas tiesā un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu.

 

7.

 

 

 

 

8.

 

 

 

 

9.

 

 

 

 

 

 

 

10.

 

 

 

 

11.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 4. panta nosaukumā vārdus “Parādnieka tiesiskās aizsardzības process” ar vārdiem “Tiesiskās aizsardzības process”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 4. panta pirmajā daļā vārdus “Parādnieka tiesiskās aizsardzības process” ar vārdiem “Tiesiskās aizsardzības process”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 4. panta pirmajā daļā vārdus “parādnieka interešu aizsardzībai ierobežotas maksātspējas gadījumā, lai atjaunotu parādnieka maksātspēju” ar vārdiem “komercsabiedrības interešu aizsardzībai ierobežotas maksātspējas gadījumā, lai atjaunotu tās maksātspēju”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 4. panta otrajā daļā vārdus “parādnieka stāvoklis, kurā tam” ar vārdiem “stāvoklis, kurā komercsabiedrībai”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 4. panta trešajā daļā vārdu “parādnieka”.

 

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

 

4.pants. Tiesiskās aizsardzības process

(1) Tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums komercsabiedrības interešu aizsardzībai ierobežotas maksātspējas gadījumā, lai atjaunotu tās maksātspēju pilnā apjomā.


(2) Ierobežota maksātspēja ir stāvoklis, kad komercsabiedrībai īslaicīgi nepietiek naudas līdzekļu to saistību izpildei, kurām iestājies vai tuvākajā laikā iestāsies izpildes termiņš.

(3) Tiesiskās aizsardzības process tiek uzsākts ar parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas dienu tiesā un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu.

5.pants. Maksātnespējas process

(1) Maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, lai:

1) atjaunotu parādnieka maksātspēju un aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot izlīgumu vai sanāciju;

2) aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot bankrota procedūru.

(2) Maksātnespējas process tiek uzsākts no maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas dienas tiesā un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

 

 

 

5.pants. Maksātnespējas process

(1) Maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, lai:

1) atjaunotu parādnieka maksātspēju un aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot izlīgumu vai sanāciju;

2) aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot bankrota procedūru.

(2) Maksātnespējas process tiek uzsākts ar maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas dienu tiesā un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

6.pants. Nodrošinātais kreditors

Nodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesība ir nodrošināta ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku.

 

 

 

6.pants. Nodrošinātais kreditors

Nodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku.

 

7.pants. Nenodrošinātais kreditors

Nenodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesība nav nodrošināta ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku.

 

 

 

7.pants. Nenodrošinātais kreditors

Nenodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības nav nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku.

8.pants. Maksātnespējas procesa administrators

(1) Maksātnespējas procesa administrators ir fiziskā persona, kura saskaņā ar šo likumu ir ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu (turpmāk – administrators) un ir tiesīga pildīt šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumus.

(2) Šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos administratora tiesības un pienākumus pilda arī likvidators Padomes 2000.gada 29.maija Regulas (EK) Nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk – Padomes regula Nr.1346/2000) izpratnē.

 

12.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 8. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Maksātnespējas procesa administrators (turpmāk – administrators) ir fiziskā persona, kura saskaņā ar šo likumu ir ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu un kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi.”

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 8. panta otrajā daļā vārdus “administratora tiesības un pienākumus pilda arī likvidators” ar vārdiem “administratora pienākumus pilda un administratora tiesības ir arī likvidatoram”.

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

8.pants. Maksātnespējas procesa administrators

(1) Maksātnespējas procesa administrators (turpmāk – administrators) ir fiziskā persona, kura saskaņā ar šo likumu ir ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu un kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi.

(2) Šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos administratora pienākumus pilda arī likvidators, un viņam ir administratora tiesības Padomes 2000.gada 29.maija regulas (EK) Nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk – Padomes regula Nr.1346/2000) izpratnē.

9.pants. Likuma normu piemērošanas īpatnības

Fiziskajām personām un personālsabiedrībām piemēro uz juridiskajām personām attiecināmos noteikumus, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

 

 

 

9.pants. Likuma normu piemērošanas īpatnības

Fiziskajām personām un personālsabiedrībām piemēro uz juridiskajām personām attiecināmos noteikumus, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

 

10.pants. Parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas un maksātnespējas procesa izmaksas

Parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas un maksātnespējas procesa izmaksas ir administratora atlīdzība un izdevumi, kas rodas, lai nodrošinātu parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi.

 

14.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 10. pantā vārdus “parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa” ar vārdiem “tiesiskās aizsardzības procesa”.

 

 

Atbalstīts

10.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas un maksātnespējas procesa izmaksas

Tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas un maksātnespējas procesa izmaksas ir administratora atlīdzība un izdevumi, kas rodas, lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi.

11.pants. Parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzību veicošās institūcijas

Parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzību īsteno tiesa un valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" (turpmāk – Maksātnespējas administrācija).

 

15.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 11. pantā vārdus “parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa” ar vārdiem “tiesiskās aizsardzības procesa”.

 

Atbalstīts

11.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzību veicošās institūcijas

Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzību veic tiesa un valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" (turpmāk – Maksātnespējas administrācija).

12.pants. Maksātnespējas reģistrs

(1) Lai nodrošinātu maksātnespējas procesa publiskumu, Maksātnespējas administrācija ved maksātnespējas reģistru un iekļauj tajā šajā likumā noteiktās ziņas. Maksātnespējas reģistrs ir visiem pieejams, un tā ierakstiem ir publiska ticamība.

(2) Maksātnespējas reģistrā ieraksta ziņas par administratoru, parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi.

 

 

 

 

 

 

16.

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 12. panta otrajā daļā vārdus “parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa” ar vārdiem “tiesiskās aizsardzības procesa”.

 

 

 

 

 

Atbalstīts

12.pants. Maksātnespējas reģistrs

(1) Lai nodrošinātu maksātnespējas procesa publiskumu, Maksātnespējas administrācija kārto maksātnespējas reģistru, kurā un iekļauj šajā likumā noteiktās ziņas. Maksātnespējas reģistrs ir visiem pieejams, un tā ierakstiem ir publiska ticamība.

(2) Maksātnespējas reģistrā ieraksta ziņas par administratoru, tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi.

 

II nodaļa

Administrators 

 

 

 

II nodaļa

Administrators 

13.pants. Administratoram izvirzītās prasības

(1) Maksātnespējas procesa administratora sertifikātu (turpmāk – sertifikāts) var iegūt rīcībspējīga fiziskā persona:

1) kura sasniegusi 25 gadu vecumu;

2) kura saņēmusi valsts atzītu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību tiesību zinātnēs un jurista kvalifikāciju vai ieguvusi maģistra grādu tiesību zinātnēs;

3) kurai ir vismaz triju gadu darba pieredze specialitātē;

4) kura pārzina valsts valodu augstākajā līmenī;

5) kura sekmīgi nokārtojusi administratora eksāmenu.

(2) Sertifikātu nevar iegūt persona:

1) kura notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ, vai kura atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un kurai sodu noteicis prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu vai personu, ar kuru prokurors slēdzis vienošanos par vainas atzīšanu un soda noteikšanu par Krimināllikumā paredzētajiem izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja šo vienošanos apstiprinājusi tiesa;

2) pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

3) attiecībā pret kuru pēdējo piecu gadu laikā pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

4) kura ir bijusi komercsabiedrības pārvaldes institūcijas locekle vai prokūrists komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai.

 

17.

 

 

 

 

 

18.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19.

 

 

 

 

 

 

20.

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 13. panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Par administratoru var būt rīcībspējīga fiziskā persona, kura:”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 13.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) kura saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi jurista kvalifikāciju vai saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par augstākās akadēmiskās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi zinātnisko grādu;”

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt 13. panta pirmo daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

“6) ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu (turpmāk – sertifikātu).”

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 13. panta otrās daļas ievaddaļu un 1. punktu šādā redakcijā:

“(2) Par administratoru nevar būt persona:

1) kura neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām;”

Uzskatīt līdzšinējos panta otrās daļas 1., 2., 3. un 4. punktu par 2., 3., 4. un 5. punktu.

 

Atbalstīts,

redakcionāli

precizējot

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts,

redakcionāli

precizējot

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

13.pants. Administratoram izvirzītās prasības

(1) Par administratoru var būt rīcībspējīga fiziskā persona:

1) kura sasniegusi 25 gadu vecumu;

2) kura saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi jurista kvalifikāciju vai saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par augstākās akadēmiskās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi zinātnisko grādu;

3) kurai ir vismaz triju gadu darba pieredze specialitātē;

4) kura prot valsts valodu augstākajā līmenī;

5) kura sekmīgi nokārtojusi administratoru eksāmenu;

6) kura ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu (turpmāk – sertifikātu).

(2) Par administratoru nevar būt persona:

1) kura neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām;

2) kura notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ, vai kura atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un kurai sodu noteicis prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, vai persona, ar kuru prokurors slēdzis vienošanos par vainas atzīšanu un soda noteikšanu par Krimināllikumā paredzētajiem izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja šo vienošanos apstiprinājusi tiesa;

3) pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

4) attiecībā uz kuru pēdējo piecu gadu laikā pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

5) kura ir bijusi komercsabiedrības pārvaldes institūcijas loceklis vai prokūrists komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai.

14.pants. Administratoru apmācība

(1) Administratoru apmācība ir obligāts priekšnosacījums administratoru eksāmena kārtošanai.

(2) Personām, kuras ir noklausījušās pilnu administratoru mācību programmu, Maksātnespējas administrācija izsniedz atbilstošu apliecinājumu. Apliecinājums ir derīgs divus gadus.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama administratoru apmācība, un apstiprina mācību programmu.

 

21.

 

 

 

 

22.

 

 

 

 

 

23.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 14.panta otrajā daļā vārdus „Maksātnespējas administrācija” ar vārdiem „apmācības veicējs”.

 

Juridiskā komisija

Izteikt 14.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Personai, kura ir noklausījusies pilnu administratoru mācību programmu, tiek izsniegts atbilstošs apliecinājums.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 14.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ministru kabinets nosaka apmācības veicēju un kārtību, kādā veicama administratoru apmācība un apliecinājuma izsniegšana, kā arī apstiprina mācību programmu.”

 

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlik. nr.22

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

14.pants. Administratoru apmācība

(1) Administratoru apmācība ir obligāts priekšnosacījums administratoru eksāmena kārtošanai.

(2) Personai, kura ir noklausījusies pilnu administratoru mācību programmu, tiek izsniegts attiecīgs apliecinājums. Apliecinājums ir derīgs divus gadus.

(3) Ministru kabinets nosaka apmācības veicēju un kārtību, kādā veicama administratoru apmācība un apliecinājuma izsniegšana, kā arī apstiprina mācību programmu.

15.pants. Administratoru eksāmens un atestācija

(1) Ja administratoru eksāmens ir sekmīgi nokārtots, Maksātnespējas administrācija izsniedz sertifikātu.

(2) Maksātnespējas administrācija atsaka administratoru eksāmena kārtošanu, ja pretendents neatbilst šā likuma 13.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā noteiktajām prasībām vai uz to attiecināms kāds no šā likuma 13.panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem.

(3) Administratora pienākums ir regulāri pilnveidot kvalifikāciju. Maksātnespējas administrācija pārbauda administratora darbību un kvalifikāciju reizi divos gados, veicot atestāciju.

(4) Ministru kabinets nosaka administratora eksaminācijas un atestācijas kārtību.

 

24.

 

 

 

 

 

25.

 

 

 

 

 

 

26.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

27.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 15. panta otrajā daļā skaitli un vārdus “13. panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem” ar skaitļiem un vārdiem “13. panta otrās daļas 2., 3., 4. un 5. punktā minētajiem gadījumiem”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 15.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ministru kabinets nosaka administratora eksaminācijas, kvalifikācijas pilnveidošanas un atestācijas kārtību.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumprojekta 15.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Par pārbaudījuma organizēšanu administratora kvalifikācijas iegūšanai un sertifikāta izsniegšanai (eksaminācija) un par administratora kvalifikācijas pārbaudi un sertifikāta atjaunošanu (atestācija) maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.”

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojekta 15.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ministru kabinets nosaka valsts nodevas apmēru par pārbaudījuma organizēšanu administratora kvalifikācijas iegūšanai un sertifikāta izsniegšanu, par administratora kvalifikācijas pārbaudi un sertifikāta atjaunošanu, kā arī valsts nodevas maksāšanas kārtību.”

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlik. nr.27

 

 

 

 

 

Atbalstīts

15.pants. Administratoru eksāmens un atestācija

(1) Ja administratoru eksāmens ir sekmīgi nokārtots, Maksātnespējas administrācija izsniedz sertifikātu.

(2) Maksātnespējas administrācija atsaka administratoru eksāmena kārtošanu, ja pretendents neatbilst šā likuma 13.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā noteiktajām prasībām vai uz viņu attiecināms kāds no šā likuma 13. panta otrās daļas 2., 3., 4. un 5. punktā minētajiem gadījumiem.

(3) Administratora pienākums ir regulāri pilnveidot kvalifikāciju. Maksātnespējas administrācija pārbauda administratora darbību un kvalifikāciju reizi divos gados, veicot atestāciju.

(4) Ministru kabinets nosaka administratora eksaminācijas, kvalifikācijas pilnveidošanas un atestācijas kārtību.

(5) Ministru kabinets nosaka valsts nodevas apmēru par pārbaudījuma organizēšanu administratora kvalifikācijas iegūšanai un sertifikāta izsniegšanu, par administratora kvalifikācijas pārbaudi un sertifikāta atjaunošanu, kā arī valsts nodevas maksāšanas kārtību.

16.pants. Sertifikāts

(1) Sertifikāts ir Maksātnespējas administrācijas izsniegts dokuments, kas apliecina administratora kvalifikāciju un dod viņam tiesības pildīt administratora pienākumus parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā.

(2) Maksātnespējas administrācija sertifikātu izsniedz personai, kura atbilst šā likuma 13.panta prasībām.

(3) Ministru kabinets nosaka administratora sertifikāta izsniegšanas kārtību.

(4) Persona nevar pretendēt uz sertifikāta atjaunošanu, ja viņai šā likuma 17.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos atņemts vai 17.panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā anulēts sertifikāts un nav pagājuši pieci gadi pēc lēmuma par sertifikāta atņemšanu vai anulēšanu pieņemšanas dienas.

 

28.

 

 

 

 

29.

 

 

 

30.

 

 

 

 

 

 

31.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 16. panta pirmajā daļā vārdus “parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā” ar vārdiem “tiesiskās aizsardzības procesā”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumprojekta 16.panta trešo daļu pēc vārda „izsniegšanas” ar vārdiem „un atjaunošanas”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 16. panta ceturtajā daļā skaitli un vārdus “šā likuma 17. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos atņemts” ar vārdiem “šā likuma 17. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos sertifikāta darbība izbeigta”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 16. panta ceturtajā daļā vārdus „pēc lēmuma par sertifikāta atņemšanu vai anulēšanu pieņemšanas dienas” ar vārdiem „pēc dienas, kad pieņemts lēmums par sertifikāta darbības izbeigšanu vai tā anulēšanu”.

 

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

16.pants. Sertifikāts

(1) Sertifikāts ir Maksātnespējas administrācijas izsniegts dokuments, kas apliecina administratora kvalifikāciju un dod viņam tiesības pildīt administratora pienākumus tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā.

(2) Maksātnespējas administrācija sertifikātu izsniedz personai, kura atbilst šā likuma 13.panta prasībām.

(3) Ministru kabinets nosaka administratora sertifikāta izsniegšanas un atjaunošanas kārtību.

(4) Persona nevar pretendēt uz sertifikāta atjaunošanu, ja tai šā likuma 17. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos sertifikāta darbība izbeigta vai 17.panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā sertifikāts anulēts un nav pagājuši pieci gadi pēc dienas, kad pieņemts lēmums par sertifikāta darbības izbeigšanu vai tā anulēšanu.

17.pants. Sertifikāta atņemšana un anulēšana

(1) Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumu par sertifikāta atņemšanu šādos gadījumos:

1) administrators ir notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

2) administrators ar tiesas spriedumu atzīts par rīcībnespējīgu;

3) administrators iesniedzis iesniegumu par administratora pienākumu pildīšanas izbeigšanu;

4) pret administratoru pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

5) administrators ir komercsabiedrības pārvaldes institūcijas loceklis vai prokūrists komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ novedis šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai;

6) administrators noteiktajā kārtībā nav atestēts;

7) administratora nāves gadījumā.

(2) Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumu par sertifikāta anulēšanu, ja administrators sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu sertifikātu.

(3) Maksātnespējas administrācija ir tiesīga pieņemt lēmumu par administratora sertifikāta atņemšanu šā likuma 196.pantā noteiktajos gadījumos.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā atņem un anulē administratora sertifikātu.

 

32.

 

 

 

33.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

34.

 

 

35.

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 17. panta nosaukumā vārdu “atņemšana” ar vārdiem “darbības izbeigšana”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 17. panta pirmajā daļā vārdu “atņemšanu” ar vārdiem “darbības izbeigšanu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 17. panta trešajā daļā vārdu “atņemšanu” ar vārdiem “darbības izbeigšanu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 17. panta ceturtajā daļā vārdus “kādā atņem un anulē administratora sertifikātu” ar vārdiem “kādā maksātnespējas procesa administratora sertifikātu anulē un tā darbību izbeidz”.

 

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

17.pants. Sertifikāta darbības izbeigšana un tā anulēšana

(1) Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumu par sertifikāta darbības izbeigšanu šādos gadījumos:

1) administrators ir notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

2) administrators ar tiesas spriedumu atzīts par rīcībnespējīgu;

3) administrators iesniedzis iesniegumu par administratora pienākumu pildīšanas izbeigšanu;

4) attiecībā uz administratoru pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

5) administrators ir komercsabiedrības pārvaldes institūcijas loceklis vai prokūrists komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedis šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai;

6) administrators noteiktajā kārtībā nav atestēts;

7) administratora nāves gadījumā.

(2) Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumu par sertifikāta anulēšanu, ja administrators sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu sertifikātu.

(3) Maksātnespējas administrācija ir tiesīga pieņemt lēmumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu šā likuma 198.pantā noteiktajos gadījumos.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā maksātnespējas procesa administratora sertifikāta darbību izbeidz un to anulē.

18.pants. Administratora darbības publicitāte

Maksātnespējas administrācija ieraksta maksātnespējas reģistrā šādas ziņas par administratoru:

1) administratora vārds, uzvārds;

2) sertifikāta numurs;

3) sertifikāta izdošanas datums;

4) administratora prakses vietas adrese;

5) administratora kontaktinformācija;

6) sertifikāta atņemšanas vai anulēšanas datums;

7) ieraksta izdarīšanas datums.

 

36.

 

 

 

37.

 

 

 

38.

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 18. panta ievaddaļā vārdus “šādas ziņas par administratoru” ar vārdiem “par administratoru šādas ziņas”.

Juridiskā komisija

Izteikt 18. panta 5. punktu šādā redakcijā:

“5) administratora tālruņa numurs un cita kontaktinformācija;”

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 18. panta 6. punktā vārdu “atņemšanas” ar vārdiem “darbības izbeigšanas”.

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

 

18.pants. Administratora darbības publicitāte

Maksātnespējas administrācija ieraksta maksātnespējas reģistrā par administratoru šādas ziņas:

1) administratora vārds, uzvārds;

2) sertifikāta numurs;

3) sertifikāta izdošanas datums;

4) administratora prakses vietas adrese;

5) administratora tālruņa numurs un cita kontaktinformācija;

6) sertifikāta darbības izbeigšanas vai tā anulēšanas datums;

7) ieraksta izdarīšanas datums.

III nodaļa

Administratora iecelšana un atcelšana

 

 

 

III nodaļa

Administratora iecelšana un atcelšana

19.pants. Administratora iecelšana

(1) Administratora kandidātu konkrētam tiesiskās aizsardzības procesam un maksātnespējas procesam izvēlas un tiesai iesaka Maksātnespējas administrā­cija. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izvēlas un iesaka administratora kandidātu.

(2) Maksātnespējas administrācija triju darbdienu laikā pēc tiesas lēmuma par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa lietas vai maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu noraksta saņemšanas dienas nosūta tiesai priekšlikumu par administratora kandidātu. Maksātnespējas administrācija neiesaka administratora kandidātu, ja tās rīcībā ir pierādījumi par šā likuma 20.pantā noteiktajiem ierobežojumiem. Maksātnespējas administrācijas priekšlikumam ir ieteikuma raksturs, un tas nav apstrīdams vai pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Maksātnespējas administrācija nosūta Finanšu un kapitāla tirgus komisijai priekšlikumu par administratora kandidātu, ja administratora kandi­dātu iesaka finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā. Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(4) Administratoru ieceļ tiesa nekavējoties pēc parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa lietas vai maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas un Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas.

(5) Tiesa ieteikto administratora kandidātu neieceļ, ja administratoram pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai.

(6) Ja tiesa ieteikto administratora kandidātu neieceļ, Maksātnespējas administrācija triju darbdienu laikā tiesai iesaka citu administratora kandidātu.

 

 

 

 

 

 

 

39.

 

 

40.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

41.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

42.

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 19. panta otrajā daļā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem “piecu dienu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 19. panta otrajā daļā vārdu “parādnieka”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 19. panta ceturtajā daļā vārdu “parādnieka”.

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 19. panta ceturtajā daļā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem „piecu dienu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

19.pants. Administratora iecelšana

(1) Administratora amata kandidātu konkrētam tiesiskās aizsardzības procesam un maksātnespējas procesam izvēlas un tiesai iesaka Maksātnespējas administrācija. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izvēlas un iesaka administratora amata kandidātu.

(2) Maksātnespējas administrācija piecu dienu laikā pēc dienas, kad saņemts tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas vai maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu noraksts, nosūta tiesai priekšlikumu par administratora amata kandidātu. Maksātnespējas administrācija neiesaka administratora amata kandidātu, ja tās rīcībā attiecībā uz šo kandidātu ir pierādījumi par šā likuma 20.pantā noteiktajiem ierobežojumiem. Maksātnespējas administrācijas priekšlikumam ir ieteikuma raksturs, un tas nav apstrīdams vai pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Maksātnespējas administrācija nosūta Finanšu un kapitāla tirgus komisijai priekšlikumu par administratora amata kandidātu, ja šo kandidātu iesaka finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka tiesiskās aizsardzības procesam vai maksātnespējas procesam. Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(4) Administratoru ieceļ tiesa nekavējoties pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas vai maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas un Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas.

(5) Tiesa ieteikto administratora amata kandidātu neieceļ, ja attiecībā uz šo kandidātu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai.

(6) Ja tiesa ieteikto administratora amata kandidātu neieceļ, Maksātnespējas administrācija piecu dienu laikā tiesai iesaka citu kandidātu.

20.pants. Ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai

(1) Administratora pienākumus konkrētajā parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā administrators nevar pildīt šādos gadījumos:

1) administrators ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais kriminālprocesā, kas ir saistīts ar administratora rīcību konkrētajā parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā;

2) administrators saskaņā ar šo likumu atzīstams par ieinteresēto personu attiecībā pret parādnieku;

3) administrators saskaņā ar šo likumu atrodas interešu konflikta situācijā attiecībā pret parādnieku vai kreditoru;

4) administratoram ar parādnieku pēdējo piecu gadu laikā pirms maksāt­nespējas iestāšanās dienas ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības;

5) parādniekam ir prasījuma tiesības pret administratoru vai administra­toram ir prasījuma tiesības pret parādnieku, ja administrators vai parādnieks nav noteikti atteicies no tās;

6) administrators ir personīgi ieinteresēts maksātnespējas lietā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

(2) Ja uz administratoru attiecas kāds no šā panta pirmajā daļā noteik­tajiem gadījumiem, administrators nekavējoties informē par to tiesu un Maksātnespējas administrāciju.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

43.

 

 

 

44.

 

 

 

 

 

 

 

45.

 

 

46.

 

 

 

 

47.

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 20. panta pirmās daļas ievaddaļā un 1. punktā vārdu “parādnieka”.

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 20. panta pirmās 2., 3. un 4. punktā vārdu “parādnieku” ar vārdiem “maksātnespējas subjektu”.

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 20. panta pirmās 5. punktā vārdu “parādniekam ir” ar vārdiem “maksātnespējas subjektam ir”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 20. panta pirmās 5. punktā vārdu “pret parādnieku” ar vārdiem “pret maksātnespējas subjektu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 20. panta pirmās 5. punktā vārdu “vai parādnieks” ar vārdiem “vai maksātnespējas subjekts”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

20.pants. Ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai

(1) Administratora pienākumus konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā administrators nevar pildīt šādos gadījumos:

1) administrators ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais kriminālprocesā, kas saistīts ar viņa rīcību konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā;

2) administrators saskaņā ar šo likumu atzīstams par ieinteresēto personu attiecībā pret maksātnespējas subjektu;

3) administrators saskaņā ar šo likumu atrodas interešu konflikta situācijā attiecībā pret maksātnespējas subjektu vai kreditoru;

4) administratoram ar maksātnespējas subjektu pēdējo piecu gadu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības;

5) maksātnespējas subjektam ir prasījuma tiesības pret administratoru vai administratoram ir prasījuma tiesības pret maksātnespējas subjektu, ja administrators vai maksātnespējas subjekts nav noteikti atteicies no tām;

6) administrators ir personiski ieinteresēts maksātnespējas lietā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

(2) Ja uz administratoru attiecas kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, viņš nekavējoties informē par to tiesu un Maksātnespējas administrāciju.

21.pants. Ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai interešu konflikta situācijā

Administrators atrodas interešu konfliktā, ja viņam konkrētajā parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā jāpilda ar administra­tora pienākumiem saistītas darbības, kurās administrators, viņa radinieki vai darījumu partneri ir vai varētu būt personiski vai mantiski ieinteresēti, vai ja administratoram jāpilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības attiecī­bā pret komercsabiedrību, kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir administrators vai tā radinieks.

 

48.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 21. pantā vārdus “ja viņam konkrētajā parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā jāpilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības, kurās administrators, viņa radinieki vai darījumu partneri ir vai varētu būt personiski vai mantiski ieinteresēti, vai ja administratoram jāpilda” ar vārdiem “ja viņš konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības, kurās administrators, viņa radinieki vai darījumu partneri ir vai varētu būt personiski vai mantiski ieinteresēti, vai ja administrators pilda”.

 

 

Atbalstīts

21.pants. Ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai interešu konflikta situācijā

Administrators atrodas interešu konflikta situācijā, ja viņš konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības, kurās viņš pats, viņa radinieki vai darījumu partneri ir vai varētu būt personiski vai mantiski ieinteresēti, vai ja pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības attiecībā pret komercsabiedrību, kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir viņš pats vai viņa radinieks.

22.pants. Administratora atcelšana

(1) Administratoru atceļ tiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc Maksātnespējas administrācijas pieteikuma.

(2) Administratoru atceļ, ja:

1) administrators neatbilst šā likumā 13.panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām vai uz to attiecināms kāds no šā likumā 13.panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem, vai pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi;

2) administrators neievēro maksātnespēju reglamentējošo normatīvo aktu prasības;

3) administrators nepilda tiesas nolēmumu;

4) administrators nepilda Maksātnespējas administrācijas uzlikto tiesisko pienākumu;

5) administrators ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras;

6) administrators objektīvu apstākļu dēļ nespēj pildīt administratora pienākumus;

7) administratoram atņemts vai anulēts sertifikāts.

(3) Administratoru var atcelt tiesa, ja kreditoru sapulce izteikusi neuzticību administratoram.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

49.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 22. panta otrās daļas 7. punktā vārdu “administratoram atņemts” ar vārdiem “administratora sertifikāta darbība izbeigta”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

22.pants. Administratora atcelšana

(1) Administratoru atceļ tiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc Maksātnespējas administrācijas pieteikuma.

(2) Administratoru atceļ, ja:

1) viņš neatbilst šā likumā 13.panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām vai uz viņu attiecināms kāds no šā likumā 13.panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem, vai attiecībā uz viņu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi;

2) viņš neievēro maksātnespēju reglamentējošo normatīvo aktu prasības;

3) viņš nepilda tiesas nolēmumu;

4) viņš nepilda Maksātnespējas administrācijas uzlikto tiesisko pienākumu;

5) viņš ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras;

6) viņš objektīvu apstākļu dēļ nespēj pildīt administratora pienākumus;

7) viņa sertifikāta darbība izbeigta vai sertifikāts anulēts.

(3) Administratoru var atcelt tiesa, ja kreditoru sapulce izteikusi viņam neuzticību.

23.pants. Administratora atkāpšanās

(1) Administratoram ir tiesības jebkurā brīdī atkāpties no amata, iesnie­dzot tiesai pamatotu pieteikumu par atkāpšanos, kam pievienots viņa darbības pārskats, kā arī dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta projekts, vienlaikus informējot Maksātnespējas administrāciju.

(2) Administrators atkāpjas no pienākumu pildīšanas, ja viņam pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi.

(3) Atkāpjoties no amata, administratoram jāievēro šā likuma 24.panta noteikumi par administratoru maiņu.

 

 

 

23.pants. Administratora atkāpšanās no amata

(1) Administratoram ir tiesības jebkurā brīdī atkāpties no amata, iesniedzot tiesai pamatotu pieteikumu par atkāpšanos, kuram pievienots viņa darbības pārskats, kā arī dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta projekts, un vienlaikus informējot par to Maksātnespējas administrāciju.

(2) Administrators atkāpjas no amata, ja attiecībā uz viņu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi.

(3) Atkāpjoties no amata, administratoram jāievēro šā likuma 24.panta noteikumi par administratoru maiņu.

24.pants. Administratoru maiņa

(1) Ja Administrators atkāpjas vai tiek atcelts, ieceļ citu administratoru šā likuma 19.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Pēc iecelšanas jaunais administrators nekavējoties iesniedz Uzņēmu­mu reģistrā tiesas lēmumu par viņa iecelšanu.

(3) Ja iepriekšējais administrators atkāpjas vai tiek atcelts, tiesas noteikta­jā termiņā, kas nevar būt ilgāks par 30 darbdienām, sastāda dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu paraksta iepriekšējais administrators un jaunais administrators. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats.

(4) Līdz jauna administratora iecelšanai iepriekšējais administrators tur­pina pildīt savus pienākumus. Pēc jaunā administratora iecelšanas iepriekšējais administrators ir atbildīgs likumā noteiktajā kārtībā par parādnieka dokumentu un mantas nodošanu jaunajam administratoram saskaņā ar dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu.

(5) Ja dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta un darbības pārskata sastādīšana objektīvi nav iespējama (piemēram, iepriekšējā administra­tora nāves gadījumā), jaunais administrators, uzsākot pienākumu pildīšanu, sastāda ziņojumu par faktisko stāvokli un iepazīstina ar to kreditoru sapulci.

(6) Jaunajam administratoram, uzsākot pienākumu pildīšanu, ir pienā­kums noformēt nodrošinājumu apstiprinošu dokumentu šā likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā un apmērā.

 

 

 

 

 

 

 

 

50.

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 24. panta trešajā daļā skaitli un vārdu “30 darbdienām” ar skaitli un vārdu “30 dienām”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

24.pants. Administratoru maiņa

(1) Ja administrators atkāpjas vai tiek atcelts no amata, šā likuma 19.pantā noteiktajā kārtībā ieceļ citu administratoru.

(2) Pēc iecelšanas jaunais administrators nekavējoties iesniedz Uzņēmumu reģistram tiesas lēmumu par viņa iecelšanu.

(3) Ja iepriekšējais administrators atkāpjas vai tiek atcelts no amata, tiesas noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt garāks par 30  dienām, sastāda dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu paraksta iepriekšējais administrators un jaunais administrators. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats.

(4) Līdz jauna administratora iecelšanai iepriekšējais administrators turpina pildīt savus pienākumus. Pēc jaunā administratora iecelšanas iepriekšējais administrators ir atbildīgs likumā noteiktajā kārtībā par parādnieka dokumentu un mantas nodošanu jaunajam administratoram saskaņā ar dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu.

(5) Ja dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta un darbības pārskata sastādīšana objektīvi nav iespējama (piemēram, iepriekšējā administra­tora nāves gadījumā), jaunais administrators, uzsākot pienākumu pildīšanu, sastāda ziņojumu par faktisko stāvokli un iepazīstina ar to kreditoru sapulci.

(6) Jaunais administrators, uzsākot pienākumu pildīšanu, noformē nodrošinājumu apstiprinošu dokumentu šā likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā un apmērā.


 

25.pants. Administratora pienākumu izbeigšanās

Administratora pienākumi izbeidzas:

1) ja administrators tiek atcelts;

2) ja administrators atkāpjas;

3) ja tiek izbeigts parādnieka tiesiskās aizsardzības process vai maksātnespējas process;

4) administratora nāves gadījumā.

 

 

 

 

 

51.

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 25. panta 3. punktā vārdu “parādnieka”.

 

 

 

 

 

Atbalstīts

25.pants. Administratora pienākumu izbeigšanās

Administratora pienākumi izbeidzas:

1) ja administrators tiek atcelts no amata;

2) ja administrators atkāpjas no amata;

3) ja tiek izbeigts tiesiskās aizsardzības process vai maksātnespējas process;

4) administratora nāves gadījumā.

IV nodaļa

Administratora darbības vispārīgie noteikumi

 

 

 

IV nodaļa

Administratora darbības vispārīgie noteikumi

26.pants. Administratora vispārīgie pienākumi

(1) Pēc sertifikāta saņemšanas administrators:

1) reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātā persona;

2) Valsts ieņēmumu dienestā deklarē vienu prakses vietu un paziņo par to Maksātnespējas administrācijai.

(2) Administrators nodrošina efektīvu un likumīgu parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi.

(3) Administrators parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā:

1) par maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa norisi sniedz informāciju tiesai, kreditoru sapulcei, Maksātnespējas administrācijai un citām normatīvajos aktos noteiktajām personām un institūcijām;

2) sadarbojas ar pilnvarotajām personām un institūcijām, kurām saskaņā ar citu valstu normatīvajiem aktiem ir tiesības īstenot savas pilnvaras parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā;

3) pēc Maksātnespējas administrācijas pieprasījuma sniedz savas darbības pārskatu, dokumentus un ziņas par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi;


4) pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju vai pārskatu par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi. Šī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

5) izskata sūdzību par konkrētā parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi un divu nedēļu laikā sniedz atbildi sūdzības iesniedzējam;

6) sniedz tiesībsargājošās institūcijās ziņojumus un materiālus par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisē atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai.

 

52.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 26. pantā vārdu “parādnieka”.

 

Atbalstīts

26.pants. Administratora vispārīgie pienākumi

(1) Pēc sertifikāta saņemšanas administrators:

1) reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātā persona;

2) deklarē Valsts ieņēmumu dienestā vienu prakses vietu un paziņo par to Maksātnespējas administrācijai.

(2) Administrators nodrošina efektīvu un likumīgu tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi.

(3) Administrators tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā:

1) sniedz par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi informāciju tiesai, kreditoru sapulcei, Maksātnespējas administrācijai un citām normatīvajos aktos noteiktajām personām un institūcijām;

2) sadarbojas ar pilnvarotām personām un institūcijām, kurām saskaņā ar citu valstu normatīvajiem aktiem ir tiesības īstenot savas pilnvaras tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā;

3) pēc Maksātnespējas administrācijas pieprasījuma sniedz savas darbības pārskatu, dokumentus un ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi;


4) pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sniedz šai komisijai informāciju vai pārskatu par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi. Šā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

5) izskata sūdzības par konkrētā tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi un divu nedēļu laikā sniedz atbildi sūdzību iesniedzējiem;

6) sniedz tiesībsargājošajām institūcijām ziņojumus un materiālus par tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisē atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai.

27.pants. Administratora vispārīgās tiesības

Administratoram parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no parādnieka informāciju, kas nepieciešama parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisē;

2) pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm bez maksas to rīcībā esošo informāciju par parādnieku, kas nepieciešama parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā;

3) pieprasīt no citām kompetentām personām un institūcijām to rīcībā esošo informāciju par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi;

4) ja nepieciešams, pieaicināt speciālistus, lai nodrošinātu efektīvu un likumīgu parādnieka tiesiskās aizsardzības procesu vai maksātnespējas procesu, un ar kreditoru sapulces piekrišanu segt ar to saistītās izmaksas no parādnieka vai citiem maksātnespējas procesa līdzekļiem;

5) iepazīties ar parādnieka finansiālo stāvokli un visiem dokumentiem, kā arī pieprasīt un saņemt visus dokumentus.

 

53.

 

 

54.

 

 

 

 

 

55.

 

 

 

 

 

56.

 

 

 

 

57.

 

 

 

 

58.

 

 

59.

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 27. panta ievaddaļā vārdu “parādnieka”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 27. panta 1. punktā vārdus “parādnieka informāciju, kas nepieciešama parādnieka” ar vārdiem “komercsabiedrības informāciju, kas nepieciešama”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 27. panta 1. punktā vārdus “parādnieka informāciju, kas nepieciešama parādnieka” ar vārdiem „maksātnespējas subjekta informāciju, kas nepieciešama”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 27. panta 2. punktā vārdus “parādnieku, kas nepieciešama parādnieka” ar vārdiem “komercsabiedrību, kas nepieciešama”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 27. panta 2. punktā vārdus “parādnieku, kas nepieciešama parādnieka” ar vārdiem “maksātnespējas subjektu, kas nepieciešama”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 27. panta 3. punktā vārdu “parādnieka”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likumprojekta 27.panta 4.punktu.

 

 

Atbalstīts

 

 

Daļēji

atbalstīts,

iekļauts

priekšlik.

Nr.55

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Daļēji

atbalstīts,

iekļauts

priekšlik.

Nr.57

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

Atbalstīts

27.pants. Administratora vispārīgās tiesības

Administratoram tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no maksātnespējas subjekta informāciju, kas nepieciešama tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisē;

2) pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm bez maksas to rīcībā esošo tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā nepieciešamo informāciju par maksātnespējas subjektu;

3) pieprasīt no citām kompetentām personām un institūcijām to rīcībā esošo informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi;

4) iepazīties ar parādnieka finansiālo stāvokli un visiem dokumentiem, kā arī pieprasīt un saņemt visus dokumentus.


 

28.pants. Administratora atbildība

(1) Administrators atbild par zaudējumiem, kas viņa vainas dēļ nodarīti valstij, parādniekam, kreditoram vai citai personai.

(2) Administrators neatbild par parādnieka un iepriekšējo administratoru rīcību un darījumiem, kas slēgti pirms viņa stāšanās pie pienākumu pildīšanas.

 

60.

Juridiskā komisija

Aizstāt 28.pantā vārdu „parādnieks” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „maksātnespējas subjekts” (attiecīgā locījumā).

 

Atbalstīts

28.pants. Administratora atbildība

(1) Administrators atbild par zaudējumiem, kas viņa vainas dēļ nodarīti valstij, maksātnespējas subjektam, kreditoriem vai citām personām.

(2) Administrators neatbild par maksātnespējas subjekta un iepriekšējo administratoru rīcību un darījumiem, kas slēgti, pirms viņš sācis pildīt administratora pienākumus.

29.pants. Prasības pret administratoru

(1) Prasības pret administratoru var celt tiesā ne vēlāk kā gada laikā pēc maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas.

(2) Ja administrators ar savu rīcību ir nodarījis zaudējumus valstij, parādniekam, kreditoram vai citai personai un tas ir konstatēts ar tiesas spriedumu krimināllietā, uz prasībām pret administratoru attiecināms vispārējais prasības noilguma termiņš.

 

 

 

 

 

 

61.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 29.panta otrajā daļā vārdu „parādniekam” ar vārdiem „maksātnespējas subjektam”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

29.pants. Prasību celšana pret administratoru

(1) Prasības pret administratoru var celt tiesā ne vēlāk kā gada laikā pēc tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa izbeigšanas.

(2) Ja administrators ar savu rīcību ir nodarījis zaudējumus valstij, maksātnespējas subjektam, kreditoriem vai citām personām un tas ir konstatēts ar tiesas spriedumu krimināllietā, uz prasībām, kas celtas pret administratoru, attiecināms vispārējais prasības noilguma termiņš.

30.pants. Administratora nodrošinājums

(1) Administratoram ir jābūt šajā likumā paredzētajam nodrošinājumam tiem gadījumiem, kad viņš ar savu rīcību nodara zaudējumu valstij, parādniekam, kreditoram vai citai personai. Administratora nodrošinājums ir tā darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.

(2) Administratora darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un apmēru nosaka Ministru kabinets.

 

62.

 

 

 

 

63.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 30. panta pirmajā daļā vārdus “ir jābūt šajā likumā paredzētajam nodrošinājumam” ar vārdiem “ir šajā likumā paredzētais nodrošinājums”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 30. panta pirmajā daļā vārdu “parādniekam” ar vārdiem “maksātnespējas subjektam”.

 

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

30.pants. Administratora nodrošinājums

(1) Administratoram ir šajā likumā paredzētais nodrošinājums tiem gadījumiem, kad viņš ar savu rīcību nodara zaudējumu valstij, maksātnespējas subjektam, kreditoriem vai citām personām. Administratora nodrošinājums ir viņa darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.

(2) Administratora darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un apmēru nosaka Ministru kabinets.

B sadaļa

Parādnieka tiesiskās aizsardzības process

64.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt B sadaļas nosaukumā vārdu “Parādnieka”.

 

Atbalstīts

B sadaļa

Tiesiskās aizsardzības process

 

V nodaļa

Parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa vispārīgie noteikumi

65.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt V nodaļas nosaukumā vārdu “Parādnieka”.

 

Atbalstīts

V nodaļa

Tiesiskās aizsardzības procesa vispārīgie noteikumi

 

31.pants. Parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa subjekti

Parādnieka tiesiskās aizsardzības process (turpmāk – tiesiskās aizsardzī­bas process) ir piemērojams komercsabiedrībām.

66.

 

 

 

67.

 

 

 

68.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 31. panta nosaukumā vārdu “Parādnieka”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 31. panta tekstā vārdu “Parādnieka” un vārdus iekavās “turpmāk – tiesiskās aizsardzības process).

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt 31. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesiskās aizsardzības process neattiecas uz šādiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem: apdrošinātāju, apdrošināšanas brokeru sabiedrību, biržu, brokeru sabiedrību, depozitāriju, ieguldījumu sabiedrību, krājaizdevu sabiedrību, kredītiestādi, privāto pensiju fondu

Uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

 

Atbalstīts

 

 

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

31.pants.  Tiesiskās aizsardzības procesa subjekti

(1) Tiesiskās aizsardzības process ir piemērojams komercsabiedrībām.

(2) Tiesiskās aizsardzības process neattiecas uz šādiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem: apdrošinātāju, apdrošināšanas brokeru sabiedrību, biržu, brokeru sabiedrību, depozitāriju, ieguldījumu sabiedrību, krājaizdevu sabiedrību, kredītiestādi un privāto pensiju fondu.

 

 

 

32.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas priekšnosacī­jumi

(1) Parādniekam ir tiesības iesniegt tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu, ja parādniekam ir ierobežota maksātspēja un pastāv šādi priekšnosacījumi:

1) parādnieka aktīvu vērtība pārsniedz kreditoru saistības, kurām iestājies izpildes termiņš;

2) parādnieks ne mazāk kā trīs gadus reģistrēts Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā un ir iesniedzis normatīvajos aktos paredzētos gada pārskatus par pēdējiem trim pārskata gadiem.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesu nevar ierosināt, ja:

1) pret parādnieku ir iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums vai parādnieks pats ir iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu;

2) parādnieka dalībniekam, kuram ir izšķiroša ietekme, biedram vai to ģimenes locekļiem ir kreditora prasījums pret parādnieku un šāda kreditora prasījuma vai tā daļas izpildes termiņš iestājas tiesiskās aizsardzības procesā;

3) kapitālsabiedrībai, kurā parādniekam ir izšķiroša ietekme, ir pasludināts maksātnespējas process un tas nav izbeigts;

4) ir uzsākta parādnieka likvidācija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;

5) parādniekam pēdējo piecu gadu laikā ir īstenots un izbeigts tiesiskās aizsardzības process.

(3) Ja parādnieks ir finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, tā pienākums ir informēt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanu piecas darbdienas pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā.

 

69.

 

 

 

70.

 

 

 

 

71.

 

 

 

 

72.

 

 

 

73.

 

 

74.

 

 

 

 

 

 

 

75.

 

 

 

76.

 

 

 

 

 

 

77.

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 32. panta nosaukumā vārdu “ierosināšanas” ar vārdiem “lietas ierosināšanas”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 32. panta pirmās daļas ievaddaļā vārdu “parādniekam” ar vārdu “sabiedrībai”.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 32. panta pirmās daļas ievaddaļā vārdu “parādniekam” ar vārdu “Komercsabiedrībai”.

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 32. panta pirmās daļas ievaddaļā vārdu “ierosināšanu” ar vārdiem “lietas ierosināšanu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 32. panta pirmās daļas 1. punktā vārdu “parādnieka” ar vārdu “tās”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 32. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) tā ne mazāk kā trīs gadus reģistrēta Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā un ir iesniegti normatīvajos aktos paredzētie gada pārskati par pēdējiem trim pārskata gadiem.”

Juridis kā komisija

Aizstāt 32.panta otrās daļas ievaddaļā vārdu „procesu” ar vārdiem „procesa lietu”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 32. panta otrajā un trešajā daļā vārdu “parādnieks”(attiecīgā locījumā) ar vārdu “komercsabiedrība” (attiecīgā locījumā.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 32. panta trešajā daļā vārdus “piecas darbdienas” ar vārdiem “piecas dienas”.

 

 

Atbalstīts

 

 

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.71

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

32.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas priekšnosacījumi

(1) Komercsabiedrībai ir tiesības iesniegt tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, ja komercsabiedrībai ir ierobežota maksātspēja un pastāv šādi priekšnosacījumi:

1) tās aktīvu vērtība pārsniedz kreditoru saistības, kurām iestājies izpildes termiņš;

2) tā ne mazāk kā trīs gadus reģistrēta Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā un ir iesniegti normatīvajos aktos paredzētie gada pārskati par pēdējiem trim pārskata gadiem.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa lietu nevar ierosināt, ja:

1) pret komercsabiedrību ir iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums vai komercsabiedrība pati ir iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu;

2) komercsabiedrības dalībniekam, kuram ir izšķiroša ietekme, biedram vai viņu ģimenes locekļiem ir kreditora prasījums pret komercsabiedrību un šāda kreditora prasījuma vai tā daļas izpildes termiņš iestājas tiesiskās aizsardzības procesā;

3) kapitālsabiedrībai, kurā komercsabiedrībai ir izšķiroša ietekme, pasludināts maksātnespējas process un tas nav izbeigts;

4) ir uzsākta komercsabiedrības likvidācija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;

5) komercsabiedrībai pēdējo piecu gadu laikā ir īstenots un izbeigts tiesiskās aizsardzības process.

(3) Ja komercsabiedrība ir finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, tās pienākums ir informēt šo komisiju par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanu tiesā piecas dienas pirms tā iesniegšanas.

33.pants. Tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes

(1) Tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes ir šādas:

1) maksājumu saistību izpildes atlikšana, tai skaitā to, kuru izpildes termiņš iestājas tiesiskās aizsardzības procesā, un turpmāko katra mēneša maksājumu veikšana saskaņā ar grafiku, proporcionāli apmierinot visus kreditoru prasījumus, kur prasījumu izpildes termiņš iestājies pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu vai kuru prasījumu izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesā;

2) ieskaits ar nosacījumu, ka parādnieka prasījuma tiesības pret kreditoru ir radušās ne agrāk kā trīs mēnešus pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsar­dzības procesa ierosināšanu;

3) pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšana vai samazināšana;

4) kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām, lai panāktu kreditoru prasījumu izpildes termiņa pagarināšanu vai kreditoru prasījumu apmierināšanu;

5) parādnieka pamatkapitāla palielināšana.

(2) Kreditora pamatparāda vai procentu samazināšana vai dzēšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgais kreditors.

(3) Nodokļu prasījumiem pamatparāda palielinājuma naudas, nokavējuma naudas, soda naudas, kā arī kārtējo nodokļu maksājumu samazinājums, termiņa atlikšana vai dzēšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgā nodokļa administrācija (kreditors).

(4) Tiesiskās aizsardzības procesā piemēro vienu vai vairākas metodes.

 

 

 

 

 

 

 

 

78.

 

 

 

 

 

79.

 

 

 

 

 

 

80.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

81.

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 33. panta pirmās daļas 2. punktā vārdu “parādnieka” ar vārdu “sabiedrības”.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 33. panta pirmās daļas 5. punktā vārdu “parādnieka” ar vārdu “sabiedrības”.

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 33. panta pirmās daļas 2. un 5. punktā vārdu “parādnieka” ar vārdu “komercsabiedrības”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likumprojekta 33.panta trešajā daļā vārdus „pamatparāda palielinājuma naudas” un pēc vārdiem „nodokļu prasījumiem” papildināt ar vārdiem „nodokļu pamatparāda summas”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts

Iekļauts priekšlik.

Nr.80

 

Daļēji atbalstīts

Iekļauts priekšlik.

Nr.80

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

33.pants. Tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes

(1) Tiesiskās aizsardzības procesā ir piemērojamas šādas metodes:

1) maksājumu saistību izpildes atlikšana, tai skaitā saistību, kuru izpildes termiņš iestājas tiesiskās aizsardzības procesā, un turpmāko katra mēneša maksājumu veikšana saskaņā ar grafiku, proporcionāli apmierinot visus kreditoru prasījumus, kuru izpildes termiņš iestājies pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu vai kuru izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

2) ieskaits ar nosacījumu, ka komercsabiedrības prasījuma tiesības pret kreditoru ir radušās ne agrāk kā trīs mēnešus pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu;

3) pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšana vai samazināšana;

4) kustamās mantas vai nekustamā īpašuma atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām, lai panāktu kreditoru prasījumu izpildes termiņa pagarināšanu vai kreditoru prasījumu apmierināšanu;

5) komercsabiedrības pamatkapitāla palielināšana.

(2) Kreditora pamatparāda vai procentu samazināšana vai dzēšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgais kreditors.

(3) Nodokļu prasījumiem nodokļu pamatparāda summas, nokavējuma naudas, soda naudas, kā arī kārtējo nodokļu maksājumu samazinājums, termiņa atlikšana vai dzēšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgā nodokļa administrācija (kreditors).

(4) Tiesiskās aizsardzības procesā piemēro vienu vai vairākas metodes.

VI nodaļa

Tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšana

 

82.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt VI nodaļas nosaukumā vārdu “ierosināšana” ar vārdiem “lietas ierosināšana”.

 

 

Atbalstīts

VI nodaļa

Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana

34.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu tiesā iesniedz parādnieks.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) visus parādnieka norēķinu kontus kredītiestādēs;

4) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

5) apstākļus, kuru dēļ viņš nav spējīgs veikt saistību izpildi;

6) visu neizpildīto saistību, kurām iestājies izpildes termiņš, kopējo summu;

7) visu saistību, kuru izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesā, kopējo summu;

8) visu parādnieka aktīvu kopējo summu;

9) nepieciešamo termiņu maksātspējas atjaunošanai.


(3) Pieteikumam parādnieks pievieno:

1) pēdējo gada pārskatu un revidenta ziņojumu par to (ja tāds ir);

2) bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu ar paskaidrojumiem par katru posteni, kas ietver informāciju par laikposmu no gada sākuma un sastādīti ne vēlāk kā mēnesi pirms pieteikuma iesniegšanas;

3) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma 37.panta pirmajai un otrajai daļai;

4) rakstisku apliecinājumu, ka parādniekam pastāv visi šajā likumā noteiktie priekšnosacījumi tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanai;

5) dokumentus, kas apliecina valsts nodevas samaksu;

6) citus pierādījumus pieteikumā minēto apstākļu apstiprināšanai.

 

83.

 

 

 

 

84.

 

 

 

 

 

85.

 

 

 

 

 

86.

 

 

 

87.

 

 

 

 

88.

 

 

 

 

89.

 

 

 

 

 

 

90.

 

 

 

 

91.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 34. panta pirmajā daļā vārdu “parādnieka” ar vārdu “sabiedrība”.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 34. panta otrās daļas 2. punktā vārdu “parādnieka” ar vārdu “sabiedrības”.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 34. panta otrās daļas 3. punktā vārdu “parādnieka” ar vārdu “sabiedrības”.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 34. panta otrās daļas 5. punktā vārdus “viņš nav spējīgs” ar vārdu “tā nav spējīga”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 34. panta otrās daļas 8. punktā vārdu “parādnieka” ar vārdu “sabiedrības”.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 34. panta pirmajā daļā, otrās daļas 2., 3. un 8. punktā vārdu “parādnieka” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “komercsabiedrības”( attiecīgā locījumā).

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 34. panta trešās daļas ievaddaļā vārdu “parādnieks”.

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 34. panta trešās daļas 4. punktā vārdus “rakstisku apliecinājumu, ka parādniekam” ar vārdiem “rakstveida apliecinājumu, ka sabiedrībai”.

Juridiskā komisija

Izteikt 34. panta trešās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

”4) rakstveida apliecinājumu, ka komercsabiedrībai pastāv visi šajā likumā noteiktie priekšnosacījumi tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanai;”.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.88

Daļēji atbalstīts

Iekļauts priekšlik.

Nr.88

 

 

Daļēji atbalstīts

Iekļauts priekšlik.

Nr.88

 

Atbalstīts

 

 

 

Daļēji atbalstīts

Iekļauts priekšlik.

Nr.88

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.91

 

Atbalstīts

 

34.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu tiesā iesniedz komercsabiedrība.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) komercsabiedrības firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) visus komercsabiedrības norēķinu kontus kredītiestādēs;

4) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

5) apstākļus, kuru dēļ komercsabiedrība nav spējīga izpildīt saistības;

6) visu to neizpildīto saistību kopējo summu, kurām iestājies izpildes termiņš;

7) visu to saistību kopējo summu, kuru izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

8) visu komercsabiedrības aktīvu kopējo summu;

9) nepieciešamo termiņu maksātspējas atjaunošanai.


(3) Pieteikumam komercsabiedrība pievieno:

1) pēdējo gada pārskatu un revidenta ziņojumu par to (ja tāds ir);

2) bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu ar paskaidrojumiem par katru posteni, kuros ietverta informācija par laikposmu no gada sākuma un kuri sastādīti ne vēlāk kā mēnesi pirms pieteikuma iesniegšanas;

3) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma 37.panta pirmajai un otrajai daļai;

4) rakstveida apliecinājumu, ka attiecībā uz komercsabiedrību pastāv visi šajā likumā noteiktie priekšnosacījumi tiesiskās aizsar dzības procesa lietas ierosināšanai;

5) dokumentus, kas apliecina valsts nodevas samaksu;

6) citus pierādījumus pieteikumā minēto apstākļu apstiprināšanai.

35.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas publicitāte

Maksātnespējas administrācija ieraksta maksātnespējas reģistrā šādas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa lietu:

1) parādnieka firma;

2) parādnieka reģistrācijas numurs;

3) parādnieka juridiskā adrese;

4) tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas datums;

5) tiesiskās aizsardzības procesa lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds, sertifikāta numurs;

6) tiesas sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu pasludi­nāšanas datums;

7) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās metodes;

8) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš;

9) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanas datums;

10) tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas datums;

11) ieraksta izdarīšanas datums.

 

92.

 

 

 

 

 

93.

 

 

 

 

 

 

 

94.

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 35. panta ievaddaļā vārdus “ieraksta maksātnespējas reģistrā šādas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa lietu” ar vārdiem “maksātnespējas reģistrā ieraksta par tiesiskās aizsardzības procesa lietu šādas ziņas”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 35. panta 1., 2. un 3. punktu šādā redakcijā:

“1) sabiedrības firmu;

2) sabiedrības reģistrācijas numuru;

3) sabiedrības juridisko adresi;”.

Juridiskā komisija

Izteikt 35. panta 1., 2. un 3. punktu šādā redakcijā:

“1) komercsabiedrības firmu;

2) komercsabiedrības reģistrācijas numuru;

3) komercsabiedrības juridisko adresi;”.

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts

Iekļauts priekšlik.

Nr.94

 

 

Atbalstīts

35.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas publicitāte

Maksātnespējas administrācija maksātnespējas reģistrā ieraksta par tiesiskās aizsardzības procesa lietu šādas ziņas:

1) komercsabiedrības firma;

2) komercsabiedrības reģistrācijas numurs;

3) komercsabiedrības juridiskā adrese;

4) lietas ierosināšanas datums;

5)  lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds, sertifikāta numurs;

6) datums, kad pasludināts tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu;

7) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās metodes;

8) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš;

9) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanas datums;

10) tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas datums;

11) ieraksta izdarīšanas datums.

36.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas sekas

(1) Tiesas lēmumam par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu ir šādas sekas:

1) spriedumu izpildes lietvedības apturēšana lietās par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu un lietās par saistību piespiedu izpildīšanu;

2) aizliegums nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu;

3) aizliegums nenodrošinātajam kreditoram iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu;

4) aizliegums veikt parādnieka likvidāciju.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana ir pamats tiesvedības apturēšanai lietās pret parādnieku, kur tiesvedība uzsākta par to saistību izpildi, kuras parādnieks pilnībā iekļāvis tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

 

95.

 

 

96.

 

 

 

 

97.

 

 

 

98.

 

 

 

 

 

99.

 

 

 

 

 

100.

Juridiskā komisija

Papildināt 36.panta nosaukumu pēc vārda „procesa” ar vārdu „lietas”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 36. panta pirmajā daļā vārdu “parādnieka” ar vārdu “sabiedrības”.

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 36. panta pirmajā daļā vārdu “parādnieka” ar vārdu “komercsabiedrības”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 36. panta otrajā daļā vārdus “pret parādnieku” ar vārdu “pret sabiedrību”.

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 36. panta otrajā daļā vārdus “kuras parādnieks pilnībā iekļāvis” ar vārdu “kuras sabiedrība pilnībā iekļāvusi”.

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 36.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana ir pamats tiesvedības apturēšanai lietās pret komercsabiedrību, kur tiesvedība uzsākta par to saistību izpildi, kuras komercsabiedrība pilnībā iekļāvusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.”

 

Atbalstīts

 

 

Daļēji atbalstīts

Iekļauts priekšlik.

Nr.97

Atbalstīts

 

 

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.100

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.100

 

Atbalstīts

 

36.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas sekas

(1) Tiesas lēmumam par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu ir šādas sekas:

1) spriedumu izpildes lietvedības apturēšana lietās par piespriesto, bet no komercsabiedrības nepiedzīto summu piedziņu un lietās par saistību piespiedu izpildīšanu;

2) aizliegums nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās komercsabiedrības mantas pārdošanu;

3) aizliegums nenodrošinātajam kreditoram iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu;

4) aizliegums veikt parādnieka likvidāciju.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana ir pamats tiesvedības apturēšanai lietās pret komercsabiedrību, ja tiesvedība uzsākta par to saistību izpildi, kuras komercsabiedrība pilnībā iekļāvusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

37.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādi nodrošina parādnieks.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norāda:

1) visas parādnieka saistības;

2) tās parādnieka saistības, kuru atmaksas vai izpildes termiņš ir iestājies pirms parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

3) to parādnieka saistību izpildes grafiku attiecībā uz katru kreditoru, kuru atmaksas vai izpildes termiņš ir iestājies pirms parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

4) parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas (tai skaitā mantas uzturēšanai un saglabāšanai nepieciešamos izdevumus un to segšanas kārtību, kā arī kārtējo nodevu un nodokļu maksājumus un to segšanas kārtību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām);

5) tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes;

6) parādnieka pamatdarbības veidus, ja pamatdarbība saistīta ar aizdevumu vai kredītu izsniegšanu;

7) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu;

8) darījumu veidus un apmērus, kurus parādnieks var veikt, nesaskaņojot ar administratoru.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā bez attiecīgā nodrošinātā kreditora rakstiskas piekrišanas ir aizliegts paredzēt ieķīlātās parādnieka mantas vai tās daļas atsavināšanu.

(4) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā bez attiecīgās nodokļu administrācijas (kreditora) rakstiskas piekrišanas ir aizliegts paredzēt nodokļa pamatparāda, pamatparāda palielinājuma naudas, nokavējuma naudas un soda naudas samazinājumu vai dzēšanu.

 

101.

 

 

 

 

102.

 

 

 

 

 

103.

 

 

 

 

104.

 

 

 

 

 

105.

 

 

 

 

 

106.

 

 

 

 

107.

 

 

 

108.

 

 

 

109.

 

 

110.

 

 

 

 

 

 

111.

 

 

 

 

112.

 

 

 

 

113.

 

 

 

 

 

114.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 37. panta pirmajā daļā vārdu “parādnieks” ar vārdu “sabiedrība”.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 37. panta otrās daļas 1. punktā vārdu “parādnieka” ar vārdu “sabiedrības”.

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 37. panta pirmajā daļā un otrās daļa 1.punktā vārdu “parādnieks” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “komercsabiedrība” (attiecīgā locījumā).

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 37. panta otrās daļas 2. punktā vārdus “parādnieka saistības” ar vārdiem “sabiedrības saistības”.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 37. panta otrās daļas 2. punktā vārdus “parādnieka tiesiskās” ar vārdu “tiesiskās”.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 37. panta otrās daļas 3. punktā vārdus “parādnieka saistību” ar vārdiem “sabiedrības saistību”.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 37. panta otrās daļas 2., 3. punktā vārdus “parādnieka saistību” ar vārdiem “komercsabiedrības saistību”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 37. panta otrās daļas 3. punktā vārdus “parādnieka tiesiskās” ar vārdu “tiesiskās”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 37. panta otrās daļas 4. punktā vārdus “parādnieka tiesiskās” ar vārdu “tiesiskās”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 37. panta otrās daļas 6. punktā vārdu “parādnieka” ar vārdu “sabiedrības”.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 37. panta otrās daļas 8. punktā vārdu “parādnieks” ar vārdu “sabiedrība”.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 37. panta trešajā daļā vārdu “parādnieka” ar vārdu “sabiedrības”.

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 37. panta otrās daļa 6., 8.punktā un trešajā daļā vārdu “parādnieks” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “komercsabiedrība” (attiecīgā locījumā).

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likumprojekta 37.panta ceturtajā daļā vārdus „pamatparāda palielinājuma naudas”.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.103

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.103

 

Atbalstīts

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.107

 

Atbalstīts

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts

Iekļauts priekšlik.

Nr.107

 

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

 

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.113

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.113

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.113

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

37.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādi nodrošina komercsabiedrība.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norāda:

1) visas komercsabiedrības saistības;

2) tās komercsabiedrības saistības, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

3) to komercsabiedrības saistību izpildes grafiku attiecībā uz katru kreditoru, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

4) tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas (tai skaitā mantas uzturēšanai un saglabāšanai nepieciešamos izdevumus un to segšanas kārtību, kā arī kārtējo nodevu un nodokļu maksājumus un to segšanas kārtību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām);

5) tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes;

6) komercsabiedrības pamatdarbības veidus, ja pamatdarbība ir saistīta ar aizdevumu vai kredītu izsniegšanu;

7) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu;

8) to darījumu veidus, kurus komercsabiedrība drīkst veikt, nesaskaņojot ar administratoru, un šo darījumu apmērus.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir aizliegts paredzēt ieķīlātās komercsabiedrības mantas vai tās daļas atsavināšanu, ja nav saņemta attiecīgā nodrošinātā kreditora rakstveida piekrišana.

(4) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir aizliegts paredzēt nodokļa pamatparāda, nokavējuma naudas un soda naudas samazinājumu vai dzēšanu, ja nav saņemta attiecīgās nodokļu administrācijas (kreditora) rakstveida piekrišana.

38.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņo­šana

(1) Parādnieks nosūta visiem nenodrošinātajiem kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, uzaicinot dot piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai un norādot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņu.

(2) Ja uzaicinātais kreditors tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņā nav sniedzis rakstisku atbildi, uzskatāms, ka attiecīgais kreditors nav devis piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai ir nepieciešama divu trešdaļu to nenodrošināto kreditoru piekrišana pēc prasījumu kopsummas, kuru prasījumu izpildes termiņš ir iestājies pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu un kuru prasījumu izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesā, izņemot šā panta piektajā daļā noteikto gadījumu.


(4) Ja kreditora prasījuma (pilnībā vai daļēji) izpildes termiņš iestājas pēc šajā likumā noteiktā maksimālā tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņa, parādniekam nav nepieciešams saņemt attiecīgā kreditora piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai.

(5) Parādnieka dalībnieks nav tiesīgs īstenot kreditora tiesības tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanā.

(6) Pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas parādnieks to ne vēlāk kā nākamajā darba dienā nosūta administratoram un nodrošinātajiem kreditoriem atzinuma sniegšanai par plāna īstenošanas iespējamību. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu parādnieks nosūta apstiprināšanai tiesai.

(7) Administrators un nodrošinātais kreditors atzinumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu iesniedz tiesā ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pirms attiecīgās tiesas sēdes.

(8) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns tiek saskaņots, kreditoriem izdarot saskaņojuma atzīmi uz plāna.

 

115.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

116.

 

 

 

 

 

117.

 

 

 

 

118.

 

 

119.

 

 

 

 

 

120.

 

 

 

 

 

121.

 

 

 

 

122.

 

 

 

 

123.

 

 

 

 

124.

 

 

 

125.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 38. panta pirmajā daļā vārdu “Parādnieks” ar vārdu “Sabiedrība”.

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 38. panta ceturtajā daļā vārdus “parādniekam nav nepieciešams saņemt” ar vārdiem “sabiedrībai nav nepieciešama”.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 38. panta ceturtajā daļā vārdus “parādniekam nav nepieciešams saņemt” ar vārdiem “komercsabiedrībai nav nepieciešama”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 38. panta ceturtajā daļā vārdus „(pilnībā vai daļēji)”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 38. panta piektajā daļā vārdu “Parādnieka” ar vārdu “Sabiedrības”.

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 38. panta pirmajā un piektajā daļā vārdu “Parādnieks” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “Komercsabiedrība” (attiecīgā locījumā).

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 38. panta sestās daļas 1. teikumā vārdus “parādnieks to ne vēlāk kā nākamajā darba dienā” ar vārdiem “sabiedrība to nekavējoties”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 38. panta sestās daļas 1. teikumā vārdus “parādnieks to ne vēlāk kā nākamajā darba dienā” ar vārdiem “komercsabiedrība to nākamajā dienā”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 38. panta sestās daļas 2. teikumā vārdu “parādnieks” ar vārdu “sabiedrība”.

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 38. panta sestās daļas 2. teikumā vārdu “parādnieks” ar vārdu “komercsabiedrība”

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 38. panta septītajā daļā vārdus “triju darba dienu” ar vārdiem “piecu dienu”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.120

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts

Iekļauts priekšlik.

Nr.117

 

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

 

Daļēji atbalstīts

Iekļauts priekšlik.

Nr.120

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts

Iekļauts priekšlik.

Nr.122

 

Atbalstīts

 

 

 

Daļēji atbalstīts

Iekļauts priekšlik.

Nr.124

 

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

38.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošana

(1) Komercsabiedrība nosūta visiem nenodrošinātajiem kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, uzaicinot viņus dot piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai un norādot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņu.

(2) Ja uzaicinātais kreditors norādītajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņā nav sniedzis rakstveidu atbildi, uzskatāms, ka attiecīgais kreditors nav devis piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai ir nepieciešama to divu trešdaļu nenodrošināto kreditoru piekrišana pēc prasījumu summas, kuru prasījumu izpildes termiņš ir iestājies pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu un kuru prasījumu izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā, izņemot šā panta piektajā daļā noteikto gadījumu.


(4) Ja kreditora prasījuma izpildes termiņš iestājas pēc šajā likumā noteiktā maksimālā tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņa, komercsabiedrībai nav nepieciešama attiecīgā kreditora piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai.

(5) Komercsabiedrības dalībnieks nav tiesīgs īstenot kreditora tiesības attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanu.

(6) Pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas komercsabiedrība nākamajā dienā nosūta to administratoram un nodrošinātajiem kreditoriem atzinuma sniegšanai par plāna īstenošanas iespējamību. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu komercsabiedrība nosūta apstiprināšanai tiesai.

(7) Administrators un nodrošinātais kreditors atzinumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu iesniedz tiesā ne vēlāk kā piecu dienu laikā pirms attiecīgās tiesas sēdes.

(8) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns tiek saskaņots, kreditoriem izdarot saskaņojuma atzīmi uz plāna.

 

VII nodaļa

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana

 

 

 

VII nodaļa

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana

39.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas priekšnosacījumi

(1) Parādniekam tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ja:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots šajā likumā not eiktajā kārtībā; 

2) tiesa, izvērtējot parādnieka, administratora un nodrošinātā kreditora viedokli par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes iespējām, ir apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un pasludinājusi spriedumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.

(2) Ja nodrošinātais kreditors var pierādīt, ka tiesiskās aizsardzības procesa laikā nodrošinājuma vērtība var tikt samazināta un pastāv risks neatgūt prasījumu pilnā apmērā, nodrošinātais kreditors var lūgt tiesu, pieņemot nolēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, vienlaikus noteikt papildu nodrošinājumu neatgūtā prasījuma vai nodrošinājuma vērtības samazinājuma kompensēšanai.

 

 

126.

 

 

 

 

127.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 39. panta pirmajā daļā vārdu “parādnieks” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “sabiedrība” (attiecīgajā locījumā).

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 39. panta pirmajā daļā vārdu “parādnieks” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “komercsabiedrība” (attiecīgajā locījumā).

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.127

 

Atbalstīts

39.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas priekšnosacījumi

(1) Attiecībā uz komercsabiedrību tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ja:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots šajā likumā noteiktajā kārtībā; 

2) tiesa, izvērtējot komercsabiedrības, administratora un nodrošinātā kreditora viedokli par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanas iespējamību, ir apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un pasludinājusi spriedumu par komercsabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.

(2) Ja nodrošinātais kreditors var pierādīt, ka tiesiskās aizsardzības procesa laikā nodrošinājuma vērtība var tikt samazināta un pastāv risks neatgūt prasījumu pilnā apmērā, viņš var lūgt tiesu, pieņemot nolēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, vienlaikus noteikt papildu nodrošinājumu neatgūtā prasījuma vai nodrošinājuma vērtības samazinājuma kompensēšanai.

 

40.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas sekas

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir obligāts, un tas ir saistošs arī kreditoriem, kuri nav devuši piekrišanu. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir spēkā no brīža, kad to ir apstiprinājusi tiesa.

(2) Tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ir pamats:

1) līgumsoda apturējumam;

2) to procentu pieauguma apturējumam, kas ir virs likumiskajiem procen­tiem;


3) nokavējuma naudas pieauguma (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods) apturējumam;

4) nodokļu prasījumu pamatparāda palielinājuma naudas aprēķināšanas apturējumam.

(3) Ja Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme pārsniedz likumisko procentu apmēru, šā panta otrās daļas 2.punktā piemērojama Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

128.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 40.panta otrās daļas 4.punktā vārdus „pamatparāda palielinājuma naudas” ar vārdiem „nokavējuma naudas”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

40.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas sekas

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir obligāts, un tas ir saistošs arī kreditoriem, kuri nav devuši piekrišanu. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir spēkā no brīža, kad to apstiprinājusi tiesa.

(2) Tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ir pamats:

1) līgumsoda apturējumam;

2) to procentu pieauguma apturējumam, kuri ir virs likumiskajiem procentiem;


3) nokavējuma naudas pieauguma (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods) apturējumam;

4) nodokļu prasījumu nokavējuma naudas aprēķināšanas apturējumam.

(3) Ja Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme pārsniedz likumisko procentu apmēru, šā panta otrās daļas 2.punktā piemērojama Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme.

41.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšana

(1) Parādnieks iesniedz tiesā pamatotu pieteikumu par tiesiskās aizsardzī­bas procesa pasākumu plāna grozīšanu, kam pievienoti ar kreditoriem saskaņoti tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumi un administratora atzinums, ka grozījumi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā sekmēs parādnieka maksātspējas ātrāku atjaunošanu.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus saskaņo ar parādnieka kreditoriem šā likuma 38.pantā paredzētajā kārtībā.

(3) Tiesa tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus neapstiprina, ja, grozot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, ir pārkāpti šā likuma noteikumi.

(4) Administrators triju darbdienu laikā iesniedz apstiprinātus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus un lēmumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozīšanu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā.

 

129.

 

 

 

 

 

 

 

130.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

131.

 

 

 

132.

 

 

 

133.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 41. pantā vārdu “parādnieks” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “sabiedrība” (attiecīgajā locījumā).

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 41. pantā vārdu “parādnieks” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “komercsabiedrība” (attiecīgajā locījumā).

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 41. panta ceturtajā daļā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem “triju dienu”.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 41. panta ceturtajā daļā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem “piecu dienu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 41. panta ceturtajā daļā vārdu “parādnieka”.

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.130

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.132

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

 

41.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšana

(1) Komercsabiedrība iesniedz tiesā pamatotu pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanu, pieteikumam pievienojot ar kreditoriem saskaņotus šā plāna grozījumus un administratora atzinumu, ka grozījumi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā sekmēs komercsabiedrības maksātspējas ātrāku atjaunošanu.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus saskaņo ar komercsabiedrības kreditoriem šā likuma 38.pantā paredzētajā kārtībā.

(3) Tiesa tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus neapstiprina, ja, izdarot grozījumus tajā, ir pārkāpti šā likuma noteikumi.

(4) Administrators piecu dienu laikā iesniedz Maksātnespējas administrācijai apstiprinātus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus un lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozīšanu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā.

42.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš nosakāms ne ilgāks par gadu no tiesas sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu spēkā stāšanās dienas.

 

 

 

42.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš nosakāms ne ilgāks par gadu no dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.

43.pants. Parādnieka rīcības ierobežojumi un pienākumi

(1) Tiesiskās aizsardzības procesā parādniekam ir aizliegts:

1) slēgt jebkādus darījumus vai veikt darbības, kas var pasliktināt parādnieka finansiālo situāciju vai kaitēt kreditoru kopuma interesēm;

2) izsniegt aizdevumus vai kredītus, izņemot gadījumus, kad tā ir parādnieka pamatdarbība un tas ir ierakstīts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;

3) dot galvojumus, dāvināt vai ziedot;

4) atsavināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu, izņemot gadījumus, kad tas ir paredzēts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;

5) sadalīt un izmaksāt dividendēs peļņu;

6) pildīt maksājumu saistības, kas nav ietvertas tiesiskās aizsardzības procesa plānā.


(2) Parādnieks, rakstiski saskaņojot ar administratoru un neveicot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, var veikt to maksājumu izpildi (rēķinu apmaksu), kuri nav ietverti tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā un kuri tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laikā kopā nepārsniedz divus procentus no kopējās kreditoru prasījumu summas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas brīdī.

(3) Parādniekam tiesiskās aizsardzības procesā ir pienākums:

1) pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

2) ne retāk kā reizi mēnesī rakstiski ziņot administratoram par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

3) ne retāk kā reizi mēnesī iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijā pārskatu par tiesiskās aizsardzības procesa norisi, ja parādnieks ir finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

4) pēc administratora pieprasījuma nekavējoties rakstiski sniegt administratoram visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanu un nodrošināt administratoram iespēju klātienē pārbaudīt parādnieka saimniecisko darbību un dokumentus;

5) nekavējoties ziņot administratoram par jebkādiem apstākļiem, kuru dēļ parādnieks nespēs pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

6) paziņot administratoram par savas juridiskās adreses maiņu;

7) rakstiski saskaņot ar administratoru jebkādas izmaiņas komercreģistrā ierakstāmajās ziņās;

8) visu peļņu novirzīt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai;

9) ziņot administratoram par katru būtisku notikumu parādnieka darbībā;

10) segt tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas.

 

134.

 

 

 

 

 

135.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 43. pantā vārdu “parādnieks” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “sabiedrība” (attiecīgajā locījumā).

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 43. pantā vārdu “parādnieks” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “komercsabiedrība” (attiecīgajā locījumā).

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.135

 

 

Atbalstīts

43.pants. Komercsabiedrības rīcības ierobežojumi un pienākumi

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa laikā komercsabiedrībai ir aizliegts:

1) slēgt jebkādus darījumus vai veikt darbības, kas var pasliktināt komercsabiedrības finansiālo situāciju vai kaitēt kreditoru kopuma interesēm;

2) izsniegt aizdevumus vai kredītus, izņemot gadījumus, kad aizdevumu vai kredītu izniegšana ir komercsabiedrības pamatdarbība un tas ierakstīts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;

3) dot galvojumus, dāvināt vai ziedot;

4) atsavināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu, izņemot gadījumus, kad tas ir paredzēts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;

5) sadalīt un izmaksāt dividendēs peļņu;

6) pildīt maksājumu saistības, kas nav ietvertas tiesiskās aizsardzības procesa plānā.


(2) Komercsabiedrība, rakstveidā saskaņojot ar administratoru un neizdarot grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, var veikt to maksājumu izpildi (rēķinu apmaksu), kuri nav ietverti tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā un kuri tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laikā kopā nepārsniedz divus procentus no kopējās kreditoru prasījumu summas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas brīdī.

(3) Komercsabiedrībai tiesiskās aizsardzības procesā ir pienākums:

1) pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

2) ne retāk kā reizi mēnesī rakstveidā ziņot administratoram par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

3) ne retāk kā reizi mēnesī iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijā pārskatu par tiesiskās aizsardzības procesa norisi, ja komercsabiedrība ir finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

4) pēc administratora pieprasījuma nekavējoties rakstveidā sniegt viņam visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanu un nodrošināt iespēju klātienē pārbaudīt komercsabiedrības saimniecisko darbību un dokumentus;

5) nekavējoties ziņot administratoram par jebkādiem apstākļiem, kuru dēļ komercsabiedrība nespēs pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

6) paziņot administratoram par savas juridiskās adreses maiņu;

7) rakstveidā saskaņot ar administratoru jebkādas izmaiņas komercreģistrā ierakstāmajās ziņās;

8) visu peļņu novirzīt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai;

9) ziņot administratoram par katru būtisku notikumu komercsabiedrības darbībā;

10) segt tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas.

 

44.pants. Administratora darbības tiesiskās aizsardzības procesā

(1) Lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu un efektīvu norisi, administrators veic parādnieka darbības uzraudzību atbilstoši tiesiskās aizsardzības procesa mērķim, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam un normatīvo aktu prasībām.

(2) Līdz tiesas spriedumam par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu administrators:

1) pieprasa no parādnieka ziņas, kas nepieciešamas, lai veiktu parādnieka aktīvu un saistību izvērtēšanu;

2) sagatavo un sniedz tiesai atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

(3) Administrators pēc tiesas sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu:

1) saistību izpildes nodrošināšanai nekavējoties iesniedz attiecīgajā publiskajā reģistrā pieteikumu par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu;


2) triju darbdienu laikā iesniedz apstiprinātu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un spriedumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā;

3) triju darbdienu laikā iesniedz tiesas sprieduma norakstu attiecīgajiem publiskajiem reģistriem par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu un tiesas lēmuma norakstu par administratora iecelšanu;

4) uzrauga tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

5) pieprasa un saņem no parādnieka visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa norisi;

6) šajā likumā noteiktajos gadījumos nekavējoties iesniedz pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, pievienojot pieteikumam nepieciešamās ziņas.

 

136.

 

 

 

 

137.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

138.

 

 

 

 

139.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 44. pantā vārdu “parādnieks” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “sabiedrība” (attiecīgajā locījumā).

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 44. pantā vārdu “parādnieks” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “komercsabiedrība” (attiecīgajā locījumā).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 44. panta trešajā daļā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem “triju dienu”.

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 44. panta trešajā daļā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem “piecu dienu”.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.137

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.139

 

Atbalstīts

44.pants. Administratora darbības tiesiskās aizsardzības procesa laikā

(1) Lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu un efektīvu norisi, administrators veic komercsabiedrības darbības uzraudzību atbilstoši tiesiskās aizsardzības procesa mērķim, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam un normatīvo aktu prasībām.

(2) Līdz tiesas spriedumam par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu administrators:

1) pieprasa no komercsabiedrības ziņas, kas nepieciešamas, tās aktīvu un saistību izvērtēšanai;

2) sagatavo un sniedz tiesai atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

(3) Administrators pēc tiesas sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu:

1) saistību izpildes nodrošināšanai nekavējoties iesniedz attiecīgajam publiskajam reģistram pieteikumu par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu;


2) piecu dienu laikā iesniedz apstiprinātu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un tiesas spriedumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā;

3) piecu dienu laikā iesniedz attiecīgajiem publiskajiem reģistriem tiesas sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu norakstu un tiesas lēmuma par administratora iecelšanu norakstu;

4) uzrauga tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

5) pieprasa komercsabiedrībai un saņem no tās visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa norisi;

6) šajā likumā noteiktajos gadījumos nekavējoties iesniedz pieteikumu tiesai par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, pievienojot tam nepieciešamās ziņas.

45.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana

(1) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz administratora vai parādnieka pieteikumu.

(2) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu, ja:

1) parādnieks ir iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu;

2) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījušas divas trešdaļas kreditoru;

3) ja pret parādnieku Latvijā tiek uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

(3) Administrators iesniedz tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, ja:

1) īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, parādnieks nav veicis šajā likumā noteiktās darbības vai ir sniedzis nepatiesas ziņas;

2) parādnieks nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

3) parādnieks pārkāpj šajā likumā noteiktos rīcības ierobežojumus.

(4) Parādnieks iesniedz tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, ja parādnieks ir izpildījis tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

(5) Administrators pieteikumam par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu pievieno pierādījumus, kas apstiprina tajā minētos faktus, un atzinumu par parādnieka maksātspēju vai maksātnespēju.

(6) Parādnieks pieteikumam par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu pievieno administratora rakstisku atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi.

(7) Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana, pamatojoties uz administra­tora pieteikumu, saskaņā ar šā panta trešās daļas 2.punktu ir pamats maksāt­nespējas procesa lietas ierosināšanai.


(8) Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana, pamatojoties uz administra­tora pieteikumu, saskaņā ar šā panta trešās daļas 1. un 3.punktu ir pamats maksātnespējas procesa pasludināšanai, ja tiesa konstatē vismaz vienu maksāt­nespējas procesa pazīmi un to, ka parādniekam piemērojams maksātnespējas process.

(9) Ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu administrators attiecīgajam publiskajam reģistram nosūta tiesas nolēmuma norakstu un pieteikumu par ieraksta izdarīšanu vai maksātnespējas atzīmes dzēšanu.

 

140.

 

 

 

 

141.

 

 

 

142.

 

 

 

 

143.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

144.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

145.

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 45. pantā vārdu “parādnieks” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “sabiedrība” (attiecīgajā locījumā).

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 45. pantā vārdu “parādnieks” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “komercsabiedrība” (attiecīgajā locījumā).

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 45. pantā otrās daļas 1. punktā vārdus “parādnieks ir iesniedzis” ar vārdiem “sabiedrība ir iesniegusi”.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 45. pantā otrās daļas 1. punktā vārdus “parādnieks ir iesniedzis” ar vārdiem “komercsabiedrība ir iesniegusi”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 45. pantā ceturtajā daļā vārdus “ja parādnieks ir izpildījis” ar vārdiem “ja tā ir izpildījusi”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 45. panta devītajā daļā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem “piecu dienu”.

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.141

 

Atbalstīts

 

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.143

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

45.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana

(1) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz administratora vai komercsabiedrības pieteikumu.

(2) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu, ja:

1) komercsabiedrība ir iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu;

2) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījušas divas trešdaļas kreditoru;

3) pret komercsabiedrību Latvijā tiek uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

(3) Administrators iesniedz tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, ja:

1) īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, komercsabiedrība nav veikusi šajā likumā noteiktās darbības vai sniegusi nepatiesas ziņas;

2) komercsabiedrība nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

3) parādnieks pārkāpj šajā likumā noteiktos rīcības ierobežojumus.

(4) Komercsabiedrība iesniedz tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, ja tā ir izpildījusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

(5) Administrators pieteikumam par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu pievieno pierādījumus, kas apstiprina tajā minētos faktus, un atzinumu par komercsabiedrības maksātspēju vai maksātnespēju.

(6) Komercsabiedrība pieteikumam par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu pievieno administratora rakstveida atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi.

(7) Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana, pamatojoties uz administratora pieteikumu, saskaņā ar šā panta trešās daļas 2.punktu ir pamats maksātnespējas procesa lietas ierosināšanai.


(8) Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana, pamatojoties uz administratora pieteikumu, saskaņā ar šā panta trešās daļas 1. un 3.punktu ir pamats maksātnespējas procesa pasludināšanai, ja tiesa konstatē vismaz vienu maksātnespējas procesa pazīmi un to, ka komercsabiedrībai piemērojams maksātnespējas process.

(9) Ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu administrators attiecīgajam publiskajam reģistram nosūta tiesas nolēmuma norakstu un pieteikumu par ieraksta izdarīšanu vai maksātnespējas atzīmes dzēšanu tajā.

46.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas sekas

Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi ir pamats tiesiskās aizsardzības procesā noteikto parādnieka rīcības ierobežojumu atcelšanai un tiesiskās aizsardzības procesā piemērotās metodes izbeigšanai.

 

146.

 

 

 

147.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 46. pantā vārdu “parādnieka” ar vārdu “sabiedrības”.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 46. pantā vārdu “parādnieka” ar vārdu “komercsabiedrības”.

 

Daļēji atbalstīts

Iekļauts priekšlik.

Nr.147

Atbalstīts

46.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas sekas

Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi ir pamats tiesiskās aizsardzības procesā noteikto komercsabiedrības rīcības ierobežojumu atcelšanai un tiesiskās aizsardzības procesā piemērotās metodes izmantošanas izbeigšanai.

 

 

 

 

VIII nodaļa

Lauksaimniecības produktu ražotāja tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa īpatnības

 

 

 

 

47.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja maksātnespēja

Ja persona veic lauksaimniecisko darbību (turpmāk šajā sadaļā – lauksaimniecības produktu ražotājs), tā tiesiskās aizsardzības procesu vai maksātnespējas procesu īsteno šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā sadaļā nav noteikts citādi.

 

 

 

 

48.pants. Lauksaimniecības produktu ražotājs

(1) Ar lauksaimniecības produktu ražotāju saprot tādu fizisko vai juridisko personu, no kuras gada ienākumiem vairāk nekā 50 procentus maksātnespējas procesa ierosināšanas dienā, bet tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas gadījumā –parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanas dienā veido ieņēmumi no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstādes.

(2) Ar lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi šajā likumā saprot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra regulā (EK) Nr.178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, noteikto.

 

 

 

 

49.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana lauksaimniecības produktu ražotājam

(1) Ja lauksaimniecības produktu ražotājam tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, tad, ņemot vērā šā likuma 179.panta otrās daļas nosacījumus, šā procesa īstenošanas termiņš var būt garāks par gadu. Ar tiesas nolēmumu šo termiņu var pagarināt par sešiem mēnešiem.

(2) Ja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laikā lauksaimniecības produktu ražotāja finansiālais stāvoklis pasliktinās dabas katastrofas, epizootijas vai citu tādu ārkārtas apstākļu dēļ, kuri ietekmē lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi, tiesiskās aizsardzības procesu var pagarināt vēl par gadu ar nosacījumu, ka šā likuma 41.pantā paredzētajā kārtībā tiek attiecīgi grozīts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns.

 

 

 

 

50.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošanas uzsākšana

(1) Bankrota procedūras uzsākšanas gadījumā, lemjot par lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošanu, ievēro lauksaimniecības ražošanas sezonālo raksturu un tās atkarību no dabas un klimatiskajiem apstākļiem, kā arī iespēju apmierināt kreditoru prasījumus no ienākumiem, kurus lauksaimniecības produktu ražotājs var gūt pēc attiecīgā lauksaimniecības darbu perioda beigām.

(2) Lai gūtu ienākumus no ražotās vai pārstrādātās lauksaimniecības produkcijas, lauksaimniecības produktu ražotāja bankrota procedūras uzsākšanas gadījumā lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošana tiek sākta ne agrāk kā pēc attiecīgā lauksaimniecības darbu perioda beigām, ievērojot to laiku, kas nepieciešams, lai realizētu ražoto vai pārstrādāto lauksaimniecības produkciju. Šis termiņš nevar būt garāks par gadu. Ar kreditoru sapulces piekrišanu to var pagarināt par sešiem mēnešiem.

 

 

 

 

51.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošana

(1) Bankrota procesā pārdodot lauksaimniecības produktu ražotāja mantu, vispirms pārdošanai piedāvā visu lauksaimniecības produktu ražotāja mantu kā lietu kopību.

(2) Pirmtiesības pirkt lauksaimniecības produktu ražotāja mantu kā lietu kopību par tās novērtējuma cenu ir personai, kura nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu vai pārstrādi un kuras īpašumā ir zemesgabals, kas robežojas ar parādniekam piederošo zemesgabalu.

(3) Ja pārdodamo lietu kopību vēlas iegādāties vairākas personas, kuras atbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem, starp tām tiek rīkota izsole ar augšupejošu soli.

(4) Ja mēneša laikā no piedāvājuma izteikšanas dienas pirkt pārdodamo lietu kopību nepiesakās persona, kas atbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem, lietu kopību pārdod šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā bankrota procedūras ietvaros.

 

 

 

 

52.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošanas nosacījumi

(1) Ja šā likuma 180.pantā paredzētajā kārtībā netiek pārdota lauksaimniecības produktu ražotāja manta kā lietu kopība, šā lauksaimniecības produktu ražotāja mantu bankrota procesā var pārdot šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā.

(2) Pārdodot lauksaimniecības produktu ražotājam piederošo nekustamo īpašumu, kas tiek izmantots lauksaimniecības produktu ražošanā vai pārstrādē, pirmtiesības pirkt šo īpašumu par novērtējuma cenu ir lauksaimniecības produktu ražotājam, kas atrodas nekustamā īpašuma atrašanās vietas administratīvajā teritorijā.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu vēlas iegādāties vairākas personas, kuras atbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem, starp tām tiek rīkota izsole ar augšupejošu soli.

C sadaļa

Juridiskās personas maksātnespējas process

 

 

 

C sadaļa

Juridiskās personas maksātnespējas process

VIII nodaļa

Maksātnespējas procesa pieteikums

 

148.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt VIII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VIII nodaļa

Juridiskās personas maksātnespējas procesa vispārīgie noteikumi”

 

Atbalstīts

IX nodaļa

Juridiskās personas maksātnespējas procesa vispārīgie noteikumi

47.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes

Maksātnespējas procesa pieteikumu attiecībā uz juridisko personu, personālsabiedrību vai individuālo komersantu var iesniegt, ja ir kāda no šādām maksātnespējas procesa pazīmēm:

1) piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;

2) parādnieks nav nokārtojis vienu vai vairākus parādus, kuri atsevišķi vai kopā pārsniedz 1000 latus un kuriem ir iestājies izpildes termiņš, un ja kreditors (kreditori) ir nosūtījis uz parādnieka juridisko adresi brīdinājumu par savu nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nosūtīšanas nav samaksājis parādu vai cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu;

3) parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitēju­ma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai veicis sociā­lās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka darba samaksas izmaksas diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena;

4) parādnieks nespēj nokārtot parādsaistības, kurām ir iestājies izpildes termiņš, un viņa parādsaistības pārsniedz aktīvus;

5) saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiek aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī šis apstāklis atklājas likvidācijas gaitā;

6) parādnieks nespēj nokārtot saistības, kas paredzētas tiesiskās aizsardzī­bas procesa pasākumu plānā.

 

149.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150.

 

 

151.

 

 

 

 

 

 

152.

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 47. pantu šādā redakcijā:

“47. pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekti

Juridiskās personas maksātnespējas procesu piemēro attiecībā uz juridisko personu, personālsabiedrību vai individuālo komersantu (turpmāk šajā sadaļā – parādnieks).”

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 47. pantu kā 48. pantu.

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt līdzšinējā 47. panta ievaddaļu šādā redakcijā:

“Maksātnespējas procesa pieteikumu attiecībā uz parādnieku var iesniegt, ja ir kāda no šādām maksātnespējas procesa pazīmēm:”

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt līdzšinējā 47. panta 2. punktā vārdus “vairākus parādus, kuri” ar vārdiem “vairākas parādu saistības, kuras”.

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

(sk.46.lpp.)

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

53. pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekti

Juridiskās personas maksātnespējas procesu piemēro attiecībā uz juridisko personu, personālsabiedrību vai individuālo komersantu (turpmāk šajā sadaļā – parādnieks).

48.pants. Personas, kas var iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu

(1) Maksātnespējas procesa pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesā var iesniegt:

1) kreditors vai kreditori;

2) parādnieks;

3) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā norādītā persona.

(2) Maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt šajā likumā noteiktās personas un šajā likumā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, kuri atbilst šā likuma 2.panta ceturtajai daļai.

 

153.

 

 

 

 

154.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt no VIII nodaļas 48., 49., 50., 51., 52., 53. un 54. pantu un izteikt tos kā IX nodaļas 50., 51., 52., 53., 54., 55 un 56. pantu.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt līdzšinējā 48. panta otrajā daļā vārdus “izņemot gadījumus, kuri atbilst šā likuma 2. panta ceturtajai daļai” ar vārdiem “izņemot šā likuma 2. panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā”.

 

Atbalstīts

/sk. 56-64.lpp/

 

 

 

Atbalstīts

 

54.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes

Maksātnespējas procesa pieteikumu attiecībā uz parādnieku var iesniegt, ja ir kāda no šādām maksātnespējas procesa pazīmēm:

1) piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;

2) parādnieks nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, kuras atsevišķi vai kopā pārsniedz 1000 latus un kurā ir iestājies izpildes termiņš, un ja kreditors vai kreditori ir nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi brīdinājumu par savu nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nosūtīšanas nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu;

3) parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka darba samaksas izmaksas diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena;

4) parādnieks nespēj nokārtot parādsaistības, kurām ir iestājies izpildes termiņš, un viņa parādsaistības pārsniedz aktīvus;

5) saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiek aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī šis apstāklis atklājas likvidācijas gaitā;

6) parādnieks nespēj nokārtot saistības, kas paredzētas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

 

155.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt VIII nodaļu ar jaunu 49. pantu šādā redakcijā:

“49. pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas publicitāte

Maksātnespējas administrācija ieraksta Maksātnespējas reģistrā šādas ziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu:

1) parādnieka firma;

2) parādnieka reģistrācijas numurs;

3) parādnieka juridiskā adrese;

4) maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas datums;

5) maksātnespējas procesa lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds, sertifikāta numurs;

6) Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un cita kontaktinformācija;

7) maksātnespējas procesa pasludināšanas datums;

8) kreditoru pieteikšanās termiņš;

9) kreditoru sapulces datums, laiks un norises vieta;

10) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums un tā pieņemšanas datums;

11) maksātnespējas procedūras veids (saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu);

12) parādnieka mantas izsoles datums, laiks, vieta, izsolāmās mantas veids (kustamā vai nekustamā manta);

13) maksātnespējas procesa izbeigšanas pamatojums un datums;

14) ieraksta izdarīšanas datums.”

 

Atbalstīts

55. pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas publicitāte

Maksātnespējas administrācija ieraksta maksātnespējas reģistrā šādas ziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu:

1) parādnieka firma;

2) parādnieka reģistrācijas numurs;

3) parādnieka juridiskā adrese;

4) lietas ierosināšanas datums;

5) ieceltā administratora vārds, uzvārds, sertifikāta numurs;

6) Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un cita kontaktinformācija;

7) maksātnespējas procesa pasludināšanas datums;

8) kreditoru pieteikšanās termiņš;

9) kreditoru sapulces datums, laiks un vieta;

10) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums un tā pieņemšanas datums;

11) maksātnespējas procedūras veids (saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu);

12) parādnieka mantas izsoles datums, laiks, vieta, izsolāmās mantas veids (kustamā vai nekustamā manta);

13) maksātnespējas procesa izbeigšanas pamatojums un datums;

14) ieraksta izdarīšanas datums.

49.pants. Kreditora maksātnespējas procesa pieteikums

(1) Kreditors maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt, ja pastāv kāda no šā likuma 47.panta 1., 2. un 3.punktā norādītajām maksātnespējas procesa pazīmēm. Šī pazīme norādāma maksātnespējas procesa pieteikumā.

(2) Kreditors maksātnespējas procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu.

(3) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 47.panta 1.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, kreditors pieteikumam pievieno pierādījumus par prasījuma pamatojumu un apmēru un tiesu izpildītāja izsniegtu dokumentu par neiespējamību izpildīt tiesas nolēmumu.

(4) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 47.panta 2.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, kreditors vai kreditori, kuru prasījumu apmērs atsevišķi vai kopā pārsniedz 1000 latus, pieteikumam pievieno pierādījumus par prasījuma apmēru, brīdinājuma kopiju, dokumentus par tā izsniegšanu vai nosūtīšanu (kvīti par dokumenta nosūtīšanu ar sūtījuma satura apliecinājumu), kā arī pieteikumā apliecina, ka parādnieks nav cēlis iebildumus.

(5) Maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 47.panta 3.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei var iesniegt darbinieks, kuram pastāv vai ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības ar parādnieku. Maksātnespējas procesa pieteikumā darbinieks norāda, par kādu laikposmu nav izmaksāta darba samaksa un (vai) kaitējuma atlīdzība, un pievieno darba devēja izsniegtu izziņu par darba samaksas un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, bet, ja darba devējs to nav izsniedzis, šo faktu norāda pieteikumā.

(6) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, kreditors pievieno dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

(7) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku, kreditors maksātnespējas procesa pieteikumā norāda pamatojumu un pievieno apliecinošus dokumentus (ja tādi ir kreditora rīcībā) Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai.

(8) Ja tiek iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu, kreditors nosūta maksātnespējas procesa pieteikuma kopiju Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

156.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

157.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt līdzšinējā 49. pantā piektajā daļā vārdus “un (vai)” ar saikli “un”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt līdzšinējā 49. pantā septītajā daļā iekavu zīmes.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

/sk. 57.lpp./

50.pants. Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikums

(1) Parādnieka vārdā maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt pārvaldes institūcija vai personālsabiedrības biedri, kuriem ir pārstāvības tiesības, vai īpaši pilnvarota persona.

(2) Parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) visus parādnieka norēķinu kontus kredītiestādēs;

4) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

5) informāciju, vai maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi.

(3) Parādniekam ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no šā likuma 47.panta 3., 4. un 5.punktā norādītajām maksātnespējas procesa pazīmēm. Šī pazīme norādāma maksātnespējas procesa pieteikumā.

(4) Parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno:

1) pārvaldes institūciju, revidentu (revīzijas institūciju locekļu) un prokūristu sarakstu, norādot vārdu, uzvārdu, adresi un citas ziņas, ar kuru palīdzību tos var identificēt un tie ir sasniedzami;

2) kreditoru sarakstu, kurā norādītas šādas ziņas: nosaukums vai vārds un uzvārds, adrese, parāda summa, samaksas termiņš un saistību rašanās pamats;

3) likumā noteiktā kārtībā apstiprināto parādnieka pēdējo gada pārskatu;

4) parādnieka bilanci un bilances pielikumus (tajā skaitā parādnieka debitoru sarakstu, kurā norādītas šādas ziņas: nosaukums vai vārds un uzvārds, adrese, parāda summa, samaksas termiņš un saistību rašanās pamats). Parādnieka bilancei un bilances pielikumiem jābūt sastādītiem ne agrāk kā mēnesi pirms maksātnespējas procesa pieteikuma;

5) parādnieka valdījumā vai turējumā esošās trešajām personām piederošās mantas sarakstu;


6) pierādījumus pieteikumā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei;

7) pierādījumu tam, ka par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu ir paziņots komercsabiedrības dalībniekiem (biedriem), biedrības biedriem vai citiem juridiskās personas dibinātājiem vai dalībniekiem;

8) pierādījumus par pārstāvības tiesībām;

9) dokumentus, kas apliecina valsts nodevas samaksu;

10) apliecinājumu tam, vai maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi.

(5) Ja maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi, parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumam papildus šā panta otrajā daļā norādītajiem dokumentiem pievieno apliecinājumu. Apliecinājumā norāda:

1) pamatojumu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai un apliecinošus dokumentus, ja parādnieks iesniedz pieteikumu šādas procedūras uzsākšanai;

2) informāciju par vietu, kur atrodas parādnieka galveno interešu centrs, ja parādnieks iesniedz pieteikumu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai;

3) informāciju par vietu, kur atrodas parādnieka uzņēmums Padomes regulas Nr.1346/2000 2.panta "h" punkta izpratnē, ja parādniekam šāds uzņēmums pieder.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

158.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt līdzšinējā 50. panta ceturtās daļas 4. punktā vārdus “bilancei un bilances pielikumiem jābūt sastādītiem” ar vārdiem “bilance un bilances pielikumi sastādāmi”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

/sk.59.lpp./

51.pants. Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikums likvidācijas procesā

(1) Parādnieka vārdā maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz likvidators atbilstoši šā likuma 47.panta 5.punktā norādītajai maksātnespējas procesa pazīmei.

(2) Uz likvidatora maksātnespējas procesa pieteikumu attiecināmas šā likuma 50.panta otrās, trešās un ceturtās daļas normas.

 

 

 

 

 

 

 

159.

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likumprojekta 51.panta otrajā daļā pēc vārda „trešās” vārdu „un” un pēc vārda „ceturtās” papildināt teikumu ar vārdiem „un piektās”.

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

/sk.62.lpp./

52.pants. Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā norādītās personas maksātnespējas procesa pieteikums

(1) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā norādītā persona iesniedz tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, lai pret parādnieku ierosinātu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru.

(2) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā norādītā persona maksātnespējas procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;


4) tās tiesas nosaukumu, kura pret parādnieku uzsākusi Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, tiesas nolēmuma pieņemšanas un spēkā stāšanās datumu;

5) pamatojumu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai pret parādnieku;

6) informāciju, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī (turpmāk – dalībvalstī) pret parādnieku ir uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra;

7) pagaidu administratora vārdu, uzvārdu, prakses vietas adresi un citu kontaktinformāciju, ja tiesa, kas pret parādnieku uzsākusi Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, ir iecēlusi šādu pagaidu administratoru.

(3) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā norādītā persona maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno:

1) pienācīgi apliecinātu tiesas nolēmuma norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku;

2) pienācīgi apliecinātu tiesas nolēmuma vai cita apliecinājuma norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā par likvidatora iecelšanu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā;

3) dokumentus, kas apliecina, ka konkrētajā vietā Latvijā atrodas parād­niekam piederošs uzņēmums Padomes regulas Nr.1346/2000 2.panta "h" punkta izpratnē;

4) dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

 

160.

 

 

 

 

 

 

 

161.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

162.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 52.panta nosaukumu šādā redakcijā:

„52.pants. Padomes regulā Nr.1346/2000 norādītās personas maksātnespējas procesa pieteikuma saturs”.

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt līdzšinējā 52. panta nosaukumā vārdus “regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā norādītās” ar vārdiem “regulā norādītās”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt līdzšinējā 52. panta otrās daļas 7. punktu.

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

/sk.62.lpp./

53.pants. Ierobežojumi maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai

(1) Maksātnespējas procesa pieteikumu nedrīkst iesniegt nodrošinātais kreditors.

(2) Ja prasījums nav nodrošināts pilnībā, nodrošinātais kreditors maksāt­nespējas procesa pieteikumu var iesniegt tikai nenodrošinātās prasījuma daļas apmērā.

(3) Nenodrošinātais kreditors nedrīkst iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja attiecībā uz parādnieku ir ierosināts vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process.

 

 

 

/sk.64.lpp./

54.pants. Aizliegums grozīt maksātnespējas procesa pieteikuma priekšmetu un atsaukt maksātnespējas procesa pieteikumu

(1) Maksātnespējas procesa lietās nav pieļaujama maksātnespējas procesa pieteikuma priekšmeta grozīšana.

(2) Maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējs nav tiesīgs atsaukt maksātnespējas procesa pieteikumu.

 

 

 

/sk.64.lpp./

IX nodaļa

Maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas sekas

 

163.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt IX nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“IX nodaļa

Juridisk ās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšana un sekas”

 

Atbalstīts

X nodaļa

Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšana un tās ierosināšanas sekas

 

 

 

 

56.pants. Personas, kuras var iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu

(1) Maksātnespējas procesa pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesā var iesniegt:

1) kreditors vai kreditori;

2) parādnieks;

3) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā norādītā persona.

(2) Maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt šajā likumā noteiktās personas šajā likumā noteiktajā kārtībā, izņemot šā likuma 2. panta ceturtajā daļā minēto gadījumu.

 

 

 

 

57.pants. Kreditora maksātnespējas procesa pieteikums

(1) Kreditors maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt, ja pastāv kāda no šā likuma 54.panta 1., 2. un 3.punktā minētajām maksātnespējas procesa pazīmēm. Šī pazīme norādāma maksātnespējas procesa pieteikumā.

(2) Kreditors maksātnespējas procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu.

(3) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 54.panta 1.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, kreditors pieteikumam pievieno pierādījumus par prasījuma pamatojumu un apmēru, kā arī tiesu izpildītāja izsniegtu dokumentu par neiespējamību izpildīt tiesas nolēmumu.

(4) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 54.panta 2.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, kreditors vai kreditori, kuru prasījumu apmērs atsevišķi vai kopā pārsniedz 1000 latus, pieteikumam pievieno pierādījumus par prasījuma apmēru, brīdinājuma kopiju, dokumentus par brīdinājuma izsniegšanu vai nosūtīšanu (kvīti par dokumenta nosūtīšanu ar sūtījuma satura apliecinājumu), kā arī pieteikumā apliecina, ka parādnieks nav cēlis iebildumus.

(5) Maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 54.panta 3.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei var iesniegt darbinieks, kuram ir vai ir bijušas darba tiesiskās attiecības ar parādnieku. Maksātnespējas procesa pieteikumā darbinieks norāda, par kādu laikposmu nav izmaksāta darba samaksa un kaitējuma atlīdzība, un pievieno darba devēja izsniegtu izziņu par darba samaksas un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, bet, ja darba devējs to nav izsniedzis, šo faktu norāda pieteikumā.

(6) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, kreditors pievieno dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

(7) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku, kreditors šajā pieteikumā norāda pamatojumu un pievieno apliecinošus dokumentus, ja tādi ir viņa rīcībā, minētās regulas 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai.

(8) Ja tiek iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu, kreditors nosūta šā procesa pieteikuma kopiju minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram.

 

 

 

 

58.pants. Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikums

(1) Parādnieka vārdā maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt pārvaldes institūcija vai personālsabiedrības biedri, kuriem ir pārstāvības tiesības, vai īpaši pilnvarota persona.

(2) Parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) visus parādnieka norēķinu kontus kredītiestādēs;

4) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

5)  vai maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi.

(3) Parādniekam ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no šā likuma 54.panta 3., 4. un 5.punktā minētajām maksātnespējas procesa pazīmēm. Šī pazīme norādāma maksātnespējas procesa pieteikumā.

(4) Parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno:

1) pārvaldes institūciju, revidentu (revīzijas institūciju locekļu) un prokūristu sarakstu, norādot vārdu, uzvārdu, adresi un citas ziņas, ar kuru palīdzību tie ir identificējami un sasniedzami;

2) kreditoru sarakstu, norādot kreditora nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, adresi, parāda summu, samaksas termiņu un saistību rašanās pamatu;

3) likumā noteiktajā kārtībā apstiprināto parādnieka pēdējo gada pārskatu;

4) parādnieka bilanci un bilances pielikumus (tajā skaitā parādnieka debitoru sarakstu, norādot parādnieka nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, adresi, parāda summu, samaksas termiņu un saistību rašanās pamatu). Parādnieka bilance un bilances pielikumi sastādāmi ne agrāk kā mēnesi pirms maksātnespējas procesa pieteikuma;

5) parādnieka valdījumā vai turējumā esošās trešajām personām piederošās mantas sarakstu;


6) pierādījumus pieteikumā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei;

7) pierādījumu tam, ka par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu ir paziņots komercsabiedrības dalībniekiem (biedriem), biedrības biedriem vai citiem juridiskās personas dibinātājiem vai dalībniekiem;

8) pierādījumus par pārstāvības tiesībām;

9) dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu;

10) apliecinājumu tam, ka maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi.

(5) Ja maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi, parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumam papildus šā panta otrajā daļā norādītajiem dokumentiem pievieno apliecinājumu. Apliecinājumā norāda:

1) pamatojumu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai un apliecinošus dokumentus, ja parādnieks iesniedz pieteikumu šādas procedūras uzsākšanai;

2) informāciju par vietu, kur atrodas parādnieka galveno interešu centrs, ja parādnieks iesniedz pieteikumu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai;

3) informāciju par vietu, kur atrodas parādnieka uzņēmums Padomes regulas Nr.1346/2000 2.panta "h" punkta izpratnē, ja parādniekam šāds uzņēmums pieder.

 

 

 

 

59.pants. Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikums likvidācijas procesā

(1) Parādnieka vārdā maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz likvidators atbilstoši šā likuma 54.panta 5.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei.

(2) Uz likvidatora maksātnespējas procesa pieteikumu attiecināmi šā likuma 58.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi.

 

 

 

 

60.pants. Padomes regulā minētās personas maksātnespējas procesa pieteikums

(1) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā minētā persona iesniedz tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, lai pret parādnieku ierosinātu šīs regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru.

(2) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā minētā persona maksātnespējas procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;


4) tās tiesas nosaukumu, kura pret parādnieku uzsākusi Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, tiesas nolēmuma pieņemšanas un spēkā stāšanās datumu;

5) pamatojumu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai pret parādnieku;

6) informāciju par to, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī (turpmāk – dalībvalsts) pret parādnieku ir uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

(3) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā minētā persona maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno:

1) pienācīgi apliecinātu tiesas nolēmuma norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku;

2) pienācīgi apliecinātu tiesas nolēmuma vai cita apliecinājuma norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā par likvidatora iecelšanu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā;

3) dokumentus, kas apliecina, ka konkrētajā vietā Latvijā atrodas parād­niekam piederošs uzņēmums Padomes regulas Nr.1346/2000 2.panta "h" punkta izpratnē;

4) dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

 

 

 

 

61.pants. Ierobežojumi maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai

(1) Maksātnespējas procesa pieteikumu nedrīkst iesniegt nodrošinātais kreditors.

(2) Ja prasījums nav nodrošināts pilnībā, nodrošinātais kreditors maksāt­nespējas procesa pieteikumu var iesniegt tikai nenodrošinātās prasījuma daļas apmērā.

(3) Nenodrošinātais kreditors nedrīkst iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja attiecībā uz parādnieku ir ierosināts vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process.

 

 

 

 

62.pants. Aizliegums grozīt maksātnes pējas procesa pieteikuma priekšmetu un atsaukt maksātnespējas procesa pieteikumu

(1) Maksātnespējas procesa lietās nav pieļaujama maksātnespējas procesa pieteikuma priekšmeta grozīšana.

(2) Maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējs nav tiesīgs atsaukt šo pieteikumu.

 

55.pants. Kreditora un parādnieka rīcības ierobežojumi maksātnespējas procesā

(1) Parādniekam pēc maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas ir aizliegts veikt darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoru kopumam.

(2) Līdz ar maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu kreditoram ir aizliegts veikt jebkādas individuālas darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoru kopumam.

(3) Mantiskās tiesības, kas radušās kreditoram vai trešajai personai šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto darbību rezultātā, atzīstamas par spēkā neesošām.

.

 

 

63.pants. Kreditora un parādnieka rīcības ierobežojumi maksātnespējas procesā

(1) Parādniekam pēc maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas ir aizliegts veikt darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoru kopumam.

(2) Līdz ar maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu kreditoram ir aizliegts veikt jebkādas individuālas darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoru kopumam.

(3) Mantiskās tiesības, kas radušās kreditoram vai trešajai personai šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto darbību rezultātā, atzīstamas par spēkā neesošām.

56.pants. Administratora darbības līdz lietas izskatīšanai

(1) Pēc iecelšanas un līdz lietas izskatīšanai tiesā administrators veic šādas darbības:

1) pieņem lēmumu par parādnieka pārstāvja vai pārstāvju noteikšanu maksātnespējas procesa lietā, iesniedz šo lēmumu tiesā un nosūta parādnieka pārstāvim vai pārstāvjiem;

2) apzina un novērtē parādnieka aktīvus, saistības un saimniecisko darbību;

3) sagatavo un iesniedz tiesā administratora pārskatu par parādnieka stāvokli.

(2) Administrators pārskatā tiesai par parādnieka stāvokli norāda šādu informāciju:

1) parādnieka norēķinu kontos un kasē esošo naudas līdzekļu apmērs;

2) parādnieka pamatlīdzekļu, apgrozāmo līdzekļu un citas mantas saraksts un bilances vērtība;

3) parādnieka mantas saraksts, arī finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti, kas, pamatojoties uz finanšu nodrošinājuma līgumu, izmantoti par nodrošinā­jumu finanšu saistību izpildei;

4) parādnieka mantas saraksts, kura atrodas citā dalībvalstī, un to nodrošināto un nenodrošināto kreditoru saraksts, kuru pastāvīgā dzīvesvieta (domicils) vai juridiskā adrese atrodas citā dalībvalstī, kā arī sagatavo atzinumu par to, vai pret parādnieku uzsākama Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, un iesniedz minētos sarakstus un atzinumu tiesā;

5) parādnieka valdījumā vai turējumā esošās trešajām personām piederošas mantas saraksts;

6) parādnieka debitoru un kreditoru saraksti pēc parādnieka grāmatvedībā esošajiem datiem;


7) administratora atzinums par parādnieka maksātnespējas procesa pazīmju esību, to atbilstību maksātnespējas pieteikumam, kā arī par to, vai parādnieka aktīvi sedz tā parādsaistības;

8) citas ziņas, kas attiecināmas uz parādnieku un nepieciešamas maksātnespējas lietas izskatīšanai tiesā.

(3) Ja administratora pārskatā norādāmās ziņas nav iegūtas, administrators to atspoguļo pārskatā, norādot attiecīgos objektīvos iemeslus.

(4) Pēc iecelšanas un līdz lietas izskatīšanai tiesā administratoram ir šajā likumā noteiktās administratora vispārīgās tiesības tiktāl, ciktāl tās atbilst administratora pienākumu izpildes nodrošināšanai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

164.

 

 

 

 

165.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

166.

 

 

 

 

167.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt līdzšinējā 56. panta otrās daļas ievaddaļā vārdu “tiesai”.

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 56.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Administrators pārskatā par parādnieka stāvokli sniedz šādas ziņas:”

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt līdzšinējā 56. panta otrās daļas 4. punktā vārdus “pastāvīgā dzīvesvieta (domicils)” ar vārdu “dzīvesvieta”.

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt līdzšinējā 56. panta otrās daļas 4. punktā vārdus “un iesniedz minētos sarakstus un atzinumu tiesā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.165

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

64.pants. Administratora darbības līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai

(1) Pēc iecelšanas un līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai tiesā administrators veic šādas darbības:

1) pieņem lēmumu par parādnieka pārstāvja vai pārstāvju noteikšanu maksātnespējas procesa lietā, iesniedz šo lēmumu tiesā un nosūta parādnieka pārstāvim vai pārstāvjiem;

2) apzina un novērtē parādnieka aktīvus, saistības un saimniecisko darbību;

3) sagatavo un iesniedz tiesā savu pārskatu par parādnieka stāvokli.

(2) Administrators pārskatā par parādnieka stāvokli sniedz šādas ziņas:

1) parādnieka norēķinu kontos un kasē esošo naudas līdzekļu apmērs;

2) parādnieka pamatlīdzekļu, apgrozāmo līdzekļu un citas mantas saraksts un bilances vērtība;

3) parādnieka mantas saraksts, arī finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti, kas, pamatojoties uz finanšu nodrošinājuma līgumu, izmantoti par nodrošinājumu finanšu saistību izpildei;

4) tās parādnieka mantas saraksts, kura atrodas citā dalībvalstī, un to nodrošināto un nenodrošināto kreditoru saraksts, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese atrodas citā dalībvalstī, kā arī sagatavo atzinumu par to, vai pret parādnieku uzsākama Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra;

5) parādnieka valdījumā vai turējumā esošās trešajām personām piederošās mantas saraksts;

6) parādnieka debitoru un kreditoru saraksti pēc parādnieka grāmatvedībā esošajiem datiem;


7) administratora atzinums par parādnieka maksātnespējas procesa pazīmju esamību, to atbilstību maksātnespējas procesa pieteikumam, kā arī par to, vai parādnieka aktīvi sedz viņa parādsaistības;

8) citas ziņas, kas attiecināmas uz parādnieku un ir nepieciešamas maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai tiesā.

(3) Ja administratora pārskatā norādāmās ziņas nav iegūtas, administrators to atspoguļo pārskatā, minot attiecīgos objektīvos iemeslus.

(4) Pēc iecelšanas un līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai tiesā administratoram ir šajā likumā noteiktās administratora vispārīgās tiesības tiktāl, ciktāl tās atbilst viņa pienākumu izpildes nodrošināšanai.

57.pants. Maksātnespējas procesa lietas publicitāte

Maksātnespējas administrācija ieraksta maksātnespējas reģistrā šādas ziņas par parādnieka maksātnespējas procesa lietu:

1) parādnieka firma;

2) parādnieka reģistrācijas numurs;

3) parādnieka juridiskā adrese;

4) maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas datums;

5) maksātnespējas procesa lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds, sertifikāta numurs;

6) Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un citi saziņas līdzekļi;

7) maksātnespējas procesa pasludināšanas datums;

8) kreditoru pieteikšanās termiņš;

9) kreditoru sapulces datums, laiks un norises vieta;

10) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums un tā pieņemšanas datums;

11) maksātnespējas procedūras veids (saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu);

12) parādnieka mantas izsoles datums, laiks, vieta, izsolāmās mantas veids (kustamā vai nekustamā manta);

13) maksātnespējas procesa izbeigšanas pamatojums un datums;

14) ieraksta izdarīšanas datums.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

168.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 57.panta 6.punktā vārdus „citi saziņas līdzekļi” ar vārdiem „cita kontaktinformācija”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

65.pants. Maksātnespējas procesa lietas publicitāte

Maksātnespējas administrācija ieraksta maksātnespējas reģistrā šādas ziņas par parādnieka maksātnespējas procesa lietu:

1) parādnieka firma;

2) parādnieka reģistrācijas numurs;

3) parādnieka juridiskā adrese;

4) maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas datums;

5) maksātnespējas procesa lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds, sertifikāta numurs;

6) Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un cita kontaktinformācija;

7) maksātnespējas procesa pasludināšanas datums;

8) kreditoru pieteikšanās termiņš;

9) kreditoru sapulces datums, laiks un vieta;

10) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums un tā pieņemšanas datums;

11) maksātnespējas procedūras veids (saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu);

12) parādnieka mantas izsoles datums, laiks, vieta, izsolāmās mantas veids (kustamā vai nekustamā manta);

13) maksātnespējas procesa izbeigšanas pamatojums un datums;

14) ieraksta izdarīšanas datums.

 

X nodaļa

Parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

169.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt X nodaļas nosaukumā vārdu “Parādnieka” ar vārdiem “Juridiskās personas”.

 

Atbalstīts

XI nodaļa

Juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

58.pants. Maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

(1) Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas:

1) parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešo personu mantu, un šīs tiesības iegūst administrators;


2) parādnieka pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta, un parādnieka pārvaldīšanu veic administrators;

3) apstājas nokavējuma naudas pieaugums arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods, un procentu pieaugums prasījumiem (nodokļu prasījumiem tiek pārtraukta arī pamatparāda palielinājuma naudas aprēķināšana).

(2) Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts parādnieka maksātnespējas process, ir pamats tiesvedības apturēšanai civillietās, kas ierosinātas pret parādnieku, un spriedumu izpildes lietvedības izbeigšanai lietās par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu. Izsludinātās parādnieka mantas izsoles tiek atceltas, bet, ja izsole ir notikusi, iegūtie naudas līdzekļi tiek nodoti administratoram viņa norādītajā parādnieka kontā.

(3) Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš ir iestājies maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

 

170.

 

 

 

 

 

 

171.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 58. pantā vārdus “parādnieka maksātnespējas process” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “maksātnespējas process” (attiecīgajā locījumā).

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 58.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods) (nodokļu prasījumiem tiek apturēta nokavējuma naudas aprēķināšana, kas noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu).”

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

66.pants. Maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

(1) Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas:

1) parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, un šīs tiesības iegūst administrators;


2) parādnieka pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta, un parādnieka pārvaldīšanu veic administrators;

3) apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods) (nodokļu prasījumiem tiek apturēta nokavējuma naudas aprēķināšana, kas noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu).

(2) Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts maksātnespējas process, ir pamats tiesvedības apturēšanai civillietās, kas ierosinātas pret parādnieku, un spriedumu izpildes lietvedības izbeigšanai lietās par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu. Izsludinātās parādnieka mantas izsoles tiek atceltas, bet, ja izsole ir notikusi, iegūtie naudas līdzekļi tiek nodoti administratoram viņa norādītajā parādnieka kontā.

(3) Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš ir iestājies maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

59.pants. Administratora pilnvaras pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Administrators lemj par parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanu pilnā vai ierobežotā apjomā, ja šīs darbības turpināšana ir ekonomiski pamatota, vai tās izbeigšanu.

(2) Administratoram pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludinā­šanas ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības un pienākumi.

(3) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un tajā iesaistītais likvidators darbojas Latvijā, neuzsākot Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators nodrošina iesniegšanai attiecīgajām maksātnespējas procesā kompetentajām personām un institūcijām pienācīgi apliecinātu nolēmuma norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu un likvidatora iecelšanu.

 

172.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 59. pantā vārdus “parādnieka maksātnespējas procesa” ar vārdiem “maksātnespējas procesa”.

 

 

Atbalstīts

67.pants. Administratora pilnvaras pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Administrators lemj par parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanu pilnā vai ierobežotā apjomā, ja šīs darbības turpināšana ir ekonomiski pamatota, vai tās izbeigšanu.

(2) Administratoram pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības un pienākumi.

(3) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un tajā iesaistītais likvidators darbojas Latvijā, neuzsākot šīs regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, tās 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators nodrošina iesniegšanai attiecīgajām maksātnespējas procesā kompetentajām personām un institūcijām pienācīgi apliecinātu nolēmuma norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā par maksātnespējas procesa pasludināšanu un likvidatora iecelšanu.

60.pants. Administratora darbības pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators veic šādas darbības:

1) triju darbdienu laikā pēc attiecīga tiesas sprieduma saņemšanas iesniedz ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā tiesas sprieduma norakstu par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu;

2) triju darbdienu laikā pēc attiecīga tiesas nolēmuma saņemšanas iesniedz attiecīgajiem publiskajiem reģistriem tiesas nolēmumu par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu un tiesas nolēmumu par administratora iecelšanu un nostiprina paraksta tiesības parādnieka pārstāvībai;


3) nekavējoties uzsāk parādnieka mantas un dokumentu pilnu revīziju;

4) sastāda tās parādnieka mantas sarakstu, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi;

5) pieņem, reģistrē un pārbauda kreditoru prasījumus;

6) nekavējoties ņem pārvaldījumā visu parādnieka mantu, kā arī trešajām personām piederošo mantu, kas atrodas parādnieka valdījumā vai turējumā;

7) sniedz kreditoru sapulcei atzinumu par parādnieka maksātnespējas procesa cēloņiem;

8) sniedz kreditoru sapulcei savas darbības pārskatu;

9) sniedz kreditoru sapulcei priekšlikumu par parādnieka maksātnespējas procesa iespējamiem finansēšanas avotiem;

10) regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā rakstiski informē finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, zināmos kreditorus par maksātnespējas procesa norisi, nosūtot individuālu paziņojumu tiem kreditoriem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta (domicils) vai juridiskā adrese atrodas ārvalstīs, kā arī nosūtot paziņojumu Maksātnespējas administrācijai;

11) iesniedz tiesai pieteikumu par mantas atbrīvošanu no apķīlājuma un tās nodošanu administratoram;

12) triju darbdienu laikā no maksātnespējas stāvokļa risinājuma spēkā stāšanās brīža iesniedz maksātnespējas reģistrā ieraksta izdarīšanai pieteikumu par maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu;

13) atgūst debitoru parādus un veic tiesiskas darbības citas parādnieka mantas atgūšanai.

(2) Administratora pienākums ir normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā vērsties Maksātnespējas administrācijā ar pieteikumu par darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem.

(3) Administrators Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz Maksāt­nespējas administrācijai ziņas un dokumentus par maksātnespējas procesa gaitu.

(4) Administratoram ir pienākums izvērtēt un celt tiesā prasības pret juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem, kapitālsabiedrības dalībnie­kiem par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību, kā arī pret personālsabiedrības personīgi atbildīgajiem biedriem sakarā ar viņu pienākumu ar savu mantu atbildēt par sabiedrības saistībām.

(5) Administratoram ir pienākums pieprasīt, lai parādnieka dalībnieki izpilda savas saistības attiecībā uz parādnieka pamatkapitālu vai citu mantu, un iesniegt tiesā prasības par šādu saistību izpildi.

(6) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, Padomes regulas Nr.1346/2000 22.panta 2.punktā norādītā persona, veicot Latvijā darbības, kas saistītas ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu, informē attiecīgos publiskos reģistrus par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku. Informācijai pievieno pienācīgi apliecinātu nolēmuma norakstu par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku un Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora iecelšanu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā.

(7) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un parādniekam Latvijā pieder uzņēmums Padomes regulas Nr.1346/2000 2.panta "h" punkta izpratnē, Padomes regulas Nr.1346/2000 21.panta 2.punktā norādītā persona triju darba dienu laikā no brīža, kad Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators uzsācis darbības, kas saistītas ar parādnieka uzņēmuma mantas atgūšanu un atsavināšanu, iesniedz ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesu. Pieteikumā norāda parādnieka firmu, reģistrācijas numuru, tiesas nosaukumu un nolēmuma pieņemšanas dienu, Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un tālruņa numuru, kā arī paskaidrojumu, ka pret parādnieku uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, un to, kādas dalībvalsts tiesību akti piemērojami maksātnespējas procedūru sākšanai, izpildei un izbeigšanai.

(8) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, Padomes regulas Nr.1346/2000 21.panta 1.punktā norādītajai personai, veicot darbības, kas saistītas ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu Latvijā, ir tiesības iesniegt pieteikumu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā, norādot šā panta septītajā daļā minēto informāciju.

(9) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators triju darbdienu laikā pēc parādnieka maksātnespējas pasludināšanas nosūta kreditoriem (kuru pastāvīgā dzīvesvieta (domicils) vai juridiskā adrese ir citā dalībvalstī) paziņojumu par parādnieka maksātnespēju un kreditoru prasījumu iesniegšanu saskaņā ar Padomes regulā Nr.1346/2000 noteikto kārtību. Paziņojumā papildus norāda parādnieka firmu, reģistrācijas numuru, tiesas nosaukumu un sprieduma pasludināšanas dienu, administratora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un tālruņa numuru, pret parādnieku uzsāktās maksātnespējas procedūras veidu saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu, dalībvalsti, kuras tiesību akti piemērojami maksātnespējas procedūru sākšanai, izpildei un izbeigšanai, kā arī paskaidrojumu, ka kreditora pieteikumā jānorāda informācija par to, vai prasījums ir nodrošināts ar lietu tiesībām.

(10) Ja Latvijā pret parādnieku uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators sadarbojas ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistīto likvidatoru, pēc likvidatora pieprasījuma sniedz maksāt­nespējas procesa administrēšanai nepieciešamo informāciju, arī informāciju par parādnieka mantu, kas atrodas Latvijā, plānotajām vai veicamajām darbībām mantas atgūšanai un atsavināšanai, iesniegtajiem kreditoru prasījumiem, atzītajiem un neatzītajiem kreditoru prasījumiem un sūdzībām sakarā ar prasīju­miem, kreditoru grupēšanu, apmierinātajiem kreditoru prasījumiem, kreditoru sapulcēm, Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksāt­nespējas procedūras norisi, risinājumiem un pasākumiem, mantas sadali un naudas pārpalikumu.

(11) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators seko līdzi Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras norisei, kas uzsākta citā dalībvalstī pret parādnieku, un, ja nepiecie­šams, pieprasa informāciju no Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora, informē likvidatoru par citām pret parādnieku uzsāktajām Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktajām maksātnespējas procedūrām un šo procedūru norises būtiskajiem aspektiem.

 

173.

 

 

 

 

174.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

175.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

176.

 

 

 

 

 

 

177.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

178.

 

 

 

 

 

 

 

179.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180.

 

 

 

181.

 

 

 

182.

 

 

 

183.

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 60. pantā vārdus “parādnieka maksātnespējas procesa” ar vārdiem “maksātnespējas procesa”.

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 60. panta pirmajā daļā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem “piecu dienu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 60.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus „mantas un dokumentu pilnu revīziju” ar vārdiem „dokumentu un mantas pilnu inventarizāciju”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 60. panta pirmās daļas 10. punktā vārdus “regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā rakstiski informē” ar vārdiem “vismaz reizi gadā rakstveidā informē”.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 60. panta pirmās daļas 10. punktā vārdus “pastāvīgā dzīvesvieta (domicils)” ar vārdu “dzīvesvieta”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 60. panta septītās daļas 1. teikumā vārdus “triju darba dienu” ar vārdiem “piecu dienu”.

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt 60. panta septītās daļas 1. teikumu ar tekstu šādā redakcijā:

“kurā norāda:

1) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru;

2) tiesas nosaukumu un nolēmuma pieņemšanas dienu;

3) Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un tālruņa numuru;

4) paskaidrojumu, ka pret parādnieku uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra;

5) dalībvalsti, kuras normatīvie akti piemērojami maksātnespējas procedūru sākšanai, izpildei un izbeigšanai.”;

Vienlaikus izslēgt 2. teikumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 60. panta devītās daļas 1. teikumā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem “triju dienu”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 60. panta devītās daļas 1. teikumā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem “piecu dienu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 60. panta devītās daļas 1. teikumā vārdus “pastāvīgā dzīvesvieta (domicils)” ar vārdu “dzīvesvieta”.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt 60. panta devītās daļas 1. teikumu ar tekstu šādā redakcijā:

“kurā papildus norāda:

1) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru;

2) tiesas nosaukumu un sprieduma pasludināšanas dienu;

3) administratora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un tālruņa numuru,

4) uzsāktās maksātnespējas procedūras veidu saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3. panta 1. vai 2.punktu;

5) dalībvalsti, kuras normatīvie akti piemērojami maksātnespējas procedūru sākšanai, izpildei un izbeigšanai;

6) paskaidrojumu, ka kreditora pieteikumā norādāma informācija par to, vai prasījums ir nodrošināts ar lietu tiesībām.”;

Vienlaikus izslēgt 2. teikumu.

 

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

68.pants. Administratora darbības pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators veic šādas darbības:

1) piecu dienu laikā pēc attiecīgā tiesas sprieduma saņemšanas iesniedz Maksātnespējas administrācijai ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā tiesas sprieduma par maksātnespējas procesa pasludināšanu norakstu;

2) piecu dienu laikā pēc attiecīgā tiesas nolēmuma saņemšanas iesniedz attiecīgajiem publiskajiem reģistriem tiesas nolēmumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu un tiesas nolēmumu par administratora iecelšanu un nostiprina paraksta tiesības parādnieka pārstāvībai;


3) nekavējoties uzsāk parādnieka dokumentu un mantas pilnu inventarizāciju;

4) sastāda tās parādnieka mantas sarakstu, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi;

5) pieņem, reģistrē un pārbauda kreditoru prasījumus;

6) nekavējoties ņem savā pārvaldījumā visu parādnieka mantu, kā arī parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;

7) sniedz kreditoru sapulcei atzinumu par maksātnespējas procesa cēloņiem;

8) sniedz kreditoru sapulcei savas darbības pārskatu;

9) sniedz kreditoru sapulcei priekšlikumu par maksātnespējas procesa iespējamiem finansēšanas avotiem;

10) vismaz reizi gadā rakstveidā informē finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, zināmos kreditorus par maksātnespējas procesa norisi, nosūtot individuālu paziņojumu tiem kreditoriem, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese atrodas ārvalstīs, kā arī nosūtot paziņojumu Maksātnespējas administrācijai;

11) iesniedz tiesai pieteikumu par mantas atbrīvošanu no apķīlājum a un tās nodošanu administratoram;

12) piecu dienu laikā no maksātnespējas stāvokļa risinājuma spēkā stāšanās dienas iesniedz Maksātnespējas administrācijai ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā pieteikumu par maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu;

13) atgūst debitoru parādus un veic tiesiskas darbības citas parādnieka mantas atgūšanai.

(2) Administratora pienākums ir normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā vērsties Maksātnespējas administrācijā ar pieteikumu par darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem.

(3) Administrators Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz Maksātnespējas administrācijai ziņas un dokumentus par maksātnespējas procesa gaitu.

(4) Administratoram ir pienākums izvērtēt un celt tiesā prasības pret juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību, kā arī pret personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem sakarā ar viņu pienākumu ar savu mantu atbildēt par personālsabiedrības saistībām.

(5) Administratoram ir pienākums pieprasīt, lai parādnieka dalībnieki izpilda savas saistības attiecībā uz parādnieka pamatkapitālu vai citu mantu, un iesniegt tiesā prasības par šādu saistību izpildi.

(6) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, šīs regulas 22.panta 2.punktā minētā persona, veicot Latvijā darbības, kas saistītas ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu, informē attiecīgos publiskos reģistrus par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku. Informācijai pievieno pienācīgi apliecinātu nolēmuma par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku norakstu un Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora iecelšanu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā.

(7) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un parādniekam Latvijā pieder uzņēmums šīs regulas 2.panta "h" punkta izpratnē, Padomes regulas Nr.1346/2000 21.panta 2.punktā minētā persona piecu dienu laikā no dienas, kad šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators uzsācis darbības, kas saistītas ar parādnieka uzņēmuma mantas atgūšanu un atsavināšanu, iesniedz Maksātnespējas administrācijai ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesu, kurā norāda:

1) parādnieka firmu un reģistrācijas numuru;

2) tiesas nosaukumu un nolēmuma pieņemšanas dienu;

3) Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un tālruņa numuru;

4) faktu, ka pret parādnieku uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra;

5) dalībvalsti, kuras normatīvie akti piemērojami maksātnespējas procedūru sākšanai, izpildei un izbeigšanai.

(8) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, šīs regulas 21.panta 1.punktā minētajai personai, veicot darbības, kas saistītas ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu Latvijā, ir tiesības iesniegt Maksātnespējas administrācijai pieteikumu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā, norādot šā panta septītajā daļā minēto informāciju.

(9) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators piecu dienu laikā pēc parādnieka maksātnespējas pasludināšanas nosūta kreditoriem, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, paziņojumu par parādnieka maksātnespēju un kreditoru prasījumu iesniegšanu saskaņā ar minētajā regulā noteikto kārtību, kurā papildus norāda:

1) parādnieka firmu un reģistrācijas numuru;

2) tiesas nosaukumu un sprieduma pasludināšanas dienu;

3) administratora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un tālruņa numuru;

4) uzsāktās maksātnespējas procedūras veidu saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3. panta 1. vai 2.punktu;

5) dalībvalsti, kuras normatīvie akti piemērojami maksātnespējas procedūru sākšanai, izpildei un izbeigšanai;

6) uz to, ka kreditora pieteikumā iekļaujama informācija par to, vai prasījums ir nodrošināts ar lietu tiesībām.

(10) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators sadarbojas ar šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistīto likvidatoru, pēc likvidatora pieprasījuma sniedz maksāt­nespējas procesa administrēšanai nepieciešamo informāciju, arī informāciju par parādnieka mantu, kas atrodas Latvijā, par plānotajām vai veicamajām darbībām mantas atgūšanai un atsavināšanai, par iesniegtajiem kreditoru prasījumiem, atzītajiem un neatzītajiem kreditoru prasījumiem un sūdzībām sakarā ar prasīju­miem, par kreditoru grupēšanu, apmierinātajiem kreditoru prasījumiem, kreditoru sapulcēm, par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras norisi, risinājumiem un pasākumiem, mantas sadali un naudas pārpalikumu.

(11) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators seko līdzi šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktās citā dalībvalstī pret parādnieku uzsāktās maksātnespējas procedūras norisei un, ja nepieciešams, pieprasa informāciju no minētās regulas 3.panta 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora, informē likvidatoru par citām pret parādnieku uzsāktajām šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktajām maksātnespējas procedūrām un šo procedūru norises būtiskajiem aspektiem.

61.pants. Administratora tiesības pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas

Administratoram pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas papildus šajā likumā noteiktajām vispārīgajām administratora tiesībām ir šādas tiesības:

1) atsavināt parādnieka mantu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

2) likvidēt parādnieka filiāles vai pārstāvniecības;

3) nodot tiesai izskatīšanai jebkuru parādnieka prasījumu;

4) pārstāvēt parādnieku;

5) apdrošināt parādnieka darījumus un parādnieka īpašumā esošo mantu;

6) bez īpaša pilnvarojuma sastādīt un parakstīt parādnieka vārdā jebkuru dokumentu;

7) iecelt amatpersonas parādnieka pārvaldes darba veikšanai un noteikt to kompetenci, pieņemt darbā un atlaist no darba darbiniekus, arī tos, kuri pieņemti darbā pirms maksātnespējas lietas ierosināšanas;

8) segt maksātnespējas procesa izmaksas;

9) iznomāt (izīrēt) jebkuru parādnieka mantu, kā arī nomāt (īrēt) jebkuru mantu, ja tas ir kreditoru kopuma interesēs;

10) ar trīs ceturtdaļu balsstiesīgo kreditoru piekrišanu atteikties no jebkura prasījuma vai slēgt jebkuru izlīgumu parādnieka vārdā attiecībā uz parādnieka prasījumiem pret trešajām personām;

11) iesniegt pieteikumu par jebkuras tās trešās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu, kurai ir parādu saistības pret parādnieku, un pārstāvēt parādnieka prasījumus, ja uz šā pieteikuma pamata tiek ierosināta lieta;

12) mainīt parādnieka reģistrēto juridisko adresi;

13) pieprasīt kreditoram iesniegt noteiktā kārtībā apliecinātu kreditora prasījuma un to pamatojošo dokumentu tulkojumu valsts valodā.

 

184.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

185.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 61. pantā vārdus “parādnieka maksātnespējas procesa” ar vārdiem “maksātnespējas procesa”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumprojekta 61.pantu ar 14.punktu šādā redakcijā:

„14) ja nepieciešams, pieaicināt speciālistus, lai nodrošinātu efektīvu un likumīgu maksātnespējas procesu, un ar kreditoru sapulces piekrišanu segt ar to saistītās izmaksas no parādnieka vai citiem maksātnespējas procesa līdzekļiem.”

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts,

redakcionāli

precizējot

 

 

 

 

 

69.pants. Administratora tiesības pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas

Administratoram pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas papildus šajā likumā noteiktajām vispārīgajām administratora tiesībām ir šādas tiesības:

1) atsavināt parādnieka mantu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

2) likvidēt parādnieka filiāles vai pārstāvniecības;

3) nodot tiesai izskatīšanai jebkuru parādnieka prasījumu;

4) pārstāvēt parādnieku;

5) apdrošināt parādnieka darījumus un parādnieka īpašumā esošo mantu;

6) bez īpaša pilnvarojuma sastādīt un parakstīt parādnieka vārdā jebkuru dokumentu;

7) iecelt amatpersonas parādnieka pārvaldes darba veikšanai un noteikt to kompetenci, pieņemt darbā un atlaist no darba darbiniekus, arī tos, kuri pieņemti darbā pirms maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas;

8) segt maksātnespējas procesa izmaksas;

9) iznomāt (izīrēt) jebkuru parādnieka mantu, kā arī nomāt (īrēt) jebkuru mantu, ja tas ir kreditoru kopuma interesēs;

10) ar triju ceturtdaļu balsstiesīgo kreditoru piekrišanu atteikties no jebkura prasījuma vai slēgt jebkuru izlīgumu parādnieka vārdā attiecībā uz parādnieka prasījumiem pret trešajām personām;

11) iesniegt pieteikumu par jebkuras tās trešās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu, kurai ir parādsaistības pret parādnieku, un pārstāvēt parādnieka prasījumus, ja uz šā pieteikuma pamata tiek ierosināta lieta;

12) mainīt parādnieka reģistrēto juridisko adresi;

13) pieprasīt, lai kreditors iesniedz noteiktā kārtībā apliecinātu sava prasījuma un to pamatojošo dokumentu tulkojumu valsts valodā;

14) pieaicināt speciālistus, lai nodrošinātu efektīvu un likumīgu maksātnespējas procesu, un ar kreditoru sapulces piekrišanu segt ar to saistītās izmaksas no parādnieka vai citiem maksātnespējas procesa līdzekļiem.

XI nodaļa

Parādnieka pārstāvji un ieinteresētās personas attiecībā pret parādnieku

 

 

 

XII nodaļa

Parādnieka pārstāvji un ieinteresētās personas attiecībā pret parādnieku

62.pants. Parādnieka pārstāvis

(1) Administrators nosaka parādnieka pārstāvi, kura piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta. Administrators parādnieka pārstāvi ieceļ atbilstoši šādai secībai:

1) izpildinstitūcijas loceklis, kurš ir tiesīgs pārstāvēt parādnieku atsevišķi;

2) citi izpildinstitūcijas locekļi;

3) pārraudzības institūcijas vadītājs;

4) citi pārraudzības institūciju locekļi;

5) dalībnieks (akcionārs), kuram ir lielākais balsu skaits.

(2) Par parādnieka pārstāvi personālsabiedrībās nosakāms biedrs, kuram ir pārstāvības tiesības, bet, ja tāda nav, tad biedrs, kuram ir lietvedības tiesības.

(3) Administrators var noteikt par parādnieka pārstāvi citu personu, ja šī persona var sniegt šajā likumā noteiktās ziņas par parādnieku un tā darbību un šajā pantā noteiktās personas objektīvu iemeslu dēļ nespēj sniegt minētās ziņas.

(4) Ja parādnieka pārstāvis objektīvu apstākļu dēļ nespēj pildīt savus pienākumus, par parādnieka pārstāvi nosakāma cita šajā pantā noteiktā persona.

(5) Lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu administrators nekavējoties nosūta tiesai.

(6) Administrators var nepieņemt lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu, ja parādnieka pārstāvis ir miris un nav iespējams noteikt citu parādnieka pārstāvi.

 

 

 

70.pants. Parādnieka pārstāvis

(1) Administrators nosaka parādnieka pārstāvi, kura piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta, atbilstoši šādai secībai:

1) izpildinstitūcijas loceklis, kurš ir tiesīgs pārstāvēt parādnieku atsevišķi;

2) citi izpildinstitūcijas locekļi;

3) pārraudzības institūcijas vadītājs;

4) citi pārraudzības institūciju locekļi;

5) dalībnieks (akcionārs), kuram ir lielākais balsu skaits.

(2) Par parādnieka pārstāvi personālsabiedrībās nosakāms tas biedrs, kuram ir pārstāvības tiesības, bet, ja tāda nav, tad biedrs, kuram ir lietvedības tiesības.

(3) Administrators var noteikt par parādnieka pārstāvi citu personu, ja tā var sniegt šajā likumā noteiktās ziņas par parādnieku un viņa darbību un šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās personas objektīvu iemeslu dēļ nespēj sniegt minētās ziņas.

(4) Ja parādnieka pārstāvis objektīvu apstākļu dēļ nespēj pildīt savus pienākumus, par parādnieka pārstāvi nosakāma cita šajā pantā noteiktā persona.

(5) Lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu administrators nekavējoties nosūta tiesai.

(6) Administrators var nepieņemt lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu, ja parādnieka pārstāvis ir miris un nav iespējams noteikt citu parādnieka pārstāvi.

63.pants. Parādnieka pārstāvja tiesības

Parādnieka pārstāvim ir šādas tiesības:

1) iepazīties ar pieteiktajiem kreditoru prasījumiem un izteikt administratoram iebildumus par tiem;

2) pieprasīt un saņemt ziņas par parādnieka mantas pārdošanu;

3) piedalīties kreditoru sapulcē un iepazīties ar kreditoru sapulces protokolu;

4) pieprasīt administratoram sasaukt kreditoru sapulci šajā likumā noteiktajā kārtībā;

5) izstrādāt sanācijas plānu;

6) šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzību par kreditoru sapulces vai administratora lēmumu vai celt prasību tiesā.

 

 

 

71.pants. Parādnieka pārstāvja tiesības

Parādnieka pārstāvim ir šādas tiesības:

1) iepazīties ar pieteiktajiem kreditoru prasījumiem un izteikt administratoram iebildumus par tiem;

2) pieprasīt un saņemt ziņas par parādnieka mantas pārdošanu;

3) piedalīties kreditoru sapulcē un iepazīties ar kreditoru sapulces protokolu;

4) pieprasīt, lai administrators sasauc kreditoru sapulci šajā likumā noteiktajā kārtībā;

5) izstrādāt sanācijas plānu;

6) šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzību par kreditoru sapulces vai administratora lēmumu vai celt prasību tiesā.

64.pants. Parādnieka pārstāvja pienākumi

(1) Parādnieka pārstāvja pienākums ir ierasties uz visām kreditoru sapulcēm un tiesas sēdēm, par kurām tam ir paziņots, kā arī sniegt viņa rīcībā esošās ziņas par parādnieku.

(2) Parādnieka pārstāvim ar pieņemšanas un nodošanas aktu ir jānodod administratoram visi parādnieka organizatoriskie, rīkojuma, izziņu un pārskatu, sarakstes, personāla un grāmatvedības dokumenti, kā arī parādnieka zīmogs un spiedogs 10 darbdienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas. Parādnieka pārstāvja pienākums ir sagatavot nododamās parādnieka mantas un dokumentu detalizētu sarakstu.

(3) Ja parādnieka pārstāvis maksātnespējas procesa laikā maina dzīves­vietu, tā pienākums ir nekavējoties paziņot administratoram un tiesai jaunās dzīvesvietas adresi.

 

 

 

 

186.

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 64. panta otrajā daļā vārdus “pārstāvim ar pieņemšanas un nodošanas aktu ir jānodod administratoram visi parādnieka organizatoriskie, rīkojuma, izziņu un pārskatu, sarakstes, personāla un grāmatvedības dokumenti, kā arī parādnieka zīmogs un spiedogs 10 darbdienu laikā” ar vārdiem “pārstāvis ar pieņemšanas un nodošanas aktu nodod administratoram visus parādnieka organizatoriskos, rīkojuma, izziņu un pārskatu, sarakstes, personāla un grāmatvedības dokumentus, kā arī parādnieka zīmogu un spiedogu 10 dienu laikā”.

 

 

 

 

 

Atbalstīts

72.pants. Parādnieka pārstāvja pienākumi

(1) Parādnieka pārstāvja pienākums ir ierasties uz visām kreditoru sapulcēm un tiesas sēdēm, par kurām viņam ir paziņots, kā arī sniegt savā rīcībā esošās ziņas par parādnieku.

(2) Parādnieka pārstāvis ar pieņemšanas un nodošanas aktu nodod administratoram visus parādnieka organizatoriskos, rīkojuma, izziņu un pārskatu, sarakstes, personāla un grāmatvedības dokumentus, kā arī parādnieka zīmogu un spiedogu 10 dienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas . Parādnieka pārstāvja pienākums ir sagatavot nododamās parādnieka mantas un dokumentu detalizētu sarakstu.

(3) Ja parādnieka pārstāvis maksātnespējas procesa laikā maina dzīvesvietu, viņa pienākums ir nekavējoties paziņot administratoram un tiesai jaunās dzīvesvietas adresi.

65.pants. Ziņu sniegšanas kārtība

(1) Parādnieka pārstāvim ir pienākums sniegt tiesas vai administratora pieprasītās ziņas par parādnieku nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma nosūtīšanas dienas.

(2) Ja parādnieka pārstāvja rīcībā nav pieprasītās ziņas, viņam nekavējo­ties par to ir jāziņo administratoram vai tiesai, norādot iemeslus, kāpēc šādas ziņas nav viņa rīcībā.

(3) Parādnieka pārstāvis iesniedz pieprasītās ziņas vai attiecīgu paziņoju­mu par nespēju rakstiski sniegt pieprasītās ziņas, apliecinot to ar parakstu.

(4) Ja tiesa vai administrators ar ierakstītu pasta sūtījumu uz parādnieka pārstāvja deklarēto dzīvesvietas adresi ir nosūtījis pieprasījumu sniegt ziņas, uzskatāms, ka parādnieka pārstāvis šo pieprasījumu ir saņēmis septītajā dienā pēc nosūtīšanas un tā saturs tam ir zināms.

 

187.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 65. panta pirmajā daļā skaitli un vārdu “10 darbdienu” ar skaitli un vārdu “10 dienu”.

 

 

Atbalstīts

73.pants. Ziņu sniegšanas kārtība

(1) Parādnieka pārstāvim ir pienākums sniegt tiesas vai administratora pieprasītās ziņas par parādnieku nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc pieprasījuma nosūtīšanas dienas.

(2) Ja parādnieka pārstāvja rīcībā nav pieprasītos ziņu, viņam nekavējoties par to jāinformē administrators vai tiesa, norādot iemeslus, kāpēc šādu ziņu viņa rīcībā nav.

(3) Parādnieka pārstāvis iesniedz pieprasītās ziņas vai attiecīgu paziņojumu par to, ka viņš nevar rakstveidā sniegt pieprasītās ziņas, apliecinot to ar parakstu.

(4) Ja tiesa vai administrators ar ierakstītu pasta sūtījumu uz parādnieka pārstāvja deklarēto dzīvesvietas adresi ir nosūtījis pieprasījumu sniegt ziņas, uzskatāms, ka parādnieka pārstāvis šo pieprasījumu ir saņēmis septītajā dienā pēc nosūtīšanas un tā saturs viņam ir zināms.