Iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija                                                                                                                                           Likumprojekts otrajam lasījumam

 

Grozījumi likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm"

(Nr.42/Lp9)

 

 Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi  otrajam lasījumam

(6)

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

 

 

 

 

 

 

Grozījumi likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm"

 

 

 

Grozījumi likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm"

 

       Izdarīt likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14.nr.; 2001, 23.nr.; 2004, 23.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

       Izdarīt likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14.nr.; 2001, 23.nr.; 2004, 23.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

 

 

28.pants. Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu

(1) Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu iestājas tad, ja atbilstoši šā likuma 27.panta noteikumiem ir pierādīts preču zīmes pārkāpuma fakts. Pierādīt pārkāpuma faktu ir cietušās puses (preču zīmes īpašnieka vai licenciāta) pienākums.

(2) Prasību Rīgas apgabaltiesā par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var celt preču zīmes īpašnieks (tā tiesību pārņēmējs). Patstāvīgu prasību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu licenciāts ir tiesīgs celt ar preču zīmes īpašnieka piekrišanu. Preču zīmes īpašnieka piekrišana nav nepieciešama, ja licenciātam tiesības patstāvīgi celt prasību piešķirtas licences līgumā vai arī preču zīmes īpašnieks prasību neceļ, kaut arī licenciāts rakstveidā uzaicinājis viņu to darīt. Jebkurš attiecīgās preču zīmes licenciāts ir tiesīgs iestāties lietā un prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam radušies sakarā ar licencētās preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.

(3) Persona, pret kuru celta prasība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, nevar iebilst pret prasību, tikai atsaucoties uz to, ka preču zīme netiek izmantota vai tās darbība pārtraucama citu iemeslu dēļ, taču atbilstoši šā likuma 31. vai 32. panta noteikumiem tā var celt pretprasību par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai tās atcelšanu. Šajos gadījumos preču zīmes pārkāpumu var konstatēt tiktāl, ciktāl tās reģistrācija netiek atzīta par spēkā neesošu vai atcelta.

 

 

(4) Ja preču zīmes pārkāpuma fakts tiek pierādīts, cietusī puse var prasīt, lai tiesa atkarībā no pārkāpēja vainas pakāpes pieņemtu spriedumu par vienu pasākumu vai vairākiem šādiem pasākumiem (sankcijām):

1) preču zīmes nelikumīgas izmantošanas pārtraukšana un nelikumīgas izmantošanas aizliegums;

2) sakarā ar preču zīmes nelikumīgu izmantošanu nodarīto zaudējumu, arī neiegūtās peļņas, atlīdzināšana;

3) tiesāšanās izdevumu segšana, ietverot likumā paredzētos lietas vešanas izdevumus, kā arī pārstāvja honorāru.

(5) Tiesas spriedumā var noteikt pasākumus preču zīmes pārkāpumu turpmākai novēršanai, arī pienākumu iznīcināt preci ar nelikumīgo marķējumu vai atdot to preču zīmes īpašniekam, tā tiesību pārņēmējam vai licenciātam, ja viņš tam piekrīt, vai nodot to izmantošanai labdarības nolūkiem, ja var nodrošināt, ka prece neatgriežas saimnieciskajā apritē un neizraisa turpmāku kaitējumu tiesīgajai pusei. Kad to attaisno lietas apstākļi, spriedumā var noteikt arī pienākumu iznīcināt rīkus un materiālus, kas lietoti vai paredzēti galvenokārt pretlikumīgo izstrādājumu izgatavošanai, ja to īpašnieks zināja vai viņam no lietas apstākļiem bija acīmredzams, ka šie rīki un materiāli lietoti vai paredzēti prettiesisku darbību veikšanai. Pēc prasītāja lūguma tiesa šajās lietās var piemērot likumā noteiktos prasības nodrošināšanas līdzekļus arī gadījumos, kad prasībai nav mantiska rakstura (nav prasīta zaudējumu atlīdzība).

(6) Nosakot atbildību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, pārkāpēja vainas pakāpes noteikšanai kā pierādījumu var izmantot šā likuma 24.panta trešajā daļā minētā brīdinājuma saņemšanas faktu.

(7) Gadījumos, kad preču zīmes pārkāpums izdarīts tīši vai ar ļaunprātīgu nolūku, vainīgās personas saucamas arī pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

(8) Neatkarīgi no šā likuma 27.panta un šā panta noteikumiem prasības par reģistrētu, kā arī nereģistrētu preču zīmju pārkāpumiem, arī šā likuma 4.panta devītajā daļā paredzētajos gadījumos, var pamatot arī ar citu normatīvo aktu noteikumiem.

(9) Prasību pret preču zīmes pārkāpēju var celt triju gadu laikā no brīža, kad cietusī puse uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par preču zīmes pārkāpuma faktu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004. likumu)

 

1. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

"28.pants. Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu

(1) Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu iestājas, ja atbilstoši šā likuma 27.panta noteikumiem ir pierādīts preču zīmes pārkāpuma fakts. Atbildību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var noteikt arī tad, ja konstatē, ka preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības var tikt pārkāptas vai tiks pārkāptas drīzumā (draudošs pārkāpums), jo atbildētājs pats vai ar citas personas (starpnieka) palīdzību ir veicis pasākumus, kas atzīstami par sagatavošanos preču zīmes nelikumīgai izmantošanai. 

(2) Likumā paredzētos pierādījumu nodrošināšanas un prasības nodrošinā­šanas pasākumus var piemērot gan preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesību pārkāpuma, gan draudoša pārkāpuma gadījumā.

(3)  Prasību Rīgas apgabaltiesā par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var iesniegt preču zīmes īpašnieks (tā tiesību pārņēmējs). Licenciāts ar preču zīmes īpašnieka piekrišanu ir tiesīgs iesniegt prasību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu. Preču zīmes īpašnieka piekrišana nav nepieciešama, ja licenciā tam tiesības izvirzīt prasību piešķirtas licences līgumā vai arī preču zīmes īpašnieks prasību neiesniedz, kaut arī licenciāts rakstveidā uzaicinājis viņu to darīt. Jebkurš attiecīgās preču zīmes licenciāts ir tiesīgs iestāties lietā un prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam radušies sakarā ar licencētās preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.

(4) Persona, pret kuru celta prasība par preču zīmes nelikumīgu izmanto­šanu, nevar iebilst pret prasību, atsaucoties tikai uz to, ka preču zīme netiek izmantota vai tās darbība pārtraucama citu iemeslu dēļ, taču atbilstoši šā likuma 31. vai 32.panta noteikumiem tā var celt pretprasību par preču zīmes reģistrā­cijas atzīšanu par spēkā neesošu vai tās atcelšanu. Šajā gadījumā preču zīmes pārkāpumu var konstatēt tiktāl, ciktāl tās reģistrācija netiek atzīta par spēkā neesošu vai atcelta.

(5) Lietās par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu jāievēro lietas dalībnieku tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību. Taču, ja to attaisno lietas apstākļi, pēc prasītāja motivēta lūguma tiesa var pieprasīt, lai informāciju par pārkāpuma preču vai pārkāpuma pakalpojumu izcelsmi un izplatīšanas kanāliem sniegtu atbildētājs vai persona:

1) kuras rīcībā ir preces ar nelikumīgu marķējumu (pārkāpuma preces) komerciālā mērogā;

2) kura izmantojusi pakalpojumus saistībā ar nelikumīgi izmantotu preču zīmi (pārkāpuma pakalpojumus) komerciālā mērogā;

3) kura komerciālā mērogā sniegusi pakalpojumus, kas izmantoti pārkāpuma darbībās;

4) kuru šīs daļas 1., 2. vai 3.punktā minētās personas norādījušas kā iesaistītu pārkāpuma preču ražošanā, izplatīšanā vai piedāvāšanā vai pārkāpuma pakalpojumu sniegšanā vai piedāvāšanā.

(6) Šā panta piektajā daļā minētajai informācijai atkarībā no apstākļiem jāietver attiecīgo preču ražotāju, izplatītāju, piegādātāju, vairumtirgotāju un mazumtirgotāju vai attiecīgo pakalpojumu sniedzēju un izplatītāju vārdi (nosaukumi) un adreses, ziņas par saražoto, izplatīto, saņemto vai pasūtīto preču vai sniegto vai pasūtīto pakalpojumu daudzumu, kā arī cena, kāda par tiem maksāta. Ja preču zīmes pārkāpuma fakts ir acīmredzams, cietusī persona minēto informāciju ir tiesīga saņemt arī pirms prasības celšanas tiesā Civilprocesa likumā noteiktās pierādījumu nodrošināšanas vai prasības nodrošināšanas procedūras ietvaros.

(7) Ja preču zīmes pārkāpums vai draudošs pārkāpums tiek pierādīts, pēc cietušās personas prasījuma tiesa samērīgi ar pārkāpuma raksturu vai pārkāpumam veikto sagatavošanās darbu raksturu un atbildētāja (arī draudošā pārkāpumā iesaistītās personas (starpnieka)) vainas pakāpi taisa spriedumu ar vienu vai vairākiem šādiem pasākumiem (sankcijām):

1) preču zīmes nelikumīgas izmantošanas pārtraukšana un nelikumīgas izmantošanas aizliegums;

2) tādu pasākumu pārtraukšana un aizliegums, kas atzīstami par sagatavo­šanos preču zīmes nelikumīgai izmantošanai vai starpniecību šādā nelikumīgā izmantošanā;

3) sakarā ar preču zīmes nelikumīgu izmantošanu nodarītā kaitējuma atlīdzināšana.

(8) Šā panta septītās daļas 3.punktu piemēro, ja persona preču zīmes nelikumīgā izmantošanā vai ar to saistītās darbībās iesaistījusies apzināti vai arī tai ir bijis pietiekams pamats apzināties, ka attiecīgās darbības ir prettiesiskas. Minētā atlīdzinājuma apmēru tiesa nosaka:

1) ņemot vērā visus būtiskos lietas apstākļus, tai skaitā negatīvās ekono­miskās sekas un zaudējumus (arī cietušās puses neiegūto peļņu un atbildētāja negodīgi gūto peļņu), kā arī – attiecīgā gadījumā – cietušajai pusei pārkāpuma dēļ nodarīto morālo kaitējumu;

2) ja faktisko kaitējuma apmēru grūti noteikt, – kā maksājumu, ko aprēķina, ņemot vērā procentmaksājumus vai maksājumu summu, kuru preču zīmes īpašnieks varētu saņemt, ja atbildētājs būtu prasījis atļauju (licenci) attiecīgās preču zīmes izmantošanai.

(9) Tiesa pēc cietušās personas prasījuma var noteikt pasākumus preču zīmes pārkāpumu novēršanai un turpmākai nepieļaušanai, kuri, ja vien nav īpašu iemeslu rīkoties citādi, veicami par atbildētāja līdzekļiem un var ietvert šādus pienākumus:

1) atsaukt vai galīgi izņemt no tirdzniecības tīkla preces, uz kurām attiecas tiesas konstatētais preču zīmes pārkāpums;

2) iznīcināt šīs daļas 1.punktā minētās preces;

3) iznīcināt rīkus un materiālus, kas lietoti vai paredzēti galvenokārt pretlikumīgo izstrādājumu izgatavošanai, ja to īpašnieks zināja vai viņam no lietas apstākļiem bija acīmredzams, ka šie rīki vai materiāli lietoti vai paredzēti prettiesisku darbību veikšanai;

4) par atbildētāja līdzekļiem pilnībā vai daļēji publicēt vai citādi publiskot tiesas nolēmumu plašsaziņas līdzekļos pēc tiesas ieskata.

(10) Ja to attaisno lietas apstākļi, no tirdzniecības tīkla izņemtās preces un to izgatavošanai lietotos vai paredzētos rīkus un materiālus var atdot preču zīmes īpašniekam, tā tiesību pārņēmējam vai licenciātam, ja viņš tam piekrīt, vai nodot izmantošanai labdarības nolūkiem, ja var nodrošināt, ka minētās preces, rīki vai materiāli neatgriežas saimnieciskajā apritē un neizraisa turpmāku kaitējumu tiesīgajai pusei.

(11) Nosakot atbildību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, atbildētāja vainas pakāpes noteikšanai kā pierādījumu var izmantot šā likuma 24.panta trešajā daļā minētā brīdinājuma saņemšanas faktu.

(12) Ja preču zīmes pārkāpums izdarīts tīši vai ar ļaunprātīgu nolūku, vainīgās personas saucamas arī pie administratīvās atbildības vai krimināl­atbildības.

(13) Neatkarīgi no šā likuma 27.panta un šā panta noteikumiem prasības par reģistrētu un nereģistrētu preču zīmju pārkāpumiem (arī šā likuma 4.panta devītajā daļā paredzētajos gadījumos) var pamatot arī ar citu normatīvo aktu noteikumiem.

(14) Prasību pret preču zīmes pārkāpēju var celt triju gadu laikā no brīža, kad cietusī puse uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par preču zīmes pārkāpuma faktu."

 

1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2

Juridiskais birojs

        Ierosinām izteikt likumprojekta 1.pantu šādā redakcijā:

             “1. Izteikt likuma 28. pantu šādā redakcijā:

"28.pants. Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu

           (1) Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu iestājas, ja atbilstoši šā likuma 27.panta noteikumiem ir pierādīts preču zīmes pārkāpuma fakts. Atbildību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var noteikt arī tad, ja konstatē, ka preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības var tikt pārkāptas vai tiks pārkāptas drīzumā (iespējams  pārkāpums), jo atbildētājs pats vai ar citas personas (starpnieka) palīdzību ir veicis pasākumus, kas atzīstami par sagatavošanos preču zīmes nelikumīgai izmantošanai. 

            (2)  Prasību tiesā par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var iesniegt preču zīmes īpašnieks vai tā tiesību pārņēmējs. Licenciāts ir tiesīgs iesniegt prasību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu ar preču zīmes īpašnieka piekrišanu. Preču zīmes īpašnieka piekrišana nav nepieciešama, ja licenciātam tiesības iesniegt tiesā prasību piešķirtas licences līgumā vai arī preču zīmes īpašnieks prasību neiesniedz, kaut arī licenciāts rakstveidā uzaicinājis viņu to darīt. Jebkurš attiecīgās preču zīmes licenciāts ir tiesīgs iestāties lietā un prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam radušies sakarā ar licencētās preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.

                (3) Persona, pret kuru celta prasība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, var celt pretprasību par preču zīmes reģistrā­cijas atzīšanu par spēkā neesošu vai tās atcelšanu atbilstoši šā likuma 31. vai 32.panta noteikumiem. Šādā gadījumā preču zīmes pārkāpumu var konstatēt tiktāl, ciktāl tās reģistrācija netiek atzīta par spēkā neesošu vai atcelta.

            (4) Nosakot atbildību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, atbildētāja vainas pakāpes noteikšanai kā pierādījumu var izmantot šā likuma 24.panta trešajā daļā minētā brīdinājuma saņemšanas faktu.

 

           (5) Prasību pret preču zīmes pārkāpēju var celt triju gadu laikā no brīža, kad cietusī puse uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.

         (6) Prasību par preču zīmes  nelikumīgu izmantošanu var pamatot arī ar Autortiesību likuma noteikumiem, normatīvajiem aktiem par negodīgu konkurenci vai citiem normatīvajiem aktiem.””

 

 

Atbildīgā komisija

        Izteikt likumprojekta 1.pantu šādā redakcijā:

             “1. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

         “28.pants. Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu

(1) Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu iestājas, ja atbilstoši šā likuma 27.panta noteikumiem ir pierādīts preču zīmes pārkāpuma fakts. Atbildību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var noteikt arī tad, ja konstatē, ka preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības var tikt pārkāptas vai tiks pārkāptas drīzumā (iespējams  pārkāpums), jo atbildētājs pats vai ar citas personas (starpnieka) palīdzību ir veicis pasākumus, kas atzīstami par sagatavošanos preču zīmes nelikumīgai izmantošanai. 

(2)  Prasību Rīgas apgabaltiesā par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var iesniegt preču zīmes īpašnieks vai tā tiesību pārņēmējs. Licenciāts ir tiesīgs iesniegt prasību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu ar preču zīmes īpašnieka piekrišanu. Preču zīmes īpašnieka piekrišana nav nepieciešama, ja licenciātam tiesības iesniegt tiesā prasību piešķirtas licences līgumā vai arī preču zīmes īpašnieks prasību neiesniedz, kaut gan licenciāts rakstveidā uzaicinājis viņu to darīt. Jebkurš attiecīgās preču zīmes licenciāts ir tiesīgs iestāties lietā un prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam radušies sakarā ar licencētās preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.

(3) Persona, pret kuru celta prasība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, var celt pretprasību par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai tās atcelšanu atbilstoši šā likuma 31. vai 32.panta noteikumiem. Šādā gadījumā preču zīmes pārkāpumu var konstatēt tiktāl, ciktāl tās reģistrācija netiek atzīta par spēkā neesošu vai atcelta.

(4) Nosakot atbildību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, atbildētāja vainas pakāpes noteikšanai kā pierādījumu var izmantot šā likuma 24.panta trešajā daļā minētā brīdinājuma saņemšanas faktu.

(5) Prasību pret preču zīmes pārkāpēju var celt triju gadu laikā no brīža, kad cietusī puse uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.

          (6) Prasību par preču zīmes  nelikumīgu izmantošanu var pamatot arī ar normatīvajiem aktiem par negodīgu konkurenci vai citiem normatīvajiem aktiem.””

Atbalstīts, iekļauts komisijas precizētā

redakcijā

priekšlikumā Nr.2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

      1. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

“28.pants. Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu

(1) Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu iestājas, ja atbilstoši šā likuma 27.panta noteikumiem ir pierādīts preču zīmes pārkāpuma fakts. Atbildību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var noteikt arī tad, ja konstatē, ka preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības var tikt pārkāptas vai tiks pārkāptas drīzumā (iespējams  pārkāpums), jo atbildētājs pats vai ar citas personas (starpnieka) palīdzību ir veicis pasākumus, kas atzīstami par sagatavošanos preču zīmes nelikumīgai izmantošanai. 

(2)  Prasību Rīgas apgabaltiesā par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var iesniegt preču zīmes īpašnieks vai tā tiesību pārņēmējs. Licenciāts ir tiesīgs iesniegt prasību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu ar preču zīmes īpašnieka piekrišanu. Preču zīmes īpašnieka piekrišana nav nepieciešama, ja licenciātam tiesības iesniegt tiesā prasību piešķirtas licences līgumā vai arī preču zīmes īpašnieks prasību neiesniedz, kaut gan licenciāts rakstveidā uzaicinājis viņu to darīt. Jebkurš attiecīgās preču zīmes licenciāts ir tiesīgs iestāties lietā un prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam radušies sakarā ar licencētās preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.

(3) Persona, pret kuru celta prasība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, var celt pretprasību par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai tās atcelšanu atbilstoši šā likuma 31. vai 32.panta noteikumiem. Šādā gadījumā preču zīmes pārkāpumu var konstatēt tiktāl, ciktāl tās reģistrācija netiek atzīta par spēkā neesošu vai atcelta.

(4) Nosakot atbildību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, atbildētāja vainas pakāpes noteikšanai kā pierādījumu var izmantot šā likuma 24.panta trešajā daļā minētā brīdinājuma saņemšanas faktu.

(5) Prasību pret preču zīmes pārkāpēju var celt triju gadu laikā no brīža, kad cietusī puse uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.

          (6) Prasību par preču zīmes  nelikumīgu izmantošanu var pamatot arī ar normatīvajiem aktiem par negodīgu konkurenci vai citiem normatīvajiem aktiem.”

 

 

 

 

 

 

 

 

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt likumprojektu ar jaunu 2. pantu (līdzšinējo 2.pantu izteikt kā 3. pantu) šādā redakcijā:

“2. Papildināt likumu ar jaunu 28.1 pantu šādā redakcijā:

“28.1 pants. Zaudējumu atlīdzības un morālā kaitējuma apmēra noteikšanas kārtība

(1) Ja personas vainas dēļ notikusi preču zīmes nelikumīga izmantošana, šā likuma 28. panta otrajā  daļā minētie tiesību subjekti ir tiesīgi prasīt radītā zaudējuma  un morālā kaitējuma atlīdzību.

(2) Zaudējuma atlīdzības un morālā kaitējuma apmērs nosakāms saskaņā ar Civillikumu. Nosakot zaudējumu apmēru var ņemt vērā arī tās personas, kura prettiesiski izmantojusi preču zīmi, negodīgi gūto peļņu.

(3) Ja faktisko zaudējumu atlīdzības vai morālā kaitējuma apmēru grūti noteikt, zaudējuma atlīdzības vai morālā kaitējuma apmērs ir atbilstošs tai summai, kuru  varētu saņemt preču zīmes  īpašnieks par preču zīmes izmantošanas tiesību nodošanu licenciātam.””

 

 

 

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 2. pantu (līdzšinējo 2.pantu izteikt kā 3. pantu) šādā redakcijā:

“2. Papildināt likumu ar 28.1 pantu šādā redakcijā:

“28.1 pants. Zaudējumu atlīdzības un morālā kaitējuma apmēra noteikšanas kārtība

(1) Ja personas vainas dēļ notikusi preču zīmes nelikumīga izmantošana, šā likuma 28.panta otrajā daļā minētie tiesību subjekti ir tiesīgi prasīt radītā zaudējuma  un morālā kaitējuma atlīdzību.

(2) Zaudējuma atlīdzības un morālā kaitējuma apmērs nosakāms saskaņā ar Civillikumu. Nosakot zaudējumu apmēru, var ņemt vērā arī tās personas negodīgi gūto peļņu, kura prettiesiski izmantojusi preču zīmi.

          (3) Ja faktisko zaudējumu atlīdzības apmēru grūti noteikt, zaudējumu atlīdzības apmērs ir atbilstošs tai summai, kuru varētu saņemt preču zīmes īpašnieks par preču zīmes izmantošanas tiesību nodošanu licenciātam.””

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. Papildināt likumu ar 28.1 pantu šādā redakcijā:

“28.1 pants. Zaudējumu atlīdzības un morālā kaitējuma apmēra noteikšanas kārtība

(1) Ja personas vainas dēļ notikusi preču zīmes nelikumīga izmantošana, šā likuma 28.panta otrajā daļā minētie tiesību subjekti ir tiesīgi prasīt radītā zaudējuma  un morālā kaitējuma atlīdzību.

(2) Zaudējuma atlīdzības un morālā kaitējuma apmērs nosakāms saskaņā ar Civillikumu. Nosakot zaudējumu apmēru, var ņemt vērā arī tās personas negodīgi gūto peļņu, kura prettiesiski izmantojusi preču zīmi.

          (3) Ja faktisko zaudējumu atlīdzības apmēru grūti noteikt, zaudējumu atlīdzības apmērs ir atbilstošs tai summai, kuru varētu saņemt preču zīmes īpašnieks par preču zīmes izmantošanas tiesību nodošanu licenciātam.”

 

 

 

 

 

 

41.pants. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesiskās aizsardzības saturs

(1) Komercdarbībā ir aizliegts lietot nepatiesas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai jebkurus tādus ģeogrāfiskus nosaukumus vai ģeogrāfiska rakstura apzīmējumus, vai tiem līdzīgus apzīmējumus, kuru lietošana var izraisīt patērētāju maldinājumu attiecībā uz preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi.

(2) Ja precēm vai pakalpojumiem, kurus pieņemts apzīmēt ar kādu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, patērētāju vai tirgus dalībnieku uztverē piemīt īpaša kvalitāte vai speciālas īpašības, šādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes lietošana komercdarbībā pieļaujama tikai saistībā ar tādām norādītās izcelsmes precēm un pakalpojumiem, kam ir attiecīgā kvalitāte vai īpašības.

(3) Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir plaši pazīstama un tai ir īpaša reputācija patērētāju vai tirgus dalībnieku vidū, šādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai tai līdzīga apzīmējuma lietošana komercdarbībā saistībā ar citas izcelsmes precēm un pakalpojumiem nav pieļaujama pat gadījumos, kad tas neizraisa patērētāju maldinājumu attiecībā uz preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, bet dod iespēju negodīgi izmantot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputāciju vai tās atšķirtspēju vai nodarīt tām kaitējumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. Papildināt 41.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

            "(4) Saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas produktiem aizliegts lietot norādes un apzīmējumus, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, kuri regla­mentē lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfisko norāžu un izcelsmes nosaukumu aizsardzību."

 

 

 

3. Papildināt 41.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

            "(4) Saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas produktiem aizliegts lietot norādes un apzīmējumus, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, kuri regla­mentē lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfisko norāžu un izcelsmes nosaukumu aizsardzību."

 

 

 

 

 

 

43.pants. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesiskās aizsardzības nodrošināšana

(1) Apzīmējumu lietošana komercdarbībā pretēji šā likuma 41.panta noteikumiem atzīstama par negodīgas konkurences izpausmi, un par to paredzēta atbildība saskaņā ar normatīvajiem aktiem par negodīgu konkurenci, kā arī citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Prasību Rīgas apgabaltiesā par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nelikumīgas lietošanas pārtraukšanu var celt jebkura ieinteresētā persona, arī profesionālās apvienības un ražotāju, tirdzniecības vai pakalpojumu sniedzēju apvienības, kuru statūti paredz šo apvienību biedru (locekļu) ekonomisko interešu aizsardzību, kā arī organizācijas un institūcijas, kuru uzdevums saskaņā ar to statūtiem ir patērētāju tiesību aizsardzība.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

               

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. Papildināt 43.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja to attaisno lietas apstākļi, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tiesīgais lietotājs var prasīt, lai tiesa piemēro tādus pašus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kādi paredzēti preču zīmes nelikumīgas izmantošanas gadījumā (šā likuma 28.pants)."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

           Ierosinām likumprojekta 3. pantu izteikt kā 4. pantu šādā redakcijā:

           “4. Papildināt 43.pantu  ar trešo daļu šādā redakcijā:

      "(3) Prasību par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nelikumīgas lietošanas pārtraukšanu lietās  tiesa piemēro tos pašus tiesiskās aizsardzības līdzekļus,  kādi paredzēti preču zīmes nelikumīgas izmantošanas gadījumā.””

 

 

Atbildīgā komisija

           Ierosinām likumprojekta 3. pantu izteikt kā 4. pantu šādā redakcijā:

           “4. Papildināt 43.pantu  ar trešo daļu šādā redakcijā:

      "(3) Prasību lietās par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nelikumīgas lietošanas pārtraukšanu tiesa var piemērot tos pašus tiesiskās aizsardzības līdzekļus,  kādi paredzēti preču zīmes nelikumīgas izmantošanas gadījumā.””

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.6

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

         4. Papildināt 43.pantu  ar trešo daļu šādā redakcijā:

      "(3) Prasību lietās par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nelikumīgas lietošanas pārtraukšanu  tiesa var piemērot tos pašus tiesiskās aizsardzības līdzekļus,  kādi paredzēti preču zīmes nelikumīgas izmantošanas gadījumā.”

 

 

 

 

 

 

 

       4. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

 

 

 

        5. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

 

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

 

 

 

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

 

        Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu."

 

 

 

 

 

 

redakcionāls labojums

       Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu."