Lēmumprojekts
Par termiņa pagarināšanu
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalībai Eiropas Savienības vadītajā
militārajā operācijā Bosnijā un Hercegovinā
Saskaņā ar likuma "Latvijas Nacionālo bruņoto
spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās" 5.panta pirmo daļu
pagarināt termiņu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalībai Eiropas
Savienības vadītajā operācijā Bosnijā un Hercegovinā daudznacionālo operatīvo spēku
"Ziemeļi" sastāvā līdz Eiropas Savienības Padomes Vienotās rīcības
2004/570/KĀDP (2004.gada 12.jūlijs) par Eiropas Savienības militāro operāciju
Bosnijā un Hercegovinā 17.panta 2.punktā noteiktajam termiņam.
Aizsardzības ministrs
A.Slakteris
Padomes
Vienotā rīcība 2004/570/KĀDP ( 2004. gada 12. jūlijs ) par Eiropas Savienības
militāro operāciju Bosnijā un Hercegovinā
EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā
Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu, 25. panta trešo daļu,
26. pantu un 28. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) Eiropadome
ir paziņojusi par Eiropas Savienības gatavību uzsākt EDAP misiju Bosnijā un
Hercegovinā, tostarp militāra rakstura.
(2) Vispārējā
pamatlīgumā par mieru Bosnijā un Hercegovinā ( GFAP ) cita starpā ir paredzēti
pasākumi daudznacionālu militāru spēku izveidei.
(3) Padome
2004. gada 12. jūlijā pieņēma Vienoto rīcību 2004/569/KĀDP(1), kas attiecas uz
Eiropas Savienības Īpašā pārstāvja Bosnijā un Hercegovinā pilnvarām. ES Īpašais
pārstāvis (ESĪP) Bosnijā un Hercegovinā veicinās vispārējo ES politisko
koordināciju Bosnijā un Hercegovinā.
(4) Padome
2002. gada 11. martā pieņēma Vienoto rīcību 2002/210/KĀDP(2) par Eiropas
Savienības Policijas misiju ( EUPM ), lai veidotu un stiprinātu vietējo
policijas kārtību, jo īpaši valsts līmenī un cīņā pret organizēto noziedzību.
(5) Padome
2004. gada 26. aprīlī apstiprināja vispārējo koncepciju EDAP misijai Bosnijā un
Hercegovinā, tostarp militāra rakstura.
(6) Eiropadome
2004. gada 17. un 18. jūnijā pieņēma visaptverošu politiku attiecībā uz Bosniju
un Hercegovinu.
(7) NATO
valsts un valdību vadītāju līmeņa sanāksmē Stambulā 2004. gada 28. un 29.
jūnijā nolēma noslēgt NATO SFOR misiju Bosnijā un Hercegovinā līdz 2004. gada
beigām.
(8) Apvienoto
Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijā (1551 (2004)), kas pieņemta
2004. gada 9. jūlijā ir pausts gandarījums par Eiropas Savienības nodomu uzsākt
ES misiju Bosnijā un Hercegovinā, tostarp militāra rakstura, no 2004.gada
decembra saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Īrijas ārlietu ministra un
Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētāja 2004. gada 29. jūnija vēstulē
Drošības padomes prezidentūrai. Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome
turklāt nolēma, ka nolīgumus par spēku statusu, kuri pašlaik ir ietverti 1-A
pielikuma B papildinājumā Līgumam par mieru, piemēro provizoriski attiecībā uz
ES ierosināto misiju un tās spēkiem, tostarp no tās izveidošanas brīža Bosnijā
un Hercegovinā, paredzot, ka minēto nolīgumu puses rīkosies saskanīgi attiecībā
uz to.
(9) Padome ir
vienojusies, ka ES militārajai operācijai būtu jānodrošina atturēšanas
funkcija, ilgstoša saskaņa ar saistībām pildīt GFAP Bosnijā un Hercegovinā 1.A
un 2. pielikumā noteiktos uzdevumus, kā arī veicināt drošu un neapdraudētu vidi
atbilstīgi pilnvarām, kas tai piešķirtas, lai izpildītu Augstā pārstāvja biroja
(APB) misijas īstenošanas plāna un stabilizācijas un asociācijas procesa (SAP)
pamata uzdevumus.
(10)
Operācijai būtu jāpastiprina ES visaptverošā pieeja Bosnijai un Hercegovinai un
jāatbalsta Bosnijas un Hercegovinas pašu gūtie panākumi ES integrācijas jomā,
lai parakstītu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, kas ir vidēja termiņa
mērķis.
(11) ES
militārajai operācijai, proti - tās spēku komandierim, būtu jādod visas
pilnvaras, lai tā varētu izpildīt savu uzdevumu, kas noteikts GFAP Bosnijā un
Hercegovinā 1.A un 2. pielikumā - novērot GFAP militāro aspektu īstenojumu un
novērtēt un risināt situācijas, kad kāda Puse neievēro noteikumus.
(12) Papildus
tiem sakariem, kas jau nodibināti saistībā ar ES darbībām Bosnijā un
Hercegovinā, Eiropas Savienībai vajadzētu turpināt cieši apspriesties ar
Bosnijas un Hercegovinas iestādēm, jo īpaši ar Aizsardzības ministru attiecībā
uz ES militārās operācijas veikšanu.
(13)
Apspriedes ar NATO tiks turpinātas saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem, kas
paredzēti 2003. gada 17. marta Vēstuļu apmaiņā starp ģenerālsekretāru/Augsto
pārstāvi (ĢS/AP) un NATO ģenerālsekretāru. Vēlākā Vēstuļu apmaiņā, attiecīgi
2004. gada 30. jūnijā un 8. jūlijā , Ziemeļatlantijas Padome piekrita ļaut
DSACEUR darboties kā ES operācijas komandierim un ES operācijas galveno mītni
izvietot SHAPE .
(14) Politikas
un drošības komitejai (PDK) būtu jāveic ES militārās operācijas Bosnijā un
Hercegovinā politiskā kontrole un jānodrošina stratēģiskā virzība uz to, kā arī
jāpieņem attiecīgi lēmumi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 25. panta trešo
daļu.
(15)
Atbilstīgi pamatnostādnēm, kas pieņemtas Eiropadomes sanāksmē Nicā 2000. gada
7. līdz 9. decembrī , šajā vienotajā rīcībā saskaņā ar Līguma par Eiropas
Savienību 18. un 26. pantu būtu jānosaka ĢS/AP loma, īstenojot pasākumus, kas
attiecas uz politisko kontroli un stratēģisko virzību, ko veic PDK saskaņā ar
Līguma par Eiropas Savienību 25. pantu.
(16) Trešām
valstīm būtu jāpiedalās ES militārajā operācijā saskaņā ar pamatnostādnēm, ko
noteikusi Eiropadome.
(17) Saskaņā
ar Līguma par Eiropas Savienību 28. panta 3. punktu darbības izdevumi, kas
rodas no šīs vienotās rīcības militārā vai aizsardzības jomā, būtu jāsedz
dalībvalstīm saskaņā ar Padomes Lēmumu 2004/197/KDĀP ( 2004. gada 23. februāris
), ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu
finansēšanas pārvaldībai, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus(3) (še
turpmāk ATHENA ).
(18) Līguma
par Eiropas Savienību 14. panta 1. punkts paredz vienotajās rīcībās norādīt
līdzekļus, ko Savienība var izmantot. ES militāro operāciju kopējo izmaksu
bāzes finansējumu veido labākais pieejamais aprēķins, un tas neskar galīgo
summu, kuru ietvers budžetā, ko apstiprinās atbilstīgi ATHENA paredzētajiem
principiem.
(19) Saskaņā
ar 6. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas
Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās tādu
Eiropas Savienības lēmumu un darbību izstrādē un īstenošanā, kam ir
aizsardzības nozīme. Dānija nepiedalās šīs vienotās rīcības īstenošanā, un
tādēļ tā nepiedalās operācijas finansēšanā,
IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.
1. pants
Misija
1. Atkarībā no
Padomes turpmākiem lēmumiem par operācijas uzsākšanu, kad visi nepieciešamie
lēmumi ir pieņemti, Eiropas Savienība izvērsīs militāru operāciju ALTHEA
Bosnijā un Hercegovinā, lai nodrošinātu atturēšanas funkciju, ilgstošu saskaņu
ar saistībām pildīt Vispārējā pamatlīguma par mieru ( GFAP ) Bosnijā un
Hercegovinā 1.A un 2. pielikumā noteiktos uzdevumus, kā arī lai veicinātu drošu
un neapdraudētu vidi atbilstīgi pilnvarām, kas tai piešķirtas, lai izpildītu
Augstā pārstāvja biroja (APB) misijas īstenošanas plāna un stabilizācijas un
asociācijas procesa (SAP) pamata uzdevumus. Šī operācija ir daļa no vispārējās
EDAP misijas Bosnijā un Hercegovinā.
2. Spēki, kas
izvietoti šim mērķim, darbojas saskaņā ar vispārējo koncepciju, ko Padome
apstiprinājusi.
3. ES militāro
operāciju īsteno ar NATO kopīgo līdzekļu un spēju palīdzību, pamatojoties uz
vienošanos ar NATO.
2. pants
ES Operācijas
komandiera iecelšana
Admirālis
Rainer FEIST , Eiropas Apvienoto bruņoto spēku komandiera vietnieks ( DSACEUR
), tiek iecelts par ES Operācijas komandieri.
3. pants
ES Operācijas
galvenās mītnes nozīmēšana
ES Operācijas
galvenā mītne atrodas NATO Bruņoto spēku Eiropā virspavēlnieka štābā ( SHAPE ).
4. pants
ES Spēku
komandiera nozīmēšana
Ģenerālmajors
A. David LEAKEY tiek iecelts par ES Spēku komandieri.
5. pants
Operācijas
plānošana un uzsākšana
Padome lemj
par ES militārās operācijas uzsākšanu pēc Operācijas plāna, Noteikumu par spēka
pielietošanu un jebkādu turpmāku vajadzīgu lēmumu apstiprināšanas.
6. pants
Politiskā
kontrole un stratēģiskā virzība
1. PDK veic ES
militārās operācijas politisku kontroli un stratēģisku virzību Padomes
pārraudzībā. Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt atbilstīgus lēmumus saskaņā ar
Līguma par Eiropas Savienību 25. pantu. Šis pilnvarojums ietver tiesības grozīt
plānošanas dokumentus, tostarp Operācijas plānu, Komandķēdi un Noteikumus par
spēka pielietošanu. Šis pilnvarojums ietver arī tiesības pieņemt turpmākus lēmumus
par ES Operācijas komandiera un/vai ES Spēku komandiera iecelšanu. Tiesības
pieņemt lēmumu attiecībā uz ES militārās operācijas mērķiem un izbeigšanu
paliek Padomes pārziņā, kurai palīdz ĢS/AP.
2. PDK
regulāri informē Padomi.
3. PDK
regulāri saņem ziņojumus no Eiropas Savienības Militārās komitejas
priekšsēdētāja ( CEUMC ) par ES militārās operācijas norisi. PDK vajadzības
gadījumā var uzaicināt ES Operāciju komandieri un/vai ES Spēku komandieri uz
savām sanāksmēm.
7. pants
ES reakcijas
saskaņotība
1. Operācija
ir daļa no ES cieši koordinētās klātbūtnes Bosnijā un Hercegovinā. Padome
nodrošina maksimālu ES centienu saskaņotību un efektivitāti Bosnijā un
Hercegovinā. Neskarot Kopienas kompetenci, ESĪP veicina vispārēju ES politisku
koordināciju Bosnijā un Hercegovinā. ESĪP vada koordinācijas grupu, kurā ir
visi uz vietas esošie ES dalībnieki, tostarp ES Spēku komandieris, lai
koordinētu ES rīcības īstenošanas aspektus.
2. Neskarot
komandķēdi, ES Spēku komandieris ņem vērā ESĪP padomus par vietējo politiku,
īpaši attiecībā uz jautājumiem, kuros ESĪP ir īpaša vai noteikta loma, un,
nepārsniedzot savas pilnvaras, cenšas ņemt vērā ESĪP lūgumus.
3. ES Spēku
komandieris vajadzības gadījumā sazinās ar EUPM .
8. pants
Militārā
virzība
1. ES Militārā
komiteja ( EUMC ) uzrauga ES militārās operācijas pareizu gaitu, kas norit ES
Operācijas komandiera pārraudzībā.
2. EUMC
regulāri saņem ziņojumus no ES Operācijas komandiera. Tā vajadzības gadījumā
var uzaicināt ES Operācijas komandieri un/vai ES Spēku komandieri uz savām
sanāksmēm.
3. CEUMC
darbojas kā galvenais kontaktpunkts sakariem ar ES Operācijas komandieri.
9. pants
Attiecības ar
Bosniju un Hercegovinu
ĢS/AP un ESĪP
Bosnijā un Hercegovinā, nepārkāpjot savas pilnvaras, darbojas kā galvenie
kontaktpunkti sakariem ar Bosnijas un Hercegovinas varas iestādēm jautājumos,
kas attiecas uz šīs vienotās rīcības īstenošanu. Prezidentvalsti regulāri un
nekavējoties informē par šiem kontaktiem. ES Spēku komandieris uztur kontaktus
ar vietējām iestādēm ciešā koordinācijā ar ESĪP jautājumos, kas attiecas uz
viņa misiju.
10. pants
Koordinācija
un sakari
Neskarot
komandķēdi, ES komandieri cieši koordinē savu darbību ar ESĪP Bosnijā un
Hercegovinā, lai nodrošinātu ES militārās operācijas atbilstību plašākā
kontekstā ES aktivitātēm Bosnijā un Hercegovinā. Šajā sakarā ES komandieri
vajadzības gadījumā uztur sakarus ar starptautiskajām struktūrām attiecīgajā
teritorijā.
11. pants
Trešo valstu
piedalīšanās
1. Neskarot
Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesa autonomiju un Vienoto organizatorisko
sistēmu, kā arī saskaņā ar Eiropadomes attiecīgajām pamatnostādnēm:
NATO Eiropas
dalībvalstis, kas nav ES dalībvalstis, un Kanāda piedalās ES militārajā
operācijā, ja to vēlas;
valstis, kas
ir Eiropas Savienības kandidātvalstis, var tikt uzaicinātas piedalīties ES
militārajā operācijā saskaņā ar norunāto kārtību;
potenciālie
partneri un citas trešās valstis arī var tikt uzaicinātas piedalīties
operācijā.
2. Ar šo
Padome pilnvaro PDK pēc ES Operācijas komandiera un EUMC ieteikuma pieņemt attiecīgos
lēmumus par piedāvātās
palīdzības pieņemšanu.
3. Sīki
izstrādāta trešo valstu piedalīšanās kārtība tiek noteikta, pamatojoties uz
vienošanos saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 24. pantu. ĢS/AP, kas palīdz
Prezidentvalstij, var vienoties par šādu kārtību tās vārdā. Ja ES un trešā
valsts ir noslēgušas vienošanos, kas paredz pamatnoteikumus attiecīgās trešās
valsts dalībai ES krīzes pārvarēšanas operācijās, šādas vienošanās noteikumus
piemēro saistībā ar šo operāciju.
4. Trešām
valstīm, kas sniedz būtisku militāro ieguldījumu ES militārajā operācijā, ir
tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz operācijas ikdienas norisi kā ES
dalībvalstīm, kas piedalās operācijā.
5. Ar šo
Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgus lēmumus attiecībā uz Palīdzības sniedzēju
komitejas izveidi gadījumā, ja trešās valstis nodrošina būtisku militāro
ieguldījumu.
12. pants
Finanšu
pasākumi
1. ES
militārās operācijas kopējās izmaksas administrē ATHENA .
2. Šīs ES
militārās operācijas vajadzībām:
kazarmas un
naktsmītnes spēkiem kopumā nav iekļaujamas kopējās izmaksās,
izmaksas, kas
saistītas ar spēku transportēšanu kopumā, nav iekļaujamas kopējās izmaksās.
3. Neskarot
nekādas nākotnes operācijas finansēšanu un ņemot vērā šīs operācijas īpašos
nosacījumus, Padome saistībā ar Spēku koncentrēšanas procesu var izskatīt
jautājumu par Daudznacionālās ziemeļu operatīvās grupas finansēšanu.
4. ES
militārās operācijas kopējo izmaksu bāzes finansējums ir 71700000 EUR.
5. Valsts
iepirkuma procedūras ES militārās operācijas vajadzībām ir atvērtas
pretendentiem no tām ES dalībvalstīm, kas sniedz finansiālu ieguldījumu
operācijā.
13. pants
Attiecības ar
NATO
1. Attiecības
ar NATO turpinās saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem, kas paredzēti 2003. gada
17. marta Vēstuļu apmaiņā starp ģenerālsekretāru/Augsto pārstāvi (ĢS/AP) un
NATO ģenerālsekretāru.
2. Pēc
konsultācijām starp ES un NATO visa ES spēku komandķēde paliek ES politiskā
kontrolē un stratēģiskā virzībā visas ES militārās operācijas laikā. Saskaņā ar
to ES Operācijas komandieris ziņo par operācijas norisi tikai ES struktūrām.
Attiecīgās struktūras, jo īpaši PDK un CEUMC , informē NATO par situācijas
izmaiņām.
14. pants
Informācijas
izpaušana NATO un trešām valstīm
1. ĢS/AP ar šo
ir pilnvarots izpaust ES klasificētu informāciju un dokumentus, kas izstrādāti
ES militārās operācijas mērķiem, NATO un trešām valstīm, kas piedalās šajā
vienotajā rīcībā, saskaņā ar Padomes Drošības regulām.
2. ĢS/AP ar šo
ir pilnvarots nodot vienotajā rīcībā iesaistītajām trešām pusēm ES dokumentus,
kas nav klasificēti un kas attiecas uz Padomes apspriedēm par operāciju, uz
kurām attiecas profesionālā slepenība saskaņā ar Padomes Reglamenta 6. panta 1.
punktu.
15. pants
Kopienas
rīcība
Padome ņem
vērā Komisijas ieceri vajadzības gadījumā virzīt tās darbību pretim vienotās
rīcības mērķu sasniegšanai.
16. pants
Pārskatīšanas
process
1. Reizi sešos
mēnešos tiek veikts pārskatīšanas process, kas ir daļa no ES misijas
pārskatīšanas procesa,
lai PDK, ņemot
vērā drošības situāciju un AP/ESĪP un ES Spēku komandiera ieteikumus ar
komandķēdes starpniecību un sekojot EUMC militārajiem ieteikumiem, varētu
noteikt jebkādas izmaiņas ES militārās operācijas apjomā, pilnvarās un
uzdevumos, ka arī to, kad tā būtu izbeidzama;
lai PDK, ņemot
vērā drošības situāciju un AP/ESĪP, ES Spēku komandiera un EUPM misijas
vadītāja ieteikumus, kā arī sekojot EUMC un CIVCOM ieteikumiem, varētu noteikt,
vai visi vai daļa Integrētās policijas vienības veida spēku būtu jāpārvieto
ESĪP teritorijā, lai atbalstītu likuma varu, tostarp atbalstītu Valsts
izlūkošanas un aizsardzības aģentūru ( SIPA ). Šādā gadījumā policijas un
militārās misijas uzbūve ir jāpārskata.
2. Padome ne
vēlāk kā 2005. gada 31. decembrī izvērtē jautājumu par operācijas turpināšanu.
17. pants
Rīcības
stāšanās spēkā un izbeigšanās
1. Šī vienotā
rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.
2. ES militārā
operācija beidzas dienā, ko nosaka Padome.
3. Šo vienoto
rīcību atceļ pēc ES spēku atsaukšanas saskaņā ar apstiprinātu ES militārās
operācijas izbeigšanas plānu.
18. pants
Publicēšana
Šo vienoto
rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .
Briselē, 2004.
gada 12. jūlijā
Padomes vārdā
-
priekšsēdētājs
B. Bot
(1) Sk. šā
Oficiāla Vēstnēsa 7. lpp.
(2) OV L 70,
13.3.2002., 1. lpp.
(3) OV L 63,
28.2.2004., 68. lpp.
Paskaidrojuma raksts
Saeimas lēmumprojektam
Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto
spēku vienības dalībai Eiropas Savienības vadītajā militārajā operācijā Bosnijā
un Hercegovinā
Kopš 1998. gada uz
Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūciju pamata Latvijas Nacionālie bruņotie
spēki piedalījušies starptautiskajā operācijā Bosnijā un Hercegovinā
daudznacionālo stabilizācijas spēku (SFOR) sastāvā. 2004. gada 12. jūlijā
Eiropas Savienība, saņēmusi ANO atbalstu, pieņēma Vienoto rīcību 2004/570/KĀDP
(Council Joint Action 2004/570/CFSP) (turpmāk Vienotā rīcība) par Eiropas
Savienības militāro operāciju Bosnijā
un Hercegovinā. Ar šo Vienoto rīcību Eiropas Savienība pārņēma starptautiskās
operācijas Bosnijā un Hercegovinā vadību, tādējādi aizstājot SFOR misiju, kura
beidzās 2004. gada decembrī.
Vienotās rīcības 17. panta 2. punkts paredz, ka
militārā operācija beidzas dienā, ko nosaka Padome. Šobrīd nav paredzēts
operāciju pārtraukt, taču nepieciešams pagarināt Latvijas Republikas nacionālo
mandātu, Saeimai pieņemot lēmumu.
Latvijas Nacionālie bruņotie spēki turpinās
piedalīties Eiropas Savienības militārajā operācijā daudznacionālo operatīvo
spēku Ziemeļi sastāvā, kur piedalās
arī Austrija, Somija, Beļģija, Čehija, Grieķija, Polija, Portugāle, Slovēnija,
Zviedrija un Turcija. No Latvijas šajā
operācijā paredzēts nosūtīt divas militārpersonas. Rotācijas periods seši
mēneši.
Dalībai operācijā
nepieciešamo finansējumu 84936 latu apmērā Aizsardzības ministrija paredzēs
2007. gada valsts budžeta programmā 22.00.00 Nacionālie bruņotie spēki.
Papildus finanšu līdzekļi nav nepieciešami.
Valsts sekretāra p.i. I. Puikevica-Puikevska
01.11.2006 10:41
202
D. Apine
Dace.Apine@mod.gov.lv;
7335216