Rīgā

06.07.2009. Nr.90/TA-1486

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā". Likumprojektu izstrādāja Aizsardzības ministrija (atbildīgā amatpersona - Pakalna 67357462, kanceleja@midd.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 2 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 7 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija sēdes protokola Nr.45 67.§ izraksts uz 1 lp.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā

Izdarīt Valsts drošības iestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 18.nr.; 1996, 23.nr.; 1998, 12.nr.; 1999, 14.nr.; 2000, 15.nr.; 2002, 2., 16.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 14., 22.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 9., 16.nr.; 2009, 2.nr.) šādu grozījumu:

Papildināt ceturto nodaļu ar 23.¹ pantu šādā redakcijā:

"23.¹ pants. Pabalsti, kompensācijas un piemaksa valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, kas pilda dienesta pienākumus ārpus valsts

(1) Laikā, kad valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks pilda dienesta pienākumus ārpus valsts (izņemot gadījumus, kad amatpersona vai darbinieks pilda diplomātisko vai konsulāro dienestu, ir norīkots darbā Eiropas Savienības institūcijā kā nacionālais eksperts vai atrodas komandējumā), viņam papildus amatalgai ir tiesības saņemt:

1) algas pabalstu par dienestu ārvalstī;

2) pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī;

3) pabalstu par bērnu uzturēšanos ārvalstī;

4) pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī;

5) pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai;

6) kompensāciju dzīvokļa īrei, tai skaitā ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītiem izdevumiem un komunālajiem izdevumiem;

7) bērnu skolas un pirmsskolas izdevumu kompensāciju;

8) pilnu kompensāciju par ceļa un pārcelšanās izdevumiem, dodoties uz dienesta vietu un atgriežoties no tās;

9) kompensāciju par valsts drošības iestādes amatpersonas vai darbinieka un viņa ģimenes locekļu izdevumiem veselības apdrošināšanai un apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem;

10) pilnu kompensāciju par viņa paša un viņa ģimenes locekļu ceļa izdevumiem, vienu reizi gadā dodoties ikgadējā atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties dienesta vietā.

(2) Valsts drošības iestādes amatpersonām un darbiniekiem, kuri nosūtīti dienestam Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības institūcijās un šo organizāciju dalībvalstu daudznacionālajos štābos un kuri, pamatojoties uz iepriekš minēto organizāciju lēmumu, tiek nosūtīti uz starptautiskajām operācijām, ir tiesības saņemt piemaksu un tiem saglabājas tiesības, kas noteiktas šā panta pirmajā daļā, izņemot tiesības uz algas pabalstu par dienestu ārvalstī. Ja valsts drošības iestādes amatpersonas vai darbinieka ģimenes locekļi uzturas ārvalstī, no kuras valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks šajā pantā noteiktajā kārtībā tiek nosūtīts uz starptautisko operāciju, valsts drošības iestādes amatpersonai vai darbiniekam ir tiesības saņemt algas pabalstu par dienestu ārvalstī līdz 50 procentiem.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pabalstu un kompensāciju apmērus un izmaksas kārtību atbilstoši ārvalstī esošās dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem, kā arī šā panta otrajā daļā minētās piemaksas noteikšanas kārtību un apmēru nosaka Ministru kabinets.

(4) Šajā pantā minētos pabalstus neapliek ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem."

Aizsardzības ministrs

I.V.Lieģis

Likumprojekta „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu	Nav attiecināms
2. Pašreizējās situācijas raksturojums	Tā kā Valsts drošības iestāžu likuma 10.panta pirmās daļas 9.punktā kā viens no valsts drošības iestāžu uzdevumiem ir paredzēta sadarbība un līdzdalība starptautiskā miera uzturēšanā, valsts drošības iestādes var nosūtīt savus pārstāvjus uz ārvalstīm šo funkciju realizēšanai. Šobrīd spēkā esošie tiesību akti nereglamentē valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, kas pilda dienesta pienākumus ārpus valsts, bet nepilda diplomātisko vai konsulāro dienestu, nav norīkoti darbā Eiropas Savienības institūcijā kā nacionālie eksperti vai neatrodas komandējumā, izmaksājamo pabalstu, kompensāciju un piemaksu veidus, apmērus un izmaksas kārtību.
3. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts paredz grozījumu Valsts drošības iestāžu likumā, papildinot to ar 23.^1pantu, kurš nosaka, ka laikā, kad valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks pilda dienesta pienākumus ārpus valsts, izņemot gadījumus, kad amatpersona vai darbinieks pilda diplomātisko vai konsulāro dienestu, ir norīkots darbā Eiropas Savienības institūcijā kā nacionālais eksperts vai atrodas komandējumā, tam atkarībā no ārvalstī esošās dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem papildus amatalgai ir tiesības saņemt šajā pantā uzskaitītos pabalstus, kompensācijas un piemaksu, kuru apmērus un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. Konkrētie likumprojektā minētie pabalsti un kompensācijas saskaņoti ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā, Prokuratūras likumā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā, Militārā dienesta likumā u.c. attiecīgos likumos noteiktajiem pabalstiem, jo valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki, uzturoties ārpus Latvijas dienesta pienākumu veikšanai, atrodas vienlīdzīgos apstākļos ar personām, uz kurām attiecas nosauktie likumi. Likumprojektā līdzīgi kā Ministru kabineta 2004.gada 8.marta noteikumos Nr.131 „Noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu” pared zētas tiesības saņemt piemaksu. Šāda likuma grozījuma ieviešana atrisinātu pagaidām ar tiesību aktiem nereglamentēto jautājumu par pabalstu, kompensāciju un piemaksu veidiem, to izmaksas apmēru un kārtību valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, kas pilda dienesta pienākumus ārpus valsts. Likumprojektā nosauktie izņēmumi izslēdz tajā uzskaitīto pabalstu, kompensāciju un piemaksas izmaksu valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, kas pilda dienesta pienākumus ārpus valsts, kad tie pilda diplomātisko vai konsulāro dienestu, ir norīkoti darbā Eiropas Savienības institūcijās kā nacionālie eksperti vai atrodas komandējumā, jo pabalstu un kompensāciju veidus, to izmaksas kārtību un apmērus šajos gadījumos reglamentē speciāli tiesību akti. Likumprojektā paredzētā Valsts drošības iestāžu likuma 23.^1 panta otrā daļa nosaka, ka valsts drošības iestādes amatpersonām un darbiniekiem, kuri nosūtīti dienestam Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības institūcijās un šo organizāciju dalībvalstu daudznacionālajos štābos un kuri, pamatojoties uz iepriekšminēto organizāciju lēmumu, tiek nosūtīti uz starptautiskajām operācijām, ir tiesības saņemt piemaksu, un tiem saglabājas tiesības, kas noteiktas šī panta pirmajā daļā, izņemot tiesības uz algas pabalstu par dienestu ārvalstī. Savukārt paredzamā likuma 23.^1 panta otrā daļa atbilstoši Militārā dienesta likuma 50.panta pirmajai prim daļai nosaka, ka, ja valsts drošības iestādes amatpersonas vai darbinieka ģimenes locekļi uzturas ārvalstī, no kuras valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks šajā pantā noteiktajā kārtībā tiek nosūtīts uz starptautisko operāciju, valsts drošības iestādes amatpersonai vai darbiniekam ir tiesības saņemt algas pabalstu par dienestu ārvalstī līdz piecdesmit procentiem. Likumprojektā analoģiski Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 23.pantā, Prokuratūras likuma 58.^4panta trešajā daļā, Militārā dienesta likuma 50.panta trešajā daļā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 43.panta sestajā daļā, likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 20.^1panta piektajā daļā paredzētajam noteikts, ka pantā minētos pabalstus un kompensācijas neapliek ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.
4. Cita informācija	Nav attiecināms
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām		Nav attiecināms
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte		Nav attiecināms
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām		Nav attiecināms
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām		Nav attiecināms
5. Sociālā ietekme:   5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība		Nav attiecināms
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē		Nav attiecināms
7. Cita ietekme		Nav attiecināms

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		(tūkst. latu)
Rādītāji		2009.gads				Turpmākie trīs gadi
						2010.		2011.	2012.
1		2				3		4	5
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets		Nav attiecināms				Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets		Nav attiecināms				Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets		Nav attiecināms				Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Nav attiecināms				Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):		Nav attiecināms				Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
6. Cita informācija		Likumprojekta ieviešana neatstās ietekmi uz valsts budžetu, jo līdz ar tā ieviešanu tiks precīzi reglamentēti valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, kas pilda dienesta pienākumus ārpus valsts, izmaksājamo pabalstu, kompensāciju un piemaksu veidi, apmēri un izmaksas kārtība, bet nemainīsies faktiski izmaksājamais apmērs naudas izteiksmē.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt				Sešu mēnešu laikā jāizstrādā un jāapstiprina Ministru kabineta instrukcija saskaņā ar likumprojektā paredzēto Valsts drošības iestāžu likuma 23.^1 pantu. Tā kā izstrādājamajā Ministru kabineta instrukcijā, nosakot atsevišķu pabalstu apmērus un izmaksas kārtību, tiks norādīts valsts drošības iestāžu amatpersonu un darbinieku atalgojums, kā arī, definējot atsevišķu pabalstu un kompensāciju veidus un nosakot piemaksas apmēru, var tikt atklāta valsts drošības iestāžu darbības specifika, minētajai instrukcijai piešķirams valsts noslēpuma statuss un tā klasificējama kā slepena saskaņā ar likumu „Par valsts noslēpumu” un Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 „Valsts noslēpuma objektu saraksts” 2.5.1.punktu. Par instrukcijas izstrādi ir atbildīgas valsts drošības iestādes. Grozījumi citos tiesību aktos nav jāizdara, un līdz ar likumprojekta pieņemšanu citi tiesību akti spēku nezaudē.
2. Cita informācija				Nav attiecināms
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību					Nav attiecināms
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām					Nav attiecināms
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem					Nav attiecināms
4. Atbilstības izvērtējums
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu					Nav attiecināms
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)	Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)						Nav attiecināms
Nav attiecināms	Nav attiecināms						Nav attiecināms
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem					Nav attiecināms
6. Cita informācija					Nav attiecināms
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas			Notikušas konsultācijas ar Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvjiem likumprojekta izstrādei izveidotas darba grupas ietvaros.
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvji ir piedalījušies likumprojekta izstrādē un atbalsta to.
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti			Nav attiecināms
4. Konsultācijas ar ekspertiem			Nav attiecināms
5. Cita informācija			Nav attiecināms
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			Papildus institūciju izveide nav nepieciešama. Visas darbības tiks veiktas esošo institūciju kompetences ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu			Sabiedrība par normatīvā akta ieviešanu tiks informēta ar publikāciju laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī, ievietojot to informācijas sistēmā „NAIS” un bezmaksas normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo			Ja normatīvais akts ierobežos indivīdu, tas savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija			Nav attiecināms.

Aizsardzības ministrs I.Lieģis

Aizsardzības ministrs	Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
I.Lieģis	J.Sārts	R.Raudzeps	I.Kalna	L.Pakalna

2009.05.07. 15:17

1518

L.Pakalna

67357462, kanceleja@midd.gov.lv

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

Rīgā

Nr.45

2009.gada 30.jūnijā

67.§

Likumprojekts "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā"

     TA-1486

___________________________________________________________

(I.V.Lieģis, V.Dombrovskis)

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     2. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     3. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir aizsardzības ministrs.

     4. Iesaistītajām institūcijām nodrošināt likumprojekta īstenošanu piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs	V.Dombrovskis
Valsts kancelejas direktore	G.Veismane

2009-MK-PROT-45-3006-#67.doc

1