Rīgā

 

22.05.2009.                Nr.90/TA-1128

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Latvijas valsts karoga likums". Likumprojektu izstrādāja Ārlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Stipre 67016208, sintija.stipre@mfa.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 11 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 8 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32  29.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs                                              V.Dombrovskis

 

 

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 

 

Likumprojekts

 

Latvijas valsts karoga likums

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt vienotus Latvijas valsts karoga lietošanas principus Latvijas Republikā.

 

2.pants. Latvijas valsts karoga apraksts

(1) Latvijas valsts karogs ir karmīnsarkans ar baltu horizontālu svītru.

(2) Latvijas valsts karoga sarkanbaltsarkano svītru attiecība ir 2:1:2.

(3) Latvijas valsts karoga platuma un garuma attiecība ir 1:2.

(4) Valsts karoga sarkanbaltsarkano svītru attiecībai, kā arī karoga platuma un garuma attiecībai neatkarīgi no karoga izmēriem jāatbilst šā likuma 1.pielikumā norādītajam paraugam.

(5) Latvijas valsts karogs ir Latvijas Republikas valsts simbols.

 

3.pants. Latvijas valsts karoga un citu karogu protokolārā kārtība

(1) Ja kopā ar Latvijas valsts karogu lieto citus karogus, tos izkārto šādā secībā:

1) Latvijas valsts karogs;

2) citas valsts karogs;

3) starptautiskas publiskas organizācijas karogs;

4) Latvijas Valsts prezidenta standarts;

5) Saeimas priekšsēdētāja karogs;

6) Ministru prezidenta karogs;

7) nozares ministrijas karogs;

8) aizsardzības ministra karogs;

9) citas valsts pārvaldes iestādes vai institūcijas karogs;

10) Nacionālo bruņoto spēku komandiera karogs;

11) Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļas karogs;

12) administratīvi teritoriālās vienības karogs;

13) starptautiskas nevalstiskas organizācijas karogs;

14) citi karogi.

(2) Ja kopā ar Latvijas valsts karogu lieto vairākus citu valstu vai starptautisku publisku organizāciju karogus, tos izkārto šādi:

1) Latvijas mēroga pasākumos viena veida karogus, piemēram, valstu karogus, izkārto pēc valsts nosaukuma latviešu valodā;

2) starptautiska mēroga pasākumos viena veida karogus, piemēram, valstu karogus, izkārto pēc valsts nosaukuma angļu valodā vai pasākuma oficiālajā darba valodā.

(3) Starptautiskas publiskas organizācijas rīkotā pasākumā Latvijas valsts karogu lieto saskaņā ar Latvijas vietu šīs organizācijas apstiprinātajā protokolārajā kārtībā.

(4) Skaidrojumu par Latvijas valsts karoga lietošanas kārtību saskaņā ar starptautiskā diplomātiskā protokola normām sniedz Ārlietu ministrijas Valsts protokols.

 

4.pants. Aizliegums lietot Latvijas valsts karogu

(1) Latvijas valsts karogu aizliegts lietot:

1) pie ēkām, kas atrodas avārijas stāvoklī;

2) pie ēkām, kuru fasāde tiek remontēta;

3) citās nepiemērotās vietās un apstākļos.

(2) Aizliegts lietot bojātu, izbalējušu, netīru vai saburzītu Latvijas valsts karogu.

(3) Lietošanai nederīgu Latvijas valsts karogu iznīcina diskrētā veidā, publiski nepieejamā vietā sadalot pa krāsu lentām.

 

II nodaļa. Latvijas valsts karoga un citu karogu lietošana pie ēkām

 

5.pants. Latvijas valsts karoga un citu karogu lietošanas principi pie ēkām

(1) Ja kopā ar Latvijas valsts karogu pie ēkas fasādes lieto citu karogu, to novieto labajā pusē, bet Latvijas valsts karogu – kreisajā pusē, skatoties uz ēkas fasādi (2.pielikuma 1.punkts).

(2) Ja kopā ar Latvijas valsts karogu pie ēkas fasādes lieto citus karogus, Latvijas valsts karogu novieto kreisajā malā, bet citus karogus – pa labi no Latvijas valsts karoga šajā likumā noteiktajā protokolārajā kārtībā, skatoties uz ēkas fasādi (2.pielikuma 2.punkts).

(3) Ja kopā ar Latvijas valsts karogu citus karogus lieto karogu mastos, tos izkārto šādi:

1) Latvijas valsts karogu novieto karogu rindas sākumā, bet citus karogus – pa labi no Latvijas valsts karoga šajā likumā noteiktajā protokolārajā kārtībā, skatoties uz karogu mastu rindu (2.pielikuma 2.punkts);

2) Latvijas valsts karogu novieto karogu rindas sākumā un beigās, vidū – citus karogus šajā likumā noteiktajā protokolārajā kārtībā virzienā no kreisās uz labo pusi, skatoties uz karogu mastu rindu (2.pielikuma 3.punkts).

(4) Ja kopā ar Latvijas valsts karogu lieto šā likuma 3.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12. vai 13.punktā minētos karogus, to platumam jāatbilst Latvijas valsts karoga platumam.

 

6.pants. Latvijas valsts karoga pastāvīga novietošana pie ēkām

(1) Latvijas valsts karogu pastāvīgi novieto:

1) Rīgas pils Svētā gara tornī;

2) pie Latvijas Valsts prezidenta Jūrmalas rezidences;

3) pie Saeimas;

4) pie Ministru kabineta kopā ar Eiropas Savienības karogu;

5) pie nozaru ministriju ēkām kopā ar Eiropas Savienības karogu (pie Aizsardzības ministrijas – arī kopā ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogu);

6) pie Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, administratīvajām tiesām, apgabaltiesām un pilsētu (rajonu) tiesām;

7) pie Ģenerālprokuratūras un Tiesībsarga biroja;

8) pie Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba ēkas kopā ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogu;

9) pie Latvijas Bankas centrālās ēkas un pie Latvijas Bankas filiālēm;

10) pie republikas pilsētu un novadu domju administrāciju ēkām kopā ar Eiropas Savienības karogu;

11) Latvijas robežšķērsošanas vietās kopā ar Eiropas Savienības karogu;

12) pie Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām kopā ar Eiropas Savienības karogu, ja tas ir tehniski iespējams un nav pretrunā ar uzņemošās valsts normatīvajiem aktiem un diplomātiskā protokola tradīcijām;

13) pie pirmsskolas izglītības iestādēm pastāvīgi, bet pie citām izglītības iestādēm – mācību gada laikā.

(2) Latvijas valsts karogu var pastāvīgi novietot arī pie citām publisko un privāto personu ēkām, garantējot Latvijas valsts karogam pienācīgu cieņu.

(3) Ja tiek veikts šā panta pirmajā daļā minēto ēku kapitālais remonts vai tiek remontēta šo ēku fasāde, lēmumu par Latvijas valsts karoga pārvietošanu pieņem attiecīgās šā panta pirmajā daļā minētās iestādes vadītājs.

 

7.pants. Latvijas valsts karoga lietošana svētku, atceres un atzīmējamās dienās

(1) Latvijas valsts karogu pie publisko un privāto personu ēkām novieto 1.maijā, 4.maijā, 11.novembrī un 18.novembrī.

(2) Latvijas valsts karogu sēru noformējumā pie publisko un privāto personu ēkām novieto 25.martā, 14.jūnijā, 17.jūnijā, 4.jūlijā un decembra pirmajā svētdienā.

(3) Latvijas karogu lieto arī citos Ministru kabineta vai pašvaldību noteiktajos gadījumos.

(4) Latvijas valsts karogu var lietot tautas, reliģiskos un ģimenes svētkos, atceres dienās un citos gadījumos, garantējot valsts karogam pienācīgu cieņu.

 

8.pants. Latvijas valsts karoga lietošana īpašajās dienās

(1) Lietuvas valsts atjaunošanas dienā – 16.februārī – līdzās Latvijas valsts karogam Rīgas pils Svētā gara tornī, pie Saeimas un Ministru kabineta novieto Lietuvas nacionālo karogu.

(2) Igaunijas Republikas dibināšanas dienā – 24.februārī – līdzās Latvijas valsts karogam Rīgas pils Svētā gara tornī, pie Saeimas un Ministru kabineta novieto Igaunijas karogu.

(3) Eiropas dienā – 9.maijā – Latvijas valsts karogu kopā ar Eiropas Savienības karogu novieto pie Valsts prezidenta oficiālās rezidences Rīgas pilī un Saeimas.

 

9.pants. Latvijas valsts karoga lietošana vēlēšanu dienā

(1) Latvijas valsts karogu novieto pie ēkām, kur izvietoti vēlēšanu iecirkņi:

1) Saeimas vēlēšanu dienā;

2) republikas pilsētu un novadu domju vēlēšanu dienā;

3) tautas nobalsošanas dienā.

(2) Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā Latvijas valsts karogu kopā ar Eiropas Savienības karogu novieto pie ēkām, kur izvietoti vēlēšanu iecirkņi.

 

III nodaļa. Latvijas valsts karoga lietošana telpās

 

10.pants. Latvijas valsts karoga lietošanas principi telpās

(1) Ja Latvijas valsts karogu kopā ar citiem karogiem telpā lieto neiezīmētā vietā:

1) Latvijas valsts karogu novieto kreisajā karogu rindas malā, bet citus karogus – pa labi no tā protokolārajā kārtībā, skatoties uz karogu rindu (2.pielikuma 2.punkts);

2) Latvijas valsts karogu novieto karogu rindas sākumā un beigās, vidū – citus karogus šajā likumā noteiktajā protokolārajā kārtībā virzienā no kreisās uz labo pusi (2.pielikuma 3.punkts);

3) Latvijas valsts karogu novieto vidū, bet citus karogus – alfabēta secībā Latvijas valsts karoga abās pusēs (2.pielikuma 4.punkts).

(2) Ja Latvijas valsts karogu kopā ar citiem karogiem lieto iezīmētā vietā telpā (pie pults vai mikrofona), starptautisku sarunu laikā, starpvalstu, starpvaldību vai starpresoru līgumu parakstīšanas laikā vai preses konferences laikā:

1) Latvijas valsts karogu novieto aiz Latvijas valsts amatpersonas labā pleca, bet citus karogus novieto kreisā pleca virzienā protokolārajā kārtībā;

2) Latvijas valsts karogu novieto aiz Latvijas valsts amatpersonas, bet citas valsts vai starptautiskas publiskas organizācijas karogu novieto aiz attiecīgās amatpersonas (2.pielikuma 5.punkts). Viesis tikšanās laikā iezīmētā vietā ir pie Latvijas valsts amatpersonas labās rokas.

(3) Šā panta otrajā daļā noteiktos Latvijas valsts karoga lietošanas principus var izmantot arī privātpersonas lietišķu sarunu, līgumu slēgšanas, preses konferenču un citu pasākumu laikā.

 

11.pants. Latvijas valsts karoga pastāvīga lietošana valsts amatpersonu darba kabinetos

(1) Latvijas valsts karogu pastāvīgi lieto:

1) Latvijas Valsts prezidenta darba kabinetā;

2) Saeimas priekšsēdētāja darba kabinetā un Saeimas plenārsēžu zālē;

3) Ministru prezidenta darba kabinetā un Ministru kabineta sēžu zālē;

4) nozaru ministru un īpašu uzdevumu ministru darba kabinetos;

5) Satversmes tiesas priekšsēdētāja un tiesnešu darba kabinetos, kā arī Satversmes tiesas sēžu zālē;

6) Augstākās tiesas priekšsēdētāja, administratīvo tiesu priekšsēdētāju, apgabaltiesu priekšsēdētāju un pilsētu (rajonu) tiesu priekšsēdētāju darba kabinetos;

7) ģenerālprokurora un tiesībsarga darba kabinetā;

8) Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību vadītāju darba kabinetos.

(2) Latvijas valsts karogu šā panta pirmajā daļā noteikto Latvijas valsts amatpersonu darba kabinetos novieto saskaņā ar šā likuma 10.pantā minētajiem principiem un tā, lai tam tiktu garantēta pienācīga cieņa.

 

12.pants. Latvijas valsts karoga lietošana uz galda

(1) Starptautisku sarunu laikā, starpvalstu, starpvaldību vai starpresoru līgumu parakstīšanas laikā vai preses konferences laikā Latvijas pārstāvis uz galda var lietot proporcionāli samazinātu Latvijas valsts karogu, novietojot to šādi:

1) starptautisku sarunu laikā karogu novieto delegācijas vadītāja priekšā pa labi;

2) starpvalstu, starpvaldību vai starpresoru līgumu parakstīšanas laikā karogu novieto tās personas priekšā pa labi, kura paraksta dokumentu;

3) preses konferences laikā karogu novieto tās personas priekšā pa labi, kura sniedz informāciju preses konferencē.

(2) Starptautisku pasākumu laikā, piemēram, konferenču, sanāksmju, darba grupu apspriežu laikā, Latvijas valsts karogu neatkarīgi no personas amata kā valsts piederības zīmi var novietot Latvijas pārstāvja priekšā pa labi.< /o:p>

 

IV nodaļa. Latvijas valsts karoga lietošana uz valsts amatpersonas
dienesta automašīnas

 

13.pants. Latvijas valsts karoga lietošana uz dienesta automašīnas

Latvijas valsts karogu uz dienesta automašīnas var lietot:

1) Latvijas Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents un ārlietu ministrs, pildot dienesta pienākumus ārvalstīs;

2) Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību vadītāji, pildot dienesta pienākumus ārvalstīs, saskaņā ar uzņemošās valsts diplomātiskā protokola tradīcijām;

3) ārvalstu amatpersonu vizīšu laikā Latvijā saskaņā ar šā likuma 14.panta otrās daļas noteikumiem.

 

14.pants. Latvijas valsts karoga vieta uz automašīnas

(1) Proporcionāli samazinātu Latvijas valsts karogu novieto uz automašīnas priekšējā labā spārna.

(2) Ja automašīnā kopā ar Latvijas valsts amatpersonu atrodas atbilstoša ranga citas valsts vai starptautiskas publiskas organizācijas amatpersona, proporcionāli samazinātu Latvijas valsts karogu novieto uz automašīnas priekšējā kreisā spārna, bet citas valsts vai starptautiskas publiskas organizācijas karogu – uz automašīnas priekšējā labā spārna atbilstoši amatpersonu vietai automašīnā.

 

V nodaļa. Latvijas valsts karoga lietošana sēru gadījumos

 

15.pants. Latvijas valsts karogs sēru noformējumā

(1) Latvijas valsts karogam sēru noformējumā virs karoga pie kāta piestiprina melnu lenti, kuras platums ir 1/20 no karoga platuma un garums atbilst karoga platumam.

(2) Mastā uzvilktu Latvijas valsts karogu nolaiž pusmastā bez sēru lentes.

(3) Vietās, kur Latvijas valsts karogu lieto kopā ar citiem karogiem, sēru noformējumā lieto tikai Latvijas valsts karogu.

 

16.pants. Latvijas valsts karoga lietošana bēru ceremonijā

(1) Bēru ceremonijas laikā zārku var apklāt ar Latvijas valsts karogu.

(2) Pirms zārka nolaišanas kapā vai pirms nelaiķa kremēšanas Latvijas valsts karogu noņem no zārka, saloka un nodod nelaiķa tuviniekiem.

 

VI nodaļa. Latvijas valsts karoga lietošana dekoratīvos nolūkos

 

17.pants. Latvijas valsts karoga lietošana dekoratīvos nolūkos

(1) Latvijas valsts karogu var lietot dekoratīvos nolūkos, garantējot tam pienācīgu cieņu.

(2) Ja Latvijas valsts karogu lieto dekoratīvos nolūkos, tā platuma un garuma proporcija var atšķirties no šā likuma 2.pantā noteiktā standarta, taču jāsaglabā normatīvajos aktos noteiktie karoga krāsu toņi un sarkanbaltsarkano svītru proporcija.

(3) Ja Latvijas valsts karogu lieto dekoratīvos nolūkos, tas saglabā valsts simbola statusu.

 

18.pants. Latvijas valsts karoga vimpelis

(1) Latvijas valsts karoga vimpelis ir trapecveida auduma lente Latvijas valsts karoga krāsās un krāsu proporcijās. Latvijas valsts karoga vimpeļa platu­ma un garuma attiecība atbilst šā likuma 3.pielikumā norādītajām proporcijām.

(2) Latvijas valsts karoga vimpelim ir tāda pati tiesiskā aizsardzība kā Latvijas valsts karogam.

(3) Latvijas valsts karoga vimpeli nelieto karoga kātā pie ēkas fasādes.

(4) Latvijas valsts karoga vimpeli lieto, garantējot tam pienācīgu cieņu.

(5) Latvijas valsts karoga vimpelis neaizstāj Latvijas valsts karogu šajā likumā noteiktajos gadījumos.

 

19.pants. Latvijas valsts karoga attēla lietošana

(1) Latvijas valsts karoga attēlu drīkst izmantot, garantējot tam pienācīgu cieņu.

(2) Aizliegts lietot Latvijas valsts karoga attēlu kā preču vai pakalpojumu zīmi.

(3) Šā panta otrā daļa neattiecas uz Latvijas valsts karoga krāsu un krāsu proporciju izmantošanu kā preču vai pakalpojumu zīmes elementu.

 

VII nodaļa. Latvijas valsts karoga lietošanas uzraudzība un likuma piemērošanas kārtība

 

20.pants. Likuma normu izpildes uzraudzība

(1) Par likumā noteikto karoga lietošanas noteikumu neievērošanu Valsts policijas un pašvaldības policijas darbinieki sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu.

(2) Par Latvijas valsts karoga zaimošanu vai klajas necieņas izrādīšanu Latvijas valsts karogam, vai par Latvijas valsts karoga lietošanas kārtības pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

(3) Atzinumu par Latvijas valsts karoga un Latvijas valsts karoga vimpeļa atbilstību likuma normām sniedz Valsts heraldikas komisija.

 

21.pants. Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas noteikumi

Ministru kabinets nosaka Latvijas valsts karoga un Latvijas valsts karoga vimpeļa:

1) krāsu toņus atbilstoši materiālam un tehnikai;

2) lietošanas tehniskos noteikumus.

 

22.pants. Latvijas valsts karoga lietošana uz kuģiem un Nacionālajos bruņotajos spēkos

(1) Latvijas valsts karoga lietošanu uz kuģiem nosaka Ministru kabinets.

(2) Latvijas valsts karoga lietošanu Nacionālajos bruņotajos spēkos, kā arī militārajās parādēs un ceremonijās nosaka aizsardzības ministrs.

 

Pārejas noteikumi

 

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Latvijas valsts karogu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 2.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 5.nr.; 2004, 12.nr.).

 

2. Ministru kabineta 1996.gada 9.jūlija noteikumi Nr.252 "Noteikumi par Latvijas valsts karoga lietošanas kārtību uz kuģiem" ir spēkā līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.augustam.

 

3. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.augustam izdod šā likuma 21.pantā minētos noteikumus.

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ārlietu ministrs

M.Riekstiņš

Likumprojekta „Latvijas valsts karoga likums” anotācija

 

 I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

 1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.237 „Ārlietu ministrijas nolikums” 4.3.punktu.

Ārlietu ministrija savas kompetences ietvaros ir konstatējusi būtiskas nepilnības un neatbilstību starptautiski vispārpieņemtajām protokola normām līdzšinējā tiesiskajā regulējumā par Latvijas valsts karogu un ir izstrādājusi šo likumprojektu, lai minēto regulējumu padarītu efektīvāku un atbilstošu mūsdienu starptautiskajām paražu tiesībām.

 

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

Šobrīd Latvijas valsts karoga lietošanas un izgatavošanas noteikumus reglamentē likums “Par Latvijas valsts karogu” un Ministru kabineta 2001.gada 25.septembra noteikumi nr. 412 “Likuma “Par Latvijas valsts karogu” lietošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi). Savas kompetences ietvaros Ārlietu ministrija ir konstatējusi vairākus būtiskus trūkumus iepriekš minētajos normatīvajos aktos saistībā ar precīzi reproducējamas karoga krāsas noteikšanu, kā arī Latvijas valsts, pilsētu, valsts iestāžu, starptautisko organizāciju un citu valstu karogu pareizu protokolāro lietošanu.

Valsts Heraldikas komisijas apstiprinātais Latvijas valsts karoga karmīna tonis pēc Pantone skalas ir piemērojams tikai poligrāfijas darbiem. Piemērojot Pantone skalu citiem materiāliem, tiek iegūts pavisam cits tonis, atkarībā no attiecīgā materiāla un krāsas ķīmiskā sastāva. Bez tam, Valsts Heraldikas komisijas lēmumiem ir tikai rekomendējošs raksturs, tādēļ Latvijas valsts karoga krāsu tehniskie parametri būtu jānostiprina normatīvajā aktā.

Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO aktuāls ir kļuvis jautājums par starptautisko organizāciju un citu valstu karogu lietošanas protokolāro kārtību un prioritātēm attiecībā pret Latvijas valsts karogu, taču normatīvie akti šos jautājumus nereglamentē. Tāpat jāatzīmē, ka Noteikumu pielikumā pievienotās karogu shēmas ir novecojušas un nepilnīgas.

 

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Likumprojekts izstrādāts, lai atbilstoši mūsdienu starptautiskajai praksei un protokolārajām normām noteiktu Latvijas valsts karoga lietošanas principus.

Likumprojektā precizēts Latvijas valsts karoga apraksts, karogu lietošanas principi un shēmas.

Pamatojoties uz deleģējumu likumā, paredzēts izdot Ministru kabineta noteikumus, kuros tiktu nostiprināti Latvijas valsts karoga krāsu toņu tehniskie parametri, kas būtu juridiski saistoši karogu izgatavotājiem.

Likumprojektā tiek reglamentēti tādi būtiski jautājumi kā karogu protokolārā kārtība un Latvijas valsts karoga lietošana dekoratīvos nolūkos.

Lai popularizētu Latvijas valsts simbolu lietošanu sabiedrībā un stiprinātu nacionālo pašapziņu, likumprojektā iekļauts pienākums pastāvīgi lietot Latvijas valsts karogu pie nozaru ministriju un pašvaldību ēkām. Tāpat likumprojekts paredz valstī ieviest Latvijas valsts karoga vimpeļa lietošanas tradīciju, līdzīgi kā tas ir lielākajā daļā Eiropas valstu.

 

 4. Cita informācija

Nav attiecināms

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms.

 

2. Ekonomiskā ietekme:

 

2.1. makroekonomiskā vide;

 

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

 

2.3. cenas;

 

2.4. eksporta un importa apjoms;

 

2.5. konkurences apstākļi;

 

2.6. jauninājumi un pētījumi;

 

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Nav attiecināms

 

 

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Nav attiecināms

 

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Saskaņā ar likumprojektu tiks veikti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Latvijas valsts karoga vimpelim paredzot analoģisku tiesisko aizsardzību, kā Latvijas valsts karogam.

 

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Nav attiecināms

 

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav attiecināms

 

 7. Cita ietekme

Nav attiecināms

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

Rādītāji

2009

Turpmākie trīs gadi

2010

2011

2012

1

2

3

4

5

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms

 

 

 

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms

 

 

 

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms

 

 

 

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Nav attiecināms

 

 

 

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Nav attiecināms

 

 

 6. Cita informācija 

Nav attiecināms

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Lai saskaņotu esošo tiesību sistēmu ar likumprojektu Ārlietu ministrija izstrādās šādus likumprojektus:

1)              Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai paredzētu atbildību par Latvijas valsts karoga un karoga vimpeļa un Eiropas Savienības karoga lietošanas noteikumu neievērošanu (APK 201.44 pants).

2)              Grozījumi Krimināllikumā, lai nodrošinātu Latvijas valsts karoga vimpeļa tiesisko aizsardzību (KL 93.pants).

Papildus jāizdod šādi jauni Ministru kabineta noteikumi:

1)     Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas noteikumi, lai detalizēti noteiktu Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas kārtību (Ārlietu ministrijai 4 mēnešu laikā).

2)      Latvijas valsts karoga lietošanas kārtības uz kuģiem noteikumi ir jāizdod no jauna, pamatojoties uz likumprojektu (Ekonomikas ministrijai mēneša laikā).

Ar šī likumprojekta spēkā stāšanos spēku zaudēs likums “Par Latvijas valsts karogu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 2.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 5.nr.; 2004, 12.nr.), Ministru kabineta 25.09.2001. noteikumi Nr. 412 “Likuma “Par Latvijas valsts karogu” piemērošanas noteikumi” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 08.11.2001., 21.nr.), bet pēc attiecīgo jauno noteikumu izdošanas spēku zaudēs Ministru kabineta 09.07.1996. noteikumi Nr.252 „Noteikumi par Latvijas valsts karoga lietošanas kārtību uz kuģiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 18.nr; 17.09.98. 18.nr.).

 

 2. Cita informācija

Nav attiecināms

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms

 

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms

 

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Nav attiecināms

 

 4. Atbilstības izvērtējums                                                                           

1.tabula

 

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms

 

2.tabula

 

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

 

Nav attiecināms

 

 

 

 

 

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

 

 6. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

 

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

 

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav attiecināms

 

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Nav attiecināms

 

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas notikušas ar Saeimas Protokola nodaļu, Aizsardzības ministrijas Organizācijas nodaļu, Nacionālo Bruņoto Spēku Protokola un kultūras nodaļu, Valsts Heraldikas komisiju.

 

 5. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Atzinumu par Latvijas valsts karoga un Latvijas valsts karoga vimpeļa atbilstību likuma normām sniegs Valsts Heraldikas komisija.

 

 

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

 

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds var aizstāvēt savas tiesības Administratīvajā tiesā, vai nepieciešamības gadījumā vērsties ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā.

 

 4. Cita informācija

Nav attiecināms  

 

 Ārlietu ministrs                                                               M.Riekstiņš

Ārlietu ministrs

Valsts sekretāra p.i.

Juridiskā departamenta direktora vietniece

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

M. Riekstiņš

I. Pundurs

I. Bīlmane

E.Vijupe

S. Stipre

 

19.03.2009. 14:04

1326

S.Stipre

67016208, sintija.stipre@mfa.gov.lv

A.Krastiņš

67016403, andris.krastins@mfa.gov.lv;

1.pielikums

Latvijas valsts karoga likumam

 

Latvijas valsts karoga platuma un garuma attiecība

 

Latvijas valsts karoga sarkanbaltsarkano svītru attiecība

 


      

 

     

 

 

 

 
 
 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


Ārlietu ministrs

M.Riekstiņš

2.pielikums

Latvijas valsts karoga likumam

 

Karogu izvietojums

 

1. Karogu izvietojums pie ēkas, skatoties uz ēkas fasādi

 

 

 

 

 

 


2. Karogu izvietojums pie ēkas, skatoties uz ēkas fasādi. Karogu izvietojums karogu mastos, skatoties uz karogu mastu rindu. Karogu izvietojums telpās, skatoties uz karogu rindu

 

 

 

 

 

 

3. Karogu izvietojums karogu mastos, skatoties uz karogu mastu rindu. Karogu izvietojums telpās, skatoties uz karogu rindu

 

 

 

 

 

 


4. Karogu izvietojums telpās, skatoties uz karogu rindu

 

         

 

                                                                                               

 

 

5. Karogu izvietojums telpā iezīmētā vietā (pie pults vai mikrofona)

 

 

 

 

 


Ārlietu ministrs

M.Riekstiņš

3.pielikums

Latvijas valsts karoga likumam

 

 

Latvijas valsts karoga vimpeļa platuma un garuma attiecība

 

Latvijas valsts karoga vimpeļa platuma un garuma attiecība

 

                  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ārlietu ministrs

M.Riekstiņš

 

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.32

2009.gada 19.maijā

 

 

29.§

 

Likumprojekts "Latvijas valsts karoga likums"

     TA-1128

___________________________________________________________

(M.Riekstiņš, M.Segliņš, J.Bone, E.Dreimane, A.Kampars, I.V.Lieģis, V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir ārlietu ministrs.

     

 

 

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs

  

V.Dombrovskis

 

Valsts kancelejas direktora vietā - direktora vietniece tiesību aktu lietās

  

E.Dreimane

 

 

 

2009-MK-PROT-32-1905-#29.doc

1