Rīgā

11.05.2009. Nr.90/TA-278 (2008)

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījums likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu"". Likumprojektu izstrādāja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Mičuls 67770467, aivars.miculs@raplm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 7 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 5.maija sēdes protokola Nr.29 49.§ izraksts uz 1 lp.

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījums likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu"

Izdarīt likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8.nr.; 1997, 6.nr.; 2001, 1.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 14.nr.) šādu grozījumu:

Papildināt I nodaļu ar 4.¹ pantu šādā redakcijā:

"4.¹ pants. Deputāta pilnvaru apturēšana un aizvietošana uz laiku

Ja deputāts Kriminālprocesa likumā noteiktā kārtībā piemērota procesuālā piespiedu līdzekļa vai veselības stāvokļa dēļ trīs mēnešus pēc kārtas nav piedalījies domes (padomes) sēdēs, domes (padomes) priekšsēdētājs nekavējoties par to paziņo attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai un sniedz informāciju nākamajā domes (padomes) sēdē. Attiecīgā domes (padomes) deputāta pilnvaras ir apturētas ar brīdi, kad sniegta informācija domes (padomes) sēdē. Uz deputāta pilnvaru apturēšanas laiku viņa vietā Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 43.pantā noteiktajā kārtībā stājas nākamais kandidāts.

Ja zūd šā panta pirmajā daļā minētais deputāta aizvietošanas pamats, aizvietotais domes (padomes) deputāts nedēļas laikā iesniedz attiecīgās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam iesniegumu par deputāta pienākumu pildīšanas atsākšanu.

Pēc tam kad domes (padomes) priekšsēdētājs ir saņēmis iesniegumu par domes (padomes) deputāta pienākumu pildīšanas atsākšanu, viņš nekavējoties par to paziņo attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai un sniedz informāciju nākamajā domes (padomes) sēdē. Ar brīdi, kad sniegta informācija domes (padomes) sēdē, izbeidzas šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā uzaicinātā deputāta pilnvaras un deputāta pienākumus atsāk pildīt aizvietotais domes (padomes) deputāts.

Ja deputāts pirms šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu iestāšanās bijis domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, viņš atsāk pildīt domes (padomes) priekšsēdētāja vai viņa vietnieka amata pienākumus, ja dome (padome) likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā nav viņu atbrīvojusi no amata."

Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs

E.Zalāns

Anotācija

likumprojektam

„Grozījums likumā „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 3.panta pirmo daļu vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības - domes (padomes) - un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 2.pantā ir noteikts ievēlējamo deputātu skaits atbilstoši iedzīvotāju skaitam un tas ir attiecīgi 7, 9, 11, 13 un 15 deputāti. Izņēmums ir tikai Rīgas pilsēta, kurā ir 60 deputāti. Šāds deputātu skaits ir paredzēts, lai pilnvērtīgi varētu nodrošināt attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju pārstāvniecību.

Izvērtējot esošo situāciju un saņemto informāciju par pašvaldību darbu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (turpmāk – ministrija) ir konstatējusi gadījumus, kad pašvaldībās, kurās attiecīgi ir ievēlēti 7, 9, 11, 13 un 15 deputāti, situācijā, kad viens no deputātiem Kriminālprocesa likumā noteiktā kārtībā piemērota procesuālā piespiedu līdzekļa vai veselības stāvokļa dēļ nevar piedalīties domes (padomes) sēdēs, ir apgrūtināta pašvaldības lēmumu pieņemšana. Īpaši aktuāli tas ir situācijās, kad politisko spēku sadalījums ir ļoti līdzīgs un viena deputāta prombūtnes gadījumā domes (padomes) sēdē piedalās vienāds skaits pozīcijas un opozīcijas deputātu. Šādos gadījumos nereti ir apgrūtināta ne tikai politisku lēmumu pieņemšana, bet arī citu, ar pašvaldību funkciju izpildīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, kas rada kaitējumu sabiedrības interesēm.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Normatīvā akta projektā paredzēts, ka gadījumos, kad vietējās pašvaldības deputāts Kriminālprocesa likumā noteiktā kārtībā piemērota procesuālā piespiedu līdzekļa vai veselības stāvokļa dēļ trīs mēnešus pēc kārtas nav piedalījies domes (padomes) sēdē, tad deputāta vietā uz laiku Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 43.pantā noteiktajā kārtībā stājas nākamais kandidāts. Ja zūd minētais deputāta aizvietošanas pamats, tad deputāta pienākumus atsāk pildīt aizvietotais domes (padomes) deputāts.

Likumprojektā paredzēts, ka deputātu aizvieto gadījumos, ja deputāts Kriminālprocesa likumā noteiktā kārtībā piemērota procesuālā piespiedu līdzekļa vai veselības stāvokļa dēļ trīs mēnešus pēc kārtas nav piedalījies domes (padomes) sēdēs, kas nodrošina samērīgumu principa ievērošanu.

Trīs mēnešu sēžu neapmeklēšanas termiņš ir ielikts pēc analoģijas vadoties no likuma „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” 4.panta, kas nosaka, ka dome (padome) var anulēt deputāta pilnvaras, ja deputāts vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies domes (padomes) sēdē. Ņemot vērā, ka saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 27.panta pirmo daļu domes (padomes) kārtējās sēdes sasaucamas ne retāk kā reizi mēnesī, termiņš noteikts mēnešos un nevis sēžu skaitā, lai izvairītos no gadījumiem, kad vēloties aizvietot sev nevēlamu deputātu pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs sasauc trīs ārkārtas sēdes pēc kārtas īsā laika periodā. Turklāt īslaicīga deputāta prombūtne nevar būtiski ietekmēt pašvaldības domes (padomes) darbu.

Likuma „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” 3.¹pantā ir minēti gadījumi, kad pašvaldības deputātam ir tiesības vai pienākums nolikt deputāta pilnvaras uz laiku, un noteikts, ka šajos gadījumos deputāts tiek aizvietots uz laiku. Ministrijas piedāvātais likumprojekts papildus nosaka divus gadījumus, kad deputāts tiek aizvietots uz laiku, jo objektīvu apstākļu dēļ nav spējīgs pildīt savus pienākumus. Gadījumā, kad deputātam Kriminālprocesa likumā noteiktā kārtībā piemērots procesuālais piespiedu līdzeklis, nav piemērojama likuma „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” 3.panta pirmās daļas 2.punkta norma, kas nosaka, ka deputāta pilnvaras izbeidzas pirms termiņa ar dienu, kad likumīgā spēkā ir stājies deputātu notiesājošs tiesas spriedums, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 19.pantā noteiktajai nevainīguma prezumpcijai neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Ja deputāts ilgstoši neapmeklē sēdes citu iemeslu dēļ, tad izvērtēt lietas apstākļus par neapmeklējuma iemesliem, kā arī, atbilstoši likuma „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” 4.pantam, izskatīt jautājumu par deputāta pilnvaru anulēšanu ir pašvaldības domes (padomes) ekskluzīva kompetence.

Pašvaldības deputāti ir vēlētas amatpersonas. Likuma „Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 12.punkts nosaka pašvaldības domes (padomes) ekskluzīvu kompetenci noteikt atlīdzību par deputāta pienākumu pildīšanu, kā arī šīs atlīdzības izmaksāšanas un ar deputāta darbību saistīto izdevumu atlīdzināšanas kārtību. Tas ir, atlīdzība tiek paredzēta tikai par deputāta pienākumu pildīšanu, bet nav paredzēta atlīdzība ja deputāts jebkādu iemeslu dēļ nepilda savus pienākumus, neatkarīgi no tā vai viņš tiks aizvietots vai nē.

Jautājums par atlīdzību domes (padomes) priekšsēdētājam vai viņa atbrīvotajam vietniekam, ja viņam nepamatoti piemērots procesuālais piespiedu līdzeklis, risināms valstī noteiktajā vispārējā kārtībā.

Lai gan domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa atbrīvotais vietnieks ir vēlētas amatpersonas un viņu darba tiesību aizsardzību nosaka likuma „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” 15.pants, nevis Darba likums, tomēr jāņem vērā, ka Darba likuma 74.pantā noteikti gadījumi, kad darba devējam ir pienākums darbiniekam izmaksāt darba algu, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Minētā norma neparedz gadījumu, ka darba devējam ir jāmaksā darbiniekam alga gadījumā, ja viņš ir aizkavēts pildīt darba pienākumus Kriminālprocesa likumā noteiktā kārtībā piemērota procesuālā piespiedu līdzekļa dēļ.

Minēto jautājumu regulē likums „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”. Iepriekšminētā likuma 4.pants paredz gadījumu, kad personai ir atlīdzināmi tādi zaudējumi kā nesaņemtā darba samaksa, pabalsti, kā arī citi likumā noteiktie zaudējumi.

Līdz ar to ministrija nesaskata pamatojumu, kāpēc domes (padomes) priekšsēdētājiem un to vietniekiem, kas ieņem algotus amatus, būtu nosakāmas kādas īpašas garantijas gadījumos, kuros tie nepilda darba pienākumus Kriminālprocesa likumā noteiktā kārtībā piemērota procesuālā piespiedu līdzekļa dēļ.

Jautājumā par slimības pabalstu domes (padomes) priekšsēdētājam vai viņa atbrīvotajam vietniekam ministrijas izstrādātais likumprojekts nemaina jau pastāvošo kārtību, jo paredz tikai viņu kā deputātu aizvietošanu uz kādu laika periodu, bet neatceļ viņus no ieņemamajiem amatiem. Līdz ar to arī viņi nezaudē tiesības saņemt slimības pabalstu atbilstoši likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” normām.

Jautājums par konkrēto personu atrašanos amatos ir domes (padomes) kompetencē un likumprojekts šo kārtību nemaina.

Normatīvais akts ir nepieciešams, lai nodrošinātu ar pašvaldību funkciju izpildīšanu saistītu lēmumu pieņemšanu.

3. Cita informācija

Izstrādājot likumprojektu „Grozījums likumā „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” ministrija ir izvērtējusi citu valstu pieredzi gadījumos, kad pašvaldības deputāts ir kavēts pildīt savus pienākumus. Piemēram, Dānijas Vietējo pašvaldību likuma 15.pants paredz, ka gadījumos, ja padomes loceklis aizkavēts piedalīties vietējās padomes sēdē veselības stāvokļa dēļ, padomes locekļi, kas ir ievēlēti no attiecīgā kandidātu saraksta var prasīt uzaicināt substitūtu piedalīties sēdē.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvais akts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvais akts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta pieņemšana veicinās likumā „Par pašvaldībām” un citos likumos noteikto pašvaldības funkciju izpildi, nodrošinot iespējami pilnvērtīgu vietējo iedzīvotāju pārstāvniecību lēmumu pieņemšanā.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvais akts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvais akts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvais akts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvais akts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Normatīvais akts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvais akts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvais akts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus normatīvie akti nav jāizdod.

2. Cita informācija

Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvais akts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvais akts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Eiropas vietējo pašvaldību harta.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Likumprojekts ir saskaņots ar Sabiedriskās politikas centru „Providus”. Ar Latvijas Pašvaldību savienību nav panākta vienošanās par likuma „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” 4.¹panta pirmās daļas redakciju.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Nav.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Nav.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas institūcijas netiek radītas. Likumprojekta izpildi nodrošinās pašvaldību domes (padomes) un pašvaldību vēlēšanu komisijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, būs pieejams normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), kā arī bezmaksas normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts nesatur indivīdu tiesības ierobežojošas normas.

4. Cita informācija

Nav.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

E.Zalāns

15.07.2008. 17:00

1717

Mičuls

67770467; aivars.miculs@raplm.gov.lv

Fax.nr.67770479

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

E.Zalāns

L.Straujuma

K.Jaunzeme

S.Smone

A.Mičuls

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

Rīgā

Nr.29

2009.gada 5.maijā

49.§

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu""

TA-278

___________________________________________________________

(E.Zalāns, R.Vējonis, M.Segliņš, V.Dombrovskis)

1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs.

3. Tieslietu ministrijai sagatavot un līdz 2009.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību akta projektu, lai šī protokollēmuma 1.punktā minētajā likumprojektā ietvertās normas attiecinātu arī uz Saeimas deputātiem, kā arī izvērtēt iespējas analoģiskas normas attiecināt arī uz Latvijas ievēlētajiem Eiropas parlamenta deputātiem.

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs		V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs		A.Kampars

Valsts kancelejas direktore		G.Veismane

2009-MK-PROT-29-0505-#49.doc