Likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”

 

 

Rīgā

 

08.05.2009.                Nr.90/TA-320

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Bāriņtiesu likumā". Likumprojektu izstrādāja Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Drobiševska 67356494, evita.drobisevska@bm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 7 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 5.maija sēdes protokola Nr.29  37.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs                                              V.Dombrovskis

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījumi Bāriņtiesu likumā

 

Izdarīt Bāriņtiesu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 15.nr.; 2007, 3.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2008, 200.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Papildināt 13.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

 

"(7) Lēmumu par bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa atstādināšanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību."

 

2. 14.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Lēmumu par bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa atcelšanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību.";

 

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs

V.Dombrovskis

Likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Ministru kabineta 2008.gada 11.novembra sēdes protokollēmums (prot.Nr.80, 41.§) attiecībā uz izvērtējumu par administratīvā akta darbību vai izpildi administratīvā akta apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas gadījumā

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

Administratīvā procesa likuma (turpmāk –APL) pārejas noteikumu 5. punktā dots Ministru kabinetam uzdevums līdz 2007. gada 1. novembrim sagatavot un iesniegt Saeimai atzinumu (izvērtējumu) par to, kuros likumos ir saglabājama vai ietverama norāde, ka administratīvā akta apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur administratīvā akta darbību vai izpildi.

APL 185. pants paredz, ka pieteikuma par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu iesniegšana tiesā aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā, izņemot gadījumus, kad administratīvais akts uzliek pienākumu samaksāt nodokli, nodevu vai veikt citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā; tas paredzēts citos likumos; iestāde, pamatodama administratīvā akta izpildes steidzamību konkrētajā lietā, īpaši noteikusi, ka ar pieteikuma iesniegšanu tiesā administratīvā akta darbība netiek apturēta; policijas, robežsardzes, zemessardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un citu likumā pilnvarotu amatpersonu administratīvie akti izdoti, lai nekavējoties novērstu tiešas briesmas valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, personu dzīvībai, veselībai un mantai; pieteikumu iesniedzis labvēlīga administratīvā akta adresāts, lai panāktu vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu; administratīvais akts nodibina, maina vai izbeidz iestādes amatpersonas tiesisko statusu; tiek pārsūdzēta faktiskā rīcība; ar administratīvo aktu tiek atteikts nodibināt tiesiskas attiecības.

Bāriņtiesu likuma 13. pants paredz bāriņtiesas locekļa atstādināšanas no amata pamatus, savukārt 14. pants nosaka bāriņtiesas locekļa atcelšanas no amata pamatus.

Bāriņtiesu likums neparedz, ka, ja tiek pieņemts lēmums par bāriņtiesas locekļa atstādināšanu no amata vai atcelšanu no amata, šāda lēmuma pārsūdzēšana neaptur lēmuma darbību. Tomēr turpmāk minēto argumentu dēļ Bāriņtiesu likumā būtu iekļaujama norāde, ka minētajos gadījumos lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Ņemot vērā, ka Bāriņtiesu likums paredz nopietnus atstādināšanas no amata pamatus, piemēram, ja bāriņtiesas loceklis rīkojies prettiesiski vai nolaidīgi vai ja bāriņtiesas loceklis ir aizdomās turētā vai apsūdzētā statusā, vai ja viņš, pildot savus pienākumus, kaitē trešo personu drošībai un veselībai, kā arī citus pamatus, būtu nepieļaujami ļaut šādam bāriņtiesas loceklim turpināt darbu tikai tāpēc, ka viņš lēmumu par atstādināšanu no amata ir pārsūdzējis tiesā. Tādējādi tiktu apdraudēta bāriņtiesas reputācija un bāriņtiesas kvalitatīva darbība, kas savukārt negatīvi ietekmē un apdraud bērnu un citu rīcībnespējīgu personu tiesību un interešu aizsardzību.

Līdzīgi arī Bāriņtiesu likums paredz nopietnus atcelšanas no amata pamatus, piemēram, ja bāriņtiesas loceklis nepilda savus pienākumus vai, pildot tos, rīkojies prettiesiski vai nolaidīgi, vai tiek konstatēts, ka bāriņtiesas loceklim ir atņemtas bērna aprūpes vai aizgādības tiesības, vai viņš ir sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai ir pārkāpis bērna tiesību aizsardzību reglamentējošos normatīvos aktus, vai atrodas aizgādnībā, kā arī citus pamatus, būtu nepieļaujami ļaut šādam bāriņtiesas loceklim turpināt darbu tikai tāpēc, ka viņš lēmumu par atcelšanu no amata ir pārsūdzējis tiesā. Tādējādi tiktu apdraudēta bāriņtiesas reputācija un bāriņtiesas kvalitatīva darbība, kas savukārt negatīvi ietekmē un apdraud bērnu un citu rīcībnespējīgu personu tiesību un interešu aizsardzību.

Darba grupa, kura tika izveidota APL pārejas noteikumu 5.punktā dotā uzdevuma izpildei, atbalstīja, ka Bāriņtiesu likumā nepieciešams paredzēt, ka lēmuma par bāriņtiesas locekļa atstādināšanu pārsūdzēšana neaptur lēmuma darbību. Attiecībā uz bāriņtiesas locekļa atcelšanu no amata darba grupa norādīja, ka piemērojami APL 185. panta noteikumi. Tomēr, ņemot vērā, ka praksē bāriņtiesas locekļus atceļ no amata, arī iepriekš nepieņemot lēmumu par atstādināšanu no amata, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija uzskata, ka arī attiecībā uz lēmuma par bāriņtiesas locekļa atcelšanu no amata pārsūdzēšanu nepieciešams paredzēt, ka pārsūdzēšana neaptur lēmuma darbību. Līdzīgi arī darba grupa atbalstīja, ka lēmuma, kas uzliek civildienesta ierēdnim disciplinārsodu – atbrīvošana no amata -  apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur šī lēmuma izpildi. Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija uzskata, ka Bāriņtiesu likums paredz nopietnus bāriņtiesas locekļu atcelšanas no amata pamatus, tādēļ būtu nepieļaujami ļaut šādam bāriņtiesas loceklim turpināt darbu tikai tāpēc, ka viņš lēmumu par atcelšanu no amata ir pārsūdzējis tiesā. Tādējādi tiktu apdraudēta bāriņtiesas reputācija un bāriņtiesas kvalitatīva darbība, kas savukārt negatīvi ietekmē un apdraud bērnu un citu rīcībnespējīgu personu tiesību un interešu aizsardzību.

Ministru kabineta 2008.gada 11.novembra sēdes protokollēmumā (prot.Nr.80, 41.§) paredzēts uzdevums Bērnu un ģimenes lietu ministrijai iesniegt likumprojektu, kas paredz izdarīt attiecīgus grozījumus Bāriņtiesu likumā.

3. Normatīvā akta projekta būtība

 

Likumprojekts paredz, ka:

1) lēmumu par bāriņtiesas locekļa atstādināšanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību;

2) lēmumu par bāriņtiesas locekļa atcelšanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību.

4. Cita informācija

Nav

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Nav attiecināms

 

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Nav attiecināms

 

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Likumprojekts paredz izņēmumu no vispārīgā principa, kas paredz, ka administratīvā akta darbība tiek apturēta no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā (skat. Administratīvā procesa likuma 185. panta pirmo daļu). Likumprojekts paredz, ka lēmumu par bāriņtiesas locekļa atstādināšanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību, un, ka  lēmumu par bāriņtiesas locekļa atcelšanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību.

Minētais ir nepieciešams, lai varētu nodrošināt kvalitatīvu bērnu un citu rīcībnespējīgu personu tiesību un interešu aizsardzību.

5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Nav attiecināms

 

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav attiecināms

 

7. Cita ietekme

Nav attiecināms

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

 

 

tūkst.latu

Rādītāji

Kārtējais gads

Trīs nākamie gadi

2010

2011

2012

 

1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

 

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

 

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms

 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 

3. Finansiālā ietekme:

 

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:

 

6. Cita informācija

Nav

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 

Nav attiecināms.

 

2. Cita informācija

Nav

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms.

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms.

3.Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Nav attiecināms.

4. Atbilstības izvērtējums

1. tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms.

2. tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms.

5. Cita informācija

 

Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas, jo normatīvā akta projekts neizdara būtiskas pārmaiņas administratīvo tiesību sistēmā. Likumprojektā kā speciālajā likumā ietverti izņēmuma gadījumi no administratīvā akta darbības apturēšanas vispārīgā principa. Bāriņtiesu likuma  papildināšana ar attiecīgo likumprojektā paredzēto tiesisko regulējumu saistāma ar APL 185. panta ceturtās daļas 2. punktu, kas noteic, ka izņēmumi no vispārīgā principa nosakāmi citos likumos.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

Nav

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas un netiek  paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Informācija par normatīvā akta ieviešanu tiks publicēta arī izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”, kā arī ievietota informācijas sistēmā NAIS un bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Ja normatīvais akts ierobežo indivīda tiesības, indivīds var Satversmes tiesas likuma noteiktajā kārtībā iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par lietas ierosināšanu par normatīvā akta atbilstību Satversmei (Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā). Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Indivīds savas tiesības attiecīgo lēmumu pārsūdzības gadījumā var aizstāvēt, iesniedzot tiesā motivētu lūgumu par administratīvā akta darbības apturēšanu (Administratīvā procesa likuma 184. panta piektā daļa).

4. Cita informācija

Nav.

 

Bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs                                                         V.Dombrovskis

 

 Valsts sekretāre

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

I.Zalpētere

S.Rāgs

S.Atvara

E.Drobiševska

 

 

 

 

 

17.03.2009. 16:00

1712

E.Drobiševska

67356494, evita.drobisevska@bm.gov.lv

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.29

2009.gada 5.maijā

 

 

37.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Bāriņtiesu likumā"

     TA-320

___________________________________________________________

(I.Celmiņa, V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs.

     

 

 

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs

  

V.Dombrovskis

 

Ekonomikas ministrs

  

A.Kampars

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

2009-MK-PROT-29-0505-#37.doc

1

**