Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" anotācija

 

 

 

Rīgā

 

24.04.2009.                   Nr.90/TA-1129

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā"". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ābele 67099123, ervins.abele@mna.gov.lv).

Minēto likumprojektu lūdzam atzīt par steidzamu.

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 13 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 21.aprīļa sēdes protokola
Nr.25  14.§ izraksts
uz 1 lpp.

 

 

 

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs                   V.Dombrovskis

 

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931


 

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā"

 

Izdarīt likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 2.nr.; 2003, 22.nr.; 2004, 2.nr.; 2006, 5.nr.; 2007, 3.nr.; 2008, 3.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Papildināt 5.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minēto darbinieku prasījumu apmēru ierobežo:

1) šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minēto darbinieku prasījumu apmēru piesaistot summai, kas nepārsniedz maksātnespējas gadījuma iestāšanās dienā valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru un ko proporcionāli attiecina uz šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā noteikto periodu;

2) šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto darbinieku prasījumu apmēru piesaistot summai, kas nepārsniedz maksātnespējas gadījuma iestāšanās dienā valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru un ko proporcionāli attie­cina uz šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās atlīdzības par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu aprēķināšanai izmantoto dienas vidējo izpeļņu;

3) šā panta pirmās daļas 4.punktā minēto darbinieku prasījumu apmēru piesaistot summai, kas nepārsniedz maksātnespējas gadījuma iestāšanās dienā valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru un ko proporcionāli attiecina uz šā panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā atlaišanas pabalsta aprēķināšanai izmantoto mēneša vidējo izpeļņu.

(5) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minēto apmierināmo darbinieku prasījumu, ar tiem saistīto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darbinieku daļas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu kopsumma nedrīkst pārsniegt četru maksātnespējas gadījuma iestāšanās dienā valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmēru par vienu darbinieku."

 

2. Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

 

"6. Šā likuma 5.panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktie ierobežojumi ir piemērojami, ja administratora iesniegums par darbinieku prasījumu apmierināšanu ir iesniegts pēc 2009.gada 30.aprīļa."

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.maijā.

 

 

Tieslietu ministrs

M.Segliņš


Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””

anotācija

 

 I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

   Nav attiecināms

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

Saskaņā ar likuma „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (turpmāk – likums) 5.pantu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem darbinieku prasījumus apmierina šādā apmērā:

1) darba samaksu par pēdējiem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās;

2) atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, uz kuru tiesības iegūtas 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās;

3) atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni pēdējo triju darba tiesisko attiecību mēnešos 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās;

4) atlaišanas pabalstu likumā noteiktajā minimālajā apmērā;

5) kaitējuma atlīdzību par visu nesamaksāto laikposmu;

6) kaitējuma atlīdzības summu par četriem gadiem uz priekšu.

Likuma Pārejas noteikumu 1.punktā tika noteikts, ka līdz 2004.gada 31.decembrim darbinieku prasījumi no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem ir apmierināmi ierobežotā apmērā, t.i., likuma 5.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minēto apmierināmo darbinieku prasījumu, ar tiem saistīto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darbinieka daļas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 1000 latus par vienu darbinieku.

Ar 2005.gada 1.janvāri minētais ierobežojums nav piemērojams.

Saskaņā ar valsts aģentūras „Maksātnespējas administrācija” (turpmāk – Maksātnespējas administrācija) apkopoto informāciju par 2009.gada janvārī un februārī iesniegtajiem iesniegumiem darbinieku prasījumu apmierināšanai viena darbinieka prasījumu apmierināšanai pieprasītā vidējā summa ir Ls 1 352. Minētajā periodā pieprasīti naudas līdzekļi 482 darbinieka prasījumu apmierināšanai. Iesniegto darbinieku prasījumu skaits sastāda apmēram 44 % no kopējā 2009.gadā plānoto prasījumu skaita (1087), savukārt pieprasītā summa ir Ls 651 431, kas sastāda 54% no plānotās gada summas 2009.gadā. Ņemot vērā minēto dinamiku, ja mēnesī tiek iesniegti prasījumi par 241 darbiniekiem, tad gadā tas sastādīs 2 892 (241x12 mēneši) darbinieku prasījumus, kuru kopējā summa, ņemot par pamatu vidējo janvāra un februāra summu (Ls 1 352), sastādīs Ls 3 909 984 (2 892 darbinieku prasījumi x Ls 1 352). Šai summai jāpieskaita no 2008.gada „pārnākušie” 166 darbinieku prasījumi par kopējo summu Ls 144 892 un 2008.gada decembrī iesniegtie 179 darbinieku prasījumi par kopējo summu Ls 158 537, kā rezultātā kopējā 2009.gadam nepieciešamā summa darbinieku prasījumu garantijas fondā ir Ls 4 213 413 (Ls 3 909 984 + Ls 144 892 + Ls158 537). Darbinieku prasījumu apmierināšanai 2009.gadā pieejamā kopējā summa ir Ls 1 215 000, kas ir par Ls 2 998 413 (4 213 413 – 1 215 000) mazāka, nekā iespējams būs nepieciešama pēc šī brīža Maksātnespējas administrācijas prognozēm.

Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams noteikt apmierināmo darbinieku prasījumu, ar tiem saistīto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darbinieka daļas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu ierobežojumus.

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

   Likumprojektā „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” paredzēts papildināt likumu „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” paredzot, ka:

1) likuma 5.panta pirmās daļas 1.un 3.punktā minēto darbinieku prasījumu apmēru ierobežo, piesaistot to summai, kas nepārsniedz maksātnespējas gadījuma iestāšanās dienā valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru un ko proporcionāli attiecina uz šā likuma 5.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā noteikto periodu;

2) likuma 5.panta pirmās daļas 2.punktā minēto darbinieku prasījumu apmēru ierobežo, piesaistot to summai, kas nepārsniedz maksātnespējas gadījuma iestāšanās dienā valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru un ko proporcionāli attiecina uz šā likuma 5.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās atlīdzības par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu aprēķināšanai izmantoto dienas vidējo izpeļņu;

3) likuma 5.panta pirmās daļas 4.punktā minēto darbinieku prasījumu apmēru ierobežo, piesaistot to summai, kas nepārsniedz maksātnespējas gadījuma iestāšanās dienā valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru un ko proporcionāli attiecina uz šā likuma 5.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā atlaišanas pabalsta aprēķināšanai izmantoto mēneša vidējo izpeļņu;

4) likuma 5.panta pirmās daļas 1., 2., 3.un 4.punktā minēto apmierināmo darbinieku prasījumu, ar tiem saistīto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darbinieku daļas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu kopsumma nedrīkst pārsniegt četru maksātnespējas gadījuma iestāšanās dienā valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmēru par vienu darbinieku.

    Likumprojekts papildina likumu ar jaunu Pārejas noteikumu punktu, kurā noteikts, ka likuma 5.panta ceturtajā daļā noteiktie ierobežojumi ir piemērojami, ja administratora iesniegums par darbinieku prasījumu apmierināšanu ir iesniegts pēc 2009.gada 30.aprīļa.

 4. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

       Nosakot apmierināmo darbinieku prasījumu, ar tiem saistīto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darbinieka daļas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu ierobežojumus, izdosies ilgtermiņā nodrošināt sociālo stabilitāti darbinieku prasījumu apmierināšanai pieejamo līdzekļu apmērā. Tiks nodrošināta darbinieku prasījumu apmierināšana, saglabājot iespēju ierobežotā apmērā apmierināt visu to personu prasījumus, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības saņemt atlīdzību par prasījumiem darba devēja maksātnespējas gadījumā. Normatīvais akts veicinās plašāku darbinieku skaita, kuru prasījumus darba devēja maksātnespējas gadījumā apmierina no garantiju fonda līdzekļiem, aizsardzību.     

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Nav attiecināms

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 Nav attiecināms

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

5.1. Normatīvais akts skars to darbinieku intereses, kuru prasījumus darba devēja maksātnespējas gadījumā apmierina no garantiju fonda līdzekļiem.

Ierobežota finansējuma apstākļos būs iespējams mīkstināt krīzes negatīvo ietekmi, ierobežotā apmērā nodrošinot nepārtrauktu visu darbinieku prasījumu apmierināšanu.

5.2. Nav attiecināms.

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav attiecināms

 7. Cita ietekme

   Nav attiecināms

 

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

 n-tais gads

 Turpmākie trīs gadi

 n+1

 n+2

 n+3

 

 2009

2010

2011

 2012

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 

831,0

 

 

0,0

0,0

 

+ 29,1

 

 

0,0

0,0

 

+ 196,9

 

 

0,0

0,0

 

+ 259,8

 

 

0,0

0,0

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets

 

 

1 350,0

 

 

 

0,0

0,0

 

 

+ 1 233,9

 

 

 

0,0

0,0

 

- 378,8

 

 

0,0

0,0

 

- 378,8

 

 

0,0

0,0

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets

 

 

- 519,0

 

 

 

0,0

0,0

 

 

- 1 204,8

 

 

 

0,0

0,0

 

+ 575,7

 

 

0,0

0,0

 

+ 638,6

 

 

0,0

0,0

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

 

 

 

 

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos

2009.gads

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2009.gadam” (pieņemts 2008.gada 14.novembrī un 2008.gada 12.decembrī veikti grozījumi) un saskaņā ar 2008.gada 16.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1031 „Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu 2009.gadā” anotāciju, valsts pamatbudžeta apakšprogrammā 35.02.00 „Darbinieku prasījumu garantijas fonds” uzņēmējdarbības riska valsts nodevas (turpmāk – URVN) ieņēmumu apmērs 2009.gadā ir 831,0 tūkst. latu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 20.augusta rīkojuma Nr.524 1.punktā norādīto un koncepcijas kopsavilkuma 2.1.4.apakšpunktā iekļauto risinājumu un kopsavilkuma 4.pielikumu (turpmāk – koncepcijas 4. pielikums) URVN 2009.gadā ir plānots iekasēt ik mēnesi par 852 402 darbiniekiem, savukārt saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta 2009.gada 5.martā elektroniski sniegto informāciju Par valsts nodevām 2009.gadā, darbinieku skaits, par kuriem ir aprēķināta URVN par 2009.gada janvāra mēnesi ir 699 235, kas ir par 153 167 (852 402 darb. – 699 235 darb. = 153 167 darb.) darbiniekiem mazāk, nekā tika plānots.

Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī un straujo bezdarba līmeņa pieaugumu, nav pamata uzskatīt, ka darbinieku skaits, par kuriem tiek maksāta URVN, pieaugs, gluži pretēji, tas samazināsies. Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras informāciju (http://www.nva.gov.lv/docs/1_4993fd05bebc22.24593380.xls;http://www.nva.lv/docs/11_49b12c505cb8d4.46720553.xls) 2009.gada janvārī bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 14 001, bet februārī par 13 295.

No augstāk izklāstītā izriet, ka kopējie URVN ieņēmumi 2009.gadā samazināsies par 459,5 tūkst. latiem (saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2009.gadam” kopējie URVN ieņēmumi Ls 2 557 205 – (darbinieku skaits, par kuriem ir aprēķināta URVN 2009.gada janvāra mēnesī 699 235 x Ls 0,25 URVN apmērs par vienu darbinieku x 12 mēneši) = 2 557 205 – 2 097 705 = Ls 459 500) un būs 2 097,7 tūkst. latu apmērā ( 2 557 205 – 459 500 = 2 097 705).

Saskaņā ar koncepcijas 4.pielikumu URVN ieņēmumi 2009.gadā tiek novirzīti trim valsts pamatbudžeta apakšprogrammām: 1) 35.01.00 „Maksātnespējas administrācija” (18% URVN); 2) 35.02.00 „Darbinieku prasījumu garantijas fonds” (33% URVN); 3) 35.03.00 „Maksātnespējas procesa izmaksas” (49% URVN). Ņemot vērā, ka kopējie URVN ieņēmumi 2009.gadā būs 2 097,7 tūkst lati un apakšprogrammai 35.02.00 „Darbinieku prasījumu garantijas fonds” tiek novirzīti 33% no minētās summas, tad ieņēmumi „Darbinieku prasījumu garantijas fondā” būs 692,2 tūkst. lati (2 097 705 x 33% = 692 243), kas ir par 138,7 tūkst. latiem (830 966 – 692 243 = 138 723) mazāk, nekā tika plānots.

2009.gadā Darbinieku prasījumu garantijas fondā URVN ieņēmumi būs par 138,7 tūkst. latiem mazāk.

2010.gads

Saskaņā ar koncepcijas 4.pielikumu URVN 2010.gadā tika plānots iekasēt ik mēnesi par 884 792 darbiniekiem, savukārt saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta 2009.gada 5.martā elektroniski sniegto informāciju Par valsts nodevām 2009.gadā, darbinieku skaits, par kuriem ir aprēķināta URVN par 2009.gada janvāra mēnesi ir 699 235, kas ir par 185 557 (884 792 darb. – 699 235 darb. = 185 557 darb.) darbiniekiem mazāk, nekā tika plānots.

Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī tiek plānots, ka URVN ieņēmumi 2010.gadā būs 2 097,7 tūkst. lati (darbinieku skaits, par kuriem ir aprēķināta URVN 2009.gada janvāra mēnesī 699 235 x Ls 0,25 URVN apmērs par vienu darbinieku x 12 mēneši = 2 097 705), kas ir par 556,7 tūkst. latiem (saskaņā ar koncepcijas 4.pielikumu plānotie kopējie URVN ieņēmumi 2010.gadā Ls 2 654 376 – Ls 2 097 705 = Ls 556 671) mazāk, nekā tika plānots.

Saskaņā ar koncepcijas 4.pielikumu URVN ieņēmumi 2010.gadā tiek novirzīti trim valsts pamatbudžeta apakšprogrammām: 1) 35.01.00 „Maksātnespējas administrācija” (9% URVN); 2) 35.02.00 „Darbinieku prasījumu garantijas fonds” (41% URVN); 3) 35.03.00 „Maksātnespējas procesa izmaksas” (50% URVN). Ņemot vērā, ka kopējie URVN ieņēmumi 2010.gadā būs 2 097,7 tūkst lati un apakšprogrammai 35.02.00 „Darbinieku prasījumu garantijas fonds” tiek novirzīti 41% no minētās summas, tad ieņēmumi „Darbinieku prasījumu garantijas fondā” būs 860,1 tūkst. lati (Ls 2 097 705 x 41% = Ls 860 059), kas ir par 233,0 tūkst. latiem (saskaņā ar koncepcijas 4.pielikumu 2010.gadā Darbinieku prasījumu garantijas fondam novirzītie URVN ieņēmumi Ls 1 093 063 – 860 059 = Ls 233 004) mazāk, nekā tika plānots.

2010.gadā Darbinieku prasījumu garantijas fondā URVN ieņēmumi būs par 29,1 tūkst. latiem vairāk (URVN ieņēmumi Darbinieku prasījumu garantijas fondā 2010.gadā Ls 860 059 - Ls 830 966 URVN ieņēmumi Darbinieku prasījumu garantijas fondā 2009.gadā = Ls 29 093) nekā ir apstiprināts 2009.gadā likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”. Taču, ņemot vērā, ka faktiskie URVN ieņēmumi Darbinieku prasījumu garantijas fondā 2009.gadā būs 692,2 tūkst. lati, tad faktiski URVN ieņēmumi Darbinieku prasījumu garantijas fondā 2010.gadā būs par 167,8 tūkst. latiem vairāk (Ls 860 059 – Ls 692 243 = Ls 167 816) nekā faktiskie URVN ieņēmumi Darbinieku prasījumu garantijas fondā 2009.gadā.

2010.gadā Darbinieku prasījumu garantijas fondā URVN ieņēmumi būs par 29,1 tūkst. latiem vairāk.

2011.gads

Saskaņā ar koncepcijas 4.pielikumu URVN 2011.gadā tika plānots iekasēt ik mēnesi par 884 792 darbiniekiem, savukārt saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta 2009.gada 5.martā elektroniski sniegto informāciju Par valsts nodevām 2009.gadā, darbinieku skaits, par kuriem ir aprēķināta URVN par 2009.gada janvāra mēnesi ir 699 235, kas ir par 185 557 (884 792 darb. – 699 235 darb. = 185 557 darb.) darbiniekiem mazāk, nekā tika plānots.

Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī tiek plānots, ka URVN ieņēmumi 2011.gadā būs 2 097,7 tūkst. lati (darbinieku skaits, par kuriem ir aprēķināta URVN 2009.gada janvāra mēnesī 699 235 x Ls 0,25 URVN apmērs par vienu darbinieku x 12 mēneši = 2 097 705), kas ir par 556,7 tūkst. latiem (saskaņā ar koncepcijas 4.pielikumu plānotie kopējie URVN ieņēmumi 2011.gadā Ls 2 654 376 – Ls 2 097 705 = Ls 556 671) mazāk, nekā tika plānots.

Saskaņā ar koncepcijas 4.pielikumu URVN ieņēmumi 2011.gadā tiek novirzīti trim valsts pamatbudžeta apakšprogrammām: 1) 35.01.00 „Maksātnespējas administrācija” (5% URVN); 2) 35.02.00 „Darbinieku prasījumu garantijas fonds” (49% URVN); 3) 35.03.00 „Maksātnespējas procesa izmaksas” (46% URVN). Ņemot vērā, ka kopējie URVN ieņēmumi 2011.gadā būs 2 097,7 tūkst lati un apakšprogrammai 35.02.00 „Darbinieku prasījumu garantijas fonds” tiek novirzīti 49% no minētās summas, tad ieņēmumi „Darbinieku prasījumu garantijas fondā” būs 1 027,9 tūkst. lati (Ls 2 097 705 x 49% = Ls 1 027 875), kas ir par 281,6 tūkst. latiem mazāk (saskaņā ar koncepcijas 4.pielikumu 2011.gadā Darbinieku prasījumu garantijas fondam novirzītie URVN ieņēmumi Ls 1 309 514 – 1 027 875 = Ls 281 639) nekā tika plānots.

2011.gadā Darbinieku prasījumu garantijas fondā URVN ieņēmumi būs par 196,9 tūkst. latiem vairāk (URVN ieņēmumi Darbinieku prasījumu garantijas fondā 2011.gadā Ls 1 027 875 - Ls 830 966 URVN ieņēmumi Darbinieku prasījumu garantijas fondā 2009.gadā = Ls 196 909) nekā ir apstiprināts 2009.gadā likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”. Taču, ņemot vērā, ka faktiskie URVN ieņēmumi Darbinieku prasījumu garantijas fondā 2009.gadā būs 692,2 tūkst. lati, tad faktiski URVN ieņēmumi Darbinieku prasījumu garantijas fondā 2011.gadā būs par 335,6 tūkst. latiem vairāk (Ls 1 027 875 – Ls 692 243 = Ls 335 632) nekā faktiskie URVN ieņēmumi Darbinieku prasījumu garantijas fondā 2009.gadā.

2011.gadā Darbinieku prasījumu garantijas fondā URVN ieņēmumi būs par 196,9 tūkst. latiem vairāk.

2012.gads

Saskaņā ar koncepcijas 4.pielikumu URVN 2012.gadā tika plānots iekasēt ik mēnesi par 884 792 darbiniekiem, savukārt saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta 2009.gada 5.martā elektroniski sniegto informāciju Par valsts nodevām 2009.gadā, darbinieku skaits, par kuriem ir aprēķināta URVN par 2009.gada janvāra mēnesi ir 699 235, kas ir par 185 557 (884 792 darb. – 699 235 darb. = 185 557 darb.) darbiniekiem mazāk, nekā tika plānots.

Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī tiek plānots, ka URVN ieņēmumi 2012.gadā būs 2 097,7 tūkst. lati (darbinieku skaits, par kuriem ir aprēķināta URVN 2009.gada janvāra mēnesī 699 235 x Ls 0,25 URVN apmērs par vienu darbinieku x 12 mēneši = 2 097 705), kas ir par 556,7 tūkst. latiem (saskaņā ar koncepcijas 4.pielikumu plānotie kopējie URVN ieņēmumi 2012.gadā Ls 2 654 376 – Ls 2 097 705 = Ls 556 671) mazāk, nekā tika plānots.

Saskaņā ar koncepcijas 4.pielikumu URVN ieņēmumi 2012.gadā tiek novirzīti divām valsts pamatbudžeta apakšprogrammām: 1) 35.02.00 „Darbinieku prasījumu garantijas fonds” (52% URVN); 2) 35.03.00 „Maksātnespējas procesa izmaksas” (48% URVN). Ņemot vērā, ka kopējie URVN ieņēmumi 2012.gadā būs 2 097,7 tūkst lati un apakšprogrammai 35.02.00 „Darbinieku prasījumu garantijas fonds” tiek novirzīti 52% no minētās summas, tad ieņēmumi „Darbinieku prasījumu garantijas fondā” būs 1 090,8 tūkst. lati (Ls 2 097 705 x 52% = Ls 1 090 807), kas ir par 285,7 tūkst. latiem mazāk (saskaņā ar koncepcijas 4.pielikumu 2012.gadā Darbinieku prasījumu garantijas fondam novirzītie URVN ieņēmumi Ls 1 376 524 – 1 090 807 = Ls 285 717) nekā tika plānots.

2012.gadā Darbinieku prasījumu garantijas fondā URVN ieņēmumi būs par 259,8 tūkst. latiem vairāk (URVN ieņēmumi Darbinieku prasījumu garantijas fondā 2012.gadā Ls 1 090 807 - Ls 830 966 URVN ieņēmumi Darbinieku prasījumu garantijas fondā 2009.gadā = Ls 259 841) nekā ir apstiprināts 2009.gadā likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”. Taču, ņemot vērā, ka faktiskie URVN ieņēmumi Darbinieku prasījumu garantijas fondā 2009.gadā būs 692,2 tūkst. lati, tad faktiski URVN ieņēmumi Darbinieku prasījumu garantijas fondā 2012.gadā būs par 398,6 tūkst. latiem vairāk (Ls 1 090 807 – Ls 692 243 = Ls 398 564) nekā faktiskie URVN ieņēmumi Darbinieku prasījumu garantijas fondā 2009.gadā.

2012.gadā Darbinieku prasījumu garantijas fondā URVN ieņēmumi būs par 259,8 tūkst. latiem vairāk.

 

2.Izmaiņas budžeta izdevumos

2009.gads

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2009.gadam” (pieņemts 2008.gada 14.novembrī un 2008.gada 12.decembrī veikti grozījumi) un saskaņā ar koncepcijas 4.pielikumu, no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas 35.02.00 „Darbinieku prasījumu garantijas fonds” līdzekļiem 2009.gadā plānots apmierināt 1 087 darbinieku prasījumus par kopējo summu 1 350,0 tūkst. latu apmērā.

Finanšu situācijas modelēšanai 2009.gadam tiks izmantoti dati par 2009.gada diviem mēnešiem, janvāri un februāri. Jāvērš uzmanība, ka situācijas modelēšanai 2009.gadam nav izmantojami kopējie 2008.gada rādītāji, jo situācija 2008.gadā kopumā nav salīdzināma ar pēdējo četru/piecu mēnešu maksātnespējas tendencēm valstī.

Uz 2009.gada 9.martu valsts aģentūrā „Maksātnespējas administrācija” (turpmāk – Maksātnespējas administrācija) iesniegtie darbinieku prasījumi ir par kopējo summu Ls 1 042 625 (par 928 darbiniekiem), no kuriem 82 darbinieku prasījumi jau ir apmierināti par kopējo summu 66,0 tūkst. latu, no kā izriet, ka aktuālo darbinieku prasījumu skaits ir par 846 darbiniekiem (928 darb. prasījumi iesniegti – 82 darb. prasījumi apmierināti = 846 darb.) par kopējo summu Ls 976 627,00 (Ls 1 042 625 pavisam pieprasītie – Ls 65 998 apmierinātie = Ls 976 627,00).

2009.gada divos mēnešos Maksātnespējas administrācija ir saņēmusi 30 iesniegumus darbinieku prasījumu apmierināšanai par kopējo summu 651,4 tūkst. lati par 482 darbiniekiem, no tā izriet, ka vidēji mēnesī ir iesniegti darbinieku prasījumi par 241 darbiniekiem (482 darb. / 2 mēn. = 241 darb.) un vidēji pieprasītā summa viena darbinieka prasījuma segšanai ir Ls 1 351,52 (2009.gada divos mēnešos no Darbinieku prasījumu garantijas fonda pieprasītā summa Ls 651 433 / 482 darbinieku skaits, par kuriem pieprasīti darbinieku prasījumi 2009.gada divos mēnešos = Ls 1 351,52). Ņemot vērā, ka likumprojekta „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” plānotais spēkā stāšanās termiņš ir 2009.gada 1.maijs, tad attiecīgi līdz šim laikam tiks iesniegti darbinieku prasījumi vēl par 482 darbiniekiem, par kopējo summu 651,4 tūkst. latiem (482 darb. divu mēnešu laikā, martā un aprīlī x Ls1 351,52 vidēji pieprasītā summa viena darbinieka prasījuma apmierināšanai = Ls 651 433). Pavisam pieprasītie līdzekļi no Darbinieku prasījuma garantiju fonda uz 2009.gada 1.maiju sastādīs 1 628,1 tūkst. latu (Ls 976 627 aktuālie darbinieku prasījumi + Ls 651 433 papildus iesniegtie darbinieku prasījumi līdz 2009.gada 1.maijam = Ls 1 628 060).

Ierobežojuma ieviešana

Saskaņā ar likumu „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” darbiniekiem no Darbinieku prasījumu garantijas fonda līdzekļiem apmierina prasījumu par darba samaksu par pēdējiem trīs darba tiesisko attiecību mēnešiem pirms darba devēja maksātnespējas iestāšanās, atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni, atlaišanas pabalstu likumos noteiktajā minimālajā apmērā un kaitējuma atlīdzību plus darba devēja nesamaksātos nodokļus saistībā ar nosauktajām izmaksām. Tā kā ierobežojums neattiecas uz kaitējuma atlīdzību, tad aprēķinos tas netiek ņemts vērā.

Ierobežojot likuma „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 5.panta pirmās daļas 1., 2., 3.un 4.punktā minēto apmierināmo darbinieku prasījumu, ar tiem saistīto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darbinieku daļas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu kopsummu četru maksātnespējas gadījuma iestāšanās dienā valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmērā par vienu darbinieku, tiek plānots, ka viena darbinieka prasījuma segšanai no Darbinieku prasījumu garantijas fonda līdzekļiem tiks izmantoti ne vairāk kā 893,45 lati (saskaņā ar 2008.gada 23.septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.791 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” minimālā mēneša darba alga Ls 180 x 4 + 24,09% darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas = Ls 893,45). Līdz ar to, astoņos mēnešos, no maija līdz decembrim, no Darbinieku prasījumu garantijas fonda, tiks pieprasīti līdzekļi 1 722,6 tūkst. latu apmērā (Ls 893,45 x 241 darb. skaits vidēji mēnesī x 8 mēn. = Ls 1 722 572).

Taču, ņemot vērā, ka lēmums par darbinieku prasījumu apmierināšanu no Darbinieku prasījumu garantijas fonda līdzekļiem, vidēji tiek pieņemts divu mēnešu laikā, no iesnieguma, par darbinieku prasījumu apmierināšanu, iesniegšanas dienas, tad iesniegumi, kuri tiks iesniegti 2009.gada novembrī un decembrī tiks apmierināti 2010.gadā, tāpēc, no augstāk veiktā aprēķina ir jāatņem prasījumu summa par diviem mēnešiem 430,6 tūkst. latu apmērā (Ls 893,45 x 241 darb. skaits vidēji mēnesī x 2 mēn. = Ls 430 643).

Pavisam 2009.gadā izdevumi no Darbinieku prasījumu garantijas fonda sastāda 2 920,0 tūkst. lati (Ls 1 628 060 + Ls 1 722 572 – Ls 430 643 = Ls 2 919 989), kas ir par 1 570,0 tūkst. latiem vairāk (Ls 2 919 989 – Ls 1 350 000 = Ls 1 569 989) nekā ir apstiprināts likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”.

Papildus no valsts budžeta 2009.gadā ir nepieciešami 1 570,0 tūkst. lati.

2010.gads

Saskaņā ar koncepcijas 4.pielikumu, no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas 35.02.00 „Darbinieku prasījumu garantijas fonds” līdzekļiem 2010.gadā tika plānots apmierināt 1 087 darbinieku prasījumus par kopējo summu 1 350,0 tūkst. latu apmēr ā.

Ņemot vērā, ka valsts pašreiz pārdzīvo ekonomisko krīzi, tiek plānots, ka arī 2010.gadā, tāpat kā 2009.gadā, no Darbinieku prasījumu garantijas fonda tiks apmierināti 2 892 darbinieku prasījumi (2009.gadā vidēji mēnesī iesniegtie darbinieku prasījumi par 241 darbiniekiem x 12 mēn. = 2 892 darb.). Līdz ar to, 2010.gadā izdevumi no Darbinieku prasījumu garantijas fonda līdzekļiem būs 2 583,9 tūkst. latu apmērā (2 892 darb. x Ls 893,45 viena darbinieka prasījuma segšanai = Ls 2 583 857), kas ir par 1 233,9 tūkst. latiem vairāk (Ls 2 583 857 – Ls 1 350 000 = Ls 1 233 857) nekā 2009.gadā apstiprināts likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”. Taču, ņemot vērā, ka faktiskie izdevumi no Darbinieku prasījumu garantijas fonda 2009.gadā būs 2 920,0 tūkst. lati, tad faktiski izdevumi Darbinieku prasījumu garantijas fondā 2010.gadā būs par 336,1 tūkst. latiem mazāk (faktiskie izdevumi 2009.gadā Ls 2 919 989 – Ls 2 583 857 faktiskie izdevumi 2010.gadā = Ls 336 132) nekā faktiskie izdevumi Darbinieku prasījumu garantijas fondā 2009.gadā.

Papildus no valsts budžeta 2010.gadā ir nepieciešami 1 233,9 tūkst. lati.

2011. un 2012.gads

Saskaņā ar koncepcijas 4.pielikumu, no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas 35.02.00 „Darbinieku prasījumu garantijas fonds” līdzekļiem 2011.gadā un tāpat arī 2012.gadā tika plānots apmierināt 1 087 darbinieku prasījumus par summu 1 350,0 tūkst. lati.

Pieņemam, ka lielākā daļa uzņēmumu bankrotēs krīzes sākuma posmā, t.i., 2009. un 2010.gadā, un līdz ar to 2011., 2012.gadā darbinieku prasījumu apmierināšana no Darbinieku prasījuma garantijas fonda būs iepriekšplānotajā daudzumā, 1 087 darbinieku prasījumi gadā, saskaņā ar iepriekšminēto koncepciju. Tāpēc tiek plānots, ka 2011. un 2012.gadā no Darbinieku prasījumu garantijas fonda tiks apmierināti 1 087 darbinieki par kopējo summu 971,2 tūkst. latiem (1 087 darb. x Ls 893,45 viena darbinieka prasījuma segšanai = Ls 971 180), kas ir par 378,8 tūkst. latiem mazāk (Ls 971 180 – Ls 1 350 000 =Ls -378 820) nekā 2009.gadā apstiprināts likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”. Taču, ņemot vērā, ka faktiskie izdevumi no Darbinieku prasījumu garantijas fonda 2009.gadā būs 2 920,0 tūkst. lati, tad faktiski izdevumi Darbinieku prasījumu garantijas fondā 2011., 2012.gadā būs par 1 948,8 tūkst. latiem mazāk (faktiskie izdevumi 2009.gadā Ls 2 919 989 – Ls 971 180 faktiskie izdevumi 2011., 2012.gadā = Ls 1 948 809) nekā faktiskie izdevumi Darbinieku prasījumu garantijas fondā 2009.gadā.

2011., 2012.gadā izdevumi samazināsies par 378,8 tūkst. latiem.

Tabula

Faktiskie ieņēmumi un izdevumi pamatbudžeta apakšprogrammā 35.02.00 „Darbinieku prasījumu garantiju fonds” (Ls)

 

2009.gads

2010.gads

2011.gads

2012.gads

Saskaņā ar koncepciju

Izmaiņas

Plāns

Saskaņā ar koncepciju

Izmaiņas

Plāns

Saskaņā ar koncepciju

Izmaiņas

Plāns

Saskaņā ar koncepciju

Izmaiņas

Plāns

Ieņēmumi

830 966

-138 723

692 243

1 093 063

-233 004

860 059

1 309 514

-281 639

1 027 875

1 376 524

-285 717

1 090 807

Izdevumi

1 350 000

+1 569 989

2 919 989

1 350 000

+1 233 857

2 583 857

1 350 000

-378 820

971180

1 376 524

-405 344

971 180

Finansiālā ietekme

-519 034

-1 708 712

-2 227 746

-256 937

-1 466 861

-1 723 798

-40 486

+97 181

+56 695

0

+119 627

+119 627

Segums

Ls 2 227 746 - no Darbinieku prasījumu garantijas fonda uzkrātiem līdzekļiem.

Ls 568 932 – no Darbinieku prasījumu garantijas fonda uzkrātiem līdzekļiem

Ls 56 695 – tiks veidots Darbinieku prasījumu garantijas fonda uzkrājums

Ls 119 627 – tiks veidots Darbinieku prasījumu garantijas fonda uzkrājums

 6. Cita informācija 

 2009.gads

Darbinieku prasījumu garantijas fondā no iepriekšējiem gadiem ir izveidojies uzkrājumus, kas uz 2009.gada sākumu sastāda Ls 2 796 678. Saskaņā ar koncepcijas 4.pielikumu 2009.gadā no minētā atlikuma uz Darbinieku prasījumu garantijas fondu novirza Ls 519 034. Taču, ņemot vērā, ka faktiskā ietekme uz valsts budžetu 2009.gadā ir -2 227,8 tūkst. latu (faktiskie URVN ieņēmumi Darbinieku prasījumu garantijas fondā 2009.gadā Ls 692 243 – Ls 2 919 989 faktiskie izdevumi no Darbinieku prasījumu garantijas fonda 2009.gadā = Ls – 2 227 746) un nevis -519,0 tūkst. lati, kā bija plānots iepriekš, starpības segšanai tiks izmantoti Darbinieku prasījumu garantijas fonda uzkrātie līdzekļi, kas savukārt uzkrājumu samazinās un uz 2010.gada 1.janvāri tas būs 568 932 latu apmērā (uzkrājums uz 2009.gada sākumu Ls 2 796 678 – Ls 2 227 746 faktiskā finansiālā ietekme 2009.gadā = Ls 568 932).

No Darbinieku prasījumu garantijas fonda uzkrātiem līdzekļiem tiks izmantoti 2 227,8 tūkst. lati.

2010.gads

Kopējā ietekme uz valsts budžetu ir -1 723,8 tūkst. latu apmērā (t.i., -519,0 - 1 204,8 = -1 723,8 tūkst. lati). Izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem 568,9 tūkst. latu apmērā ir paredzēts segt no darbinieku prasījumu garantijas fonda uzkrātiem līdzekļiem.

Ja izdevumi patiešām būs tādā apmērā, kā ir aprēķināts un visi URVN ieņēmumi un Darbinieku prasījumu garantijas fonda uzkrājumi tiks izlietoti, tad Maksātnespējas administrācija veiks koncepcijas grozījumus, paredzot lielāku URVN ieņēmumu daļu novirzīt Darbinieku prasījumu garantijas fondam.

No Darbinieku prasījumu garantijas fonda uzkrātiem līdzekļiem tiks izmantoti 568,9 tūkst. lati.

2011.gads

Kopējā ietekme uz valsts budžetu ir +56,7 tūkst. lati (t.i., -519,0 + 575,7 = +56,7 tūkst. lati). Minētais ieņēmumu pārsniegums tiks izmantots Darbinieku prasījumu garantijas fonda uzkrājumu atjaunošanai, kas 2009. un 2010.gadā tiks izlietots līdz nullei.

2012.gads

Kopējā ietekme uz valsts budžetu ir +119,6 tūkst. lati (t.i., -519,0 + 638,6 = +119,6 tūkst. lati). Minētais ieņēmumu pārsniegums tiks izmantots Darbinieku prasījumu garantijas fonda uzkrājumu atjaunošanai, kas 2009. un 2010.gadā tiks izlietots līdz nullei.

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Nav attiecināms

 2. Cita informācija

   Nav attiecināms

 

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

      Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra direktīva 2002/74/EK, ar ko groza 1980.gada 20.oktobra Padomes direktīvu 80/987/EEK par dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā.

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Nav attiecināms

 

 

 

 

 

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

       Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra direktīva 2002/74/EK, ar ko groza 1980.gada 20.oktobra Padomes direktīvu 80/987/EEK par dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā.

 2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

Direktīvas 2002/74/EK

4.panta 3.punkts

 

„Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””

 1.pants

 

  Atbilst

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

  Nav attiecināms

 6. Cita informācija

Direktīvas normas jau ir iekļautas nacionālajos tiesību aktos. Normatīvais akts neparedz lielākus ierobežojumus, nekā norādīts direktīvā.   

 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas ir notikušas ar Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociāciju.

 

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija kopumā atbalsta likumprojektu.

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav notikuši

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

 Nav attiecināms

 5. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo institūciju funkciju ietvaros. Normatīvā akta izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas un spēkā stāšanās. Papildu laiks un pārejas periods izpildes nodrošināšanai nav nepieciešams.

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un ievietots Normatīvo aktu informācijas sistēmā „NAIS” un tiesību aktu portālā www.likumi.lv.

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Ja indivīds uzskata, ka viņa tiesības likums aizskar nepamatoti, viņš var vērsties ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā.

Maksātnespējas administrācijas lēmumu par darbinieka prasījuma apmierināšanu persona var apstrīdēt Tieslietu ministrijā administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 4. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

Tieslietu ministrs                                                                                                 M.Segliņš

 

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

M.Lazdovskis

I.Bergmane

 

L.Popova

E. Ābele

 

06.04.2009. 09:51

4774

E.Stafeckis

67099135, Edgars.Stafeckis@mna.gov.lv

A.Tāleša

67099107, Agnese.Talesa@mna.gov.lv


 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.25

2009.gada 21.aprīlī

 

 

14.§

 

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā""

     TA-1129

___________________________________________________________

(M.Segliņš, R.Vējonis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

     3. Lūgt Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

     

 

 

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs

  

V.Dombrovskis

 

Vides ministrs

  

R.Vējonis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2009-MK-PROT-25-2104-#14.doc

1