2009. gada ____. aprīlī nr. 9/3 –

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.654/Lp9) izskatīšanai trešajā lasījumā.

Likumprojektā iekļauts likumprojekts ar Reģ.nr.1104.

Pielikumā: likumprojekta tabula uz ____ lapām.

Komisijas priekšsēdētāja V. Muižniece

Juridiskā komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Likumprojektā iekļauts likumprojekts ar reģ.nr.1104

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

(Nr.654/Lp9)

1. Spēkā esošā likuma redakcija	2. Otrā lasījuma redakcija	3. Nr.	4. Priekšlikumi (26)	5. Komisijas atzinums	6. Komisijas atbalstītā redakcija
	Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:				Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:
	1. Papildināt kodeksu ar 41.^7pantu šādā redakcijā:  "41.^7pants. Tādu personu iekārtošana darbā uz kuģiem, kurām nav atbilstošu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu Par tādu personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, kurām nav atbilstošu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, – uzliek naudas sodu komersantam, kas nodarbojas ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.”	1.	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs Izslēgt 2 lasījumā pieņemto 41.^7pantu.	Atbalstīts
43.pants. Sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu pārkāpšana transportā Par dzelzceļa, jūras un upju transportā noteikto sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu un normu pārkāpšanu – uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem. Par gaisa transportā noteikto sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu pārkāpšanu – uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.	2. 43.pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus "jūras un upju"; papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:  "Par jūras transportā noteikto sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu pārkāpšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem."				1. 43.pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus "jūras un upju"; papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:  "Par jūras transportā noteikto sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu pārkāpšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem."
87.^1pants. Radiācijas drošību un kodoldrošību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana Par radiācijas drošību un kodoldrošību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, ja tie saistīti ar darbinieku aizsardzību pret jonizējošo starojumu, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz astoņsimt latiem. Par neziņošanu likumā noteiktajām institūcijām par avāriju rūpniecībā, transportā, lauksaimniecībā vai citās tautsaimniecības nozarēs, ja avārija saistīta ar radioaktīvajām vielām vai citiem jonizējošā starojuma avotiem, vai par šādas avārijas slēpšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz tūkstoš latiem. Par zemes, mežu, ūdeņu, atmosfēras gaisa vai citu dabas objektu piesārņošanu ar radioaktīvajām vielām, pārsniedzot noteiktos normatīvus vai pārkāpjot apstiprinātos noteikumus, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem. Par neziņošanu likumā noteiktajām institūcijām par radioaktīvo vielu izplūdi (novadīšanu) vidē, kā arī par vides informācijas slēpšanu vai tās atspoguļošanu sagrozītā veidā – uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz piecsimt latiem. Par radioaktīvo atkritumu savākšanas, šķirošanas, uzglabāšanas, transportēšanas un apglabāšanas noteikumu pārkāpšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz tūkstoš latiem. Par radioaktīvo vielu pārvadāšanas, iekraušanas un izkraušanas noteikumu pārkāpšanu upju, jūras, dzelzceļa transportā, autotransportā un elektrotransportā, par radioaktīvo vielu kravu atstāšanu bez uzraudzības transportlīdzekļos, kā arī par radioaktīvo vielu nodošanu bagāžā vai bagāžas glabātavās – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz divtūkstoš latiem. Par radioaktīvo vielu, kodolmateriālu un radioaktīvo atkritumu daudzuma, sastāva vai fizikālo faktoru uzskaites noteikumu pārkāpšanu, neatbilstošu ziņu sniegšanu vai nepamatotu atteikšanos sniegt ziņas par vides kvalitāti – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no si mt līdz tūkstoš latiem. Par Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņu, teritoriālo un iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar radioaktīvajām vielām no kuģiem un citiem peldošiem līdzekļiem, no mākslīgām salām un citām konstrukcijām, kā arī no gaisakuģiem – uzliek naudas sodu amatpersonām no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem. Par neziņošanu tuvākās ostas administrācijai par Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņu, teritoriālo un iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar radioaktīvajām vielām no kuģiem un citiem peldošiem līdzekļiem, no mākslīgām salām un citām konstrukcijām, kā arī no gaisakuģiem – uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt līdz trīstūkstoš latiem. Par darbības uzsākšanu ar jonizējošā starojuma avotiem bez likumā paredzētās speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem vai par šādu darbību turpināšanu pēc speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem anulēšanas vai apturēšanas vai termiņa izbeigšanās – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.	3. Aizstāt 87.^1 panta sestajā daļā vārdu "upju" ar vārdiem "iekšējo ūdeņu".				2. Aizstāt 87.^1 panta sestajā daļā vārdu "upju" ar vārdiem "iekšējo ūdeņu".
115.pants. Kuģa vadīšanas noteikumu pārkāpšana Par kuģa (izņemot atpūtas kuģi iekšējos ūdeņos) vadīšanas noteikumu pārkāpšanu, kas izpaudusies kā: 1) pienācīgas vizuālās un audio novērošanas nenodrošināšana; 2) kuģa droša ātruma neievērošana; 3) kuģa sadursmes draudu noteikšanas prasību neievērošana; 4) nesavlaicīga un nepārliecinoša rīcība sadursmes novēršanai; 5) kuģošanai šauros ūdensceļos noteikto prasību neievērošana; 6) kuģošanai satiksmes sadales sistēmās noteikto prasību neievērošana; 7) kuģu vadīšanas noteikumu neievērošana, esot savstarpēji redzamiem; 8) kuģu vadīšanas ierobežotas redzamības apstākļos noteikumu neievērošana; 9) vilkšanas un stumšanas noteikumu pārkāpšana; 10) kuģa, kurš zaudējis vadības spēju vai kura manevrēšanas spēja ir ierobežota, vadīšanas noteikumu neievērošana; 11) kuģa manevrēšanas noteikumu pārkāpšana; 12) kuģa uguņu un zīmju, skaņu un gaismas signālu, kā arī briesmu signālu lietošanas noteikumu pārkāpšana; 13) enkura izmešana vai stāvēšana uz enkura neatļautā vietā, kā arī noteikumu par rīcību, kuģim esot uz sēkļa, neievērošana; 14) kuģa ienākšanas ostā un iziešanas no ostas noteikumu pārkāpšana; 15) obligāto loča pakalpojumu neizmantošana; 16) kuģa sardzes dienesta noteikumu pārkāpšana, - uzliek naudas sodu kuģa kapteinim vai atpūtas kuģa vadītājam no piecdesmit līdz piecsimt latiem.		2. 3.	Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis 09.03.2009. Papildināt 115. pantu ar otro daļu šādā redakcijā: „Par atpūtas kuģi šajā pantā, 115.^1, 116.^1, 117.^1 un 117.^3 – 117.^9 pantā uzskatāms sportam un atpūtai paredzēts kuģošanas līdzeklis, kura garums ir no 2,5 līdz 24 metriem, kuru neizmanto komerciālos nolūkos un kuram nav profesionālas apkalpes.” Juridiskā komisija Papildināt 115. pantu ar otro daļu šādā redakcijā: „Par atpūtas kuģi šajā pantā, 115.^1, 116.^1, 117.^1 un 117.^3 – 117.^9 pantā uzskatāms sportam un atpūtai paredzēts kuģošanas līdzeklis, kura garums ir no 2,5 līdz 24 metriem, kuru neizmanto komerciālos nolūkos un kuram nav profesionālas apkalpes, kā arī ūdensmotocikls.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.3 Atbalstīts	3. Papildināt 115. pantu ar otro daļu šādā redakcijā: „Par atpūtas kuģi šajā pantā, 115.^1, 116.^1, 117.^1 un 117.^3 – 117.^9 pantā uzskatāms sportam un atpūtai paredzēts kuģošanas līdzeklis, kura garums ir no 2,5 līdz 24 metriem, kuru neizmanto komerciālos nolūkos un kuram nav profesionālas apkalpes, kā arī ūdensmotocikls.”
	4. Papildināt kodeksu ar 116.^1, 116.^2, 116.^3 un 116.^4pantu šādā redakcijā: „116. ^1 pants. Atrašanās uz kuģa (izņemot atpūtas kuģus) alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē Par atrašanos uz kuģa alkohola ietekmē no sardzes vai citu dienesta pienākumu veikšanas brīvajā laikā, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, – uzliek naudas sodu jūrniekam no piecdesmit līdz četrsimt latiem. Par atrašanos uz kuģa alkohola ietekmē sardzes vai citu dienesta pienākumu veikšanas laikā – uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem. Par atrašanos uz kuģa narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē – uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem. Par alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc jūras negadījuma, kā arī pēc tam, kad kuģis apturēts pēc tādu institūciju pieprasījuma, kas ir atbildīgas par kuģošanas drošību, līdz pārbaudei, kuras rezultātā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs vai konstatē narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, vai atbrīvošanai no šīs pārbaudes noteiktajā kārtībā – uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem. Par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem.				4. Papildināt kodeksu ar 116.^1, 116.^2, 116.^3 un 116.^4pantu šādā redakcijā: „116. ^1 pants. Atrašanās uz kuģa (izņemot atpūtas kuģus) alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē Par atrašanos uz kuģa alkohola ietekmē no sardzes vai citu dienesta pienākumu veikšanas brīvajā laikā, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, – uzliek naudas sodu jūrniekam no piecdesmit līdz četrsimt latiem. Par atrašanos uz kuģa alkohola ietekmē sardzes vai citu dienesta pienākumu veikšanas laikā – uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem. Par atrašanos uz kuģa narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē – uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem. Par alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc jūras negadījuma, kā arī pēc tam, kad kuģis apturēts pēc tādu institūciju pieprasījuma, kas ir atbildīgas par kuģošanas drošību, līdz pārbaudei, kuras rezultātā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs vai konstatē narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, vai atbrīvošanai no šīs pārbaudes noteiktajā kārtībā – uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem. Par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes – uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem.

	116.^2pants. Kuģu, ostu un ostas iekārtu, un tām blakus esošo teritoriju aizsardzības prasību pārkāpšana (1) Par kuģa ekspluatāciju bez starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta vai starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta pēc to derīguma termiņa izbeigšanās vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajos – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmit tūkstoš latiem. (2) Par citu normatīvajos aktos vai kuģa aizsardzības plānā noteikto kuģa aizsardzības prasību pārkāpšanu, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem. (3) Par ostas vai ostas iekārtas, vai tām blakus esošo teritoriju ekspluatāciju bez ostas vai ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma, pēc tā derīguma termiņa izbeigšanās vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajā, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai amatpersonām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmit tūkstoš latiem. (4) Par citu normatīvajos aktos vai ostas vai ostas iekārtas, vai tām blakus esošas teritorijas aizsardzības plānā noteikto ostas vai ostas iekārtas aizsardzības prasību pārkāpšanu, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai amatpersonām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmit tūkstoš latiem. (5) Par uzkļūšanu vai uzturēšanos uz kuģa, iekļūšanu vai uzturēšanos ostā vai ostas iekārtā, vai tai blakus esošā teritorijā, kā arī uz kuģa, ostā vai ostas iekārtā, vai tai blakus esošā teritorijā noteiktajā ierobežotas piekļuves zonā, pārkāpjot normatīvajos aktos vai aizsardzības plānā noteikto kārtību, – uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. (6) Par ostas un hidrotehnisko būvju, ierīču un iekārtu (izņemot navigācijas līdzekļus) bojāšanu, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.	4. 5. 6.	Juridiskais birojs Apvienot 116.^2 panta pirmo un otro daļu un izteikt šādā redakcijā: „Par normatīvajos aktos vai kuģa aizsardzības plānā noteikto kuģa aizsardzības prasību pārkāpšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.” Juridiskais birojs Apvienot 116.^2 panta trešo un ceturto daļu un izteikt šādā redakcijā: „Par normatīvajos aktos vai ostas vai ostas iekārtas, vai tām blakus esošas teritorijas aizsardzības plānā noteikto ostas vai ostas iekārtas aizsardzības prasību pārkāpšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.” Juridiskais birojs Izteikt 116.^2 panta piektās daļas dispozīciju šādā redakcijā: „Par uzkļūšanu vai uzturēšanos uz kuģa, iekļūšanu vai uzturēšanos ostā vai ostas iekārtā, vai tai blakus esošā teritorijā, pārkāpjot normatīvajos aktos vai attiecīgajā aizsardzības plānā noteikto kārtību, -”.	Neatbalstīts Neatbalstīts Neatbalstīts	116.^2pants. Kuģu, ostu, ostas iekārtu un ostām blakus esošo teritoriju aizsardzības prasību pārkāpšana Par kuģa ekspluatāciju bez starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta vai starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta pēc to derīguma termiņa izbeigšanās vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajos – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem. Par citu normatīvajos aktos vai kuģa aizsardzības plānā noteikto kuģa aizsardzības prasību pārkāpšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem. Par ostas vai ostas iekārtas, vai ostām blakus esošo teritoriju ekspluatāciju bez ostas vai ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma pēc tā derīguma termiņa izbeigšanās vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajā – uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai amatpersonām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem. Par citu normatīvajos aktos vai ostas vai ostas iekārtas, vai ostām blakus esošas teritorijas aizsardzības plānā noteikto ostas vai ostas iekārtas aizsardzības prasību pārkāpšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai amatpersonām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem. Par uzkļūšanu vai uzturēšanos uz kuģa, iekļūšanu vai uzturēšanos ostā vai ostas iekārtā, vai ostai blakus esošā teritorijā, kā arī uz kuģa, ostā vai ostas iekārtā, vai ostai blakus esošā teritorijā noteiktajā ierobežotas piekļuves zonā, pārkāpjot normatīvajos aktos vai aizsardzības plānā noteikto kārtību, – uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. Par ostas un hidrotehnisko būvju, ierīču un iekārtu (izņemot navigācijas līdzekļus) bojāšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.
	116.^3pants. Latvijas Jūras administrācijas darbības traucēšana Par Latvijas Jūras administrācijas amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu, ar Latvijas Jūras administrāciju saskaņojamu darbību veikšanu bez atbilstoša saskaņojuma, informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Latvijas Jūras administrācijai – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.				116.^3pants. Latvijas Jūras administrācijas darbības traucēšana Par Latvijas Jūras administrācijas amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu, ar Latvijas Jūras administrāciju saskaņojamu darbību veikšanu bez atbilstoša saskaņojuma, informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Latvijas Jūras administrācijai – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.
	116.^4pants. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta darbības traucēšana Par Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu, informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam vai par traucēšanu Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam veikt meklēšanas un glābšanas operatīvo darbu Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (MRCC) atbildības rajonā – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem."	7.	Juridiskais birojs Izslēgt 116.^4 panta dispozīcijā tekstu iekavās.	Atbalstīts	116.^4pants. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta darbības traucēšana Par Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu, informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam vai par traucēšanu Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam veikt meklēšanas un glābšanas operatīvo darbu Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra atbildības rajonā – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem."
117.^1pants. Vispārīgo noteikumu par atpūtas kuģu satiksmi iekšējos ūdeņos pārkāpšana Par atpūtas kuģa vadīšanu iekšējos ūdeņos, ja nav klāt dokumenta, kas apliecina atbilstoša atpūtas kuģa vadīšanas tiesības (ja tāds ir nepieciešams), vai dokumenta, kas apliecina atpūtas kuģa reģistrāciju (ja attiecīgais kuģošanas līdzeklis ir jāreģistrē), - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem. Par pārvietošanos ar ūdensmotociklu, burāšanu ar vējdēli, kā arī nodarbošanos ar ūdensslēpošanu vai tamlīdzīgiem sporta veidiem, neuzvelkot glābšanas vesti, kas nodrošina personas peldspēju, - uzliek naudas sodu no divdesmit līdz trīsdesmit latiem. Par atpūtas kuģa vadīšanu, ja nav attiecīgā atpūtas kuģa vadīšanas tiesību, - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt līdz simt piecdesmit latiem. Par tādas atpūtas kuģa vadītāja apliecības izmantošanu, kura pieteikta kā zudusi vai nozagta, ja tās vietā saņemta jauna atpūtas kuģa vadītāja apliecība, - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam desmit latu apmērā. Par atpūtas kuģa izmantošanu vietās, kur to aizliedzis iekšējo ūdeņu īpašnieks vai valdītājs, kā arī pašvaldības noteiktās un apzīmētās peldvietās vai aizliegtās akvatorijās - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrdesmit līdz septiņdesmit latiem. Par tāda pasažiera pārvadāšanu atpūtas kuģī, kurš ir jaunāks par 12 gadiem un nav ietērpts atbilstoša izmēra glābšanas vestē, - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divdesmit līdz četrdesmit latiem. Par kuģošanu ar atpūtas kuģi robežakvatorijā diennakts gaišajā laikā, ja par to iepriekš nav informēta Valsts robežsardze, - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no desmit līdz trīsdesmit latiem. Par kuģošanu ar atpūtas kuģi robežakvatorijā tumšajā diennakts laikā - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divdesmit līdz piecdesmit latiem. Par kuģošanu robežakvatorijā diennakts gaišajā laikā, ja atpūtas kuģa vadītājam vai pasažieriem nav klāt personu apliecinošu dokumentu, - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divdesmit līdz piecdesmit latiem. Par citu šajā kodeksā neminētu atpūtas kuģu satiksmei iekšējos ūdeņos noteikto prasību pārkāpšanu - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no pieciem līdz desmit latiem. Par atpūtas kuģi šajā pantā, 117.^3-117.^9 pantā uzskatāms sportam un atpūtai paredzēts kuģošanas līdzeklis, kura garums ir no 2,5 līdz 24 metriem, kuru neizmanto komerciālos nolūkos un kuram nav profesionālas apkalpes, kā arī mazizmēra kuģošanas līdzeklis.	5. Izslēgt 117.^1panta vienpadsmito daļu.				5. Izslēgt 117.^1panta vienpadsmito daļu.
117.^7 pants. Atpūtas kuģu vadīšana iekšējos ūdeņos alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē Par kutera, ūdensmotocikla, motorlaivas vai jahtas vadīšanu vai vadīšanas apmācību iekšējos ūdeņos, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,5 promiles, - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt līdz divsimt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam. Par kutera, ūdensmotocikla, motorlaivas vai jahtas vadīšanu vai vadīšanas apmācību iekšējos ūdeņos, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divsimt līdz trīssimt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem. Par atpūtas kuģa vadīšanu vai vadīšanas apmācību iekšējos ūdeņos, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no trīssimt līdz četrsimt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem. Par atpūtas kuģa vadīšanu vai vadīšanas apmācību iekšējos ūdeņos reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu ietekmē, kā arī esot slimam vai tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt vadītāja darbspēju un ūdens satiksmes drošību, - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt līdz divsimt latiem. Par šajā pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz trim gadiem.	6. Izslēgt 117.^7 pantā vārdus „iekšējos ūdeņos”.				6. Izslēgt 117.^7 pantā vārdus „iekšējos ūdeņos”.
117.^10pants. Navigācijas zīmju un uguņu bojāšana, patvaļīga uzstādīšana, noņemšana un ostas hidrotehnisko būvju, ierīču un iekārtas bojāšana  Par navigācijas zīmju vai uguņu bojāšanu, patvaļīgu uzstādīšanu, noņemšanu vai par ostas un hidrotehnisko būvju, ierīču un iekārtas bojāšanu - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz septiņdesmit pieciem latiem.	7. Izteikt 117.^10 pantu šādā redakcijā:  „117.^10pants. Navigācijas līdzekļu sistēmas uzturēšanas noteikumu pārkāpšana Par navigācijas līdzekļa valdītājam noteikto pienākumu nepildīšanu, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai amatpersonām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem. Par navigācijas līdzekļu patvaļīgu uzstādīšanu, noņemšanu, pārvietošanu, aizklāšanu vai navigācijas līdzekļiem līdzīgu objektu izvietošanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem. Par navigācijas līdzekļu bojāšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.”	8.	Juridiskais birojs Izslēgt 117.^10 panta pirmās daļas sankcijā vārdus „vai amatpersonām”.	Atbalstīts	7. Izteikt 117.^10 pantu šādā redakcijā:  „117.^10pants. Navigācijas līdzekļu sistēmas uzturēšanas noteikumu pārkāpšana Par navigācijas līdzekļa valdītājam noteikto pienākumu nepildīšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem. Par navigācijas līdzekļu patvaļīgu uzstādīšanu, noņemšanu, pārvietošanu, aizklāšanu vai navigācijas līdzekļiem līdzīgu objektu izvietošanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem. Par navigācijas līdzekļu bojāšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.”
119.pants. Upju transporta līdzekļu lietošanas noteikumu pārkāpšana Par upju transporta pasažieru kuģu iekšējā aprīkojuma bojāšanu – uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem. Par smēķēšanu uz upju transporta kuģiem neatļautās vietās – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem.	8. Izslēgt 119.pantu.				8. Izslēgt 119.pantu.
120.pants. Ugunsdrošības noteikumu pārkāpšana dzelzceļa, jūras, upju un gaisa transportā Par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu dzelzceļa, jūras un upju transportā – uzliek naudas sodu no desmit latiem līdz piecdesmit latiem. Par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu gaisa transportā – uzliek naudas sodu no desmit latiem līdz simt latiem.	9. 120.pantā: izslēgt panta nosaukumā vārdus „jūras, upju”; izslēgt pirmajā daļā vārdus „jūras un upju”.				9. 120.pantā: izslēgt panta nosaukumā vārdus „jūras, upju”; izslēgt pirmajā daļā vārdus „jūras un upju”.
134.pants. Bīstamu kravu vai īpašu kategoriju kravu, vielu vai priekšmetu pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana dzelzceļa, jūras un upju transportā un elektrotransportā Par bīstamu kravu vai īpašu kategoriju kravu pārvadāšanas, iekraušanas vai izkraušanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī par sprāgstvielu, ugunsnedrošu, indīgu, viegli uzliesmojošu vai citādi bīstamu vielu vai priekšmetu pārvadāšanu ar dzelzceļa, jūras vai upju transportu vai elektrotransportu vai par šādu kravu, vielu vai priekšmetu atstāšanu bez uzraudzības transporta līdzekļos, kā arī nodošanu bagāžā vai bagāžas glabātavās – uzliek naudas sodu no divdesmit latiem līdz divsimt piecdesmit latiem. Šā panta pirmajā daļā minēto kravu, vielu un priekšmetu sarakstu nosaka attiecīgajos transporta veidos spēkā esošie noteikumi.	10. 134.pantā: izslēgt panta nosaukumā vārdus „jūras un upju”; izslēgt pirmajā daļā vārdus „jūras vai upju”.				10. 134.pantā: izslēgt panta nosaukumā vārdus „jūras un upju”; izslēgt pirmajā daļā vārdus „jūras vai upju”.
138.pants. Kravu saglabāšanas nodrošināšanas noteikumu pārkāpšana dzelzceļa, jūras, upju un automobiļu transportā Par ritošā sastāva, konteineru, peldošo vai citu kravu pārvadāšanai paredzēto transporta līdzekļu, kā arī pārvadāšanas ierīču bojāšanu – uzliek naudas sodu līdz simt latiem. Par preču laukumu, dzelzceļa staciju, kravas automobiļu staciju, konteineru punktu (laukumu), ostu (piestātņu), noliktavu, kā arī citu ar kravas pārvadājumu operācijām saistītu teritoriju vai objektu iežogojumu bojāšanu – uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem. Par preču vagonu, automobiļu, automobiļu piekabju, konteineru, tilpņu vai peldošo līdzekļu, kā arī citu kravas telpu plombu vai slēgierīču bojāšanu, plombu noraušanu no tām, atsevišķu kravas vietu vai to iesaiņojuma vai pakešu bojāšanu – uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.	11. Aizstāt 138.panta nosaukumā vārdu "upju" ar vārdiem "iekšējo ūdeņu".				11. Aizstāt 138.panta nosaukumā vārdu "upju" ar vārdiem "iekšējo ūdeņu".
213.pants. Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši izskata šā kodeksa 46., 53.^1 pantā (ja pārkāpumu izdarījusi amatpersona), 116.panta otrajā daļā, 139.^1 panta otrajā daļā, 149.^4panta septītajā daļā, 149.^5 panta ceturtajā daļā, 149.^15panta trešajā, ceturtajā, piektajā, septītajā un astotajā daļā, 155.^4 panta otrajā daļā, 155.^6, 155.^8 pantā, 156.^4 panta otrajā daļā, 158.^1 pantā, 160.^1 panta otrajā daļā, 165.^4, 166.^2, 166.^3, 166.^17,166.^21-166.^25, 166.^28-166.^30, 167., 170.^1, 170.^2pantā, 171.panta otrajā daļā, 173.^2pantā, 174.^3panta pirmajā un otrajā daļā, 174.^5, 175.-175.^4, 175.^8, 175.^10, 176.^1, 177., 178.pantā, 179.panta ceturtajā daļā, 187.^1, 190.^5, 190.^6, 194.^1, 200., 200.^1, 201.^2-201.^9, 201.^39-201.^42, 204.^1, 204.^2 pantā un 204.^17 pantā (izņemot lietas par pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.	12. Izslēgt 213.pantā skaitli un vārdus "116.panta otrajā daļā".				12. Izslēgt 213.pantā skaitli un vārdus "116.panta otrajā daļā".
214.pants. Valsts policijas iestādes Valsts policijas iestādes izskata šā kodeksa 42.^1, 46., 109.–114.pantā, 117.^1 panta pirmajā - sestajā un desmitajā daļā, 117.^2-117.^9, 134.–136.pantā, 137.^1panta ceturtajā daļā, 138., 139.pantā, 139.^1panta pirmajā daļā, 148.^2pantā, 149.^4–149.^33 pantā, 155.^4panta pirmajā daļā, 155.^15 pantā, 159.^4-159.^6, 166.^8 pantā, 166.^20 panta pirmajā daļā, 167., 169.^3, 170.^1, 170.^2, 170.^3 pantā, 171.panta pirmajā daļā, 173.panta otrajā daļā, 174.^4, 179.^1, 181., 183., 183.^1, 202.^1, 204.^4, 204.^6, 204.^14 un 204.^15 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus valsts policijas iestāžu vārdā ir tiesīgi: 1) Valsts policijas priekšnieks un viņa vietnieki, attiecīgo policijas pārvalžu (biroju, nodaļu) priekšnieki un viņu vietnieki, Ceļu policijas priekšnieki un viņu vietnieki, policijas iecirkņu priekšnieki un viņu vietnieki – par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā. Operatīvās vadības struktūrvienības (dežūrdaļas) maiņas vecākais šo amatpersonu prombūtnē ir tiesīgs izskatīt lietas par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā, un Valsts policijas iestāžu vārdā uzlikt par tiem administratīvos sodus ārvalstu pilsoņiem, ja viņi ir pakļauti Latvijas Republikas administratīvajai jurisdikcijai, un bezvalstniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republika; 2) policijas iecirkņu vecākie inspektori, inspektori un jaunākie inspektori – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 117.^1panta pirmajā-sestajā un desmitajā daļā, 117.^2-117.^9 un 149.^4–149.^33 pantā (izņemot gadījumus, kad šo pārkāpumu rezultātā izraisīts ceļu satiksmes negadījums), ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz astoņdesmit latus, un par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 136., 170.^1 pantā un 171.panta pirmajā daļā; 3) Valsts policijas apakšvienību komandieri, viņu vietnieki, inspektori, jaunākie inspektori, kārtībnieki, Valsts policijas struktūrvienību vecākie inspektori un inspektori – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 117.^1 panta pirmajā-sestajā un desmitajā daļā, 117.^2-117.^9 un 149.^4–149.^33 pantā, ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz astoņdesmit latus, izņemot gadījumus, kad šo pārkāpumu rezultātā izraisīts ceļu satiksmes negadījums; 4) Valsts policijas pilnvarotas amatpersonas – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.^4 — 149.^33 pantā un fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli.		9. 10.	Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis 09.03.2009. Aizstāt 214. pantā skaitļus „117.^2 – 117.^9” ar skaitļiem un vārdiem „117.^2 – 117.^6, 117.^7 (par pārkāpumiem, kurus izdarījis atpūtas kuģa vadītājs iekšējos ūdeņos), 117.^8, 117.^9”. Juridiskā komisija Aizstāt 214. pantā skaitļus „117.^2 – 117.^9” ar skaitļiem un vārdiem „117.^2 – 117.^6 pantā, 117.^7 (par pārkāpumiem, kurus izdarījis atpūtas kuģa vadītājs iekšējos ūdeņos), 117.^8, 117.^9”.	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.10 Atbalstīts	13. Aizstāt 214. pantā skaitļus „117.^2 – 117.^9” ar skaitļiem un vārdiem „117.^2 – 117.^6 pantā, 117.^7 (par pārkāpumiem, kurus izdarījis atpūtas kuģa vadītājs iekšējos ūdeņos), 117.^8, 117.^9”.

214.^1 pants. Pašvaldības policija Pašvaldības policijas iestādes izskata šā kodeksa 42.^1pantā, 117.^1 panta pirmajā-sestajā un desmitajā daļā un 117.^2-117.^8 pantā, 137.^1panta pirmajā un otrajā daļā, 149.^5panta trešajā daļā, 149.^10pantā, 149.^23panta otrajā daļā, 149.^29panta otrajā daļā, 149.^31panta astotajā daļā, 155.pantā, 155.^4 panta pirmajā daļā, 166.^9 pantā, 166.^20 panta pirmajā daļā, 170.^1pantā, 171.panta pirmajā daļā, 172., 174.^4pantā, 181.panta piektajā daļā, 186.pantā, 201.^35 panta trešajā un ceturtajā daļā un 204.^6 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. (2) Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus pašvaldības policijas iestāžu vārdā ir tiesīgi: 1) pašvaldības policijas pārvalžu un nodaļu priekšnieki un viņu vietnieki - par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā; 2) pašvaldības policijas vecākie inspektori un inspektori - par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.^5panta trešajā daļā, 149.^10pantā, 149.^23panta otrajā daļā, 149.^29panta otrajā daļā, 149.^31panta astotajā daļā (izņemot gadījumus, kad šo pārkāpumu rezultātā izraisīts ceļu satiksmes negadījums), ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz četrdesmit latus.		11. 12.	Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis 09.03.2009. Aizstāt 214.^1 panta pirmajā daļā skaitļus „117.^2 – 117.^8” ar skaitļiem un vārdiem „117.^2 – 117.^6, 117.^7 (par pārkāpumiem, kurus izdarījis atpūtas kuģa vadītājs iekšējos ūdeņos), 117.^8”. Juridiskā komisija Aizstāt 214.^1 panta pirmajā daļā skaitļus „117.^2 – 117.^8” ar skaitļiem un vārdiem „117.^2 – 117.^6 pantā, 117.^7 (par pārkāpumiem, kurus izdarījis atpūtas kuģa vadītājs iekšējos ūdeņos), 117.^8”.	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.12 Atbalstīts	14. Aizstāt 214.^1 panta pirmajā daļā skaitļus „117.^2 – 117.^8” ar skaitļiem un vārdiem „117.^2 – 117.^6 pantā, 117.^7 (par pārkāpumiem, kurus izdarījis atpūtas kuģa vadītājs iekšējos ūdeņos), 117.^8”.
217.pants. Jūras un upju transporta institūcijas Jūras un upju transporta institūcijas izskata šā kodeksa 43.panta pirmajā daļā (par p ārkāpumiem jūras un upju transportā), 115.pantā, 116.panta pirmajā daļā, 117.^9, 117.^10, 117.^11 un 119.pantā, 120.panta pirmajā daļā, 134., 135., 136. un 138.pantā (par pārkāpumiem jūras un upju transportā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus jūras un upju transporta institūciju vārdā ir tiesīgi: 1) Latvijas ostu galvenais kapteinis un viņa vietnieks kuģošanas drošības jautājumos – naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem; 2) ostas kapteinis un viņa vietnieks – naudas sodu līdz divsimt latiem; 3) ostas administrācijas pārvaldnieks un viņa vietnieks – naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem; 4) kuģa kapteinis – naudas sodu līdz simt latiem. Šajā pantā minētās amatpersonas ir tiesīgas iekasēt naudas sodu līdz divdesmit latiem pārkāpuma izdarīšanas vietā, nesastādot protokolu, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto sodu.	13. Izteikt 217.pantu šādā redakcijā:  "217.pants. Jūrlietu pārvaldes institūcijas Jūrlietu pārvaldes institūcijas izskata šā kodeksa 41.^4 un 41.^5pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, 43.panta trešajā daļā (par pārkāpumiem, ko Latvijas kuģis vai uz tā esoša persona izdarījusi ārpus Latvijas Republikas teritorijas), 115.–116.^1pantā (par pārkāpumiem, ko Latvijas kuģis vai uz tā esoša persona izdarījusi ārpus Latvijas Republikas teritorijas) un 116.^4pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Jūrlietu pārvaldes institūcijas sastāda administratīvā pārkāpuma protokolus par šā kodeksa 41.^4 un 41.^5 pantā, 43.panta trešajā daļā, 115.–116.^4 pantā un 117.^10pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus jūrlietu pārvaldes institūciju vārdā ir tiesīgi: 1) Latvijas Jūras administrācijas amatpersonas – par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta trešajā daļā; 2) ostu kapteiņi – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 43.panta trešajā daļā, 115.–116.^4 pantā un 117.^10pantā (ja pārkāpums izdarīts ostā vai ostas pievedceļos).”	13.	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs Izslēgt kodeksa 217.pantu.	Atbalstīts	15. Izslēgt 217.pantu.
226.^1pants. Valsts robežsardze Valsts robežsardze izskata šā kodeksa 114.^2, un 114.^3pantā, 115., 115.^1, 116.pantā (izņemot pārkāpumus, ko Latvijas kuģis vai uz tā esoša persona izdarījusi ārpus Latvijas Republikas teritorijas), 117.^1-117. ^11 pantā, 149.^4panta pirmajā, trešajā - piektajā un astotajā daļā, 149.^5panta pirmajā – trešajā daļā, 149.^10pantā, 149.^16panta otrajā un trešajā daļā, 149.^17, 149.^18pantā, 149.^24panta pirmajā – divpadsmitajā un piecpadsmitajā – septiņpadsmitajā daļā, 149.^25panta pirmajā – piektajā daļā, 149.^26panta otrajā daļā, 149.^27– 149.^31, 186.pantā, 187.panta ceturtajā daļā, 189., 189.^1, 190.^13, 190.^14, 194., 194.^1 un 194.^2pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts robežsardzes vārdā ir tiesīgi: 1) Valsts robežsardzes priekšnieks un Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu priekšnieki – par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā; 2) Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu robežkontroles punktu priekšnieki un viņu vietnieki, Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu robežapsardzības nodaļu priekšnieki un viņu vietnieki, kā arī valsts robežas šķērsošanas vietu norīkojumu maiņu vecākie – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 117.^1-117.^11 pantā, 149.^4panta pirmajā, trešajā - piektajā un astotajā daļā, 149.^5panta pirmajā – trešajā daļā, 149.^10pantā, 149.^16panta otrajā un trešajā daļā, 149.^17, 149.^18pantā, 149.^24panta pirmajā – divpadsmitajā un piecpadsmitajā – septiņpadsmitajā daļā, 149.^25panta pirmajā – piektajā daļā, 149.^26panta otrajā daļā, 149.^27 –149.^31pantā, 187.panta ceturtajā daļā, 190.^13, 194., 194.^1un 194.^2pantā; 3) Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes priekšnieka vietnieks (imigrācijas jautājumos) un Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu imigrācijas dienestu (nodaļu) priekšnieki – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 186.pantā, 187.panta ceturtajā daļā, 189., 190.^13 un 190.^14 pantā; 4) Valsts robežsardzes teritoriālās pārvaldes Peldošo līdzekļu dienesta priekšnieks un viņa vietnieks, Valsts robežsardzes kuģu (kuteru) kapteiņi un robežsargu norīkojumu vecākie - par administratīvajiem pārkāpumiem, kuri paredzēti šā kodeksa 115.-116.pantā, 117.^1-117.^11 un 194.^1 pantā. Valsts robežsardzes amatpersonas ir tiesīgas sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja izdarīti administratīvie pārkāpumi, kuru izskatīšana ir Valsts robežsardzes kompetencē, kā arī citi administratīvie pārkāpumi, kurus, veicot savus dienesta pienākumus, konstatējuši robežsargi.		14. 15. 16.	Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis 09.03.2009. Papildināt 226.^1 panta pirmo daļu pēc skaitļa „116” ar skaitli „116.^1”. < b>Likumprojekts ar reģ.nr.1104, kas iekļauts kā priekšlikums Izteikt 226.^1 panta otro daļu šādā redakcijā: "Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts robežsardzes vārdā ir tiesīgi: 1) Valsts robežsardzes priekšnieks, Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvaroti Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu priekšnieki un viņu vietnieki – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā; 2) Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvaroti Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu robežkontroles punktu priekšnieki un viņu vietnieki, robežapsardzības nodaļu priekšnieki un viņu vietnieki, imigrācijas dienestu (nodaļu) priekšnieki, kuģu (kuteru) kapteiņi, kā arī valsts robežas šķērsošanas vietu norīkojumu maiņu vecākie – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā (izņemot administratīvos pārkāpumus, kas paredzēti šā kodeksa 114.^2 un 114.^3 pantā)." Iekšlietu ministre L.Mūrniece Papildināt 226.^1 panta otrās daļas 2. punktu pēc vārdiem „imigrācijas dienestu (nodaļu) priekšnieki” ar vārdiem „imigrācijas nodaļu norīkojuma vecākie”.	Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts	16. 226.^1 pantā: papildināt pirmo daļu pēc skaitļa „116.” ar skaitli „116.^1”; izteikt otro daļu šādā redakcijā: "Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts robežsardzes vārdā ir tiesīgi: 1) Valsts robežsardzes priekšnieks, Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvaroti Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu priekšnieki un viņu vietnieki – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā; 2) Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvaroti Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu robežkontroles punktu priekšnieki un viņu vietnieki, robežapsardzības nodaļu priekšnieki un viņu vietnieki, imigrācijas dienestu (nodaļu) priekšnieki, imigrācijas nodaļu norīkojuma vecākie, kuģu (kuteru) kapteiņi, kā arī valsts robežas šķērsošanas vietu norīkojumu maiņu vecākie – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā (izņemot administratīvos pārkāpumus, kas paredzēti šā kodeksa 114.^2 un 114.^3 pantā)."

226.^2 pants. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests izskata šā kodeksa 115., 115.^1, 116.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta vārdā ir tiesīgi Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieks un viņa pilnvaroti struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki.	14. Papildināt kodeksu ar 226.^2pantu šādā redakcijā: "226.^2pants. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests izskata šā kodeksa 116.^2 un 116.^5pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un piemērot administratīvos sodus Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta vārdā ir tiesīgi Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieks un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieka pilnvaroti struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta amatpersonas ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus par šā kodeksa 43.panta trešajā daļā, 115.–116.^4 pantā un 117.^10pantā (izņemot pārkāpumus, ko Latvijas kuģis vai uz tā esoša persona izdarījusi ārpus Latvijas Republikas teritorijas) paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem."	17.	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs Izteikt 226.^2 pantu šādā redakcijā: „226.^2pants. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta amatpersonas izskata šā kodeksa kodeksa 115.–116.^4 pantā un 117.^10pantā paredzētos administratīvos pārkāpumus. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un piemērot administratīvos sodus Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta vārdā ir tiesīgi Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieks un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieka pilnvaroti struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta amatpersonas ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus par šā kodeksa 115.– 116.^2, 116.^4 pantā un 117.^10pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Šā panta otrajā daļā norādītās amatpersonas izskata arī Latvijas Jūras administrācijas un ostu kapteiņu sastādītos administratīvo pārkāpumu protokolus: 1) Latvijas Jūras administrācijas amatpersonu sastādītos administratīvo pārkāpumu protokolus par šā kodeksa 115, 115.^1, 116, 116.^2, 116.^3 un 117.^10pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem; 2) Ostu kapteiņu sastādītos administratīvā pārkāpuma protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 115-116.^3. pantā un 117.^10pantā (ja pārkāpums izdarīts ostā vai ostas pievedceļos).”	Atbalstīts	17. Izteikt 226.^2 pantu šādā redakcijā: „226.^2pants. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta amatpersonas izskata šā kodeksa 115.–116.^4 un 117.^10pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un piemērot administratīvos sodus Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta vārdā ir tiesīgi Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieks un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieka pilnvaroti struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta amatpersonas ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus par šā kodeksa 115.– 116.^2, 116.^4 un 117.^10pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Šā panta otrajā daļā norādītās amatpersonas izskata arī Latvijas Jūras administrācijas un ostu kapteiņu sastādītos administratīvo pārkāpumu protokolus: 1) Latvijas Jūras administrācijas amatpersonu sastādītos administratīvo pārkāpumu protokolus par šā kodeksa 115, 115.^1, 116, 116.^2, 116.^3 un 117.^10pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem; 2) ostu kapteiņu sastādītos administratīvā pārkāpuma protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 115. –116.^3 un 117.^10pantā (ja pārkāpums izdarīts ostā vai ostas pievedceļos).”
228.pants. Veselības inspekcija Veselības inspekcija izskata šā kodeksa 42., 43., 45., 45.^1, 45.^2, 45.^3, 46.^1 un 46.^2pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, kā arī 62., 63., 64., 72., 75., 76., 83. un 84.^1 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu (ja tie ir higiēnas prasību pārkāpumi) lietas, 88.^4 pantā, 155.panta pirmajā un otrajā daļā, 155.^5 un 166.^9 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu (ja tie ir pārkāpumi sadzīvē lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu realizācijā un kosmētikas līdzekļu apritē) lietas, 166.^10, 166.^11 pantā, 166.^13 panta trešajā daļā un 175.^9 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, 166.^12 pantā, 166.^14 panta pirmajā daļā un 166.^15 panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu (ja tie ir pārkāpumi cilvēka dzīves vides un epidemioloģiskās drošības jomā, sadzīvē lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu realizācijā un kosmētikas līdzekļu apritē) lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Veselības inspekcijas vārdā ir tiesīgi: 1) Veselības inspekcijas vadītājs un viņa vietnieki - naudas sodu līdz desmittūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju; 2) Veselības inspekcijas inspektori - naudas sodu līdz tūkstoš latiem. Veselības inspekcija šā kodeksa 46.^1 panta septītajā daļā un 166.^13 panta trešajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatē un administratīvo sodu uzliek ar to pašu lēmumu, ar kuru konstatē zāļu reklāmas noteikumu vai Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma pārkāpumu. Lēmumu noformē atbilstoši šā kodeksa 274.panta prasībām.		18.	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs Papildināt 228.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: „Šā panta otrajā daļā norādītās amatpersonas izskata arī Latvijas Jūras administrācijas un ostu kapteiņu (ja pārkāpums izdarīts ostā vai ostas pievedceļos) sastādītos administratīvo pārkāpumu protokolus par šā kodeksa 43.panta trešajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.”	Atbalstīts	18. Papildināt 228.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: „Šā panta otrajā daļā norādītās amatpersonas izskata arī Latvijas Jūras administrācijas un ostu kapteiņu (ja pārkāpums izdarīts ostā vai ostas pievedceļos) sastādītos administratīvo pārkāpumu protokolus par šā kodeksa 43.panta trešajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.”
249.pants. Protokola nosūtīšana Protokolu nosūta iestādei, kas pilnvarota izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu. Protokola kopiju izsniedz vai nosūta personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušajam. Protokols jānosūta ne vēlāk kā trīs darbadienu laikā no tā sastādīšanas brīža.	15. Papildināt 249.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Ja protokols sastādīts uz Latvijas kuģa ārpus Latvijas teritorijas, tas jānosūta ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā no tā sastādīšanas brīža."	19.	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 15.pantā vārdus „ārpus Latvijas teritorijas” ar vārdiem „ārpus iekšējiem ūdeņiem”.	Atbalstīts	19. Papildināt 249.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Ja protokols sastādīts uz Latvijas kuģa ārpus iekšējiem ūdeņiem, tas jānosūta ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā no tā sastādīšanas brīža."
257.pants. Mantu un dokumentu izņemšana un uzglabāšana Mantas un dokumentus, kuri ir pārkāpuma priekšmets vai izdarīšanas rīks un kuri atrasti aizturēšanas, personas mantu vai vietas apskates laikā, kā arī pārkāpuma konstatācijas brīdī, izņem šā kodeksa 254., 256. un 256.^1pantā norādīto institūciju amatpersonas, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktora pilnvarotas amatpersonas, vai Valsts vides dienesta ģenerāldirektora pilnvarotas personas, vai Valsts augu aizsardzības dienesta pilnvarotas amatpersonas, vai Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors un viņa pilnvarotas personas. Izņemtās mantas un dokumentus līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā [ja izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 149.^4panta septītajā daļā, 149.^5 panta ceturtajā daļā vai 149.^15pantā (izņemot sestajā daļā paredzēto pārkāpumu) līdz piemērotā naudas soda izpildei], institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības izņemt mantas un dokumentus, nodod glabāšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ja izņemtās mantas ātri bojājas un tās nevar nodot glabāšanā vai arī to ilgstoša glabāšana rada zaudējumus valstij, institūcija (amatpersona), kurai ir tiesības izņemt attiecīgās mantas, tās nodod realizācijai vai iznīcināšanai. Kārtību, kādā institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu par mantu nodošanu realizācijai vai iznīcināšanai un kādā veicama šo mantu realizācija vai iznīcināšana, nosaka Ministru kabinets. Ja muitas noteikumu pārkāpējam Latvijas Republikā nav pastāvīgas dzīvesvietas vai adreses, ir atļauta mantu, valūtas un vērtslietu izņemšana tādos apmēros, kas nodrošinātu naudas soda vai preču un citu priekšmetu vērtības piedziņu. Par mantu un dokumentu izņemšanu sastāda protokolu vai izdara attiecīgu ierakstu protokolos par administratīvo pārkāpumu, par mantu apskati vai administratīvo aizturēšanu. [Ceturtā – sestā daļa]. (Izslēgtas ar 16.10.2003. likumu) Ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 181.pantā, policijas darbiniekiem ir tiesības līdz lietas izskatīšanai izņemt šaujamieroci un munīciju, par ko izdara ierakstu protokolā, norādot izņemamā ieroča marku vai modeli, kalibru, sēriju un numuru, munīcijas daudzumu un veidu. Personai, kas izdarījusi pārkāpumu, izpildot dienesta pienākumus, izņemšanu, personas un mantu apskati piemēro tikai neatliekamos gadījumos. Persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apmērā sedz izdevumus, kas radušies sakarā ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentu nodošanu glabāšanā, glabāšanu un iznīcināšanu.	16. Papildināt 257.panta pirmo daļu pēc vārdiem "Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors un viņa pilnvarotas personas" ar vārdiem "vai Satiksmes ministrijas pilnvarotas amatpersonas, Latvijas Jūras administrācijas direktora pilnvarotas amatpersonas, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieks vai viņa pilnvarotas amatpersonas vai ostu kapteiņi".				20. Papildināt 257.panta pirmo daļu pēc vārdiem "Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors un viņa pilnvarotas personas" ar vārdiem "vai Satiksmes ministrijas pilnvarotas amatpersonas, Latvijas Jūras administrācijas direktora pilnvarotas amatpersonas, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieks vai viņa pilnvarotas amatpersonas vai ostu kapteiņi".

260.pants. Pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar pārstāvja palīdzību iepazīties ar visiem lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus, iesniegt pieprasījumus un izteikt lūgumus. Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, izmantot advokāta palīdzību, iesniegt papildinājumus un izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu. Lietu bez personas klātbūtnes var izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka tai savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, un ja no tās nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Ja minētais lūgums ir saņemts, institūcija, tiesnesis vai cita amatpersona, kas izskata lietu, var atzīt lūgumu par pamatotu un atlikt lietas izskatīšanu. Bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie administratīvās atbildības, lietu var izskatīt arī gadījumos, kad iestājas atbildība par šā kodeksa 57.^3, 149.^10pantā, 149.^31panta astotajā daļā paredzēto apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu un gadījumos, ja pārkāpums ceļu satiksmē fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli. Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības vai par kuras pārkāpumu lieta tiek izskatīta, ja tā neprot valodu, kurā notiek lietvedība, tiek nodrošinātas tiesības lietot dzimto valodu, kā arī izmantot tulka pakalpojumus likumā noteiktajā kārtībā.	17. Papildināt 260.panta trešās daļas trešo teikumu ar vārdiem "kā arī gadījumos, kad pie administratīvās atbildības sauc ārvalsts kuģa īpašnieku, berbouta fraktētāju vai operatoru. Šajā gadījumā uz lietas izskatīšanu kuģa īpašnieka, berbouta fraktētāja vai operatora pārstāvja statusā uzaicina kuģa kapteini".	20.	Juridiskais birojs Izteikt likumprojekta 17.pantu šādā redakcijā: „Papildināt 260.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā: „Gadījumos, kad pie administratīvās atbildības sauc ārvalsts kuģa īpašnieku, berbouta fraktētāju vai operatoru, lietu var izskatīt bez viņu klātbūtnes, pārstāvja statusā uzaicinot kuģa kapteini.”’	Atbalstīts	21. Papildināt 260.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā: „Gadījumos, kad pie administratīvās atbildības sauc ārvalsts kuģa īpašnieku, berbouta fraktētāju vai operatoru, lietu var izskatīt bez viņu klātbūtnes, pārstāvja statusā uzaicinot kuģa kapteini.”
269.pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vieta Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pēc pārkāpuma izdarīšanas vietas. Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kuri paredzēti šā kodeksa 118., 140. un 149.^4–149.^33pantā, var izskatīt arī pēc pārkāpēja dzīvesvietas, juridiskajām personām – pēc to juridiskās adreses, bet lietas, kurās piemērojamais administratīvais sods var būt transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana, izskata tikai pēc pārkāpuma izdarīšanas vietas. Administratīvās komisijas administratīvo pārkāpumu lietas var nosūtīt izskatīšanai pēc pārkāpēja dzīvesvietas. Lai izlemtu jautājumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem, materiālus un administratīvo pārkāpumu lietas nosūta izskatīšanai pašvaldības administratīvajai komisijai pēc nepilngadīgā dzīvesvietas.		21.	Juridiskā komisija Aizstāt 269.panta otrajā daļā skaitli „118.” ar skaitļiem „117.^1, 117.^2, 117.^3, 117.^4, 117.^5, 117.^6, 117.^7, 117.^8, 117.^9, 117.^10, 117.^11”.	Atbalstīts	22. Aizstāt 269.panta otrajā daļā skaitli „118.” ar skaitļiem „117.^1, 117.^2, 117.^3, 117.^4, 117.^5, 117.^6, 117.^7, 117.^8, 117.^9, 117.^10, 117.^11”.
270.pants. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņi Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem izskata 30 dienu laikā pēc tam, kad iestāde, kas kompetenta izskatīt lietu, saņēmusi protokolu par administratīvo pārkāpumu un citus lietas materiālus. Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde, kas kompetenta izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, ņemot vērā šā kodeksa 37.pantā paredzēto termiņu administratīvā soda uzlikšanai, var pagarināt šo termiņu, bet ne ilgāk par 30 dienām. Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē izskata un lēmumu pieņem uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, ja par šo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz astoņdesmit latus. Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, ja par izdarīto pārkāpumu piemērojamais administratīvais sods ir transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, izskata ne vēlāk kā triju darba dienu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, izņemot gadījumus, kad izskata lietas par šā kodeksa 149.^15 pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu, un ir nepieciešams saņemt ekspertīzes atzinumu. Šādas lietas izskata 15 dienu laikā pēc materiālu saņemšanas. Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas nav minētas šā panta trešajā un ceturtajā daļā, izskata, kad ieradies pārkāpuma izdarītājs. Ja pārkāpuma izdarītājs paziņo, ka piekrīt lietas izskatīšanai bez viņa klātbūtnes, vai neierodas 30 dienu laikā pēc protokola sastādīšanas, lietu izskata bez šīs personas klātbūtnes.	18. Papildināt 270.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:  "Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem jūras transportā, ja pārkāpumu izdarījis ārvalsts kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai operators, vai ārvalsts kuģa apkalpes loceklis, izskata triju darbdienu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, izņemot gadījumus, kad izskata lietas par šā kodeksa 116.^1 pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu, un ir nepieciešams saņemt ekspertīzes atzinumu. Šādas lietas izskata ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc ekspertīzes atzinuma saņemšanas."	22.	Juridiskais birojs Aizstāt 270.panta sestās daļas pēdējā teikumā vārdu „dienu” ar vārdu „darbdienu”.	Atbalstīts	23. Papildināt 270.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:  "Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem jūras transportā, ja pārkāpumu izdarījis ārvalsts kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai operators, vai ārvalsts kuģa apkalpes loceklis, izskata triju darbdienu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, izņemot gadījumus, kad izskata lietas par šā kodeksa 116.^1 pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu, un ir nepieciešams saņemt ekspertīzes atzinumu. Šādas lietas izskata ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc ekspertīzes atzinuma saņemšanas."
277.pants. Lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu paziņošana sabiedrībai Institūcijai (amatpersonai), kas izskata administratīvo pārkāpumu lietas, ir tiesības, bet šā kodeksa 109.–116., 120.pantā, 134.panta pirmajā daļā, 135.panta pirmajā daļā (izņemot pārkāpumus upju transportā), 136.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā (izņemot pārkāpumus upju transportā), 167.pantā, 171.panta pirmajā un otrajā daļā, 200. un 201.pantā norādītajos gadījumos – pienākums par uzlikto sodu paziņot pārkāpēja darbavietas vai mācību iestādes administrācijai vai sabiedriskajai organizācijai, kā arī pēc pārkāpēja dzīvesvietas. Ja institūcijas (izņemot Valsts vides dienestu) vai amatpersonas, kas kontrolē vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanas prasību ievērošanu, izskata tādas šajā kodeksā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, kuru izskatīšana ir arī Valsts vides dienesta kompetencē, tās par vainīgajām personām uzliktajiem sodiem paziņo šim dienestam.	19. 277.pantā: aizstāt pirmajā daļā skaitli "116." ar skaitli "114.^3"; aizstāt pirmajā daļā vārdus "upju transportā" ar vārdiem "jūras un iekšējo ūdeņu transportā"; papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:  "Ja institūcijas vai amatpersonas izskata šā kodeksa 43.panta trešajā daļā, 115.–116.^2pantā vai 117.^10pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, tās par pārkāpuma izdarītājam uzliktajiem sodiem paziņo Latvijas Jūras administrācijai. Par jūrniekam uzlikto sodu Latvijas Jūras administrācija paziņo viņa darba devējam."				24. 277.pantā: aizstāt pirmajā daļā skaitli "116." ar skaitli "114.^3"; aizstāt pirmajā daļā vārdus "upju transportā" ar vārdiem "jūras un iekšējo ūdeņu transportā"; papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:  "Ja institūcijas vai amatpersonas izskata šā kodeksa 43.panta trešajā daļā, 115.–116.^2 vai 117.^10pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, tās par pārkāpuma izdarītājam uzliktajiem sodiem paziņo Latvijas Jūras administrācijai. Par jūrniekam uzlikto sodu Latvijas Jūras administrācija paziņo viņa darba devējam."
280.pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtība Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt (apstrīdēt): 1) pašvaldības administratīvās komisijas lēmumu – administratīvajā rajona tiesā; 2) pilsētas domes, rajona vai pagasta padomes priekšsēdētāja, viņa vietnieka un izpilddirektora lēmumu – administratīvajā rajona tiesā; 2^1) Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta lēmumu - administratīvajā rajona tiesā; 3) rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu – Administratīvajā apgabaltiesā; 4) citas institūcijas (amatpersonas) lēmumu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā institūcijā, bet tās lēmumu – pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā. Likumā vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo lēmumu var apstrīdēt. Ja nav noteikta cita iestāde un nav augstākas institūcijas vai tā ir Ministru kabinets, lēmumu uzreiz var pārsūdzēt tiesā. Sūdzību iesniedz institūcijai (amatpersonai), kas pieņēmusi lēmumu lietā par administratīvo pārkāpumu, ja likumdošanā nav noteikts citādi. Iesniegtā sūdzība septiņu dienu laikā, bet sūdzība par rajona (pilsētas) tiesneša lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, — triju darba dienu laikā kopā ar lietu jānosūta institūcijai (amatpersonai), kas pilnvarota saskaņā ar šo pantu sūdzību izskatīt un kam tā adresēta. No personas, kas pārsūdzējusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, valsts nodeva netiek iekasēta.	20. Papildināt 280.panta pirmo daļu ar 2.^1punktu šādā redakcijā: "2^1) Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta lēmumu – administratīvajā rajona tiesā;".	23.	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 20.pantu.	Atbalstīts
283.pants. Lēmuma izpildes apturēšana sakarā ar sūdzības vai protesta iesniegšanu Sūdzības iesniegšana noteiktajā termiņā aptur lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi līdz sūdzības izskatīšanai, izņemot lēmumus par šā kodeksa 25. un 29.pantā (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu) paredzēto soda veidu piemērošanu, kā arī gadījumos, kad uzlikts naudas sods, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā. Prokurora iesniegtais protests aptur lēmuma izpildīšanu līdz protesta izskatīšanai.	21. Papildināt 283.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "Sūdzības vai protesta iesniegšana neaptur lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi lietās par administratīvajiem pārkāpumiem jūras transportā un vides aizsardzībā, ko izdarījis ārvalsts kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai operators, vai ārvalsts kuģa apkalpes loceklis."				25. Papildināt 283.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "Sūdzības vai protesta iesniegšana neaptur lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi lietās par administratīvajiem pārkāpumiem jūras transportā un vides aizsardzībā, ko izdarījis ārvalsts kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai operators, vai ārvalsts kuģa apkalpes loceklis."
291.pants. Lēmuma nodošana izpildei Lēmums par administratīvā soda uzlikšanu ir izpildāms ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā kodeksā un citā likumdošanā nav noteikts citādi. Ja lēmums par administratīvā soda uzlikšanu pārsūdzēts vai par to iesniegts protests, tas jāizpilda pēc sūdzības vai protesta noraidīšanas, izņemot lēmumus par šādiem administratīvā soda veidiem: 1) brīdinājums; 2) transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana; 3) naudas sods, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā. Lēmums par administratīvā naudas soda uzlikšanu izpildāms piespiedu kārtā pēc šā kodeksa 299.panta pirmajā daļā vai 299.^1 panta trešajā daļā labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecēšanas. Lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu nodod izpildei institūcija (amatpersona), kas lēmumu pieņēmusi. Ja apelācijas instances tiesa administratīvā pārkāpuma lietā taisa spriedumu, kas minēts šā kodeksa 286.^1 panta pirmās daļas 4.punktā, spriedumu nodod izpildei apelācijas instances tiesa. Ja apelācijas instances tiesa, izskatot apelācijas sūdzību vai protestu par rajona (pilsētas) tiesneša pieņemto nolēmumu, administratīvā pārkāpuma lietā taisa spriedumu, to nodod izpildei rajona (pilsētas) tiesai un visus jautājumus par lēmuma izpildi izlemj rajona (pilsētas) tiesa.	22. Papildināt 291.panta trešo daļu pēc skaitļa un vārdiem "299.^1 panta trešajā daļā" ar vārdiem un skaitli "vai 299.^2 panta otrajā daļā".				26. Papildināt 291.panta trešo daļu pēc skaitļa un vārdiem "299.^1 panta trešajā daļā" ar vārdiem un skaitli "vai 299.^2 panta otrajā daļā".

	23. Papildināt kodeksu ar 299.^2 pantu šādā redakcijā: "299.^2 pants. Lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpilde lietās par administratīvajiem pārkāpumiem jūras transportā un vides aizsardzībā Ja naudas sods par administratīvo pārkāpumu jūras transportā nav samaksāts noteiktā termiņā, līdz naudas soda samaksai Latvijas Jūras administrācija: 1) neizsniedz pārkāpuma izdarītājam profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus; 2) neveic tāda kuģa kārtējo apskati, kurš atrodas pārkāpuma izdarītāja pārvaldībā vai ar kuru izdarīts pārkāpums; 3) nereģistrē kuģi, kurš atrodas pārkāpuma izdarītāja pārvaldībā vai ar kuru izdarīts pārkāpums. Ja naudas sods par administratīvo pārkāpumu jūras transportā nav samaksāts noteiktā termiņā, līdz naudas soda samaksai Satiksmes ministrija pārkāpuma izdarītājam – komersantam, kas nodarbojas ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, – neizsniedz un nepārreģistrē speciālo atļauju (licenci) šīs komercdarbības veikšanai. Par administratīvo pārkāpumu jūras transportā vai vides aizsardzībā, ja to izdarījis ārvalsts kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai operators, vai ārvalsts kuģa apkalpes loceklis, naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā triju dienu laikā no soda uzlikšanas dienas. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam ir tiesības aizliegt kuģim, ar kuru izdarīts pārkāpums, izbraukt no Latvijas, ja nav samaksāts naudas sods saskaņā ar šā panta trešo daļu. Aizlieguma tiesības īsteno, izvērtējot pārkāpuma smagumu, atkārtotību, pārkāpēja personību un potenciālās iespējas izvairīties no naudas soda samaksas."	24.	Juridiskais birojs Izslēgt 299.^2 panta otro daļu.	Atbalstīts	27. Papildināt kodeksu ar 299.^2 pantu šādā redakcijā: "299.^2 pants. Lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpilde lietās par administratīvajiem pārkāpumiem jūras transportā un vides aizsardzībā Ja naudas sods par administratīvo pārkāpumu jūras transportā nav samaksāts noteiktā termiņā, līdz naudas soda samaksai Latvijas Jūras administrācija: 1) neizsniedz pārkāpuma izdarītājam profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus; 2) neveic tāda kuģa kārtējo apskati, kurš atrodas pārkāpuma izdarītāja pārvaldībā vai ar kuru izdarīts pārkāpums; 3) nereģistrē kuģi, kurš atrodas pārkāpuma izdarītāja pārvaldībā vai ar kuru izdarīts pārkāpums. Par administratīvo pārkāpumu jūras transportā vai vides aizsardzībā, ja to izdarījis ārvalsts kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai operators, vai ārvalsts kuģa apkalpes loceklis, naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā triju dienu laikā no soda uzlikšanas dienas. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam ir tiesības aizliegt kuģim, ar kuru izdarīts pārkāpums, izbraukt no Latvijas, ja nav samaksāts naudas sods saskaņā ar šā panta trešo daļu. Aizlieguma tiesības īsteno, izvērtējot pārkāpuma smagumu, atkārtotību, pārkāpēja personību un potenciālās iespējas izvairīties no naudas soda samaksas."
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām (Atsauce 17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu un 03.07.2008. likumu) Kodeksā iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/82/EK par pārvadātāju pienākumu paziņot datus par pasažieriem; 2) Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības; 3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem; 4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.decembra direktīvas 2001/106/EK, ar kuru groza direktīvu 95/21/EK, kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (ostas valsts kontrole).	24. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13.punktu šādā redakcijā:  "3) Padomes 1997.gada 11.decembra direktīvas 97/70/EK, ar ko nosaka saskaņotu drošības režīmu zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks; 4) Padomes 1998.gada 17.marta direktīvas 98/18/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem; 5) Padomes 1998.gada 18.jūnija direktīvas 98/41/EK par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām; 6) Padomes 1999.gada 29.aprīļa direktīvas 1999/35/EK par obligāto apsekojumu sistēmu ro-ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārās satiksmes drošībai; 7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.aprīļa direktīvas 2001/25/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni; 8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.decembra direktīvas 2001/96/EK, ar ko nosaka saskaņotas prasības un procedūras beramkravu kuģu drošai iekraušanai un izkraušanai; 9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 27.jūnija direktīvas 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes direktīvu 93/75/EEK; 10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 14.aprīļa direktīvas 2003/25/EK par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem; 11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 16.jūnija direktīvas 2003/44/EK, ar ko groza direktīvu 94/25/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem; 12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/45/EK par dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu un direktīvas 2001/25/EK grozīšanu; 13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra direktīvas 2005/65/EK par ostu aizsardzības pastiprināšanu."	25. 26.	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs Papildināt likumprojekta 24.pantu ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu ar 11.punktu šādā redakcijā: „11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 5.novembra Direktīvas 2002/84/EK, ar ko groza direktīvas par kuģošanas drošību un kuģu radītā piesārņojuma novēršanu”. Juridiskais birojs Precizēt likumprojekta 24.pantā punktu numerāciju.	Atbalstīts Atbalstīts	28. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16. un 17.punktu šādā redakcijā:  "6) Padomes 1997.gada 11.decembra direktīvas 97/70/EK, ar ko nosaka saskaņotu drošības režīmu zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks; 7) Padomes 1998.gada 17.marta direktīvas 98/18/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem; 8) Padomes 1998.gada 18.jūnija direktīvas 98/41/EK par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām; 9) Padomes 1999.gada 29.aprīļa direktīvas 1999/35/EK par obligāto apsekojumu sistēmu ro-ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārās satiksmes drošībai; 10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.aprīļa direktīvas 2001/25/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni; 11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.decembra direktīvas 2001/96/EK, ar ko nosaka saskaņotas prasības un procedūras beramkravu kuģu drošai iekraušanai un izkraušanai; 12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 27.jūnija direktīvas 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes direktīvu 93/75/EEK; 13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 14.aprīļa direktīvas 2003/25/EK par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem; 14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 16.jūnija direktīvas 2003/44/EK, ar ko groza direktīvu 94/25/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem; 15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/45/EK par dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu un direktīvas 2001/25/EK grozīšanu; 16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra direktīvas 2005/65/EK par ostu aizsardzības pastiprināšanu; 17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 5.novembra direktīvas 2002/84/EK, ar ko groza direktīvas par kuģošanas drošību un kuģu radītā piesārņojuma novēršanu.”