2009. gada 5. maijā

9/5-2

Saeimas Prezidijam

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” (Nr.589/Lp9) trešajam lasījumam.

Pielikumā: likumprojekta tabula , ___ lp.

Ar cieņu

Jānis Strazdiņš

Izglītības, kultūras un zinātnes

komisijas priekšsēdētājs

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Sporta likumā

(Nr.589/Lp9)

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi trešajam lasījumam ( 3 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Sporta likums

Grozījumi Sporta likumā

Izdarīt Sporta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 5.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 24.nr.; 2009, 6.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) sporta bāze — speciāla sportam būvēta vai piemērota būve vai tās daļa, kā arī vide (laukumi, celiņi sporta nodarbībām, veselības takas u.tml.);

2) sporta darbinieks — fiziskā persona, kas darbojas sporta jomā, veicot izglītojošo, tiesneša, metodisko, organizatorisko vai cita veida darbu;

3) (izslēgts ar 26.10.2006. likumu);

4) sporta izglītības iestāde — valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir sporta izglītības programmu īstenošana, vai komersants, kuram sporta izglītības programmu īstenošana ir viens no komercdarbības veidiem;

5) sporta izglītības programma — profesionālās ievirzes sporta izglītības programma vai interešu izglītības programma, kurā ietverts noteikts sporta izglītības saturs;

6) sporta sacensības — pasākums labāko sportistu vai komandu noteikšanai, kurš noris atbilstoši normatīvo aktu prasībām, sporta federāciju apstiprinātajiem sacensību norises noteikumiem un sacensību organizētāju apstiprinātajiem nolikumiem;

7) sporta speciālists — sporta darbinieks, kas ieguvis diplomu sporta izglītībā un attiecīgu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu vai diplomu sporta izglītībā, vai attiecīgu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu;

8) sporta treniņš (nodarbība) — process prasmju, iemaņu un spēju iegūšanai, saglabāšanai un pilnveidošanai sportā;

9) sportists — fiziskā persona, kas nodarbojas ar sportu un piedalās sporta sacensībās;

10) sports — visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskās un garīgās veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī panākumu gūšanai sporta sacensībās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2004. likumu)

1. Izslēgt 1.panta 1.punktā vārdus "vai tās daļa".

6.pants. Citu nozaru ministriju kompetence sporta jomā

(1) Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:

1) atbalsta Latvijas Paralimpisko komiteju un tās izstrādātās programmas, kā arī veicina sportistu invalīdu aprūpes programmu īstenošanu;

2) izstrādā programmu izcilu Latvijas sporta veterānu atbalstam un nodrošina minētās programmas īstenošanu, ņemot vērā Latvijas Nacionālās sporta padomes atzinumu.

(2) Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:

1) nodrošina Iekšlietu ministrijas un tās iestāžu darbinieku vispārējo un speciālo profesionālo fizisko sagatavotību;

2) atbalsta valsts labāko sportistu — Iekšlietu ministrijas un tās iestāžu darbinieku — treniņu un sacensību iespējas;

3) atbalsta atsevišķus sporta veidus Iekšlietu ministrijas iestādēs pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes ieteikuma.

(3) Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:

1) izstrādā programmas jauniešu fiziskās sagatavotības uzlabošanai;

2) nodrošina karavīru vispārējo un speciālo profesionālo fizisko sagatavotību;

3) atbalsta valsts labāko sportistu — karavīru — treniņu un sacensību iespējas;

4) atbalsta atsevišķus sporta veidus Aizsardzības ministrijas iestādēs pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes ieteikuma.

(4) Tieslietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā sporta programmas un nodrošina to īstenošanu ieslodzījuma vietās.

(5) Veselības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:

1) nodrošina ar iedzīvotāju (īpaši bērnu un pusaudžu) fizisko attīstību un fizisko sagatavotību saistīto datu apkopošanu un analīzi;

2) organizē sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

3) īsteno 2005.gada 19.oktobra Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā un 1989.gada 16.novembra Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas Nr.135 (turpmāk — antidopinga konvencijas) noteikumu ieviešanai nepieciešamos pasākumus;

4) organizē dopinga kontroli Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

5) izstrādā sporta medicīnas programmas un koordinē sporta medicīnas jautājumus valstī.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2004. likumu, 09.06.2005. likumu un 26.10.2006. likumu)

2. Izteikt 6.panta piektās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) izstrādā sporta medicīnas programmas, to skaitā sportistu fiziskās rehabilitācijas programmas, un koordinē sporta medicīnas jautājumus valstī.”

&nb sp;

2. Izteikt 6.panta piektās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) izstrādā sporta medicīnas programmas, to skaitā sportistu fiziskās rehabilitācijas programmas, un koordinē sporta medicīnas jautājumus valstī.”

9.pants. Latvijas Nacionālā sporta padome

(1) Latvijas Nacionālā sporta padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz sportu. Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Latvijas Nacionālo sporta padomi un tās priekšsēdētāju apstiprina Ministru kabinets. Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā ir aizsardzības ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, veselības ministrs, izglītības un zinātnes ministra noteiktā par sportu atbildīgā augstākā valsts amatpersona, biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja” prezidents, biedrības “Latvijas Sporta federāciju padome” prezidents, biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība” vadītājs, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors un biedrības “Latvijas Augstskolu sporta savienība” prezidents. Ministru kabinets Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā var iekļaut arī citus locekļus, bet ne vairāk kā trīs Ministru kabineta locekļus un trīs sporta federāciju vadītājus, ievērojot, ka papildus iekļauto Ministru kabineta locekļu skaitam un sporta federāciju vadītāju skaitam jābūt vienādam.

(3) Latvijas Nacionālā sporta padome:

1) piedalās valsts sporta politikas izstrādē;

2) izstrādā priekšlikumus valsts budžeta līdzekļu sadalei sporta jomā un iesniedz tos Izglītības un zinātnes ministrijai;

3) sniedz Ministru kabinetam priekšlikumus attiecībā uz naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā;

4) sniedz atzinumu par starptautisku sacensību (Olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību) rīkošanu Latvijā;

5) sniedz atzinumu par sporta bāzes atbilstību nacionālās sporta bāzes statusam;

6) (izslēgts ar 26.10.2006. likumu);

7) iesaka Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai sporta veidus, kas atbalstāmi šo ministriju iestādēs;

8) sniedz atzinumu Labklājības ministrijai par izcilu Latvijas sporta veterānu atbalsta programmu.

(4) Latvijas Nacionālās sporta padomes lēmumi ir pieejami ikvienai ieinteresētai personai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2004. likumu, 09.06.2005. likumu un 26.10.2006. likumu)

3. Papildināt 9.panta otrās daļas otro teikumu pēc vārdiem „biedrības „Latvijas Sporta federāciju padome” prezidents” ar vārdiem „biedrības „Latvijas Sporta veterānu (senioru) savienība” prezidents, biedrības „Latvijas Tautas sporta asociācija” prezidents”.

12.pants. Sporta bāzes

(1) Sporta bāzes tiek veidotas un uzturētas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar sportu. Valsts vai pašvaldību īpašumā esošās sporta bāzes izmantojamas iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu sniegšanai sportā.

(2) Sporta bāzēm, kuras atbilst starptautisko sporta federāciju prasībām un kurās regulāri notiek starptautiska mēroga sacensības, var piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu, pamatojoties uz Nacionālās sporta padomes atzinumu. Nacionālās sporta bāzes statusu nosaka speciāls likums.

4. 12.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Sporta bāzei var piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu, ja tā atbilst nacionālās sporta bāzes statusu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajiem nosacījumiem. Nacionālās sporta bāzes statusu piešķir Ministru kabinets.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Informāciju par valstī esošajām sporta bāzēm apkopo Sporta bāzu reģistrā. Sporta bāzu reģistrā ir iekļauts Nacionālo sporta bāzu reģistrs. Sporta bāzu reģistra turētājs un pārzinis ir Izglītības un zinātnes ministrija. Sporta bāzu reģistrā iekļaujamās informācijas saturu un informācijas aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Juridiskais birujs

Ierosinām izteikt likumprojekta 4.pantu šādā redakcijā:

„4. 12.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ministru kabinets sporta bāzei var piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu likumā “Par nacionālās sporta bāzes statusu” noteiktajā kārtībā.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Informāciju par valstī esošajām sporta bāzēm apkopo Sporta bāzu reģistrā. Nacionālo sporta bāzu reģistrs ir sporta bāzu reģistra daļa. Sporta bāzu reģistru ved Izglītības un zinātnes ministrija. Sporta bāzu reģistrā iekļaujamās informācijas saturu un informācijas aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.””

Atbalstīts

(red. precizēts)

4. 12.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ministru kabinets sporta bāzei var piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu likumā “Par nacionālās sporta bāzes statusu” noteiktajā kārtībā.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Informāciju par valstī esošajām sporta bāzēm apkopo sporta bāzu reģistrā. Nacionālo sporta bāzu reģistrs ir sporta bāzu reģistra daļa. Sporta bāzu reģistru ved Izglītības un zinātnes ministrija. Sporta bāzu reģistrā iekļaujamās informācijas saturu un tās aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Pārejas noteikumi

1. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1996.gada 14.maija noteikumi nr.169 “Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikums”;

2) Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumi nr.62 “Kārtība, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā” .

2. Sporta speciālistu sertifikācijas kārtība un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā, stājas spēkā 2004.gada 1.septembrī.

3. Sporta pārvalde 2004.gada 1.janvārī uzsāk sporta federāciju atzīšanu, ievērojot šā likuma 10.panta trešās daļas noteikumus.

4. Latvijas Nacionālā sporta padome darbību uzsāk ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās.

5. Līdz jaunu šā likuma 10.panta ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.martam piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 9.septembra noteikumi Nr.505 “Sporta federāciju atzīšanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(26.10.2006. likuma redakcijā)

6. Līdz jaunu šā likuma 20.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.martam piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 28.oktobra noteikumi Nr.593 “Sporta speciālistu sertifikācijas kārtība un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(26.10.2006. likuma redakcijā)

7. Grozījumi likuma 20.panta trešajā daļā par sporta speciālistu sertificēšanas deleģēšanu biedrībai “Latvijas Sporta federāciju padome” stājas spēkā 2007.gada 1.martā.

(26.10.2006. likuma redakcijā)

8. Sporta federācija, kuru Sporta pārvalde ir atzinusi līdz šā likuma 10.¹ panta spēkā stāšanās dienai, saglabā savu statusu līdz 2010.gada 31.decembrim. Ja sporta federācija vēlas saglabāt atzītās sporta federācijas statusu pēc 2010.gada 31.decembra, tā līdz 2010.gada 1.septembrim iesniedz attiecīgu iesniegumu biedrībai “Latvijas Sporta federāciju padome”. Ja sporta federācija līdz 2010.gada 1.septembrim nav iesniegusi iesniegumu biedrībai “Latvijas Sporta federāciju padome”, tā 2011.gada 1.janvārī zaudē atzītas sporta federācijas statusu.

(29.01.2009. likuma redakcijā)

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt likumprojektu ar 5.pantu šādā redakcijā:

„5. Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9. Grozījumi likuma 1.panta 1.punktā par vārdu “vai tās daļas” izslēgšanu, likuma 6.panta piektās daļas 5.punktā par punktā esošā uzskaitījuma papildināšanu ar sportistu fiziskās rehabilitācijas programmām, grozījumi likuma 9.panta otrajā daļā par tās papildināšanu ar vārdiem „biedrības „Latvijas Sporta veterānu (senioru) savienība” prezidents, biedrības „Latvijas Tautas sporta asociācija” prezidents”, kā arī grozījumi likuma 12.panta otrajā daļā par Ministru kabineta tiesībām noteikt sporta bāzei nacionālās sporta bāzes statusu un trešajā daļā par sporta bāzu reģistru un tā vešanas kārtību stājas spēkā 2009. gada 1.augustā.””

Atbalstīts

(red. precizēts)

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9. Grozījumi šā likuma 1.panta 1.punktā par vārdu “vai tās daļa” izslēgšanu, 6.panta piektās daļas 5.punktā par tajā iekļautā uzskaitījuma papildināšanu ar sportistu fiziskās rehabilitācijas programmām, grozījumi 9.panta otrajā daļā par tās papildināšanu ar vārdiem „biedrības „Latvijas Sporta veterānu (senioru) savienība” prezidents, biedrības „Latvijas Tautas sporta asociācija” prezidents”, kā arī grozījumi 12.panta otrajā daļā par Ministru kabineta tiesībām noteikt sporta bāzei nacionālās sporta bāzes statusu un trešajā daļā par sporta bāzu reģistru un tā vešanas kārtību stājas spēkā 2009. gada 1.augustā.”

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.augustā.

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likuma spēkā stāšanās nosacījumu.

Atbalstīts