2006

2006. gada ____. oktobrī

Nr.________________

 

Saeimas Prezidijam

 

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija savā š.g. 31. oktobra sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” (steidzams, reģ. nr. 1907) 2. lasījumam.

Komisija lūdz iekļaut likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdes darba kārtībā.

 

Pielikumā: likumprojekta salīdzinošā tabula uz ___ lpp.

 

 

 

 

 

Komisijas priekšsēdētājs                                                        J.Dalbiņš

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija                                                                                                                Likumprojekts 2. lasījumam (Steidzams)     

 

Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (reģ. nr. 1907)

 

Spēkā esošā redakcija

1. lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 2. lasījumam

 

(4)

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2. lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Nacionālo bruņoto spēku likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 24.nr.; 2001, 21.nr.; 2002, 3.nr.; 2004, 2., 8.nr.; 2005, 7., 10.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Nacionālo bruņoto spēku likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 24.nr.; 2001, 21.nr.; 2002, 3.nr.; 2004, 2., 8.nr.; 2005, 7., 10.nr.) šādus grozījumus:

3.pants. Nacionālo bruņoto spēku sastāvs

 

(1) Nacionālos bruņotos spēkus veido:

 

1) regulārie spēki;

 

2) Zemessardze;

 

3) mobilizācijas rezerves.

 

(2) Regulārie spēki sastāv no:

 

1) Sauszemes spēkiem;

 

2) Jūras spēkiem;

 

3) Gaisa spēkiem;

 

4) Mācību vadības pavēlniecības;

 

5) Nodrošinājuma pavēlniecības;

 

6) Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta;

 

7) Militārās policijas;

 

8) vienībām, kuras izveidotas ar aizsardzības ministra pavēli īpašu uzdevumu veikšanai.

 

(3) Kara vai izņēmuma stāvokļa laikā Nacionālo bruņoto spēku sastāvā tiek iekļauta Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde. Kara laikā Nacionālo bruņoto spēku sastāvā tiek iekļauta Valsts robežsardze.

 

(4) Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kas kalpo kā rezerve regulārajiem spēkiem un atrodas Nacionālo bruņoto spēku komandiera pakļautībā.

 

(5) Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu struktūru un pakļautību apstiprina aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

 

(6) Pavēlniecība šā likuma izpratnē ir regulāro spēku veids, kas veic ar vienību darbības atbalstu saistītus uzdevumus.

1.  3.pantā:

 

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

 

"3) Nacionālo bruņoto spēku rezerve.";

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera pakļautībā un pilda likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" noteiktos uzdevumus.";

 

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

 

"(7) Nacionālo bruņoto spēku rezervi veido militārajam dienestam pakļautie Latvijas pilsoņi, kas ieskaitīti rezervē."

1

 

 

 

 

 

 

 

2

 

Saeimas Juridiskais birojs:

aizstāt likumprojekta 1. pantā vārdus “militārajam dienestam pakļautie Latvijas pilsoņi, kas ieskaitīti rezervē” ar vārdiem “rezerves karavīri un rezervisti”.

 

Aizsardzības ministrs A.Slakteris:

izteikt likumprojekta 1. pantu šādā redakcijā:

 

1. 3.pantā

 

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) Nacionālo bruņoto spēku rezerve.”.

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Zemessardze atrodas Nacionālo bruņoto spēku komandiera pakļautībā un pilda likumā „Par Latvijas Republikas Zemessardzi” noteiktos uzdevumus.”;

 

papildināt ar septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Nacionālo bruņoto spēku rezervi veido militārajam dienestam pakļautie Latvijas pilsoņi, kas ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē.”.”

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

1. 3.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) Nacionālo bruņoto spēku rezerve.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Zemessardze atrodas Nacionālo bruņoto spēku komandiera pakļautībā un pilda likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” noteiktos uzdevumus.”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Nacionālo bruņoto spēku rezervi veido militārajam dienestam pakļautie Latvijas pilsoņi, kas ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē.”

5.pants. Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva komplektēšanas pamatprincipi

 

(1) Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu komplektē tikai no Latvijas pilsoņiem.

 

(2) Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu miera laikā veido:

 

1) aktīvā militārā dienesta karavīri:

 

a) profesionālā dienesta karavīri, kuri pilda dienestu saskaņā ar līgumu,

 

b) obligātā militārā dienesta karavīri;

 

2) zemessargi;

 

3) militārie un civilie darbinieki;

 

4) uz apmācībām iesauktie rezerves karavīri.

 

(21) Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās veido:

 

1) profesionālā dienesta karavīri, kuri pilda dienestu saskaņā ar līgumu;

 

2) militārie darbinieki.

 

(3) Personālsastāva komplektēšanu un militārā dienesta gaitu reglamentē speciāls likums.

2.  5.pantā:

 

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:< /p>

 

"1) profesionālā dienesta karavīri, kuri pilda dienestu saskaņā ar līgumu;";

 

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

 

"4) uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām iesauktie rezerves karavīri."

 

 

 

2.  5.pantā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) profesionālā dienesta karavīri, kuri pilda dienestu saskaņā ar līgumu;”;

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām iesauktie rezerves karavīri.”

7.1 pants. Zemessardzes uzdevumi

 

Zemessardze:

 

1) piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā;

 

2) pilda Nacionālo bruņoto spēku kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma funkcijas;

 

3) sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās;

 

4) piedalās vispārējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

 

5) veic valsts sauszemes teritorijas aizsardzību.

3. Izslēgt 7.1 pantu.

 

 

 

3. Izslēgt 7.1 pantu.

12.2 pants. Mācību vadības pavēlniecība

 

Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Mācību vadības pavēlniecība:

 

1) organizē un vada militāro doktrīnu un reglamentu izstrādi un pilnveidošanu;

 

2) izstrādā apmācības programmas un apmācības standartus, kā arī kontrolē to izpildi;

 

3) veic personāla rekrutēšanu un atlasi;

 

4) nodrošina personālsastāva individuālo apmācību;

 

5) uzrauga kolektīvo apmācību Nacionālajos bruņotajos spēkos.

4. Izteikt 12.2 panta 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

 

"3) veic kandidātu rekrutēšanu un atlasi profesionālajam dienestam;

 

4) nodrošina profesionālā dienesta karavīru un rezerves karavīru apmācību;".

 

 

 

4. Izteikt 12.2 panta 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) veic kandidātu rekrutēšanu un atlasi profesionālajam dienestam;

 4) nodrošina profesionālā dienesta karavīru un rezerves karavīru apmācību;”.

12.3 pants. Nodrošinājuma pavēlniecība

 

Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Nodrošinājuma pavēlniecība:

 

1) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku vienību visu veidu apgādi Latvijā un starp-tautisko operāciju rajonos;

 

2) sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās;

 

3) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku vienību medicīnisko aprūpi;

 

4) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku vienību nogādi operāciju rajonos un šo vienību atgriešanos;

 

5) veic bruņojuma, ekipējuma un citu materiālu iepirkumu Nacionālo bruņoto spēku vienību vajadzībām;

 

6) veic infrastruktūras uzturēšanas un attīstības pasākumus.

5. Izteikt 12.3 panta 3.punktu šādā redakcijā:

 

"3) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku vienību medicīnisko aprūpi, kā arī veic profesionālā dienesta kandidātu un uz kārtējām militārajām mācībām vai pārbaudes militārajām mācībām iesaukto rezerves karavīru veselības stāvokļa pārbaudi;".

 

 

 

5. Izteikt 12.3 panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku vienību medicīnisko aprūpi, kā arī veic profesionālā dienesta kandidātu un uz kārtējām militārajām mācībām vai pārbaudes militārajām mācībām iesaukto rezerves karavīru veselības stāvokļa pārbaudi;”.

13.pants. Nacionālo bruņoto spēku vadība

 

(1) Nacionālo bruņoto spēku vadību īsteno Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kas ir pakļauts aizsardzības ministram. Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir valsts augstākā militārā amatpersona. Nacionālo bruņoto spēku komandierim ir vietnieks.

 

(2) Likuma "Par aviāciju" 49.1panta noteiktajos gadījumos Ministru prezidentam ir visas Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās aizsardzības ministra pilnvaras.

 

(3) Lai nodrošinātu ar dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) saistīto uzdevumu izpildi, Valsts prezidents, ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku vadības sistēmu un komplektēšanu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto Saeimas kompetenci, var deleģēt Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) militārajai vadībai atsevišķu Nacionālo bruņoto spēku vienību vadīšanu.

 

(4) Nacionālajos bruņotajos spēkos ievēro vienvadības principu.

 

3

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

aizstāt 13. panta pirmajā daļā vārdu “vietnieks” ar vārdu “vietnieki”.

Atbalstīts

6. Aizstāt 13.panta pirmajā daļā vārdu “vietnieks” ar vārdu “vietnieki”.

16.pants. Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri

 

(1) Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri ir tieši pakļauti Nacionālo bruņoto spēku komandierim.

 

(2) Sauszemes spēku, Jūras spēku, Gaisa spēku, Mācību vadības pavēlniecības, Nodrošinājuma pavēlniecības un Zemessardzes komandierus un Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieku amatā ieceļ un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.

 

(3) Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri:

 

1) ir bruņoto spēku veidu tiešie priekšnieki un atbild par sev pakļauto vienību kaujas un mobilizācijas gatavību, personālsastāva militāro apmācību, militāro disciplīnu un morālo stāju, valstisko un tiesisko audzināšanu;

 

2) nodrošina attiecīgā bruņoto spēku veida nepārtrauktu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;

 

3) atbild par attiecīgā bruņoto spēku veida kaujas gatavību reglamentējošo dokumentu izstrādi un tajos noteikto uzdevumu izpildi;

 

4) atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finansu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu Nacionālo bruņoto spēku komandierim un šo resursu lietderīgu izmantošanu;

 

5) apstiprina sev padoto vienību nolikumus.

 

4

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

aizstāt 16. panta otrajā daļā vārdu “vietnieku” ar vārdu “vietniekus”.

Atbalstīts

7. Aizstāt 16.panta otrajā daļā vārdu “vietnieku” ar vārdu “vietniekus”.

 

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

 

 

 

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.