Likums

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"

Izdarīt likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 16./17.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 2., 8.nr.; 2000, 20.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 22.nr.; 2004, 2.nr.; 2006, 1.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 1.panta otrajā daļā vārdus "un regulāro spēku rezerve".

2. Papildināt 2.pantu ar 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

"7) veic Nacionālo bruņoto spēku rezerves karavīru un rezervistu reģistrāciju, uzskaiti, iesaukšanu uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām un iesaukšanu aktīvajā dienestā mobilizācijas izsludināšanas gadījumā;

8) iznīcina sprādzienbīstamus priekšmetus;

9) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteiktu nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu aizsardzību (apsardzību)."

3. 5.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "aktīvo militāro dienestu" ar vārdiem "aktīvo dienestu";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Katram zemessargam jāstājas Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaitē attiecīgajā Zemessardzes struktūrvienībā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

4. Papildināt 7.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Dienests Zemessardzē tiek apturēts, ja zemessargs piedalās starptautiskajās operācijās. Uz šo laiku zemessargu atstādina no amata."

5. Papildināt likumu ar 12.¹pantu šādā redakcijā:

"12.¹pants. Latvijas Republikas Zemessardzes štābs

Zemessardzes štābs ir Zemessardzes komandiera institūcija, kas nodrošina:

1) Zemessardzes komandierim iespēju īstenot zemessargu nepārtrauktu vadību;

2) lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju un dokumentāciju;

3) Zemessardzes komandiera likumīgo pavēļu un rīkojumu izpildes kontroli;

4) šā likuma 2.pantā Zemessardzei noteikto uzdevumu izpildi."

6. Papildināt otro nodaļu ar 13.¹un 13.²pantu šādā redakcijā:

"13.¹pants. Zemessardzes štāba priekšnieks

Par Zemessardzes štāba uzdevumu izpildi ir atbildīgs Zemessardzes štāba priekšnieks. Zemessardzes štāba priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata aizsardzības ministrs pēc Zemessardzes komandiera priekšlikuma.

13.²pants. Zemessardzes vienība

Zemessardzes vienības komplektē no:

1) Zemessardzē uzņemtajām personām – zemessargiem, kuri pilda Zemessardzes dienesta uzdevumus no pamatdarba brīvajā laikā, pamatojoties uz līgumu ar Zemessardzi;

2) profesionālā dienesta karavīriem, kurus ieceļ Zemessardzes vienības štāba personālsastāva amatos;

3) militārajiem un civilajiem darbiniekiem, kurus ieceļ amatos Militārā dienesta likumā noteiktajā kārtībā."

7. 17.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "desmit" ar skaitli "30";

aizstāt otrajā daļā skaitli "10" ar skaitli "30".

8. Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Paralēli mācībām attiecīgajā civilajā mācību iestādē zemessargs iziet jaunākā instruktora apmācības kursu Nacionālo bruņoto spēku instruktoru skolā."

9. Izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Zemessargu var izslēgt no dienesta Zemessardzē, ja ir atklājušies šā likuma 5.panta trešajā daļā minētie apstākļi, kā arī disciplīnas pārkāpumu dēļ."

10. Izteikt 38.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pildot dienesta pienākumus, visi zemessargi valkā zemessargu formas tērpu un Zemessardzes zīmotnes. Zemessargam ir tiesības valkāt formas tērpu svētku, atceres un atzīmējamās dienās, kā arī militāros pasākumos."

11. Izteikt 39.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Atvaļinātam zemessargam formas tērpu ir tiesības valkāt atbilstoši viņa dienesta pakāpei tikai svētku, atceres un atzīmējamās dienās, kā arī militāros pasākumos."

12. 47.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli "10" ar skaitli "30";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja zemessargi tiek iesaistīti dienesta uzdevumu pildīšanā ārpus līgumā paredzētā laika, viņi var saņemt atalgojumu, kura apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets."

13. Izteikt 48.pantu šādā redakcijā:

"48.pants. Zemessardzes veterānu apakšvienības

(1) Zemessardze veido veterānu apakšvienības Zemessardzes vienību ietvaros.

(2) Zemessardzes veterānu apakšvienības (turpmāk – veterānu apakšvienība) veido no zemessargiem, kuri nevar turpināt dienestu Zemessardzē sakarā ar to, ka medicīnas komisija veselības stāvokļa dēļ viņus atzinusi par nederīgiem dienestam kara laikā, vai sakarā ar fiziskās sagatavotības pārbaudes negatīvu vērtējumu, taču minētie zemessargi ir izteikuši vēlēšanos turpināt dienestu veterānu apakšvienībā.

(3) Veterānu apakšvienību mērķis ir apvienot zemessargus, kuri nevar turpināt dienestu Zemessardzē veselības vai fiziskās sagatavotības dēļ, bet vēlas nodot tālāk savas zināšanas un pieredzi, lai atbalstītu Zemessardzi, Nacionālos bruņotos spēkus, Jaunsardzes kustību, saglabātu vēsturiskās tradīcijas, uzturētu augstu morāli un patriotisku garu.

(4) Veterānu apakšvienību darbības uzdevumus un komplektēšanas kārtību nosaka aizsardzības ministra apstiprināts nolikums.

(5) Veterānu apakšvienības komandieri ieceļ Zemessardzes komandieris. Veterānu apakšvienības komandierim par katru dienesta uzdevumu izpildes dienu (bet ne vairāk kā par 90 dienām kalendāra gadā) izmaksā kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

(6) Veterānu apakšvienību zemessargu tiesības, viņu dienesta un sociālās garantijas nodrošina Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.

(7) Veterānu apakšvienību zemessargiem pienākumu pildīšanai var izsniegt dienesta ieročus aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā. Veterānu apakšvienību zemessargiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot šaujamieroci, fizisko spēku un speciālos līdzekļus saskaņā ar Militārā dienesta likumu."

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

Aizsardzības ministrs

A.Slakteris

Likumprojekta “Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2005.gada 18.maijā Ministru kabinets ir akceptējis Rīcības plānu pārejai uz profesionālu militāru dienestu, atbilstoši kuram ar 2007.gada 1.janvāri tiek plānots pāriet uz profesionālu militāro dienestu. Rīcības plānā pārejai uz profesionālu militāru dienestu ir paredzēts, ka ar 2006.gada 31.decembri spēku zaudēs Obligātā militārā dienesta likums un Ministru kabineta 2001.gada 25.septembra noteikumi Nr.411 „Militārā dienesta iesaukšanas centra nolikums” atbilstoši kuriem, Militārā dienesta iesaukšanas centrs vai tā teritoriālās struktūrvienības – valsts militārā dienesta pārvaldes dod rīkojumus iesauktajiem aktīvajā militārajā dienestā mobilizācijas izsludināšanas gadījumā. Tā kā šo funkciju būs nepieciešams veikt arī turpmāk pēc Militārā dienesta iesaukšanas centra likvidācijas, normatīvajos aktos nepieciešams noteikt, kura iestāde turpmāk dos šādus rīkojumus, veiks Nacionālo bruņoto spēku rezervju reģistrāciju, uzskaiti, kā arī izsniegs rezerves karavīriem pavēstes par iesaukšanu uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām, izsniegs pavēstes par iesaukšanu aktīvajā dienestā rezerves karavīriem un rezervistiem mobilizācijas izsludināšanas gadījumā. Ņemot vērā šo apstākli, likumā „Par Latvijas Republikas Zemessardzi” (turpmāk – likums) ir nepieciešami vairāki redakcionāla rakstura labojumi attiecībā uz likumā lietoto terminoloģiju.

Likumā nepieciešami precizējumi attiecībā uz Zemessardzes uzdevumiem sakarā ar sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanu, ko Zemessardzes Inženiertehniskā bataljona sastāvā veic Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rota, tādējādi sniedzot atbalstu Nacionālo bruņoto spēku regulārajiem spēkiem. Tāpat precizējumi veicami attiecībā uz Zemessardzes iesaistīšanu nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu apsardzē, kurā zemessargi iesaistāmi atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likuma normām.

Likumā nepieciešams precizēt Zemessardzes vienību sastāvu, kuru veido Zemessardzē uzņemtās personas – zemessargi, kuri pilda Zemessardzes dienesta uzdevumus no pamatdarba brīvajā laikā, pamatojoties uz līgumu ar Zemessardzi; profesionālā dienesta karavīri, kurus ieceļ Zemessardzes vienību štābu personālsastāvu amatos; kā arī militārie un civilie darbinieki, kurus ieceļ amatos Militārā dienesta likumā noteiktajā kārtībā.

Ņemot vērā, ka zemessargus uz mācībām šobrīd var iesaukt tikai līdz 10 dienām gada laikā, kas ir pārāk īss laiks, lai zemessargs apgūtu kareivja, instruktora apmācības kursu un iegūtu nākamo dienesta pakāpi, projektā tiek paredzēts šo laiku palielināt līdz 30 dienām.

Tāpat likumā ir nepieciešams precizēt Zemessardzes štāba un tā priekšnieka kompetenci; zemessargu statusu laikā, kad viņš tiek iesaistīts starptautiskajās operācijās; kā arī saskaņot likumā lietoto terminoloģiju atbilstoši likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” terminoloģijai.

Saskaņā ar likuma 48.pantu veterānu apakšvienības šobrīd veido no zemessargiem, kuri sasnieguši obligātā militārā dienesta rezervei noteikto maksimālo vecumu – 55 gadu vecumu. Daudzi zemessargi šajā vecumā ir spējīgi piedalīties mācībās un pildīt dienesta pienākumus, tāpēc veterānu apakšvienības jāveido uz brīvprātības principa no tiem zemessargiem, kuru veselības stāvoklis un fiziskā sagatavotība vairs neļauj piedalīties mācībās, bet kuri savas zināšanas vēlas nodot tālāk, apmācot zemessargus, piedaloties dažādos pasākumos, tādējādi saglabājos vēsturiskās tradīcijas un stiprinot patriotisko garu. Atbilstoši tam ir nepieciešami precizējumi Zemessardzes veterānu apakšvienību komplektēšanas nosacījumiem.

2. Normatīvā akta būtība

Likumā „Par Latvijas Republikas Zemessardzi” ir izstrādāti grozījumi, kuri paredz:

1) precizēt Zemessardzes uzdevumus, paredzot iespēju veikt Zemessardzei Nacionālo bruņoto spēku rezerves reģistrāciju, uzskaiti, iesaukšanu uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām un iesaukšanu aktīvajā dienestā mobilizācijas izsludināšanas gadījumā; paredzot tai iespēju iznīcināt sprādzienbīstamus priekšmetus; kā arī atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likuma normām nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteikto nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu aizsardzību;

2) precizēt likuma normas atbilstoši Rīcības plānā pārejai uz profesionālo militāro dienestu paredzētajam attiecībā uz Nacionālo bruņoto spēku rezerves sastāvu;

3) precizēt Zemessardzes vienību sastāva komplektēšanu; Zemessardzes štāba un tā priekšnieka kompetenci; zemessargu statusu laikā, kad viņš tiek iesaistīts starptautiskajās operācijās; kā arī saskaņot likumā lietoto terminoloģiju atbilstoši likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”;

4) precizēt laiku, kādā Zemessardzes dienesta uzdevumu izpildē vai apmācībā iesaistītie zemessargi jāatbrīvo no darba pienākumu pildīšanas;

5) precizēt nosacījumus, pie kādiem zemessargu var atstādināt no amata uz laiku un pie kādiem var izslēgt no dienesta Zemessardzē;

6) precizēt Zemessardzes veterānu apakšvienību komplektēšanas nosacījumus.

3. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5.Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

tūkst. latu

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji trīs gadu laikā pēc kārtējā gada

2007

2008

2009

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

374,8

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

374,8

1 283,2

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

-1 283,2

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

1. Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2006.gadam" AM pamatbudžeta apakšprogrammā 22.10.00 „Starptautisko operāciju un NBS personālsastāva centralizētais atalgojums” apstiprinātais finansējums kompensācijām 3407 zemessargiem par 10 dienām mācībās un dienesta uzdevumu izpildē.

Kompensācijas aprēķina:

zemessargu skaits x mācību dienas x vidējā kompensācija par 1dienu.

Zemessargu skaits – 3407,

mācību dienas – 10,

vidējā kompensācija par 1 dienu – <Ls11>. Kompensācijas apmērs par vienu dienu ir 5% no noteiktās profesionālā dienesta karavīra mēneša bāzes algas (MK 01.07.2003. noteik.Nr.351).

374,8

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Zemessargu dienesta uzdevumu un mācību dienu pieaugumam no 10 līdz 30 dienām AM pamatbudžeta apakšprogrammā 22.10.00 „Starptautisko operāciju un NBS personālsastāva centralizētais atalgojums” papildu nepieciešamais finansējums.

Kompensācijām 2815 zemessargiem par papildu 20 dienām mācībās un dienesta uzdevumu izpildē.

Kompensācijas aprēķina:

zemessargu skaits x mācību dienas x vidējā kompensācija par 1dienu.

Zemessargu skaits – 2815,

mācību dienas – 20,

vidējā kompensācija par 1 dienu – Ls11. Kompensācijas apmērs par vienu dienu ir 5% no noteiktās profesionālā dienesta karavīra mēneša bāzes algas (MK 01.07.2003. noteik.Nr.351).

619,3

3. NBS rezerves uzskaites nodrošināšanai nepieciešamais papildu finansējums.

1) AM pamatbudžeta apakšprogrammā 22.11.00 „Zemessardze” telpu, transporta uzturēšanas, sakaru nodrošināšanas un administratīvajiem izdevumiem – 130,6;

2) AM pamatbudžeta apakšprogrammā 22.10.00 „Starptautisko operāciju un NBS personālsastāva centralizētais atalgojums” rezerves uzskaitē nodarbināto 85 darbinieku algām, pabalstiem un darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksām – 533,3:

· 5 virsnieku algām 33,0

(vid. alga mēnesī <Ls550>),

· 3 ārstu algām 18,0

(vid. alga mēnesī <Ls500>),

· 77 speciālistu algām 323,4

(vid. alga mēnesī <Ls350>),

· pabalstiem (atvaļinājuma, izdienas u.c. vienreizējiem pabalstiem saskaņā ar Militārā dienesta likumu) 55,4,

· darba devēja sociālās ap-drošināšanas iemaksām 103,5.

663,9

6. Cita informācija

Likumprojekta īstenošanu 2007.gadā un turpmākajos gados Aizsardzības ministrija nodrošinās atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem programmas „Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” ietvaros.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Saistībā ar pāreju uz profesionālu militāru dienestu un atteikšanos no obligātā militārā dienesta ir izstrādāti šādi likumprojekti:

1.Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā;

2. Par Obligātā militārā dienesta likuma atzīšanu par spēku zaudējušu;

3. Par Alternatīvā dienesta likuma atzīšanu par spēku zaudējušu;

4. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā;

5. Grozījumi Krimināllikumā;

< span lang=FR style='font-size: 12.0pt;color:black;mso-ansi-language:FR'>6. Grozījumi Mobilizācijas likumā;

7. Grozījumi likumā „Par izņēmuma stāvokli”;

8. Grozījumi Militārā dienesta likumā.

Līdz 2006.gada 1.decembrim nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuri noteiks atalgojuma apmēru un izmaksas kārtību zemessargiem, kuri tiek iesaistīti dienesta uzdevumu pildīšanā ārpus līgumā paredzētā laika.

Līdz 2006.gada 1.decembrim nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuri noteiks Nacionālo bruņoto spēku rezerves karavīru un rezervistu reģistrācijas, uzskaites un iesaukšanas aktīvajā dienestā kārtību.

2. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kādām nevalstiskām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

3. Konsultācijas ar starptautiskiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

4. Cita informācija

Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1.Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas institūcijas netiks radītas, bet Latvijas Republikas Zemessardzes pienākumos ietilps pienākums veikt Nacionālo bruņoto spēku rezerves reģistrāciju, uzskaiti, iesaukšanu uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām un iesaukšanu aktīvajā dienestā mobilizācijas izsludināšanas gadījumā.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc izsludināšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Aizsardzības ministrs A.Slakteris

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā persona

Atbildīgā persona

E.Rinkēvičs

S.Araslanova

I.Kalna

I.Tilgase

R.Dreiškena-Lāce

31.08.2006 11:30

1632

I.Tilgase, 7335907

Ilze.Tilgase@mil.lv

R.Dreiškena-Lāce, 7335148

Rita.Dreiskena-Lace@mod.gov.lv