Likums

2006.gada 20. septembrī

Nr. _______________

Latvijas Republikas

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu iesniedzam likumprojektu „Tiesu izpildītāju administrācijas likums”.

Pielikumā:

1.Likumprojekts „Tiesu izpildītāju administrācijas likums” uz 17 lapām.

2. Anotācija uz 5 lapām.

8. Saeimas deputāti:

1. ____________________________

2. ____________________________

3. ____________________________

4. ____________________________

5. ____________________________

Likumprojekts

Tiesu izpildītāju administrācijas likums

1.nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt profesionālas un politiski neitrālas Tiesu izpildītāju administrācijas (turpmāk – administrācija) tiesisko statusu pārskatāmai un efektīvai tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildei.

2.pants. Likuma darbības joma

Šis likums nosaka administrācijas funkcijas, struktūru, amatpersonām un darbiniekiem izvirzāmās prasības, viņu tiesības, pienākumus, atbildību un sociālās garantijas.

3.pants. Administrācijas statuss

(1) Administrācija ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildē, kā arī veic citas likumā noteiktās darbības.

(2) Administrācijai ir norēķinu konts Valsts kasē, savs zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu administrācijas nosaukumu.

4.pants. Administrācijas darbības tiesiskais pamats

Administrācijas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, Valsts pārvaldes iekārtas likums, Civilprocesa likums, šis likums, administrācijas nolikums, kā arī citi likumi un normatīvie akti, starptautiskie līgumi, kurus jautājumos par tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi noslēgusi vai kuriem pievienojusies Latvijas Republika.

5.pants. Administrācijas funkcijas

Administrācija veic šādas funkcijas:

1) nodrošina tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi;

2) apkopo un analizē citu valstu pieredzi tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildē;

3) apkopo un analizē tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildes statistiku;

4) organizē administrācijas amatpersonu un darbinieku apmācību;

5) izvirza kandidātus izpildītāju amatam;

6) nodrošina izpildītāju darba organizatorisko vadību;

7) rīkojas ar finanšu līdzekļiem, lai nodrošinātu izpildītāju, administrācijas padomes un disciplinārlietu kolēģijas darbību;

8) īsteno starptautisko sadarbību tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildē.

6.pants. Administrācijas tiesības

Administrācijai atbilstoši tās kompetencei ir tiesības:

1) saņemt finansējumu no valsts budžeta;

2) pieprasīt un bez maksas iegūt administrācijas funkciju īstenošanai nepieciešamo informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kā arī privātpersonām;

3) tiesības sniegt juridiskos maksas pakalpojumus;

4) ierosināt disciplinārlietas pret administrācijas amatpersonām un darbiniekiem.

7.pants. Administrācijas finanšu avoti

Administrācijas finansējama no valsts budžeta līdzekļiem un ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

2.nodaļa

Administrācijas struktūra, amatpersonas un darbinieki

8.pants. Administrācijas struktūra

(1) Administrācijas sastāvā ietilpst centrālais aparāts un teritoriālās nodaļas pie katras rajona tiesas.

(2) Teritoriālām nodaļām nav juridiskās personas statusa.

(3) Administrācijas struktūru nosaka administrācijas nolikums.

9.pants. Administrācijas padome

(1) Administrācijas padome ir administrācijas konsultatīvā institūcija.

(2) Administrācijas padomes sastāvā ietilpst administrācijas vadītājs, vadītāja vietnieki un centrālā aparāta nodaļu vadītāji.

(3) Administrācijas padomei ir šādi uzdevumi:

1) Izskatīt administrācijas darbības prioritātes;

2) Izskatīt administrācijas budžeta projektu;

3) Izskatīt citus ar administrācijas funkciju izpildi saistītus jautājumus, ja to ir ierosinājis administrācijas vadītājs vai kāds no padomes locekļiem.

(4) Administrācijas padomes sēdes sasauc pēc administrācijas vadītāja vai vismaz divu padomes locekļu ierosinājuma. Padome ieteikumus pieņem ar v isu padomes locekļu balsu vairākumu.

10.pants. Administrācijas vadītājs

(1) Administrācijas darbu vada administrācijas vadītājs. Administrācijas vadītāju apstiprina Ministru kabinets uz pieciem gadiem pēc tieslietu ministra ieteikuma.

(2) Uz administrācijas vadītāja amatu Tieslietu ministrija izsludina atklātu konkursu. Par administrācijas vadītāja amata pretendentu izvirzāma persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) pārvalda valsts valodu un vismaz divas svešvalodas;

3) ieguvusi augstāko izglītību un uzkrājusi vismaz trīs gadu darba pieredzi vadošā amatā;

4) nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);

5) nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda izciešanas;

6) nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot, ja persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;

7) nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks;

8) atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

(3) Administrācijas vadītājs:

1) vada administrācijas darbu;

2) apstiprina administrācijas darbības plānu šajā likumā noteikto funkciju izpildei un ir atbildīgs par administrācijas funkciju izpildi;

3) ir administrācijas finanšu līdzekļu rīkotājs un atbild par to izlietošanu;

4) atbilstoši piešķirtajam finansējumam apstiprina administrācijas centrālā aparāta un teritoriālo nodaļu amatpersonu un darbinieku sarakstu (štatu sarakstu) un atbilstoši normatīvajiem aktiem nosaka viņu atalgojumu;

5) nosaka administrācijas centrālā aparāta amatpersonu un darbinieku, kā arī teritoriālo nodaļu vadītāju uzdevumus, tiesības un pienākumus;

6) izskata sūdzības par administrācijas amatpersonu un darbinieku rīcību, izņemot sūdzības par izpildītāju veiktajām izpildu darbībām;

7) apbalvo administrācijas amatpersonas un darbiniekus;

8) sauc pie disciplināratbildības administrācijas amatpersonas un darbiniekus, izņemot izpildītājus;

9) apstiprina administrācijas darbību reglamentējošos iekšējos normatīvos aktus;

10) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv administrāciju, dod tiešus rīkojumus administrācijas centrālā aparāta amatpersonām un darbiniekiem, kā arī teritoriālo nodaļu vadītājiem;

11) ne retāk kā reizi sešos mēnešos iesniedz tieslietu ministram ziņojumu par administrācijas darbību;

12) iesniedz tieslietu ministram priekšlikumus par administrācijas darbības nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu.

(3) Administrācijas vadītāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda administrācijas vadītāja vietnieks.

11.pants. Administrācijas amatpersonas

(1) Administrācijas amatpersonas, kas nodrošina administrācijas funkciju izpildi un atbild par to ir administrācijas vadītājs, viņa vietnieki, centrālā aparāta nodaļu un teritoriālo nodaļu vadītāji, izpildītāji un izpildītāju aizvietotāji.

(2) Par administrācijas amatpersonu var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) pārvalda valsts valodu un vismaz divas svešvalodas;

3) ieguvusi augstāko juridisko izglītību un uzkrājusi vismaz trīs gadu darba pieredzi juridiskā darbā;

4) nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);

5) nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda izciešanas;

6) nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot, ja persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;

(3) Izpildītājs un viņu aizvietotājs var būt persona, kura atbilst šādām papildus prasībām:

1) ir sasniegusi vismaz divdesmit piecu gadu vecumu;

2) darbojusies divus gadus par zvērinātu tiesu izpildītāju vai zvērināta tiesu izpildītāja palīgu vai vismaz piecus gadus tādos tiesu sistēmas amatos, kuros pildot varējusi iegūt izpildītāja darbībai nepieciešamās zināšanas;

3) nav atcelta no zvērināta tiesu izpildītāja, izpildītāja vai viņa palīga amata, nav izslēgta no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita vai atcelta no zvērināta notāra vai viņa palīga amata;

4) nokārtojusi izpildītāja eksāmenu;

(4) Tiesu sistēmas amatu sarakstu, kurus pildot persona varēja iegūt tiesu izpildītāja darbībai nepieciešamās zināšanas apstiprina Ministru kabinets.

(5) Uz administrācijas amatpersonu attiecas likumā noteiktie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi.

12.pants. Izpildītāja amata pretendenta pieteikšanās

(1) Uz vakantajām izpildītāja amata vietām administrācija izsludina laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” konkursu.

(2) Persona, kura vēlas kļūt par izpildītāju iesniedz administrācijā tieslietu ministram adresētu iesniegumu un dokumentus, kas apliecina tās atbilstību šā likuma 12. panta prasībām.

(3) Ja uz vakanto izpildītāja amata vietu pieteikusies persona, kuras nodarbošanās nav savienojama ar izpildītāja pienākumiem, šai personai ir tiesības nodot zvērestu un tā iekļaujama izpildītāju sarakstā tikai pēc tam, kad izbeigusi minēto nodarbošanos.

(4) To personu, kuras iesniegušas nepieciešamos dokumentus iecelšanai izpildītāja amatā, sarakstu administrācija izvieto savās telpās un nosūta rajonu tiesu priekšsēdētājiem pēc pretendentu darba vietas kopā ar uzaicinājumu divu nedēļu laikā sniegt atsauksmi par šīm personām.

13. pants. Izpildītāja amata pretendenta eksaminācijas kārtība

(1) Administrācija katru gadu personām, kuras vēlas ieņemt izpildītāja amatu, rīko izpildītāja eksāmenu.

(2) Izpildītāja eksāmenu atļauj kārtot personām, kuras atbilst šā likuma 12. panta prasībām un ir iemaksājušas eksāmena maksu administrācijas kontā.

(3) Eksāmenu dienu administrācija izsludina laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” vismaz mēnesi pirms eksāmena.

(4) Eksāmena vietu un laiku administrācija vismaz piecas darba dienas pirms eksāmena paziņo personām, kuras ir pieteikušās kārtot izpildītāju eksāmenu.

(5) Izpildītāja amata pretendentus pārbauda tieslietu ministra īpaši izveidota eksaminācijas komisija, kurā ietilpst pārstāvji no Tieslietu ministrijas, administrācijas, tiesneši un augstskolu akadēmiskais personāls. Eksaminācijas komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.

(6) Izpildītāja amata pretendenta eksaminācijas kārtību, minimālo zināšanu apjomu, kā arī eksāmena maksu nosaka Ministru kabinets.

14.pants. Administrācijas amatpersonu iecelšana amatā

(1) Administrācijas centrālā aparāta un teritoriālo nodaļu amatpersonas ieceļ amatā administrācijas vadītājs.

. (2) Izpildītāju ieceļ amatā tieslietu ministrs mēneša laikā pēc eksāmenu rezultātu apstiprināšanas.

15.pants. Izpildītāja amata pretendenta zvērests

(1) Izpildītājs iekļaujams izpildītāja sarakstā un var sākt pildīt amata pienākumus tikai pēc tam, kad administrācija ir apdrošinājusi izpildītāja civiltiesiskās atbildības risku (likuma ____. pants), un devis tieslietu ministram šādu zvērestu:

„Es zvēru būt uzticīgs Latvijas valstij, godprātīgi un pēc labākās apziņas un pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, ievērot uzraudzības iestāžu un to amatpersonu norādījumus un rīkojumus, godīgi pildīt izpildītāja pienākumus, sargāt personu tiesiskās intereses, man uzticētās lietas un vērtības un neizpaust amata noslēpumus, apzinoties, ka man par savu darbību jāatbild likuma priekšā”.

(2) Zvēresta došanu izpildītājs apliecina ar savu parakstu zem zvēresta teksta.

16.pants. Administrācijas amatpersonas pārcelšana amatā

(1) Administrācijas amatpersonu pārceļ uz citu amata vietu pēc viņu lūguma vai piemērojot disciplinārsodu, ja ir atbrīvojusies amatpersonas amata vieta.

17.pants. Administrācijas amatpersonas atstādināšana no amata

(1) Administrācijas amatpersonu atstādina no amata, apturot atalgojuma izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas, ja pret administrācijas amatpersonu, kā drošības līdzeklis, ir piemērots apcietinājums vai uzsākta kriminālvajāšana.

(2) Administrācijas amatpersonu ir tiesības atstādināt no amata, neapturot atalgojuma izmaksu, ja pret amatpersonu ir ierosināta disciplinārlieta un, amatpersonai turpinot pildīt amata pienākumus, varētu tikt apgrūtināta disciplinārlietas objektīva izmeklēšana.

(3) Administrācijas centrālā aparāta un teritoriālo nodaļu amatpersonu atstādina no amata Administrācijas vadītājs, bet izpildītāju atstādina no amata tieslietu ministrs.

(4) Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā atstādināto administrācijas amatpersonu tiesa atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, atalgojumu par atstādināšanas laiku neizmaksā un amatpersonu uzskatāma par atbrīvotu no atstādināšanas dienas. Attaisnošanas gadījumā amatpersonai izmaksā atalgojumu par atstādināšanas laiku, ja vien atbrīvošanai nav cita šajā likumā noteikta pamata.

18.pants. Administrācijas amatpersonas aizvietošana

(1) Administrācijas centrālā aparāta un teritoriālo nodaļu amatpersonas prombūtnes vai atstādināšanas laikā, administrācijas vadītājs promesošas amatpersonas pienākumus ar rīkojumu uzdod pildīt citai administrācijas amatpersonai.

(2) Izpildītāja prombūtnes laikā vai, ja izpildītāja amata vieta ir vakanta, vai, ja izpildītājs ir atstādināts no amata, tieslietu ministrs ieceļ izpildītāja aizvietotāju, kas veic amata pienākumus prombūtnē esošā izpildītāja vietā.

19.pants. Administrācijas amatpersonas atbrīvošana no amata

(1) Administrācijas centrālā aparāta amatpersonu un teritoriālās nodaļas vadītāju atbrīvo no amata administrācijas vadītājs.

(2) Administrācijas teritoriālās nodaļas amatpersonu pēc attiecīgās teritoriālās nodaļas vadītāja ieteikuma atbrīvo no amata administrācijas vadītājs.

(3) Izpildītāju atbrīvo no amata tieslietu ministrs.

(4) Administrācijas centrālā aparāta un teritoriālās nodaļas amatpersonu ir tiesības atbrīvot no amata šādos gadījumos:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar pārbaudes laika neizturēšanu;

3) persona ievēlēta vai iecelta citā amatā;

4) sakarā ar administrācijas, teritoriālās nodaļas vai amata likvidāciju vai administrācijas amatpersonu skaita samazināšanu;

5) sakarā ar to, ka persona pārejošas darba nespējas dēļ nav pildījusi amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas;

6) sakarā ar notiesājoša sprieduma stāšanos likumīgā spēkā;

7) piemērojot atbrīvošanu kā disciplinārsodu;

8) par neatbilstību ieņemamam amatam;

9) sakarā ar personas nāvi.

(5) Izpildītāju ir tiesības atbrīvot no amata šādos gadījumos:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) kuram radušies šā likuma 12. pantā noteiktie šķēršļi amata pildīšanai;

3) persona ievēlēta vai iecelta citā amatā;

4) sakarā ar to, ka persona pārejošas darba nespējas dēļ nav pildījusi amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas;

5) piemērojot atbrīvošanu kā disciplinārsodu;

6) sakarā ar personas nāvi.

20.pants. Izpildītāju civiltiesiskās at bildības riska apdrošināšana

(1) Ar izpildītāja darbību, izpildot tiesu nolēmumus un citu institūciju nolēmumus, saistītais iespējamais zaudējuma risks ir obligāti apdrošināms.

(2) Apdrošinājuma ņēmējs ir administrācija, kas slēdz apdrošināšanas līgumus par visu izpildītāju civiltiesiskās atbildības riska apdrošināšanu.

(3) Izpildītāja civiltiesiskās atbildības riska apdrošināšana nodrošina prasījumus, kas var rasties sakarā ar viņa vai viņa aizvietotāja darbību.

(4) Izpildītāja civiltiesiskās atbildības riska minimālo apdrošinājuma summu, kā arī apdrošināšanas līguma obligātos noteikumus nosaka Ministru kabinets.

21.pants. Administrācijas darbinieki

(1) Administrācijas darbinieku darba tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, ja šis likums nenosaka citādi.

(2) Par administrācijas darbinieku var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) pārvalda valsts valodu;

3) ieguvusi vismaz vidējo izglītību un uzkrājusi atbilstošu darba pieredzi;

22.pants. Administrācijas darbinieka pieņemšana darbā un atbrīvošana no darba

(1) Administrācijas centrālā aparāta darbinieku pieņem darbā un atbrīvo no darba administrācijas vadītājs.

(2) Administrācijas teritoriālās nodaļas darbinieku pēc attiecīgās teritoriālās nodaļas vadītāja ieteikuma pieņem darbā un atbrīvo no amata administrācijas vadītājs.

23.pants. Administrācijas amatpersonas un darbinieka darbības un tās rezultātu darbības novērtēšana

(1) Administrācijas amatpersonas un darbinieka darbību un tās rezultātus ne retāk kā reizi divos gados novērtē administrācijas vadītāja izveidota vērtēšanas komisija.

(2) Administrācijas amatpersonas un darbinieka darbības un tās rezultātu novērtēšanas, kā arī vērtēšanas komisijas izveidošanas kārtību nosaka administrācijas vadītājs.

(3) Administrācijas amatpersonas un darbinieka darbības un tās rezultātu novērtējumu var izmantot par pamatu lēmumam par administrācijas amatpersonas un darbinieka atbrīvošanai no darba vai amata, pārcelšanai citā amatā, kā arī par pamatu atalgojuma noteikšanai.

3.nodaļa. Administrācijas amatpersonas un darbinieka atbildība

24.pants. Administrācijas centrālā aparāta un teritoriālās nodaļas amatpersonas un darbinieka atbildība

(1) Par amata ļaunprātīgu izmantošanu, amata pilnvaru pārsniegšanu, valsts noslēpuma, ierobežotas pieejamības informācijas vai informācijas dienesta vajadzībām izpaušanu, darba līguma un darba kārtības neievērošanu, noteikto amata vai darba pienākumu nepildīšanu vai šo pienākumu nolaidīgu pildīšanu, kā arī par rīcību, kas nav savienojama ar amatpersonas vai darbinieka statusu un citu normatīvo aktu neievērošanu amata vai darba pienākumu izpildē administrācijas centrālā aparāta un teritoriālās nodaļas amatpersonu un darbinieku sauc pie disciplināratbildības.

(2) Administrācijas centrālā aparāta un teritoriālās nodaļas amatpersonai un darbiniekam par disciplinārpārkāpumu var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) piezīmi;

2) rājienu;

3) mēneša algas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēneša algas;

4) pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem;

5) atbrīvošanu no amata vai darba.

(3) Administrācijas vadītājs ne vēlāk kā mēnesi no disciplinārpārkāpuma atklāšanas dienas ierosina disciplinārlietu. Disciplinārlieta nav ierosināma, bet ierosinātā disciplinārlieta izbeidzama, ja no disciplinārpārkāpuma izdarīšanas dienas pagājis viens gads.

(4) Disciplinārlietas ierosināšanas, izskatīšanas un disciplinārsoda piemērošanas kārtību nosaka administrācijas vadītājs.

(5) Administrācijas vadītājs disciplinārsodu uzliek desmit dienu laikā pēc disciplinārlietas izmeklēšanas pabeigšanas dienas.

(6) Administrācijas centrālā aparāta un teritoriālās nodaļas amatpersonas un darbinieka saukšana pie disciplināratbildības neatbrīvo no iespējamās civiltiesiskās, administratīvās un kriminālatbildības.

25.pants. Izpildītāja atbildība

(1) Izpildītāju var saukt pie disciplināratbildības par:

1) tīšu likuma pārkāpumu tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildē;

2) amata pienākumu nepildīšanu vai amata pienākumu izpildē pieļautu rupju nolaidību;

3) rīcību, kas nav savienojama ar izpildītāja statusu;

4) administratīvu pārkāpumu;

5) likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredzēto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu.

(2) Izpildītāja veikto izpildu darbību atcelšana ar tiesas nolēmumu pati par sevi nav iemesls izpildītāja saukšanai pie disciplināratbildības, ja vien viņš nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību amata pienākumu izpildē.

(3) Izpildītājam par disciplinārpārkāpumu var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) piezīmi;

2) rājienu;

3) amatalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no amatalgas;

4) atbrīvošanu no amata.

(4) Izpildītāja saukšana pie disciplināratbildības neatbrīvo no iespējamās civiltiesiskās, administratīvās un kriminālatbildības.

26.pants. Disciplinārlietu kolēģija

(1) Lietas par izpildītāja disciplinārpārkāpumiem izskata izpildītāju disciplinārlietu kolēģija.

(2) Disciplinārlietu kolēģijas sastāvā ir Tieslietu ministrijas pārstāvis, Administrācijas vadītājs, divi rajona tiesu priekšsēdētāji un zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks.

(3) Disciplinārlietu kolēģijas locekļus, izņemot Administrācijas vadītāju, uz četriem gadiem ievēl tiesnešu konference, aizklāti balsojot.

(4) Disciplinārlietu kolēģijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.

(5) Disciplinārlietu kolēģijas darbību nodrošina Tieslietu ministrija.

(6) Izpildītāju disciplinārlietu ierosināšanas, izskatīšanas un lēmumu disciplinārlietās pieņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

4.nodaļa. Izpildītāja darbības iecirknis izpildītāja darbības

27.pants. Izpildītāja darbības iecirknis

(1) Izpildītāja darbības iecirknis ir administrācijas attiecīgās teritoriālās nodaļas darbības iecirknis.

(2) Administrācijas teritoriālās nodaļas darbības iecirkņa teritoriju apstiprina tieslietu ministrs.

(3) Ar administrācijas vadītāja rakstveida atļauju izpildītājs veic izpildu darbības administrācijas jebkuras teritoriālās nodaļas darbības iecirknī, ja parādnieka dzīvesvieta, darba vieta vai mantas atrašanās vieta ir dažādos administrācijas teritoriālās darbības iecirkņos.

(4) Izpildītājs par amata darbībām, ko viņš veicis ārpus sava darbības iecirkņa, paziņo ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā administrācijas attiecīgās teritoriālās nodaļas vadītājam.

28.pants. Izpildītāja starptautiskā sadarbība

(1) Ja veicot izpildu darbības, izpildītājs konstatē, ka parādnieka dzīvesvieta, darba vieta vai mantas atrašanās vieta ir citas valsts teritorijā, izpildītājs veic visas iespējamās izpildu darbības tiesas vai citu institūciju nolēmumu izpildes nodrošināšanai Latvijas Republikas teritorijā.

(2) Pēc visu šā panta pirmajā daļā noteikto darbību veikšanas izpildītājs trīs darba dienu laikā paziņo Tieslietu ministrijai par nepieciešamību lūgt citai valstij starptautisko tiesisko palīdzību attiecīgā nolēmuma izpildei. Paziņojumā izpildītājs norāda izpildu lietas statusu, izpildu lietā veiktās darbības, no parādnieka piedzīto parāda summu un ziņas par parādnieka dzīvesvietu, darba vietu vai mantas atrašanās vietu, pievienojot izpilddokumenta norakstu un dokumentu, kas apliecina paziņojumā norādītos faktus, norakstus.

(3) Tieslietu ministrija pēc izpildītāja paziņojuma saņemšanas veic nepieciešamās darbības starptautisko tiesiskās palīdzības nodrošināšanai Eiropas Savienības normatīvajos aktos vai Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos par valstu savstarpējo tiesisko sadarbību noteiktajā kārtībā.

29.pants. Izpildītāja darbības

Izpildītājs ar šo likumu ir pilnvarots veikt šādas darbības:

1) amata darbības tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildei;

2) juridiskos maksas pakalpojumus;

30.pants. Izpildītāja amata darbības

(1) Izpildītājam ir pienākums veikt amata darbības šādu tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildei :

1) par piedziņu;

2) par prasības nodrošinājumu;

3) par telpu atbrīvošanu (izlikšanu);

4) par ievešanu valdījumā;

5) par noteiktu priekšmetu izņemšanu parādniekam un nodošanu piedzinējam, kā arī citu izpildu dokumentā noteiktu darbību veikšanu;

6) par saistību piespiedu izpildi;

7) par izsoles rīkošanu nekustamā īpašuma labprātīgai pārdošanai izsolē tiesas ceļā;

8) par mantas konfiskāciju;

9) citi tiesas dotie uzdevumi, kas saistīti ar tiesas nolēmumu izpildi.

(2) Izpildītājs nav tiesīgs atteikties pieņemt izpildei izpildu dokumentu, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem piekrīt viņa iecirknim.

(3) Izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma ir tiesīgs veikt šādas amata darbības:

1) piegādāt tiesas pavēstes un citus dokumentus;

2) fiksēt faktus;

3) veikt mantas apraksti kopīgas mantas dalīšanas nolūkā vai mantojuma lietā;

4) rīkot publiskās izsoles.

(4) Ja izpildītājs, veikdams amata darbību, konstatē rīcību, kas satur noziedzīga nodarījuma pazīmes, viņš nosūta attiecīgu iesniegumu prokuroram..

31.pants. Izpildītāja juridiskie maksas pakalpojumi

(1) Izpildītājam kā administrācijas amatpersonai ir tiesības pēc vienošanās ar ieinteresēto personu sniegt šādus juridiskos maksas pakalpojumus:

1) sastādīt izlīgumu un citu juridisku dokumentu projektus;

2) sniegt juridiskas konsultācijas;

3) pieprasīt no valsts, pašvaldību institūcijām vai privātpersonām dokumentus, ja tie nav saistīti ar izpildītāja amata darbību veikšanu.

(2) Juridisko maksas pakalpojumu cenrādi apstiprina Ministru kabinets.

32.pants. Valsts nodeva

Par izpildu dokumenta iesniegšanu izpildei, kā arī par katru amata darbību, ko veic izpildītājs, maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

5.nodaļa. Depozīta summu uzskaites un izmaksu kārtība

33.pants. Izpildītāja depozīta konts

(1) Administrācija kredītiestādē atver uz sava vārda, noslēdzot konta apkalpošanas līgumu, katram izpildītājam atsevišķu depozīta kontu, kurā glabā no parādniekiem piedzītos naudas līdzekļus un citas summas, kas pienākas ieinteresētajām personām (depozīta summas).

(2) Ja izpildītāju atceļ vai atstādina no amata, kā arī izpildītāja nāves vai ilgstošas slimības gadījumā, depozīta konts kredītiestādē un citas depozīta summas saskaņā ar tieslietu ministra rīkojumu pāriet rīkojumā norādītajam izpildītāja aizvietotājam.

34.pants Izpildītāja depozīta summu uzskaites grāmata

(1) Izpildītājs katram gadam kārto atsevišķu depozīta summu uzskaites grāmatu.

(2) Ierakstus depozītu summu uzskaites grāmatā dala mēnešos. Katra mēneša beigās aprēķina un ar kredītiestādes depozīta konta izrakstu salīdzina atlikuma summu mēneša sākumā un mēneša beigās izpildītāja depozīta kontā. Atsevišķi izpildītājs norāda mēneša laikā ienākušo un izmaksāto summu, kā arī izdevumus par kredītiestādes pakalpojumiem.

(3) Depozīta summas, kas nākamā gada 1. janvārī paliek atlikumā, izraksta nākamā gada depozīta summu uzskaites grāmatas sākumā kā atlikumu. Katru iemaksāto summu norāda atsevišķi.

(4) Depozīta summu uzskaites grāmatas lapas sanumurē, caurauklo un caurauklojuma vietā nostiprina ar rajona tiesas ģerboņa zīmogu, ko paraksta rajona tiesas priekšsēdētāja norīkots tiesnesis un viņa sekretārs izdara atzīmi par cauraukloto lapu skaitu.

35.pants. Izpildītāju depozīta summu uzskaites grāmatas aizpildīšanas kārtība

(1) Ierakstus depozīta summu uzskaites grāmatā veic izpildītājs vai viņa aizvietotājs.

(2) Depozītu summu uzskaites grāmatā norāda:

1) ieraksta kārtas numuru;

2) datumu, kad naudas summa ieskaitīta izpildītāja depozīta kontā;

3) izpildu lietas numuru (ja vienlaikus iemaksāta summa par vairākām izpildu lietām, norāda visu izpildu lietu numurus);

4) maksājuma dokumenta nosaukumu un numuru;

5) ziņas par parādnieku (fiziskajai personai – vārdu, uzvārdu, juridiskai personai – nosaukumu), bet, ja iemaksu veikusi cita persona, tās vārdu, uzvārdu vai nosaukumu;

6) izdara atzīmi, ja depozīta summa iemaksāta par pārdoto mantu;

7) ziņas par piedzinēju (fiziskajai personai – vārdu, uzvārdu, juridiskai personai – nosaukumu), bet, ja depozīta summas saņēmējs ir cita persona, tās vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, un ziņas par pilnvarojumu;

8) iemaksāto depozīta summu;

9) depozīta summas izmaksas dokumenta nosaukumu, numuru un izmaksas datumu;

10) izmaksāto depozīta summu (ja depozīta summas saņēmēji ir vairāki, summu attiecīgi sadala, izdarot ierakstus, norādot saņēmēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu;

(3) Depozīta summu uzskaites grāmatā aizliegts izdarīt aizkrāsojumus un neatrunātus labojumus, un visi ieraksti depozīta summu uzskaites grāmatā atbilst kredītiestādes depozīta konta izrakstam par iemaksu kontā vai izmaksu no tā.

36.pants. Izpildītāju depozīta summu izmaksas kārtība

(1) Depozīta summu piedzinējam izmaksā ar pārskaitījumu uz piedzinēja norādīto kontu kredītiestādē.

(2) Depozīta summas maksājuma dokumenta noraksts pievienojams izpildu lietai.

6.nodaļa. Izpildītāja darba organizācija un lietvedība

37.pants. Izpildītāja darba organizācijas vispārīgie principi

(1) Izpildītāja tiešā uzraudzība piekrīt tai rajona tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas viņa darbības iecirknis.

(2) Uzraudzību par izpildītāja amata darbībām rajona tiesa īsteno civilprocesuālā kārtībā.

38.pants. Apmeklētāju pieņemšana

(1) Izpildītāja pienākums ir nodrošināt apmeklētāju pieņemšanu jautājumos par tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi un izpildu dokumentu pieņemšanu vismaz astoņas stundas nedēļā.

(2) Konkrētu pieņemšanas laiku nosaka izpildītājs.

39.pants. Izpildītāja amata rekvizīti

(1) Izpildītāja amata rekvizīti ir izpildītāja apliecība, paraksts un zīmogs.

(2) Izpildītāja apliecību izsniedz Administrācija uz amata pienākumu izpildes laiku.

(3) Izpildītājs sava paraksta paraugu un zīmoga nospiedumu nosūta tās rajona tiesas, kuras darbības teritorijā atrodas viņa darbības iecirknis, priekšsēdētājam.

(4) Izpildītāja paraksta paraugu un zīmoga nospiedumu apliecina administrācijas vadītājs.

40.pants. Izpildītāja palīgs

(1) Izpildītājam var būt viens palīgs.

(2) Par izpildītāja palīgu var būt persona, kura:

1) sasniegusi divdesmit viena gada vecumu;

2) atbilst šā likuma 22. panta otrajā daļā minētajām prasībām;

3) sekmīgi apgūst vai ir apguvusi tiesību zinātnes valsts akreditētā programmā augstskolā.

(3) Izpildītāja palīgu, pamatojoties uz izpildītāja priekšlikumu un administrācijas teritoriālās nodaļas vadītāja pozitīvu atsauksmi, pieņem darbā administrācijas vadītājs.

(4) Izpildītāja palīgs darbojas izpildītāja vadībā un uzraudzībā.

(5) Izpildītāja palīgam ir tiesības izpildītāja uzdevumā:

1) kārtot lietvedību;

2) izsniegt dokumentus;

3) izlikt sludinājumus;

4) izstrādāt dokumentu projektus;

5) sniegt juridiskas konsultācijas.

41.pants. Izpildītāja dokumentu sastādīšanas kārtība

(1) Izpildītājs dokumentus sastāda valsts valodā, norādot naudas summas latos, bet mērus un svarus – atbilstoši metriskajai sistēmai.

(2) Visos dokumentos norāda šādus rekvizītus:

1) dokumenta sastādīšanas datumu, mēnesi un gadu, bet, ja nepieciešams, - arī detalizētāku laika apzīmējumu stundās un minūtēs;

2) izpildītāja amata nosaukumu, darbības iecirkni, vārdu un uzvārdu;

3) dokumenta sastādīšanas vietu, bet, ja nepieciešams, - arī precīzu adresi;

4) dokumenta reģistrācijas numuru;

5) izpildītāja parakstu;

6) ģerboņzīmogu.

(3) Uz vairākām lapām rakstīto dokumentu lappuses numurē un katru lappusi apliecina ar izpildītāja parakstu. Ja dokumenta sastādīšanā piedalās puses, liecinieki vai amatpersonas, arī tās paraksta dokumentu.

(4) Ja dokumentos minētas fiziskās personas, norāda to vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu un personas kodu. Ja personas kodu vai dzīvesvietu nav iespējams noskaidrot, izpildītājs par to izdara atzīmi dokumentā.

(5) Sastādot dokumentus attiecībā uz juridiskajām personām, izpildītājs pārbauda to tiesībspēju, rīcībspēju un pārstāvju pilnvarojumu.

(6) Labojumus, svītrojumus un piezīmes atzīmē dokumenta beigās pirms parakstiem.

42.pants. Izpildu dokumentu reģistrācijas kārtība

(1) Visus izpildei pakļautos izpildu dokumentus izpildītājs vai izpildītāja uzdevumā viņa palīgs reģistrē izpildu lietu uzskaites grāmatā.

(2) Atbilstoši izdarītajam ierakstam katram izpildu dokumentam reģistrē izpildu lietu ar atbilstošu numuru, norādot izpildu lietas numuru augošā secībā kalendārā gada laikā un izpildu lietas reģistrācijas gadu.

(3) Par piešķirto izpildu lietas kārtas numuru izpildu dokumentā izdara atzīmi.

(4) Izpildītājs izpildei pieņem vienīgi izpildu dokumenta oriģinālu. Ja izpildei iesniedz tiesas vai citas institūcijas nolēmuma norakstu, tam jābūt apliecinātam ar tiesneša vai tās institūcijas amatpersonas parakstu un institūcijas zīmogu, kura izsniegusi izpildu dokumentu.

(5) Izpildu dokumenti vai to apliecināti noraksti nosūtāmi ierakstītā pasta sūtījumā.

43.pants. Dokumentu glabāšanas kārtība

(1) Izpildītāja rīcībā esošos dokumentus viņš glabā saskaņā ar likumu „Par arhīviem” un lietvedību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(2) Izpildu lietā uzglabājami visi dokumenti par izpildītāja veiktajām darbībām.

(3) Izpildītu izpildu dokumentu glabā izpildu lietā, par izpildi paziņojot tiesai vai citai institūcijai, kura izsniegusi izpildu dokumentu.

(4) Izpildītāja lietu nomenklatūru un to glabāšanas termiņus apstiprina administrācijas vadītājs.

7.nodaļa. Administrācijas amatpersonas un darbinieka tiesiskā aizsardzība un sociālās garantijas

44.pants. Administrācijas amatpersonas tiesiskā aizsardzība

(1) Administrācijas amatpersonas likumīgās prasības un rīkojumi, ko tā izvirzījusi vai devusi, pildot amata pienākumus, ir obligāti visām fiziskajām un juridiskajām personām.

(2) Administrācijas amatpersonai tās pilnvaru apliecināšanai izdod amata apliecību.

(3) Amatpersonas goda aizskaršana, dzīvības vai veselības apdraudējums, kā arī cita rīcība, kas tai traucē pildīt amata pienākumus, ir sodāma saskaņā ar likumu.

45.pants. Ierobežojumi administrācijas amatpersonai

Papildus šā likuma 12. panta piektajā daļā minētajiem ierobežojumiem uz administrācijas amatpersonu attiecas šādi ierobežojumi:

1) aizliegts piedalīties politisko organizāciju (partiju) un to apvienību darbībā;

2) aizliegts organizēt streikus, demonstrācijas, piketus un piedalīties tajos.

46.pants. Administrācijas amatpersonas un darbinieka atalgojums

Administrācijas amatpersonas un darbinieka atalgojumu nosaka Ministru kabinets.

47.pants. Administrācijas amatpersonas un darbinieka sociālās garantijas

(1) Administrācijas amatpersonai un darbiniekam ir darba tiesiskās attiecības regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās sociālās garantijas, ja šis likums nenosaka citādi.

(2) Administrācijas amatpersonas dzīvību un veselību apdrošina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Zaudējumi, kuri nodarīti administrācijas amatpersonas vai darbinieka mantai sakarā ar administrācijas amatpersonas vai darbinieka amata vai darba pienākumu izpildi, atlīdzināmi pilnā apmērā no valsts budžeta.

(4) Kārtību, kādā administrācijas amatpersona un darbinieks iesniedz administrācijas vadītājam, iesniegumu zaudējumu atlīdzības saņemšanai, un kārtību, kādā pieņem lēmumu par zaudējumu atlīdzības piešķiršanu, un zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību, nosaka Ministru kabinets.

48.pants. Pabalsts administrācijas amatpersonas un darbinieka ievainojuma vai nāves gadījumā

(1) Ja administrācijas amatpersona vai darbinieks, pildot amata vai darba pienākumus, ir guvis ievainojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums un viņš nevar pildīt amata vai darba pienākumus, viņš saņem vienreizēju pabalstu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, ievērojot amata vai darba pienākumu pildīšanas spēju zuduma pakāpi, ko nosaka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija.

(2) Administrācijas amatpersonas vai darbinieka nāves gadījumā viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā. Ja administrācijas amatpersona vai darbinieks gājis bojā, pildot amata vai darba pienākumus, viņu apbedī par valsts līdzekļiem un viņa ģimene papildus normatīvajos aktos noteiktajām kompensācijām saņem vienreizēju pabalstu desmit gadu vidējās darba samaksas apmērā.

49.pants. Pabalsts administrācijas amatpersonas un darbinieka ģimenes locekļa nāves gadījumā

(1) Administrācijas amatpersona un darbinieks saņem pabalstu mēnešalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

(2) Par ģimenes locekli šā likuma izpratnē uzskatāmi laulātais, bērni, vecāki un vecvecāki.

50.pants. Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā

Administrācijas amatpersona un darbinieks bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir administrācijas amatpersonas vai darbinieki, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

51.pants. Pabalsts sakarā ar atbrīvošanu no amata vai atlaišanu no darba

Administrācijas amatpersona un darbinieks saņem pabalstu mēnešalgas apmērā, ja administrācija ar viņu izbeidz dienesta vai darba attiecības sakarā ar administrācijas vai amata likvidāciju, vai darbinieku skaita samazināšanu.

52.pants. Piemaksa par papildus pienākumu pildīšanu

Administrācijas amatpersona un darbinieks saņem piemaksu pie mēnešalgas par prombūtnē esošas administrācijas amatpersonas vai darbinieka amata vai darba pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata vai darba pienākumiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

53.pants. Piemaksa par amata vai darba p ienākumu pildīšanu paaugstinātas intensitātes apstākļos

Administrācijas amatpersona un darbinieks saņem piemaksu pie mēnešalgas par amata vai darba pienākumu pildīšanu paaugstinātas intensitātes apstākļos Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

54.pants. Kvalifikācijas celšana un mācību izdevumu segšana

(1) Administrācijas vadītājs nodrošina administrācijas amatpersonām un darbiniekiem iespēju celt kvalifikāciju ne mazāk kā 60 dienas triju gadu laikā, saglabājot viņiem mēnešalgu un sedzot mācību izdevumus, ja kvalifikācijas celšana notiek Latvijā.

(2) Administrācijas amatpersonas un darbinieka kvalifikācijas celšanas kārtību ārvalstīs un ar to saistīto izdevumu segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Administrācijas amatpersonai un darbiniekam, kurš, nepārtraucot amata vai darba pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē nolūkā iegūt amata vai darba pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, administrācija sedz pusi no mācību gada maksas.

(5) Administrācijas amatpersona vai darbinieks, kuru atbrīvo no amata vai atlaiž no darba pēc paša vēlēšanās un kurš pēc mācību maksas segšanas nostrādājis administrācijā mazāk nekā piecus gadus, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā to mācību gada maksas daļu, kuru segusi administrācija.

55.pants. Ikgadējais atvaļinājums

(1) Administrācijas amatpersonai un darbiniekam saskaņā ar administrācijas vadītāja apstiprinātu atvaļinājuma grafiku piešķir ikgadējo atvaļinājumu.

(2) Ikgadējā atvaļinājuma ilgums administrācijas amatpersonai ir piecas kalendāra nedēļas, bet administrācijas darbiniekam četras kalendāra nedēļas. Pilnu ikgadējo atvaļinājumu par pirmo darba gadu piešķir administrācijas amatpersonai un darbiniekam, kurš atrodas dienesta vai darba attiecībās ar administrāciju vismaz sešus mēnešus.

(3) Administrācijas amatpersona un darbinieks, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā.

(4) Administrācijas amatpersonai un darbiniekam piešķir papildu atvaļinājumu Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, apmērā un kārtībā.

56.pants. Mācību atvaļinājums

(1) Administrācijas amatpersonai un darbiniekam, kurš, nepārtraucot amata vai darba pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē nolūkā iegūt amata vai darba pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomdarba aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām, saglabājot mēnešalgu.

(2) Ja administrācijas amatpersonai un darbiniekam ir nepieciešams un dienesta vai darba apstākļi to pieļauj, viņam var piešķirt apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 10 darba dienām semestru pārbaudījumu kārtošanai.

57.pants. Atvaļinājums bez atalgojuma saglabāšanas

Ja administrācijas amatpersonai un darbiniekam ir nepieciešams un dienesta vai darba apstākļi to pieļauj, viņam piešķir atvaļinājumu bez atalgojuma saglabāšanas.

Pārejas noteikumi

1. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai veiktās izpildu darbības un šajā sakarā sastādītie dokumenti ir spēkā, ja tie atbilst likumam, kas bija spēkā šo izpildu darbību veikšanas un dokumentu sastādīšanas brīdī.

2. Līdz administrācijas izveidošanai un darbības uzsākšanai tai likumā noteiktās funkcijas veic Tieslietu ministrija

3. Tieslietu ministrijai organizēt zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā esošo izpildu lietu un zvērinātu tiesu izpildītāju depozīta kontā esošo naudas līdzekļu pieņemšanu un uzglabāšanu.

4. Ministru kabinets līdz 2007. gada 1. jūlijs izdod šā likuma 12. panta ceturtajā daļā, 14. panta sestajā daļā, 21. panta ceturtajā daļā, 27. panta sestajā daļā, 32. panta otrajā daļā, 33., 47. pantā, 48. otrajā daļā un ceturtajā daļā, 49. panta pirmajā daļā, 53., 54., pantā, 55. panta otrajā un piektajā daļā, 56. panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus.

5. Tieslietu ministram līdz 2007. gada 1. jūlijs:

5.1. apstiprināt administrācijas teritoriālās nodaļas darbības iecirkņa teritoriju, kā arī izsludināt to laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”;

5.2. izveidot eksaminācijas komisiju izpildītāja amata pretendentu pārbaudei;

6. Tieslietu ministram līdz 2007. gada 1. jūlijs izsludināt izpildītāja eksāmena dienu.

7. Likums stājas spēkā 2007. gada 1. jūlijs.

8. Saeimas deputāti:

1. ____________________________

2. ____________________________

3. ____________________________

4. ____________________________

5. ____________________________

Likumprojekta „Tiesu izpildītāju administrācijas likums”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1.Patreizējās situācijas raksturojums			Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 92.pantu, ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Šīs tiesības ir uzskatāmas par nozīmīgām personas pamattiesībām. Šo tiesību attīstības pakāpe lielā mērā uzskatāma par priekšnoteikumu, lai persona spētu īstenot vai aizsargāt citas likumos noteiktās tiesības. Viena no tiesības uz taisnīgu tiesu sastāvdaļām ir tā, ka valsts garantē tiesas sprieduma izpildi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 203.panta piekto daļu, spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāts un izpildāms visā valsts teritorijā. Civilprocesa likuma 548.pantā noteikts, ka tiesas un citu institūciju nolēmumus izpilda tiesu izpildītājs. Latvijā kopš 2003.gada 1.janvāra tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi nodrošina neatkarīgi, zvērināti tiesu izpildītāji saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumu un Civilprocesa likumu. Šobrīd Latvijā ir 137 zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietas un tikai 114 tiesu izpildītāji, no kuriem 14 strādā tiesu izpildītāju aizvietotāju statusā un vēl ir četrpadsmit tiesu izpildītāju palīgi, kuru uzdevums ir veikt spriedumu izpildi. Diemžēl jāsecina, ka zvērināti tiesu izpildītāji nespēj nodrošināt tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi. Piemēram, 2004.gadā 126 363 izpildu lietas jeb 62% no visām izpildu lietām bija lietas, kurās piedzinēji bija atbrīvoti no sprieduma izpildes izdevumu samaksas. No tām tikai 33148 lietas jeb 26% ir pabeigtas ar izpildi vai pārsūtītas izpildei.
2. Normatīvā akta projekta būtība			Turpmāka tiesu izpildītāju darbību regulējošo normu grozīšana labojot „likuma robus” nevar nodrošināt efektīvu tiesu sistēmas funkcionēšanu, jo tiesas spriedumu izpilde notiek apšaubāmā veidā. Tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildei valsts teritorijā ir izveidojama jauna tiešā valsts pārvaldes iestāde – Tiesu izpildītāju administrācija. Tiesu izpildītāju administrācijai jānodrošina šādas funkcijas: 9) tiesu un citu institūciju nolēmumu izpilde; 10) starptautiskā sadarbība tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildē; 11) izpildītāju darba organizatoriskās vadības nodrošināšana; 12) citu valstu pieredzes tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildē apkopošana un analīze; 13) tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildes statistikas apkopošana un analīze; 14) administrācijas amatpersonu un darbinieku apmācību organizēšana; 15) kandidātu izvirzīšana izpildītāju amatam; 16) izpildītāju, administrācijas padomes un disciplinārlietu kolēģijas darbības finansiālā nodrošināšana. Tiesu izpildītāju administrācijas izveide atbilstu citu valsts, tajā skaitā Eiropas Savienības valstu pieredzei tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildei, nodrošinātu pārskatāmu izpildi, tajā skaitā arī lietās, kurās piedzinējs ir atbrīvots no izpildes izdevumu samaksas, kā arī nodrošinātu optimālu institucionālo padotību. Tiesu izpildītāju administrācijas izveide nodrošinātu Latvijas Republikas Satversmē noteiktās personu tiesības uz taisnīgu tiesu.
3. Cita informācija			Paredzēts, ka normatīvā akta projekts stājas spēkā ar 2007.gada 1.jūliju
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Jaunā tiesas spriedumu un citu institūciju nolēmumu izpildes sistēma nodrošinās to efektīvu izpildi, pietiekamu uzraudzību pār izpildes likumību un nodrošinās tiešu valsts atbildību par tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi, izpildītāja kā valsts amatpersonas rupjas profesionālas kļūdas vai pārkāpuma gadījumā nodrošinot iespēju valstij nekavējoties reaģēt, pārtraucot attiecīgās amatpersonas darbības.
3. Sociālo seku izvērtējums			Tiks nodrošināta pārskatāma tiesas spriedumu un citu institūciju nolēmumu izpilde neatkarīgi no piedzinēja un parādnieka dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa.
4. Ietekme uz vidi			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. Latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3		4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Nav plānoti	Nav plānoti		Nav plānoti	Nav plānoti	Nav plānoti
5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins 2006.gadam
6. Cita informācija	----------	----------		----------	----------	----------

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Vienlaikus ir izstrādāti grozījumi Civilprocesa likumā un grozījumi likumā „Par tiesu varu”, lai novērstu pretrunas ar izstrādāto normatīvā akta projektu.

Izstrādātais normatīvā akta projekts paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot šādus noteikumus:

1) „Tiesu sistēmas amatu saraksts, kurus pildot persona varēja iegūt tiesu izpildītāja darbībai nepieciešamās zināšanas”;

2) „Izpildītāja amata pretendenta eksaminācijas kārtība, minimālo zināšanu apjoms un eksāmena maksas apmērs”;

3) „Izpildītāja civiltiesiskās atbildības riska minimālā apdrošinājuma summa un apdrošināšanas līguma obligātie noteikumi”

4) „Izpildītāju disciplinārlietu ierosināšanas, izskatīšanas un lēmumu disciplinārlietās pieņemšanas kārtība”;

5) „Kārtība, kādā maksājama valsts nodeva par izpildu dokumenta iesniegšanu izpildei un izpildītāja amata darbībām”;

6) „Noteikumi par Tiesu izpildītāju administrācijas amatpersonu un darbinieku atalgojumu un piemaksām”;

7) „Tiesu izpildītāju administrācijas amatpersonas dzīvības un veselības apdrošināšanas kārtība”;

8) „Kārtība, kādā Tiesu izpildītāju administrācijas amatpersona un darbinieks iesniedz Tiesu izpildītāju administrācijas vadītājam iesniegumu zaudējumu atlīdzības saņemšanai, un lēmuma par zaudējumu atlīdzības piešķiršanu pieņemšanas un zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtība”;

9) „Vienreizējā pabalsta apmērs un

saņemšanas kārtība par Tiesu izpildītāju administrācijas amatpersonas vai darbinieka amata vai darba pienākumu pildīšanas laikā gūto ievainojumu vai viņa veselībai nodarīto kaitējumu”;

10) Tiesu izpildītāju administrācijas amatpersonas un darbinieka kvalifikācijas celšanas kārtība ārvalstīs un ar to saistīto izdevumu segšanas kārtība”.

Minētos noteikumu projektus paredzēts izstrādāt līdz 2007.gada 1. jūlijs.

2. Cita informācija

--------------------------

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		--------------------------
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
--------------------	--------------------------		-------------	-----------------

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	-----------------------------------------------
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija	----------------------

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvā akta projektā paredzēto funkciju izpilde tiks nodrošināta, izveidojot ar 2007.gada 1.janvāri tiešās pārvaldes iestādi „Tiesu izpildītāju administrācija”, kas atradīsies tieslietu ministra pārraudzībā. Tiesu izpildītāju administrācija tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem un ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, kuru cenrādi apstiprinās Ministru kabinets saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 5.panta devīto daļu. Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta sākot ar 2007.gada 1.jūliju
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Tiesu izpildītāju administrācijas likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā ”Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Normatīvā akta projekts indivīda tiesības neierobežo.
4. Cita informācija	---------------------