Likumprojekts

Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā

Izdarīt Komercdarbības atbalsta kontroles likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 2.nr.; 2004, 9.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "pieteikums" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "paziņojums" (attiecīgā locījumā) un vārdu "pieteikšana" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "paziņošana" (attiecīgā locījumā).

2.  1.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Likumā lietotie termini atbilst Padomes 1999.gada 22.marta Regulā (EK) Nr.659/1999 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 93.panta piemērošanas kārtību (turpmāk – regula Nr.659/1999), Komisijas 2001.gada 12.janvāra Regulā (EK) Nr.68/2001 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu mācību palīdzībai (turpmāk – regula Nr.68/2001), Komisijas 2001.gada 12.janvāra Regulā (EK) Nr.70/2001 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu, sniedzot valsts palīdzību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk – regula Nr.70/2001), Komisijas 2002.gada 12.decembra Regulā (EK) Nr.2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai (turpmāk – regula Nr.2204/2002), Komisijas 2004.gada 25.februāra Regulā (EK) Nr.363/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr.68/2001 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu mācību atbalstam (turpmāk – regula Nr.363/2004), Komisijas 2004.gada 25.februāra Regulā (EK) Nr.64/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr.70/2001, iekļaujot tās darbības jomā atbalstu pētniecībai un attīstībai (turpmāk – regula Nr.364/2004), un citās uz Padomes 1998.gada 7.maija Regulas (EK) Nr.994/98 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93.pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo palīdzību (turpmāk – regula Nr.994/98), pamata izdotajās Komisijas regulās lietotajiem terminiem.";

papildināt otro daļu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

"4) ekskluzīvas tiesības – tiesības, ko valsts ar normatīvu aktu ir piešķīrusi komercsabiedrībai, pilnvarojot komercsabiedrību sniegt pakalpojumus vai veikt kādas darbības noteiktā administratīvā teritorijā;

5) īpašas tiesības – tiesības, ko valsts ar normatīvu aktu ir piešķīrusi noteiktām komercsabiedrībām, un konkrētajā administratīvajā teritorijā, neievērojot objektivitātes, proporcionalitātes un diskriminācijas aizlieguma kritērijus, īsteno vienu no šādām darbībām:

a) ierobežo to komercsabiedrību skaitu (līdz divām vai vairāk), kurām ir atļauts sniegt kādus pakalpojumus vai veikt kādas darbības,

b) izraugās vairākas konkurējošas komercsabiedrības, kurām ir atļauts sniegt kādus pakalpojumus vai veikt kādas darbības,

c) piešķir vienai vai vairākām komercsabiedrībām priekšrocības, kas ievērojami ietekmē kādas citas komercsabiedrības iespējas sniegt to pašu pakalpojumu vai veikt to pašu darbību tajā pašā administratīvajā teritorijā ar vienlīdzīgiem nosacījumiem."

3. Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Likuma normas neattiecas uz gadījumiem, ja atbalsts plānots vai tiek sniegts darbībām ar lauksaimniecības produktiem, kas minēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 1.pielikumā, zivsaimniecības produktiem un mežsaimniecībai, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus."

4. Papildināt 6.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Atlīdzības maksājums par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nav uzskatāms par atbalstu, ja ievēro visus turpmāk minētos nosacījumus:

1) sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākums ir noteikts normatīvajā aktā vai līgumā;

2) atlīdzības maksājuma apmēra aprēķināšanas parametri noteikti iepriekš, ievērojot objektivitāti un pārredzamību;

3) atlīdzības maksājuma apmērs nepārsniedz izmaksas, kas rodas, pildot ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu saistītos pienākumus;

4) komercsabiedrība, kurai uzdots sniegt sabiedrisko pakalpojumu, ir izvēlēta saskaņā ar publiskā iepirkuma procedūru. Ja nav veikta publiskā iepirkuma procedūra, atlīdzības maksājuma apmēru aprēķina, pamatojoties uz tādu izmaksu analīzi, kas būtu radušās citai komercsabiedrībai, kas veic tādu pašu vai līdzīgu darbību tādos pašos vai līdzīgos apstākļos."

5. Papildināt 8.panta ceturto daļu aiz vārda un skaitļa "Nr.2204/2002" ar vārdiem un skaitļiem "Nr.363/2004, Nr.364/2004".

6.  10.pantā:

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību nosūta Eiropas Komisijai ar atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta paziņojumu saistīto informāciju;";

papildināt otrās daļas 3.punktu aiz vārda un skaitļa "Nr.2204/2002" ar vārdiem un skaitļiem "Nr.363/2004, Nr.364/2004".

7.  11.pantā:

izslēgt otrās daļas otrajā teikumā vārdus "un elektroniski";

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja paziņojumā nav sniegtas visas nepieciešamās ziņas, Finanšu ministrija atzinumā norāda paziņojumā konstatētās neprecizitātes un nepieciešamos papildinājumus.

(4) Finanšu ministrija 20 dienu laikā pēc precizēta paziņojuma saņemšanas informē atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta iesniedzēju par iesniegtās atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta atbilstību izvirzītajām prasībām."

8. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

"12.pants. Atbalsta paziņojuma iesniegšana Eiropas Komisijai

(1) Atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta paziņojumu Eiropas Komisijai iesniedz elektroniski, izmantojot Eiropas Komisijas pārziņā esošo atbalsta paziņojumu elektronisko sistēmu.

(2) Kārtību, kādā Eiropas Komisijā elektroniski iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus, kā arī piešķir un anulē atbalsta paziņojumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības, nosaka Ministru kabinets.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto kārtību atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumu iesniegšanai Eiropas Komisijā piemēro arī gadījumā, ja atbalstu plāno sniegt darbībām ar lauksaimniecības produktiem, kas minēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 1.pielikumā, zivsaimniecības produktiem un mežsaimniecībai."

9.  13.pantā:

papildināt pirmo daļu aiz vārda un skaitļa "Nr.2204/2002" ar vārdiem un skaitļiem "Nr.363/2004, Nr.364/2004";

izslēgt trešajā daļā vārdus "papīra formātā un".

10. Papildināt likumu ar III¹ nodaļu šādā redakcijā:

"III¹ nodaļa. Atbalsts atlīdzības maksājumu veidā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu

20.¹ pants. Vispārīgie nosacījumi sabiedrisko pakalpojumu atbalstam

(1) Atlīdzību par sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem var piešķirt, ja normatīvajā aktā vai līgumā, kas nosaka sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākumu, ir noteikta:

1) sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākuma būtība un ilgums;

2) sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs (sniedzēji) un pakalpojuma sniegšanas teritorija;

3) komercsabiedrībai piešķirtu ekskluzīvu vai īpašu tiesību būtība;

4) atlīdzības aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas kārtība;

5) atlīdzības pārmaksas novēršanas un atmaksāšanas kārtība.

(2) Visi atbalsta sniedzēji, kas veic atlīdzības maksājumus par sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, arī ja to atbalstītie pasākumi ir atbrīvoti no iepriekšējās pieteikšanas Eiropas Komisijā, katru gadu līdz 1.aprīlim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz Finanšu ministrijā šādu informāciju:

1) apstiprinājums, ka sabiedrisko pakalpojumu organizēšanā ir ievēroti šā panta pirmajā daļā ietvertie nosacījumi;

2) sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja gada neto apgrozījums un kompensācijas maksājumu apmērs;

3) jebkādas izmaiņas sabiedrisko pakalpojumu organizēšanā.

21.¹ pants. No paziņošanas Eiropas Komisijā atbrīvotie atlīdzības maksājumi

No iepriekšējas paziņošanas Eiropas Komisijā ir atbrīvots atbalsts atlīdzības maksājuma veidā par sabiedriskajiem pakalpojumiem, ja ir ievēroti šā likuma 20.¹ panta pirmās daļas nosacījumi, un to piešķir:

1) komercsabiedrībai, kuras gada apgrozījums pirms nodokļu samaksas visās darbības jomās kopumā divus pārskata gadus, pirms tai piešķirtas tiesības sniegt sabiedriskos pakalpojumus, ir mazāks par 100 miljoniem eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto iepriekšējā gada vidējo valūtas maiņas kursu un gada atlīdzība par minētajiem pakalpojumiem ir mazāka par 30 miljoniem eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto iepriekšējā gada vidējo valūtas maiņas kursu;

2) komercsabiedrībām, kuras apsaimnieko sociālās mājas un slimnīcas un kuru darbība pielīdzināma sabiedriskajiem pakalpojumiem;

3) lidostām un ostām, kurām piešķirtas tiesības sniegt sabiedriskos pakalpojumus, gada apgrozījums divus pārskata gadus pirms šādu tiesību piešķiršanas nepārsniedz vienu miljonu pasažieru lidostās un 300000 pasažieru ostās."

11.  22.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Atbalsta projekta īstenošanā veiktos ieguldījumus un jaunradītās darba vietas komercsabiedrība saglabā vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas. Mazām un vidējām komercsabiedrībām šo termiņu var samazināt līdz trim gadiem.";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Pēc atbalsta saņemšanas sākotnējo ieguldījumu veikšanai atbalsta saņēmējs vismaz 25 procentus no atbalstāmā projekta izmaksām finansē no pašu līdzekļiem vai citiem privātiem kredītresursiem, kuri nav uzskatāmi par atbalstu šā likuma 5.panta izpratnē."

12. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

"23.pants. Atbalstāmās izmaksas sākotnējo ieguldījumu atbalstam

(1) Sākotnējie ieguldījumi ir ieguldījumi komercsabiedrības pamatlīdzekļos, kas saistīti ar jaunas komercsabiedrības dibināšanu, esošas komercsabiedrības paplašināšanu vai ražojamās produkcijas vai ražošanas procesa fundamentālu pārveidošanu, kā arī ieguldījumi pamatlīdzekļos, pārņemot bankrotējušas komercsabiedrības aktīvus vai tādas komercsabiedrības aktīvus, kura sāktu bankrota procedūru, ja netiktu pārņemti tās aktīvi.

(2) Atbalstāmās izmaksas materiālajiem ieguldījumiem ir izmaksas, kas saistītas ar ieguldījumiem zemes, ēkas, ražošanas iekārtas vai aprīkojuma iegādei. Transporta nozarē ar transportlīdzekļu un to aprīkojuma iegādi saistītos izdevumus neiekļauj atbalstāmajās izmaksās.

(3) Pārņemot bankrotējušas komercsabiedrības aktīvus vai tādas komercsabiedrības aktīvus, kura sāktu bankrota procedūru, ja netiktu pārņemti tās aktīvi, atbalstāmas ir tikai tās izmaksas, kas saistītas ar pamatlīdzekļu iegādi no trešajām personām saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

(4) Iegādājamiem aktīviem jābūt jauniem, izņemot gadījumu, ja atbalstu sniedz mazām un vidējām komercsabiedrībām vai ja pārņem komercsabiedrību. Ja komercsabiedrību pārņem, atņem to aktīvu vērtību, kuru iegādei atbalsts sniegts pirms komercsabiedrības pārņemšanas.

(5) Aktīvu nomas izmaksas, izņemot zemi un ēkas, sedz tikai tad, ja tā ir finanšu izpirkumnoma (līzings) un līgumā ir noteikts pienākums pēc nomas termiņa beigām aktīvus izpirkt. Ja nomā zemi un ēkas, nomas līgums ir spēkā vismaz piecus gadus pēc ieguldījumu projekta pabeigšanas. Ja nomnieks ir maza vai vidēja komercsabiedrība, šo termiņu var samazināt līdz trim gadiem.

(6) Nemateriālo ieguldījumu atbalstāmās izmaksas ir aktīvi tehnoloģijas nodošanai, iegādājoties patenttiesības, licences, zinātību vai nepatentētas tehnoloģiskas zināšanas.

(7) Atbalstāmie nemateriālie ieguldījumi atbilst šādiem nosacījumiem:

1) tos izmanto vienīgi ražotnē, kas saņem reģionālo atbalstu;

2) tos uzskata par amortizējamiem aktīviem;

3) tos iegādājas no trešajām personām saskaņā ar tirgus nosacījumiem;

4) tos iekļauj komercsabiedrības aktīvos un vismaz piecus gadus saglabā ražotnē, kas saņem reģionālo atbalstu. Attiecībā uz mazām un vidējām komercsabiedrībām šis termiņš ir vismaz trīs gadi.

(8)  Nemateriālie ieguldījumi nedrīkst pārsniegt 50 procentus no kopējām atbalstāmajām izmaksām, bet mazām un vidējām komercsabiedrībām, kas atbilst regulas Nr.364/2004 1.pielikumā ietvertajai definīcijai, var segt izmaksas nemateriālos ieguldījumos 100 procentu apmērā."

13. Papildināt 27.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Atbalstu nedrīkst sniegt komercsabiedrības kārtējo ražošanas izdevumu finansēšanai finanšu pakalpojumu nozarē un darījumiem, kurus veic komercsabiedrību grupas ietvaros."

14. Papildināt 36.panta pirmo daļu aiz vārda un skaitļa "Nr.70/2001" ar vārdu un skaitli "Nr.364/2004".

15. Papildināt likumu ar 36.¹ pantu šādā redakcijā:

"36.¹ pants. Atbalsts jaunizveidotām mazām komercsabiedrībām

(1) Atbalstu mazai komercsabiedrībai tās darbības sākumposmā var sniegt ne vairāk kā 2 miljonu eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, un ikgadēji piešķirtais atbalsts nedrīkst pārsniegt 33 procentus no minētās kopējās maksimāli pieļaujamās atbalsta summas. Atbalstu mazai komercsabiedrībai tās darbības sākumposmā var sniegt tikai atbalsta programmas ietvaros.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto atbalstu mazai komercsabiedrībai var piešķirt pirmajos piecos gados no tās izveidošanas dienas:

1) 40 procentu apmērā no kopējām atbalstāmajām izmaksām, kuras radušās pirmajos trijos gados pēc komercsabiedrības izveidošanas;

2) 30 procentu apmērā no kopējām atbalstāmajām izmaksām, kuras radušās divos turpmākajos komercsabiedrības darbības gados.

(3) Mazai komercsabiedrībai darbības sākumposmā atbalstāmās izmaksas veido:

1) ar komercdarbības izveidi tieši saistītu juridisko un citu konsultāciju pakalpojumu izmaksas un administratīvās izmaksas;

2) procentu maksājumi par piesaistītajiem finanšu līdzekļiem un dividendes no izmantotā pašu kapitāla, kas aprēķinātas, nepārsniedzot Eiropas Komisijas noteikto atsauces likmi;

3) nomas maksa par ražošanas iekārtām un aprīkojumu;

4) maksa par elektroenerģiju, ūdeni, apkuri, nodokļu un nodevu maksājumi, izņemot pievienotās vērtības nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli;

5) amortizācijas izmaksas, ražošanas iekārtu un aprīkojuma līzinga maksājumi, kā arī algu izmaksas, arī obligātās sociālās apdrošināšanas izmaksas.

(4) Šā panta otrajā daļā minētās izmaksas ir atbalstāmas, ja šīm izmaksām nav sniegts atbalsts citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros."

16. Izteikt 37.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Papildus Latvijas reģionālā atbalsta kartē noteiktajai maksimāli pieļaujamajai atbalsta intensitātei vidējām komercsabiedrībām var apstiprināt atbalstu 10 procentu apmērā un mazām komercsabiedrībām 20 procentu apmērā no šā likuma 23.panta otrajā vai trešajā daļā, kā arī 24.panta pirmajā daļā noteiktajām izmaksām."

17.  39.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) ar nosacījumu, ka visi kredīti atmaksājami un visu galvojumu saistības beidzas laikposmā, kas nepārsniedz sešus mēnešus pēc pirmā maksājuma veikšanas komercsabiedrībai;";

izslēgt pirmās daļas 5.punkta otro teikumu;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Īslaicīgu finansiālu atbalstu var apstiprināt tikai vienu reizi. Atkārtotu atbalstu var apstiprināt izņēmuma gadījumā, bet ne agrāk kā 10 gadus pēc iepriekšējā pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanas. Ja komercsabiedrība krīzes situācijā ir nokļuvusi no tās neatkarīgu apstākļu dēļ, jaunu īslaicīgu finansiālu atbalstu var apstiprināt, pirms beidzies minētais 10 gadu termiņš."

18. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

"40.pants. Pārstrukturēšanas atbalsts

(1) Pārstrukturēšanas atbalstu var apstiprināt, ja:

1) komercsabiedrība ir izstrādājusi pārstrukturēšanas pasākumu plānu, kas paredz:

a) komercsabiedrības ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanu saprātīgā laikposmā, pamatojoties uz reāliem pieņēmumiem par komercsabiedrības turpmākās darbības nosacījumiem,  

b) to komercsabiedrības struktūrvienību likvidēšanu, kuras rada zaudējumus,

c) to apstākļu aprakstu, kuru dēļ komercsabiedrība nokļuvusi krīzes situācijā, lai novērtētu piedāvāto pasākumu piemērotību,

d) tādu pasākumu veikšanu, pēc kuru izpildes komercsabiedrība bez papildu atbalsta spēs segt visas ar savu darbību saistītās izmaksas, tai skaitā amortizācijas izmaksas un finanšu saistības;

2) komercsabiedrība veic kompensācijas pasākumus: atsavina pamatlīdzekļus, samazina jaudu vai tirgus daļas un šķēršļus citu komercsabiedrību ienākšanai attiecīgajos tirgos. Kompensācijas pasākumus atļauts nepiemērot mazām komercsabiedrībām;

3) atbalsta saņēmējs daļu no pārstrukturēšanas pasākumu plāna izmaksām finansē no pašu līdzekļiem vai privātiem kredītresursiem, kuri nav uzskatāmi par atbalstu šā likuma 5.panta izpratnē. Pārstrukturēšanas pasākumu plānu mazās komercsabiedrības līdzfinansē vismaz 25 procentu apmērā, vidējās komercsabiedrības vismaz 40 procentu apmērā, lielās komercsabiedrības vismaz 50 procentu apmērā. Atbalsta apmērs ir ierobežots līdz minimumam, kāds nepieciešams komercsabiedrības pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanai.

(2) Atbalstu komercsabiedrības pārstrukturēšanai var apstiprināt tikai vienu reizi. Atkārtotu atbalstu var apstiprināt izņēmuma gadījumā, bet ne agrāk kā 10 gadus pēc iepriekšējā pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanas. Ja komercsabiedrība krīzes situācijā ir nokļuvusi no tās neatkarīgu apstākļu dēļ, jaunu pārstrukturēšanas atbalstu var apstiprināt, pirms beidzies minētais 10 gadu termiņš."

19. Papildināt 41.panta otro daļu aiz vārda un skaitļa "Nr.2204/2002" ar vārdiem un skaitļiem "Nr.363/2004, Nr.364/2004".

20. Izteikt 50. un 51.pantu šādā redakcijā:

"50.pants. Finanšu darījumu uzskaite

(1) Lai atspoguļotu informāciju par veiktajiem valsts vai pašvaldību līdzekļu pārskaitījumiem, kurus valsts iestādes piešķir tieši valsts vai pašvaldību kontrolē esošām komercsabiedrībām vai ar valsts vai pašvaldību kontrolē esošu komercsabiedrību vai finanšu iestāžu starpniecību, un šo līdzekļu izlietojumu, komercsabiedrības grāmatvedībā nodrošina atsevišķu uzskaiti. Atsevišķā uzskaite nodrošina iespēju identificēt ar dažādām darbībām (no vienas puses – produkti vai pakalpojumi, attiecībā uz kuriem komercsabiedrībai piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības vai komercsabiedrībai uzticēti sabiedriskas nozīmes pakalpojumi, no otras puses – citi komercsabiedrības ražotie produkti vai sniegtie pakalpojumi) saistītās izmaksas un ieņēmumus, kā arī metodes, pēc kādām izmaksas un ieņēmumi tiek piešķirti vai sadalīti dažādām darbībām.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, kā arī informāciju par komercsabiedrību finanšu un organizatorisko struktūru komercsabiedrība glabā 10 gadus pēc pēdējā valsts vai pašvaldības veiktā līdzekļu pārskaitījuma.

(3) Komercsabiedrība katru gadu ne vēlāk kā līdz 15.augustam iesniedz Finanšu ministrijā informāciju par valsts un pašvaldību līdzekļu izlietojumu. Finanšu ministrija ir tiesīga pieprasīt no komercsabiedrības nepieciešamo papildu informāciju.

(4) Finanšu ministrija katru gadu līdz 1.septembrim informāciju par valsts un pašvaldību līdzekļu izlietojumu ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību nosūta papīra formātā un elektroniski Eiropas Komisijai.

(5) Šā panta pirmajā daļā noteiktā atsevišķā grāmatvedības uzskaite īpaši attiecas uz šādiem valsts iestāžu un valsts un pašvaldību komercsabiedrību finansiālo attiecību aspektiem:

1) saimnieciskās darbības zaudējumu kompensēšana;

2) kapitāla nodrošinājums;

3) neatmaksājamie finansiālie piešķīrumi vai aizdevumi ar preferenciāliem nosacījumiem;

4) finansiālu priekšrocību piešķiršana par atteikšanos no peļņas vai parādu piedziņas;

5) atteikšanās no izmantoto valsts līdzekļu parastās atdeves;

6) kompensācijas par valsts iestāžu uzliktu finansiālu apgrūtinājumu.

51.pants. Prasības rūpniecības nozares komercsabiedrībām

(1) Rūpniecības nozares komercsabiedrība ir komercsabiedrība, kuras galvenā darbības joma ir rūpniecība, kas veido vismaz 50 procentu no gada kopējā apgrozījuma. Šādas komercsabiedrības darbība iekļaujama saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā (NACE 1.redakcija)
D sadaļā – Apstrādes rūpniecība (apakšsadaļas no DA līdz DN ieskaitot).

(2) Valsts vai pašvaldības kontrolē esoša rūpniecības nozares komercsabiedrība, kuras neto apgrozījums iepriekšējā pārskata gadā pārsniedzis 250 miljonu eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto iepriekšējā gada vidējo valūtas maiņas kursu, katru gadu līdz 15.augustam iesniedz Finanšu ministrijā:

1) gada pārskatu;

2) akcionāru vai dalībnieku sapulču protokolus;

3) informāciju par piešķirtajām subsīdijām, kredītiem un galvojumiem, ietverot to piešķiršanas nosacījumus;

4) informāciju par piešķirtajiem pamatkapitāla vai kvazikapitāla līdzekļiem, kas pielīdzināmi pašu kapitālam, ar to saprotot valsts vai pašvaldību ieguldījumu valsts vai pašvaldību komercsabiedrību pamatkapitālā, kā arī līdzekļus, kurus saņem vai piešķir ar valsts koncernu v ai citu valsts vai pašvaldību komercsabiedrību (arī finanšu iestāžu) starpniecību neatkarīgi no tā, vai tā ir iekšēja līdzekļu piešķiršana koncernā vai piešķiršana no ārpuses, norādot, kādās attiecībās ir finansējuma piešķīrējs un saņēmējs. Informācijā norāda piešķiršanas nosacījumus (parastās akcijas, priekšrocības akcijas, akcijas ar atliktu dividenžu izmaksu vai konvertējamas akcijas, procentu likmes, līdz ar akcijām piešķirtas dividenžu vai konvertēšanas tiesības);

5) informāciju par citiem valsts intervences veidiem, tai skaitā valsts vai pašvaldības kontrolē esošām komercsabiedrībām piemērotiem atbrīvojumiem no tiesību aktos noteikto maksājumu veikšanas, kā arī kredītu, dotāciju, uzņēmumu ienākuma nodokļu un citu līdzīgu maksājumu veikšanas.

(3) Finanšu ministrija katru gadu līdz 1.septembrim šā panta pirmajā daļā minēto informāciju ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību nosūta papīra formātā un elektroniski Eiropas Komisijai.

(4) Šā panta otrajā daļā minēto informāciju sniedz par katru:

1) valsts vai pašvaldību kontrolē esošu komercsabiedrību atsevišķi, tai skaitā arī citās dalībvalstīs reģistrētām komercsabiedrībām, norādot informāciju par valsts vai pašvaldību kontrolē esošu komercsabiedrību iekšējiem vai savstarpējiem darījumiem, kā arī tiešiem darījumiem starp valsts vai pašvaldību kontrolē esošām komercsabiedrībām un valsts vai pašvaldību institūcijām;

2) valsts vai pašvaldību koncernu, kurā ietilpst vairākas valsts vai pašvaldību kontrolē esošas komercsabiedrības, ja šo koncernu konsolidētais apgrozījums ļauj to klasificēt kā rūpniecības nozares komercsabiedrību.

(5) Valsts vai pašvaldību kontrolē esoši koncerni, kuros apvienotas vairākas juridiski patstāvīgas komercsabiedrības, iesniedz konsolidētos ziņojumus, kuros norāda informāciju par saimniecisko darbību komercsabiedrību grupā, kas darbojas vienā un tajā pašā nozarē vai cieši saistītās nozarēs. Konsolidētus ziņojumus neiesniedz valsts vai pašvaldību koncerni, kas ir finansiāli saistīti, taču darbojas dažādās nozarēs."

21. Izslēgt pārejas noteikumu 8.punktu.

22. Izslēgt sadaļu "Informatīva atsauce uz Padomes un Komisijas regulām".

23. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no šādām direktīvām:

1) Komisijas 1980.gada 25.jūnija Direktīvas 80/723/EEK par publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību, kā arī finansiālo pārskatāmību dažos uzņēmumos;

2) Komisijas 1993.gada 30.septembra Direktīvas 93/84/EEK, ar kuru tiek izdarīti grozījumi Komisijas 1980.gada 25.jūnija Direktīvā 80/723/EEK par publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību, kā arī finansiālo pārskatāmību dažos uzņēmumos;

3) Komisijas 2000.gada 26.jūlija Direktīvas 2000/52/EK, ar kuru tiek izdarīti grozījumi Komisijas 1980.gada 25.jūnija Direktīvā 80/723/EEK par publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību, kā arī finansiālo pārskatāmību dažos uzņēmumos;

4) Komisijas 2005.gada 28.novembra Direktīvas 2005/81/EK, ar kuru tiek izdarīti grozījumi Komisijas 1980.gada 25.jūnija Direktīvā 80/723/EEK par publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību, kā arī finansiālo pārskatāmību dažos uzņēmumos."

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

LIKUMPROJEKTA

Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums			Komercdarbības atbalsta kontroles likums ir spēkā no 2003.gada 1.janvāra. Pēdējo gadu laikā Eiropas Komisija pieņēmusi vairākus būtiskus normatīvos aktus sabiedrisko pakalpojumu atbalsta, finansiālās grūtībās nonākušu komercsabiedrību atbalsta, reģionālā atbalsta, finanšu caurskatāmības jomās, kā arī sākot ar 2006.gada 1.janvāri ieviesta individuālo atbalsta projektu un atbalsta programmu elektroniskā pieteikšana Eiropas Komisijai. Tāpēc nepieciešams izdarīt grozījumus Komercdarbības atbalsta likumā, lai tas atbilstu Eiropas Savienībā spēkā esošajai tiesiskajai kārtībai komercdarbības atbalsta jomā.
2. Normatīvā akta projekta būtība			1. 2005.gada 28.novembrī Eiropas Komisija pieņēma trīs jaunus dokumentus, kas kopā ar 2004.gada 24.jūlijā Eiropas tiesas spriedumu Altmark lietā veido jaunu normatīvo regulējumu valsts atbalsta piešķiršanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. Komercdarbības atbalsta likumā, kas ir spēkā kopš 2003.gada 1.janvāra, atbalsts sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem nebija atsevišķi reglamentēts, jo uz to līdz šim attiecās vispārējie komercdarbības atbalsta noteikumi, kas izriet no Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, īpaši 86.panta noteikumiem. Komercdarbības atbalsta kontroles likums, tādējādi, tiks papildināts ar jaunām normām, kas nosaka tiesisko kārtību atbalsta sniegšanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. 2. 2004.gadā Eiropas Komisija pieņēma jaunas Vadlīnijas Par komercdarbības atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai, kas stājās spēkā ar 2004.gada 10.oktobri. Likumprojektā iestrādātas normas, kas ietver Vadlīniju jaunievedumus, proti: - diferencētu līdzfinansējuma apjomu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, atkarībā no to lieluma – jo mazāka komercsabiedrība – jo nelielāka ir finansējuma daļa, kas tai obligāti ir jāiegulda pārstrukturizācijā, saņemot atbalstu no valsts; 3. 2005.gada 21.decembrī Eiropas Komisija pieņēma „Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2007.-2013.gadam”. Reģionālā atbalsta mērķis ir veicināt dalībvalstu un visas Eiropas Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Reģionālais atbalsts ir pieļaujams, lai attīstītu mazāk labvēlīgos reģionus, atbalstot sākotnējās investīcijas un jaunu darba vietu radīšanu sākotnējo investīciju projekta ietvaros, kā arī sniedzot atbalstu jaunizveidotiem uzņēmumiem. Reģionālā atbalsta mērķis ir attīstīt un modernizēt uzņēmumu, kas izvietoti šādos reģionos, darbību, kā arī veicināt jaunu uzņēmumu izveidošanu šajos reģionos. Jaunās vadlīnijas ievieš korekcijas atbalsta intensitātēs, paredz īpašus noteikumus atbalsta sniegšanai jaunizveidotām mazām komercsabiedrībām (kas iepriekšējās vadlīnijās nebija paredzēts), kā arī ievieš jaunu kārtību atbalsta diferencēšanai atkarībā no tā vai atbalsta saņēmējs ir liela vai maza vai vidēja komercsabiedrība. Likumprojektā iestrādātas jauno vadlīniju normas. 4. Likumprojektā iestrādātas normas, kas ievieš 2005.gada 28.novembra Komisijas Direktīvas 2005/81/EK ar ko groza Direktīvu 80/723/EEK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību, kā arī finansiālo pārskatāmību dažos uzņēmumos noteikumus. 5. Tiks precizēta likuma II nodaļa atbilstoši 2004.gada Regulai Nr.794, kuras 3.panta ceturtajā daļā noteikts, ka sākot ar 2006.gada 1.janvāri dalībvalstīm atbalsta projektu un programmu pieteikumi jāsniedz Eiropas Komisijai tikai elektroniski.
3. Cita informācija			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi				Makroekonomiskā vide varētu tikt ietekmēta, īstenojot individuālos atbalsta projektus un atbalsta programmas, kas izstrādātas saskaņā ar attiecīgajām tiesību normām. Individuālo atbalsta projektu un atbalsta programmu izstrādāšana ir konkrēto nozaru ministriju, asociāciju u.c. institūciju kompetencē.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu				Likumprojektam nebūs tiešas ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi. Netieši uzņēmējdarbības vidi varētu ietekmēt, īstenojot individuālos atbalsta projektus un atbalsta programmas, jo sevišķi, ja atbalsta saņēmēji būs mazās un vidējās komercsabiedrības, kā arī jaunizveidotas mazas komercsabiedrības, kurām jaunās tiesību normas paredz iespējas saņemt papildu atbalstu un veikt aktivitātes, ko tās citādi neveiktu. Administratīvo procedūru vienkāršošanu sekmēs ar 2006.gada 1.janvāri spēkā esošā atbalsta projektu un programmu elektroniskā pieteikšana.
3. Sociālo seku izvērtējums				Likumprojektam nebūs tiešas ietekmes uz sociālo sfēru. Netieši to varētu ietekmēt, īstenojot individuālos atbalsta projektus un atbalsta programmas nodarbinātības veicināšanai, kas izstrādātas saskaņā ar attiecīgajām tiesību normām.
4. Ietekme uz vidi				Likumprojektam nebūs tiešas ietekmes uz vidi. Netieši to varētu ietekmēt, īstenojot individuālos atbalsta projektus un atbalsta programmas vides aizsardzības jomā, kas izstrādātas saskaņā ar attiecīgajām tiesību normām.
5. Cita informācija				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. latu)
Rādītāji		Kārtējais gads			Nākamie trīs gadi					Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1		2			3		4		5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija		Likumprojektam nebūs tiešas ietekmes ne uz valsts, ne pašvaldību budžetu. Netieši to varētu ietekmēt, īstenojot individuālos atbalsta projektus un atbalsta programmas.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt				1) Pamatojoties uz likumprojekta 7.pantā (ar kuru groza Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 12.pantu) doto deleģējumi tiks pār-izdoti Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumi Nr.473 „Kārtība, kādā Eiropas Komisijā elektroniski iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu pieteikumus un kādā piešķir un anulē atbalsta pieteikumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības”. 2) Pamatojoties uz likumprojekta 10.pantā (Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 20.^1panta otrā daļa) doto deleģējumi Finanšu ministrijā sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām (Vides ministriju, Ekonomikas ministriju, Latvijas pašvaldību savienību, u.c.) izstrādās Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā Finanšu ministrijā iesniedzami ikgadējie ziņojumi par atlīdzības maksājumiem par sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.
2. Cita informācija				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību				Likumprojekts ievieš Eiropas Savienībā spēkā esošās atbalsta kontroles pamatprincipus, kas izriet no Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām				Likumprojekts šo jomu skar netieši.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem				Likumprojekts šo jomu skar netieši.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija				Likumprojekts ietver šādu EK tiesību aktu un citu atbalsta kontroles jomas dokumentu nosacījumus: - Komisijas 2005.gada 28.novembra Direktīva 2005/81/EK ar ko groza Direktīvu 80/723/EEK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību, kā arī finansiālo pārskatāmību dažos uzņēmumos. OJ L 312 , 29.11.2005, 47 – 48lpp.; - Direktīva 80/723/EEK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību, kā arī finansiālo pārskatāmību dažos uzņēmumos. OJ L 195, 29.07.1980, 35-37lpp. - Komisijas 2005. gada 28. novembra Lēmums par EK Līguma 86. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. OJ L 312 , 29.11.2005, 67 –73 lpp.; - Kopienas Nostādnes valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. OJ C 297, 29.11.2005, 4-7lpp.; - Kopienas Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai. OJ C 244, 01.10.2004, 2-17lpp.; - Eiropas tiesas 2003.gada 24.jūlija spriedums C 280/00 Altmark lietā; - Valstu reģionālā atbalsta Pamatnostādnes 2007. -2013.gadam. OJ C 54, 04.03.2006, 13-45lpp.; - Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, kura nosaka sīki izstrādātas normas EK Līguma 93. panta piemērošanai.; OJ C 237, 27.09.2005, 3.lpp.; Likumprojekts pilnībā ievieš iepriekš minēto Eiropas Kopienas tiesību normu pamatprincipus.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.					Atbilstības pakāpe		Komentāri
1.pants						Pilnībā atbilst		Precizēta terminoloģija atbilstoši terminoloģijai, kas latviešu tulkojumā lietota Padomes 1999.gada 22.marta regulā (EK) Nr.659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai, un Komisijas 2004.gada 21.aprīļa regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai, 3.pantā
2.pants	Komisijas 2000.gada 26.jūlija direktīvas Nr. 2000/52/EC 2.pants
2., 5., 6., 7., 14. un 19. pants						Pilnībā atbilst		Pantā iekļauta atsauce uz 2004.gada 25.februāra Regulu Nr. 363/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 68/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam un 2004.gada 25.februāra Regulu Nr.364/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 70/2001, iekļaujot tās darbības jomā atbalstu pētniecībai un attīstībai
5.pants						Pilnībā atbilst		6.pantā iestrādāti 2003.gada 24.jūlija Eiropas tiesas sprieduma C 280/00 Altmark lietā definētie nosacījumi, kurus ievērojot atlīdzība par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu.`
7. - 9. pants						Pilnībā atbilst		Pantā iestrādātas prasības, kas izriet no Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, kura nosaka sīki izstrādātas normas EK Līguma 93. panta piemērošanai, 3.panta
10. pants	15. un 16. pantā ietvertas jaunās Eiropas Savienības tiesību normas sabiedrisko pakalpojumu atbalsta jomā. - Kopienas Nostādnes valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu 12., u.c. panti; - Komisijas 2005. gada 28. novembra Lēmums par EK Līguma 86. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi 1. - 5., 8., u.c. panti					Pilnībā atbilst		.
11.pants	Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādņu 2007. -2013.gadam 38.- 40.pants.					Pilnībā atbilst
12.pants	Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādņu 2007. -2013.gadam 34.-35., 53. - 56.pants.					Pilnībā atbilst
13. pants	Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādņu 2007. -2013.gadam 78.pants.					Pilnībā atbilst
15. pants	Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādņu 2007. -2013.gadam 84. – 89.pants.					Pilnībā atbilst
16.pants	Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādņu 2007. -2013.gadam 49.pants.					Pilnībā atbilst
17.pants	Kopienas Pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai 73.pants.					Pilnībā atbilst
18.pants	Kopienas Pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai 31.-42.pants, 73.pants.					Pilnībā atbilst
20.pants	Direktīvas 80/723/EEK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību, kā arī finansiālo pārskatāmību dažos uzņēmumos 1., 3., 5. pants..					Pilnībā atbilst
21.pants	Direktīvas 80/723/EEK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību, kā arī finansiālo pārskatāmību dažos uzņēmumos 5.a pants 2. – 3.punkts.					Pilnībā atbilst
5. Cita informācija
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas				Šādas konsultācijas nav nepieciešamas. Normatīvā akta projekts pārņem tās normas un principus, kas obligāti jāņem vērā komercsabiedrībām, saņemot atbalstu, kā arī atbalsta sniedzējiem šādu atbalstu piešķirot.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem				Šādas konsultācijas nav nepieciešamas. .
5. Cita informācija				Nav
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas				Likuma izpildi nodrošinās Finanšu ministrija.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu				Sabiedrība tiks informēta ar masu informācijas līdzekļu starpniecību un oficiāli publicējot „Latvijas Vēstnesī”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.				Tiesiskajās attiecībās, kas izriet no Komercdarbības atbalsta kontroles likuma un likumprojekta „Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā”, nav piemērojams vispārējais administratīvais process, bet gan Kopienas dibināšanas līguma normas un tam pakārtotās Eiropas Kopienu tiesību normas (regulas vai svarīgi juridiski paziņojumi). Komercdarbības atbalsta kontroles jomā ir iespējami trīs dažādi indivīda tiesību aizstāvības veidi: 1) Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 88. panta trešā daļa, kas ir tieši piemērojama, nosaka, ka Eiropas Komisijā laikus ir jāpiesaka visi plāni piešķirt vai mainīt valsts atbalstu. Ja Latvija neizpilda šo nosacījumu un ievieš atbalsta pasākumu bez iepriekšējas pieteikšanas Eiropas Komisijā, indivīds (visbiežāk komersants), kuru minētais atbalsts ietekmē, var aizstāvēt savas tiesības nacionālajā tiesā, prasot kaitējuma atlīdzināšanu par zaudējumu, kas tam nodarīts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 88.panta trešās daļas prasību pārkāpuma rezultātā. Tiesvedība nacionālajā tiesā notiek saskaņā ar nacionālajām tiesību normām. Ja piemērojot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87.panta pirmo daļu, kas definē valsts atbalstu, nacionālajai tiesai nepieciešami papildu Eiropas Kopienas tiesību skaidrojumi, tā prejudiciālus jautājumus var nodot Kopienas tiesai saskaņā ar EK dibināšanas līguma 177.pantu. 2) Ja Latvija ieviestu atbalsta pasākumu bez iepriekšējas pieteikšanas Eiropas Komisijā, indivīds (visbiežāk komersants), kuru minētais atbalsts ietekmē, var griezties ar sūdzību Eiropas Komisijā, norādot uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 88. panta trešā daļas normu pārkāpumu un indivīda tiesību aizskārumu konkrētā atbalsta rezultātā. Eiropas Komisijai saņemtā sūdzība ir jāizskata, ievērojot Padomes 1999.gada 22.marta regulā (EK) Nr. 659/1999 noteiktās procedūras. 3) Eiropas Komisijas pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt Eiropas Kopienas tiesās. Pamatojoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 230. panta ceturto daļu, jebkura juridiska vai fiziska perona ir tiesīga griezties Eiropas Kopienu Tiesās par lēmumu, kas adresēts šai personai, vai par lēmumu, kas – kaut arī regulas vai lēmuma veidā adresēts citai personai – tomēr šo personu skar tieši un individuāli. Eiropas Komisijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Dalībvalsts (Latvija), kurai lēmums adresēts, pašvaldība, ja atbalsts tiek piešķirts no tās budžeta, atbalsta saņēmējs (individuāla vai nelikumīga atbalsta gadījumā), trešā persona (nelikumīga atbalsta gadījumā vai gadījumā, kad tā sniegusi informāciju Eiropas Komisijai, bet tā nav tikusi ņemta vērā), profesionālās asociācijas (ja asociācija uzstājas kā indivīda pārstāvis, kuru tieši ietekmē Eiropas Komisijas pieņemtais lēmums). Papildus iepriekš minētajam Eiropas Komisija var celt prasību Eiropas Kopienu tieša, ja Latvija neizpildīs, kavēsies izpildīt vai atteiksies izpildīt tās pieņemtu lēmumu par nelikumīga atbalsta atmaksu.
4. Cita informācija				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

2006.05.22. 16.27

2292

M.Grunte- Buka

7083831; marika.grunte@fm.gov.lv

Finanšu ministrs	Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
O.Spurdziņš	I.Krūmane	E.Strazdiņa	M.Radeiko	D.Lagzdiņa