Likumprojekts

Iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija                                                                                                                                           Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Sporta likumā

(reģ.nr.1853;)

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi otrajam lasījumam

(13)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

 

 

 

 

 

Sporta likums

Grozījumi Sporta likumā

 

 

 

Grozījumi Sporta likumā

 

  Izdarīt Sporta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 5.nr.; 2005, 14.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

   Izdarīt Sporta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 5.nr.; 2005, 14.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) sporta bāze — speciāla sportam būvēta vai piemērota būve vai tās daļa, kā arī vide (laukumi, celiņi sporta nodarbībām, veselības takas u.tml.);

2) sporta darbinieks — fiziskā persona, kas darbojas sporta jomā, veicot izglītojošo, tiesneša, metodisko, organizatorisko vai cita veida darbu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. 1.pantā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

 

 

 

 

3) sporta federācija — sporta sabiedriskā organizācija vai sporta sabiedrisko organizāciju apvienība, kas vada un koordinē darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī (tajā skaitā sporta savienība, asociācija, biedrība u.tml.);

“3) sporta federācija – sporta biedrība, kas vada un koordinē darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī (tajā skaitā sporta savienība, asociācija, u.tml.);”;

1

Juridiskais birojs

Ierosinām likuma 1.pantā:

- izslēgt 3.punktu likumprojektā paredzētajā  redakcijā un vienlaikus apsvērt iespēju (ja tas nepieciešams) precizēt likuma 10. panta redakciju atbilstoši Biedrību un  nodibinājuma likuma prasībām.

 

Atbalstīts

 

 

&n bsp;

 

(Skat. arī komisijas priekšlikumu Nr.12)

 

4) sporta izglītības iestāde — valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir sporta izglītības programmu īstenošana, vai komersants, kuram sporta izglītības programmu īstenošana ir viens no komercdarbības veidiem;

 

aizstāt 4.punktā vārdus “kuras uzdevums ir” ar vārdiem “kuras uzdevumos ietilpst”;

2

Juridiskais birojs

Ierosinām likuma 1.pantā:

- izslēgt vārdus “aizstāt 4.punktā vārdus “kuras uzdevums ir” ar vārdiem “kuras uzdevumos ietilpst””;

Atbalstīts

 

5) sporta izglītības programma — profesionālās ievirzes sporta izglītības programma vai interešu izglītības programma, kurā ietverts noteikts sporta izglītības saturs;

6) sporta sacensības — pasākums labāko sportistu vai komandu noteikšanai, kurš noris atbilstoši normatīvo aktu prasībām, sporta federāciju apstiprinātajiem sacensību norises noteikumiem un sacensību organizētāju apstiprinātajiem nolikumiem;

7) sporta speciālists — sporta darbinieks, kas ieguvis diplomu sporta izglītībā un attiecīgu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu vai diplomu sporta izglītībā, vai attiecīgu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu;

8) sporta treniņš (nodarbība) — process prasmju, iemaņu un spēju iegūšanai, saglabāšanai un pilnveidošanai sportā;

9) sportists — fiziskā persona, kas nodarbojas ar sportu un piedalās sporta sacensībās;

10) sports — visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskās un garīgās veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī panākumu gūšanai sporta sacensībās.

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11) kompleksās sacensības – sporta sacensības vairākos sporta veidos vienlaikus.”.

3

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā paredzēto likuma 1.panta 11.punktu.

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.pants. Sports izglītības iestādēs

(1) Sports izglītības iestādēs izglītojamiem nodrošina ar kustībām saistītu zināšanu, iemaņu un prasmju apguvi.

 

 

2. Izteikt 4.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Sports izglītības iestādēs attīsta un izkopj fizisku un garīgu spēju kopumu izglītojamo veselībai, veido izpratni par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un sporta sacensībām.”.

4
Juridiskais birojs

Likuma 4.panta pirmo daļu ierosinām izteikt šādā redakcijā:

“(1) Sports izglītības iestādēs nodrošina izglītojamiem fizisku un garīgu spēju izkopšanu un attīstību, veido izpratni par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un sporta sacensību.”.

 

Atbalstīts

 

redakcionāli precizēts

 

 

 

1. Izteikt 4.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Sports izglītības iestādēs nodrošina izglītojamiem fizisko un garīgo spēju izkopšanu un attīstību, veido izpratni par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un sporta sacensību.”

(2) Izglītības iestādēs izglītojamiem ar speciālām vajadzībām nodrošināma iespēja iesaistīties sporta nodarbībās atbilstoši viņu speciālajām vajadzībām.

(3) Pirmsskolas izglītības programmās tiek iekļautas sporta nodarbības.

(4) Izglītības iestādes dibinātājs nodrošina sporta bāzes un aprīkojuma pieejamību izglītojamiem.

(5) Izglītības iestāde veicina sporta nodarbību organizēšanu pēc obligātā mācību procesa beigām un ar savu sporta bāzi un aprīkojumu pirmām kārtām nodrošina savas iestādes izglītojamo ārpusstundu sporta nodarbības un tikai pēc tam citu personu sporta nodarbības.

(6) Ar izglītības un zinātnes ministra rīkojumu var apstiprināt vispārējo izglītības iestāžu specializāciju vienā vai vairākos sporta veidos.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

 

 

 

 

2. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

5.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence sporta jomā

Izglītības un zinātnes ministrija:

1) īsteno vienotu valsts politiku sporta jomā un sporta attīstības stratēģiju;

2) izstrādā normatīvo aktu projektus sporta jomā;

3) popularizē sportu un veselīgu dzīvesveidu, kā arī lietderīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas;

4) nodrošina organizatoriskās sistēmas izveidi darbam ar talantīgiem jaunajiem sportistiem;

5) koordinē sporta speciālistu un citu sporta darbinieku tālākizglītības programmas;

6) nodrošina Eiropas Padomes 1989.gada 16.novembra Antidopinga konvencijas nr.135 (turpmāk — Antidopinga konvencija) īstenošanu;

7) nodrošina valsts pārstāvību starptautiskajās sporta organizācijās;

8) koordinē un veicina zinātnes pētījumus sporta jomā;

9) apkopo un analizē sporta statistiku, informāciju par sportu un sporta vēsturi, kā arī atbalsta sporta muzeju darbību un attīstību;

10) nodrošina sporta federāciju atzīšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

11) apstiprina Sporta speciālistu sertifikācijas komisijas sastāvu un nolikumu.

“5.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence sporta jomā

 

(1) Izglītības un zinātnes ministrija ir vadošā (augstākā) valsts pārvaldes iestāde sporta nozarē.

 

 

 

(2) Izglītības un zinātnes ministrija:

1) izstrādā sporta politiku, kā arī organizē un koordinē sporta politikas īstenošanu;

2) izstrādā normatīvo aktu projektus sporta jomā;

3) īsteno mērķtiecīgu starptautisko sadarbību sporta jomā un nodrošina Latvijas pārstāvniecību starptautiskajās sporta organizācijās;

 4) veic citus normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus.”.

5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7

 

 
Juridiskais birojs

Ierosinām likuma 5.pantā (likumprojekta 3.pants):

- izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Izglītības un zinātnes ministrija pilda valsts pārvaldes funkcijas sporta nozarē.”

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām likuma 5.pantā (likumprojekta 3.pants):

- otrās daļas 1.punktu izteikt šādi:

“1) īsteno vienotu valsts politiku sporta jomā;”

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 3.pantu kā 2.pantu un tajā paredzēto likuma 5.pantu papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Sporta federāciju atzīšanu veic Sporta pārvalde, kas ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās  pārvaldes iestāde.”

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

redakcionāli precizēts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 “5.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence sporta jomā

(1) Izglītības un zinātnes ministrija pilda valsts pārvaldes funkcijas sporta nozarē.

 

 

 

(2) Izglītības un zinātnes ministrija sporta jomā:

1) īsteno vienotu valsts politiku;

2) izstrādā normatīvo aktu projektus;

3) īsteno mērķtiecīgu starptautisko sadarbību un nodrošina Latvijas pārstāvniecību starptautiskajās sporta organizācijās;

         4) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus.

(3) Sporta federāciju atzīšanu veic Sporta pārvalde, kas ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās  pārvaldes iestāde.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. Papildināt likumu ar 5.1 pantu šādā redakcijā:

 “5.1pants. Sporta pārvaldes kompetence sporta jomā

(1) Sporta pārvalde ir izglītības un zinātnes ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kura piedalās sporta politikas īstenošanā.

 

 

 

8

Juridiskais birojs

        Izslēgt likumprojekta 4.pantu.      Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu tiešās pārvaldes iestādes kompetence tiek noteikta tās nolikumā. Tādēļ pantā paredzētās Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās tiešās pārvaldes iestādes – sporta pārvaldes funkcijas ietvert likumprojekta 3.pantā (kā Izglītības un zinātnes ministrijas funkcijas).

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(2) Sporta pārvalde:

1) atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtai apropriācijai administrē sportam piešķirtos valsts budžeta līdzekļus;

 

 

 

 

 

2) veic sporta federāciju atzīšanu normatīvajos aktos par sporta federāciju atzīšanu noteiktajā kārtībā, kā arī kontrolē atzīto sporta federāciju darbību sporta jomā;

 

 

 

 

 

3) nodrošina metodisko vadību un kontroli darbam ar talantīgajiem jaunajiem sportistiem;

 

 

 

 

 

4) veic sporta speciālistu un sporta izglītības iestāžu darba uzraudzību;

 

 

 

 

 

5) veic citus normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus.”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.pants. Citu nozaru ministriju kompetence sporta jomā

(1) Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:

1) atbalsta Latvijas Paralimpisko komiteju un tās izstrādātās programmas, kā arī veicina sportistu invalīdu aprūpes programmu īstenošanu;

2) izstrādā programmu izcilu Latvijas sporta veterānu atbalstam un nodrošina minētās programmas īstenošanu, ņemot vērā Latvijas Nacionālās sporta padomes atzinumu.

(2) Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:

1) nodrošina Iekšlietu ministrijas un tās iestāžu darbinieku vispārējo un speciālo profesionālo fizisko sagatavotību;

2) atbalsta valsts labāko sportistu — Iekšlietu ministrijas un tās iestāžu darbinieku — treniņu un sacensību iespējas;

3) atbalsta atsevišķus sporta veidus Iekšlietu ministrijas iestādēs pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes ieteikuma.

(3) Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:

1) izstrādā programmas jauniešu fiziskās sagatavotības uzlabošanai;

2) nodrošina karavīru vispārējo un speciālo profesionālo fizisko sagatavotību;

3) atbalsta valsts labāko sportistu — karavīru — treniņu un sacensību iespējas;

4) atbalsta atsevišķus sporta veidus Aizsardzības ministrijas iestādēs pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes ieteikuma.

(4) Tieslietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā sporta programmas un nodrošina to īstenošanu ieslodzījuma vietās.

 

 

 

 

 

(5) Veselības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:

1) nodrošina ar iedzīvotāju (īpaši bērnu un pusaudžu) fizisko attīstību un fizisko sagatavotību saistīto datu apkopošanu un analīzi;

2) organizē sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

 

 

 

 

 

 

3) īsteno Antidopinga konvencijas noteikumu ieviešanai nepieciešamos pasākumus;

5. Izteikt 6.panta piektās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) īsteno 2005.gada 19.oktobra Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā un Eiropas Padomes 1989.gada 16.novembra Antidopinga konvencijas Nr.135 (turpmāk – antidopinga konvencijas) noteikumu ieviešanai nepieciešamos pasākumus;”.

 

 

redakcionāli precizēts

3. Izteikt 6.panta piektās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) īsteno 2005.gada 19.oktobra Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā un Eiropas Padomes 1989.gada 16.novembra Antidopinga konv encijas Nr.135 (turpmāk – antidopinga konvencijas) noteikumu ieviešanai nepieciešamos pasākumus;”.

4) organizē dopinga kontroli Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

5) izstrādā sporta medicīnas programmas un koordinē sporta medicīnas jautājumus valstī.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.pants. Pašvaldību kompetence sporta jomā

(1) Pašvaldības, veicinot veselīgu dzīvesveidu un sporta attīstību savā administratīvajā teritorijā, ir tiesīgas:

1) noteikt par sportu atbildīgo darbinieku vai institūciju;

 

 

 

 

 

 

2) būvēt un uzturēt sporta bāzes;

 

 

6. 7.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) būvēt un uzturēt sporta bāzes un nodrošināt tās ar nepieciešamo aprīkojumu;”;

 

 

redakcionāli precizēts

4. 7.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) būvēt un uzturēt sporta bāzes un nodrošināt tās ar nepieciešamo aprīkojumu;”;

3) sekmēt sporta organizāciju, tajā skaitā sporta klubu, veidošanos un darbību;

4) atbalstīt sporta speciālistu un citu sporta darbinieku tālākizglītību.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt pirmo daļu ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5) finansēt sporta sacensības;

6) finansēt licencētas sporta izglītības programmas to administratīvajā teritorijā esošajās akreditētajās sporta izglītības iestādēs un sporta klubos.”;

 

 

 

 

papildināt pirmo daļu ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5) finansēt sporta sacensības;

6) finansēt licencētas sporta izglītības programmas to administratīvajā teritorijā esošajās akreditētajās sporta izglītības iestādēs un sporta klubos.”;

 

(2) Pašvaldības finansē sporta izglītības programmas to pārziņā esošajās sporta izglītības iestādēs.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 “(2) Pašvaldības finansē licencētas sporta izglītības programmas to padotībā esošajās akreditētajās sporta izglītības iestādēs.”.

 

 

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 “(2) Pašvaldības finansē licencētas sporta izglītības programmas to padotībā esošajās akreditētajās sporta izglītības iestādēs.”

 

 

 

 

 

 

8.pants. Darba devēju kompetence

(1) Darba devēji atbalsta darbinieku nodarbošanos ar sportu.

 

 

 

 

 

(2) Darba devēji ir tiesīgi organizēt darbiniekiem sporta sacensības un nodrošināt viņiem dalību sporta federāciju un citu juridisko un fizisko personu rīkota jās sacensībās.

7. Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Darba devēji ir tiesīgi organizēt darbiniekiem sporta sacensības, kā arī nodrošināt darbiniekiem dalību citu personu organizētajās sacensībās.”.

 

 

 

redakcionāli precizēts

5. Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Darba devēji ir tiesīgi organizēt darbiniekiem sporta sacensības, kā arī nodrošināt viņiem dalību citu personu organizētajās sacensībās.”

 

 

 

 

 

 

9.pants. Latvijas Nacionālā sporta padome

(1) Latvijas Nacionālā sporta padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz sportu. Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8. 9.pantā:

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

 

 

redakcionāli precizēts

6. 9.pantā:

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

(2) Latvijas Nacionālo sporta padomi un tās priekšsēdētāju apstiprina Ministru kabinets. Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā ir aizsardzības ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, veselības ministrs, Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes vadītājs, Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents, Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents, Latvijas Pašvaldību sporta padomes priekšsēdētājs un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors. Ministru kabinets Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā var iekļaut arī citus locekļus, bet ne vairāk kā trīs Ministru kabineta locekļus un trīs sporta federāciju vadītājus, ievērojot, ka papildus iekļauto Ministru kabineta locekļu skaitam un sporta federāciju vadītāju skaitam jābūt vienādam.

 

“Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā ir aizsardzības ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, veselības ministrs, Sporta pārvaldes vadītājs, biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja” prezidents, biedrības “Latvijas Sporta federāciju padome” prezidents, biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība” priekšsēdis un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors.”;

 

 

 

 

 

9

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Likuma 9.pantā paredzētajā otrās daļās grozījumā aizstāt  vārdus “Sporta pārvaldes vadītājs” ar vārdiem “Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes vadītājs”.

 

 

 

 

 

Atbalstīts

“Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā ir aizsardzības ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, veselības ministrs, Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes vadītājs, biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja” prezidents, biedrības “Latvijas Sporta federāciju padome” prezidents, biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība” priekšsēdis un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors.”;

(3) Latvijas Nacionālā sporta padome:

1) piedalās valsts sporta politikas izstrādē;

2) izstrādā priekšlikumus valsts budžeta līdzekļu sadalei sporta jomā un iesniedz tos Izglītības un zinātnes ministrijai;

3) sniedz Ministru kabinetam priekšlikumus attiecībā uz naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā;

4) sniedz atzinumu par starptautisku sacensību (Olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību) rīkošanu Latvijā;

5) sniedz atzinumu par sporta bāzes atbilstību nacionālās sporta bāzes statusam;

 

 

 

 

 

 

6) izstrādā kritērijus, kādiem jāatbilst sporta federācijai, lai tā iegūtu tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt Latviju starptautiskajās sporta organizācijās;

 

izslēgt trešās daļas 6.punktu.

 

 

 

izslēgt trešās daļas 6.punktu.

7) iesaka Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai sporta veidus, kas atbalstāmi šo ministriju iestādēs;

8) sniedz atzinumu Labklājības ministrijai par izcilu Latvijas sporta veterānu atbalsta programmu.

 

 

 

 

 

(4) Latvijas Nacionālās sporta padomes lēmumi ir pieejami ikvienai ieinteresētai personai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10.pants. Sporta organizācijas

(1) Sporta organizāciju un to apvienību dibināšanas, reģistrēšanas un darbības principus nosaka likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”, Komerclikums un citi normatīvie akti.

(2) Sporta klubs ir juridiskā persona, kas veido sporta organizatoriskās struktūras pamatu. Sporta klubi var apvienoties sporta federācijā.

(3) Sporta federācijai ir tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā, ja tā atbilst Latvijas Nacionālās sporta padomes izstrādātajiem kritērijiem. Minētās tiesības sporta federācijai piešķir vadošā valsts institūcija sporta jomā — Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvalde (turpmāk — Sporta pārvalde) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Vienā sporta veidā vai darbības jomā var atzīt tikai vienu sporta federāciju. Sporta federācija var pārstāvēt vairākus sporta veidus vai darbības jomas.

(4) Sporta pārvaldes atzītās sporta federācijas ir tiesīgas savā nosaukumā lietot vārdu “Latvija”.

(5) Sporta pārvaldes atzīto sporta federāciju darbību valstī koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno sporta organizāciju apvienība — Latvijas Sporta federāciju padome.

(6) Latvijā atzīto sporta federāciju darbību Starptautiskās olimpiskās komitejas apstiprinātajos olimpiskajos sporta veidos koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija — Latvijas Olimpiskā komiteja.

(7) Latvijā atzīto invalīdu sporta federāciju darbību Starptautiskajā paraolimpiskajā komitejā pārstāvētajos sporta veidos koordinē, invalīdu sporta intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija — Latvijas Paralimpiskā komiteja.

(8) Pilsētu un rajonu pašvaldību sadarbību sporta jomā koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija — Latvijas Pašvaldību sporta padome.

 

9. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

   “10.pants. Sporta organizācijas

 (1) Sporta organizāciju dibināšanas, reģistrēšanas un darbības principus nosaka Biedrību un nodibinājumu likums, Komerclikums un citi normatīvie akti.

(2) Sporta klubs ir juridiskā persona, kas veido sporta organizatoriskās struktūras pamatu. Sporta klubi var apvienoties sporta federācijā.

(3) Sporta federācijai ir tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā, ja tā ir atzīta Sporta pārvaldē. Kritērijus un kārtību, kādā sporta federācijai piešķir un anulē tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā, nosaka Ministru kabinets.

 

(4) Vienā sporta veidā vai darbības jomā var atzīt tikai vienu sporta federāciju. Sporta federācija var pārstāvēt vairākus sporta veidus vai darbības jomas.

 

(5) Sporta pārvaldes atzīto sporta federāciju darbību valstī koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija – biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome”.

(6) Latvijā atzīto sporta federāciju darbību Starptautiskās Olimpiskās komitejas apstiprinātajos olimpiskajos sporta veidos koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija – biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja”.

(7) Latvijā atzīto invalīdu sporta federāciju darbību Starptautiskajā Paralimpiskajā komitejā pārstāvētajos sporta veidos koordinē, invalīdu sporta intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija – biedrība “Latvijas Paralimpiskā komiteja”.

(8) Latvijas pašvaldību sadarbību sporta jomā koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno biedrība “Latvijas Pašvaldību savienība”.

 

             (9) Valsts labāko sportistu sagatavošanos dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās sporta sacensībās nodrošina specializēta sporta organizācija – sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Olimpiskā vienība”, izmantojot šiem mērķiem paredzētos valsts budžeta un citus finanšu līdzekļus.”.

10

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

ierosinām likuma 10.pantā (likumprojekta 9.pantā):

- pirmajā daļā aizstāt vārdus “Sporta organizāciju” ar vārdiem “Sporta organizāciju (sporta klubu, sporta federāciju,....utml)”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts, iekļauts

komisijas priekšlikumā Nr.12

 

 

 

11

Saeimas deputāts K.Strēlis

10.pantā:

papildināt pantu ar 10) punktu šādā redakcijā:

    “10) Studentu sportu Latvijā koordinē un tā kopīgās  intereses pārstāv  biedrība  “Latvijas Augstskolu sporta savienība” (LASS).”

 

Atbalstīts, iekļauts

komisijas priekšlikumā Nr.12

 

 

 

12

Atbildīgā komisija

        Izteikt likumprojekta 9.pantu kā 7.pantu šādā redakcijā:

   “7. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10. pants. Sporta organizācijas

(1) Sporta organizācijas ir sporta klubi, sporta federācijas un citas šajā likumā minētās institūcijas.

(2) Sporta klubs ir biedrība, kurā apvienojušās fiziskās un juridiskās personas, lai īstenotu savas intereses noteiktā sporta veidā un veicinātu tā attīstību. Sporta klubi var apvienoties sporta federācijā.

(3) Sporta federācija ir biedrība, kura sastāv no sporta klubiem un citām personām, kuru darbība ir saistīta ar noteiktu sporta veidu vai darbības jomu, un kuras mērķis ir vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā, kā arī pārstāvēt šo sporta veidu vai darbības jomu attiecīgajās  starptautiskajās sporta organizācijās. Sporta federācija var pārstāvēt vairākus sporta veidus vai darbības jomas.

(4) Sporta federācijai ir tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā, ja šo federāciju ir atzinusi Sporta pārvalde. Kritērijus un kārtību, kādā sporta federācijai piešķir vai anulē tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā, nosaka Ministru kabinets.

(5) Vienā sporta veidā vai darbības jomā var atzīt tikai vienu sporta federāciju.

(6) Sporta pārvaldes atzīto sporta federāciju darbību valstī koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija — biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome”.

(7) Latvijā atzīto sporta federāciju darbību Starptautiskās Olimpiskās komitejas apstiprinātajos olimpiskajos sporta veidos koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija — biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja”.

(8) Latvijā atzīto invalīdu sporta federāciju darbību Starptautiskajā Paralimpiskajā komitejā pārstāvētajos un citos invalīdu sporta veidos koordinē, invalīdu sporta intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija – biedrība “Latvijas Paralimpiskā komiteja”.

(9) Latvijas pašvaldību sadarbību sporta jomā koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno biedrība “Latvijas Pašvaldību savienība”.

(10) Valsts labāko sportistu sagatavošanos dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās sporta sacensībās nodrošina specializēta sporta organizācija – sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Olimpiskā vienība”.

(11) Studentu sportu Latvijā koordinē un tā kopīgās intereses pārstāv biedrība “Latvijas Augstskolu sporta savienība” (LASS).

        (12) Sporta organizāciju dibināšanas, reģistrēšanas un darbības principus nosaka Biedrību un nodibinājumu likums, Komerclikums un citi normatīvie akti.””

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

7. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10. pants. Sporta organizācijas

(1) Sporta organizācijas ir sporta klubi, sporta federācijas un citas šajā likumā minētās institūcijas.

(2) Sporta klubs ir biedrība, kurā apvienojušās fiziskās un juridiskās personas, lai īstenotu savas intereses noteiktā sporta veidā un veicinātu tā attīstību. Sporta klubi var apvienoties sporta federācijā.

(3) Sporta federācija ir biedrība, kura sastāv no sporta klubiem un citām personām, kuru darbība ir saistīta ar noteiktu sporta veidu vai darbības jomu, un kuras mērķis ir vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā, kā arī pārstāvēt šo sporta veidu vai darbības jomu attiecīgajās  starptautiskajās sporta organizācijās. Sporta federācija var pārstāvēt vairākus sporta veidus vai darbības jomas.

(4) Sporta federācijai ir tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā, ja šo federāciju ir atzinusi Sporta pārvalde. Kritērijus un kārtību, kādā sporta federācijai piešķir vai anulē tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā, nosaka Ministru kabinets.

(5) Vienā sporta veidā vai darbības jomā var atzīt tikai vienu sporta federāciju.

(6) Sporta pārvaldes atzīto sporta federāciju darbību valstī koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija — biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome”.

(7) Latvijā atzīto sporta federāciju darbību Starptautiskās Olimpiskās komitejas apstiprinātajos olimpiskajos sporta veidos koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija — biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja”.

(8) Latvijā atzīto invalīdu sporta federāciju darbību Starptautiskajā Paralimpiskajā komitejā pārstāvētajos un citos invalīdu sporta veidos koordinē, invalīdu sporta intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija – biedrība “Latvijas Paralimpiskā komiteja”.

(9) Latvijas pašvaldību sadarbību sporta jomā koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno biedrība “Latvijas Pašvaldību savienība”.

(10) Valsts labāko sportistu sagatavošanos dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās sporta sacensībās nodrošina specializēta sporta organizācija – sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Olimpiskā vienība”.

(11) Studentu sportu Latvijā koordinē un tā kopīgās intereses pārstāv biedrība “Latvijas Augstskolu sporta savienība” (LASS).

        (12) Sporta organizāciju dibināšanas, reģistrēšanas un darbības principus nosaka Biedrību un nodibinājumu likums, Komerclikums un citi normatīvie akti.”

 

 

 

 

 

 

11.pants. Latvijas Olimpiskā komiteja

(1) Olimpisko kustību valstī vada un koordinē Latvijas Olimpiskā komiteja.

10. 11.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Olimpisko kustību valstī vada un koordinē sporta organizācija – biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja”.”;

 

 

redakcionāli precizēts

8. 11.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Olimpisko kustību valstī vada un koordinē sporta organizācija – biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja”.”;

(2) Latvijas Olimpiskā komiteja, kooperējot valsts, pašvaldību un savus finanšu līdzekļus, īsteno šādas programmas:

1) olimpiskās izglītības programmu;

2) olimpiskās kustības jaunatnes programmu;

3) olimpiskās kustības reģionālās attīstības programmu;

4) sporta veidu attīstības programmu;

aizstāt otrajā daļā vārdus “Latvijas Olimpiskā komiteja” ar vārdiem “Biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja””;

 

 

 

aizstāt otrajā daļā vārdus “Latvijas Olimpiskā komiteja” ar vārdiem “Biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja””;

5) programmu valsts labāko sportistu sagatavošanai un dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās un reģionālajās kompleksajās sacensībās.

izslēgt otrās daļas 5.punktā vārdus “sagatavošanai un”.

 

 

 

izslēgt otrās daļas 5.punktā vārdus “sagatavošanai un”.

 

 

 

 

 

 

13.pants. Finanšu līdzekļi sportam

(1) Valsts budžeta līdzekļus sportam piešķir saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu. Budžeta apakšprogrammas “Augstas klases sasniegumu sports” finansējuma apmērs tiek noteikts ne mazāks kā iepriekšējā budžeta gadā.

 

 

 

 

 

(2) Finanšu līdzekļus sportam veido arī pašvaldību, juridisko un fizisko personu līdzekļi, sporta organizāciju un to apvienību līdzekļi un starptautisko sporta federāciju atskaitījumi.

 

11. 13.pantā:

svītrot otrajā daļā vārdus “un to apvienību”;

13

Juridiskais birojs

Likumprojekta 11.pantā ierosinām aizstāt vārdu “svītrot” ar vārdu “izslēgt” un izslēgt paredzēto panta piekto daļu.

Atbalstīts

 

redakcionāli precizēts

 

9. Izslēgt 13.panta otrajā daļā vārdus “un to apvienību”.

(3) No valsts budžeta pirmām kārtām finansējams jaunatnes sports.

(4) Sporta pārvaldes atzītajām sporta federācijām ir tiesības saņemt finanšu līdzekļus no valsts budžeta

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

 

 

 

 

 

“(5) Valsts budžeta līdzekļu sadales kārtību budžeta programmas “Sports” apakšprogrammās “Sporta būves”, “Nacionālās sporta federācijas”, “Sporta pasākumi” un “Augstas klases sasniegumu sports” nosaka Ministru kabinets.”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15.pants. Sporta sacensību organizēšana

(1) Sporta sacensību organizators var būt juridiskā persona, rīcībspējīga fiziskā persona, kā arī valsts vai pašvaldību iestādes.

12. 15.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “juridiskā persona, rīcībspējīga fiziskā persona” ar vārdu “privātpersona”;

 

 

redakcionāli precizēts

10. 15.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “juridiskā persona, rīcībspējīga fiziskā persona” ar vārdu “privātpersona”;

(2) Par sporta sacensību rīkošanu sporta sacensību organizators iesniedz pieteikumu pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēta sacensību norise.

aizstāt otrajā daļā vārdu “pieteikumu” ar vārdu “iesniegumu”.

 

 

 

aizstāt otrajā daļā vārdu “pieteikumu” ar vārdu “iesniegumu”.

(3) Sporta sacensību organizators sacensību norises vietā un laikā nodrošina sabiedrisko kārtību, medicīniskās palīdzības pieejamību, higiēnas, ugunsdrošības, drošības tehnikas un citu drošības noteikumu un normatīvo aktu ievērošanu un ir atbildīgs par to.

(4) Sportistu, skatītāju un citu sporta sacensību norisē iesaistīto personu pienākums ir ievērot sporta sacensību organizatora norādījumus, vispārīgos sabiedriskās kārtības un drošības noteikumus, kā arī normatīvos aktus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16.pants. Piedalīšanās starptautiskajās sporta sacensībās

Sportisti un komandas starptautiskajās sporta sacensībās nacionālo simboliku izmanto normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot ar attiecīgo sporta federāciju. Nacionālās izlases komandas dalību starptautiskajās sporta sacensībās organizē attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā pārstāvētā Latvijas sporta federācija.

           

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13. 16.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

 

 

redakcionāli precizēts

11. 16.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

 

“(2) Valsts nodrošina valsts izlašu komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”;

       uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

“(2) Valsts nodrošina valsts izlašu komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”;

       uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

 

 

 

 

 

 

17.pants. Olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību organizēšana

Olimpiskās spēles Latvijā organizē Latvijas Olimpiskā komiteja, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensības — sporta federācijas, saskaņojot ar Latvijas Nacionālo sporta padomi. Olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību organizatoru pienākums ir pildīt Starptautiskās olimpiskās komitejas un starptautisko sporta federāciju prasības.

 

 

14. Aizstāt 17.pantā vārdus “Latvijas Olimpiskā komiteja” ar vārdiem “Biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja””.

 

 

redakcionāli precizēts

12. Aizstāt 17.pantā vārdus “Latvijas Olimpiskā komiteja” ar vārdiem “Biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja””.

 

 

 

 

 

 

18.pants. Sportista tiesības un pienākumi

(1) Sportistam ir tiesības piedalīties sporta treniņos un sacensībās.

 

 

 

 

 

(2) Sportista pienākums, piedaloties sporta sacensībās, ir ievērot starptautisko un Latvijas sporta federāciju noteikumus, sporta ētikas un godīgas spēles principus, Antidopinga konvencijas noteikumus, kā arī normatīvos aktus.

15. 18.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “Antidopinga konvencijas” ar vārdiem “antidopinga konvenciju”;

 

 

redakcionāli precizēts

13. 18.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “Antidopinga konvencijas” ar vārdiem “antidopinga konvenciju”;

(3) Sportists ir atbildīgs par savu veselības stāvokli, regulāru veselības pārbaužu veikšanu, savas veselības un dzīvības apdrošināšanu.

 

 

 

 

 

(4) Par nepilngadīgu sportistu veselības aprūpi, regulāru veselības pārbaužu veikšanu, veselības un dzīvības apdrošināšanu ir atbildīgi vecāki (personas, kas realizē vecāku varu) un sporta speciālisti.

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “vecāku varu” ar vārdiem “aizgādības tiesības”.

 

 

 

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “vecāku varu” ar vārdiem “aizgādības tiesības”.

 

 

 

 

 

 

20.pants. Sporta darbinieka un sporta speciālista pienākumi

(1) Sporta darbinieks ievēro starptautisko un Latvijas sporta federāciju noteikumus, sporta ētikas un godīgas spēles principus, Antidopinga konvencijas noteikumus, kā arī normatīvos aktus.

(2) Sporta speciālists vada sporta treniņus (nodarbības) un organizētas sporta aktivitātes, piemērojot cilvēka organismam atbilstošas fiziskās slodzes, racionāli izmantojot sportu cilvēka veselības nostiprināšanai un saglabāšanai, augstas meistarības sasniegšanai.

16. 20.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Antidopinga konvencijas” ar vārdiem “antidopinga konvenciju”;

 

 

redakcionāli precizēts

14. 20.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Antidopinga konvencijas” ar vārdiem “antidopinga konvenciju”;

(3) Sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā, nosaka Ministru kabinets. Sporta pedagogu kvalifikācijas prasības nosaka Izglītības likums, izņemot tos pedagogus, kuri īsteno sporta izglītības programmas.

papildināt 20.panta trešo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā: “Sporta speciālistu sertifikāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome.”.

 

 

redakcionāli precizēts

papildināt trešo daļu ar  teikumu šādā redakcijā:

“Sporta speciālistu sertifikāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome.”.

 

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

1. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1996.gada 14.maija noteikumi nr.169 “Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikums”;

2) Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumi nr.62 “Kārtība, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā” .

 

 

 

 

 

 

17. Pārejas noteikumos:

papildināt ar 1.1 un 1.2 punktu šādā redakcijā:

 

 

 

15. Pārejas noteikumos:

papildināt pārejas noteikumus ar 1.1 un 1.2 punktu šādā redakcijā:

 

“1.1 Līdz šā likuma 10.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.martam, piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 9.septembra noteikumi Nr.505 “Sporta federāciju atzīšanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

 

 

“1.1 Līdz šā likuma 10.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.martam piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 9.septembra noteikumi Nr.505 “Sporta federāciju atzīšanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

1.2 Līdz šā likuma 20.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.martam, piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 28.oktobra noteikumi Nr.593 “Sporta speciālistu sertifikācijas kārtība un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

 

 

 

 

1.2 Līdz šā likuma 20.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.martam piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 28.oktobra noteikumi Nr.593 “Sporta speciālistu sertifikācijas kārtība un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

2. Sporta speciālistu sertifikācijas kārtība un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā, stājas spēkā 2004.gada 1.septembrī.

 3. Sporta pārvalde 2004.gada 1.janvārī uzsāk sporta federāciju atzīšanu, ievērojot šā likuma 10.panta trešās daļas noteikumus.

 4. Latvijas Nacionālā sporta padome darbību uzsāk ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās.

 

 

 

 

 

 

papildināt ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

 

 

 

papildināt pārejas noteikumus ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

 

“5. Šā likuma 13.panta piektā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.aprīlī.

 

 

 

“5. Šā likuma 13.panta piektā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.aprīlī.

 

6. Šā likuma 16.panta otrā daļa stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.”.

 

 

 

6. Šā likuma 16.panta otrā daļa stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.”

 

 

 

 

 

 

 

Pārejas noteikums

 

 

 

Pārejas noteikums

 

Šā likuma 16.panta otrā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

 

 

 

Šā likuma 16.panta otrā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.