Likumprojekts

Priekšlikumu un sūdzību likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) iestāde – ikviena iestāde, kā arī persona, kas īsteno valsts pārvaldes funkcijas un uzdevumus;

2) sūdzība – privātpersonas iesniegums, kurā privātpersona izsaka iestādei aizrādījumu par tās kompetencē esošu jautājumu, kas ir saistīts ar valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu īstenošanu;

3) priekšlikums – privātpersonas iesniegums, kurā privātpersona izsaka iestādei ierosinājumu;

4) privātpersona – jebkura fiziska vai privāto tiesību juridiska persona.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt privātpersonas līdzdalību valsts pārvaldē.

3.pants. Likuma darbība

(1) Likums nosaka kārtību, kādā iestāde saņem un izskata privātpersonas sūdzību un priekšlikumu, kā arī sniedz atbildi uz sūdzību.

(2) Šis likums neattiecas uz informācijas pieprasījumiem, kā arī rīcību administratīvā procesa, kriminālprocesa un civilprocesa ietvaros.

4.pants. Tiesības vērsties ar priekšlikumu un sūdzību

Jebkurai privātpersonai ir tiesības vērsties iestādē ar priekšlikumu vai sūdzību.

5.pants. Priekšlikumu un sūdzību izskatīšanas pamatprincipi

(1) Iestāde, izvērtējot priekšlikumu vai sūdzību un lemjot par pasākumiem, kas veicami saistībā ar priekšlikumu vai sūdzību, ņem vērā sabiedrības intereses un labas pārvaldības principu.

(2) Iestāde atbildi uz sūdzību sniedz iespējami ātrā laikā.

(3) Iestāde, sniedzot atbildi uz sūdzību, vērtē tās saturu, nevis formu.

II nodaļa

Priekšlikuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtība

6.pants. Priekšlikuma iesniegšana

(1) Priekšlikumu mutiski vai rakstiski iesniedz iestādē, kuras kompetencē ietilpst ar priekšlikumu saistīto jautājumu risināšana. Persona, iesniedzot priekšlikumu, to paraksta.

(2) Saņemot mutisku priekšlikumu, iestāde to noformē rakstiski.

(3) Priekšlikumā norāda tā saturu un pamatojumu.

(4) Priekšlikumā var norādīt šādu informāciju:

1) priekšlikuma iesniedzējs (fiziskajai personai – vārds, uzvārds, korespondences saņemšanas vieta, kā arī citas ziņas, kas palīdz ar viņu sazināties; juridiskajai personai – nosaukums un juridiskā adrese);

2) juridiskais pamatojums.

7.pants. Priekšlikuma izskatīšana

(1) Iestāde saņemto priekšlikumu reģistrē, izvērtē un, ja nepieciešams, izmanto to turpmākajā darbībā.

(2) Ja priekšlikums attiecas uz citu iestādi, iestāde, kas saņēmusi priekšlikumu, nekavējoties pārsūta to kompetentajai iestādei un informē par to privātpersonu, ja tā ir norādījusi šā likuma 6.panta ceturtās daļas 1.punktā minētās ziņas.

(3) Ja persona vēlas saņemt informāciju par priekšlikuma turpmāko virzību, tā iesniedz iestādei informācijas pieprasījumu Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā.

III nodaļa

Sūdzības iesniegšanas un izskatīšanas, kā arī atbildes sniegšanas kārtība

8.pants. Sūdzības iesniegšana

(1) Sūdzību mutiski vai rakstiski iesniedz iestādē, kuras kompetencē ietilpst ar sūdzību saistītā jautājuma risināšana. Persona, iesniedzot sūdzību, to paraksta.

(2) Saņemot sūdzību mutiski, iestāde to noformē rakstiski.

(3) Sūdzībā jānorāda šāda informācija:

1) sūdzības iesniedzējs (fiziskajai personai – vārds, uzvārds, korespondences saņemšanas vieta, kā arī citas ziņas, kas palīdz ar viņu sazināties; juridiskajai personai – nosaukums un juridiskā adrese);

2) konkrētā sūdzība un, ja iespējams, tās juridiskais pamatojums.

(4) Sūdzībai, ja iespējams, pievieno dokumentus vai to kopijas, kas apstiprina sūdzībā izklāstītos faktiskos apstākļus un sūdzības pamatojumu.

9.pants. Sūdzības izskatīšana un saturs

(1) Iestāde saņemto sūdzību reģistrē, izvērtē un, ja nepieciešams, veic atbilstošus pasākumus.

(2) Sūdzību izskata padotības kārtībā.

(3) Iestāde, sniedzot atbildi uz sūdzību pēc būtības, norāda apsvērumus (tai skaitā juridiskos), kas ir par pamatu iestādes darbībai, lai novērstu sūdzībā norādīto, vai bezdarbībai.

(4) Iestāde atbildi uz sūdzību sniedz rakstiski ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc sūdzības reģistrēšanas.

(5) Ja sūdzība attiecas uz citu iestādi, iestāde, kas saņēmusi sūdzību, ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc sūdzības reģistrēšanas pārsūta to kompetentajai iestādei un informē par to privātpersonu. Šajā gadījumā atbildes sniegšanas termiņu skaita no dienas, kad sūdzību ir reģistrējusi iestāde, kas to saņēma pirmā.

(6) Iestāde par sūdzības izskatīšanas rezultātiem sūdzības iesniedzēju informē ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc sūdzības izskatīšanas pabeigšanas.

(7) Atbildi uz kolektīvo sūdzību nosūta privātpersonai, kura pirmā parakstījusi attiecīgo sūdzību vai kuru ir norādījuši kolektīvās sūdzības iesniedzēji.

10.pants. Sūdzības atstāšana bez izskatīšanas

(1) Iestāde septiņu dienu laikā pēc sūdzības reģistrēšanas informē privātpersonu par to, ka neatbildēs uz sūdzību pēc būtības, ja:

1) sūdzības saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs;

2) personas prasība liek iestādei rīkoties acīmredzami prettiesiski;

3) lietā, par kuru iesniegta sūdzība, ir ticis pieņemts lēmums, kas nav apstrīdams vai pārsūdzams;

4) sūdzības saturs ir nekonkrēts, tādēļ atbildes sagatavošana pēc būtības saistīta ar nesamērīgu vai nelietderīgu iestādes resursu izlietojumu;

5) atbilde uz sūdzību ir sniegta iepriekš, un sūdzības saturs nesatur būtiskas izmaiņas attiecībā uz tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem;

6) sūdzība nav saistīta ar valsts publisko funkciju un uzdevumu izpildi.

(2) Iestāde sūdzību atstāj bez izskatīšanas, ja nav norādīts sūdzības iesniedzējs vai ziņas, kas palīdz sazināties ar sūdzības iesniedzēju.

IV nodaļa

Apmeklētāju pieņemšana mutisko priekšlikumu un sūdzību iesniegšanai

11.pants. Apmeklētāju pieņemšanas kārtība mutisko priekšlikumu un sūdzību iesniegšanai

(1) Apmeklētāju pieņemšanas laiku un kārtību nosaka iestādes vadītājs. Informācijai par pieņemšanas laikiem un kārtību ir jābūt pieejamai iestādē (telpā, kas ir pieejama jebkuram iestādes apmeklētājam) un tās oficiālajā mājas lapā internetā.

(2) Iestāde nodrošina, ka apmeklētājus pieņem periodiski, taču ne retāk kā reizi mēnesī.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 23.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 10.nr.).

Tieslietu ministrs

G.Grīnvalds

Priekšlikumu un sūdzību likuma projekta

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	1994. gada 27. oktobrī pieņemtais likums „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” tika izdots ar mērķi nodrošināt Latvijas Republikas Satversmes 104.pantā noteiktās tiesības „vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības”. Tā regulējums attiecas uz visa veida valsts un pašvaldību iestādes saņemtajiem iesniegumiem, t.sk. arī uz informācijas pieprasījumiem un iesniegumiem, kas ir vērsti uz administratīvā akta izdošanu vai faktiskās rīcības veikšanu. 1998. gada 29. oktobrī ar Informācijas atklātības likuma pieņemšanu no likumā „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” regulējamo jautājumu loka faktiski pazuda tie iesniegumi, kas ir informācijas pieprasījumi. Savukārt līdz ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos 2004. gada 1. februārī likumā „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” regulējamo jautājumu loks būtiski samazinājās, jo Administratīvā procesa likums noteica iesniegumu, kuru rezultātā tiek uzsākts administratīvais process iestādē, izskatīšanas kārtību. Lai apzinātu tos jautājumus, kurus joprojām regulē likums „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās”, un lai noskaidrotu nepieciešamību izdarīt izmaiņas normatīvajā regulējumā, Ministru prezidents 2004. gada 25. februārī ar rīkojumu Nr. 71 „Par darba grupu privātpersonu iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtības regulējuma pilnveidošanai” izveidoja darba grupu, kuras vadību uzticēja Tieslietu ministrijai. Pēc rūpīgas Latvijas Republikas tiesiskās situācijas un ārvalstu pieredzes analīzes darba grupa nonāca pie šādiem secinājumiem: 1) tikai likumā „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” ir paredzēts, ka valsts un pašvaldību iestādei, nodrošinot Satversmes 104. pantā ietvertās tiesības, ir pienākums izskatīt tos iesniegumus, kas ir sūdzības un priekšlikumi; 2) likuma „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” sākotnējais mērķis – radīt vispārīgu regulējumu iesniegumu izskatīšanai valsts un pašvaldību iestādēs – vairs nav aktuāls, jo tādu iesniegumu kā informācijas pieprasījumu un iesniegumu, kuru rezultātā iestādē tiek uzsākts administratīvais process, izskatīšana ir detalizēti noregulēta Informācijas atklātības likumā un Administratīvā procesa likumā. Turklāt, ņemot vērā Informācijas atklātības likumā un Administratīvā procesa likumā iestrādātos atšķirīgos mērķus un iesniegumu izskatīšanas kārtību, likums „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” principā vairs nevar pretendēt uz to, ka tas būtu uzskatāms par „jumta likumu” iesniegumu izskatīšanai valsts un pašvaldību iestādēs; 3) ņemot vērā likuma „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” sākotnējo mērķi, likums „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” nepietiekami detalizēti regulē sūdzību un priekšlikumu jautājumus, kā rezultātā vairākas personas ļaunprātīgi izmanto likumu „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās”, tādējādi būtiski kavējot un traucējot valsts un pašvaldību iestāžu darbību; 4) ņemot vērā nepieciešamību pārstrādāt likumu „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” pēc būtības, ir nepieciešams jauns likums par sūdzībām un priekšlikumiem, tāpat ir nepieciešams izdarīt grozījumus Informācijas atklātības likumā, paredzot informācijas izsniegšanas termiņus, kā arī paplašinot jēdziena „informācija” saturu, proti, atsevišķos gadījumos attiecinot to arī uz nedokumentētu informāciju. Izstrādājot Priekšlikumu un sūdzību likuma projektu (turpmāk – Likumprojekts), darba grupa konstatēja, ka Latvijas Republikā ieviestā sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība ir unikāla un raksturīga tikai postpadomju valstīm. Citas valstis vai nu vispār neatzīst tā sauktās petīcijas tiesības, proti, tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādē ar sūdzību un priekšlikumu par jebko, kas ir saistīts ar valsts pārvaldi, t.sk. arī par jautājumiem, kas personu tieši neskar, par ko personai nevar būt arī netiešas intereses un kā rezultātā persona bieži vien negūst ne tiešu, ne arī netiešu labumu, piemēram, personai adresēta administratīvā akta veidā, vai nu, ja arī atzīst, tad sūdzību un priekšlikumu uzklausīšanu uztic atsevišķam veidojumam – ombudam. Tomēr, neraugoties uz to, ka citās valstīs izpratne par priekšlikumiem un sūdzībām un to izskatīšanas kārtību ir atšķirīga, darba grupa uzskatīja, ka Latvijas Republikas tiesiskā sistēma tāpēc nebūtu maināma. Tieši pretēji – izpratne par sūdzībām un priekšlikumiem un to lomu publiskajā pārvaldē būtu jāsaglabā un jānostiprina.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts pilnībā novērš darba grupas konstatētās problēmas un tiesību normu kolīzijas, kas ir atklātas, piemērojot likumu „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās”. Likumprojekts ievieš jaunu mūsdienīgu kārtību sūdzību un priekšlikumu izskatīšanā. Proti, Likumprojekts precizē jēdzienu „sūdzība” un „priekšlikums” saturu, tādējādi nošķirot tos no citiem iesniegumu veidiem. Ar sūdzību Likumprojekts saprot tādu privātpersonas iesniegumu, kurā privātpersona izsaka aizrādījumu iestādei par tās kompetencē esošajiem jautājumiem. Savukārt ar priekšlikumu Likumprojekts saprot tādu privātpersonas iesniegumu, kurā privātpersona izsaka ierosinājumu iestādei. Tāpat Likumprojekts, atsaucoties uz vairākos zinātniskos pētījumos izdarītajiem aizrādījumiem (Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūts, Informācijas pieejamība Latvijā: Tiesību aktu izvērtējums, jur.red. M.Mits. Pieejams: http://www.humanrights.lv/frames_l.htm?menu/hri_l.htm, Sabiedrība par atklātību – DELNA, Austere, L., Informācijas pieejamība valsts un pašvaldību iestādēs, Rīga, 2003. Pieejams: http://test.delna.lv/uploads/Petijumi_9.pdf, Sabiedrība par atklātību – DELNA, Informācijas pieejamība valsts un pašvaldību iestādēs, Rīga, 2000. Pieejams: http://www.delna.lv/?sec=94 ), ir precizējis arī jēdziena „iestāde” saturu. Rezultātā Likumprojekts attiecas uz visām personām, kas rīkojas valsts vārdā vai kas īsteno valsts pārvaldi. Tas nozīmē, ka, piemēram, arī valsts kapitālsabiedrībām un privātpersonām būs pienākumus ievērot šo likumu, ja vien tās veic kādu valstij raksturīgu funkciju. Atkarībā no tā, kāds ir iesnieguma saturs – sūdzība vai priekšlikums, – ir atkarīga arī iestādes rīcība. Priekšlikuma saņemšanas gadījumā iestādes pienākums ir to izvērtēt un atbilstoši nepieciešamībai to izmantot turpmākajā darbībā. Informāciju par to, vai un kā iestāde ir izmantojusi attiecīgo priekšlikumu, ir saņemama atbilstoši Informācijas atklātības likumam. Sūdzības saņemšanas gadījumā iestādei ne tikai ir jāizvērtē attiecīgā sūdzība, bet arī jāveic nepieciešamās darbības, lai novērstu sūdzībā norādīto. Atbildi uz sūdzību (piemēram, par iestādes uzsāktajiem pasākumiem sūdzības sakarā) sniedz ne vēlāk kā 30 dienu laikā. Savukārt informāciju par sūdzības izskatīšanas rezultātiem sniedz pēc sūdzības izskatīšanas pabeigšanas. Idejas pamatā ir prakse, kas pierāda, ka bieži vien uz sūdzībā norādīto nav iespējams reaģēt un vēl arī sniegt informāciju par attiecīgo reakciju 15 dienu laikā. Tāpat prakse pierāda, ka sūdzībā norādītā novēršana un informēšana par to nav iespējama arī 30 dienu laikā. Piemēram, Rīgas pilsētas iedzīvotāju neapmierinātība, kas izpaužas sūdzību veidā, ar Rīgas pilsētas slikto smaržu atsevišķos rajonos, nav iespējams novērst ne 15, ne arī 30 dienu laikā. Maksimums, ko šajā laika periodā ir iespējams izvērtēt, vai iestāde, kurai ir sūdzējušies, spēj ko darīt šajā sakarā un, ja spēj, kā tas ir sasniedzams. Tomēr rezultāts, piemēram, normatīvā akta pieņemšana par slikto smaržu Rīgas pilsētā būs iespējama krietni vēlāk. Tādējādi, lai, no vienas puses, nodrošinātu privātpersonas tiesības piedalīties valsts pārvaldē un izteikties par jautājumiem, kas viņai ir svarīgi, un lai, no otras puses, nodrošinātu, ka iestāžu darbs netiek nepamatoti kavēts, rakstot atbildes uz iesniegumiem, kurus pēc būtības nav iespējams ne izskatīt, ne arī ko būtisku izdarīt sūdzības sakarā tik īsā laikā, Likumprojektā ir noteikts, ka iestāde sniedz divas atbildes. Pirmajā atbildē, kas tiek sniegta ne vēlāk kā 30 dienu laikā no sūdzības reģistrēšanas dienas, informē par uzsāktajiem vai plānotajiem pasākumiem sūdzības sakarā. Otrajā atbildē, kas tiek sniegta pēc attiecīgo pasākumu un sūdzības izskatīšanas pabeigšanas, norāda iestādes veikto pasākumu rezultātus. Iestāde var sniegt arī vienu atbildi 30 dienu lakā no sūdzības reģistrēšanas dienas, ja šajā laikā sūdzības izskatīšana ir pabeigta. Likumprojekts paredz tiesības iestādei neatbildēt uz sūdzību pēc būtības, ja sūdzības saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs, atbilde ir jau sniegta, personas prasība liek iestādei rīkoties acīmredzami prettiesiski vai sūdzība nav saistīta ar valsts publisko funkciju un uzdevumu izpildi. Šādas tiesības iestādei darba grupa uzskatīja par nepieciešamām, lai nepieļautu petīcijas tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, kas ne tikai kavē iestādes darbu, bet arī faktiski traucē citām privātpersonām īstenot savas petīcijas tiesības. Likumprojekts saglabā apmeklētāju pieņemšanas pienākumu ar mērķi saņemt privātpersonu mutvārdu priekšlikumus un sūdzības ar to atrunu, ka to, kas pieņem un kā pieņem, nosaka iestādes vadītājs.
3. Cita informācija	Darba grupā bez Tieslietu ministrijas amatpersonām bija piesaistīti citu iestāžu pārstāvji, vairāki nozarē atzīti eksperti, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. To vidū - J.Briede (Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta senatore), V.Dadeka (Nejēdzību novēršanas biroja vadītāja), A.Dravnieks (Latvijas Universitātes lektors), M.Knoks (Valsts civildienesta pārvaldes Civildienesta kontroles departamenta vadītājs)R.Putnis (sabiedriskās organizācijas „Sabiedrība par atklātību – Delna” valdes priekšsēdētājs).

I. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts makroekonomisko vidi neietekmē.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu neietekmē.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts nerada sociālas sekas.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts nerada ietekmi uz vidi.
5. Cita informācija	Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar

1	2	3	4	5	6
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro-jekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Nav	Nav	Nav	Nav	Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Pieņemot Likumprojektu, ir jāizstrādā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa četrpadsmitajā "f" nodaļā. Likumprojekts neparedz deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus. Likumprojekts paredz iestāžu vadītājiem pienākumu noteikt apmeklētāju pieņemšanas laikus un kārtību.
2. Cita informācija	Tā kā līdz ar Likumprojekta spēkā stāšanos zaudēs spēku likums „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās”, zaudēs spēku Ministru kabineta 1995. gada 18. maija noteikumi Nr.99 „Noteikumi par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu lietvedību valsts un pašvaldību institūcijās”. Pieņemot Likumprojektu, būtu jāizvērtē nepieciešamība izstrādāt vienotu regulējumu dokumentu lietvedībai valsts pārvaldes iestādēs.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojektā ietvertās normas nav saistītas ar Latvijas Republikas saistībām pret Eiropas Savienību.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojektā ietvertās normas nav saistītas ar Latvijas Republikas saistībām pret citām starptautiskajām organizācijām.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojektā ietvertās normas nav saistītas ar saistībām, kas izriet no Latvijas Republikai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Likumprojekts nav saistīts ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem vai citiem tās tiesību avotiem.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
5. Cita informācija		Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Likumprojekta izstrādē tika iesaistīts biedrības „Sabiedrība par atklātību – Delna” pārstāvis. Likumprojekta saskaņošanas gaitā tika ņemti vērā biedrības „Sabiedriskās politikas centra „Providus”” ierosinājumi.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Likumprojekta izstrādē iesaistītā biedrība „Sabiedrība par atklātību – Delna” atbalsta Likumprojektu. Biedrība „Sabiedriskās politikas centrs „Providus”” „atzinīgi novērtē likumprojekta ieceri un likuma „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” nomaiņu ar pašreizējai situācijai piemērotu un izsvērtu normatīvo aktu, kas, nodrošinot personu tiesības līdzdarboties pārvaldes darbā, vienlaikus gādā arī par iestāžu darba efektivitāti”.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Par likumprojektu un tā saturu nav notikuši informēšanas pasākumi vai sabiedriskās domas noskaidrošana.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Likumprojekta izstrādē nebija pieaicināti starptautiski konsultanti.
5. Cita informācija	Likumprojekta izstrādē tika izmantoti šādi zinātniskie pētījumi un publikācijas: Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūts, Informācijas pieejamība Latvijā: Tiesību aktu izvērtējums, jur.red. M.Mits. Pieejams: http://www.humanrights.lv/frames_l.htm?menu/hri_l.htm, Sabiedrība par atklātību – DELNA, Austere, L., Informācijas pieejamība valsts un pašvaldību iestādēs, Rīga, 2003. Pieejams: http://test.delna.lv/uploads/Petijumi_9.pdf, Sabiedrība par atklātību – DELNA, Informācijas pieejamība valsts un pašvaldību iestādēs, Rīga, 2000. Pieejams: http://www.delna.lv/?sec=94, Jarinovska, K., Par informācijas atklātību Latvijā. Latvijas Vēstnesis. 2002.19.novembris, Jarinovska, K., Par informācijas atklātības kontroli. Latvijas Vēstnesis. 2002.12.novembris, Jarinovska, K., Par informācijas atklātību. Latvijas Vēstnesis. 2002.5.novembris, Jarinovska, K., Par atklātību un informāciju, un tās pieejamību administratīvajā procesā. Latvijas Vēstnesis. 2001.18.decembris.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekta tāpat kā likuma „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” īstenošana ir atkarīga no visām iestādēm, kas īsteno valsts pārvaldes funkcijas. Likumprojekta izpildei nav nepieciešama jaunu valsts institūciju radīšana vai esošo funkciju paplašināšana.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Sabiedrība par Likumprojektu tiks informēta ar oficiālā laikraksta „Latvijas Vēstnesis” starpniecību.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Ja netiks ievērotas Likumprojekta prasības, persona varēs vērsties augstākā iestādē vai tiesā Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā. Tāpat, ja persona uzskatīs, ka Likumprojektā ietvertās normas pārkāpj Satversmē noteiktās tiesības, indivīds var vērsties Satversmes tiesā.
4. Cita informācija	Nav

Ministrs G.Grīnvalds

Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M.Bičevskis	I. Nikuļceva	L. Popova	I.Juhansone

2006.01.06. 09:49

2216

7036788

aleksejs.remesovs@tm.gov.lv