Likumprojekts

Grozījumi Civilprocesa likumā

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 14.nr.; 2006, 1.nr.) šādus grozījumus:

1. 34.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) par pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās – 10 latu, par pieteikumu parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa lietā, maksātnespējas procesa lietā vai lietā par kredītiestāžu maksātnespēju vai likvidāciju –
100 latu;";

izteikt pirmās daļas 11.punktu šādā redakcijā:

"11) par sūdzībām parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa lietās, par sūdzībām maksātnespējas procesa lietās sakarā ar kreditoru sapulces lēmumu, par sūdzībām sakarā ar administratora lēmumu, kā arī par Padomes 2000.gada 29.maija Regulas (EK) Nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk – Padomes regula Nr.1346/2000) 33. un 37.pantā noteikto darbību veikšanu – 10 latu."

2. Izteikt 43.panta pirmās daļas 12.punktu šādā redakcijā:

"12) nodokļu (nodevu) administrācija – pieteikumos par personu atzīšanu par maksātnespējīgām."

3. Izteikt 251.panta 11.punktu šādā redakcijā:

"11) par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu;".

4. Izteikt 46.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"46.nodaļa

Parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa lietas".

5. Izteikt 342.pantu šādā redakcijā:

"342.pants. Lietu piekritība

Lietu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesu izskata tiesa pēc parādnieka atrašanās vietas (juridiskās adreses)."

6. Izslēgt 343.pantu.

7. Izteikt 344., 345. un 346.pantu šādā redakcijā:

"344.pants. Parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma saņemšana un reģistrācija

(1) Parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu tiesa pieņem no parādnieka.

(2) Saņemot pieteikumu, tiesa pārbauda pieteikuma iesniedzēja personību. Ja nav iespējams to pārbaudīt vai pieteikuma iesniedzējam nav attiecīga pilnvarojuma, pieteikumu nepieņem.

(3) Parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu tiesa reģistrē atsevišķā reģistrā. Reģistrā parakstās pieteikuma iesniedzējs un saņēmējs.

(4) Parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumam pievienojami dokumenti un iekļaujamas ziņas, kas norādītas Maksātnespējas likumā.

(5) Šajā pantā noteiktā kārtība pieteikumu iesniegšanai ir piemērojama arī attiecībā uz gadījumiem, kad pieteicējs novērš tiesneša lēmumā norādītos trūkumus.

345.pants. Lietas ierosināšana

(1) Lēmumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu vai par atteikšanos pieņemt parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu tiesnesis pieņem ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pieteikuma saņemšanas tiesā, bet, ja pieteikums ir bijis atstāts bez virzības, – ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tam, kad novērsti tiesneša lēmumā norādītie trūkumi vai beidzies termiņš trūkumu novēršanai.

(2) Pieņemot lēmumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, tiesa nosaka termiņu parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanai ar kreditoriem.

(3) Termiņš parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanai ar kreditoriem nedrīkst būt ilgāks par 20 darbdienām.

346.pants. Tiesas darbības, sagatavojot lietu izskatīšanai

(1) Tiesas lēmuma norakstu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu nekavējoties pēc lēmuma pieņemšanas nosūta:

1) valsts aģentūrai "Maksātnespējas administrācija" (turpmāk – Maksātnespējas administrācija);

2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, ja lēmums pieņemts par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(2) Tiesa pēc Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas nekavējoties lemj par Maksātnespējas administrācijas izvirzītā administratora amata kandidāta iecelšanu par administratoru un par tā atbilstību administratora pienākumu pildīšanai konkrētajā parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā. Lēmuma norakstu par administratora iecelšanu tiesa nekavējoties nosūta Maksātnespējas administrācijai."

8. Izslēgt 347.pantu.

9. Izteikt 348.pantu šādā redakcijā:

"348.pants. Parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa lietas izskatīšana un spriedums parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa lietā

(1) Parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa lietu tiesa izskata
30 darbdienu laikā no lietas ierosināšanas dienas.

(2) Uz tiesas sēdi aicina parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniedzēju, administratoru un nodrošināto kreditoru.

(3) Pieņemot spriedumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, tiesa:

1) izvērtē, vai parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa plāns ir saskaņots Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā;

2) izvērtē parādnieka, administratora un nodrošinātā kreditora viedokli par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes iespējām;

3) apstiprina parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

4) nosaka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu.

(4) Ja tiesa noraida parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, tiesa izbeidz parādnieka tiesiskās aizsardzības procesu.

(5) Noraidot parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, tiesa lemj, vai parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums ir izmantots, lai izvairītos no saistību izpildes.

(6) Ja tiesa atzinusi pieteikumu par nepamatotu vai apzināti nepatiesu, tiesa piedzen no pieteikuma iesniedzēja tiesas izdevumus un administratora atlīdzību.

(7) Tiesas spriedums parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa lietā nav pārsūdzams.

(8) Tiesa sprieduma norakstu izsniedz pieteikuma iesniedzējam un administratoram.

(9) Ja tiesa noraida parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, tiesa sprieduma norakstu nosūta Maksātnespējas administrācijai."

10. Izslēgt 349.pantu.

11. Izteikt 350.pantu šādā redakcijā:

"350.pants. Jautājumi, kas tiesai izlemjami pēc sprieduma par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu

(1) Pēc sprieduma par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu uz attiecīga pieteikuma pamata tiesa lemj par:

1) parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumu apstiprināšanu;

2) administratora atkāpšanos, atcelšanu un cita administratora iecelšanu, nosakot dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta sastādīšanas termiņu;

3) administratora nodrošinājuma samazināšanu;

4) lauksaimniecības produktu ražotājam īstenotā tiesiskās aizsardzības procesa termiņa pagarināšanu;

5) parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu.

(2) Lēmuma norakstu par administratora atcelšanu vai atkāpšanos tiesa nekavējoties nosūta Maksātnespējas administrācijai.

(3) Tiesa izskata sūdzību par administratora rīcību vai lēmumu un pēc lietas izskatīšanas nekavējoties nosūta pieņemtā lēmuma norakstu Maksātnespējas administrācijai.

(4) Pieteikumus un sūdzības tiesa izskata 15 darbdienu laikā no to saņemšanas dienas. Uz tiesas sēdi tiek aicināts pieteikuma vai sūdzības iesniedzējs, administrators, parādnieks un citas ieinteresētās personas. Uzaicināto personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai tiesas sēdē. Taču tiesa var atzīt parādnieka pārstāvju ierašanos par obligātu un likt viņus atvest piespiedu kārtā.

(5) Tiesa sakarā ar šajā pantā minēto jautājumu izskatīšanu var pieprasīt, lai administrators iesniedz savas darbības pārskatu vai citu informāciju.

(6) Par pieteikuma un sūdzības izskatīšanu tiesa pieņem lēmumu. Lēmums nav pārsūdzams.

(7) Sūdzības iesniedzējam ir tiesības atsaukt savu sūdzību, kamēr nav pabeigta sūdzības izskatīšana pēc būtības. Ja sūdzības iesniedzējs atsauc iesniegto sūdzību, tiesa pieņem lēmumu par sūdzības tiesvedības izbeigšanu."

12. Papildināt likumu ar 350.¹ pantu šādā redakcijā:

"350.¹ pants. Lēmums par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu

(1) Tiesa lemj par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu pēc savas iniciatīvas, uz parādnieka vai administratora pieteikuma pamata.

(2) Tiesa izbeidz parādnieka tiesiskās aizsardzības procesu, ja:

1) parādnieks ir iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu;

2) parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījušas divas trešdaļas kreditoru;

3) ja pret parādnieku Latvijā tiek uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

(3) Tiesa izbeidz parādnieka tiesiskās aizsardzības procesu pēc administratora pieteikuma, ja:

1) īstenojot parādnieka tiesiskās aizsardzības procesu, parādnieks nav veicis šajā likumā noteiktās darbības vai ir sniedzis nepatiesas ziņas;

2) parādnieks nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

3) parādnieks pārkāpj šajā likumā noteiktos rīcības ierobežojumus.

(4) Tiesa izbeidz parādnieka tiesiskās aizsardzības procesu pēc parādnieka pieteikuma, ja parādnieks ir izpildījis parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

(5) Izbeidzot parādnieka tiesiskās aizsardzības procesu, tiesa vienlaikus lemj, vai parādnieka tiesiskās aizsardzības process ir izmantots, lai izvairītos no saistību izpildes, ja:

1) īstenojot parādnieka tiesiskās aizsardzības procesu, parādnieks nav veicis Maksātnespējas likumā noteiktās darbības vai ir sniedzis nepatiesas ziņas;

2) parādnieks nepilda parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

3) parādnieks pārkāpj Maksātnespējas likumā noteiktos rīcības ierobežojumus.

(6) Tiesa lēmuma norakstu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu nekavējoties nosūta Maksātnespējas administrācijai.

(7) Izbeidzot parādnieka tiesiskās aizsardzības procesu uz administratora pieteikuma pamata par šā panta trešās daļas 2.punktā noteikto, tiesa vienlaikus pasludina parādnieka maksātnespējas procesu.

(8) Izbeidzot parādnieka tiesiskās aizsardzības procesu uz administratora pieteikuma pamata par šā panta trešās daļas 1. un 3.punktā noteikto, kā arī konstatējot vismaz vienu maksātnespējas procesa pazīmi un pārliecinoties, ka parādniekam piemērojams maksātnespējas process, tiesa vienlaikus pasludina parādnieka maksātnespējas procesu."

13. Izslēgt 351., 352., 353., 354., 355., 356., 357., 358., 359., 360., 361., 362. un 363.pantu.

14. Papildināt likumu ar 46.¹ un 46.²nodaļu šādā redakcijā:

"46.¹nodaļa

Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas

363.¹pants. Lietu piekritība

(1) Lietu par juridiskās personas maksātnespējas procesu (turpmāk – maksātnespējas process) izskata tiesa pēc parādnieka atrašanās vietas (juridiskās adreses).

(2) Lietu par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu izskata tiesa pēc parādnieka galveno interešu centra atrašanās vietas, bet Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanas gadījumā – pēc parādnieka uzņēmuma (Padomes regulas Nr.1346/2000 2.panta "h" punkta izpratnē) atrašanās vietas.

363.² pants. Maksātnespējas procesa pieteikuma saņemšana un reģistrācija

(1) Maksātnespējas procesa pieteikumu tiesa pieņem no:

1) parādnieka;

2) kreditora vai kreditoriem;

3) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā norādītās personas.

(2) Saņemot pieteikumu, tiesa pārbauda pieteikuma iesniedzēja personību. Ja nav iespējams to pārbaudīt vai pieteikuma iesniedzējam nav attiecīga pilnvarojuma, pieteikumu nepieņem.

(3) Maksātnespējas procesa pieteikumu tiesa reģistrē atsevišķā reģistrā. Reģistrā parakstās pieteikuma iesniedzējs un saņēmējs.

(4) Maksātnespējas procesa pieteikumam pievienojami dokumenti un pieteikumā iekļaujamas ziņas, kas norādītas Maksātnespējas likumā.

(5) Šajā pantā noteiktā kārtība pieteikumu iesniegšanai ir piemērojama arī attiecībā uz gadījumiem, kad pieteicējs novērš tiesneša lēmumā norādītos trūkumus.

363.³ pants. Maksātnespējas procesa lietas ierosināšana

(1) Maksātnespējas procesa lietu ierosina tiesa uz maksātnespējas procesa pieteikuma pamata.

(2) Lēmumu par maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu vai par atteikšanos pieņemt maksātnespējas procesa pieteikumu tiesa pieņem ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pieteikuma saņemšanas tiesā, bet, ja pieteikums ir atstāts bez virzības, – ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tam, kad novērsti tiesas lēmumā norādītie trūkumi vai beidzies termiņš trūkumu novēršanai.

(3) Tiesa lemj par aizlieguma noteikšanu parādniekam rīkoties ar savu mantu.

363.⁴pants. Prasības nodrošinājuma līdzekļa piemērošana

(1) Ierosinot maksātnespējas procesa lietu, tiesa apķīlā parādnieka pamatlīdzekļus un lemj par citu šajā likumā noteikto prasības nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, ja tas nerada šķēršļus parādnieka saimnieciskajai darbībai. Apķīlājama arī personālsabiedrības biedra manta, kas atbild par parādnieka saistībām.

(2) Atkarībā no piemērotā prasības nodrošinājuma līdzekļa lēmuma norakstu par prasības nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu tiesa nosūta ierakstīšanai attiecīgajā publiskajā reģistrā.

(3) Izpildu rakstu par prasības nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu tiesa izsniedz pieteikuma iesniedzējam vai pēc administratora lūguma – administratoram (likvidatoram Padomes regulas Nr.1346/2000 2.panta "b" punkta izpratnē).

363.⁵ pants. Tiesas darbības, sagatavojot lietu izskatīšanai

(1) Tiesa lēmuma norakstu par maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu pēc lēmuma pieņemšanas nekavējoties nosūta:

1) Maksātnespējas administrācijai;

363.⁶pants. Maksātnespējas procesa lietas izskatīšana

(1) Maksātnespējas procesa lietu tiesa izskata 15 darbdienu laikā no lietas ierosināšanas dienas.

(2) Uz tiesas sēdi aicina maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzēju, parādnieku un administratoru.

363.⁷ pants. Tiesas spriedums maksātnespējas procesa lietā

(1) Parādnieka maksātnespējas procesu pasludina tiesa, un tās spriedums nav pārsūdzams, izņemot gadījumu, ja:

1) spriedums pasludināts uz kreditora maksātnespējas procesa pieteikuma pamata un to pārsūdz pats parādnieks;

2) spriedums pasludināts uz kreditora maksātnespējas procesa pieteikuma pamata un to pārsūdz pats kreditors daļā par maksātnespējas procesa pieteikuma noraidīšanu un pieteikuma atzīšanu par nepamatotu vai apzināti nepatiesu.

(2) Tiesas spriedums maksātnespējas procesa lietā stājas spēkā neatkarīgi no apelācijas sūdzības iesniegšanas.

(3) Apelācijas instances tiesas spriedums par šā panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā pārsūdzēto spriedumu nav pārsūdzams.

(4) Tiesa pasludina parādnieka maksātnespējas procesu, ja tā konstatē vismaz vienu maksātnespējas procesa pazīmi.

(5) Ja maksātnespējas procesa pieteikums iesniegts, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 47.panta 2. un 6.punktā noteikto maksātnespējas procesa pazīmi, tad tiesa pasludina parādnieka maksātnespējas procesu, ja tā papildus šā panta ceturtajā daļā noteiktajam konstatē arī to, ka parādnieka parādsaistības pārsniedz tā aktīvus.

(6) Tiesa, pasludinot parādnieka maksātnespējas procesu, nosaka maksātnespējas iestāšanās dienu. Par maksātnespējas iestāšanās dienu atzīstama maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas diena, ja tiesa nav konstatējusi agrāku maksātnespējas iestāšanās dienu.

(7) Lemjot par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku, tiesa papildus šā panta ceturtajā vai piektajā daļā noteiktajam pārbauda, vai tās piekritības teritorijā atrodas parādnieka galveno interešu centrs.

(8) Lemjot par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku, tiesa konstatē, vai tās piekritības teritorijā atrodas parādnieka uzņēmums Padomes regulas Nr.1346/2000 2.panta "h" punkta izpratnē un vai citas dalībvalsts tiesa, kas uzsākusi pret parādnieku Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, bija tiesīga šādu procedūru uzsākt. Ja tiesa minēto konstatē, tā taisa spriedumu par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku, neievērojot šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto.

(9) Apmierinot pieteikumu, tiesa:

1) uzklausa administratora pamatotu viedokli un nosaka kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu;

2) dzēš aizlieguma atzīmi zemesgrāmatā, ja tā ierakstīta prasījumu nodrošināšanas kārtībā, un lemj par tās aizstāšanas veidu un apmēru ar maksātnespējas atzīmi;

3) apstiprina izmaksas, kas radušās līdz tiesas spriedumam maksātnespējas procesa lietā;

4) lemj, vai uzlikt administratoram par pienākumu publicēt paziņojumu par parādnieka maksātnespējas procesu tās valsts oficiālajā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas parādnieka uzņēmums Padomes regulas Nr.1346/2000 2.panta "h" punkta izpratnē vai manta, ja administratoram ir izvēles tiesības publicēt citā Eiropas Savienības dalībvalstī (turpmāk – cita dalībvalsts) šādu paziņojumu un tiesa pret parādnieku uzsāk Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteikto maksātnespējas procedūru.

(10) Ja maksātnespējas procesa pazīmes netiek konstatētas, tiesa pieteikumu noraida, vienlaikus atceļot piemēroto prasības nodrošinājuma līdzekli, un izbeidz maksātnespējas procesu, kā arī izlemj jautājumu, vai pieteikums atzīstams par nepamatotu vai apzināti nepatiesu, vai pieteikums bijis pamatots, bet parādnieks, būdams maksātspējīgs, nav pildījis savas saistības.

(11) Atzinusi pieteikumu par nepamatotu vai apzināti nepatiesu, tiesa piedzen no pieteikuma iesniedzēja tiesas izdevumus un administratora atlīdzību. Pārējos gadījumos šie izdevumi piedzenami no parādnieka.

(12) Tiesa sprieduma norakstu izsniedz pieteikuma iesniedzējam un administratoram, kā arī Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram, ja tiesa pret parādnieku Latvijā uzsākusi Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru.

(13) Ja tiesa noraida maksātnespējas procesa pieteikumu, tiesa sprieduma norakstu nosūta Maksātnespējas administrācijai.

363.⁸ pants. Jautājumi, kas tiesai izlemjami pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas uz attiecīga pieteikuma pamata tiesa lemj par:

1) mantas atbrīvošanu no apķīlājuma un tās nodošanu administratoram;

2) izlīguma apstiprināšanu;

3) kreditoru sapulces lēmuma par bankrota procedūras uzsākšanu apstiprināšanu un kreditoru sapulces lēmuma par bankrota procedūras pabeigšanu apstiprināšanu;

4) kreditoru sapulces lēmuma par sanācijas plāna pieņemšanu vai grozīšanu un sanācijas plāna apstiprināšanu vai grozīšanu;

5) kreditoru sapulces lēmuma par sanācijas plāna īstenošanu un sanācijas pabeigšanas apstiprināšanu;

6) kreditoru sapulces lēmuma par sanācijas atcelšanu apstiprināšanu;

7) administratora atkāpšanos, viņa atcelšanu un cita administratora iecelšanu, nosakot termiņu dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta sastādīšanai;

8) maksātnespējas procesa izbeigšanu;

9) nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu;

10) maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā;

11) Padomes regulas Nr.1346/2000 33. un 37.pantā noteikto darbību veikšanu;

12) kreditoru sapulces lēmuma par reorganizāciju atzīšanu par spēkā neesošu.

(2) Tiesa izskata sūdzību par administratora rīcību un lēmumu, kā arī sūdzību par Maksātnespējas administrācijas lēmumu par administratora rīcību.

(3) Lēmuma norakstu par administratora atkāpšanos vai atcelšanu tiesa nekavējoties nosūta Maksātnespējas administrācijai.

(4) Lemjot par Padomes regulas Nr.1346/2000 33.panta 1.punktā noteikto darbību veikšanu, tiesa konstatē, vai minētās darbības ir Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras kreditoru interesēs, un nosaka piemērotus pasākumus tiesas uzsāktās Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras kreditoru interešu nodrošināšanai, kā arī nosaka, kādas sekas rada bankrota procedūras (arī tās norisē pieņemtās sanācijas vai izlīguma procedūras) apturēšana.

(5) Lemjot par Padomes regulas Nr.1346/2000 33.panta 2.punktā noteiktās darbības veikšanu, tiesa pārliecinās, ka minētās darbības veikšana vairs nav pamatota.

(6) Lēmuma norakstu par Padomes regulas Nr.1346/2000 33.pantā noteikto darbību veikšanu tiesa nosūta parādnieka pārstāvim, administratoram un Maksātnespējas administrācijai.

(7) Lemjot par Padomes regulas Nr.1346/2000 37.pantā noteiktās darbības veikšanu, tiesa konstatē, vai minētā darbība ir Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras kreditoru interesēs.

(8) Tiesa sakarā ar šajā pantā minēto jautājumu izskatīšanu var pieprasīt, lai administrators iesniedz savas darbības pārskatu vai citu informāciju, bet Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators – informāciju, kas nepieciešama šajā pantā noteikto nolēmumu pieņemšanai.

(9) Pieteikumu un sūdzību tiesa izskata 15 darbdienu laikā no pieteikuma vai sūdzības saņemšanas dienas. Uz tiesas sēdi tiek aicināts pieteikuma vai sūdzības iesniedzējs, administrators, parādnieka pārstāvis un citas ieinteresētās personas. Uzaicināto personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai tiesas sēdē. Taču tiesa var atzīt parādnieka pārstāvja ierašanos par obligātu un likt viņu atvest piespiedu kārtā.

(10) Tiesas lēmums par pieteikuma un sūdzības izskatīšanu nav pārsūdzams, izņemot gadījumu, ja tiesa pieņem lēmumu par:

1) nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu;

2) maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā.

(11) Apelācijas instances tiesas lēmums par šā panta desmitajā daļā noteiktajā gadījumā pārsūdzēto lēmumu nav pārsūdzams.

363.⁹ pants. Izlīguma apstiprināšana

(1) Tiesa apstiprina administratora iesniegto izlīgumu, vienlaikus izbeidzot maksātnespējas procesu, ja tas noslēgts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tā noteikumi nav pretlikumīgi un nav pieļauti pārkāpumi kreditoru sapulces, kurā noslēgts izlīgums, izziņošanā vai norisē.

(2) Tiesa izskata administratora iesniegto izlīgumu jebkurā maksātnespējas procesa stadijā līdz parādnieka mantas izsoles sākumam.

(3) Ja tiesa pret parādnieku uzsākusi Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, tad tiesa apstiprina izlīgumu, ja to vispirms rakstiski apstiprinājis Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators.

(4) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un izlīgumu nav apstiprinājis Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, tad tiesa pirms izlīguma apstiprināšanas uzklausa Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistīto likvidatoru un apstiprina izlīgumu, ja tiesa konstatē, ka Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras pabeigšana ar izlīgumu neietekmē Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras kreditoru finanšu intereses.

363.¹⁰ pants. Sanācijas pabeigšanas apstiprināšana

(1) Tiesa apstiprina kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas plāna īstenošanu un sanācijas pabeigšanu un vienlaikus pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

(2) Ja tiesa pret parādnieku uzsākusi Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, tad tiesa apstiprina kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas pabeigšanu, ja to vispirms rakstiski apstiprinājis Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators.

(3) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators nav apstiprinājis kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas pabeigšanu, tad tiesa pirms kreditoru sapulces lēmuma par sanācijas pabeigšanu apstiprināšanas uzklausa Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistīto likvidatoru un apstiprina minēto kreditoru sapulces protokolu, ja tā konstatē, ka Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras pabeigšana ar sanāciju neietekmē Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras kreditoru finanšu intereses.

363.¹¹ pants. Maksātnespējas procesa izbeigšana

(1) Tiesa izbeidz maksātnespējas procesu, noraidot maksātnespējas procesa pieteikumu vai izbeidzot maksātnespējas procesa lietu.

(2) Tiesā izskata pieteikumu par maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu, ja:

1) parādnieks nokārtojis visas savas saistības;

2) parādnieks nokārtojis savas saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un pēc šo saistību nokārtošanas tā aktīvi pārsniedz atlikušo parādu summu;

3) noslēgts izlīgums;

4) īstenots sanācijas plāns;

5) reorganizācijas rezultātā sanācijas procesā parādnieks beidz pastāvēt;

6) pabeigta bankrota procedūra.

(3) Pieteikumam par maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu administrators pievieno pierādījumus, kas apliecina šā panta otrajā daļā paredzētos apstākļus, kā arī attiecīgu kreditoru sapulces lēmumu vai pierādījumus, ka kreditoru sapulces sasaukšana bijusi nesekmīga.

363.¹²pants. Sūdzības par administratora lēmumu vai rīcību izskatīšana tiesā

(1) Tiesa izskata kreditora, parādnieka pārstāvja vai trešās personas, kuras tiesiskās intereses ir aizskartas, sūdzību par administratora lēmumu.

(2) Ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētais administratora lēmums neatbilst normatīvo aktu prasībām, tā apmierina sūdzību un uzdod administratoram novērst pieļauto pārkāpumu.

(3) Ja tiesa konstatē, ka pārsūdzētais administratora lēmums ir likumīgs, tā sūdzību noraida.

(4) Ja, izskatot sūdzību par administratora lēmumu, tiesa konstatē, ka ir strīds par tiesībām, tad tiesa nosaka termiņu, kādā sūdzības iesniedzējs var celt prasību tiesā vispārējā kārtībā.

(5) Tiesa izskata sūdzību par Maksātnespējas administrācijas lēmumu.

(6) Sūdzības iesniedzējam ir tiesības atsaukt savu sūdzību, kamēr nav pabeigta sūdzības izskatīšana pēc būtības. Ja sūdzības iesniedzējs atsauc iesniegto sūdzību, tiesa pieņem lēmumu par sūdzības tiesvedības izbeigšanu.

(7) Tiesa lēmuma norakstu nekavējoties nosūta Maksātnespējas administrācijai.

46.²nodaļa

Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas

363.¹³pants. Lietu izskatīšanai piemērojamās tiesības

Fiziskās personas maksātnespējas procesā tiesa piemēro šajā likumā noteiktās tiesību normas, kas regulē juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts citādi.

363.¹⁴pants. Lietu piekritība

(1) Lietu par fiziskās personas maksātnespējas procesu izskata tiesa pēc parādnieka dzīvesvietas.

(2) Lietu par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu izskata tiesa pēc fiziskās personas galveno interešu centra atrašanās vietas, bet Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2. un 4.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanas gadījumā – pēc fiziskās personas uzņēmuma (Padomes regulas Nr.1346/2000 2.panta "h" punkta izpratnē) atrašanās vietas.

363.¹⁵ pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma saņemšana un reģistrācija

(1) Tiesa pieņem fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu no fiziskās personas, tās aizbildņa vai aizgādņa.

(2) Saņemot pieteikumu, tiesa pārbauda iesniedzēja personību. Ja nav iespējams to pārbaudīt vai iesniedzējam nav attiecīga pilnvarojuma, pieteikumu nepieņem.

(3) Maksātnespējas procesa pieteikumu tiesa reģistrē atsevišķā reģistrā, kurā parakstās pieteikuma iesniedzējs un saņēmējs.

(4) Šajā pantā noteiktā kārtība pieteikumu iesniegšanai ir piemērojama arī attiecībā uz gadījumiem, kad pieteicējs novērš tiesneša lēmumā norādītos trūkumus.

363.¹⁶ pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšana

(1) Tiesa ierosina fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu uz fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma pamata.

(2) Lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu vai par atteikšanos pieņemt fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu tiesa pieņem ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pieteikuma saņemšanas tiesā, bet, ja pieteikums ir atstāts bez virzības, – ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tam, kad novērsti tiesas lēmumā norādītie trūkumi vai beidzies termiņš trūkumu novēršanai.

363.¹⁷ pants. Tiesas darbības, sagatavojot lietu izskatīšanai

(1) Tiesneša lēmuma noraksts par fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu lēmuma pieņemšanas dienā nosūtāms Maksātnespējas administrācijai.

(2) Tiesa pēc Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas nekavējoties lemj par Maksātnespējas administrācijas izvirzītā administratora amata kandidāta iecelšanu par administratoru, nekavējoties nosūtot Maksātnespējas administrācijai lēmuma norakstu par administratora iecelšanu.

363.¹⁸ pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas izskatīšana un spriedums fiziskās personas maksātnespējas procesa lietā

(1) Tiesa izskata fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu 30 darbdienu laikā no lietas ierosināšanas dienas.

(2) Tiesa pasludina fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja konstatē, ka fiziskajai personai ir maksātnespējas procesa pazīme un fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām.

(3) Tiesa, pasludinot fiziskās personas maksātnespējas procesu:

1) apstiprina fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu;

2) uzsāk fiziskās personas bankrota procedūru;

3) nosaka fiziskās personas maksātnespējas procesa īstenošanas termiņu. Šis termiņš var būt īsāks par septiņiem gadiem, ja fiziskā persona pierāda, ka visas parāda saistības tiks izpildītas pilnā apmērā;

4) norāda aizbildni vai aizgādni un pārstāvības pamatu, ja fiziskajai personai ir aizbildnis vai aizgādnis.

(4) Tiesa nepasludina fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja konstatē, ka:

1) fiziskajai personai pastāv vismaz viens no Maksātnespējas likumā noteiktajiem ierobežojumiem;

2) fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns neatbilst likuma prasībām.

(5) Ja tiesa noraida fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tiesa izbeidz fiziskās personas maksātnespējas procesu.

(6) Noraidot fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tiesa lemj, vai fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikums ir izmantots, lai izvairītos no saistību izpildes. Atzinusi pieteikumu par nepamatotu vai apzināti nepatiesu, tiesa piedzen no pieteikuma iesniedzēja tiesas izdevumus.

(7) Tiesas spriedums fiziskās personas maksātnespējas procesā nav pārsūdzams.

(8) Tiesa sprieduma norakstu izsniedz pieteikuma iesniedzējam un administratoram, kā arī Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram, ja tiesa pret parādnieku Latvijā uzsākusi Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru.

(9) Ja tiesa noraida maksātnespējas procesa pieteikumu, tiesa sprieduma norakstu nosūta Maksātnespējas administrācijai.

363.¹⁹ pants. Jautājumi, kas izlemjami tiesai pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesa lemj par prasības nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu. Atkarībā no piemērotā prasības nodrošinājuma līdzekļa lēmuma norakstu par prasības nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu tiesa nosūta ierakstīšanai attiecīgajā publiskajā reģistrā.

(2) Tiesa uz attiecīga pieteikuma pamata lemj par:

1) fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozīšanu, apstiprinot grozījumus piecu dienu laikā no to saņemšanas;

2) izlīguma apstiprināšanu;

3) nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu;

4) maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā;

5) bankrota procedūras pabeigšanu;

6) administratora atkāpšanos, viņa atcelšanu un cita administratora iecelšanu, nosakot termiņu dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta sastādīšanai;

7) fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu uz administratora vai fiziskās personas pieteikuma pamata.

(3) Tiesa izskata sūdzību par administratora rīcību un lēmumu, kā arī sūdzību par Maksātnespējas administrācijas lēmumu par administratora rīcību.

(4) Tiesa lēmuma norakstu par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu izsniedz administratoram un fiziskajai personai. Lēmuma norakstu par izlīguma apstiprināšanu, nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu, administratora atkāpšanos, viņa atcelšanu un cita administratora iecelšanu, kā arī šā panta trešajā daļā minēto darbību veikšanu tiesa nekavējoties nosūta arī Maksātnespējas administrācijai.

(5) Tiesas lēmums par pieteikuma un sūdzības izskatīšanu nav pārsūdzams, izņemot gadījumu, ja tiesa pieņem lēmumu par:

1) nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu;

2) maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā.

(6) Apelācijas instances tiesas lēmums par šā panta piektajā daļā noteiktajā gadījumā pārsūdzēto lēmumu nav pārsūdzams.

(7) Tiesa sakarā ar šajā pantā minēto jautājumu izskatīšanu var pieprasīt, lai administrators iesniedz savas darbības pārskatu vai citu informāciju.

(8) Pieteikumu un sūdzību tiesa izskata 15 darbdienu laikā no tā saņemšanas dienas. Uz tiesas sēdi tiek aicināts pieteikuma vai sūdzības iesniedzējs, administrators, fiziskā persona un citas ieinteresētās personas. Uzaicināto personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai tiesas sēdē.

(9) Sūdzības iesniedzējam ir tiesības atsaukt savu sūdzību, kamēr nav pabeigta sūdzības izskatīšana pēc būtības. Ja sūdzības iesniedzējs atsauc iesniegto sūdzību, tiesa pieņem lēmumu par sūdzības tiesvedības izbeigšanu maksātnespējas procesa lietā.

363.²⁰pants. Izlīguma apstiprināšana

(1) Tiesa izskata administratora iesniegto izlīgumu jebkurā bankrota procedūras stadijā.

(2) Tiesa, apstiprinot noslēgto izlīgumu, vienlaikus pieņem lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu."

15. Papildināt 415.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu un lēmumu maksātnespējas procesa lietā var iesniegt 15 darbdienu laikā no sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas dienas."

16. Papildināt 423.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Maksātnespējas procesa lietā lietas dalībnieks rakstveida paskaidrojumu uz iesniegto apelācijas sūdzību kopā ar paskaidrojuma norakstiem, kuru skaits atbilst lietas dalībnieku skaitam, var iesniegt apelācijas instances tiesai 20 darbdienu laikā no dienas, kad viņam nosūtīts apelācijas sūdzības noraksts."

17. Papildināt 425.panta 1.¹ daļu aiz vārdiem "par spēkā neesošu" ar vārdiem "kā arī maksātnespējas procesa lietās".

18. Papildināt pārejas noteikumus ar 28. un 29.punktu šādā redakcijā:

"28. Lietas, kurās uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), kā arī komercreģistrā reģistrēta komersanta maksātnespēja pasludināta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, izskata tiesa, kas pasludinājusi maksātnespēju.

29. Šā likuma 46.nodaļa un 46.² nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar īpašo likumu, kas paredz parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa spēkā stāšanās kārtību."

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā.

Tieslietu ministrs

G.Grīnvalds

Likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

Pašlaik maksātnespējas procesa jautājumi tiek regulēti gan Civilprocesa likumā, gan likumā „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”. Atsevišķi jautājumi Civilprocesa likumā tiek regulēti atšķirīgi no likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, tādējādi radot tiesību normu kolīzijas un dažu ar maksātnespējas procesu saistītu jautājumu atšķirīgu interpretāciju tiesās, kas nenodrošina tiesiskās paļāvības principa un tiesiskuma ievērošanu valstī. Lai novērstu konstatētās problēmas, ir izstrādāts jauns Maksātnespējas likums.

Normatīvais akts ir nepieciešams, lai nodrošinātu maksātnespējas procesa likumīgu un efektīgu norisi tiesās, izslēdzot tiesību normu kolīziju un dublēšanu Maksātnespējas procesā un Civilprocesa likumā, nodrošinot tiesiskās paļāvības principa un tiesiskuma ievērošanu valstī.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma izstrādi konceptuāli mainīsies arī maksātnespējas procesu norise valstī.

Maksātnespējas likumprojektā ir ietverts jauns subjektu loks, kuriem iespējama maksātnespēja. Piemēram, biedrības un nodibinājumi, individuālie komersanti, fiziskās personas, kapitāla un finanšu tirgus dalībnieki, kuru darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija un kuru maksātnespēju nereglamentē attiecīgās nozares speciālie likumi.

2004.gada 1.maijā Latvijā spēkā stājusies Padomes 2000.gada 29.maija Regula (EK) Nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk – Padomes regula Nr.1346/2000), kas reglamentē pārrobežu maksātnespējas procesa tiesisko jautājumu risināšanas starptautisko piekritību. Lai gan kopš Padomes regulas Nr.1346/2000 spēkā stāšanās Latvijā tā ir tieši piemērojama, spēkā esošais likums „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” un Civilprocesa likums neveicina Padomes regulas Nr.1346/2000 efektīvu piemērošanu.

Latvijā īstenota komercdarbības reforma. Šīs reformas ietvaros būtiski mainīta tiesību sistēma, ieviesti jauni tiesību institūti. Sakarā ar iepriekš minēto Civilprocesa likuma normas neatbilst tiesību sistēmai un ir pretrunā ar ieviestajiem tiesību institūtiem. Tas veicina tiesību normu atšķirīgu interpretāciju. Atšķirīgā tiesību normu interpretācija bieži noved pie atšķirīgiem tiesas nolēmumiem līdzīgās lietās, tādējādi nenodrošinot tiesiskās paļāvības principa ievērošanu.

Tiesas spriedums par parādnieka maksātnespējas pasludināšanu nav pārsūdzams. Tāpat nav pārsūdzami maksātnespējas procesa norises laikā tiesas pieņemtie lēmumi. Šāds regulējums paredzēts ar mērķi nodrošināt maksātnespējas procesa efektīvu norisi: savlaicīgu spriedumu un lēmumu izpildi, līdz ar to - kreditoru interešu aizsardzību. Taču ir atsevišķi gadījumi, kad šāds regulējums liedz iespēju ieinteresētajām personām vērsties pret maksātnespējas procesa norisē pieļautiem likumpārkāpumiem, vai arī - konstatējot likumpārkāpumu, atjaunot iepriekšējo tiesisko stāvokli (piemēram, lietās par nekustamā īpašuma piespiedu izsoli). Tāpat tas liedz iespēju parādniekam vērsties pret nepamatoti vai apzināti nepatiesi tiesai iesniegtu kreditora maksātnespējas pieteikumu, tādējādi liedzot parādniekam iespēju atjaunot savu maksātspēju.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekta izstrādāšanas mērķis ir novērst Civilprocesa normu dublēšanos un to kolīziju Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā. Visas procesuālās normas, kas saistītas ar tiesvedību maksātnespējas lietās, tiek iekļautas Civilprocesa likumā. Savukārt Maksātnespējas likumā tiek iekļautas visas materiālās normas un līdz ar to – pamatojums konkrētu tiesas nolēmumu pieņemšanai maksātnespējas lietās.

Likumprojektā paredzēts procesuālais regulējums paplašināta maksātnespējas subjektu loka maksātnespējas lietu izskatīšanai tiesā. Likumprojektā iekļautās tiesību normas attiecināmas uz komersantiem, citām juridiskajām personām (biedrības un nodibinājumi), fiziskajām personām, kā arī speciālajiem subjektiem - lauksaimniecības produktu ražotājiem un finanšu un kapiteļa tirgus dalībniekiem.

Likumprojektā paredzēts regulējums attiecībā uz tiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem, kuru maksātnespēju nereglamentē attiecīgās nozares speciālie normatīvie akti. Minētais regulējums attieksies, piemēram, uz apdrošinātājiem, brokeru sabiedrībām, vērtspapīru sabiedrībām u.c.

Tā kā likumprojektā ir iekļauts jauns regulējums, kas saistīts ar parādnieka tiesiskās aizsardzības procesu, kas neattiecas uz maksātnespējas procesu, likumprojektā atsevišķi tiek nodalīti un definēti termini maksātnespēja, tiesiskās aizsardzības process un maksātnespējas process. Termins maksātnespēja iekļauj sevī gan tiesiskās aizsardzības procesu, gan maksātnespējas procesu. Termina maksātnespējas process lietojums ir šaurāks, un tas likumprojektā tiek definēts kā tiesiska rakstura pasākumu kopums, lai: 1) atjaunotu parādnieka maksātspēju un aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot izlīgumu vai sanāciju; 2) aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot bankrota procedūru. Savukārt termins tiesiskās aizsardzības process tiek definēts kā tiesiska rakstura pasākumu kopums parādnieka interešu aizsardzībai ierobežotas maksātspējas gadījumā ar mērķi atjaunot parādnieka maksātspēju pilnā apjomā.

Sakarā ar to, ka maksātnespējas procesā un parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā iesaistīta tiesa, tad tiesību normas, kas regulē tiesas procesuālās darbības, ir iekļautas likumprojektā, bet materiālās normas, kurās noteikts tiesas pieņemamo nolēmumu pamatojums, iekļautas Maksātnespējas likumprojektā. Tādējādi tiks novērsta tiesību normu dublēšanās un tiesību normu paralelitāte.

Likumprojektā iestrādātas normas, lai nodrošinātu Padomes regulas Nr.1346/2000 sekmīgu piemērošanu Latvijā.

Likumprojektā paredzētās normas nodrošina Latvijā īstenotās komercdarbības reformas ieviešanu maksātnespējas jomā. Minētais novērsīs atšķirīgu tiesību normu interpretāciju un sekmēs maksātnespējas likumīgu un efektīvu norisi.

Likumprojektā paredzēta atsevišķu tiesas spriedumu un lēmumu pārsūdzēšanas iespēja vienā augtākā tiesu instancē. Parādnieks var pārsūdzēt tiesas spriedumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu, ja tas pasludināts uz kreditora maksātnespējas procesa pieteikuma pamata. Kreditors var pārsūdzēt tiesas spriedumu par maksātnespējas procesa pieteikuma noraidīšanu un pieteikuma atzīšanu par nepamatotu vai apzināti nepatiesu, ja tas pasludināts uz kreditora pieteikuma pamata. Savukārt jebkura maksātnespējas procesā iesaistītā persona var pārsūdzēt tiesas lēmumu par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu un maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā. Tādējādi tiek nodrošināts aizsargmehānisms nekustamā īpašuma izsoles laikā pieļauto pārkāpumu novēršanai un aizskartās personas tiesiskā stāvokļa atjaunošanai.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Skaidri nodalot procesuālās un materiālās normas Civilprocesa likumā un Maksātnespējas likumā, tiek vienkāršota abu minēto likumu piemērošana un atvieglota iespēja parādniekam, kreditoram un valsts iestādēm precīzi definēt savas tiesības un pienākumus parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā. Līdz ar to tiek veicināta uzņēmējdarbības vides sakārtošana valstī (ierobežots nepamatoti iesniegtu parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa pieteikumu skaits un vienlaikus palielināts parādnieka paša atbildības slieksnis savas maksātspējas izvērtēšanai) un samazināti administratīvie un procesuālie šķēršļi maksātnespējas lietu izskatīšanai.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme

uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji 5 gadu laikā pēc kārtējā gada

2007

2008

2009

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

10,0

22,0

18,0

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar

1081,5

1473,6

1734,7

1430,0

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

-1071,5

-1451,6

-1712,7

-1412,0

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Tiek plānots, ka gadā vidēji būs 200 parādnieku tiesiskās aizsardzības lietas un 20 fizisko personu maksātnespējas lietas. Valsts nodeva atbilstoši šiem grozījumiem paredzēta Ls 100 apjomā. Tādējādi valsts budžeta ieņēmumi tiek plānoti 22 tūkst. latu apmērā (220 x Ls 100). 2007.gadā ieņēmumi plānoti 6 mēnešiem Ls 10 tūkst. latu apmērā 100 parādnieku tiesiskās aizsardzības lietām (100 x Ls 100)

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:

Izdevumi

Likumprojekts šo jomu neskar

1081,5

1473,6

1734,7

1430,0

Uzturēšanas izdevumi

EKK1100 Atalgojumi (34 tiesneši un 114 darbinieki)

EKK 1200 Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

723,1

492,9

118,7

1473,6

1052,1

253,5

1734,7

1262,6

304,1

1310,5

935,9

225,4

EKK 1300 komandējumi un dienesta braucieni

EKK 1400 Pakalpojumu apmaksa

1,8

73,8

2,5

124,6

2,5

124,6

2,3

107,7

EKK 1500 Materiālu, energores., ūdens un inv. vērt. līdz Ls 50 par vien.

35,9

40,9

39,2

Izdevumi kapitālieguldījumiem

358,4

Likumprojekts šo jomu neskar

119,5

EKK 4000 Kapitālie izdevumi

358,4

119,5

6. Paskaidrojumi pie budžeta ieņēmumiem un izdevumiem:

2007.gads

Rajonu (pilsētu) tiesām jau šobrīd saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem vairākas lietu kategorijas ir jāizskata saīsinātos termiņos, piemēram, darba lietas, lietas, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību, u.c. Minēto grozījumu izdarīšana Civilprocesa likumā noteiks papildus lietu kategoriju, kas būs jāizskata saīsinātos termiņos, taču ievērojot pašreizējo rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu skaitu un noslogotību, bez papildus tiesnešu sastāvu amata vietu piešķiršanas rajonu (pilsētu) tiesām nebūs iespējams nodrošināt minēto lietu izskatīšanu saīsinātos termiņos. Bez tam, jāatzīmē apstāklis, ka maksātnespējas lietas līdz šim piekrīt apgabaltiesai un rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem būs nepieciešama papildus apmācība.

Ievērojot minēto, rajonu (pilsētu) tiesās ir nepieciešami 34 tiesnešu sastāvi (pa vienam katrā tiesā) un pilsētu tiesās papildus tiesas sekretāri.

Kopējais papildus nepieciešamais amata vietu skaits ir 148, tajā skaitā, 34 tiesneši, 34 tiesnešu palīgi, 34 tiesas sēžu sekretāri, 34 tiesas tulki, 12 tiesas sekretāri. Tiesnešu atalgojums Ls 801, darbinieku vidējais atalgojums Ls 301,8. Aprēķinātais finansējums algām 410,7 tūkst. latu (t.sk. tiesnešiem Ls 801 x 34 x 6 mēneši = Ls 163 404; tiesnešu stažieriem Ls 400,5 x 34 x 3 mēneši = Ls 40 851; darbiniekiem Ls 301,8 x 114 x 6 mēneši = Ls 206 431). Aprēķinātais finansējums piemaksām 15% apmērā no algu fonda 61,6 tūkst. latu. Finansējums pabalstiem, atvaļinājumiem 492,9 tūkst. latu. Finansējums aprēķināts 2007.gada sešiem mēnešiem.

Plānotie izdevumi 2006.gadam 1081,5 tūkst. latu.

2008.gads

Plānotais finansējums samazināts par vienreizējo izdevumu apjomu 2007.gadā aprīkojuma, datortehnikas un mēbeļu iegādei par summu 358,4 tūkst. latu. Tiesnešu atalgojums Ls 801, darbinieku vidējā alga Ls 377,2. Aprēķinātais finansējums algām 842,8 tūkst. latu (t.sk. tiesnešiem Ls 801 x 34 x 12 mēneši = Ls 326 808; darbiniekiem Ls 377,2 x 114 x 12 mēneši = Ls 516 010). Aprēķinātais finansējums piemaksām 15% apmērā no algu fonda 130,5 tūkst. latu. Finansējums atvaļinājuma pabalstiem tiesnešiem 27,2 tūkst. latu, pārējiem pabalstiem , atvaļinājumiem u.c. 10% apmērā no pārējā personāla algas 51,6 tūkst. latu. Kopā pabalstiem 27,2 + 51,6 = 78,8 tūkst. latu. Atalgojumiem kopā 1052,1 tūkst. latu. Finansējuma aprēķins veikts pilnam gadam un kopējie izdevumi plānoti Ls 1473,6 tūkst. latu.

2009.gads

Tiesnešu atalgojums 2009.gadā prognozējams Ls 1215, darbinieku vidējā alga Ls 377,2. Aprēķinātais finansējums algām 1011,7 tūkst. latu (t.sk. tiesnešiem Ls 1215 x 34 x 12 mēnesi = Ls 495 720; darbiniekiem Ls 377,2 x 114 x 12 mēneši = Ls 516 010). Aprēķinātais finansējums piemaksām 15% apmērā no algu fonda 158, tūkst. latu. Finansējums atvaļinājuma pabalstiem tiesnešiem 41,3 tūkst. latu, pārējiem pabalstiem, atvaļinājumiem u.c. 10% apmērā no pārējā personāla algas 51,6 Tūkst. latu. Kopā pabalstiem 41,3 + 51,6 = 92,9 tūkst. latu. Atalgojumiem kopā 1262, 6 tūkst. latu. Kopējie izdevumi plānoti Ls 1734,7 tūkst. latu.

Papildus paskaidrojums:

Likumprojektā ir noteikts, ka tiesām būs jāizskata arī fizisko personu maksātnespējas procesa lietas, līdz ar to fiziskās personas, kuras būs iesniegušas attiecīgo pieteikumu, tiks aicinātas uz tiesas sēdēm, savukārt tiesām būs pienākums nepieciešamības gadījumā nodrošināt šīm personām tulka pakalpojumus, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 13.panta ceturto daļu lietas dalībniekiem, izņemot juridisko personu pārstāvjus, kuri nepārvalda tiesvedību valodu, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties procesuālajās darbībās, izmantojot tulka palīdzību. Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, grozījumu ieviešanai Civilprocesa likumā būtu nepieciešams piešķirt papildus tiesnešu un tiesas darbinieku amata vietas rajonu (pilsētu) tiesās, tajā skaitā arī papildus 34 tiesas tulku amata vietas rajonu (pilsētu) tiesās.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumprojekts skatāms vienlaicīgi ar Maksātnespējas likumprojektu un likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”. Likumprojektiem jāstājas spēkā vienlaicīgi.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojektā iestrādātas normas, lai nodrošinātu Padomes regulas Nr.1346/2000 sekmīgu piemērošanu Latvijā.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/

neatbilst)

Komen-

tāri

2.pants

1) Padomes regulas Nr.1346/2000 30.pants;

2) Padomes regulas Nr.1346/2000 33.panta 1.punkts.

4.pants

1) Padomes regulas Nr.1346/2000 Preambulas 15.punkts;

2) Padomes regulas Nr.1346/2000 2.panta d) punkts;

3) Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punkts;

4) Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punkts;

5) Padomes regulas Nr.1346/2000 4.panta 2.punkta c) apakšpunkts;

6) Padomes regulas Nr.1346/2000 21.panta 1.punkts;

7) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta a) punkts;

8) Padomes regulas Nr.1346/2000 33.pants;

9) Padomes regulas Nr.1346/2000 34.panta 1.punkts;

10) Padomes regulas Nr.1346/2000 35.pants;

11) Padomes regulas Nr.1346/2000 37.pants;

12) Padomes regulas Nr.1346/2000 38.pants.

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas notikušas ar Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociāciju, Ārvalstu investoru padomi Latvijā, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociāciju, Latvijas Tirgotāju asociāciju, Latvijas Komercbanku asociāciju.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Likumprojekta izstrāde tiek atbalstīta, izanalizējot un ievērojot institūciju izteiktos priekšlikumus un iebildumus.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi tiek veikti, sniedzot informāciju masu informācijas līdzekļos un prezentējot likumprojektu šādām nevalstiskajām organizācijām:

- Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijai;

- Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai;

- Ārvalstu investoru padomei Latvijā;

- Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai;

- Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācijai;

- Latvijas Zivrūpniecības savienībai;

- Latvijas Darba devēju konfederācijai;

- Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai;

- Latvijas komercbanku asociācijai;

- Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomei.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas radītas netiks.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”. Turklāt attiecīga informācija tiks ievietota Maksātnespējas administrācijas mājas lapā internetā www.mna.gov.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt vispārējā civilprocesuālajā kārtībā, iesniedzot sūdzību (prasību) tiesā.

Tieslietu ministrs G.Grīnvalds

Valsts sekretārs

Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

L.Popova

A.Kveska

27.07.2006.

2250

Mihaļska 7509528

dace.mihalska@mna.gov.lv