Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

(reģ.nr.1809)

 

Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 2., 8., 24.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 2., 8., 24.nr.) šādus grozījumus:

9.pants. Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi

1. Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi:

 

1. Papildināt 9.panta pirmo daļu ar 29. un 30.punktu šādā redakcijā:

"29) ienākums, kas gūts, sniedzot palīdzību vai slepeni sadarbojoties ar operatīvās darbības subjektiem;

30) uzturēšanas līdzekļi, kas saņemti no speciālās aizsardzības iestādes."

 

 

 

1. Papildināt 9.panta pirmo daļu ar 29. un 30.punktu šādā redakcijā:

"29) ienākums, kas gūts, sniedzot palīdzību vai slepeni sadarbojoties ar operatīvās darbības subjektiem;

30) uzturēšanas līdzekļi, kas saņemti no speciālās aizsardzības iestādes."

 

 

10.pants. Attaisnotie izdevumi

1. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti šādi maksātāja izdevumi:

1) nomaksātā sociālā nodokļa summa un valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi;

2) izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets;

3) summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, un budžeta iestādēm, bet šīs summas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma lieluma;

4) zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevumi, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu un par kuriem autori saņem autoratlīdzību (honorāru). Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets;

5) saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" izveidotajos privātajos pensiju fondos vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētajos privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas, kas kopā ar šīs daļas 6.punktā minētajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, kuri izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nepārsniedz 10 procentus no personas gada apliekamā ienākuma (šā panta otrajā daļā - no mēneša bruto darba samaksas, kas ir kalendārā mēneša darba samaksa pirms to summu atskaitīšanas, par kurām saskaņā ar šo likumu atļauts samazināt darbinieka apliekamo ienākumu, kā arī pirms jebkuru ieturējumu izdarīšanas);

6) apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) izdarīti apdrošināšanas sabiedrībai, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai, ievērojot šā likuma 8.panta piektās daļas 1., 2. un 3.punkta nosacījumus, un kas kopā ar šīs daļas 5.punktā minētajām iemaksām privātajos pensiju fondos nepārsniedz 10 procentus no personas gada apliekamā ienākuma.

 

1

 

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija

Papildināt 10.panta pirmo daļu ar 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“7) izdevumi par maksātāja pirmā mājokļa iegādi. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets;

8) maksātāja un viņa ģimenes locekļu maksājumi par dzīvojamās telpas īri, ja dzīvojamā telpa atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un maksātājs vai viņa ģimenes locekļi dzīvojamo telpu lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai. Šī norma piemērojama attiecībā uz to maksājumu daļu, kura sedz starpību starp dzīvojamās telpas īres maksu un pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu īres maksu attiecīgās pašvaldības teritorijā. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets;

9) maksātāja maksājumi par dzīvojamās telpas īri, ja maksātājs studē augstskolā vai koledžā. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets.”

 

Neatbalstīts

 

12.pants. Maksātāja gada neapliekamais minimums

1. Maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta summa vienas personas gada neapliekamā minimuma apmērā. Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa. Mēneša neapliekamā minimuma apmēru taksācijas gadam nosaka Ministru kabinets līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam.

 

2

 

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija

Papildināt 12.panta pirmo daļu ar ceturto teikumu šādā redakcijā:

“Mēneša neapliekamais minimums nedrīkst būt mazāks par Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vidējo vērtību mēnesī (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju).”

Neatbalstīts

 

 

 

13.pants. Atvieglojumi maksātājam

1. Maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi:

1) par katras šajā punktā minētās personas uzturēšanu, ja šai personai nav piešķirta pensija un tā nesaņem pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju - Ministru kabineta noteiktajā apmērā vienam no apgādniekiem:

a) par nepilngadīgu bērnu,

b) par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai,

c) par nestrādājošu laulāto,

d) par nestrādājošiem vecākiem un vecvecākiem,

e) par mazbērnu vai audzināšanā paņemtu bērnu, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai,

f) par brāli, māsu, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku,

g) par apgādībā esošu personu apgādājamiem,

h) par personu, kuras labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti),

i) par maksātāju aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu;

 

3

 

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija

Papildināt 13.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārdiem “vienam no apgādniekiem” ar vārdiem “bet ne mazāk par 75 procentiem no neapliekamā minimuma”.

 

Neatbalstīts

 

19.pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas rezumējošā kārtība

2. Atbilstoši šim likumam nodoklis tiek aprēķināts par gada apliekamā ienākuma kopējo apjomu, kuru nosakot saimnieciskās darbības zaudējumus nevar segt uz citu ienākumu veidu rēķina, un tas tiek atspoguļots deklarācijā. Deklarācijā tiek uzrādīti visi maksātāja taksācijas periodā (kalendārajā gadā) gūtie ienākumi, arī ar nodokli neapliekamie ienākumi, ja to kopējā summa pārsniedz gada neapliekamā minimuma apmēru.

2. Papildināt 19.panta otrās daļas otro teikumu aiz vārdiem "neapliekamā minimuma apmēru" ar vārdiem "izņemot šā likuma 9.panta pirmās daļas 29. un 30.punktā minētos ienākumus".

 

 

 

2. Papildināt 19.panta otrās daļas otro teikumu aiz vārdiem "neapliekamā minimuma apmēru" ar vārdiem "izņemot šā likuma 9.panta pirmās daļas 29. un 30.punktā minētos ienākumus".

20.pants. Ienākumu deklarēšanas atvieglojumi

1. Iekšzemes nodokļa maksātājam, kas taksācijas gada laikā ir saņēmis Latvijas Republikā ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis, turklāt viņa saņemto šā likuma 9.panta pirmajā daļā minēto ar nodokli neapliekamo ienākumu kopējā summa nepārsniedz četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru, ir tiesības neiesniegt deklarāciju, ja šajā vai citos likumos nav noteikts citādi. Minētais nosacījums attiecināms arī uz gadījumiem, kad iekšzemes nodokļu maksātājs taksācijas gada laikā ir saņēmis tikai Latvijas Republikā ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis vai tikai šā likuma 9.panta pirmajā daļā minētos ar nodokli neapliekamos ienākumus, kuru kopējā summa nepārsniedz četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamo minimumu.

 

3. Izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"1. Iekšzemes nodokļa maksātājam, kas taksācijas gada laikā ir saņēmis Latvijas Republikā ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis, ja viņa saņemto šā likuma 9.panta pirmajā daļā minēto ar nodokli neapliekamo ienākumu kopējā summa nepārsniedz četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru vai viņam saskaņā ar šā likuma 19.panta otro daļu gūtie ienākumi nav jāuzrāda deklarācijā, ir tiesības neiesniegt deklarāciju, ja šajā vai citos likumos nav noteikts citādi. Minētais nosacījums attiecināms arī uz gadījumiem, ja iekšzemes nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā ir saņēmis tikai Latvijas Republikā ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis, vai tikai šā likuma 9.panta pirmajā daļā minētos ar nodokli neapliekamos ienākumus, kuru kopējā summa nepārsniedz četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamo minimumu, vai viņam saskaņā ar šā likuma 19.panta otro daļu gūtie ienākumi nav jāuzrāda deklarācijā."

 

 

 

3. Izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"1. Iekšzemes nodokļa maksātājam, kas taksācijas gada laikā ir saņēmis Latvijas Republikā ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis, ja viņa saņemto šā likuma 9.panta pirmajā daļā minēto ar nodokli neapliekamo ienākumu kopējā summa nepārsniedz četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru vai viņam saskaņā ar šā likuma 19.panta otro daļu gūtie ienākumi nav jāuzrāda deklarācijā, ir tiesības neiesniegt deklarāciju, ja šajā vai citos likumos nav noteikts citādi. Minētais nosacījums attiecināms arī uz gadījumiem, ja iekšzemes nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā ir saņēmis tikai Latvijas Republikā ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis, vai tikai šā likuma 9.panta pirmajā daļā minētos ar nodokli neapliekamos ienākumus, kuru kopējā summa nepārsniedz četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamo minimumu, vai viņam saskaņā ar šā likuma 19.panta otro daļu gūtie ienākumi nav jāuzrāda deklarācijā."

Pārejas noteikumi

 

 

4

 

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija

Izteikt pārejas noteikumu 30.punktu šādā redakcijā:

“30. Grozījumi 26.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā attiecībā uz visu nodokļa ieņēmumu ieskaitīšanu pašvaldību budžetos stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojams šāds nodokļa ieņēmumu sadalījums starp pašvaldību un valsts budžetu:

a) no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 83 procenti maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā (bet ne mazāk kā 453,3 milj.latu) un 17 procenti valsts pamatbudžetā;

b) no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 91 procents maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā (bet ne mazāk kā 499,8 milj.latu) un 9 procenti valsts pamatbudžetā.

Nodokļa papildsumma, kas paredzēta šā punkta a) un b) apakšpunktā, tiek ieskaitīta attiecīgās pašvaldības budžetā proporcionāli faktiskajiem nodokļa ieņēmumiem.”

Neatbalstīts

 

 

 

5

 

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija

Papildināt pārejas noteikumus ar 31.punktu šādā redakcijā:

“31. Grozījumi 12.panta pirmajā daļā attiecībā uz mēneša neapliekamā minimuma noteikšanu stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai mēneša neapliekamais minimums nedrīkst būt mazāks par:

a) no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 50 procentiem no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vidējās vērtības mēnesī (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju);

b) no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 75 procentiem no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vidējās vērtības mēnesī (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju).”

Neatbalstīts