Likums

Likumprojekts

Grozījumi Prokuratūras likumā

Izdarīt Prokuratūras likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12.nr.; 1996, 5., 13.nr.; 1998, 9., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 22.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 26.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiesu apgabalu prokuratūras nodibina ģenerālprokurors atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām apgabaltiesu darbības teritorijām, un tās veic visas prokuratūras funkcijas tiesu apgabalu teritorijās."

2. Izteikt 31.pantu šādā redakcijā:

"31.pants. Prokurora amata pakāpes

Prokuroriem tiek piešķirtas šādas amata pakāpes:

1) jaunākais tieslietu padomnieks;

2) tieslietu padomnieks;

3) vecākais tieslietu padomnieks;

4) jaunākais valsts tieslietu padomnieks;

5) valsts tieslietu padomnieks;

6) vecākais valsts tieslietu padomnieks."

3. 32.pantā:

papildināt otro daļu ar 3.¹punktu šādā redakcijā:

"3¹) jaunākā valsts tieslietu padomnieka amata pakāpi – pēc pieciem prokurora amatā vecākā tieslietu padomnieka amata pakāpē nostrādātiem gadiem;";

aizstāt otrās daļas 4.punktā vārdus "vecākā tieslietu padomnieka" ar vārdiem "jaunākā valsts tieslietu padomnieka";

aizstāt sestās daļas 3.punktā vārdus "vecākais tieslietu padomnieks" ar vārdiem "jaunākais valsts tieslietu padomnieks".

4. Izteikt 36.panta 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

"2) pēc 1993.gada 1.janvāra ne mazāk kā trīs gadus ir strādājusi par Augstākās tiesas tiesnesi;

3) ne mazāk kā piecus gadus ir strādājusi par apgabaltiesas tiesnesi;".

5. 52.pantā:

papildināt trešo daļu ar 3.¹punktu šādā redakcijā:

"3¹) jaunākajam valsts tieslietu padomniekam – 28 procenti no mēneša amatalgas;";

aizstāt trešās daļas 4.punktā skaitli "28" ar skaitli "35";

aizstāt trešās daļas 5.punktā skaitli "35" ar skaitli "42".

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 11.punktu šādā redakcijā:

"11. Kārtību, kādā līdzšinējās amata pakāpes pielīdzināmas jaunajām amata pakāpēm, nosaka ģenerālprokurors."

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

Tieslietu ministrs

G.Grīnvalds

Likumprojekta „Grozījumi Prokuratūras likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Tieslietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu „Tiesu iekārtas likums”, kas aizstātu pašreiz spēkā esošo likumu „Par tiesu varu”. Likumprojekts atbalstīts Ministru kabineta komitejas sēdē. Saskaņā ar 2006.gada 13.marta Ministru kabineta komitejas sēdes protokolu Nr.11 2.§ 2.4.punktu Tieslietu ministrijai uzdots precizēto likumprojektu iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, atzīmējot, ka likumprojekts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē virzāms vienlaikus ar anotācijas IV sadaļā minētajiem likumprojektiem.

Pašreiz spēkā esošā Prokuratūras likuma redakcija paredz, ka prokuroriem tiek piešķirtas amata pakāpes, kas atbilst tiesnešu kvalifikācijas klasēm. Tā kā likumprojekts „Tiesu iekārtas likums”, lai nodrošinātu objektīvu un pārredzamu tiesneša karjeras attīstību, paredz tiesnešu karjeras attīstības sistēmas reformu, līdz šim praksē formāli piešķirtās kvalifikācijas klases aizstājot ar izdienas stāžu un regulāru atestāciju, tad nepieciešami arī attiecīgi grozījumi Prokuratūras likumā.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz jaunas prokurora amata pakāpes izveidi, vienlaikus izslēdzot atsauces uz tiesnešu kvalifikācijas klasēm. Aizstātas atsauces uz likumu „Par tiesu varu” ar atsaucēm uz Tiesu iekārtas likumu.

3. Cita informācija

Likumprojekts skatāms vienlaicīgi ar likumprojektu Tiesu iekārtas likums.

Likumprojektiem jāstājas spēkā vienlaicīgi.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2006

2007

2008

2009

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

8146,8

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

8146,8

7,0

10,6

8,2

3. Finansiālā ietekme

-7,0

-10,6

-8,2

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finasiālā pamatojuma aprēķins

Uzturēšanas izdevumi

Kārtējie izdevumi

t.sk. atalgojumi

Pārējie kārtējie

Prokuroru atalgojums

t.sk.:

ģenerālprokurors-1

departamenta virsprokurors-3

Atvaļinājuma pabalsts

Atalgojums kopā

VSAOI (24,09%)

8146,8

8146,8

6565,2

1581,6

6114,7

450,5

6565,2

1581,6

7,0

7,0

5,7

1,3

5,7

1,3

4,4

5,7

1,3

7,0

7,0

5,7

1,3

5,7

1,3

4,4

5,7

1,3

10,6

10,6

8,6

2,0

8,6

2,0

6,6

8,6

2,0

8,2

8,2

6,7

1,5

6,7

1,5

5,2

6,7

1,5

Veidosies jauna piemaksa 42% apmērā, ko varēs piemērot:
	Piemaksu izmaksā 2006.gadā	Piemaksu varēs izmaksāt 2007-2008.gados	Starpība (3-2)	Starpība gadā (4*12)	VSAOI (5*0,2409%)	Kopā (5+6)
1	2	3	4	5	6	7
Ģenerālprokurors	549.49	659.38	109.89	1318.68
Departamenta virsprokurors	452.77	543.32	90.55	1086.6
Departamenta virsprokurors	452.77	543.32	90.55	1086.6
Departamenta virsprokurors	362.21	543.32	181.11	2173.32
Pavisam				5665.2	1364.7	7029.9

	Piemaksa paredzēta izmaksāt 2009.gadā	Piemaksu varēs izmaksāt 2009.gadā	Starpība (3-2)	Starpība gadā (4*12)	VSAOI (5*0,2409%)	Kopā (5+6)
1	2	3	4	5	6	7
Ģenerālprokurors	833.49	1000.19	166.7	2000.4
Departamenta virsprokurors	686.78	824.13	137.35	1648.2
Departamenta virsprokurors	686.78	824.13	137.35	1648.2
Departamenta virsprokurors	549.42	824.13	274.71	3296.52
Pavisam				8593.32	2070.1	10663.5

6. Cita informācija

Ailē „Kārtējais gads„ norādītie finanšu līdzekļi ir plānoti likumā „Par valsts budžetu 2006. gadam”.

Likumprojekta īstenošanai 2006.gadā papildus finansējums nav nepieciešams.

Jautājums par papildus valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2007.gadā un turpmākajos gados skatāms vienlaicīgi ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieprasījumiem kārtēja gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekts skatāms vienlaicīgi ar likumprojektu Tiesu iekārtas likums. Likumprojektiem jāstājas spēkā vienlaicīgi.

2. Cita informācija

Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav noskaidrota.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”. Normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvais akts indivīda tiesības neierobežo.

4. Cita informācija

Nav

tieslietu ministra vietā

satiksmes ministrs K.Peters

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

L.Popova

V.Rūsiņa

12.06.2006. 07:41

942

Ilgaža, 7036993

Inita.Ilgaza@tm.gov.lv