Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

2006. gada 8. jūnijā Nr. 8/6-2-

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Lūdzam iekļaut nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi mājokļa īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā”.

 

Pielikumā: Likumprojekts, anotācija likumprojektam.

 

Saeimas deputāti:

 

 

1. ___________________             _______________________

 

2. ___________________             _______________________

 

3. ___________________             _______________________

 

4. ___________________             _______________________

 

5. ___________________             _______________________

 

6. ___________________             _______________________

 

7. ___________________            _______________________

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts

 

Par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi mājokļa īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā

 

1.pants. Mājoklis šā likuma izpratnē ir individuālo dzīvojamo māju apbūvē ietilpstošās ēkas, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju daļas, ko izmanto dzīvošanai, un mākslinieku darbnīcas, kā arī šo māju apbūvē ietilpstošās palīgēkas un ar šīm mājām un ēkām saistītā zeme.

 

2.pants. Par zvērinātu notāru veikto notariālo darbību izpildi par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā saskaņā ar atsavinājumu (tai skaitā dāvinājumu) ir šādas valsts nodevas likmes:

1) īpašnieka bērniem, laulātajiem, vecākiem, brāļiem, māsām, mazbērniem, mazmazbērniem, vecvecākiem:

a) par nekustamo īpašumu, kura vērtība nepārsniedz 200 000 latus - 0%;

b) par nekustamo īpašumu, kura vērtība pārsniedz 200 000 latus - 0,5 % no nekustamā īpašuma vērtības par summu, kas pārsniedz 200 000 latus, bet ne vairāk kā 10 000 lati;

2) citām fiziskajām un juridiskajām personām:

a) fiziskajām personām, kuri ir Latvijas rezidenti, pirmā mājokļa iegādei, tajā skaitā apbūvei paredzētas zemes iegādei - 0,1% no nekustamā īpašuma vērtības (latos), ja tā vērtība nepārsniedz 200 000 latus;

b) par nekustamo īpašumu, kura vērtība nepārsniedz 200 000 latus - 1% no nekustamā īpašuma vērtības (latos);

c) par nekustamo īpašumu, kura vērtība pārsniedz 200 000 latus, bet nepārsniedz 400 000 latus - 3% no nekustamā īpašuma vērtības (latos);

d) par nekustamo īpašumu, kura vērtība pārsniedz 400 000 latus, bet nepārsniedz 600 000 latus - 5% no nekustamā īpašuma vērtības (latos);

e) par nekustamo īpašumu, kura vērtība pārsniedz 600 000 latus - 7% no nekustamā īpašuma vērtības (latos);

3) īpašuma dāvinājums personām, kuras nav šī panta pirmajā punktā minētās personas - 7 % no nekustamā īpašuma vērtības (latos).

 

3.pants. Lai aprēķinātu valsts nodevu, par nekustamā īpašuma vērtību uzskatāms augstākais no šādiem novērtējumiem:

1) līgumā norādītā atsavināšanas summa;

2) nekustamā īpašuma kadastrālais (inventarizācijas) novērtējums. Nekustamā īpašuma kadastrālais (inventarizācijas) novērtējums ir spēkā neierobežotu laiku, ja tā kadastrālā vērtība nav mainījusies, ko apliecina Nekustamā īpašuma kadastra reģistra izsniegta uzziņa vai elektroniskā veidā sagatavota informācija;

3) novērtējums, kas noteikts, ieķīlājot nekustamo īpašumu kredītiestādē.

 

4.pants. Ja nekustamo īpašumu atsavina par atlīdzību graudā vai citiem pienākumiem, atsavināmā nekustamā īpašuma vērtību aprēķina pēc vidējās tirgus cenas iepriekšējā mēnesī, skaitot no līguma noslēgšanas dienas.

5.pants. Ja tiek noslēgts maiņas līgums, valsts nodevu aprēķina pēc augstāk novērtētās maināmās mantas vērtības (arī tad, ja tiek mainīts nekustamais īpašums pret kustamo īpašumu).

 

6.pants. No valsts nodevas ir atbrīvotas šādas personas:

1) fiziskās un juridiskās personas, kurām pāriet atpakaļ īpašuma tiesības sakarā ar noslēgto atcēlējlīgumu;

2) fiziskās un juridiskās personas, kuras ir privatizējušas valsts un pašvaldību daudzdzīvokļu mājās esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas, mākslinieku darbnīcas, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas un nostiprina zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz šiem objektiem;

 

7.pants. (1) Valsts nodeva par notariālajām darbībām, ko veic zvērināti notāri, kā arī valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā samaksājama pašvaldības budžetā.

(2) Ja nekustamais īpašums atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā, nodevu ieskaita proporcionāli katras pašvaldības teritorijā esošajai nekustamā īpašuma daļai.

 

8.pants. (1) Ja nodeva aprēķināta izmantojot 3.panta 1. un 2. punktā minēto informāciju un pašvaldība, kura saņem ieņēmums no nodevas, nepiekrīt 2. un 3.panta kārtībā noteiktās nodevas apmēram, pašvaldība lūdz tieslietu ministra izveidotai komisijai precizēt atsavināšanas summu (darījuma vērtību). Lēmumu par precizēto atsavināšanas summu pieņem tieslietu ministrs. Ja atsavināšanas summas precizēšanas rezultātā pieaug maksājamā nodeva, nesamaksātā nodevas daļa tiek piedzīta no personas, uz kuras vārda īpašums ir reģistrēts Zemesgrāmatā.

(2) Pēc atzinuma par precizēto atsavināšanas summu saņemšanas gan pašvaldībai, gan nodevas maksātājam ir tiesības to pārsūdzēt tiesā.

(3) Panta pirmajā daļā minētās komisijas izveidošanas kārtību un darbības nolikumu nosaka Ministru kabinets.

 

Pārejas noteikums

Līdz 2007.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 23.01.2001. noteikumi Nr.28 “Noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi un īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” tik tālu, cik tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekta “Par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi mājokļa īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā”

 

ANOTĀCIJA

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs

Pēdējā laikā aizvien pieaugošā ātrumā nekustamā īpašuma tirgū kāpj mājokļu cenas, to kāpums krietni apsteidz iedzīvotāju ieņēmumu palielināšanās tempus. Lielā mērā mājokļu cenu straujais pieaugums saistīts ar spekulatīvām darbībām nekustamā īpašuma tirgū. Šī likuma mērķis ir atvi eglot iedzīvotājiem pirmā mājokļa iegādi, savukārt papildus nodevas iekasēt pērkot mājokli, kura cena ir krietni virs vidējās.

Lai uzlabotu kontroli par nodevas samaksu un tā būtu atbilstoša patiesajai darījuma vērtībai, ieņēmumus no nodevas paredzēts ieskaitīt pašvaldību budžetos. 

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Likumprojekts atvieglos iedzīvotājiem pirmā mājokļa iegādi, kā arī ierobežos spekulatīvos darījumus ar nekustamajiem īpašumiem.

Likums tuvinās nekustamā īpašuma vērtību, kas tiek uzrādīta nodevas aprēķinam, reālajai darījuma vērtībai.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

2007.gadā valsts budžeta ieņēmumi samazināsies par 1,5 miljoniem latu, par tādu pašu summu palielināsies pašvaldību budžetu ieņēmumi.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Nepieciešams izdarīt grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” un izdot Ministru kabineta noteikumus.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts

Likums atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

Likuma izpilde neprasa jaunu institūciju veidošanu vai esošo štatu palielināšanu. Likuma izpilde tiks nodrošināta ar līdzšinējām Tieslietu ministrijas un pašvaldību struktūrvienībām.