.05.2006.

9/8 -

Saeimas Prezidijam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51. un 87.pantu lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas š.g. 8. jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta "Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā" (Reģ. nr.1747) (Dok. nr.5993, 5993A)         izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 6. jūnija komisijas sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā" (Reģ. nr.1747) (Dok. nr.5993, 5993A)     un pieņēma lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

Dzintars Zaķis

Anotācija likumprojektam

“Grozījumi likumā “ Kooperatīvo sabiedrību likums””

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Praksē arvien biežāk tiek saņemtas dzīvokļu īpašnieku sūdzības par to, ka DzīKS ignorē Kooperatīvo sabiedrību likuma Pārejas noteikumu 9.punktu, kurš nosaka, ka, "ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulce atbilstoši likumā "Par dzīvokļu īpašumu" noteiktajai kārtībai pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu citam apsaimniekotājam, kooperatīvā sabiedrība, kura pārvaldījusi dzīvojamo māju līdz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pieņemšanai, nodod dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības jaunajam apsaimniekotājam ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas". ,,Lielajiem kooperatīviem" tas nav ekonomiski izdevīgi, jo tādējādi samazinās to ieņēmumi no māju apsaimniekošanas, tādēļ tie nelikumīgi turpina šīs mājas apsaimniekot. Diemžēl atspoguļotā situācija ir iespējama un turklāt bieži izplatīta, jo DzīKS ir atbildīgas tikai likuma priekšā, un konfliktus starp tām iespējams atrisināt tikai tiesas ceļā, kas ir ilgs un sarežģīts process. Valsts vai pašvaldības institūcijām saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nav tiesību tajos iesaistīties. Saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likumā noteikto kooperatīvā sabiedrība ir brīvprātīga organizācija, tāpēc arī dalība tajā ir brīvprātīga. Ņemot vērā šo apstākli, kooperatīvās sabiedrības biedrs (fiziska vai juridiska persona) jebkurā laikā var pieteikt savu izstāšanos no minētas kooperatīvās sabiedrības. Kārtību, kā izstājas no konkrētas kooperatīvās sabiedrības, atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likumam (13.panta 1.daļas 5.punkts) jānorāda tās statūtos. Ja izstāšanās princips nav atrunāts, tad šī kārtība regulējama atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likuma 23.pantā noteiktajam. Saskaņā ar minēto likumu, lai izstātos no kooperatīvās sabiedrības, biedram (ja tā ir fiziska persona) jāiesniedz tās valdei rakstisks iesniegums. Fiziskai personai izstājoties no kooperatīvās sabiedrības vēl nerodas pamats apsaimniekotāja nomaiņai. Daudzdzīvokļu māju nevar apsaimniekot vairāki apsaimniekotāji vienlaicīgi, tādēļ nepieciešams kopsapulcē ar balsu vairākumu (50% + 1 balss) pieņemt lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu citam apsaimniekotājam. Kopsapulces protokolu ar pieņemto lēmumu iesniedz kooperatīvās sabiedrības valdei. Kooperatīvā sabiedrība, kura pārvaldījusi dzīvojamo māju līdz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pieņemšanai, nodod dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības jaunajam apsaimniekotājam ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Savukārt, atbilstoši minētā likuma 39.panta 2.daļas 6.punktam kooperatīvās sabiedrības valdes lēmumu par esošo biedru izslēgšanu vai izstāšanos no sabiedrības apstiprina kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulce. Svarīgi šo procesu ir noformēt līdz galam, respektīvi, abām pusēm parakstīt nodošanas-pieņemšanas aktu, kurā tiek atspoguļots pārvaldīšanas tiesību maiņas fakts. Pamatdokumenti, kas obligāti jāiesniedz komunālo pakalpojumu sniedzējiem jaunu līgumsaistību dibināšanai: 1) dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokols ar lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu citam pārvaldniekam vai apsaimniekotājam; 2) nodošanas-pieņemšanas akts.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts paredz: 1) Grozījumi normatīvajā aktā ieviestu konkrētāku un precīzāku kārtību, kādā māja tiek nodota cita pārvaldnieka apsaimniekošanā, t.sk. nosakot arī, ka pārņemšanas gaitā netiek pārņemtas parādu saistības, ja tās ir izveidojušās starp apsaimniekotāju un dzīvokļu īpašniekiem. Konkrēta līguma darbības laikā radušās parādsaistības ir piedzenamas tiesas ceļā no līgumiskajām pusēm;
3. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	2007. gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
Neapliekamais minimums par bērna uzturēšanu, ja IIN ir 25%: 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins
6. Cita informācija	-

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Atbalsta
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Konsultācijas nav notikušas
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas
5. Cita informācija	-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas valsts institūcijas netiks radītas
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.
4. Cita informācija	-