Likumprojekts

Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā

Izdarīt Valsts probācijas dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 2.nr.; 2005, 8.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

"1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) brīvprātīgais probācijas darbinieks – persona, kuru Valsts probācijas dienests pilnvaro pildīt kādu atsevišķu uzdevumu;

2) izlīgums ar starpnieka palīdzību – pārrunu process, kurā piedalās cietušais un probācijas klients un kurā izmanto starpnieka palīdzību, lai novērstu noziedzīga nodarījuma sekas un panāktu cietušā un probācijas klienta izlīgumu;

3) postpenitenciārā palīdzība – pasākumu kopums personu iekļaušanai sabiedrībā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes;

4) probācija – kriminālsoda izpildes, probācijas klientu uzraudzības un sociālās uzvedības korekcijas pasākumu sistēma, kas izveidota, lai novērstu atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

5) probācijas klients – nosacīti notiesāta persona, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvota persona, persona, pret kuru izbeigts kriminālprocess, to nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, persona, kurai piemērots kriminālsods – piespiedu darbs, persona, kurai piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – sabiedriskais darbs, kā arī persona, par kuru tiesa vai prokurors ir pieprasījis izvērtēšanas ziņojumu, persona, kurai tiek sniegta postpenitenciārā palīdzība, persona, kura ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un ir iesaistīta izlīguma procesā;

6) probācijas programma – pasākumu kopums, kuru mērķis ir veicināt probācijas klienta integrāciju sabiedrībā;

7) sociālās uzvedības korekcija – pasākumu kopums, kuru mērķis ir panākt probācijas klienta tiesisku uzvedību;

8) starpnieks – persona, kas ir īpaši apmācīta vadīt izlīguma procesu."

2. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

"4.pants. Valsts probācijas dienests

(1) Valsts probācijas dienests ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku kriminālsoda – piespiedu darbs – un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildē, kā arī probācijas klientu uzraudzībā un sociālās uzvedības korekcijā.

(2) Valsts probācijas dienesta sastāvā ir centrālais aparāts un teritoriālās struktūrvienības."

3. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

"6.pants. Valsts probācijas dienesta funkcijas

Valsts probācijas dienestam ir šādas funkcijas:

1) organizēt kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi;

2) organizēt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildi;

3) pārbaudes laikā uzraudzīt personas, pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, kā arī uzraudzīt personas, kuras nosacīti notiesātas vai nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;

4) sniegt postpenitenciāro palīdzību personām, kuras tiek gatavotas atbrīvošanai un tiek atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;

5) organizēt un vadīt izlīgumu starp cietušo un probācijas klientu;

6) nodrošināt probācijas programmu izstrādi un licencētu programmu īstenošanu;

7) sniegt izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu."

4. Izteikt IV nodaļu šādā redakcijā:

"IV nodaļa

Valsts probācijas dienesta uzdevumi

9.pants. Probācijas programmu licencēšana

(1) Probācijas programmas licencē Tieslietu ministrijas izveidota licencēšanas komisija.

(2) Probācijas programmas licencē un īsteno Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

10.pants. Probācijas programmu īstenošana

(1) Valsts probācijas dienests īsteno probācijas programmas vai sadarbojas ar probācijas programmu īstenotājiem.

(2) Valsts probācijas dienests finansē probācijas programmas atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajai apropriācijai.

(3) Valsts probācijas dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā līdzfinansē probācijas klientiem paredzētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus postpenitenciārās palīdzības un uzraudzības ietvaros.

11.pants. Sadarbība ar brīvības atņemšanas iestādēm

(1) Valsts probācijas dienests sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestādēm:

1) informē notiesātos par iespēju noslēgt vienošanos par postpenitencārās palīdzības saņemšanas kārtību un veidiem;

2) piedalās notiesāto personu sociālās uzvedības korekcijā soda izciešanas laikā;

3) īsteno notiesātajām personām paredzētās probācijas programmas.

(2) Valsts probācijas dienestam ir tiesības pieprasīt un saņemt no brīvības atņemšanas iestādēm informāciju par:

1) notiesāto sagatavošanu atbrīvošanai un atbrīvošanu;

2) veicamo un veikto resocializācijas darbu ar notiesātajām personām;

3) personām, kuras lūdz brīvības atņemšanas iestādes administratīvo komisiju izskatīt jautājumu par lietas iespējamo virzīšanu uz tiesu nosacītai pirmstermiņa atbrīvošanai no soda izciešanas.

(3) Valsts probācijas dienests sniedz brīvības atņemšanas iestādes administratīvajai komisijai rakstisku vērtējumu par personas gatavību iekļauties sabiedrībā pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas.

12.pants. Personu uzraudzība

Valsts probācijas dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uzrauga:

1) nosacīti notiesātās personas;

2) nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotās personas;

3) personas, pret kurām izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.

13.pants. Kriminālsoda – piespiedu darbs – izpilde

Valsts probācijas dienests organizē kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

14.pants. Izlīgums ar starpnieka palīdzību

(1) Valsts probācijas dienests nodrošina iespēju cietušajam un probācijas klientam brīvprātīgi iesaistīties izlīgumā ar starpnieka palīdzību.

(2) Lai nodrošinātu izlīgumu ar starpnieka palīdzību, Valsts probācijas dienests:

1) veic starpnieku apmācību;

2) informē procesa virzītāju par iespējām īstenot izlīgumu un tā mērķiem;

3) īsteno izlīgumu;

4) paziņo procesa virzītājam par izlīguma rezultātiem;

5) sniedz sabiedrībai, cietušajiem un probācijas klientiem informāciju par iespējām īstenot izlīgumu un tā mērķiem.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests organizē un vada izlīgumu ar starpnieka palīdzību.

15.pants. Postpenitenciārās palīdzības sniegšana

(1) Postpenitenciārās palīdzības sniegšanas un saņemšanas pamats ir Valsts probācijas dienesta un notiesātā rakstiska vienošanās, kas noslēgta ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc notiesātā atbrīvošanas no brīvības atņemšanas soda izciešanas.

(2) Valsts probācijas dienests postpenitenciārās palīdzības ietvaros:

1) informē par iespējām iegūt pagaidu mājvietu un personu apliecinošus dokumentus;

2) palīdz atrast sabiedriski derīgu nodarbošanos;

3) piedāvā piedalīties probācijas programmās;

4) konsultē par jautājumiem, kas saistīti ar iekļaušanos sabiedrībā.

16.pants. Sadarbība ar institūcijām, sniedzot postpenitenciāro palīdzību nepilngadīgajām personām

Valsts probācijas dienests informē bāriņtiesu (pagasttiesu) par nepilngadīgajām personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas soda izciešanas un kurām nav vecāku vai citu likumisku pārstāvju, kā arī sadarbībā ar bāriņtiesu (pagasttiesu), sociālo dienestu un citām iesaistītajām institūcijām veic pasākumus, lai atrisinātu minēto personu sociālās problēmas.

17.pants. Valsts probācijas dienesta datu bāze

(1) Valsts probācijas dienests apkopo informāciju par probācijas klientiem.

(2) Valsts probācijas dienesta datu bāzē iekļaujamās informācijas apjomu, kā ar ī tās iekļaušanas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

18.pants. Izvērtēšanas ziņojums

(1) Valsts probācijas dienests pēc tiesas vai prokurora pieprasījuma sagatavo izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu.

(2) Izvērtēšanas ziņojumā ietver probācijas klienta raksturojumu un viņa sociālo apstākļu novērtējumu, kā arī Valsts probācijas dienesta viedokli par klientu. "

5. Papildināt 21.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) ieslodzījuma vietas administrācijas pārstāvis tajās teritoriālajās struktūrvienībās, kuru darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde."

6. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

"23.pants. Brīvprātīgais probācijas darbinieks

(1) Par brīvprātīgo probācijas darbinieku var būt persona, kura:

1) ir izteikusi vēlēšanos piedalīties šajā likumā noteikto Valsts probācijas dienesta uzdevumu pildīšanā un saņēmusi Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītāja rakstisku atzinumu;

2) ir rīcībspējīga un ir sasniegusi 18 gadu vecumu;

3) prot valsts valodu.

(2) Brīvprātīgais probācijas darbinieks drīkst būt starpnieks izlīguma procesā, ja viņš atbilst šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām un ja:

1) viņam ir pietiekamas zināšanas un prasmes starpniecības procesa vadīšanā;

2) viņš nav saukts pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

3) viņš ir saņēmis Valsts probācijas dienesta izsniegtu sertifikātu.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests sertificē brīvprātīgos probācijas darbiniekus, kuri ir starpnieki izlīguma procesā.

(4) Valsts probācijas dienests ar brīvprātīgo probācijas darbinieku slēdz līdzdarbības līgumu.

(5) Brīvprātīgā probācijas darbinieka pienākums ir ievērot ētikas principus un neizpaust informāciju, ko viņš ir ieguvis, pildot līdzdarbības līgumā noteiktos uzdevumus.

(6) Brīvprātīgais probācijas darbinieks par līdzdarbības līgumā noteikto uzdevumu izpildi saņem atlīdzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā."

7. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

"25.pants. Valsts probācijas dienesta ierēdņu un darbinieku tiesības

(1) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir šādas tiesības:

1) saņemt informāciju par probācijas klienta sodāmībām, tai skaitā par dzēstajām sodāmībām;

2) pieprasīt, lai probācijas klients uzrāda personu apliecinošu dokumentu;

3) uzaicināt probācijas klientu ierasties Valsts probācijas dienesta iestādē;

4) pildot amata pienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apmeklēt ieslodzījuma vietas.

(2) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem, veicot nosacīti notiesātu, nosacīti pirms termiņa no soda atbrīvotu vai nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotu personu uzraudzību, papildus šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām ir šādas tiesības:

1) kontrolēt, kā probācijas klients saskaņā ar uzraudzības plānu pilda viņam izvirzītās prasības;

2) satikties ar probācijas klienta ģimenes locekļiem, lai apspriestu uzraudzības gaitu;

3) apmeklēt probācijas klientu darbavietā vai izglītības iestādē;

4) tikties ar probācijas klienta darba devēja vai izglītības iestādes pārstāvi, lai apspriestu uzraudzības gaitu;

5) apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā bez iepriekšēja brīdinājuma;

6) saņemt informāciju par probācijas klienta iztikas avotiem;

7) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārbaudīt probācijas klientu, lai konstatētu, vai viņš ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai psihotropās vielas, ja probācijas klientam ar tiesas nolēmumu ir uzlikts pienākums nelietot alkoholu, narkotiskās vai psihotropās vielas.

(3) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir tiesības apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā laikposmā no plkst. 7⁰⁰ līdz 23⁰⁰.

(4) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir tiesības apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā laikposmā no plkst. 23⁰⁰ līdz 7⁰⁰, ja pienākumu minētajā laikposmā atrasties dzīvesvietā probācijas klientam uzlikusi tiesa.

(5) Sagatavojot izvērtēšanas ziņojumu pēc tiesas vai prokurora pieprasījuma, Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir šā panta otrās daļas 6.punktā minētās tiesības."

8. Pārejas noteikumā:

aizstāt vārdus "Pārejas noteikums" ar vārdiem "Pārejas noteikumi";

uzskatīt līdzšinējo pārejas noteikumu tekstu par pārejas noteikumu 1.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā:

"2. Šā likuma 6.panta 3.punkts attiecas uz personām, par kurām tiesas nolēmums vai prokurora lēmums pieņemts pēc 2005.gada 31.decembra."

Tieslietu ministrs

G.Grīnvalds

Likumprojekta

„Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Valsts probācijas dienesta likums stājās spēkā 2004.gada 1.janvārī un tā darbības laikā krasi mainījās situācija piespiedu darbu izpildes jomā, kā arī ir atklājušās vairākas neprecizitātes, kuras likuma izstrādes posmā 2003.gadā nevarēja paredzēt. Tāpēc ir nepieciešams izdarīt grozījumus spēkā esošajā likumā, lai veiksmīgi attīstītu probācijas sistēmas darbību atbilstoši Valsts probācijas dienesta koncepcijai.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojektā paredzēts:

1) precizēt Likuma 1.pantā minētos terminus – probācija, probācijas klients un starpnieks. Nepieciešams paplašināt probācijas klienta definīciju, jo probācijas klients ir arī persona, par kuru tiek pieprasīts izvērtēšanas ziņojums, izlīguma procesā iesaistītais likumpārkāpējs, personas, kurām piespriests kriminālsods – piespiedu darbs vai audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – sabiedriskais darbs;

2) saskaņot Likuma 4.pantu ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma ieviešanas plāna 2003. – 2005. gadam (Ministru kabineta 2003.gada 26.februāra rīkojums Nr.129) prasībām un noteikt, ka Valsts probācijas dienests ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde;

3) saskaņot Likuma 6.pantu ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa prasībām un noteikt, ka Valsts probācijas dienesta funkcijās ietilpst kriminālsoda – piespiedu darbs izpildes organizēšana. 2004.gadā konceptuāli mainījās situācija piespiedu darba izpildē. Saskaņā ar grozījumiem Latvijas sodu izpildes kodeksā, kas tika apstiprināti Saeimā 2005.gada 28.aprīlī, piespiedu darba izpildi no pašvaldībām 2005.gadā daļēji un 2006.gadā pilnībā pārņēma Valsts probācijas dienests. Valsts probācijas dienesta likuma 11.pantā noteikts, ka Valsts probācijas dienests koordinē kriminālsoda — piespiedu darbs — izpildi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Lai novērstu pretrunas starp Latvijas sodu izpildes kodeksu un Valsts probācijas dienesta likumu un atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 2.novembra protokola Nr.63, 24§ „Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”” 6.punktam, nepieciešams veikt grozījumus Valsts probācijas dienesta likumā;

4) noteikt Valsts probācijas dienesta kompetenci nosacīti notiesāto, nosacīti pirms termiņa no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvoto personu un personu, pret kurām izbeigta krimināllieta, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, uzraudzībā;

5) ieviest kvalitatīvu sociālās uzvedības korekcijas pasākumu finansēšanas mehānisma izpildes kārtību un probācijas programmu licencēšanas kārtību. Šie grozījumi nepieciešami, lai noteiktu sociālās uzvedības korekcijas pasākumu finansēšanas kārtību un izpildes mehānismu, lai šī pakalpojuma veids nedublētos ar pašvaldību sociālo dienestu sniegtajiem pakalpojumiem. Bez tam, valstī šobrīd nav vienotas kārtības, kādā tiek licencētas probācijas programmas, kurās tiek iesaistīti probācijas klienti ne tikai sociālās rehabilitācijas centros, bet plānotas arī uzraudzības laikā. Programmas ir specifiskas, un skar dažādas jomas (veselības, labklājības, izglītības u.c.);

6) noteikt prasības, kādas izvirzāmas brīvprātīgajiem probācijas darbiniekiem, lai nodrošinātu korektu uzdevuma izpildi. Spēkā esošajā likumā ir noteiktas Valsts probācijas dienesta funkcijas izlīguma procesa organizēšanā, bet nav noteikts personu loks, kas var būt par starpnieku izlīguma procesā. Brīvprātīgajiem probācijas darbiniekiem pašreiz nav noteiktas prasības un ierobežojumi attiecībā uz vecumu un sodāmību, kā arī tas, ka tiem ir tiesības saņemt atlīdzību par paveikto;

7) ir paredzēta arī deleģējumu iekļaušana Ministru kabinetam noteikt probācijas klientu uzraudzības kārtību un izlīguma organizēšanas kārtību;

8) lai veicinātu starpinstitucionālo sadarbību Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes teritoriālās struktūrvienības sastāvā iekļaut tās ieslodzījumu vietas administrācijas pārstāvi, kura atrodas teritoriālās struktūrvienības teritorijā.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts paredz Valsts probācijas dienesta kompetenci nosacīti notiesāto, nosacīti pirms termiņa no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvoto personu un personu, pret kurām izbeigta krimināllieta, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības uzraudzībā, postpenitenciārās palīdzības sniegšanā, kriminālsoda – piespiedu darbs un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs - izpildē, izlīgumu starp cietušo un probācijas klientu organizēšanā un vadīšanā, probācijas programmu īstenošanā.

Lai varētu pilnvērtīgi īstenot Likumā noteiktos pienākumus, Valsts probācijas dienesta darbiniekiem un ierēdņiem, kā arī brīvprātīgajiem probācijas darbiniekiem ir noteiktas papildus tiesības.

Likumprojekta normām nav tiešas vai netiešas ietekmes attiecībā uz dzimumu līdztiesību, jo tas vienādi attiecas gan uz vīriešiem, gan sievietēm.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads 2006.g.	Nākamie trīs gadi 2007.g. 2008.g. 2009.g.			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2.Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	402.7	388.7	388.7	391.5
3.Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	-402.7	-388.7	-388.7	-391.5
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins 1. Prognozējamais darbinieku štata vienību skaits izlīguma funkcijas īstenošanai Valsts probācijas dienesta pārvaldē un struktūrvienībās – 38,t.sk.: 2007.gads 1.1.Atalgojums – Ls 138600.- 1.1.1. Nodaļas vadītājs 1x450x12mēn.=5400 1.1.2. Vecākais referents (37darbinieki) 37x300x12mēn=133200 1.2. 20% piemaksām un pabalstiem = Ls 27720 1.3. 20% piemaksām par bīstamību saskarē ar notiesātajām personām ( daudzi klienti ir narkomāni, alkoholiķi, agresīvi) =Ls 27720 1.4 Atvaļinājuma pabalsti ierēdņiem- 11550 Ls 1.5 VSAOI – 24.09% 205590 x 0.2409=49527Ls Kopā 2007.gads 255117 Ls 2008.gads 1.1.Atalgojums – Ls 239410.- 1.1.1. Nodaļas vadītājs 1x500x12mēn.=6000 1.1.2. Vecākais referents (37darbinieki) 37x350x12mēn=155400 1.2. 20% piemaksām un pabalstiem = Ls 32280 1.3. 20% % piemaksām par bīstamību saskarē ar notiesātajām personām (daudzi klienti ir narkomāni, alkoholiķi, agresīvi) =Ls 32280 1.4. Darba alga atvaļinājuma pabalstiem ierēdņiem-13450 Ls 1.5. VSAOI – 24.09% 239410 x 0.2409=57674Ls Kopā 2008.gads 297084 Ls 2007.gads Kārtējie izdevumi: 2.1. Pakalpojumu apmaksa kopā: = 71537Ls: 2.1.1. Komandējumi un dienesta braucieni - 15Ls/mēnesī darbiniekam 38 darbinieki x 15 Ls x 12 mēneši = 6840Ls 2.1.2. Sakaru pakalpojumi – 31Ls/ mēnesī darbiniekam; 38 darbinieki x 31Ls x 12 mēneši = 14136Ls 2.1.3. Telefona pieslēgums 38darba vietas x vidēji 30 Ls =1140 Ls 2.1.4. Telpu noma 38darba vietas x 50 Ls/mēnesī x 12 mēneši =22800 Ls 2.1.5. Pārējā īre un noma (papildus telpu noma, kurā uzturēsies 5-8 cilvēki, jo izlīguma procesā piedalās divas puses un katras puses likumīgie pārstāvji. Tā kā izlīgumam jānotiek personas dzīvesvietas teritorijā, būs nepieciešams nomāt papildus telpas rajona pilsētās un pagastos.) 38 darbinieki x vidēji 5 Ls/mēnesī x12 mēneši =2280 Ls 2.1.6. Pārējie pakalpojumi 2 Ls/mēnesī x 38 darbinieki x12 mēneši = 912 Ls 2.1.7. Personāla apmācīšanas Izdevumi: 38 darbinieki x vidēji 15 Ls/mēnesī x12 mēneši = 6840 Ls 2.1.8. Darba devēja apmaksātie veselības, dzīvības apdrošināšanas izdevumi 38 darbinieki x 110 Ls/gadā = 4180 Ls 2.1.9. Atlīdzība starpniekiem izlīguma procesā = 10Ls x 1000lietas = 10000 Ls 2.1.10.VSAOI starpniekiem – 24.09% 10000x24.09% = 2409 Ls 2.2. Materiālu, energoresursu, ūdens un mazvērtīgā inventāra iegāde kopā 12958 Ls, 2.2.1. Kancelejas preces un saimniecības materiāli (toneri, papīrs mapes, pārējās kancelejas preces): 38darbinieki x18 Ls/mēnesī x12 mēneši = 8208 Ls 2.2.2. Kārtējā remonta un uzturēšanas materiāli: 38darbinieki x vidēji 5 Ls/mēnesī x12 mēneši = 2280 Ls 2.2.3. Mazvērtīgais inventārs (apmeklētāju krēsls, telefona aparāts, galda lampa, pārējais inventārs): 65 Ls x 38 darbinieki = 2470 Ls Kopā 2007.gadā – 84495Ls 2008.gads Kārtējie izdevumi: 2.1. Pakalpojumu apmaksa kopā 70397 Ls: 2.1.1. Komandējumi un dienesta braucieni - 15Ls/mēnesī darbiniekam 38 darbinieki x 15 Ls x 12 Mēneši = 6840Ls 2.1.2. Sakaru pakalpojumi – 31Ls/ mēnesī darbiniekam; 38 darbinieki x 31Ls x 12 mēneši = 14136Ls 2.1.3. Telpu noma 38darba vietas x 50 Ls/mēnesī x 12 mēneši =22800 Ls 2.1.4. Pārējā īre un noma (papildus telpu noma, kurā uzturēsies 5-8 cilvēki, jo izlīguma procesā piedalās divas puses un katras puses likumīgie pārstāvji. Tā kā izlīgumam jānotiek personas dzīvesvietas teritorijā, būs nepieciešams nomāt papildus telpas rajona pilsētās un pagastos.) 38 darbinieki x vidēji 5 Ls/mēnesī x12 mēneši =2280 Ls 2.1.5. Pārējie pakalpojumi 2 Ls/mēnesī x 38 darbinieki x12 mēneši = 912 Ls 2.1.6. Personāla apmācīšanas Izdevumi: 38 darbinieki x vidēji 15 Ls/mēnesī x12 mēneši = 6840 Ls 2.1.7. Darba devēja apmaksātie veselības, dzīvības apdrošināšanas izdevumi 38 darbinieki x 110 Ls/gadā = 4180 Ls 2.1.8. Atlīdzība starpniekiem izlīguma procesā = 10Ls x 1000lietas = 10000 Ls 2.1.9.VSAOI starpniekiem – 24.09% 10000x24.09% = 2409 Ls 2.2. Materiālu, energoresursu, ūdens un mazvērtīgā inven tāra iegāde kopā 11248 Ls, 2.2.1. Kancelejas preces un saimniecības materiāli (toneri, papīrs mapes, pārējās kancelejas preces) 38darbinieki x18 Ls/mēnesī x12 mēneši = 8208 Ls 2.2.2. Kārtējā remonta un uzturēšanas materiāli 38darbinieki x vidēji 5 Ls/mēnesī x12 mēneši = 2280 Ls 2.2.3. Pārējais inventārs 20x38=760 Kopā 2008.gadā – 81645 Ls 2007.gads 3.Vienreizējie izdevumi: 3.1. Rakstāmgalds 38 darba vietas x160 Ls = 6080Ls 3.2. Krēsls 38 darba vietas x 55 Ls = 2090Ls 3.3. Dokumentu skapis 38 darba vietas x 112Ls = 4256Ls 3.4. Drēbju skapji 9 gabx105 Ls = 945Ls 3.5. Skapis lietu uzglabāšanai 10 gab x 150 Ls =1500 Ls 3.6. Sistēmbloks 38 darba vietas x 809 Ls = 30742Ls 3.7. Monitors 38 darba vietas x 200 Ls=7600Ls 3.8. UPS – 38 darba vietas x 260 Ls = 9880 Ls Kopā 2007.gadā – Ls 63093 2008.gads 3.Vienreizējie izdevumi: 3.1. Brīvprātīgo darbinieku un izlīgumu procesu uzskaites datu bāze – 6000 Ls 3.2 Serveris – 4000 Ls Kopā 2008.gadā – Ls 10000 2007.gadā uzturēšanas izdevumi – Ls339612 2008.gadā uzturēšanas izdevumi – Ls378729 2007.gadā vienreizējie izdevumi – Ls63093 2008.gadā vienreizējie izdevumi – Ls10000 Kopā funkcijai 2007.gadā – Ls 402705 Kopā funkcijai 2008.gadā – Ls 388729 2008.gads Brīvprātīgo darbinieku skaits un izmaksas Sociālās uzvedības korekcijas funkcijas realizēšanai 2008.gadā (28TSV +2 filiāles x 2 darbinieki= 60 darbinieki) Ceļa izdevumi: 60 darbinieki x 6,40Ls x 12 mēn = 4608 Ls; Sakaru izdevumi: 60 darbinieki x 3 Ls x 12 mēn. = 2160 Ls Kopā: Izpildes institūcija – Valsts probācijas dienests.		255.1 84.5 63.1 339.6 63.1 402.7	297.1 81.6 10.0 378.7 10.0 388.7 6,8
6.Cita informācija	Likumprojekta ieviešana 2006.gadā tiks nodrošināta piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Priekšlikumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2007.gadā un turpmākajos gados jāizskata Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžetu prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Jāizdod šādi Ministru kabineta noteikumi:

1) “Probācijas programmu licencēšanas un īstenošanas kārtība.” Mērķis- izveidot valsts līmenī sistēmu, kas nodrošina probācijas programmu licencēšanu un to izmantošanas kārtību. Saturs- noteikt programmu prasības, licencēšanas komisijas sastāvu, kārtību, kādā programmas var tikt īstenotas. Probācijas programmu izstrādes un īstenošanas pamatprincipi atbilst Valsts probācijas dienesta likuma 3.pantā noteiktajiem probācijas principiem.