Rīgā, 2006.gada 3.maijā

Nr.9/3 -

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu, Juridiskā komisija iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā”.

Pielikumā: likumprojekts uz 1.lpp. un anotācija uz 2.lpp.

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš

Iesniedz Juridiskā komisija

Likumprojekts “Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā”

1. Izteikt 11.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ar Triju Zvaigžņu ordeni var apbalvot ārvalstu vadītājus un ārvalstu valdību vadītājus, starptautisko organizāciju vadītājus, ārvalstu vēstniekus un citas ārvalstu amatpersonas.”

2. Izteikt 21.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ar Viestura ordeni par sevišķiem nopelniem starpvalstu attiecību veidošanā var apbalvot ārvalstu vadītājus un ārvalstu oficiālo delegāciju locekļus, kā arī ārvalstu vēstniekus.”

3. Izteikt 30.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ar Atzinības krustu var apbalvot ārvalstu vadītājus un ārvalstu valdību vadītājus, starptautisko organizāciju vadītājus, ārvalstu vēstniekus un citas ārvalstu amatpersonas.”

4. Papildināt 36.pantu ar trešo punktu šādā redakcijā:

“3) militārpersonām - ordeņa lentes atgriezums, uz tā piecstaru zvaigznīte, sevišķajām pakāpēm un pirmajai – zeltīta, otrajai – sudraba, trešajai – bronzas. Lentes atgriezuma izmēri – 9 mm x 32 mm, zvaigznītes diametrs sevišķajām pakāpēm – 6 mm, pārējām – 4 mm.”

5. Izteikt 55.panta trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) apbalvojamiem štāba virsseržantiem, galvenajiem virsseržantiem un augstākajiem virsseržantiem (Jūras spēkos – no štāba bocmaņa, galvenā bocmaņa līdz augstākajam bocmanim) piešķir pirmās pakāpes goda zīmi;”.

6. Papildināt 56.pantu ar (2)¹ daļu šādā redakcijā:

“(2)¹ Pasniedzot valsts apbalvojumus saskaņā ar šā likuma 11.panta ceturtās daļas, 21.panta ceturtās daļas un 30.panta trešās daļas noteikumiem, Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu var pasniegt arī Valsts prezidenta valsts vizītes laikā ārvalstīs un ārvalstu valsts vadītāju valsts vizītes laikā Latvijā, kā arī ārvalstu vēstniekiem, beidzot dienesta laiku Latvijā.”

7. Papildināt 63.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Valsts prezidenta atļauja piešķirtā ārvalsts apbalvojuma publiskai nēsāšanai nav nepieciešama personām, kuras ārvalsts apbalvojumu saņēmušas valsts vizītes laikā un Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, kuri saņēmuši ārvalsts apbalvojumu, pildot aktīvo dienestu.”

8. Papildināt Pārejas noteikumus ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9. Persona, kura ir Valsts prezidents šā likuma spēkā stāšanās brīdī, iegūst tiesības uz katra ordeņa augstāko šķiru un Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi ar šā likuma spēkā stāšanās brīdi.”

Likumprojekta “Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā”

anotācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

2004.gada 7.aprīlī stājās spēkā Valsts apbalvojumu likums, un, kopš tā laikā, piemērojot minēto likumu praksē, ir identificētas likuma normu neprecizitātes, tāpēc ir nepieciešami grozījumi Valsts apbalvojumu likumā.

Izvērtējot ordeņu piešķiršanas praksi valsts vizīšu laikā, konstatēts, ka būtu nepieciešams kā protokolāro apbalvojumu izmantot ne tikai Triju Zvaigžņu ordeni. Piemēram, Lietuvā un Igaunijā, Nīderlandē valsts vizīšu laikā kā protokolārie ir noteikti 2 valsts ordeņi, bet mums tikai viens. Tas apstāklis, ka Latvijā kā protokolāro ordeni valsts vizīšu laikā var pasniegt tikai Triju Zvaigžņu ordeni, rada nopietnas grūtības ievērot paritātes principu ar attiecīgo ārvalsti. Tādēļ jāizdara grozījumi 11., 21., 30.pantā, lai Viestura ordeni un Atzinības krustu arī varētu pasniegt valsts vizīšu laikā.

Grozījums 36.pantā nepieciešams, jo sākotnēji Atzinības krusts bija paredzēts tikai kā ekskluzīvs civilais apbalvojums, tādēļ nebija paredzēta tā miniatūrzīme militārpersonām. Tomēr, tā kā daudzi mūsu valsts izcilie sportisti ir arī militārpersonas, ir radusies nepieciešamība pēc šādas miniatūrzīmes, līdz ar to, likuma 36.pants papildināms ar trešo apakšpunktu.

Likuma 51.pants paredz, ka Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa augstāko šķiru un Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi. Taču, likums nesniedz atbildi, vai tiesības uz katra ordeņa augstāko šķiru būtu attiecināmas arī uz jau amatā esošo Valsts prezidentu. Tāpēc būtu nepieciešams papildināt Pārejas noteikumus ar punktu, kas nosaka, ka amatā esošajam Valsts prezidentam līdz pilnvaru termiņa beigām tiek pasniegti Viestura ordeņa un Atzinības krusta augstākās šķiras ordeņi.

Ņemot vērā 2004.gada 10.jūnija grozījumus Militārā dienesta likumā, ir atbilstoši jāprecizē militārā dienesta pakāpes Valsts apbalvojumu likuma 55.panta 3.daļas 3.punktā.

Precizējams likuma 63.pants, kas paredz, ka persona, kura saņēmusi ārvalsts apbalvojumu un vēlas to publiski nēsāt, par to paziņo Ordeņu kapitulam trīs mēnešu laikā no apbalvojuma pasniegšanas dienas. Šīs norma piemērošana praksē ir apgrūtināta vairāku iemeslu dēļ. Valsts vizīšu laikā Latvijas oficiālās delegācijas pārstāvjiem tiek piešķirti ārvalstu apbalvojumi un, saskaņā ar pasaulē pieņemtajām diplomātiskā protokola tradīcijām, tie ir jānēsā pie frakas vai smokinga jau vizītes pirmajā dienā, ierodoties uz valsts vakariņām. Šādā situācijā ievērot likuma 63.panta prasības praktiski nav iespējams. Tāpat sarežģīti ir ievērot minēto trīs mēnešu termiņu Nacionālo bruņoto spēku sastāvā ārvalstu misijās dienējošām militārpersonām, kurām piešķir ārvalstu apbalvojumus misiju laikā, bet reāli Latvijā šīs militārpersonas atgriežas pēc pusgada vai vēlāk.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu?	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Kāda ir likumprojekta atbilstība Latvijas starptautiskajām saistībām?	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?	Sagatavojot likumprojektu notika konsultācijas ar Ordeņu kapitulu, Valsts prezidenta kanceleju un Saeimas Juridisko biroju.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?	Likuma izpilde tiks nodrošināta pastāvošo institūciju kompetences ietvaros. Jaunu institūciju dibināšana nav nepieciešama.