2006

 

2006. gada ___ maijā    nr. 9/3 –

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija iesniedz izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums”.

 

 

Pielikumā: likumprojekts uz 4 lapām un anotācija uz 1 lapas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Komisijas priekšsēdētājs                                                       M.Segliņš

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts

Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums

 

          Likums ir pieņemts,

lai regulētu Latvijas Republikas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas attiecības, nosakot tās likumīgo stāvokli un statusu, ņemot vērā, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 99. pantu baznīca ir atdalīta no valsts;

balstoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004. gada 8. jūnijā parakstītajā Latvijas Republikas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas līgumā iekļautajiem pamatprincipiem;

          ievērojot Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ilglaicīgu pastāvēšanu un izplatību Latvijas Republikas teritorijā, kā arī aktīvu līdzdalību valstiskuma veidošanas procesā;

atzīstot evaņģēlisko luterāņu, kā tradicionālās reliģiskās konfesijas, īpašo lomu Latvijas kultūrvides un vērtību sistēmas veidošanā un Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas ieguldījumu kultūras, izglītības un labklājības jomā, sekmējot atklātas, tiesiskas un harmoniskas sabiedrības attīstību.

 

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1)             Baznīca – Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca, tāda, kāda tā pastāv šā likuma spēkā stāšanās brīdī;

2)             satversme - Baznīcas satversme, kas Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā;

3)             Baznīcas galva – saskaņā ar satversmē noteikto kārtību ievēlēts Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas Arhibīskaps;

4)             garīdznieki – satversmē noteiktais ordinētais garīgais personāls.

 

2. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir regulēt Latvijas Republikas un Baznīcas attiecības.

 

3. pants. Baznīcas statuss

(1) Baznīcai Latvijas Republikā ir juridiskās personas statuss un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

(2) Baznīca savā darbībā vadās pēc šī likuma, Reliģisko organizāciju likuma, Doma baznīcas un klostera ansambļa likuma, citiem reliģisko organizāciju darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī tās satversmes.

(3) Valsts neierobežo Baznīcas tiesības interpretēt Bībeles Svētos Rakstus atbilstoši luteriskās Reformācijas teoloģijas principiem, formulēt savu doktrīnu, to sludināt, mācīt un atbilstoši tai veidot savu iekšējo dzīvi un misiju.

(4) Baznīcas nosaukums tiek aizsargāts. Citu organizāciju nosaukumiem ir jābūt nepārprotami atšķirīgiem.

(5) Izstrādājot un pieņemot tiesību normas, kas attiecas un ir saistītas ar Baznīcas statusu, tiek noskaidrots Baznīcas viedoklis.

(6) Baznīcas lēmumi nav pārsūdzami valsts iestādēs.

(7) Baznīca tās funkciju nodrošināšanai ir tiesīga dibināt iestādes.

(8) Baznīcas kartotēkās esošā informācija par draudžu locekļiem tiek uzglabāta Baznīcas noteiktajā kārtībā, ievērojot vispārīgos personas datu apstrādes principus.

 

4. pants. Baznīcas galva

(1) Baznīcas galva reprezentē Baznīcu.

(2) Baznīcas galva var rakstveidā pilnvarot citas personas vai institūcijas darboties Baznīcas galvas vārdā attiecībās ar Latvijas Republiku.

 

5. pants. Laulību reģistrācija

(1) Baznīcas garīdzniekiem, kuriem baznīcas augstākā pārvaldes institūcija ir izsniegusi attiecīgu atļauju, ir tiesības reģistrēt laulības Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Valsts iestādēm nav saistoši Baznīcas lēmumi laulību šķiršanu jautājumos.

 

6. pants. Baznīcas īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

(1) Baznīcas īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta.

(2) Baznīcas nekustamo īpašumu iegāde, atsavināšana, ieķīlāšana un citāda apgrūtināšana iespējama tikai ar baznīcas augstākās pārvaldes institūcijas rakstisku piekrišanu.

(3) Dievnamus un rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc kreditoru pieprasījuma.

(4) Ja kāda no Baznīcas draudzēm vai iestādēm izstājas no Baznīcas vai likvidējas tās manta pāriet Baznīcas īpašumā.

(5) Baznīcai ir pienākums maksāt normatīvajos aktos noteiktus nodokļus.

(6) Baznīcai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir tiesības uz nodokļu atvieglojumiem.

(7) Baznīca ir sabiedriskā labuma organizācija. Sabiedriskā labuma organizācijas statuss Baznīcai ir atņemams tikai ar likumu.

 

7.pants. Dievnamu, kapliču un kapsētu ierīkošana, statuss un izmantošana

(1) Baznīcas dievnamu, kapliču, kap­sētu ierīkošana un celtniecība, kā arī to pārbūve vai restaurācija notiek ar baznīcas augstākās pārvaldes institūcijas atļauju.

(2) Baznīcas īpašumā esoši dievnami nav atsavināmi vai izmantojami pretēji satversmē noteiktiem mērķiem.

(3) Baznīcai piederošās kapsētas un tajās notiekošās ceremonijas atrodas Baznīcas pārziņā.

(4) Baznīca reliģiskās ceremonijas var veikt arī pašvaldību ierīkotajās kapsētās un krematorijās.

 

8.pants. Kultūras un mākslas mantojuma aizsardzība

(1) Baznīca nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras un vēstures pieminekļu saglabāšanu.

(2) Valsts un pašvaldības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ikgadējā budžeta ietvaros piedalās Baznīcas īpašumā un valdījumā esošu kultūras un vēstures pieminekļu atjaunošanā un uzturēšanā.

(3) Baznīcai ir pienākums ievērot normatīvo aktu prasības par kultūras un mākslas mantojuma aizsardzību, nodrošinot tā pieejamību sabiedrības apskatei.

 

9. pants. Grēksūdzes noslēpums

(1) Garīdzniekus nedrīkst pratināt un pieprasīt izpaust ziņas, kas uzzinātas grēksūdzē un pastorālajā sarunā pat tad, ja šis garīdznieks ir liecinieks vai procesa dalībnieks tiesā.

(2) Aizliegts ar operatīvās darbības pasākumiem iegūt informāciju grēksūdzes un pastorālās sarunas laikā.

(3) Nevienai iestādei nav atļauts vervēt garīdzniekus.

 

10. pants. Militārais dienests

(1) Personām Nacionālajos bruņotajos spēkos ir tiesības saņemt garīdznieka aprūpi un piedalīties Baznīcas dievkalpojumos, ja vien tas nekavē karadienesta pienākumu izpildi.

(2) Garīdznieki un garīgā personāla mācību iestāžu studenti nav pakļauti militārajam dienestam. Vispārējās mobilizācijas gadījumā minētās personas norīkojamas pasākumos, kur nav jālieto ieroči.

 

11. pants. Kapelānu dienests

(1) Kapelāns ir Baznīcas galvas apstiprināts garīdznieks vai garīgais darbinieks, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 2.jūlija noteikumiem Nr.277 „Noteikumi par kapelānu dienestu” darbojas Nacionālajos bruņotajos spēkos, lidostās, ostās, sauszemes transporta stacijās, ārstniecības, medicīniskās aprūpes, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījuma vietās, un citur, kur nav pieejama parasta garīdznieka aprūpe.

(2) Kapelāni atrodas Baznīcas pārraudzībā.

(3) Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos Latvijas Republikas sniedz nepieciešamo atbalstu kapelānu darbībai.

 

12. pants. Sadarbība patvēruma piešķiršanas procesā

(1) Patvēruma meklētājam, kurš tiek vajāts tā luteriskās pārliecības dēļ, ir tiesības pieaicināt uz pārrunām Baznīcas pārstāvjus.

(2) Valsts iestādes nepieciešamības gadījumā izprasa Baznīcas atzinumu par patvēruma meklētāja iespējamo vajāšanu tā luteriskās pārliecības dēļ.

 

13. pants. Baznīcas attiecības ar darbiniekiem

(1) Baznīcai ir tiesības darba tiesisko attiecību nodibināšanā, pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ar garīdzniekiem balstīties uz personas reliģisko piederību un tās gatavību un spēju darboties labā ticībā un lojalitātē attiecībā uz Baznīcas mācību (doktrīnu) un etosu.

(2) Nodibinot, grozot un izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar citām personām, Baznīca ir tiesīga pieprasīt no darbinieka spēju darboties labā ticībā un gatavību ievērot lojalitāti pret Baznīcas mācību (doktrīnu) un etosu.

 

14. pants. Izglītība

(1) Baznīcai ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pasniegt kristīgo un kristīgās ticības mācību, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātu un ar Baznīcu saskaņotu mācību programmu.

(2) Kristīgo un kristīgās ticības mācību pasniedz likumā noteiktajā kārtībā Izglītības un zinātnes ministrijas atestēti pedagogi, kuriem ir Baznīcas izsniegtā kvalifikācijas apliecība. Ja šī apliecība tiek anulēta, tiek zaudētas tiesības pasniegt Baznīcas ticības mācību.

(3) Baznīca, ievērojot normatīvajos aktos noteikto, ir tiesīga dibināt un vadīt tās pakļautībā esošas izglītības iestādes, nosakot tajās izglītības saturu un mācību norisi.

(4) Minētajām izglītības institūcijām ir tiesības uz šo institūciju un to izglītības programmu licencēšanu un akreditāciju atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

(5) Baznīcas izglītības institūcijas var saņemt finansiālu atbalstu no valsts.

(6) Baznīcai ir tiesības apmācīt visus savai reliģiskajai darbībai un aktivitātēm nepieciešamos darbiniekus.

 

Pārejas jautājums

Baznīca līdz 2007. gada 1. decembrim saskaņo satversmi ar šo likumu, attiecīgi to grozot, apstiprinot jaunā redakcijā un iesniedzot Reliģisko lietu pārvaldē reģistrācijai Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

< ![if !supportEmptyParas]> 

 

 

 

 

Likumprojekta

“Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums”

ANOTĀCIJA

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likumprojekts izstrādāts, lai regulētu Latvijas Republikas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas attiecības, nosakot tās likumīgo stāvokli un statusu; balstoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004. gada 8. jūnijā parakstītajā Latvijas Republikas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas līgumā iekļautajiem principiem, kā arī, ievērojot Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ilglaicīgu pastāvēšanu un izplatību Latvijas Republikas teritorijā, kā arī aktīvu līdzdalību valstiskuma veidošanas procesā.

 

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts sekmēs sabiedrības socializāciju un reliģiskās pārliecības brīvības īstenošanu.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Iespējams būs nepieciešami grozījumi Reliģisko organizāciju likumā un Augstskolu likumā.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Ar Baznīcas pārstāvjiem.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta ar jau esošo institūciju palīdzību, to kompetences ietvaros.