Likumprojekts

Likumprojekts otrajam lasījumam

Juridiskā komisija

Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālās Padomes likums

(reģ.nr.1690)

 

Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

Nr.

Priekšlikumi

(36)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālās Padomes likums

1.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā:

„Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas likums”.

Atbalstīts

Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas likums

 

2.

Juridiskā komisija

Aizstāt likumprojekta tekstā vārdus „Centrālā Padome” (attiecīgā locījumā)  ar vārdu „Baznīca” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīts

 

Likums ir pieņemts,

ņemot vērā, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 99.pantu baznīca ir atdalīta no valsts, lai regulētu Latvijas Republikas un Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālās Padomes attiecības, nosakot tās likumīgo stāvokli un statusu;

balstoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004. gada 8. jūnijā parakstītajā Latvijas Republikas un Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas līgumā iekļautajiem principiem;

ievērojot vecticībnieku ilglaicīgu pastāvēšanu un izplatību Latvijas Republikas teritorijā;

atzīstot vecticībnieku, kā tradicionālās reliģiskās konfesijas, īpašo lomu sabiedrības vērtību sistēmas pilnveidošanā.

3.

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt no likumprojekta preambulu. Tās saturu ietvert pantā, kas regulē likuma mērķi un uzdevumu (skat. 7. un 8. priekšlikumu).

Atbalstīts

 

 

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1)      Centrālā Padome – Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālā Padome – reliģiskā savienība (baznīca), kas uz brīvprātības principa pamata apvieno ticības vienībā un savstarpējā lūgšanas saskarsmē esošās autonomas vecticībnieku draudzes. Centrālajai Padomei saskaņā ar pomoras novirziena vecticībnieku kanoniskajām īpatnībām un vēsturiskajām tradīcijām nav garīgās hierarhijas;

2)      statūti – Centrālās Padomes statūti, kas reģistrēti Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā;

3)      Centrālās Padomes priekšsēdētājs – saskaņā ar statūtos noteikto kārtību ievēlēts Centrālās Padomes vadītājs;

4)  mācītāji – statūtos noteiktais garīgais personāls.

4.

 

 

 

 

 

 

 

5.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

Juridiskais birojs

Izteikt  1. panta 1. punktu šādā redakcijā:

„1) Centrālā Padome – Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālās Padome ar visām tās draudzēm;”.

 

Juridiskais birojs

Izteikt 1. panta 2.  un 3. punktu šādā redakcijā:

“2) statūti – Centrālās Padomes statūti, kas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēti reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā;

3)     Centrālās Padomes priekšsēdētājs – mācītājs, kas  stājies amatā un vada  Centrālo  Padomi saskaņā ar statūtos noteikto kārtību;“.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt  1. panta 4. punktā vārdus “statūtos  noteiktais garīgais  personāls” ar vārdiem “Centrālās Padomes garīdznieku sarakstā iekļautais garīgais personāls”.

Atbalstīts,

redakcionāli precizējot

 

 

 

 

 

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts,

redakcionāli precizējot

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) Baznīca – Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālās Padome ar visām tās draudzēm;

2) statūti – Baznīcas statūti, kas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēti reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā;

3)     Baznīcas priekšsēdētājs – mācītājs, kas  stājies amatā un vada  Baznīcu saskaņā ar statūtos noteikto kārtību;

4)  mācītāji – Baznīcas garīdznieku sarakstā iekļautais garīgais personāls.

 

 

 

2. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir regulēt Latvijas Republikas un Centrālās Padomes attiecības, kā arī noteikt Centrālās Padomes likumīgo statusu, darbību un personu garīgo aprūpi.

7.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 2. pantu šādā redakcijā:

“2. pants. Likuma mērķis un uzdevums

(1) Likuma mērķis ir sekmēt atklātas, tiesiskas un harmoniskas Latvijas sabiedrības,  kā arī kultūrvides  attīstību.  

(2) Likuma uzdevums ir atbilstoši konstitucionālajām tradīcijām un Latvijas Republikas Satversmes 99. panta noteikumam, ievērojot Centrālās Padomes ilglaicīgu pastāvēšanu un izplatību Latvijas Republikas teritorijā, atzīstot tās ieguldījumu un bagāto  pieredzi sabiedrības fiziskās un garīgās  veselības, izglītības, kultūras, sociālās palīdzības un citās jomās,  ievērojot to, ka Centrālās Padomes valdījumā atrodas ievērojams nacionālas nozīmes kultūras un mākslas mantojums,  regulēt  Latvijas valsts   un Centrālās Padomes tiesiskās  attiecības  un  noteikt Latvijas valsts  un Centrālās Padomes kopīgos uzdevumus sociālajā, tiesiskajā, izglītības  un kultūras jomā.”

 

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 2. pantu šādā redakcijā:

“2. pants. Likuma mērķis un uzdevums

(1) Likuma mērķis ir sekmēt atklātas, tiesiskas un harmoniskas sabiedrības,  kā arī kultūrvides  attīstību.  

(2) Likuma uzdevums ir atbilstoši konstitucionālajām tradīcijām un Latvijas Republikas Satversmes 99. panta noteikumam, ievērojot baznīcas kā Latvijā tradicionālas reliģiskās organizācijas ilglaicīgu pastāvēšanu un izplatību Latvijas teritorijā, atzīstot tās ieguldījumu un bagāto  pieredzi sabiedrības fiziskās un garīgās  veselības, izglītības, kultūras, sociālās palīdzības un citās jomās,  kā arī ievērojot to, ka Baznīcas valdījumā atrodas ievērojams nacionālas nozīmes kultūras un mākslas mantojums,  regulēt  valsts   un Baznīcas tiesiskās  attiecības  un  noteikt valsts  un Baznīcas kopīgos uzdevumus sociālajā, tiesiskajā, izglītības  un kultūras jomā.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā nr. 8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

2. pants. Likuma mērķis un uzdevums

(1) Likuma mērķis ir sekmēt atklātas, tiesiskas un harmoniskas sabiedrības,  kā arī kultūrvides  attīstību.  

(2) Likuma uzdevums ir atbilstoši konstitucionālajām tradīcijām un Latvijas Republikas Satversmes 99. panta noteikumam, ievērojot baznīcas kā Latvijā tradicionālas reliģiskās organizācijas ilglaicīgu pastāvēšanu un izplatību Latvijas teritorijā, atzīstot tās ieguldījumu un bagāto  pieredzi sabiedrības fiziskās un garīgās  veselības, izglītības, kultūras, sociālās palīdzības un citās jomās,  kā arī ievērojot to, ka Baznīcas valdījumā atrodas ievērojams nacionālas nozīmes kultūras un mākslas mantojums,  regulēt  valsts   un Baznīcas tiesiskās  attiecības  un  noteikt valsts  un Baznīcas kopīgos uzdevumus sociālajā, tiesiskajā, izglītības  un kultūras jomā.

3. pants. Centrālās Padomes statuss

(1) Centrālajai Padomei Latvijas Republikā ir juridiskas personas statuss un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

(2) Centrālā Padome savā darbībā vadās pēc šī likuma, Reliģisko organizāciju likuma, citiem reliģisko organizāciju darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī tās statūtiem.

(3) Centrālās Padomes lēmumi kanoniskajos jautājumos nav pārsūdzami valsts iestādēs.

(4) Centrālās Padomes nosaukums tiek īpaši aizsargāts. Citu organizāciju nosaukumiem ir jābūt nepārprotami atšķirīgiem.

 

 

 

 

 

(5) Izstrādājot tiesību normas, kas attiecas un saistītas ar Centrālās Padomes statusu tiek noskaidrots Centrālās Padomes viedoklis.

(6) Centrālā Padome un draudzes, kas darbojas autonomi un neatrodas Centrālās Padomes sastāvā, jautājumos, kuri ir Centrālās Padomes kompetencē saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un tās statūtiem, uz līguma pamata var sadarboties tiesisko, organizatorisko, mantisko, finansiālo un saimniecisko jautājumu risināšanā.

9.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 3. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Centrālā Padome savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi, šo  likumu, Reliģisko organizāciju likumu, likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un citus reliģisko organizāciju darbību reglamentējošus normatīvos aktus, kā arī statūtus.”

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 3. panta ceturto daļu kā ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

 „(4) Centrālās Padomes pilns nosaukums ir “Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas likums”. Baznīcas nosaukumu drīkst lietot vienīgi Baznīca un tās draudzes, kā arī Baznīcas dibinātās iestādes un institūcijas. Citu reliģisko organizāciju, biedrību, nodibinājumu un tiesību subjektu nosaukumi nepārprotami atšķiras no  Centrālās Padomes nosaukuma.

(5) Centrālā Padome var prasīt tās nosaukuma prettiesiskas izmantošanas izbeigšanu, kā arī Centrālai Padomei

nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.“

 

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 3. panta 1. lasījumā pieņemto piekto un sesto daļu. 

Atbalstīts,

redakcionāli precizējot

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts,

redakcionāli precizējot

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

3. pants. Baznīcas statuss

(1) Baznīcai ir juridiskās personas statuss un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(2) Baznīca savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi, šo  likumu, Reliģisko organizāciju likumu, likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un citus reliģisko organizāciju darbību reglamentējošus normatīvos aktus, kā arī statūtus.

(3) Baznīca lēmumi kanoniskajos jautājumos nav pārsūdzami valsts iestādēs.

(4) Baznīcas pilns nosaukums ir “Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīca”. Baznīcas nosaukumu drīkst lietot vienīgi Baznīca un tās draudzes, kā arī Baznīcas dibinātās iestādes un institūcijas. Citu reliģisko organizāciju, biedrību, nodibinājumu un tiesību subjektu nosaukumi nepārprotami atšķiras no  Baznīcas nosaukuma.

(5) Baznīca var prasīt tās nosaukuma prettiesiskas izmantošanas izbeigšanu, kā arī Baznīcai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

 

4. pants. Centrālās Padomes priekšsēdētājs

(1) Centrālās Padomes priekšsēdētājs statūtos noteiktajā kārtībā reprezentē Centrālās Padomes intereses.

(2) Centrālās Padomes priekšsēdētājs pēc saskaņošanas ar Centrālo Padomi statūtos noteiktajā kārtībā var pilnvarot citas personas darboties Centrālās Padomes priekšsēdētāja vārdā attiecībās ar Latvijas Republiku.

12.

 

 

 

 

 

13.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 4.panta pirmajā daļā vārdu “reprezentē Centrālās Padomes intereses” ar vārdu “pārstāv Centrālo Padomi attiecībās ar valsti”.

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 4.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Centrālās Padomes priekšsēdētājs statūtos noteiktajos gadījumos un  kārtībā var rakstveidā pilnvarot citas personas darboties Centrālās Padomes vārdā attiecībās ar valsti.”

Atbalstīts,

redakcionāli precizējot

 

 

Atbalstīts,

redakcionāli precizējot

4. pants. Baznīcas priekšsēdētājs

(1) Baznīcas priekšsēdētājs statūtos noteiktajā kārtībā pārstāv Baznīcu attiecībās ar valsti.

(2) Baznīcas priekšsēdētājs statūtos noteiktajos gadījumos un  kārtībā var  rakstveidā pilnvarot citas personas darboties Baznīcas vārdā attiecībās ar valsti.

5. pants. Laulību reģistrācija

(1) Mācītājiem, kuriem Centrālā Padome ir izsniegusi attiecīgu atļauju, ir tiesības reģistrēt laulības Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Valsts iestādēm nav saistoši Centrālās Padomes lēmumi laulību šķiršanu jautājumos.

14.

 

 

 

 

 

15.

 

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 5. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“5. pants. Mācītāja tiesības laulāt”.

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām  izteikt likumprojekta 5. pantu kā 7. pantu, bet 6. un 7.pantu attiecīgi uzskatīt par 5. un 6.pantu. 

Atbalstīts

(skat. otrajam lasījumam sagatavoto 7. pantu)

 

Atbalstīts

 

6. pants. Centrālās Padomes īpašums un finanses

(1) Centrālās Padomes īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta.

(2) Visa veida darbības ar Centrālās Padomes nekustamajiem īpašumiem (t.sk. ieķīlāšana, atsavināšana, apgrūtināšana) iespējamas tikai ar Centrālās Padomes priekšsēdētāja rakstisku atļauju pēc saskaņošanas ar Centrālo Padomi statūtos noteiktajā kārtībā.

(3) Dievnamus un rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc kreditoru pieprasījuma.

(4) Centrālā Padome ir sabiedriskā labuma organizācija. Sabiedriskā labuma organizācijas statuss Centrālajai Padomei ir atņemams tikai ar likumu.

16.

 

 

 

 

17.

 

 

 

 

 

 

 

18.

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 6. panta otrajā daļā vārdus “pēc saskaņošanas ar Centrālo Padomi statūtos noteiktajā kārtībā”.

 

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 6. panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Rakstiska piekrišana nav nepieciešama, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”.

&n bsp;

Juridiskā komisija

Izslēgt 6. panta ceturto daļu.

 

 

Atbalstīts,

redakcionāli precizējot

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

5. pants. Baznīcas īpašums un finanses

(1) Baznīcas īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta.

(2) Visu veidu darbības ar Baznīcas nekustamajiem īpašumiem (t.sk. ieķīlāšana, atsavināšana, apgrūtināšana) iespējamas tikai ar Baznīcas priekšsēdētāja rakstveida piekrišanu. Rakstveida piekrišana nav nepieciešama, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”.

(3) Dievnamus un rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc kreditoru pieprasījuma.

7.pants. Dievnamu, kapliču un kap­sētu ierīkošana, statuss un izmantošana

(1) Centrālās Padomes īpašumā esoši dievnami, kapličas un kap­sētas nav izmantojami vai atsavināmi pretēji statūtos noteiktiem mērķiem.

(2) Centrālajai Padomei piederošās kapsētas un tajās notiekošās ceremonijas atrodas Centrālās Padomes pārziņā.

(3) Vecticībnieku reliģiskās apbedīšanas ceremonijas mācītāju vadībā var veikt arī pašvaldību ierīkotajās kapsētās.

19.

 

 

 

 

 

20.

 

 

 

 

21.

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 7. panta  nosaukumu šādā redakcijā:

“7.pants. Reliģiskās ceremonijas kapsētās”.

 

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 7. panta pirmo daļu, attiecīgi otro un trešo daļu uzskatīt par pirmo un otro daļu.

 

Juridiskais birojs

 Papildināt likumprojekta 7. panta  trešo daļu ar vārdiem “pašvaldību noteiktajā kārtībā”.

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

6.pants. Reliģiskās ceremonijas kapsētās

(1) Baznīcai piederošās kapsētas un tajās notiekošās ceremonijas atrodas Baznīcas pārziņā.

(2) Vecticībnieku reliģiskās apbedīšanas ceremonijas mācītāju vadībā var veikt arī pašvaldību ierīkotajās kapsētās pašvaldību noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

7. pants. Mācītāja tiesības laulāt

(1) Mācītājiem, kuriem Baznīca  izsniegusi attiecīgu atļauju, ir tiesības reģistrēt laulības Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Valsts iestādēm nav saistoši Baznīcas lēmumi laulības šķiršanas jautājumos.

8. pants. Grēksūdzes noslēpums

(1) Mācītājam ir tiesības neizpaust grēksūdzē uzzināto.

(2) Mācītājus nedrīkst pratināt par jautājumiem, kas saistīti ar grēksūdzē uzzināto pat tad, ja šis garīdznieks ir liecinieks vai procesa dalībnieks tiesā.

(3) Aizliegts ar operatīvās darbības pasākumiem iegūt informāciju grēksūdzes laikā.

(4) Nevienai iestādei nav atļauts vervēt mācītājus.

22.

 

 

 

23.

 

 

 

 

 

 

 

 

24.

 

 

 

25.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 8. panta pirmo daļu.

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 8. panta otro daļu  kā pirmo daļu šādā redakcijā:

 “(1) Centrālās Padomes mācītāju nedrīkst pratināt un pieprasīt, lai viņš izpauž ziņas, kas iegūtas grēksūdzē, pat tad, ja šis mācītājs ir liecinieks vai procesa dalībnieks tiesā.”

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 8. panta trešo kā otro daļu.

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 8. panta ceturto daļu kā trešo daļu šāda redakcijā:

“(3)  Nevienai iestādei  vai amatpersonai nav atļauts vervēt mācītāju.”

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts,

redakcionāli precizējot

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

8. pants. Grēksūdzes noslēpums

(1) Baznīcas mācītāju nedrīkst pratināt un pieprasīt, lai viņš izpauž ziņas, kas iegūtas grēksūdzē, pat tad, ja šis mācītājs ir liecinieks vai procesa dalībnieks tiesā.

(2) Aizliegts ar operatīvās darbības pasākumiem iegūt informāciju grēksūdzes laikā.

(3)  Nevienai iestādei  vai amatpersonai nav atļauts vervēt mācītāju.

 

 

9. pants. Militārais dienests

(1) Personām Nacionālajos bruņotajos spēkos ir tiesības saņemt mācītāju garīgo aprūpi un piedalīties dievkalpojumos, ja vien tas nekavē karadienesta pienākumu izpildi.

(2) Mācītāji nav pakļauti militārajam dienestam. Vispārējās mobilizācijas gadījumā minētās personas norīkojamas pasākumos, kur nav jālieto ieroči.

26.

 

 

 

 

 

27.

Juridiskais birojs

Izteikt li kumprojekta 9. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“9. pants.  Centrālā Padome un militārais dienests”.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 9. panta pirmajā daļā vārdu “mācītāju” ar vārdu “mācītāja”.

Atbalstīts,

redakcionāli precizējot

 

 

 

Atbalstīts

9. pants.  Baznīca un militārais dienests

(1) Nacionālajos bruņotajos spēkos personām ir tiesības saņemt mācītāja garīgo aprūpi un piedalīties dievkalpojumos, ja vien tas nekavē karadienesta pienākumu izpildi.

(2) Mācītāji nav pakļauti militārajam dienestam. Vispārējās mobilizācijas gadījumā viņi norīkojami pasākumos, kur nav jālieto ieroči.

10. pants. Kapelānu dienests

(1) Kapelāns ir mācītājs, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 2. jūlija noteikumiem Nr.277 „Noteikumi par kapelānu dienestu” darbojas Nacionālajos bruņotajos spēkos, lidostās, ostās, sauszemes transporta stacijās, ārstniecības, medicīniskās aprūpes, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījuma vietās, un citur, kur nav pieejama parastā mācītāja aprūpe.

(2) Kapelāns ir Centrālās Padomes apstiprināts mācītājs, kas atrodas Centrālās Padomes reliģiskā pārraudzībā.

28.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

29.

Juridiskais birojs

Izslēgt 10. panta pirmajā daļā vārdus “kas saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 2. jūlija noteikumiem Nr.277 „Noteikumi par kapelānu dienestu” , aizstāt vārdu “aprūpe” ar vārdiem “garīgā aprūpe” un papildināt daļu ar vārdiem “atbilstoši Reliģisko organizāciju likumam”.

 

Juridiskais birojs

Izteikt 10. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Centrālās Padomes kapelānu garīgo darbību pārrauga Centrālā Padome.“

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts,

redakcionāli precizējot

10. pants. Kapelānu dienests

(1) Kapelāns ir mācītājs, kas darbojas Nacionālajos bruņotajos spēkos, lidostās, ostās, sauszemes transporta stacijās, ārstniecības, medicīniskās aprūpes, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījuma vietās, un citur, kur nav pieejama parastā mācītāja garīgā aprūpe atbilstoši Reliģisko organizāciju likumam.

(2) Baznīcas kapelānu garīgo darbību pārrauga Baznīca.

 

11. pants. Centrālās Padomes attiecības ar darbiniekiem

(1) Centrālajai Padomei ir tiesības darba tiesisko attiecību nodibināšanā, pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ar mācītājiem balstīties uz personas reliģisko piederību un tās gatavību un spēju darboties labā ticībā un lojalitātē attiecībā uz statūtos ietvertās mācības ievērošanu.

(2) Centrālā Padome, nodibinot, grozot un izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar darbiniekiem, ir tiesīga pieprasīt no darbinieka spēju un gatavību ievērot lojalitāti pret statūtos ietverto mācību (doktrīnu) un iekšējām normām.

30.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

31.

Latvijas Pirmās partijas frakcija

Izteikt likuma 11. pantu šādā redakcijā:

“11. pants. Centrālās Padomes attiecības ar darbiniekiem

(1) Centrālajai Padomei ir tiesības darba tiesisko attiecību nodibināšanā, pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā balstīties uz personas reliģisko piederību un tās gatavību un spēju darboties labā ticībā un lojalitātē attiecībā uz statūtos ietvertās mācības ievērošanu.”

 

Juridiskais birojs

Ierosinām 11. panta tekstu  izteikt šādā redakcijā:

“Centrālajai Padomei darba tiesisko attiecību nodibināšanā, pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ar darbiniekiem ir tiesības balstīties uz personas reliģisko piederību un tās gatavību un spēju darboties lojalitātē attiecībā uz Centrālās Padomes mācību, kā arī morāles un uzvedības  normu, principu un  ideālu kopumu, kas ir pamatā  vecticībnieku reliģiskajai pārliecībai.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā nr. 31

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts,

redakcionāli precizējot

11. pants. Baznīcas attiecības ar darbiniekiem

Darba tiesisko attiecību nodibināšanā, pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ar darbiniekiem Baznīca ir tiesīga balstīties uz personas reliģisko piederību, gatavību un spēju darboties lojalitātē attiecībā uz Baznīcas mācību, kā arī uz morāles un uzvedības  normu, principu un  ideālu kopumu, kas ir pamatā  vecticībnieku reliģiskajai pārliecībai.

 

12. pants. Svētku dienas

(1) Darba devējs pēc darbinieka lūguma Ziemassvētkos, Lielajā piektdienā un pirmajās Lieldienās pēc Jūlija kalendāra, vienojoties ar darbinieku, var piešķirt pēc darba devēja ieskatiem apmaksātu vai neapmaksātu brīvdienu.

(2) Skolnieku skolas kavējumi šā panta pirmajā daļā norādītajās dienās var tikt attaisnoti, pamatojoties uz vecāku vai likumīgo aizbildņu savlaicīgi iesniegtā lūguma.

(3) Veidojot eksāmenu laika sarakstus, kompetentās amatpersonas, vienojoties ar Centrālo Padomi, cenšas panākt, lai eksāmeni nesakrīt ar svētku dienām.

32.

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likumprojekta 12. pantu.

 

 

Atbalstīts

 

13. pants. Izglītība

(1) Centrālajai Padomei ir garantētas tiesības izglītot savus mācītājus.

(2) Vecticībnieku kristīgās ticības mācība valsts un pašvaldību skolās notiek pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātu un ar Centrālo Padomi saskaņotu mācību programmu, un to veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atestēti pedagogi, kuriem ir Centrālās Padomes izsniegtā kvalifikācijas apliecība. Ja šī apliecība tiek anulēta, tiek zaudētas tiesības pasniegt kristīgās ticības mācību.

33.

 

 

 

 

 

34.

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt 13. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“13. pants.  Centrālā Padome un izglītība”.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 13. panta otrajā daļā vārdus “Centrālās Padomes” ar vārdiem “Centrālās Padomes priekšsēdētāja”.

 

 

Atbalstīts,

redakcionāli precizējot

 

 

 

Atbalstīts,

redakcionāli precizējot

12. pants.  Baznīca un izglītība

(1) Baznīcai ir garantētas tiesības izglītot savus mācītājus.

(2) Vecticībnieku kristīgās ticības mācība valsts un pašvaldību skolās tiek mācīta pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātu un ar Baznīcu saskaņotu mācību programmu, un to veic likumā noteiktajā kārtībā atestēti pedagogi, kuriem ir Baznīcas priekšsēdētāja izsniegta kvalifikācijas apliecība. Ja šī apliecība tiek anulēta, tiek zaudētas tiesības pasniegt kristīgās ticības mācību.

 

14. pants. Likuma piemērošana

Ņemot vērā reliģiskās organizācijas „Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudze”, kas ir Eiropā un pasaulē lielākā pomoras novirziena vecticībnieku draudze, garīgās tradīcijas, vēsturisko lomu un nozīmi vecticībnieku konfesijai Latvijā, reliģiskajai organizācijai „Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudze” Latvijas Republikā tiek atzītas šā likuma 6. panta ceturtajā daļā un 13. pantā nostiprinātās tiesības.

35.

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likumprojekta 14. pantu.

Atbalstīts

 

Pārejas noteikums

 

Centrālā Padome līdz 2006. gada 1. jūlijam saskaņo statūtus ar šo likumu, attiecīgi tos grozot, apstiprinot jaunā redakcijā un iesniedzot Reliģisko lietu pārvaldē reģistrācijai Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā.

36.

Juridiskā komisija

Aizstāt pārejas noteikuma tekstā vārdus un skaitļus “ Centrālā Padome līdz 2006. gada 1. jūlijam” ar vārdiem un skaitļiem “Līdz 2007. gada 1. decembrim Baznīca”.

Atbalstīts

Pārejas noteikums

 

Līdz 2007. gada 1. decembrim Baznīca saskaņo savus statūtus ar šo likumu, attiecīgi tos grozot, apstiprinot jaunā redakcijā un iesniedzot Reliģisko lietu pārvaldē reģistrācijai Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā.