Likumprojekts

Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ieviešanu
Latvijas Republikā

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) starptautisko organizāciju noteiktās sankcijas – atbilstoši starptautiskajām publiskajām tiesībām noteikti ierobežojumi, kuri piemērojami attiecībās ar valsti vai pret citu adresātu, ko noteikusi starptautiskā organizācija, un kuru mērķis ir panākt tādu valsts rīcību, kas nodrošinātu vai atjaunotu mieru, drošību un tiesiskumu valstī, pret kuru ir vērsti attiecīgie ierobežojumi, vai attiecībā uz minēto citu adresātu vai reģionā kopumā. Latvijas Republikā pastāv šādi ierobežojumu veidi (noteikumi par sankcijām pret valsti attiecināmi arī uz minēto citu adresātu, ja no likuma neizriet citādi):

a) finanšu ierobežojumi – ierobežojumi attiecībā uz finanšu instrumentiem un finanšu līdzekļiem, kas pieder valstij, ko noteikusi starptautiskā organizācija, vai ar šo valsti saistītajām personām,

b) civiltiesiskie ierobežojumi – ierobežojumi attiecībā uz jebkāda veida darījumiem ar ekonomiskajiem resursiem vai līdzekļiem, kas nav finanšu līdzekļi vai instrumenti, ja šo darījumu rezultātā minētie resursi vai līdzekļi maina īpašnieku, valdītāju vai turētāju un šo darījumu mērķis ir radīt finanšu instrumentus, finanšu līdzekļus vai cita veida ekonomiskos resursus vai līdzekļus, ar valsti, ko noteikusi starptautiskā organizācija, vai ar šo valsti saistītajām personām,

c) ceļošanas ierobežojumi – ierobežojumi ceļot starptautiskās organizācijas dalībvalsts teritorijā personām, kas ir saistītas ar valsti, ko noteikusi starptautiskā organizācija;

2) atbildīgā iestāde – iestāde, kura saskaņā ar šo likumu ir atbildīga par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ieviešanu;

3) lēmums par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piemērošanu – dokuments, ko izdod atbildīgā iestāde, lai ieviestu ierobežojumus, kas paredzēti Ministru kabineta noteikumos vai Eiropas Savienības Padomes regulā, ar kuru ir ieviestas starptautisko organizāciju noteiktās sankcijas pret kādu valsti;

4) lēmums par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi – izpildu dokuments, ko izdod atbildīgā iestāde, lai ieviestu civiltiesiskos ierobežojumus, kas paredzēti Ministru kabineta noteikumos vai Eiropas Savienības Padomes regulā, ar kuru ir ieviestas starptautisko organizāciju noteiktās sankcijas pret kādu valsti.

2.pants. Likuma mērķis ir noteikt starptautisko organizāciju noteikto sankciju ieviešanas kārtību Latvijas Republikā.

3.pants. Visiem Latvijas Republikā reģistrētajiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem ir aizliegts veikt visu veidu operācijas ar finanšu instrumentiem un finanšu līdzekļiem, kas daļēji vai pilnībā, tieši vai netieši pieder valstīm vai personām, pret kurām saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem vai Eiropas Savienības Padomes regulu ir ieviesti finanšu ierobežojumi.

4.pants. Reģistros, kuriem ir publiskās ticamības raksturs un kuru ieraksts apstiprina personas mantiskās tiesības, un citos reģistros, ja ieraksts tajos norāda uz personas mantiskajām tiesībām, ir aizliegts reģistrēt personas, pret kurām saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem vai Eiropas Savienības Padomes regulu ir ieviesti civiltiesiskie ierobežojumi, kā arī īpašumus, kas tām pieder vai pār kuriem tās īsteno efektīvu kontroli.

5.pants. (1) Ir aizliegts veikt civiltiesiskus darījumus ar jebkāda veida ekonomiskajiem vai finanšu resursiem vai līdzekļiem vai to daļām, kas ir valsts vai ar valsti saistīto personu īpašumā, valdījumā vai turējumā vai pār kuriem tās īsteno efektīvu kontroli, ja ar Ministru kabineta noteikumiem vai Eiropas Savienības Padomes regulu ir ieviesti civiltiesiskie ierobežojumi attiecībā pret šo valsti.

(2) Ministru kabinets, izdodot Ministru kabineta noteikumus, var, ievērojot starptautisko organizāciju noteikto sankciju mērķi, noteikt, uz kāda veida darījumiem vai līguma priekšmetiem attiecas šā panta pirmajā daļā norādītais aizliegums.

6.pants. Personām, pret kurām saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem vai Eiropas Savienības Padomes regulu ir ieviesti ceļošanas ierobežojumi, ir aizliegts ieceļot Latvijas Republikas teritorijā.

7.pants. Ārlietu ministrija informē Ministru kabinetu par starptautisko organizāciju noteiktajām sankcijām, to pagarināšanu, maiņu un izbeigšanu.

8.pants. Ministru kabinets izdod noteikumus par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ieviešanu, pagarināšanu, maiņu un izbeigšanu un nosaka pasākumus, kas veicami to īstenošanai Latvijas Republikā.

9.pants. Ārlietu ministrija informē starptautiskās organizācijas par Ministru kabineta ieviestajām attiecīgo starptautisko organizāciju noteiktajām sankcijām Latvijas Republikā.

10.pants. (1) Par starptautisko organizāciju (tai skaitā Eiropas Savienības Padomes regulā) noteikto sankciju ieviešanu ir atbildīgas šādas iestādes:

1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija – attiecībā uz finanšu ierobežojumiem;

2) Tieslietu ministrija – attiecībā uz civiltiesiskajiem ierobežojumiem;

3) Iekšlietu ministrija – attiecībā uz ceļošanas ierobežojumiem.

(2) Ministru kabinets, izdodot Ministru kabineta noteikumus, papildus šā panta pirmajā daļā minētajām iestādēm var norādīt arī citas atbildīgās iestādes.

11.pants. Atbildīgā iestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu starptautisko organizāciju noteiktās sankcijas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem vai Eiropas Savienības Padomes regulai.

12.pants. Ārlietu ministrija informē atbildīgās iestādes par personām, kurām tiek piemēroti ierobežojumi, kas ieviesti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

13.pants. Atbildīgās iestādes vadītājs vai viņa pilnvarotā persona atbilstoši pilnvarām, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piemērošanu vai lēmumu par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi, lai atbilstoši Ministru kabineta noteikumos vai Eiropas Savienības Padomes regulā noteiktajam apmēram piemērotu ierobežojumus konkrētai personai.

14.pants. (1) Lēmuma par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piemērošanu vai lēmuma par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi izdošanu, apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu nodrošina Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, ja šis likums nenosaka citu kārtību.

(2) Lēmuma par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā nodrošina zvērināts tiesu izpildītājs.

15.pants. Lēmums par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piemērošanu vai lēmums par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi satur šādu informāciju:

1) atbildīgās iestādes nosaukums un adrese;

2) adresāts (fiziskās personas vārds, uzvārds un citas atbildīgās iestādes rīcībā esošās ziņas par personu vai juridiskās personas nosaukums, adrese un reģistrācijas numurs);

3) lēmuma pamatojums;

4) piemērojamās tiesību normas;

5) adresātam uzliktais tiesiskais pienākums (noteikta rīcība vai noteiktas rīcības aizliegums) vai tam noraidītās tiesības;

6) norāde, kur un kādā termiņā šo administratīvo aktu var apstrīdēt vai pārsūdzēt.

16.pants. Lēmums par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piemērošanu vai lēmums par sankciju piespiedu izpildi stājas spēkā tā pieņemšanas dienā, un tā apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

17.pants. Ja Ministru kabinets atceļ noteikumus vai Eiropas Savienības Padome atceļ regulu, ar kuru ir ieviestas starptautisko organizāciju noteiktās sankcijas, atbildīgā iestāde, ja tā ir pieņēmusi lēmumu par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi, par to informē Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 117./118.nr.).

Ārlietu ministra vietā –

finanšu ministrs

O.Spurdziņš

Likumprojekta “Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ieviešanu Latvijas Republikā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Pašreiz starptautisko organizāciju noteiktās sankcijas pret trešo valsti vai pret personām, kas ir saistītas ar trešo valsti regulē 2000. gada 16. marta likums “Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā”. Likums regulē sankciju ieviešanas formālo pusi, tomēr nepietiekami nosaka sankciju ieviešanas praktisko pusi, kas bieži apgrūtina iespēju iestādēm, kas ievieš sankcijas pret konkrētām personām, spert pietiekami efektīvus soļus to īstenošanai. Likums nosaka, ka Ministru kabinets un Ārlietu ministrija ir atbildīgi par sankciju ieviešanu, nosakot, ka Ministru kabinets nepieciešamības gadījumā var norādīt arī citas līdzatbildīgās institūcijas. Tomēr, ievērojot iestāžu kompetenci, tās nevar efektīvi ieviest visas starptautisko organizāciju noteiktās sankcijas. Likumā arī nav regulēts jautājums par finanšu līdzekļu plūsmas apturēšanu konkrētu personu kontos, kā arī jautājums par ekonomisko resursu iesaldēšanu, kas nav finanšu līdzekļi. Ievērojot iepriekšminēto, valsts pārvaldes iestādēm nav iespējams pietiekami efektīvi koordinēt pieņemtos lēmumus, lai nodrošinātu efektīvu sankciju ieviešanu, kā arī veikt attiecīgus pasākumus, lai apturētu finanšu līdzekļu plūsmu personām pret kurām starptautiskās organizācijas ir noteikušas sankciju režīmu. Saskaņā ar Krimināllikuma 84. pantu par tīšu normatīvo aktu pārkāpšanu, kas nosaka starptautisko organizāciju noteikto sankciju ieviešanu, personai piemērojamā sankcija ir brīvības atņemšana līdz 8 gadiem ar vai bez mantas konfiskācijas. Tiesiskas regulējums, ko paredz spēkā esošais likums, ir samērā neprecīzs un neskaidrs, jo fiziskām vai juridiskām personām nebija iespējams iepazīties ar personu sarakstu pret kurām ir noteikti attiecīgie ierobežojumi. Lai risinātu augstākminētās problēmas, Ministru kabinets 2004. gada 14. jūlijā apstiprināja Koncepciju “Par Koncepciju par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu īstenošanas mehānismu Latvijā saistībā ar finanšu aktīvu un ekonomisko resursu iesaldēšanu un šādu aktīvu un ekonomisko resursu plūsmas ierobežošanu”. Koncepcija paredz likumā noteikt kompetentās iestādes, kas ir tieši atbildīgas par dažāda veida sankciju ieviešanu, dažādu sankciju veidu definējumu, kas ļautu arī precīzāk noteikt, kuras valsts pārvaldes iestādes ir nepieciešams iesaistīt sankciju ieviešanā, paredzēt funkcionētspējīgu informācijas aprites mehānismu. Papildus Koncepcijā paredzētajam, likumprojektā tika iekļautas normas, kas regulē personu pārvietošanās ierobežojumus. Saskaņā ar esošo tiesisko regulējumu ceļošanas ierobežojumi tiek noteikti ar Ministru kabineta noteikumiem, ieviešot sankcijas pret citu valsti [tā pat kā cita veida sankcijas]. Ievērojot to, ka galvenie sankciju veidi tiek definēti pašā likumprojektā [pamatojoties uz Koncepciju], tika nolemts arī trešo sankciju grupu definēt likumprojektā.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts nosaka kārtību, kāda veidā starptautisko organizāciju noteiktās sankcijas pret trešo valsti vai ar trešo valsti saistītajām personām tiek ieviestas Latvijas Republikā, kā arī konkretizē Krimināllikuma 84. panta darbības apjomu.

3.Cita informācija

-

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Jūtama ietekme nav paredzama.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, jo likums paredz vienkāršu un precīzu sankciju ieviešanas mehānismu, kas dod iespēju personām vienkāršā veidā konstatēt, vai pret kādu personu vai valsti Latvijas Republikā pastāv kāda veida aizliegumi veikt civiltiesiskus darījumus. Šī informāciju būs fiksēta visos pastāvošajos Latvijas Republikas publiskajos reģistros (aizliegums attiecībā pret konkrētu personu).

3. Sociālo seku izvērtējums

Sociālo seku nav

4. Ietekme uz vidi

Ietekmes uz vidi nav

5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2005

2006

2007

2008

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

„Likumprojektam nav tiešas ietekmes uz valsts budžetu. Saskaņā ar „Koncepciju par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu īstenošanas mehānismu Latvijā saistībā ar finanšu aktīvu un ekonomisko resursu iesaldēšanu un šādu aktīvu un resursu plūsmas ierobežošanu” sankciju režīma piespiedu izpildi īstenos zvērināti tiesu izpildītāji. Likumprojektā Tieslietu ministrija ir noteikta kā atbildīgā iestāde par civiltiesisko ierobežojumu ieviešanu. Tieslietu ministrija sankciju ieviešanai vairākus noteiktos pasākumus varēs īstenot tikai ar tiesu izpildītāju līdzdalību, kuri to veiks Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar minēto koncepciju šim mērķim Tieslietu ministrijai ir nepieciešami papildu budžeta līdzekļi LVL 50 000 tiesu izpildītāju nepieciešamo izdevumu un amata atlīdzības takses apmērā segšanai. Norādītās summas aprēķini tiks uzrādīti Tieslietu ministrijas sagatavotajos likumprojektos „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” un „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Vienlaikus papildu budžeta līdzekļi būs nepieciešami arī Uzņēmuma reģistra sistēmu pārveidei, lai varētu atpazīt fiziskas personas - ārvalstniekus. Precīzs papildu budžeta līdzekļu aprēķins tiks noteikts, virzot likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

1) Nepieciešams izdarīt Grozījumus likumā “Par Uzņēmumu reģistru”. Grozījumu projektu ir sagatavojusi Tieslietu ministrija; 2) Nepieciešams izdarīt Grozījumus Civilprocesa likumā. Grozījumu projektu ir sagatavojusi Tieslietu ministrija; 3) Nepieciešams izdarīt grozījumus “Tiesu izpildītāju likumā”. Grozījumu projektu ir sagatavojusi Tieslietu ministrija. 4) Attiecībā uz likuma 9. pantā minētajiem Ministru kabineta noteikumiem, tie būs jāizdod katrā konkrētajā gadījumā no jauna, jo tie noteiks konkrētu sankciju piemērošanu pret konkrētu valsti vai ar valsti saistītajām personām, saskaņā ar starptautisko organizāciju pilnvaroto institūciju pieņemtajiem lēmumiem.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums atbilst Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā un Eiropas Savienības līgumā ietvertajām valstu saistībām attiecībā uz ekonomisko vai cita veida attiecību pārtraukšanu vai kapitāla kustības ierobežošanu ar trešajām valstīm un ar šīm valstīm saistītajām personām (Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 60, 301 un 308. pants un Eiropas Savienības līguma 15. pants)

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts atbilst saistībām, ko Latvija ir uzņēmusies kā ANO dalībvalsts, ieviešot pasākumus, ko ANO Drošības padome ir noteikusi par nepieciešamiem, pieņemot rezolūciju, pamatojoties uz 1945. gada ANO Statūtu 7. nodaļu. Likumprojekts paredz arī iespēju ieviest citu starptautisko organizāciju noteiktās sankcijas pret kādu valsti. Uz doto brīdi citas starptautiskās organizācijas, ievērojot ANO vadošo lomu miera nodrošināšanā pasaulē, nav noteikušas dalībvalstīm juridisku pienākumu ieviest sankcijas pret citām valstīm, kas pārsniegtu ANO Drošības padomes rezolūcijās, kas pieņemtas ANO Statūtu 7. nodaļas ietvaros, robežas, tomēr, pamatojoties uz vairāku citu starptautisko izrādīto iniciatīvu, valstīm pastāv iespējas ieviest sankcijas pret kādu valsti, pamatojoties uz šīs organizācijas politiskajiem uzstādījumiem, kas, lai gan nav juridiski saistoši, uzliek valstīm politisku pienākumu īstenot to organizāciju politiskos mērķus, kuru dalībvalstis tās ir.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Noteikumu projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums -

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Noteikumu projekts šo jomu neskar

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

Eiropas savienības Padome pieņem regulas par noteiktu sankciju ieviešanu attiecībā pret trešajām valstīm izvērtējot katru konkrēto gadījumu.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādātie tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

-

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav notikuši

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Nav notikušas

5. Cita informācija

_

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Netiek radītas jaunas valsts institūcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Tiesību akts tiks publicēts “Latvijas Vēstnesī”

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Jebkura fiziska vai juridiska persona varēs pārsūdzēt administratīvo aktu, kas ir izdots, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, ciktāl šis likumprojekts nenoteiks citu kārtību. Gadījumos, kad tiks pieņemts “lēmums par sankciju piespiedu izpildi”, persona varēs aizstāvēt savas tiesības Civilprocesa likuma noteiktajā kartībā.

4. Cita informācija

-

Ārlietu ministrs A. Pabriks

Valsts sekretāra p.i	Juridiskā departamenta direktora .p.i	Par kontroli atbildīgā amatpersonas p.i.	Atbildīgā amatpersona
R. Muciņš	I. Vojevodska	I. Strūberga	M. Stepanovs

27.07.2005 11:28

1437

M. Stepanovs

maris.stepanovs@mfa.gov.lv; 7016458