Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"

Izdarīt likumā "Par zemes dzīlēm" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 13.nr.; 1999, 6.nr.; 2000, 18.nr.; 2005, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "zemes dzīļu izmantošanas atļauja (licence)" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "derīgo izrakteņu ieguves atļauja vai zemes dzīļu izmantošanas licence" (attiecīgā locījumā).

2.  1.pantā:

papildināt pantu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2¹) bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja – administratīvais akts, kas tā adresātam piešķir tiesības izmantot zemes dzīles noteiktās robežās un noteiktu laiku, ievērojot atļaujas noteikumus;";

izteikt 14.punktu šādā redakcijā:

"14) licences laukums – konkrētam zemes dzīļu izmantošanas mērķim paredzēts zemes dzīļu iecirknis (bloks) vai arī vairāku iecirkņu (bloku) vai to daļu sakopojums, kura robežas ir noteiktas zemes dzīļu izmantošanas licencē vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujā;";

izteikt 22.punktu šādā redakcijā:

"22) zemes dzīļu izmantošanas licence – administratīvais akts, kas tā adresātam piešķir tiesības izmantot zemes dzīles noteiktās robežās, noteiktā veidā un noteiktu laiku, ievērojot licences noteikumus;";

aizstāt 26.punktā vārdus "atļaujās (licencēs)" ar vārdiem "atļaujās vai licencēs".

3.  4.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "atļaujas (licences)" ar vārdu "licences";

aizstāt piektās daļas 2.punktā vārdu "kontrolē" ar vārdu "pārrauga";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Pašvaldībām nodoto funkciju izpildei nepieciešamo izdevumu segšanai izmanto ieņēmumus no valsts nodevas, kas saņemta par bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujām."

4. Izteikt 8.panta 3.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

"Šis līgums ir obligāts priekšnoteikums zemes dzīļu izmantošanas licences vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas saņemšanai."

5.  10.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Uzsākt zemes dzīļu izmantošanu drīkst tikai tad, ja Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (izņemot šā likuma 11.pantā minētos gadījumus) saņemta:

1) vietējās pašvaldības izsniegta atļauja – šā likuma 4.panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos;

2) Ekonomikas ministrijas izsniegta licence – šā likuma 4.panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos;

3) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras izsniegta licence:

a) ja bieži sastopamo derīgo izrakteņu atradne ietilpst vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā,

b) ja derīgo izrakteņu atradnē papildus bieži sastopamajiem derīgajiem izrakteņiem ir akceptēti citu derīgo izrakteņu krājumi,

c) visos pārējos gadījumos.";

izteikt trešo, ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(3) Derīgo izrakteņu ieguvei valsts nozīmes atradnēs, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu izmantošanai zemes dzīļu izmantošanas licences un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas izsniedz konkursa kārtībā.

(4) Par zemes dzīļu izmantošanas licenci, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju un atradnes pasi maksājama valsts nodeva. Nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Ja zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūtos derīgos izrakteņus paredzēts izlietot pašvaldību ceļu uzturēšanai, teritorijas labiekārtošanai vai to īpašumā esošo ēku uzturēšanai, tad, pamatojoties uz pašvaldību pieprasījumu un nosakot šiem darbiem nepieciešamos ieguves limitus, par zemes dzīļu izmantošanas licences izsniegšanu pašvaldībām attiecībā uz to īpašumā esošajām vai tām pastāvīgā lietošanā nodotajām valsts un pašvaldību zemes platībām valsts nodeva nav jāmaksā.

(6) Bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas un zemes dzīļu izmantošanas licences aizliegts pārdot, dāvināt, ieķīlāt, mainīt vai citādi atsavināt. Ja mainās zemes dzīļu izmantotājs, agrāk izsniegtā atļauja vai licence zaudē spēku, bet jaunajam zemes dzīļu izmantotājam ir tiesības saņemt jaunu atļauju vai licenci bez konkursa (izsoles), ja viņš uzņemas iepriekš izsniegtajā atļaujā vai licencē noteiktos pienākumus. Ogļūdeņražu izpētei un ieguvei izsniegtās licences izmantotāja maiņu apstiprina ar Ministru kabineta rīkojumu.";

aizstāt desmitajā daļā vārdus "Zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenču)" ar vārdiem "Derīgo izrakteņu ieguves atļauju un zemes dzīļu izmantošanas licenču";

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Lai uzsāktu derīgo izrakteņu (izņemot ogļūdeņražus) ieguvi, ir jāsaņem Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras sagatavota atradnes pase. Pases saturu nosaka Ministru kabinets."

6. Izteikt 11.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra šā likuma 7.panta 1.punktā noteiktajos zemes dzīļu izmantošanas veidos drīkst tās izmantot bez zemes dzīļu izmantošanas licences, iepriekš paziņojot par to zemes īpašniekam."

7.  13.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) izmantot zemes dzīles saimnieciskajai darbībai (arī komercdarbībai), kas norādīta bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujā vai zemes dzīļu izmantošanas licencē";

aizstāt 2., 3., 4. un 5.punktā vārdus atļauja (licence)" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "atļauja vai licence" (attiecīgā locījumā).

8. Aizstāt 14.panta 1., 4., 8. un 10.punktā vārdus "atļauja (licence)" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "atļauja vai licence" (attiecīgā locījumā).

9.  16.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Zemes dzīļu izmantošanu bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai zemes dzīļu izmantošanas licences turētājam ierobežo, ja atklājas zinātnei un kultūrai nozīmīgi ģeoloģiskie veidojumi, meteorīti, arheoloģiskie vai citi atradumi, kā arī vides aizsardzībai nozīmīgi aspekti.";

aizstāt otrās daļas 1.punktā un trešajā daļā vārdus "atļauja (licence)" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "atļauja vai licence" (attiecīgā locījumā);

aizstāt trešās daļas 2.punktā vārdu "uzņēmējdarbību" ar vārdu "komercdarbību";

aizstāt piektajā daļā vārdus "atļaujas (licences)" ar vārdu "licences";

aizstāt sestās daļas 2.punktā vārdus "atļaujas (licences)" ar vārdiem "atļaujas vai licences".

10. Izteikt 21.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Šādā gadījumā tas tiek norādīts bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujā vai zemes dzīļu izmantošanas licencē un atbilstoši tiek samazināta valsts nodeva par atļaujas vai licences saņemšanu."

11. Papildināt pārejas noteikumus ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

"8. Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumi Nr.449 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas, kā arī ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārīgā kārtība" un Ministru kabineta 2005.gada 13.septembra noteikumi Nr.691 "Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves noteikumi" ir spēkā (ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu) līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma stāšanās spēkā.

9. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 10.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai zemes dzīļu izmantošanas licences un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas tiek izsniegtas par maksu saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.449 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas, kā arī ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārīgā kārtība"."

Vides ministrs

R.Vējonis

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Patreizējās situācijas raksturojums	Likumā „Par zemes dzīlēm” tiek lietoti termini „atļauja” un „licence”, bet likumā terminu skaidrojumos nav noteikts, ar ko atļauja atšķiras no licences. Likums „Par zemes dzīlēm” nosaka, ka zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) un atradņu pases izsniedz par maksu. Šāda likuma redakcija neatbilst likumam “Par nodokļiem un nodevām”. Likuma grozījumi sagatavoti, pamatojoties uz Ministru kabineta protokolu Nr.36, 35.§, kurā dots uzdevums saskaņot likuma “Par zemes dzīlēm” 10.panta ceturto daļu ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” normām Spēkā esošā likuma “Par zemes dzīlēm” 13.panta 1.punktā un 16.panta trešās daļas 2.punktā lietotie nosaukumi neatbilst Komerclikumā lietotajiem terminiem.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Lai atvieglotu likuma pielietošanu, nodalīti un skaidroti termini “atļauja” un “licence”. Likuma „Par zemes dzīlēm” termini tiek saskaņoti ar likumā “Par nodokļiem un nodevām” lietotajiem – pēc grozījumu spēkā stāšanās tiks iekasēta valsts nodeva, nevis maksa par atļauju vai licenci, kā tas notiek šobrīd Grozījumi nepieciešami arī tādēļ, lai likumā lietotie termini atbilstu Komerclikumā lietotajiem.
3.Cita informācija	Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	Tūkst. Ls
Rādītāji	Kārtējais gads (2006.)	Trīs nākamie gadi (2007. – 2010.)			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Nav plānotas.
3. Finansiālā ietekme	Nav.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Nav nepieciešami un netiek plānoti.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Likumprojekta ieviešanai nebūs nepieciešami papildus līdzekļi no valsts un pašvaldību budžeta. Līdz šim Valsts ģeoloģijas dienests ( tagad – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra) par licenču izsniegšanu gadā iekasēja vidēji 22 000 Ls. Maksa tika ieskaitīta valsts budžetā. Likumprojekts paredz maksu aizstāt ar valsts nodevu, kura tiks ieskaitīta: 1. par zemes dzīļu izmantošanas licenču izsniegšanu - valsts pamatbudžetā; 2. par bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujām - pašvaldību budžetos, kuru teritorijā tiks veiktas attiecīgās darbības.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma stāšanās spēkā, ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu: Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumi Nr.449 “Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas, kā arī ģeoloģiskās informācija izmantošanas vispārīgā kārtība”; Ministru kabineta 2005.gada 13.septembra noteikumi Nr.691 “Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves noteikumi”. Pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās, Ministru kabinetam būs jāapstiprina jauni noteikumi, kuri būtiski neatšķirsies no spēkā esošajiem, bet tiks precizēti saskaņā ar likuma grozījumiem.
2. Cita informācija	Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
5. Cita informācija	Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas nav notikušas, un nevalstisko organizāciju viedoklis nav zināms.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.
5.Cita informācija	Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekta īstenošanai netiek radītas jaunas valsts institūcijas un netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums pēc pieņemšanas tiks publicēts likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” noteiktajā kārtībā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likuma vai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav.

Vides ministrs R.Vējonis

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā persona	Atbildīgā amatpersona
G.Puķītis	A.Stašāne	V.Puriņš	D.Ozola

01.03.2006. 16.16

874

D.Ozola

7026518, dace.ozola@vidm.gov.lv