Likumprojekts

Tiesu ekspertīzes likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) tiesu ekspertīžu iestāde – tiešās pārvaldes iestāde vai tās struktūrvienība, kuras pamatdarbība ir tiesu ekspertīžu veikšana un kurai Kriminālprocesa likumā, Civilprocesa likumā, Administratīvā procesa likumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētajos gadījumos nosaka veikt ekspertīzes kā ekspertīžu iestādei;

2) tiesu eksperts – persona, kurai ir speciālas zināšanas un pieredze kādā zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarē un kura ir ieguvusi tiesības veikt tiesu ekspertīzes šajā likumā noteiktajā kārtībā. Tiesu eksperta pienākumus pilda valsts tiesu eksperts vai valsts atzīts privātais tiesu eksperts;

3) valsts tiesu eksperts – tiesu eksperts, kurš tiesu ekspertīzes veic kā amata pienākumu tiesu ekspertīžu iestādē, valsts tiešās pārvaldes iestādē vai valsts kapitālsabiedrībā, kurai viens no darbības veidiem ir tiesu ekspertīžu veikšana;

4) tiesu eksperta atzinums – dokuments, kurā eksperts, pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, atbilstoši kompetencei sniedz argumentētas atbildes uz ekspertīzes noteicēja uzdotajiem jautājumiem;

5) tiesu ekspertīžu specialitāte – viena veida tiesu ekspertīzes, kurām ir kopējs izpētes priekšmets, līdzīgi izpētes objekti un metodes un kuru veikšanai ir nepieciešamas zināšanas noteiktā zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarē.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir reglamentēt tiesu ekspertu profesionālo darbību, lai valstī nodrošinātu objektīvu, tiesisku un zinātniski pamatotu tiesu ekspertīzi.

3.pants. Tiesības veikt tiesu ekspertīzi

(1) Tiesu ekspertīzi Latvijas Republikā atbilstoši kompetencei ir tiesīgi veikt:

1) valsts tiesu eksperti;

2) valsts atzītie privātie tiesu eksperti (turpmāk – privātie tiesu eksperti).

(2) Tiesības veikt tiesu ekspertīzi tiesu eksperts iegūst pēc tiesu eksperta sertifikāta saņemšanas.

(3) Ja ekspertīze ir nepieciešama jomās, kurās nav šā panta pirmajā daļā minēto ekspertu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var uzdot ekspertīzi veikt citai personai, kurai ir atbilstošas speciālās zināšanas.

4.pants. Tiesu ekspertu reģistrs

(1) Tiesu ekspertu reģistrs (turpmāk – reģistrs) ir publisks reģistrs, kurā iekļauta informācija par visiem tiesu ekspertiem, kas darbojas valstī.

(2) Reģistrā iekļauj šādas ziņas:

1) tiesu eksperta vārds un uzvārds;

2) specialitāte un apakšspecialitāte, kurā tiesu ekspertam piešķirtas tiesības veikt tiesu ekspertīzi;

3) tiesu eksperta darbības vieta;

4) tiesu eksperta sertifikāta numurs un izsniegšanas datums;

5) tiesu eksperta sertifikāta derīguma termiņš;

6) atzīme, ja uz tiesu ekspertu attiecas šā likuma 22.pantā minē tie ierobežojumi.

(3) Reģistru veido un uztur Tieslietu ministrija.

(4) Reģistru un jebkuras izmaiņas tajā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

II nodaļa

Tiesu eksperta sertifikāta piešķiršana

5.pants. Tiesu eksperta kandidāts

(1) Par tiesu eksperta kandidātu (turpmāk – kandidāts) var būt rīcībspējīga fiziska persona:

1) kura apguvusi izvēlētajai specialitātei atbilstošu akreditētu studiju programmu augstskolā (akadēmiskā studiju programma vai otrā līmeņa augstākā profesionālā studiju programma) vai ieguvusi pēcdiploma izglītību izvēlētajā ekspertīžu specialitātē;

2) kura ieguvusi tiesu eksperta profesionālās zināšanas un pieredzi, strādājot par eksperta kandidātu izvēlētajā specialitātē vai apakšspecialitātē;

3) kura gada laikā pēc šā likuma 5.panta pirmās daļas 2.punktā minēto prasību izpildi apliecinoša dokumenta iegūšanas iesniegusi pieteikumu sertifikācijai;

4) kura profesijās, kurās normatīvie dokumenti paredz profesionālās sagatavotības apliecināšanu, iesniegusi profesionālās kvalifikācijas sertifikātu;

5) kura prot valsts valodu augstākajā līmenī;

6) kurai ir nevainojama reputācija.

(2) Par kandidātu nevar būt persona:

1) kura ir apsūdzētā vai aizdomās turētā krimināllietā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

3) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

4) pret kuru sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu ir izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

6.pants. Tiesu ekspertu sertifikācijas komisija

(1) Tiesu ekspertu sertifikācijas komisija (turpmāk – komisija) pieņem šajā likumā noteikto sertifikācijas pārbaudījumu kandidātiem un resertifikācijas pārbaudījumu tiesu ekspertiem. Pēc pārbaudījuma komisija iesniedz Tiesu ekspertu padomei pārbaudījuma materiālus un protokolu.

(2) Komisijas sastāvā iekļauj:

1) tiesu ekspertīžu iestāžu vadītāju pilnvarotas personas;

2) tiesnesi;

3) prokuroru;

4) Valsts policijas pārstāvi;

5) Tieslietu ministrijas pārstāvi;

6) augstskolu akadēmiskā personāla pārstāvi.

(3) Komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.

(4) Komisija pieaicina komisijas darbā vismaz divus tiesu ekspertus tajā ekspertīžu specialitātē, kurā notiek pārbaude.

(5) Komisijas personālsastāvu uz trim gadiem apstiprina tieslietu ministrs.

(6) Komisijas darbību un kompetenci nosaka Ministru kabinets.

7.pants. Sertifikācija un resertifikācija

(1) Tiesu eksperta pārbaudījumu ir tiesīgi kārtot kandidāti, kuri atbilst šā likuma 5.pantā noteiktajām prasībām un ir samaksājuši par pārbaudījumu.

(2) Komisija pārbauda kandidāta zināšanas izvēlētajā ekspertīzes specialitātē un apakšspecialitātē, kā arī normatīvajos aktos, kas regulē tiesu eksperta darbību, tiesu eksperta atzinuma (turpmāk – atzinums) sastādīšanā un lietvedībā.

(3) Pārbaudījums noris mutvārdos un rakstiski.

(4) Ja kandidāts pārbaudījumu nenokārto, vēlreiz to var kārtot ne agrāk kā pēc pusgada.

(5) Tiesu eksperta resertifikāciju veic mēneša laikā pirms tiesu eksperta sertifikāta termiņa beigām. Resertifikācijas kārtību un zināšanu apjomu nosaka Ministru kabinets.

(6) Pēc resertifikācijas tiesu ekspertam izsniedz jaunu tiesu eksperta sertifikātu.

(7) Tiesu eksperta kandidāta pieteikšanās kārtību, sertifikācijas kārtību, minimālo zināšanu apjomu, kā arī pārbaudījumu maksu un maksas iekasēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

8.pants. Tiesu eksperta sertifikāts

(1) Tiesu eksperta sertifikātu kandidātam izsniedz pēc pārbaudījumu nokārtošanas. Tiesu eksperta sertifikāta izsniegšanas kārtību un darbības termiņu nosaka Ministru kabinets.

(2) Tiesu eksperta sertifikāta paraugu un Tiesu ekspertīžu specialitāšu klasifikatoru apstiprina Ministru kabinets.

III nodaļa

Tiesu ekspertu darbība

9.pants. Tiesu eksperta atbildība un pienākumi

(1) Tiesu eksperts ir neatkarīgs tiesu ekspertīzes veikšanā un atzinuma sagatavošanā. Par nepamatotu atteikšanos veikt ekspertīzi vai apzināti nepatiesa atzinuma sniegšanu tiesu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu.

(2) Tiesu ekspertam ir pienākums:

1) sniegt zinātniski pamatotu un objektīvu atzinumu, veicot ekspertīzi pilnā apjomā;

2) atteikties no atzinuma sniegšanas, ja uzdotie jautājumi neatbilst viņa kompetencei;

3) pildīt normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un ekspertīzes veikšanai izmantot akreditētas, zinātniski apstiprinātas vai Tiesu ekspertu padomes apstiprinātas metodes;

4) izvēloties izpētes metodes, ievērot ekspertīzei iesniegtā objekta un materiālu saglabāšanas prasības;

5) ekspertīzē iegūto informāciju sniegt tikai ekspertīzes noteicējam vai viņa pilnvarotai personai;

6) pildot amata pienākumus, veikt darbības, kas neaizskar personas veselību, godu un cieņu, un ievērot personas datu aizsardzību;

7) nodrošināt, lai bērna piedalīšanās tiesu ekspertīzē negatīvi neietekmētu viņa psihi un, ja nepieciešams, lūgt, lai ekspertīzes noteicējs pieaicina psihologu;

8) regulāri paaugstināt savu kvalifikāciju.

10.pants. Tiesu eksperta tiesības

Tiesu ekspertam ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt visus ekspertīzes veikšanai nepieciešamos materiālus un informāciju;

2) pēc saskaņošanas ar ekspertīzes noteicēju sniegt atzinumu ne vien par uzdotajiem jautājumiem, bet arī par citiem apstākļiem, ko eksperts atbilstoši kompetencei atklājis pēc savas iniciatīvas;

3) vērst ekspertīzes noteicēja uzmanību uz apstākļiem, kas saistīti ar ekspertīzi (tai skaitā uz jautājumu formulēšanu);

4) atteikties no atzinuma sniegšanas, ja iesniegtie materiāli nav pietiekami atzinuma sniegšanai;

5) veikt tiesu ekspertīzi tikai tajā specialitātē un apakšspecialitātē, kurā viņš ir saņēmis tiesu eksperta sertifikātu un kurā ir tiesu ekspertīzes veikšanai nepieciešamā tehnika un iekārtas.

11.pants. Atzinuma saturs

(1) Atzinumā norāda šādu informāciju:

1) tiesu ekspertīzes veikšanas vieta un datums;

2) tiesu ekspertīzes veikšanas pamatojums;

3) persona, kura lūgusi veikt ekspertīzi;

4) dati par tiesu ekspertu (vārds, uzvārds, specialitāte un apakšspecialitāte, tiesu eksperta sertifikāta numurs);

5) tiesu ekspertam uzdotie jautājumi;

6) tiesu eksperta rīcībā nodotie materiāli;

7) tiesu ekspertīzē izmantotā metodika un iegūtie rezultāti;

8) iegūto rezultātu novērtējums un secinājumi atbilstoši uzdotajiem jautājumiem.

(2) Atzinumu tiesu eksperts apliecina ar parakstu.

12.pants. Tiesu ekspertīžu veidi

Tiesu eksperts veic šādu veidu tiesu ekspertīzes:

1) sākotnējo tiesu ekspertīzi, kurā objekts attiecīgajā tiesu ekspertīzes specialitātē vai apakšspecialitātē tiek pētīts pirmo reizi;

2) papildu tiesu ekspertīzi, ja ekspertīzes noteicējs piekrīt sākotnējiem ekspertīzes rezultātiem, bet viņam ir radušies papildu jautājumi, uz kuriem ir iespējams sniegt atbildes jau veiktās sākotnējās tiesu ekspertīzes ietvaros. Papildu ekspertīzi parasti veic tas pats eksperts;

3) atkārtotu tiesu ekspertīzi, ja ekspertīzes noteicējs apšauba atzinumu pēc būtības tā nepamatotības vai nepilnības dēļ vai ja ekspertīzē pieļauta metodiska rakstura kļūda, vai ja konstatēta tiesu eksperta nepietiekama kvalifikācija vai kompetence, vai ja ekspertīzes veikšanas laikā pieļauti būtiski procesuālās kārtības pārkāpumi. Ekspertīzes noteicējs dokumentā par ekspertīzes noteikšanu norāda atkārtotas ekspertīzes noteikšanas iemeslus. Atkārtotu ekspertīzi veic cits tiesu eksperts vai tiesu ekspertu komisija;

4) komisijas tiesu ekspertīzi pēc ekspertīzes noteicēja lēmuma vai tiesu ekspertīžu iestādes vadītāja rīkojuma, kā arī šajā likumā noteiktajos gadījumos.

13.pants. Atkārtotā tiesu ekspertīze

(1) Atkārtotu tiesu ekspertīzi tiesu eksperts vai tiesu ekspertu komisija veic, izpētot tos pašus objektus un atbildot uz tiem pašiem jautājumiem, kas uzdoti sākotnējā tiesu ekspertīzē.

(2) Tiesu eksperts vai tiesu ekspertu komisija:

1) pieprasa ekspertīzes noteicējam sākotnējo atzinumu;

2) atzinumā norāda atšķirības un to cēloņus, ja atkārtotas tiesu ekspertīzes rezultāti ir atšķirīgi.

(3) Tiesu eksperts, kurš veicis sākotnējo tiesu ekspertīzi, var būt klāt atkārtotas tiesu ekspertīzes veikšanā, nepiedaloties pētījumos.

14.pants. Komisijas tiesu ekspertīze

(1) Komisijas tiesu ekspertīzi veic tiesu ekspertu komisija, ja:

1) pētījuma rezultātā ir paredzams izpētāmā objekta zudums vai būtiskas izmaiņas, kuras izslēdz atkārtotas izpētes iespējas;

2) veicama personas identifikācijas tiesu ekspertīze;

3) veicama tiesu ekspertīze par ārstniecības personu profesionālo darbību;

4) veicama tiesu ekspertīze personas veselības stāvokļa noteikšanai, kad jautājuma noskaidrošanai objektu pēta dažādu medicīnas nozaru tiesu eksperti;

5) veicama kompleksā tiesu ekspertīze.

(2) Ja tiesu eksperti nestrādā vienā tiesu ekspertīžu iestādē, tiesu ekspertu komisiju ar lēmumu veido ekspertīzes noteicējs (izņemot tiesu ekspertīzes personas veselības stāvokļa noteikšanai, tiesu ekspertīzes par ārstniecības personu profesionālo darbību un kompleksās tiesu ekspertīzes, – šajos gadījumos komisiju veido tiesu ekspertīžu iestādes vadītājs).

(3) Ja noteikta komisijas tiesu ekspertīze dažādu tiesu ekspertīžu iestāžu ekspertiem, lēmumu par ekspertīzes noteikšanu, izpētāmos objektus un, ja nepieciešams, lietas materiālus saņem tā tiesu ekspertīžu iestāde vai tiesu eksperts, kurš organizē ekspertīzes veikšanu. Pārējie komisijā iekļautie tiesu eksperti un tiesu ekspertīžu iestādes saņem lēmuma kopiju.

(4) Tiesu ekspertu komisijas atzinumu paraksta visi tās locekļi, bet, ja viņu starpā nav vienprātības, katrs tiesu eksperts sniedz savu atzinumu.

IV nodaļa

Valsts tiesu eksperts, darba samaksa un sociālās garantijas

15.pants. Tiesu ekspertīžu iestāde

(1) Tiesu ekspertīžu iestāžu sarakstu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Tiesu ekspertīžu iestādē tiesu eksperta amati ir:

1) tiesu ekspertīžu iestādes vadītāja vietnieks ekspertīžu jautājumos;

2) tādas struktūrvienības vadītājs un vadītāja vietnieks, kuras pamatdarbība ir tiesu ekspertīžu veikšana;

3) amati, kuru pamatfunkcija ir tiesu ekspertīžu veikšana.

(3) Ja tiesu ekspertīžu iestādes vadītājs veic tiesu ekspertīzes, uz viņu arī attiecas šā likuma IV nodaļa.

(4) Tiesu ekspertīžu iestāžu maksas pakalpojumu cenrādi apstiprina Ministru kabinets.

16.pants. Valsts tiesu eksperts tiesu ekspertīžu iestādē

(1) Valsts tiesu ekspertu ieceļ amatā un atbrīvo no amata iestādes vadītājs, un piecu darbdienu laikā informē par to Tieslietu ministriju.

(2) Uz valsts tiesu ekspertu attiecas normatīvajos aktos noteiktie valsts amatpersonas pienākumi un amatu savienošanas ierobežojumi.

(3) Valsts tiesu ekspertīžu iestāžu valsts tiesu ekspertiem, kuru tiesiskās attiecības neregulē citi speciālie likumi, darba samaksu, pabalstu un kompensāciju apmērus un kārtību, kā arī atvaļinājuma piešķiršanas un kvalifikācijas celšanas kārtību nosaka šā likuma 17., 18., 19. un 20.pants.

17.pants. Darba samaksa, pabalsti un kompensācijas

(1) Valsts tiesu eksperta darba samaksu (darba algu, piemaksas, prēmijas) nosaka saskaņā ar vienoto valsts budžeta iestāžu darba samaksas sistēmu. Valsts tiesu eksperta darba algu nosaka atbilstoši amata saimei, līmenim un kvalifikācijas pakāpei Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(2) Valsts tiesu ekspertam ir tiesības papildus noteiktajai darba samaksai saņemt valsts civildienesta ierēdnim noteiktos pabalstus un kompensācijas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Valsts nodrošina valsts tiesu eksperta veselības un dzīvības apdrošināšanu. Apdrošinājuma summa nedrīkst pārsniegt attiecīgā valsts tiesu eksperta 24 mēnešalgu apmēru.

18.pants. Atlaišanas pabalsts

Ja valsts tiesu eksperts tiek atbrīvots no amata sakarā ar tiesu ekspertīžu iestādes vai amata likvidāciju, tiesu ekspertīžu iestādes t iesu eksperts saņem pabalstu:

1) viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja persona tiesu eksperta amatā ir nostrādājusi mazāk par trim gadiem;

2) divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja persona tiesu eksperta amatā ir nostrādājusi trīs līdz astoņus gadus;

3) triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja persona tiesu eksperta amatā ir nostrādājusi astoņus līdz 15 gadus;

4) četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja persona tiesu eksperta amatā ir nostrādājusi vairāk par 15 gadiem.

19.pants. Atvaļinājums

(1) Valsts tiesu ekspertam katrā kalendāra gadā piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kura ilgums ir vismaz četras kalendāra nedēļas.

(2) Atbilstoši valsts tiesu eksperta darba stāžam ik pēc pieciem tiesu ekspertīžu iestādē nostrādātajiem gadiem ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pagarina par trim kalendāra dienām, bet kopumā ne vairāk kā par trim kalendāra nedēļām.

20.pants. Kvalifikācijas paaugstināšana

(1) Tiesu ekspertīžu iestādes vadītājs nodrošina valsts tiesu ekspertam iespēju ne mazāk kā vienu nedēļu gadā paaugstināt kvalifikāciju Latvijā vai ārvalstīs, saglabājot viņam mēnešalgu un sedzot kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumus.

(2) Valsts tiesu ekspertam, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, tiesu ekspertīžu iestāde sedz pusi no gada mācību maksas.

(3) Valsts tiesu eksperts, kurš tiek atbrīvots no amata pēc paša vēlēšanās un kurš pēc mācību maksas un kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumu segšanas nostrādājis mazāk par pieciem gadiem, atmaksā to mācību maksas un kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumu daļu, kuru segusi tiesu ekspertīžu iestāde.

(4) Valsts tiesu ekspertu mācību maksas un kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumu segšanas un atmaksāšanas apmērus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

V nodaļa

Privātā tiesu eksperta darbība

21.pants. Privātā tiesu eksperta reģistrācija

(1) Privātais tiesu eksperts piecu darbdienu laikā pēc tiesu eksperta sertifikāta iegūšanas iesniedz Tieslietu ministrijā šā likuma 4.panta otrās daļas 3.punktā noteikto informāciju.

(2) Par jebkurām izmaiņām sniegtajā informācijā privātais tiesu eksperts paziņo Tieslietu ministrijai triju darbdienu laikā.

22.pants. Privātā tiesu eksperta darbības ierobežojumi

(1) Privātajam tiesu ekspertam nav tiesību veikt:

1) šaujamieroču un to munīcijas tiesu ekspertīzi;

2) sprāgstierīču un sprāgstvielu tiesu ekspertīzi;

3) monētu un naudas zīmju (izņemot vēsturiskas nozīmes objektus) tiesu ekspertīzi;

4) narkotisko, psihotropo un stipras iedarbības vielu tiesu ekspertīzi;

5) tiesu medicīnisko ekspertīzi mirušiem cilvēkiem un to biomateriālu tiesu ekspertīzi;

6) tiesu ekspertīzi par ārstniecības personu profesionālo darbību;

7) tiesu medicīnas ekspertīzi veselības stāvokļa noteikšanai aizdomās turētajai un apsūdzētajai personai;

8) stacionāro tiesu psihiatrisko ekspertīzi.

23.pants. Privātā tiesu eksperta darbības kvalitātes nodrošināšana

Privātais tiesu eksperts ir atbildīgs par tiesu ekspertīzē izmantoto iekārtu regulāru kalibrēšanu un verifikāciju.

VI nodaļa

Tiesu ekspertu padome

24.pants. Tiesu ekspertu padome

(1) Tiesu ekspertu padome (turpmāk – padome) ir tiesu ekspertu pārvaldības un uzraudzības institūcija, kas:

1) organizē ekspertu sertifikāciju un resertifikāciju;

2) pieņem lēmumu par tiesu eksperta sertifikāta izsniegšanu, apturēšanu un atņemšanu;

3) uzrauga un kontrolē tiesu ekspertu darbību.

(2) Padomes lēmumus var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu tieslietu ministram.

(3) Padomes darbu nodrošina Tieslietu ministrija.

25.pants. Padomes sastāvs

(1) Padomes sastāvā ir:

1) tiesu ekspertīžu iestāžu vadītāji;

2) tiesu ekspertīžu iestādes tiesu eksperts, kuru pilnvarojis iestādes vadītājs;

3) privāto tiesu ekspertu pārstāvis.

(2) Tieslietu ministrs apstiprina padomes personālsastāvu un ieceļ tās priekšsēdētāju.

(3) Padomes darbību un kompetenci nosaka Ministru kabinets.

VII nodaļa

Tiesu eksperta atbildība

26.pants. Disciplinārlietas ierosināšana

Disciplinārlietu pret tiesu ekspertu padome ierosina pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, pēc personas sūdzības vai pēc padomes iniciatīvas par:

1) likumu un citu normatīvo aktu neievērošanu;

2) kļūdainu vai nepamatotu ekspertu atzinumu sniegšanu atkārtoti divu gadu laikā;

3) pienākumu nepildīšanu;

4) pilnvaru pārsniegšanu;

5) amata nelikumīgu izmantošanu;

6) nepiedienīgu un necienīgu izturēšanos.

27.pants. Disciplinārpārkāpumu izskatīšana un disciplinārsodu veidi

(1) Disciplinārlietas izskatīšanas un sodu piemērošanas kārtību tiesu ekspertiem nosaka Ministru kabinets.

(2) Tiesu ekspertam par disciplinārpārkāpumiem var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) piezīme;

2) rājiens;

3) tiesu eksperta sertifikāta atņemšana.

(3) Valsts tiesu ekspertam par disciplinārpārkāpumiem bez šā panta otrajā daļā minētajiem disciplinārsodiem var piemērot arī šādus disciplinārsodus:

1) pazemināšana amatā uz laiku līdz vienam gadam;

2) atbrīvošana no amata.

(4) Valsts tiesu ekspertam disciplinārsodu (izņemot sodu – tiesu eksperta sertifikāta atņemšana) uzliek iestādes vadītājs.

28.pants. Tiesu eksperta sertifikāta apturēšana un atņemšana

(1) Tiesu eksperta sertifikātu var apturēt, ja tiesu eksperts ir apsūdzētais vai aizdomās turētais krimināllietā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

(2) Tiesu eksperta sertifikātu atņem, ja:

1) tiesu eksperts sistemātiski sniedz nekvalitatīvus atzinumus un par to viņam ir piemēroti divi disciplinārsodi viena gada laikā;

2) tiesu eksperts ir disciplināri sodīts trīs reizes viena gada laikā;

3) uz tiesu ekspertu attiecas šā likuma 5.panta otrās daļas 2., 3. vai 4.punkts.

(3) Tiesu eksperta sertifikāta apturēšanas un atņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Pārejas noteikumi

1. Persona, kura šā likuma spēkā stāšanās dienā veic eksperta pienākumus valsts tiešās pārvaldes iestādē vai valsts kapitālsabiedrībā un ir saņēmusi eksperta tiesības apliecinošu dokumentu, ir pielīdzināma valsts tiesu ekspertam, un viņai gada laikā pēc likuma spēkā stāšanās dienas izsniedz tiesu eksperta sertifikātu, pamatojoties uz padomei iesniegto tiesu ekspertīžu iestādes vadītāja ieteikuma vēstuli un tiesu eksperta tiesības apliecinošo dokumentu. Tiesu eksperta sertifikāta derīguma termiņu nosaka atbilstoši iesniegtajā tiesu eksperta tiesības apliecinošajā dokumentā noteiktajam termiņam. Ja tiesu eksperta tiesības apliecinošajā dokumentā termiņš nav noteikts, tiesu eksperta sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem.

2. Līdz šā likuma 9.panta otrās daļas 3.punktā minēto metožu akreditēšanai vai apstiprināšanai padomē, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 25.decembrim tiesu eksperti ekspertīžu veikšanai izmanto tiesu ekspertīžu iestādēs apstiprinātās metodes.

3. Triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas Ministru kabinets apstiprina tiesu ekspertīžu iestāžu sarakstu un padomes nolikumu un izdod šā likuma 8.pantā paredzētos noteikumus.

4. Sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas Ministru kabinets izdod šā likuma 7., 20., 27. un 28.pantā paredzētos noteikumus.

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

Tieslietu ministra vietā –

īpašu uzdevumu ministrs

elektroniskās pārvaldes lietās

J.Reirs

Tiesu ekspertīzes likumprojekta anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Šobrīd valstī ekspertīzes izdara Valsts tiesu ekspertīžu birojā, Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centrā, Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē, „Garīgās veselības valsts aģentūrā”; Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Ekspertīžu nodaļā, kā arī personas, kuras nestrādā ekspertiestādē, tai skaitā privātie eksperti. Ekspertīzi kriminālprocesā, civilprocesā, administratīvajā procesā, kā arī izskatot administratīvā procesa pārkāpuma lietu procesa virzītājs uzdod lietai svarīgu faktu vai apstākļu noskaidrošanai. Ekspertīzes noteicēji ekspertīzi var uzdot veikt augstākminētajiem valsts ekspertīžu iestāžu ekspertiem vai arī personām, kurām ir atbilstošas zināšanas un kompetence pētījuma veikšanai. Nosakot ekspertīzes ekspertīžu noteicēji parasti lēmumā norāda tikai iestādi, kurā ekspertīzes veicējs strādā. Privātie eksperti ir apvienojušies asociācijā, kas nav uzskatāma par iestādi. Līdz ar to ekspertīzes noteicējam ekspertīze jāuzdod konkrētam ekspertam, jāpārliecinās par eksperta kompetenci un izglītību. Tā kā šobrīd valstī nav noteikts ekspertam nepieciešamo zināšanu līmenis, novērtēt izvēlētās personas zināšanu un kompetences līmeni ekspertīzes noteicējam praktiski nav iespējams. Tāpēc reizēm rodas situācijas, ka ekspertīzes ir veiktas nepilnīgi un neizmantojot zinātniski pamatotas metodes kā rezultātā iegūtie secinājumi var būt kļūdaini. Tas savukārt negatīvi ietekmē izmeklēšanas rezultātus un tiesas spriedumu. Šobrīd neviens normatīvais akts nedod „ekspertu iestādes” definīciju. Tas rada sarežģījumus pareizā procesuālo dokumentu noformēšanā. Lai sakārtotu tiesu ekspertīzes sistēmu valstī un radītu priekšnoteikumus korektai normatīvo aktu pielietošanai, nepieciešams definēt „ekspertu iestādes” terminu Kriminālprocesa, administratīvā un civilprocesa izpratnē. Šobrīd valstī dažādās valsts iestādēs strādājošie eksperti veic analoģisku darbu katrs savā specialitātē, bet atalgojums un sociālās garantijas ir atšķirīgas. Tas paaugstina kadru mainību iestādēs un prasa jaunu ekspertu apmācību, kas savukārt paildzina ekspertīžu termiņus un lietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas laiku.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Tiesu ekspertīzes likums ir izstrādāts saskaņā ar 2002.gada 14.maijā apstiprināto Tiesu ekspertīžu attīstības koncepciju, kas nosaka, ka likumā ir jānosaka profesionāla valsts tiesu eksperta un privātā tiesu eksperta statuss, jāreglamentē tiesu ekspertu sertifikācijas un resertifikācijas kārtība, kā arī jānosaka valsts tiesu ekspertu sociālās garantijas. Šāda likuma nepieciešamību nosaka arī 2005.gada 21. aprīlī pieņemtais Kriminālprocesa likums. Likums, pirmkārt, nosaka tiesu ekspertīžu iestādes definīciju, lai korekti varētu ievērot minēto procesu likumos noteikto ekspertīžu noteikšanas un veikšanas kārtību. Likums paredz vienotu ekspertu sertifikācijas kārtību, kompetences kritērijus. Līdz ar to valsts uzņemas atbildību par sertificēto ekspertu kompetenci un atbilstību izvirzītajām prasībām, kā arī par to, ka ekspertīžu izdarīšanai tiks izmantotas noteiktas sertificētas vai apstiprinātas metodikas. Tas paaugstinās ekspertīžu rezultātu ticamību, kā arī atvieglos atkārtotā ekspertīzē atšķirīgo rezultātu izskaidrošanu. Lai ekspertīžu noteicējiem, kā arī pusēm civilprocesā atvieglotu ekspertu izvēli, padarītu šo izvēles procesu objektīvu un pārskatāmu, kā arī lai ekspertīžu noteicēji zinātu, kāda veida ekspertīzes valstī ir iespējams veikt, likums paredz ieviest publisku tiesu ekspertu reģistru. Šobrīd valstī ir izveidojusies privāto ekspertu asociācija, kurā ir apvienojušās personas, ka agrāk ir strādājušas par ekspertiem valsts iestādēs, kā arī tās, kurām darba pieredze ir devusi kādas speciālas zināšanas atbilstošā nozarē. Lai sakārtotu privāto ekspertu jomu, likums nosaka privātā eksperta statusu un sertifikācijas kārtību, kā arī nosaka, kādus ekspertīžu veidus privātie eksperti nedrīkst veikt. Likums harmonizē dažādās iestādes strādājošo tiesu ekspertu darba apmaksu un sociālās garantijas, kā arī nosaka eksperta kompetences pilnveidošanās iespējas.
3. Cita informācija	-

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Normatīvais akts būtiski neietekmē makroekonomisko vidi.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Nav
3. Sociālo seku izvērtējums	Ieviešot normatīvo aktu, tiek dota iespēja izmeklētājiem, prokuroriem, tiesām, kā arī personām, kas iesaistīti Kriminālprocesā, Civilprocesā vai Adminstratīvajā procesā ekspertīzes veikšanai izvēlēties personu, kuru valsts ir atzinusi par kompetentu šajā jomā. Tas nodrošinās eksperta atzinuma objektivitāti, zinātnisko pamatotību un kvalitāti. Ekspertīzes noteicējam būs jebkurā brīdī pārskatāms praktizējošo ekspertu personāliju saraksts, kā arī to ekspertīžu specialitāšu saraksts, kuras šobrīd iespējams veikt valstī.
4. Ietekme uz vidi	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	-

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem tūkst. Ls
Rādītāji		Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1		2006	2007	2008	2009
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Norma-tīvā akta projekts šo jomu neskar	Norma-tīvā akta projekts šo jomu neskar	Norma-tīvā akta projekts šo jomu neskar	Norma-tīvā akta projekts šo jomu neskar	Norma-tīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		305,8	417,4	409,9	409,9	411,4
3. Finansiālā ietekme		-305,8	-417,4	-409,9	-409,9	-411,4
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Norma-tīvā akta projekts šo jomu neskar	Norma-tīvā akta projekts šo jomu neskar	Norma-tīvā akta projekts šo jomu neskar	Norma-tīvā akta projekts šo jomu neskar	Norma-tīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins Tieslietu ministrijai nepieciešamie finanšu līdzekļi 2007.gads un turpmākie gadi Ikgada izmaksas Atalgojums, t.sk.: Vecākais referents (1) Ls 457(mēnesī) x 12(mēn.)= Ls 5 484 Referents (2) Ls 385 x 12 x 2(referenti) = Ls 9 240 Pabalsti un kompensācijas – Ls 2 209 Piemaksas (20%) – Ls 2 945 Sociālā apdrošināšana (24,09%) – Ls 4 788 Pakalpojumu apmaksa, t.sk.: Telefonu un citu sakaru pakalpojumu apmaksa – Ls 1 440 VNDPT abonenta maksa – Ls 2 760 Pasta pakalpojumu apmaksa – Ls 720 Darba devēja apmaksātie veselības izdevumi – Ls 360 (120 Ls gadā x 3 darb.) Ar administrācijas darbības nodrošināšanu saistīto pakalpojumu apmaksa (kursu, semināru, reprezentācijas izdevumu apmaksa) – Ls 540 (Ls 15 mēn. x 12 mēn. x 3 darb.) Iekārtas, inventāra un aparatūras remonts, tehniskā apkalpošana – Ls 720 (Ls 20 mēn. x 12 mēn. x 3 darb.) Ēku un telpu uzturēšana (apsardze, ugunsdrošība, atkritumu izvešana) – Ls 720 (Ls 20 mēn. x 12 mēn. x 3 darb.) Pārējie pakalpojumi – Ls 360 (Ls 10 mēn. x 12 mēn. x 3 darb.) Interneta pakalpojumi – Ls 108 Telpu un inventāra īre – Ls 2 124 (Ls 59 mēn. x 12 mēn. x 3darb.) Materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra līdz Ls 50 par vienu vienību iegāde, t.sk.: Kancelejas preces – Ls 360 Mazvērtīgais inventārs (līdz Ls 50) – Ls 180 Maksa par apkuri, elektroenerģiju, ūdeni – Ls 2 898 Pārējie materiāli – Ls 3 600 Ikgada izmaksas kopā – Ls 41 556 Vienreizējās izmaksas Pakalpojumu apmaksa, t.sk.: Telefona pieslēgums – Ls 210 VITA pieslēgums – Ls 1 888 Sludinājumi laikrakstos – Ls 75 Mazvērtīgā inventāra iegāde līdz Ls 50, t.sk.: Mazvērtīgais inventārs (spiedogi, telefons, krēsls, galds, galda lampa, durvju plāksne, žalūzijas, atkritumu tvertnes, skapis) – Ls 472 Kapitālie izdevumi: Datori, monitori – Ls 2 400 Printeri – Ls 250 Faksa aparāti – Ls 180 Barošanas bloki–UPS – Ls 270 Kopējamā tehnika – Ls 900 Datorprogrammas – Ls 900 Vienreizējās izmaksas kopā: Ls 7 545 KOPĀ – Ls 49 101 Valsts tiesu ekspertīžu biroja finanšu līdzekļi 2006.gads · Atalgojumi – Ls 212 723 (46 štata vietas) · Pārējie kārtējie izdevumi” – Ls 93112 KOPĀ – Ls 305 834 2007.gads un turpmākie gadi Ikgada izmaksas Atalgojums (vid.alga 4.kval.pakāpe)(, t.sk.: Vadītājs (tiesu eksperta amats) (1) Ls 1053 (alga mēnesī) x 12 (mēn) = Ls 12 636 Vadītāja vietnieks (tiesu eksperta amats) (2) Ls 665 x 12 x 2(skaits) = Ls 15 960 Struktūrvienības vadītājs (tiesu eksperta amats) (3) Ls 796 x 12 x 3 = Ls 28 656 Struktūrvienības vadītāja vietnieks (tiesu eksperta amats) (3) Ls 796 x 12 x 3 = Ls 28 656 Vecākais eksperts (25) Ls 665 x 12 x 25 = Ls 199 500 Eksperts (12) Ls 474,5 x 12 x 12 = Ls 68 328 Jaunākais eksperts (1.kval.pak.)(3) Ls 403 x 12 x 3 = Ls 14 508 Atvaļinājuma pabalsts – Ls 31 896 Piemaksas un prēmijas, t.sk.: Piemaksa par papildus pienākumu vai pienākumu paaugst. apst. veikšanu – (20% atalgojuma gadā) Ls 76 550,40 Prēmijas – (15% no atalgojuma gadā) Ls 57 412,80 Pabalsti un kompensācijas, t.sk.: Ģimenes locekļa, eksperta nāve – Ls 1301 (2 cilvēki) Bērna piedzimšanas pabalsts – Ls 3905 (2 cilvēki) Nelaimes gadījums – Ls 3905 Mācību maksa – Ls 700 KOPĀ – Ls 526 526,20 Sociālā apdrošināšana (24,09%) – Ls 526 526 x 24,09% = Ls 131 105 Ceļa izdevumi (30% no 245dienasx0,80x5 cilvēki)– Ls 294 Kvalifikācijas celšana (maksa par kursiem Latvijā un ārvalstīs) – Ls 2 500 Veselības un dzīvības apdrošināšana – Ls 13 720 (49x280,-Ls) KOPĀ – Ls 674 145 Papildus nepieciešamais finansējums Ls 674 145– Ls 305 834= Ls 368 311 KOPĀ – Ls 368 311 KOPĀ papildus nepieciešamais finansējums 2007.gadā: Ls49 101 + Ls 368 311 = Ls 417 412 Papildus nepieciešamais finansējums 2008.gadā un turpmākajos gados: Ls 41 556 + Ls 368 311 = Ls 409 867		305,8	41,6 49,1 368,3	41,6 368,3	41,6 368,3	& nbsp; 41,6 368,3
6. Cita informācija		Tiesu ekspertīzes funkciju veikšana 2006.gadā tiks nodrošināta piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2006.gadam”. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu likumā noteikto normu ieviešanai 2007.gadā un turpmākajos gados jāizskata Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti	Papildus nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par : - tiesu ekspertu kandidātu pietikšanās, sertifikāciju un resertifikāciju; - tiesu ekspertīžu iestāžu sarakstu; - par tiesu eksperta kvalifikācijas celšanu Latvijā un ārvalstīs un ar to saistīto izdevumu segšanu; - par kārtību, kādā tiesu eksperts atmaksā mācību maksu un kvalifikācijas celšanas izdevumus; - par Latvijas tiesu ekspertu padomi; - par tiesu ekspertu disciplināratbildību. Likums par tiesu ekspertu pensijām Grozījumi Valsts civildienesta likumā
2. Cita informācija	-

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija		Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
-	-		-	-
5. Cita informācija			-

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Likuma projekts nosūtīts Starptautiskajai neatkarīgi ekspertu asociācijai
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija	-
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrība par normatīvo aktu nav informēta
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas
5. Cita informācija	-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Tiesību akta izpildei nepieciešams paplašināt Tieslietu ministrijas funkcijas, kas saistītas ar Latvijas tiesu ekspertu padomes un Tiesu ekspertu reģistra darbības nodrošināšanu.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums un ar to saistītie normatīvie akti, kā arī Tiesu ekspertu reģistrs tiks ievietoti Tieslietu ministrijas mājas lapā un laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Civilprocesa, Kriminālprocesa un Administratīvā procesa likums paredz tiesu eksperta izvēles un noraidīšanas kārtību. Tiesu ekspertu padomes lēmumus varēs pārsūdzēt ministram Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	-

Tieslietu ministre S.Āboltiņa

Valsts sekretāra v.i.	Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
I.Juhansone	I.Nikuļceva	L.Popova	E.Stivriņa

09.02.2006. 11:21

1829

Čentoricka 7517730

maira.centoricka@vteb.gov.lv