Līgums angļu valodā

Līgums latviešu valodā

Anotācija

 

 

Likumprojekts

 

Par Eiropas līgumu par personām, kas piedalās Eiropas Cilvēktiesību
tiesas procesā

 

1. 1996.gada 5.marta Eiropas līgums par personām, kas piedalās Eiropas Cilvēktiesību tiesas procesā (turpmāk – Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

 

2. Latvijas Republika izdara šādu iztulkojošo paziņojumu – tā neattiecinās Līguma 4.panta 1.punkta "a" apakšpunktu uz personām, kas atrodas ieslodzījuma vietās vai vietās, kuras tām pielīdzinātas saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi.

 

3. Latvijas Republika izdara šādu iztulkojošo paziņojumu – tā neattiecinās Līguma 4.panta 2.punkta "a" apakšpunktu uz Latvijas Republikas pilsoņiem, nepilsoņiem un Latvijā pastāvīgi dzīvojošajiem bezvalstniekiem.

 

4. Līgums stājas spēkā tā 8.panta 2.punktā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

5. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Līgums angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ārlietu ministrs

A.Pabriks

Likumprojekta ”Par Eiropas līgumu par personām, kas piedalās Eiropas Cilvēktiesību tiesas procesā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	1999.gada 1.janvārī spēkā stājās Eiropas līgums par personām, kas piedalās Eiropas Cilvēktiesību tiesas procesā (Līgums).  Līgums aizstāj 1969.gada Līgumu par personām, kas piedalās Eiropas Cilvēktiesību tiesas (Tiesa) procesā un ir precizēts atbilstoši tām izmaiņām, ko Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (Konvencija) ieviesa 11.protokols. Līgums paredz papildus aizsardzību un garantijas personām, kas piedalās Tiesas procesā kā puses, pārstāvji, padomnieki, eksperti, liecinieki vai citas Tiesas uzaicinātas personas. Līguma mērķis ir nodrošināt šīm personām iespēju brīvi sazināties ar tiesu, garantēt pārvietošanās brīvību, lai varētu pilnvērtīgi piedalīties lietas izskatīšanā Tiesā, kā arī pasargāt no iespējamas vajāšanas saistībā ar procesu Tiesā. Eiropas Padome pievērš lielu uzmanību šim līgumam, jo tajā tiek stiprinātas Konvencijas 34.pantā garantētās tiesības netraucēti sazināties ar Tiesu. Eiropas Padomes dalībvalstīm ir regulāri jāatskaitās par plāniem Līgumu parakstīt un ratificēt. Līgumu uz 2006.gada 11.janvāri ratificējušas 33 no 46 EP dalībvalstīm, vēl piecas valstis līgumu ir parakstījušas, bet vēl nav ratificējušas (Igaunija, Malta, Portugāle, San Marino un bijusī Dienvidslāvijas republika Maķedonija). Latvija ir starp tām 8 valstīm, kas šo līgumu vēl nav parakstījušas (bez Latvijas – Armēnija, Azerbaidžāna, Bosnija – Hercegovina, Monako, Polija, Krievija, Serbija un Melnkalne).
2. Normatīvā akta projekta būtība	Ar šo likumu Latvija pievienojas Līgumam, kas sniegs papildus garantijas personām, kas piedalās Tiesas procesā.   Latvija, pievienojoties Līgumam deklarē, ka Līguma 4.panta 1.punkta a) apakšpunkta nosacījumi netiks attiecināti uz  personām, kas atrodas ieslodzījuma vietās, vai tām pielīdzinātās vietās. Attiecībā uz Līguma 4.panta 2.punkta a) apakšpunktu Latvija deklarē, ka tas netiks attiecināts uz Latvijas Republikas pilsoņiem, nepilsoņiem un Latvijā pastāvīgi dzīvojošajiem bezvalstniekiem.
3. Cita informācija	-
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Jūtama ietekme nav paredzama
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Jūtama ietekme nav paredzama
3. Sociālo seku izvērtējums	Jūtama ietekme nav paredzama
4. Ietekme uz vidi	Ietekmes uz vidi nav
5. Cita informācija	-
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem  (tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads		Nākamie trīs gadi						Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	2006		2007			2007	2009
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar			Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar			Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar			Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar			Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	-
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt					Papildus normatīvie akti nav jāizdod.
2. Cita informācija					-
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību				Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām				Likumprojekts šo jomu tieši neskar, bet politiskā līmenī tas radīs pozitīvu rezonansi ne tikai Eiropas Padomes, bet arī ANO ietvaros, kā arī citās starptautiskās organizācijās
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem				Latvijai Konvencija ir saistoša kopš 1997.gada 27.jūnija. Līgums ir saistīts ar Konvenciju, jo stiprina atsevišķas Konvencijā garantētās tiesības.
4. Atbilstības izvērtējums
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju				Likumprojekts šo jomu neskar
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)		Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)				Komentāri
-		-		-				-
5. Cita informācija		-
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas				Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)				-
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis				Informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem				Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija				-
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas				Netiek radītas jaunas valsts institūcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu				Tiesību akts tiks publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo				Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.
4. Cita informācija				-

 

Ārlietu ministrs                                                                                                       A.Pabriks

 

 

11.01.2006 12:24

845

A.Rutka, 7016341

anta.rutka@mfa.gov.lv

 

EIROPAS PADOME
Eiropas līgumi
ETS Nr.161

EIROPAS LĪGUMS PAR PERSONĀM, KAS PIEDALĀS EIROPAS CILVĒKTIESĪBU TIESAS PROCESĀ[1]
Strasbūra, 1996.gada 5.marts

Šo līgumu parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstis,

ņemdamas vērā 1950.gada 4.novembrī Romā parakstīto Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (turpmāk tekstā - Konvencija);

atsaukdamas atmiņā 1969.gada 6.maijā Londonā parakstīto Eiropas līgumu par personām, kas piedalās Eiropas Cilvēktiesību Komisijas un Cilvēktiesību tiesas procesā;

ņemdamas vērā 1994.gada 11.maijā Strasbūrā parakstīto Konvencijas 11.protokolu, kas pārstrukturē ar šo Konvenciju izveidoto kontroles mehānismu (turpmāk tekstā - Konvencijas 11.protokols), ar kuru Eiropas Cilvēka tiesību Komisijas un Cilvēka tiesību tiesas vietā tiek nodibināta pastāvīga Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk tekstā - Tiesa);

ievērodamas šīs attīstības gaismā, ka, lai pilnīgāk sasniegtu Konvencijas mērķus, personām, kas piedalās Eiropas Cilvēktiesību tiesas procesā, ir ieteicams piešķirt noteiktas imunitātes un iespējas ar jaunu līgumu - Eiropas līgumu par personām, kas piedalās Eiropas Cilvēktiesību tiesas procesā (turpmāk tekstā - šis Līgums),

ir vienojušās par sekojošo:

1.pants

1. Personas, uz kurām šis Līgums attiecas, ir:

a. jebkuras personas, kas kā puses piedalās procesā, kas ierosināts Eiropas Cilvēktiesību tiesā, šo personu pārstāvji un konsultanti;

b. Tiesas pieaicinātie liecinieki un eksperti, kā arī citas personas, kuras Tiesas prezidents uzaicinājis piedalīties procesā.

2. Šajā Līgumā termins "Tiesa" ietver komitejas, palātas, Lielās palātas tiesnešu kolēģiju, Lielo palātu un tiesnešus. Termins "piedalīšanās procesā" ietver arī sazināšanos sakarā ar sūdzību pret Konvencijas dalībvalsti.

3. Ja Ministru Komiteja, īstenojot savas funkcijas saskaņā ar Konvencijas 46.panta 2.punktu, uzaicina jebkuru no 1.punktā minētajām personām ierasties personīgi vai arī sniegt Ministru Komitejai rakstiskus paziņojumus, uz šo personu ir attiecināmi šī Līguma noteikumi.

2.pants

1. Šī Līguma 1.panta 1.punktā minētajām personām ir imunitāte pret tiesas procesu saistībā ar mutisku vai rakstisku paziņojumu sniegšanu vai arī dokumentu vai citu pierādījumu iesniegšanu Tiesai.

2. Šī imunitāte neattiecas uz jebkuru šādu Tiesai sniegtu paziņojumu, dokumentu vai pierādījumu izplatīšanu ārpus Tiesas.

3.pants

1. Līgumslēdzējām pusēm jārespektē šī Līguma 1.panta 1.punktā minēto personu tiesības brīvi sazināties ar Tiesu.

2. Attiecībā uz personām, kas atrodas apcietinājumā, šo tiesību īstenošanai it īpaši jānodrošina, ka:

a. šo personu korespondence tiek nosūtīta un piegādāta bez nepamatotas aizkavēšanās un bez pārgrozīšanas;

b. pret šīm personām netiek vērsti jebkāda veida disciplināri pasākumi sakarā ar jebkādas informācijas nosūtīšanu Tiesai pienācīgā veidā;

c. šādām personām ir tiesības sakarā ar pieteikumu Tiesai vai jebkuru šādam pieteikumam sekojošu procesu sazināties un bez citu personu noklausīšanās konsultēties ar juristu, kura kvalifikācija atļauj būt par pārstāvi tās valsts tiesā, kurā persona tiek turēta apcietinājumā.

3. Valsts iestādes nedrīkst traucēt iepriekš minēto punktu piemērošanu, izņemot gadījumus, kas paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības intereses, atklātu noziedzīgus nodarījumus un uzsāktu kriminālvajāšanu sakarā ar tiem, vai arī lai aizsargātu veselību.

4.pants

1. a. Līgumslēdzējas puses apņemas nelikt šķēršļus šī Līguma 1.panta 1.punktā minēto personu brīvai kustībai un ceļošanai ar mērķi apmeklēt Tiesas procesu vai atgriezties no tā.

b. Šo personu pārvietošanos un ceļošanu nedrīkst pakļaut nekādiem ierobežojumiem, izņemot tos ierobežojumus, kas paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts un sabiedrības drošības intereses, uzturētu sabiedrisko kārtību, novērstu noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu veselību vai morāli, vai citu cilvēku tiesības un brīvības.

2. a. Šādas personas tranzītvalstīs vai valstī, kurā notiek process, nevar tikt apsūdzētas vai aizturētas, vai pakļautas citādiem personiskās brīvības ierobežojumiem sakarā ar nodarījumu vai notiesāšanu, kas notikuši pirms ceļojuma sākuma.

b. Jebkura Līgumslēdzēja Puse šī Līguma parakstīšanas, ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas brīdī var paziņot, ka šī punkta noteikumi neattieksies uz šīs valsts pilsoņiem. Šāds paziņojums var tikt atsaukts jebkurā laikā ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

3. Līgumslēdzējas Puses apņemas atļaut atgriezties savā teritorijā jebkurai šādai personai, kura uzsākusi savu ceļojumu no dotās teritorijas.

4. Šī panta 1. un 2. punkta noteikumi vairs netiek piemēroti gadījumos, kad attiecīgajai personai nepārtraukta piecpadsmit pēc kārtas sekojošu dienu perioda laikā no brīža, kad tās klātbūtne vairs nav nepieciešama Tiesas vajadzībām, ir bijusi iespēja atgriezties valstī, no kuras tā uzsākusi savu ceļojumu.

5. Ja rodas jebkāda veida pretruna starp Līgumslēdzējas Puses saistībām, kas izriet no šī panta 2.punkta, un saistībām, kas izriet no Eiropas Padomes konvencijām vai no līguma, kas noslēgts ar citu Līgumslēdzēju Pusi par izdošanu vai par savstarpējo sadarbību krimināllietās, piemērojami šī panta 2.punkta noteikumi.

5.pants

1. Šī Līguma 1.panta 1.punktā minētajām personām tiek piešķirtas imunitātes un iespējas tikai un vienīgi, lai nodrošinātu šīm personām runas brīvību un neatkarību, kas nepieciešama to funkciju, uzdevumu vai pienākumu veikšanai vai savu tiesību īstenošanai saistībā ar Tiesu.

2. a. Tikai un vienīgi Tiesa ir kompetenta pilnībā vai daļēji atcelt 2.panta 1.punktā noteikto imunitāti; tai ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums atcelt imunitāti jebkurā tādā gadījumā, kurā pēc tās viedokļa šāda imunitāte traucēs tiesvedības gaitu un imunitātes pilnīga vai daļēja atcelšana neliegtu sasniegt šī panta 1.punktā noteiktos mērķus.

b. Tiesa var atcelt imunitāti vai nu ex offico vai arī pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses vai jebkuras iesaistītās personas lūguma.

c. Lēmumam, ar kuru atceļ imunitāti vai noraida lūgumu atcelt imunitāti, jāpievieno šāda lēmuma iemeslu uzskaitījums.

3. Ja līgumslēdzēja puse apliecina, ka šī Līguma 2.panta 1.punktā noteiktās imunitātes atcelšana ir nepieciešama sakarā ar procesu par noziedzīgu nodarījumu  pret valsts drošību, tiesa atceļ imunitāti tādā apjomā, kādā tas norādīts apliecinājuma dokumentā.

4. Gadījumā, ja atklājas fakti, kam pēc savas būtības ir izšķiroša nozīme un kas lūguma iesniedzējam nebija zināmi brīdī, kad tika pieņemts lēmums noraidīt lūgumu atcelt imunitāti, viņš var iesniegt Tiesai jaunu lūgumu.

6. pants

Neko šajā Līgumā nevar iztulkot kā ierobežojumu vai atkāpšanos no jebkurām saistībām, ko Līgumslēdzējas Puses uzņēmušās ar Konvenciju un tās protokoliem.

7.pants

1. Šis Līgums ir atklāts Eiropas Padomes dalībvalstu parakstīšanai, kuras var izteikt savu piekrišanu būt saistītām ar šo Līgumu:

a. parakstot to, bez atrunas attiecībā uz ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu; vai

b. parakstot to ar atrunu attiecībā uz ratifikāciju, pieņemot vai apstiprinot, kam seko ratifikācija, pieņemot vai apstiprinot.

2.Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenti tiek nodoti glabāšanā Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

8.pants

1. Šis Līgums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko pēc viena mēneša perioda beigām no datuma, kurā desmit Eiropas Padomes dalībvalstis saskaņā ar 7.panta noteikumiem izteikušas savu piekrišanu tikt saistītām ar šo Līgumu, vai arī datumā, kad stājas spēkā Konvencijas 11.protokols, proti, tajā no šiem datumiem, kurš iestājas vēlāk.

2. Attiecībā uz jebkuru dalībvalsti, kura vēlāk izsaka savu piekrišanu tikt saistītai ar šo Līgumu, tas stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko pēc viena mēneša perioda beigām no datuma, kad tā paraksta šo Līgumu vai kad tiek nodoti glabāšanā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenti.

9.pants

1. Jebkura šī Līguma dalībvalsts brīdī, kad tā nodod glabāšanā tās ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus, vai arī jebkurā vēlākā laikā var ar Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju paplašināt šī Līguma piemērošanu attiecībā uz jebkuru deklarācijā norādītu teritoriju vai teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām šī dalībvalsts ir atbildīga.

2. Jebkurā teritorijā vai teritorijās, kas norādītas 1.punktā minētajā deklarācijā, šis Līgums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko pēc viena mēneša perioda beigām no datuma, kad Ģenerālsekretārs šādu deklarāciju ir saņēmis.

3. Jebkura deklarācija, kas izdarīta saskaņā ar 1.punktu var - attiecībā uz šādā deklarācijā minētu teritoriju - tikt atsaukta, ievērojot šī Līguma 10.pantā noteikto denonsācijas procedūru.

10.pants

1. Šis Līgums ir spēkā uz nenoteiktu laiku.

2. Jebkura līgumslēdzēja puse var, ciktāl tas uz to attiecas, denonsēt šo Līgumu ar Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

3. Šāda denonsācija stājas spēkā sešus mēnešus pēc datuma, kad Ģenerālsekretārs šādu paziņojumu saņēmis. Šāda denonsācija neatbrīvo attiecīgās Līgumslēdzējas Puses no jebkādām to saistībām, kas saskaņā ar šo Līgumu tām var būt radušās pret jebkuru 1.panta 1.punktā minēto personu.

11.pants

Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm par:

a. katru parakstīšanu;

b. par katra ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta nodošanu glabāšanā;

c. katru šī Līguma spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 8. un 9.pantu;

d. jebkuru citu dokumentu, notifikāciju vai paziņojumu saistībā ar šo Līgumu.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, būdami attiecīgi pilnvaroti, ir parakstījuši šo Līgumu.

Parakstīts Strasbūrā, 1996.gada 5.martā, angļu un franču valodā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs izsūta apstiprinātas kopijas katrai Eiropas Padomes dalībvalstij.