Koncesiju likums

Anotācija

 

 

 

Likumprojekts

 

Koncesiju likums

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) koncesija – pilnvarojums, ko koncedents ar koncesijas līgumu piešķir koncesionāram, ievērojot koncesijas līgumā ietvertos termiņus un nosacījumus, kur koncesionārs koncesijas līguma ietvaros uzņemas visus ar pilnvarojuma izpildi saistītos riskus vai daļu no šiem riskiem. Pilnvarojumu var piešķirt:

a) būves koncesijas gadījumā – lai būvētu jaunus infrastruktūras objektus vai sistēmas vai šos darbus veiktu kopā ar būvprojektēšanu, modernizāciju vai paplašināšanu, vai esošo infrastruktūras objektu vai sistēmu atjaunošanu, modernizāciju vai paplašināšanu, par atlīdzību saņemot tiesības ekspluatēt būvi, kas veidota atbilstoši koncedenta prasībām, vai šīs tiesības kopā ar samaksu,

b) pakalpojumu koncesijas gadījumā – lai nodrošinātu publiskos pakalpo­jumus, par atlīdzību saņemot tiesības izmantot pakalpojumu vai šīs tiesības kopā ar samaksu;

2) koncesijas līgums – rakstiski noslēgts līgums starp koncedentu un koncesionāru, kas nosaka koncesijas izpildes termiņu un nosacījumus;

3) koncesionārs – pretendents, kas noslēdzis koncesijas līgumu;

4) koncedents – pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs likuma "Par iepirkumu sabiedrisko pakalpo­jumu sniedzēju vajadzībām" izpratnē;

5) pretendents – fiziskā vai juridiskā persona vai šādu personu apvienība, kas piedalās koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procesā.

 

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir:

1) veicināt valsts un privātās partnerības izmantošanu;

2) skaidrot koncesijas jēdzienu;

3) noteikt koncedenta pilnvaru apjomu, veicot koncesijas līguma slēg­šanas tiesību iegūšanas procedūru, kā arī slēdzot koncesijas līgumu;

4) identificēt jomas, kurās var slēgt koncesijas līgumu;

5) noteikt atklātu koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas proce­dūru, kas pamatotos uz pretendentu brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi;

6) noteikt koncesijas līguma pamatprincipus.

 

3.pants. Vispārīgie nosacījumi koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanai

(1) Koncedents piemēro šo likumu, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas, proporcionalitātes un atklātības principu.

(2) Informācijas apmaiņa starp koncedentu un pretendentu notiek rakstis­ki vai elektroniski saskaņā ar šo likumu.

 

4.pants. Koncesijas piešķiršanas jomas

Koncesijas var piešķirt visās tautsaimniecības jomās.

 

5.pants. Izņēmuma gadījumi attiecībā uz koncesijas izpildes nosacī­jumiem

Šo likumu nepiemēro gadījumos, ja koncedents slēdz koncesijas līgumu par:

1) koncesiju, kas attiecas galvenokārt uz darbībām, ko šis koncedents veic, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklus vai arī nodrošinātu vienu vai vairākus elektronisko sakaru pakalpojumus;

2) koncesiju, kurai saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Ministru kabinets nosaka slepenības režīmu, vai ja koncesijas līguma izpilde saistīta ar speciāliem valsts noslēpuma aizsardzības pasākumiem, kā arī ja tas ir nepieciešams būtisku valsts interešu aizsardzībai;

3) koncesiju, kurai koncesijas līgumu slēdz saskaņā ar citu procedūru noteikumiem, kas paredzēti:

a) līgumā, kas noslēgts starp Latviju un trešo valsti par koncesiju, kura nepieciešama šā starptautiskā līguma dalībvalstu kopīga projekta īstenošanai vai izmantošanai. Koncedents par šiem koncesijas līgumiem paziņo Eiropas Komisijai,

b) starptautiskā līgumā par karaspēka izvietošanu. Procedūru noteikumus attiecina uz organizācijām Latvijā vai trešajā valstī,

c) starptautiskas organizācijas reglamentētos koncesiju līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras noteikumos attiecībā uz projektiem, kurus tā finansē.

 

6.pants. Lēmuma pieņemšana par koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras uzsākšanu

(1) Lēmumu par koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras uzsākšanu pieņem:

1) Ministru kabinets, ja koncesijas līgumu slēdz koncedents, izņemot šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētās personas;

2) pašvaldības dome (padome), ja koncesijas līgumu slēdz pašvaldība, pašvaldības iestāde vai pašvaldības vai tās padotībā esoša institūcija, privāto tiesību subjekts, kas ir koncedents un atrodas šajā punktā minēto institūciju izšķirošā ietekmē vai kura darbību vairāk par 50 procentiem finansē šajā punktā minētās institūcijas vai citi privāto tiesību subjekti;

3) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, ja attiecīgais pakalpojumu sniedzējs nav ne publiska institūcija, ne publiskas institūcijas uzņēmums likuma "Par iepirkumu sabiedrisko pakalpo­jumu sniedzēju vajadzībām" izpratnē.

(2) Lēmumu par koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras uzsākšanu šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos pieņem, pamatojoties uz finanšu un ekonomiskiem aprēķiniem, ja no tiem izriet, ka projekta realizācija, izmantojot koncesiju, ir izdevīgāka. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini, un to saturu.

(3) Lēmums par koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras uzsākšanu ir vispārpieejama informācija.

 

II nodaļa

Koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūra

 

7.pants. Koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras uzsākšana

(1) Ministru kabinets nosaka paziņojuma par koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras uzsākšanu paraugu un saturu.

(2) Koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras veikšanai koncedents izveido kompetentu koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras komisiju (turpmāk šajā nodaļā – komisija), kuras sastāvā ir vismaz piecas personas. Komisija, veicot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus, kas nav komisijas locekļi.

(3) Komisija nodrošina koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras dokumentu izstrādi un protokolē procedūras norisi. Komisija ir atbildīga par koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras norisi.

(4) Komisija vērtē pretendentus un to iesniegtos piedāvājumus saskaņā ar šo likumu, no tā izrietošiem normatīvajiem aktiem un koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras dokumentiem. Komisijas lēmums ir saistošs koncedentam, slēdzot koncesijas līgumu.

(5) Katrs komisijas loceklis pretendenta iesniegto piedāvājumu vērtē individuāli pēc koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras nolikumā noteiktajiem kritērijiem. Pēc visu piedāvājumu izvērtēšanas komisija apkopo tās locekļu vērtējumus un par visizdevīgāko nosaka to piedāvājumu, kas ieguvis visaugstāko vērtējumu.

(6) Komisija lēmumu pieņem sēdē. Komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas komisijas locekļu. Komisija lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja komisijas locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

(7) Komisijas locekļi nevar vienlaikus pārstāvēt koncedenta un pretenden­ta intereses, kā arī nevar būt saistīti ar pretendentu. Komisijas locekļi paraksta apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka tie ir ieintere­sēti konkrēta pretendenta izvēlē. Šās daļas izpratnē komisijas loceklis ir saistīts ar pretendentu, ja viņš ir:

1) juridiskās personas – pretendenta – esošais vai bijušais darbinieks, amatpersona, dalībnieks, akcionārs vai biedrs, ja šī saistība ar juridisko personu beigusies laikposmā, kas īsāks par 24 mēnešiem;

2) juridiskās personas – pretendenta – akcionāra, dalībnieka vai amat­personas radinieks līdz otrajai pakāpei vai laulātais;

3) fiziskās personas – pretendenta – radinieks līdz otrajai pakāpei vai laulātais.

(8) Šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu komisija nosūta publicē­šanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un ievieto koncedenta mājas lapā internetā vai attiecīgās pašvaldības padomes vai domes, vai attiecīgās ministrijas mājas lapā internetā.

 

8.pants. Koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras posmi

Komisija veic koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūru šādos posmos:

1) informatīvā paziņojuma par uzaicinājumu piedalīties koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūrā publicēšana;

2) koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras nolikuma izstrāde;

3) pretendentu pirmskvalifikācija (ja komisija uzskata, ka tā ir nepiecie­šama);

4) piedāvājumu iesniegšana;

5) piedāvājumu izvēle;

6) koncesijas līguma projekta saskaņošana un noslēgšana.

 

9.pants. Koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras nolikuma izstrāde un pretendentu izslēgšanas nosacījumi

(1) Ja tiek veikta pretendentu pirmskvalifikācija, koncesijas līguma slēg­šanas tiesību iegūšanas procedūras nolikumā ietver:

1) uzaicinājumu piedalīties koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūrā, un tajā norāda šādu informāciju:

a) laiks un vieta, kurā jāiesniedz pretendentu pieteikumi, ņemot vērā šā likuma 10.pantā minētos iesniegšanas termiņus,

b) iesniedzamo dokumentu saraksts,

c) to kritēriju kopums, kuriem pretendentiem ir jāatbilst, lai viņi tiktu uzaicināti iesniegt piedāvājumus koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanai, atbilstoši šā likuma 11.panta pirmajai daļai,

d) laikposms, kurā komisija plāno atlasīt pretendentus,

e) metode, laiks un vieta pretendentu pirmskvalifikācijas rezultātu paziņo­šanai,

f) indikatīvs laika grafiks turpmākajiem koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras posmiem;

2) uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, tajā norādot šā panta otrajā daļā minēto informāciju.

(2) Ja pretendentu pirmskvalifikācija netiek veikta, koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras nolikumā norāda šādu informāciju:

1) laiks un vieta, kurā jāiesniedz pretendentu piedāvājumi koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanai, ņemot vērā šā likuma 10.pantā minētos iesniegšanas termiņus;

2) iesniedzamo dokumentu saraksts;

3) šā likuma 11.panta pirmajā daļā norādītie vispārīgie kritēriji;

4) koncesijas apjoms, kurā noteiktas nepieciešamajiem darbiem un pakalpojumiem izvirzītās prasības, šo darbu un pakalpojumu mērķis un, ja nepieciešams, norādītas izmantojamās metodes un resursi, kā arī paredzamais darbu vai pakalpojumu standarts;

5) drošības un vides aizsardzības nosacījumi;

6) koncesijas līguma projekts, kurā ietverti šā likuma 30.pantā minētie nosacījumi;

7) laikposms, kurā komisija plāno izskatīt piedāvājumus;

8) piedāvājumu izvērtēšanas kritēriji atbilstoši šā likuma 13.pantam;

9) metode, laiks un vieta koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras rezultātu paziņošanai;

10) apstākļi, pie kuriem piedāvājumus uzskata par neatbilstošiem koncesi­jas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras nolikumam;

11) termiņš, kādā pēc rezultātu noteikšanas jāvienojas ar pretendentu par koncesijas līguma noslēgšanu;

12) koncesijas līguma noteikumi, kurus nedrīkst mainīt, saskaņojot konce­sijas līgumu;

13) lai novērtētu minimālās prasības attiecībā uz pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli, pretendentam jāuzrāda vai jāiesniedz vismaz viens no šādiem dokumentiem:

a) pretendenta gada pārskats vai apliecināts izraksts no gada pārskata par to pretendenta komercdarbības daļu, kas attiecas uz paredzamo koncesiju, bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem, ja publiskajos reģistros šī informācija nav pieejama,

b) izziņa par pretendenta kopējo finanšu apgrozījumu vai finanšu apgro­zījumu, kas saistīts ar attiecīgo koncesiju, bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem,

c) citas ziņas saimnieciskā un finansiālā stāvokļa raksturošanai, kas saistīts ar konkrēto koncesiju;

14) cita informācija, ko komisija uzskata par nepieciešamu iekļaut koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras nolikumā.

(3) Ja koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras nolikumā paredz kādu no Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajiem atbalsta sniegšanas veidiem, atbalsta piešķiršanai piemēro minētā likuma nosacījumus.

(4) Ja koncesijas īstenošanai paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, komisija to norāda koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras nolikumā, vienlaikus norādot minēto līdzekļu izmantošanas kārtību.

(5) Koncedents koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras nolikumā var pieprasīt pretendentiem sniegt informāciju, kā arī izslēgt pretendentu no dalības koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūrā, ja netiek iesniegta šāda informācija:

1) informācija par to personu izglītību un profesionālo kvalifikāciju, kuras ir atbildīgas par pakalpojumu sniegšanu vai būvdarbu veikšanu;

2) informācija par sniegtajiem pakalpojumiem vai veiktajiem būvdarbiem, kura papildināta ar izziņām un atsauksmēm par svarīgāko darbu izpildi, bet ne vairāk kā par pieciem iepriekšējiem gadiem;

3) informācija par būvdarbu veikšanai nepieciešamo tehniku un ražošanas iekārtām, kas pieder vai ir pieejamas pretendentam;

4) informācija par pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajiem instrumen­tiem, ražošanas iekārtām un telpām, kas pieder vai ir pieejamas pretendentam;

5) informācija par pakalpojumu sniegšanā vai būvdarbu veikšanā iesaistīto personālu;

6) sniedzamo pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanas pasākumu apraksts;

7) apliecinājums par to, kuru no līguma daļām pretendents plāno nodot apakšuzņēmējiem saskaņā ar apakšlīgumu.

(6) Koncedents neizskata pretendenta piedāvājumu vai arī izslēdz pretendentu no turpmākās dalības, ja:

1) pretendents ir pasludināts par maksātnespējīgu, atrodas likvidācijas stadijā, tā saimnieciskā darbība ir apturēta vai pārtraukta vai ir uzsākta tiesvedība par pretendenta darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu;

2) pretendentam ir nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi Latvijā vai citā valstī, kurā tas reģistrēts;

3) likumā noteiktajā kārtībā ir konstatēti pretendenta profesionālās darbības pārkāpumi pēdējo triju gadu laikā no piedāvājuma atvēršanas dienas;

4) pretendents nav reģistrēts likumā noteiktajos gadījumos un likumā noteiktajā kārtībā;

5) pretendentam nav preču izcelsmes sertifikāta, kā arī licences vai sertifikāta noteiktu pakalpojumu sniegšanai vai būvdarbu veikšanai, ja šādi sertifikāti vai licences nepieciešamas saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem;

6) likumā noteiktajā kārtībā ir konstatēts fakts par darba algas izmaksu bez nodokļu samaksas pēdējo triju gadu laikā no piedāvājuma atvēršanas dienas.

(7) Lai izvērtētu pretendentu saskaņā ar šā panta sesto daļu, koncedents var pieprasīt:

1) pretendenta apliecinājumu, ka likumā noteiktajā kārtībā nav konstatēti tā profesionālās darbības pārkāpumi;

2) licenci vai sertifikātu noteiktu pakalpojumu sniegšanai vai būvdarbu veikšanai, ja šādi sertifikāti vai licences nepieciešamas saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem.

 

10.pants. Pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņi

(1) Ja tiek veikta pretendentu pirmskvalifikācija, pieteikumu iesniegšanas termiņš ir vismaz 37 dienas no dienas, kad laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēts šā likuma 7.panta pirmajai daļai atbilstošs paziņojums. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir vismaz 40 dienas no dienas, kad pirmskvalifikāciju izturējušajiem pretendentiem ir nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus.

(2) Ja pretendentu pirmskvalifikācija netiek veikta, piedāvājumu iesnieg­šanas termiņš ir vismaz 52 dienas no dienas, kad šā likuma 7.panta pirmajai daļai atbilstošs paziņojums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

11.pants. Pretendentu pirmskvalifikācija

(1) Ja koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras nolikums paredz pretendentu pirmskvalifikāciju, pretendenti iesniedz kondecentam rakstisku apliecinājumu par gatavību piedalīties koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūrā. Apliecinājumā kandidāts norāda savu atbilstību šādiem koncedenta izvirzītajiem pirmskvalifikācijas kritērijiem:

1) atbilstoša un pietiekama profesionālā kvalifikācija;

2) aprīkojuma un citu iekārtu pieejamība visu koncesijas ietvaros plānoto darbību veikšanai pretendentu pirmskvalifikācijas laikā vai arī argumentēta iespēja iegūt nepieciešamo aprīkojumu un citas iekārtas pēc koncesijas līguma noslēgšanas;

3) atbilstošu finanšu resursu pieejamība (pašu kapitāls vai aizņemtais kapitāls) visu koncesijas ietvaros plānoto darbību veikšanai pretendentu pirmskvalifikācijas laikā vai arī argumentēta iespēja iegūt nepieciešamos finanšu resursus pēc koncesijas līguma noslēgšanas;

4) atbilstoša vadības un organizatoriskā pieredze;

5) cita informācija, ko nosaka koncedents un kas ir būtiska konkrētas koncesijas izpildei.

(2) Komisija, atbilstoši norādot koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras nolikumā, patur tiesības pieprasīt piedāvājumus tikai no tiem pretendentiem, kuri visvairāk atbilst pirmskvalifikācijas kritērijiem. Lai to noteiktu, komisijas izveido to pretendentu sarakstu, kuri ir aicināti iesniegt piedāvājumus. Kad beidzies pirmskvalifikācijas pieteikumu iesniegšanas termiņš, komisija izvērtē pretendentus un 10 dienu laikā informē visus pretendentus par tiem pretendentiem, kas uzaicināti iesniegt piedāvājumus.

(3) Komisija uzaicina izvirzītos pretendentus iesniegt piedāvājumus koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanai.

 

12.pants. Piedāvājumu iesniegšana

(1) Pretendents iesniegtajā piedāvājumā norāda:

1) atbilstību šā likuma 11.panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem;

2) piedāvāto tehnisko risinājumu atbilstoši koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras nolikumā norādītajam darba uzdevumam, atbilstību drošības, vides aizsardzības un citiem nosacījumiem;

3) piedāvāto koncesijas finansiālo un komerciālo risinājumu;

4) citu informāciju, ko nosaka koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūša­nas procedūras nolikums.

(2) Pretendenti ir tiesīgi pieprasīt komisijai skaidrojumus par koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras nolikumu un citu informāciju par koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūru, ja pieprasījums iesniegts ne vēlāk kā 14 dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Komisija septiņu dienu laikā sniedz atbildes uz informācijas pieprasījumiem. Komisija nodrošina, lai visi pretendenti saņemtu vienādu informācijas apjomu pie vienādiem nosacījumiem, kā arī lai atbildes sniegšanas termiņš un veids būtu vienāds visiem pretendentiem.

 

13.pants. Piedāvājumu vērtēšanas kritēriji

(1) Komisija koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras nolikumā nosaka piedāvājumu vērtēšanas kritērijus, ņemot vērā šajā pantā minētos nosacījumus, kā arī koncesijas mērķus un aspektus, kas ir būtiski konkrētās koncesijas izpildei.

(2) Piedāvājumu nefinansiālo un nekomerciālo aspektu vērtēšanas kritēriji ietver šādus nosacījumus:

1) piedāvājuma tehniskā pamatotība;

2) piedāvājuma ekspluatācijas un operacionālās darbības pamatotība;

3) pakalpojumu kvalitāte un veidi, kādos tiks nodrošināta to nepārtrauk­tība;

4) drošības un vides aizsardzības aspekti;

5) nosacījumi, kas ir būtiski konkrētās koncesijas izpildei.

(3) Piedāvājumu finansiālo un komerciālo aspektu vērtēšanas kritēriji ietvert šādus nosacījumus:

1) jebkāda veida maksājumu lielums, kurus koncesijas ietvaros jāveic koncedentam;

2) jebkāda veida maksājumu lielums, kurus koncesijas ietvaros jāveic koncesionāram;

3) piedāvātās projektēšanas un būvniecības izmaksas (ja nepieciešams), kārtējā gada ekspluatācijas un uzturēšanas darbību izmaksas, kā arī piedāvātā finansēšanas kārtība;

4) jebkāda veida valsts vai pašval dības finanšu atbalsta apjoms, ja tāds ir, kas tiek sagaidīts no koncedenta vai jebkuras citas valsts vai pašvaldības institūcijas;

5) atbilstoši iesniegtajai dokumentācijai piedāvātā finansējuma pamatotība un tam izvirzītie nosacījumi;

6) pretendenta gatavība piekrist koncedenta piedāvātajiem koncesijas līguma nosacījumiem un jebkuri apstākļi, kas nosaka šādu gatavību;

7) nosacījumi, kas ir būtiski konkrētās koncesijas izpildei.

 

14.pants. Piedāvājumu izvērtēšana

(1) Komisija atbilstoši koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras nolikumā minētajiem vērtēšanas kritērijiem izvērtē pretendentu iesniegtos piedāvājumus koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanai un izveido pretendentu sarakstu (sākot ar augstāk novērtētajiem). Ja koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras nolikuma prasībām atbilst tikai viens piedāvājums, koncedents sarakstā ievieto informāciju tikai par šo pretendentu un saskaņā ar šā likuma 15.pantā minētajām procedūrām uzsāk koncesijas līguma projekta saskaņošanu.

(2) Pretendentu saraksts pēc koncesijas līguma noslēgšanas ir vispār­pieejama informācija.

 

15.pants. Koncesijas līguma projekta saskaņošana

(1) Komisija uzaicina uz pārrunām pretendentu, kurš saskaņā ar šā likuma 14.pantu ir ieguvis visaugstāko novērtējumu. Pārrunas nedrīkst noritēt par tiem koncesijas līguma nosacījumiem, kas koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras nolikumā ir noteikti kā nemaināmie noteikumi.

(2) Ja pretendents, kurš saskaņā ar šā likuma 14.pantu ir ieguvis visaug­stāko novērtējumu, atsakās slēgt koncesijas līgumu ar koncedentu, komisija ir tiesīga aicināt uz pārrunām tos pretendentus, kas saskaņā ar šā likuma 14.pantu ir nākamie visaugstāk novērtētie.

(3) Ja komisija pārrunās nevienojas ar šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pretendentiem, komisija pārtrauc koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūru un nosūta šā likuma 17.pantā minēto paziņojumu.

 

16.pants. Koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras pārtraukšana

Komisija jebkurā brīdī var pārtraukt koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūru, ja tam ir objektīvs iemesls. Pēc lēmuma pieņemšanas par koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras pārtraukšanu komisija nosūta šā likuma 17.pantā minēto paziņojumu.

 

17.pants. Paziņojums par koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūša­nas procedūras rezultātiem un koncesijas līguma slēgšana

(1) Ministru kabinets nosaka paziņojuma par koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras rezultātiem paraugu un saturu.

(2) Pēc lēmuma pieņemšanas par koncesijas līguma noslēgšanu vai koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras pārtraukšanu komisija nosūta šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu koncesionāram un visiem pretendentiem, kā arī publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", vienlaikus publicējot to savā mājas lapā internetā vai attiecīgās pašvaldības padomes vai domes, vai attiecīgās ministrijas mājas lapā internetā.

(3) Ja koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūra tiek pār­traukta, komisija pretendentiem nosūta šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu un motivētu pamatojumu koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras pārtraukšanai.

(4) Koncesijas līgumu slēdz ne ātrāk kā pēc 15 dienām no dienas, kad paziņojums par koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras rezultātiem ir nosūtīts koncesionāram un visiem pretendentiem un paziņojums publicēts saskaņā ar šā panta otrajā daļā noteikto kārtību.

 

18.pants. Dokumentēšana

(1) Koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūra tiek doku­mentēta no komisijas izveidošanas līdz koncesijas līguma spēkā stāšanās dienai.

(2) Koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras noslēguma ziņojumā ietver šādu informāciju:

1) datums, kad paziņojums par koncesijas slēgšanas tiesību iegūšanas procedūru publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (ja nepieciešams, tad arī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī);

2) koncedenta nosaukums;

3) koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras komisijas sastāvs un tās izveidošanas pamatojums;

4) koncesijas priekšmets un īss tā apraksts;

5) pretendentu atlases kritēriji;

6) piedāvājuma izvēles kritēriji;

7) piedāvājumu iesniegšanas vieta un termiņš, kā arī piedāvājumu derīgu­ma termiņš;

8) piedāvājumu atvēršanas vieta, datums un laiks;

9) piedāvājumu atvēršanā klātesošo personu vārds, uzvārds un amats;

10) iesniegto piedāvājumu saraksts, kurā norādīts katra pretendenta nosaukums, piedāvājuma iesniegšanas datums un laiks, piedāvātā cena un citas ziņas, kas raksturo piedāvājumu;

11) piedāvājumu novērtēšanas kritēriji un formula;

12) komisijas locekļu vērtējums par katru piedāvājumu;

13) komisijas kopējais pārskats par piedāvājumu salīdzināšanu un vērtē­šanu;

14) tā pretendenta nosaukums, ar kuru nolemts slēgt koncesijas līgumu;

15) lēmuma pamatojums, ja komisija noraidījusi visus piedāvājumus un pieņēmusi lēmumu izbeigt koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu;

16) lēmuma pamatojums, ja pretendents, kurš saskaņā ar šā likuma 15.pantu ir novērtēts visaugstāk, nav parakstījis koncesijas līgumu un komisija pieņēmusi lēmumu slēgt koncesiju ar pretendentu, kura piedāvājums saskaņā ar šā likuma 15.pantu ir nākamais izdevīgākais piedāvājums;

17) saņemtie pieprasījumi izskaidrot koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūru vai koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedū­ras nolikumu, sniegtās atbildes, kā arī norādes par to, ka visi pretendenti vienādā apjomā ir informēti par jautājumiem un atbildēm;

18) lēmuma pamatojums, ja piedāvājums atzīts par neatbilstošu nolikumā minētajām prasībām vai pretendents ir noraidīts;

19) aritmētisko kļūdu labošana piedāvājumos.

(3) Noslēguma ziņojums, izņemot tam pievienotos pretendentu piedāvāju­mus, ir vispārpieejama informācija un atklāti pieejams nākamajā dienā pēc lēmuma par koncesijas līguma slēgšanu vai koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras izbeigšanu, neizvēloties nevienu piedāvājumu, pieņem­šanas.

(4) Noslēguma ziņojumam pievieno koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras nolikumu, pretendentu piedāvājumu oriģinālus, laikrak­stam "Latvijas Vēstnesis" nosūtīto paziņojumu kopijas (ja nepieciešams, Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim nosūtīto paziņojumu kopijas), komisijas sanāksmju protokolu oriģinālus.

(5) Koncedents pēc koncesijas līguma termiņa beigām 10 gadus glabā koncesijas slēgšanas tiesību iegūšanas noslēguma ziņojumu.

 

19.pants. Specifiskie nosacījumi par papildu būvdarbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu

(1) Par papildu būvdarbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu, kas neparedzētu apstākļu dēļ nebija iekļauti koncesijas līgumā, taču ir būtiski noslēgtā koncesijas līguma izpildei, koncedents attiecībā uz koncesionāru nepiemēro šā likuma prasības ar nosacījumu, ka papildu būvdarbus vai pakalpojumus veic koncesionārs, kur:

1) papildu būvdarbus vai pakalpojumus tehniski vai ekonomiski nevar nodalīt no koncesijas līgumā sākotnēji noteiktajiem būvdarbiem vai pakalpo­jumiem bez būtiskiem šķēršļiem koncedentam;

2) papildus būvdarbi vai pakalpojumi ir būtiski nepieciešami, lai pabeigtu noslēgto koncesiju.

(2) Papildu būvdarbu vai pakalpojumu kopējā vērtība nedrīkst būt lielāka par 30 procentiem no noslēgtās koncesijas līguma vērtības.

 

III nodaļa

Speciālie nosacījumi būves koncesijas līguma

slēgšanas tiesību iegūšanai

 

20.pants. Vispārīgie nosacījumi

Šī nodaļa ietver speciālos nosacījumus, kas attiecas uz būves koncesijām, kuru līgumcena nav mazāka par 4162708 latiem (šās nodaļas ietvaros – būves koncesija). Šis likums pilnībā ir attiecināms arī uz būves koncesijām, ja vien šajā nodaļā netiek noteikts citādi.

 

21.pants. Paziņojuma publicēšana

(1) Koncedents Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņoju­mu par būves koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras uzsāk­šanu.

(2) Ministru kabinets nosaka paziņojuma par būves koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras uzsākšanu paraugu un saturu.

 

22.pants. Piedāvājumu iesniegšanas termiņi

(1) Piedāvājumu iesniegšanas termiņš būves koncesijas gadījumā ir vismaz 52 dienas no šā likuma 23.pantā minētā paziņojuma nosūtīšanas dienas publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(2) Ja paziņojumu par būves koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūša­nas procedūras uzsākšanu sagatavo un nosūta elektroniski Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim, izmantojot Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša dokumentu elektronisko saņemšanas sistēmu, šā panta pirmajā daļā minēto piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 45 dienām.

 

23.pants. Specifiskie nosacījumi līgumu slēgšanai par darbu izpildi ar trešajām personām

(1) Ja koncesionārs ir pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs likuma "Par iepirkumu sabiedrisko pakalpo­jumu sniedzēju vajadzībām" izpratnē un ir paredzēts, ka būvdarbus veiks trešā persona, tad koncesionārs būves koncesijā paredzēto būvdarbu veikšanai piemēro Publisko iepirkumu likuma vai likuma "Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām" prasības attiecībā uz būvdarbu līgumu slēgšanu.

(2) Ja koncesionārs nav pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs likuma "Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām" izpratnē, būvdarbu paredzamā līgumcena pārsniedz 4162708 latus un ir paredzēts, ka būvdarbus veiks trešā persona, tad:

1) koncesionārs publicē paziņojumu. Ministru kabinets nosaka paziņo­juma formu un saturu. Paziņojums nav nepieciešams, ja būvdarbu līgums atbilst Publisko iepirkumu likuma 37.pantā minētajiem nosacījumiem;

2) pieteikumu iesniegšanas termiņš būvdarbu veikšanai nedrīkst būt īsāks par 37 dienām, bet piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 40 dienām no dienas, kad paziņojums par līgumu nosūtīts Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim vai uzaicinājums iesniegt piedāvājumus nosūtīts pretendentiem;

(3) Personas, kuras apvienojušās personu apvienībā, koncesijas līguma izpildes ietvaros netiek uzskatītas par trešajām personām. Šādu personu saraksts jāiekļauj pretendenta piedāvājumā. Ja minētajā personu apvienībā mainās dalībnieki, koncesionārs mēneša laikā rakstiski par to informē koncedentu un, ja ir saņemta koncedenta rakstiska piekrišana, ir tiesīgs turpināt koncesiju.


(4) Koncedents var:

1) noteikt, lai koncesionārs trešajām personām piešķir vismaz 30 procen­tus no būvdarbu kopējā apjoma, vienlaikus saglabājot iespēju pretendentiem paaugstināt procentu apjomu. Minimālajai robežai ir jābūt noteiktai koncesijas līgumā;

2) prasīt, lai pretendenti iesniegtajos piedāvājumos procentuāli norāda darba apjomu no kopējā darbu apjoma, ko plāno nodot izpildei trešajām perso­nām.

 

IV nodaļa

Sūdzību izskatīšanas kārtība

 

24.pants. Lēmumu apstrīdēšana

Lēmumus par koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūru var apstrīdēt Iepirkumu uzraudzības birojā.

 

25.pants. Sūdzību izskatīšanas komisija

(1) Lai izskatītu sūdzības, Iepirkumu uzraudzības birojs izveido sūdzību izskatīšanas komisiju (turpmāk – komisija) ne mazāk kā triju locekļu sastāvā. Komisijas sastāvā iekļauj Iepirkumu uzraudzības biroja amatpersonas, no kurām vismaz vienai ir augstākā juridiskā izglītība. Lai izskatītu sūdzības, Iepirkumu uzraudzības birojs pieaicina koncesiju lietpratējus no Ekonomikas ministrijas vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras. Iepirkumu uzraudzības birojs ir tiesīgs uzaicināt arī attiecīgu jomu ekspertus. Lietpratējs un eksperts piedalās sēdēs bez balsstiesībām un izsaka komisijai neatkarīgu profesionālu viedokli par sūdzības izskatīšanas laikā konstatētajiem faktiem vai sniedz atzinumu par komisijas uzdotajiem jautājumiem.

(2) Par komisijas locekli, lietpratēju vai ekspertu nevar būt personas, kuras iepriekš sniegušas konsultācijas par sūdzībā minēto koncesiju vai ir ieinteresētas iegūt tiesības uz koncesijas veikšanu, vai ir saistītas ar sūdzības iesniedzēju vai citu pretendentu. Pirms sūdzības izskatīšanas visi komisijas locekļi, lietpratējs un eksperts paraksta attiecīgu apliecinājumu. Šā panta izpratnē lietpratējs vai eksperts ir saistīts ar sūdzības iesniedzēju vai citu pretendentu, ja viņš ir:

1) juridiskās personas – sūdzības iesniedzēja vai cita pretendenta – īpaš­nieka vai amatpersonas radinieks līdz otrajai pakāpei vai laulātais;

2) fiziskās personas – sūdzības iesniedzēja vai cita pretendenta – radinieks līdz otrajai pakāpei vai laulātais;

3) juridiskās personas – sūdzības iesniedzēja vai cita pretendenta – esošais vai bijušais darbinieks, amatpersona vai īpašnieks, kas pārtraucis darba attiecī­bas vai īpašuma attiecības ar sūdzības iesniedzēju vai citu pretendentu laikpos­mā, kas ir īsāks par 24 mēnešiem, vai ir to radinieks līdz otrajai radniecības pakāpei vai laulātais.

(3) Komisijas darbu vada priekšsēdētājs, kuru Iepirkumu uzraudzības birojs ieceļ no komisijas locekļu vidus. Komisija ir lemttiesīga, ja attiecīgā jautājuma izskatīšanā piedalās vismaz puse komisijas locekļu. Komisija lēmumu pieņem balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso komisijas locekļu vairākums. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

 

26.pants. Tiesības iesniegt sūdzību

(1) Persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt koncesijas līgumu, uz ko attiecas šis likums, un kura saistībā ar konkrēto koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūru uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs Eiropas Savienības normatīvo aktu vai šā likuma pārkāpums, ir tiesīga iesniegt sūdzību par konkrēto koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedū­ru vai par koncedenta vai komisijas darbību iepirkuma procedūras norisē.

(2) Sūdzību par šā panta pirmajā daļā minētajiem iespējamiem pārkāpumiem var iesniegt līdz koncesijas līguma noslēgšanai. Pēc koncesijas līguma noslēgšanas sūdzības iesniedzējs koncedenta pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja sūdzība Iepirkumu uzraudzības birojam ir iesniegta pirms koncesijas līguma noslēgšanas, Iepirkumu uzraudzības birojs informē par to koncedentu, un koncedents neslēdz koncesijas līgumu, līdz saņemts komisijas lēmums par sūdzības izskatīšanas rezultātiem.

(4) Sūdzību par prasībām koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras nolikumā, uzaicinājumā, kā arī citos koncesijas procedūras dokumentos var iesniegt koncedentam ne vēlāk kā sešas darbdienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja koncedents divu darbdienu laikā pēc sūdzības saņemšanas nav novērsis sūdzībā norādītos pārkāpumus vai nav sniedzis rakstisku atbildi sūdzības iesniedzējam, sūdzības iesniedzējs līdz piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām var iesniegt sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam.

(5) Iepirkumu uzraudzības birojs nepieņem sūdzību, ja par koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bijusi iesniegta un izskatīta sūdzība.

(6) Ja tiek iesniegta sūdzība par koncedenta darbību attiecībā uz koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras likumību un sūdzību par to pašu koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūru jau pirms tam ir iesniedzis cits sūdzības iesniedzējs, bet tā vēl nav izskatīta, šīs sūdzības var apvienot un izskatīt kopā.

(7) Sūdzība iesniedzama rakstiski, un tajā ietveramas šādas ziņas:

1) sūdzības iesniedzēja nosaukums un adrese;

2) tā koncedenta nosaukums un adrese, par kuru iesniegta sūdzība;

3) fakti, par kuriem iesniegta sūdzība, norādot pārkāpumu;

4) sūdzības iesniedzēja prasība.

(8) Sūdzības iesniedzējs ir tiesīgs rakstiski atsaukt iesniegto sūdzību jeb­kurā brīdī, kamēr sūdzību izskatīšanas komisija nav pieņēmusi lēmumu par attiecīgo sūdzību.

(9) Ja saņemta sūdzība, Iepirkumu uzraudzības birojs ievieto ziņas par to Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā internetā, norādot sūdzības iesniedzēju, koncedentu un koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūru, kuras likumību apstrīd sūdzības iesniedzējs, kā arī sūdzības izskatīšanas dienu.

 

27.pants. Sūdzības izskatīšana

(1) Komisija sūdzību izskata mēneša laikā pēc tās saņemšanas Iepirkumu uzraudzības birojā. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, komisija to var pagarināt, par to paziņojot iesniedzējam un koncedentam.

(2) Komisija atļauj slēgt līgumu, ja sūdzība ir:

1) nepamatota;

2) pamatota, bet komisijas konstatētie pārkāpumi nav būtiski un nevar ietekmēt lēmumu par koncesijas tiesību piešķiršanu.

(3) Komisija aizliedz slēgt līgumu, ja tās konstatētie pārkāpumi ir būtiski un var ietekmēt lēmumu par koncesijas tiesību piešķiršanu. Šādā gadījumā komisija lemj par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai.

(4) Komisija uzaicina uz sūdzības izskatīšanas sēdi sūdzības iesniedzēju, koncedentu, visus pretendentus (turpmāk – dalībnieki), kuru intereses varētu ietekmēt komisijas pieņemtais lēmums. Komisija uzaicina dalībniekus uz sūdzības izskatīšanas sēdi vismaz trīs darbdienas iepriekš.

(5) Komisija uzklausa visu klātesošo dalībnieku viedokli. Pēc dalībnieku uzklausīšanas komisija turpina darbu bez dalībnieku klātbūtnes.

(6) Komisija izvērtē sūdzību, pamatojoties uz tās iesniedzēja un dalīb­nieku minētajiem faktiem, koncedenta paskaidrojumiem un eksperta viedokli vai atzinumu. Ja dalībnieki nav ieradušies uz sūdzības izskatīšanu, komisija izskata sūdzību, pamatojoties uz tai pieejamiem faktiem. Komisija pieņem lēmumu un triju darbdienu laikā to nosūta visiem sēdes dalībniekiem.

(7) Komisijas lēmumā arī norāda:

1) komisijas izveidošanas pamatojumu;

2) komisijas locekļus un ekspertu, kas piedalījušies komisijas sēdē;

3) sūdzības iesniedzēja, koncedenta un lietas dalībnieku pārstāvjus, kas piedalījušies komisijas sēdē;

4) tās koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras identi­fikācijas numuru, par kuru iesniegta sūdzība;

5) aizliegumu vai atļauju pasūtītājam slēgt koncesijas līgumu.

(8) Komisijas lēmumu dalībnieki var pārsūdzēt tiesā. Komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(9) Ja komisija ir lēmusi par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēr­šanai, koncedents novērš pārkāpumus un pieņem lēmumu par koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras rezultātiem saskaņā ar šo likumu. Lēmumu publicē šā likuma noteiktajā kārtībā, kā arī nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam visu informāciju par lēmuma pieņemšanu un komisijas konstatēto pārkāpumu novēršanu. Koncesiju līgumu šajā gadījumā slēdz, ievērojot šā likuma noteikumus.

(10) Komisija sūdzības izskatīšanas gaitu dokumentē protokolā. Proto­kolus un sūdzības izskatīšanas laikā iegūtās ziņas glabā 10 gadus.

 

V nodaļa

Koncesijas līgums

 

28.pants. Koncesijas līguma termiņš

Koncesijas līgumu var noslēgt uz laiku, kas nepārsniedz 30 gadus, ja vien katrā konkrētā gadījumā Ministru kabinets nenosaka citādi.

 

29.pants. Koncesijas līguma puses

Koncesijas līgumu slēdz koncedents un pretendents, kura piedāvājums saskaņā ar šā likuma 15.pantu ir ticis atzīts par visizdevīgāko.

 

30.pants. Koncesijas līguma saturs

Koncesijas līgumā ietver šādus nosacījumus:

1) koncesionāram plānoto būvdarbu vai pakalpojumu saturs un veids, kā arī jebkuri citi nosacījumi, kas attiecas uz koncesijas līguma priekšmetu;

2) nosacījumi, kas attiecas uz koncesijas līguma stāšanos spēkā;

3) koncesijas līguma termiņš un, ja nepieciešams, veids, kā to pagarināt;

4) ekskluzīvo tiesību apjoms, kas, ievērojot Latvijas Republikas normatī­vos aktus, tiek piešķirtas koncesionāram (ja tādas paredzētas);

5) koncesijas līguma finansiālie nosacījumi (tai skaitā koncesijas summa latos);

6) attiecināmās pušu īpašuma intereses uz pamatlīdzekļiem, kuri tiks radīti, lietoti, pārveidoti, apsaimniekoti, uzturēti vai nodrošināti vai tiks lietoti pakalpojumu sniegšanai;

7) laikposmi būvdarbu veikšanai vai pakalpojumu sniegšanai un nosacī­jumi to pagarināšanai;

8) kārtība, kādā pamatlīdzekļi, kas attiecas uz koncesijas līguma priekš­metu, tiks nodoti koncedentam atkāpšanās no koncesijas līguma gadījumā vai koncesijas līguma termiņa izbeigšanās gadījumā;

9) ierobežojumi vai attiecināmie apstākļi, kas attiecas uz kontrolpaketes izmaiņām koncesionāra kapitālā (vai jebkāda veida izmaiņām koncesionāra kontrolētajās komercsabiedrībās);

10) riski, kādus koncedents plāno nodot koncesionāram;

11) maksājumi, kurus ir nepieciešams veikt kādai no pusēm (tai skaitā maksājumi, ko veic koncedents koncesionāram par tā veiktajiem būvdarbiem vai sniegtajiem pakalpojumiem), un metode šādu maksājumu pārskatīšanai (ja tādi paredzēti);

12) tiesības (ja nepieciešams) koncesionāram iekasēt maksājumus no trešajām pusēm (fiziskām un juridiskām personām) par jebkādiem pakalpoju­miem atbilstoši koncesijai, metode šo maksājumu pārskatīšanai;

13) pienākumi (ja nepieciešams) koncesionāram nodrošināt trešajām pusēm (fiziskām un juridiskām personām) nepārtrauktu pieeju koncesijas līguma laikā izmantotajam objektam vai sniegtajam pakalpojumam; 

14) pušu tiesības koncesijas ietvaros nodot savas tiesības trešajām personām un apstākļi, kas tās ierobežo;

15) nosacījums, ka koncesionāram jāsniedz nodrošinājums par saistību izpildi;

16) nosacījums, ka koncesionāram attiecībā uz koncesijas līguma izpildi jānoslēdz apdrošināšanas līgums;

17) koncesionāra pienākumi attiecībā uz vides aizsardzību un kultūras pieminekļu aizsardzību;

18) pušu pienākumi attiecībā uz zemes un cita aprīkojuma nodrošināšanu, nodošanu un/vai iegādi, kas ir nepieciešami koncesijas līguma izpildei, un citi nosacījumi, kas attiecas uz šiem pienākumiem (ja tādi paredzēti);

19) koncedenta tiesības uzraudzīt koncesionāra pienākumu izpildi, tai skaitā tiesības pārbaudīt pamatlīdzekļus, kurus koncesionārs lieto vai ir radījis;

20) piekrītošie nosacījumi attiecībā uz nepārvaramu varu, izmaiņām tiesiskajā ietvarā vai citām izmaiņām, tai skaitā pušu tiesības veikt izmaiņas vai atkāpties no koncesijas, un iespējas kompensēt izmaksas un zaudējumus, ko ir radījuši šādi notikumi;

21) kompensācijas otrai pusei, ja viena no pusēm nepilda koncesijas līgumā paredzētās saistības;

22) strīdus risināšanas tiesiskā vide un kārtība starp koncesionāru un koncedentu vai starp koncesionāru un trešajām pusēm;

23) koncesijas līguma pārskatīšanas (ja tāda paredzēta) periodiskums, pieļaujamās robežas un kārtība;

24) pamatojums un procedūra koncesijas līguma laušanai;

25) koncesijas saskaņotība ar jebkādiem papildu līgumiem (vai saistībām pret trešajām pusēm, ja tādas pastāv);

26) apstākļi, pie kādiem koncedents vai trešā puse var (piemēram, uz laiku) pārņemt jebkuru koncesionāra pienākumu izpildi, lai nodrošinātu efektīvu un nepārtrauktu pakalpojuma piegādi, ja koncesionārs pilnībā nespēj veikt koncesijā noteiktās saistības;

27) vienpusējas atkāpšanās gadījumi no koncesijas līguma;

28) šā likuma 19.panta pirmajā daļā minētie apstākļi;

29) citi pušu noteiktie nosacījumi.

 

31.pants. Koncesiju līgumu pieejamība

Ministru kabinets nosaka, kāda koncesijas līgumā ietvertā informācija ir vispārpieejama.

 

32.pants. Nodrošinājums

(1) Ja vien koncesijas līgums nenosaka citādi, koncesionāram ir tiesības radīt nodrošinājumu pār jebkuru no aktīviem, tiesībām vai interesēm, tai skaitā tām, kas attiecas uz koncesiju, lai nodrošinātu projektam finansējumu, ieskaitot šādu nodrošinājumu:

1) ķīla pār kustamo vai nekustamo koncesionāra īpašumu vai tā koncesionāra akcijām projekta aktīvos;

2) ķīla pār garantētiem ieņēmumiem koncesionāram, ko saņem no kustamā īpašuma vai pakalpojumu sniegšanas.

(2) Koncesionāra akciju turētājiem ir tiesības ieķīlāt vai radīt cita veida nodrošinājumu pār šīm akcijām (daļām).

(3) Nodrošinājumu nevar radīt pār publisko īpašumu vai citu īpašumu, aktīviem vai tiesībām, kas nepieciešamas publisko pakalpojumu nodrošināšanai, kas ir aizliegts ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

 

VI nodaļa

Papildu noteikumi

 

33.pants. Koncesiju līgumu reģistrācija

(1) Koncesijas līgumu reģistrs ir elektroniskā veidā apkopots informācijas (ierakstu) kopums par noslēgtajiem koncesijas līgumiem.

(2) Koncesiju līgumu reģistrā ieraksta informāciju par noslēgtajiem koncesiju līgumiem, to grozījumiem un izbeigšanu.

(3) Koncesiju līgumu reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

Pārejas noteikumi

 

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Koncesiju likums (Latvijas Vēstnesis, 2000, 32./33.nr.; 2003, 67.nr.).

2. Ja koncedents ir izsludinājis k oncesijas līguma piešķiršanas procedūru pirms likuma spēkā stāšanās dienas, koncesijas līguma piešķiršanas procedūra ir pabeidzama saskaņā ar iepriekšējā Koncesiju likuma prasībām.

3. Ministru kabinets līdz 2006.gada 31.maijam izdod šā likuma 6.panta otrajā daļā, 7.panta pirmajā daļā, 17.panta pirmajā daļā, 21.panta otrajā daļā, 23.panta otrās daļas 1.punktā, 31.pantā un 33.panta trešajā daļā paredzētos noteikumus.

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Direktīvas 2004/17/EK, kas koordinē līgumu piešķiršanas procedūras subjektiem, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Direktīvas 2004/18/EK, kas koordinē līgumu piešķiršanas procedūras valsts būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu jomā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ekonomikas ministra vietā –

īpašu uzdevumu ministrs

sabiedrības integrācijas lietās

A.Latkovskis

Likumprojekta

„Koncesiju likums”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ņemot vērā infrastruktūras deficītu, ierobežotos budžeta līdzekļus un vēlmi samazināt publiskā sektora iesaisti infrastruktūras un pakalpojumu nodrošināšanā, piesaistot privātā sektora pieredzi, interese par koncesijas (koncesija kā valsts un privātās partnerības (VPP) nozīmīgākā darījuma forma) instrumentu Eiropas Savienībā dalībvalstīs ievērojami pieaug (Eiropas Komisija, Skaidrojošā komunikācija par koncesijām, 29/4/2000).

Turklāt, kā rāda Lielbritānijas Valsts Kontroles ziņojums, realizējot projektus ar VPP metodi 78% gadījumu tiek panākta projekta realizācija paredzētajā laikā un vai ātrāk un plānotajos budžeta ietvaros, kamēr realizējot projektus ar tradicionālo iepirkuma metodi šis rādītājs ir tikai ~ 30% gadījumu, tādejādi panākot valsts budžeta līdzekļu ietaupījumus visā projektu dzīves cikla laikā.( HM Treasury research „PFI: meeting the investment challenge”, London, UK, 2003)

Lai gan šobrīd ES nav izveidota vienota VPP politika un tiesību normu bāze, ir izdoti vairāki pārskati un nostājas dokumenti attiecībā uz VPP. Galvenokārt ES aktivitātes VPP jomā ir saistībā ar TEN (Trans European Network – no angļu valodas) Autoceļu tīkla programmu, kur VPP ir atvēlēta nozīmīga loma autoceļu tīkla izveidē.

Attiecībā uz VPP tiesiskajiem aspektiem, Eiropas Komisija (EK) ir izdevusi „Vadlīnijas sekmīgai valsts un privātai partnerībai” (Guidelines for successful Public – private partnerships” – no angļu valodas), „Zaļo grāmatu par VPP, koncesijām un publisko iepirkumu” (Green paper on PPPs and public procurement and concessions – no angļu valodas). Papildus, EUROSTAT ir publicējis lēmumu par to, kā VPP darījumi ir jāuzskaita nacionālajos kontos, un jau tuvākajā laikā plāno izdot attiecīgās vadlīnijas.

Latvijā šobrīd VPP pielietošana nav plaši izplatīta un Koncesiju reģistrā ir reģistrēti tikai 14 salīdzinoši mazi koncesiju līgumi, kas ir ļoti mazs rādītājs, ņemot vērā augsto nepieciešamību pēc infrastruktūras investīciju un pakalpojumu modernizācijas projektiem Latvijā.

Latvijā priekšnoteikumi, lai nodotu pakalpojumu sniegšanas tiesības privātajam sektoram tika radīti 2000. gada 20.janvārī, kad Latvijas Republikas Saeima pieņēma Koncesiju likumu.

2004.gada 31.martā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2004/17/EK kas koordinē līgumu piešķiršanas procedūras subjektiem, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomā (direktīva 2004/17/EK) un direktīva 2004/18/EK, kas koordinē līgumu piešķiršanas procedūras valsts būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu jomā (direktīva 2004/18/EK), kuras Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pienākums ieviest nacionālajos normatīvajos aktos līdz 2006.gada 31.janvārim.

 

Ņemot vērā, ka „koncesija” ir valsts iepirkuma acquis daļa, Koncesiju likumā ir jāiestrādā augstākminēto direktīvu prasības, kas attiecās uz:

1.     terminu„būves koncesija”,

2.     Procedūru kopumu „būves koncesijas” noslēgšanai,

3.     līgumu slēgšanu ar trešajām personām „būves koncesijas” gadījumā.

 

Pašreiz spēkā esošais 2000.gada 20.janvāra Koncesiju likums neietver augstākminētas direktīvu prasības attiecībā uz „būves koncesiju”.

 

Ņemot vērā būtisko VPP perspektīvo lomu tautsaimniecībā, un, ņemot vērā to, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā (ERAB) ir finansējusi koncesiju likumu pilnveidošanu Lietuvā, Slovēnijā un Čehijā, Ekonomikas ministrija vērsās ERAB ar lūgumu sniegt atbalstu labākajai starptautiskajai praksei atbilstoša Koncesiju likuma izstrādē.

 

Tādejādi normatīvā akta projekta izstrādē ir tikuši piesaistīti starptautiskie konsultanti, Zviedrijas starptautisko juridisko konsultāciju uzņēmums „Manheimer Swartling”, kuram darba uzdevumu gatavoja ERAB un LR Ekonomikas ministrijas speciālisti. Konsultāciju izmaksas tika segtas no ERAB tehniskās palīdzības līdzekļiem.

 

Normatīvā akta projekts ir izstrādāts ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās Tirdzniecības Noteikumu komisijas (UNCITRAL) vadlīnijas „Model legislative provisions on privately financed infrastructure projects” (ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūcija 09/09/2003), starptautisko tiesību praksi, un citu ES dalībvalstu pieredzi (Lietuva, Čehija).

 

Normatīvā akta projekts paredz radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla piesaistei publiskās infrastruktūras un pakalpojumu nodrošināšanai.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

Normatīvā akta projekts Koncesiju likums ir izstrādāts ar mērķi:

1)       Veicināt valsts un privātās partnerības izmantošanu;

2)       Definēt koncesijas jēdzienu;

3)       Noteikt koncedenta pilnvaru apjomu, veicot koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūru, kā arī slēdzot līgumu;

4)       Identificēt sektorus, kuros koncesija var tikt slēgta;

5)       Noteikt atklātu koncesiju līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūru, kas balstītos uz pretendentu brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem;

6)       Noteikt koncesijas līguma pamatprincipus, kā arī citus ar koncesijas līgumu saistītos jautājumus. 

 

Normatīvā akta projekts Koncesiju likums sniedz skaidrojumu terminam „koncesija” par pamatu ņemot UNCITRAL vadlīnijas „Model legislative provisions on privately financed infrastructure projects”, starptautisko tiesību praksi, un citu ES dalībvalstu pieredzi (Lietuva, Čehija), kā arī terminam „būves koncesija” (2004/17/EK un 2004/18/EK)”.

 

Normatīvais akts paredz noteikt vienotu koncesijas slēgšanas tiesību iegūšanas procedūru, kurā ir iestrādātas UNCITRAL „Model legislative provisions on privately financed infrastructure projects” nosacījumi, paredzot:

-         vienotu procedūru kopumu koncesionāra izvēlei,

-         koncesijas līguma satura galvenos punktus,

-         koncesijas perioda ilgumu,

-         strīdu risināšanas kārtību.

 

Atbilstoši direktīvai 2004/17/EK, ir noteikts papildus procedūru kopumu, kas koncesionāram ir jāievēro „būves koncesijas” gadījumā pie:

-         līgumu slēgšanas ar trešajām pusēm,

-         papildus darbu veikšana „būves koncesijā” paredzētu būvdarbu veikšanai.

3. Cita informācija

-

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neietekmē

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

Normatīvā akta projekts padara administratīvās procedūras koncesijas slēgšanas tiesību iegūšanai pārskatāmas un prognozējamas.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neietekmē

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neietekmē

5. Cita informācija

 Normatīvā akta projekts šo jomu neietekmē

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 

 

 

 

 

 

 

 

Papildus jāizdod Ministru kabineta noteikumi par:

 

1. par kārtību, kādā tiek veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini.

Šo noteikumu mērķis ir noteikt kārtību, kādā ir jāveic finanšu un ekonomiskie aprēķini, lai varētu pieņemt lēmumu par koncesijas slēgšanas tiesību procedūras uzsākšanu.

 

Galvenie satura punkti:

-                   valsts un privātās partnerības pieejas piemērotības izvērtējums

-                   Risku dalījuma analīze

-                   Finanšu modeļa analīze

-                   Valsts izmaksu salīdzinājuma modeļa izveide

 

2. paziņojuma formu par koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras uzsākšanas paraugu un saturu un paziņojuma formu par koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras rezultātiem paraugu un saturu.

 

3. informāciju par būvdarbu līgumu slēgšanu ar trešajām personām būves koncesijas gadījumā. Šo noteikumu mērķis ir noteikt paziņojuma paraugu un saturu par būvdarbu līgumu slēgšanu ar trešajām pusēm, gadījumā, ja koncesionārs nav pasūtītājs vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs.

Šādi paziņojumi ir jāpublicē gadījumos, kad koncesionārs, kas nav personu apvienība, vēlas slēgt līgumu par būvdarbiem ar trešajām pusēm.

 

4. par koncesijas līguma vispārpieejamās informācijas apjomu. Šo noteikumu mērķis ir noteikt koncesijas brīvi pieejamās informācijas daudzumu, kas neizpaustu koncesionāra intelektuālo īpašumu, komercnoslēpumu u.c. lietas.

 

5. koncesijas līgumu reģistrācijas kārtību

Šo noteikumu mērķis ir noteikt koncesiju līgumu reģistrācijas kārtību.

Ministru kabineta noteikumi tiks izstrādāti uz 2004.gada 13.augustā pieņemto Ministru kabineta noteikumu Nr.700 „Koncesijas līgumu reģistrācijas, uzskaites un kontroles kārtība” bāzes.

Ministru kabineta noteikumu projekti nav sagatavoti.

 

Jāveic grozījumi šādos normatīvajos aktos un Ministru kabineta noteikumu projektos:

 

1. Likums „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”

Likuma grozījumos paredzēts iestrādāt sekojošu priekšlikumu:

„Koncesijas izpildei nepieciešamie pamatlīdzekļi neietilpst parādnieka mantā, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi maksātnespējas procesā, un uz to netiek vērsta piedziņa pēc izpilddokumentiem”.

 

2. Likums „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”

 

Likuma grozījumos paredzēts precizēt terminus, piemēram, „koncesijas līgums”, „koncesijas resursi”, kā arī tiks precizēta informācija, kas jāiekļauj Koncesijas līgumu reģistrā.

 

3. Likums „Par grāmatvedību”

Likumā iekļaut normas attiecībā uz koncesiju grāmatvedības uzskaiti.

2. Cita informācija

 -

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

1. 1995.gada 12.jūnija Eiropas līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm no vienas puses un Latvijas Republiku no otras puses.

 

2. Eiropas Savienības direktīvas:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Direktīva 2004/17/EK kas koordinē līgumu piešķiršanas procedūras subjektiem, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomā, publicēta izdevumā “Official Journal” L 134, 30.04.2004;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Direktīva 2004/18/EK, kas koordinē būvdarbu līgumu, piegāžu līgumu un pakalpojumu līgumu piešķiršanas procedūras; publicēta izdevumā “Official Journal” L 134, 30.04.2004.

2. Saistības pret citām starptautiskajām

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 4. Atbilstības izvērtējums                                                                                  1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

1)     Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Direktīva 2004/17/EK, kas koordinē līgumu piešķiršanas procedūras subjektiem, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomā.

 

2)     Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Direktīva 2004/18/EK, kas koordinē līgumu piešķiršanas procedūras valsts būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu jomā.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

 

Direktīva 2004/18/EK

 

 

1.pants

1.pants.

Atbilst

 

2.pants

2.pants

Atbilst

 

3.pants

2.pants

Atbilst

 

4.pants

-

Direktīva neregulē

 

5.pants

57.pants

Atbilst

 

6.pants

1.pants

Atbilst

 

7.-19.pants

-

Direktīva neregulē

 

20.-23.pants

III.nodaļa „Noteikumi attiecībā uz būves koncesijām”, 56.-65.pants

Atbilst

 

24.-27.pants

-

Direktīva neregulē

 

28.-32. pants

32.pants

Atbilst

 

33.pants

-

Direktīva neregulē

 

 

Direktīva 2004/17/EK

 

 

1.pants

1.pants, 18.pants.

Atbilst

 

2.pants

-

Direktīva neregulē

 

3.pants

-

Direktīva neregulē

 

4.pants

-

Direktīva neregulē

 

5.pants

-

Direktīva neregulē

 

6.pants

-

Direktīva neregulē

 

7.-33.pants

-

Direktīva neregulē

 

5. Cita informācija

 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas konsultācijas

Normatīvā akta projekts ir nosūtīts zināšanai sabiedriskajai organizācijai Valstiskās un privātās partnerības asociācijai (VPPA).

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

2005. gada 15.augustā no VPAA saņemta 2005. gada 12.augusta vēstule Nr.03 Par publisko funkciju deleģēšanu koncesiju jomā, kurā VPPA aicina tai deleģēt sekojošas funkcijas:

-         koncedenta finanšu un ekonomisko aprēķinu pārbaudi;

-         koncesiju reģistrāciju.

Minētie priekšlikumi nav ņemti vērā, jo normatīvā akta projekts vairs neparedz koncedenta finanšu un ekonomisko aprēķinu pārbaudi. Tā vietā, tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi par metodi, kā veikt finanšu un ekonomiskos aprēķinu. Savukārt, „koncesiju reģistrācija” ir Tieslietu ministrijas Uzņēmumu reģistra pārziņā.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Ņemot vērā būtisko VPP perspektīvo lomu tautsaimniecībā, un, ņemot vērā to, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā (ERAB) ir finansējusi koncesiju likumu pilnveidošanu Lietuvā, Slovēnijā un Čehijā, Ekonomikas ministrija vērsās ERAB ar lūgumu sniegt atbalstu labākajai starptautiskajai praksei atbilstoša Koncesiju likuma izstrādē.

 

Tādejādi normatīvā akta projekta izstrādē ir tikuši piesaistīti starptautiskie konsultanti, Zviedrijas starptautisko juridisko konsultāciju uzņēmums „Manheimer Swartling”, kuram darba uzdevumu gatavoja ERAB un LR Ekonomikas ministrijas speciālisti. Konsultāciju izmaksas tika segtas no ERAB tehniskās palīdzības līdzekļiem.

 

Normatīvā akta projekts ir izstrādāts ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās Tirdzniecības Noteikumu komisijas (UNCITRAL) vadlīnijas „Model legislative provisions on privately financed infrastructure projects” (ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūcija 09/09/2003), starptautisko tiesību praksi, un citu ES dalībvalstu pieredzi (Lietuva, Čehija).

 

Normatīvā akta projekts paredz radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla piesaistei publiskās infrastruktūras un pakalpojumu nodrošināšanai.

5. Cita informācija

Izstrādājot normatīvā akta projektu ir analizēta Īrijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Lietuvas, Čehijas un citu valstu pieredze koncesiju un valsts-privātās partnerības regulējumu jautājumos.

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Iepirkumu uzraudzības birojā var apstrīdēt koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras lēmumus.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un Ekonomikas ministrijas internetā mājas lapā.

Atbilstoši 2005.gada 22.martā apstiprinātajām „Latvijas valsts un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādnēm”, Ekonomikas ministrijai ir jāizstrādā Rīcības plāns, kurā tiek izklāstīt, kā tiks sasniegti „Latvijas valsts un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādnēs” izvirzītie mērķi. Minētais plāns tika apstiprināts ar Ministru kabineta 16.11.2005 rīkojumu Nr.736 „Par Rīcības plānu Latvijas valsts un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādņu īstenošanai 2006.-2009.gadā”. Rīcības plāns paredz 2006.gadā veikt sabiedrības informēšanas pasākumus attiecībā uz valsts un privāto partnerību (VPP), t.sk. šo likumprojektu. Lai to efektīvāk veiktu, kā viens no plānotajiem pasākumiem 2006.gadā ir VPP Komunikāciju stratēģijas izstrāde, kas ļaus noteikt efektīvākos komunikāciju kanālus un mērķa grupas minētās politikas (t.sk. koncesiju) jautājumu skaidrošanai.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Tiesiskajām attiecības, kas izriet no normatīvā akta projekta ir paredzēta sekojoša kārtība:

 

 Sūdzības attiecībā uz koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūru var apstrīdēt Iepirkumu uzraudzības birojā, savukārt tā lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā Administratīvajā tiesā.

4. Cita informācija

 Normatīvā akta projekts šo jomu neietekmē

 

 

Ekonomikas ministrs                                                    A. K. Kariņš

 

 

Ekonomikas ministrs

 

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

A.K.Kariņš

K.Gerhards

Dž. Innusa

J. Eglītis

A.Pārups

 

 

 

2006.03.07. 10:11

2252

Pārups

7013045, Andris.Parups@em.gov.lv