26

 

 

 

 

 

 

 

 

02.03.2006. 

Nr. 8/2 – 2 - 102                                                                    

 

 

LR 8. Saeimas

Prezidijam

 

 

 

 

Likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu””.

 

 

 

 

Pielikumā:

1.     Likumprojekts uz vienas lapas.

2.     Likumprojekta anotācija uz 3 lapām.

 

 

 

LR 8. Saeimas deputāti:

 

 

  1. ________________________________
  2. ________________________________
  3. ________________________________
  4. ________________________________
  5. ________________________________

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Projekts

 

 

Grozījumi likumā

“Par Latvijas valsts karogu”

 

 

  1. Izslēgt no 2. panta 5. punkta vārdus “kā arī dzīvojamām ēkām 16. februārī, 24. februārī”.

 

  1. Papildināt 2. pantu ar jaunu 13. punktu šādā redakcijā:

“13) pie dzīvojamām ēkām – 18. novembrī – Latvijas Republikas proklamēšanas dienā”.

 

  1. Izteikt 3. pantu šādā redakcijā:

“Citās valsts svētku dienās un atceres dienās, kā arī tautas, darba vai ģimenes svētkos, valsts karogu pie dzīvojamām ēkām var pacelt vai citādi lietot, garantējot pienācīgu cieņu pret valsts karogu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu””

ANOTĀCIJA

 

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Šobrīd saskaņā ar likumu “Par Latvijas valsts karogu” valsts karogs pie dzīvojamām ēkām obligāti paceļams 11 dienās gadā, kā arī likums nosaka iespēju valdībai un pašvaldībai noteikt arī citus valsts karoga obligātas pacelšanas gadījumus pie dzīvojamām ēkām (pārsvarā valstu vadītāju oficiālu vizīšu reizēs).

 

Par noteikto prasību neievērošanu namu īpašniekiem un pārvaldniekiem draud administratīvais sods, kurš arī praksē tiek piemērots.

 

Šāda likumdevēja pieeja nav raksturīga Eiropas Savienības valstīs, kur valsts karoga pacelšana vai nepacelšana ir katra indivīda brīva izvēle, kas netiek sodīta.

 

Igaunija jau ir atteikusies no prasības iedzīvotājiem obligāti izkārt valsts karogu valsts svētku un atceres dienās (kopumā 7 dienas), atstājot šo prasību vienīgi valsts neatkarības dienā.

 

Turklāt Igaunijas parlaments ir atteicies no valsts karoga obligātas pacelšanas Lietuvas un Latvijas neatkarības un proklamēšanas dienās 16. februārī un 18. novembrī.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts piedāvā izslēgt no likuma “Par Latvijas valsts karogu” desmit svētku un atceres dienas gadā, kad pie dzīvojamām mājām obligāti jāpaceļ valsts karogs.

Turklāt likumprojekts piedāvā izslēgt no šo dienu saraksta 16. februāri (Lietuvas neatkarības diena) un 24. februāri (Igaunijas neatkarības diena), kad Latvijas karogs ir jāpaceļ arī pie valsts un pašvaldību, iestāžu un uzņēmumu ēkām, lai saskaņotu šo atceres dienu atzīmēšanu ar Igaunijas likumdošanu.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības attīstību?

Likuma pieņemšanas gadījumā pieaugs iedzīvotāju apzināta cieņa pret valsts karogu un Latvijai nozīmīgām dienām, jo tā netiks īstenota ar piespiedu pasākumiem.

 

Šāda pieeja atbilst Eiropas Savienības valstu praksei un ir solis prom no totalitāras valsts pārvaldes principiem un liecinās par sabiedrības attīstību demokrātijas virzienā.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Pozitīva

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod

Būs nepieciešamas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos un pašvaldību saistošajos noteikumos par valsts karoga pacelšanu, kā arī attiecīgos policijas darbību reglamentējošos dokumentos.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts?

ES tiesību akti šo jomu nereglamentē, bet piedāvātie grozījumi atbilst ES dalībvalstu praksei.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu?

Saņemtas iedzīvotāju vēstules, kas lūdz pieņemt piedāvātos grozījumus.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Likuma izpildei nav nepieciešamas ne jaunas institūcijas, ne papildus līdzekļi.

Likums respektē indivīda tiesības pašam izvēlēties, kad paceļams valsts karogs.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?

Sabiedrība par likuma grozījumiem tiks informēta ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.