"Grozījumi Civilprocesa likumā"

Likumprojekts

 

Grozījumi Civilprocesa likumā

 

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 40.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Papildināt 43.panta pirmo daļu ar 9.1 punktu šādā redakcijā:

 

"91) pieteikuma iesniedzēji – lietās par bērna prettiesisku pārrobežu pārvietošanu vai aizturēšanu;".

 

2. Papildināt 93.panta trešo daļu aiz otrā teikuma ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

 

"Ja lietas dalībnieks iesniedz pierādījumus pēc tam, kad notecējis termiņš, un tiesa atzīst, ka ar šādu rīcību apzināti tiek kavēta lietas iztiesāšana, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem."

 

3. Izteikt 137.panta trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Jautājumu izskatīšana par prasības nodrošināšanu pieļaujama jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā."

 

4. Izteikt 138., 139., 140., 141. un 142.pantu šādā redakcijā:

 

"138.pants. Prasības nodrošinājuma līdzekļi

(1) Prasības nodrošinājuma līdzekļi ir:

1) atbildētājam piederošas kustamas mantas un skaidras naudas (arī pie trešajām personām esošās mantas un skaidras naudas) apķīlāšana;

2) aizlieguma atzīmes ierakstīšana attiecīgās kustamās mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā;

3) prasības nodrošināšanas atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā;

4) kuģa arests;

5) aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības;

6) to maksājumu (arī noguldījumu kredītiestādē) apķīlāšana, kuri pienākas no trešajām personām;

7) izpildu darbības atlikšana (arī aizliegums tiesu izpildītājam nodot nau­du vai mantu piedzinējam vai parādniekam vai mantas pārdošanas apturēšana).

(2) Nodrošinot prasību ar aizlieguma atzīmes ierakstīšanu attiecīgās kustamās mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā, lēmumā norāda, kāda veida aizliegums ierakstāms.

(3) Ja prasības priekšmets ir īpašuma tiesība uz kustamu mantu vai nekustamo īpašumu vai prasība vērsta uz tiesības nostiprinājuma izdarīšanu, prasības nodrošinājums izdarāms, apķīlājot strīdā esošo kustamo mantu vai ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā aizlieguma atzīmi.

(4) Ja prasības priekšmets ir lietu tiesība uz nekustamo īpašumu, prasības nodrošinājums izdarāms, ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā apgrūtinājuma atzīmi.

(5) Ja prasības priekšmets ir naudas prasījums, tās nodrošinājums ar nekustamo īpašumu izdarāms, ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā ķīlas tiesības atzīmi.

(6) Kuģa arests piemērojams tikai jūras prasībās.

(7) Mantas pārdošanas apturēšana nav pieļaujama lietās, kurās prasība celta par naudas piedziņu.

(8) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, lēmumā norāda summu, līdz kurai sniedzas nodrošinājums, bet tā nedrīkst būt lielāka par prasības summu.

(9) Pieļaujams vienlaikus piemērot vairākus prasības nodrošinājuma līdzekļus, ievērojot šā panta astotās daļas noteikumus.

 

139.pants. Prasības nodrošināšana pirms prasības celšanas

(1) Iespējamais prasītājs var lūgt nodrošināt prasību pirms tās celšanas tiesā un pat pirms saistības termiņa iestāšanās, ja parādnieks, izvairoties no saistības izpildes, izved vai atsavina savu mantu, atstāj dzīvesvietu, neinformējot kreditoru, vai veic citas darbības, kas liecina, ka viņš nav godprātīgs. Iesniedzot pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, iespējamais prasītājs sniedz pierādījumus, kas apliecina viņa tiesību pēc saistības un nepieciešamību nodrošināt prasību.

(2) Pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas iesniedz tiesā, kurā ceļama nodrošināmā prasība. Ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu šķīrējtiesai, pieteikumu iesniedz tiesā pēc parādnieka vai tā mantas atrašanās vietas.

(3) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, tiesnesis prasītājam nosaka termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā.

 

140.pants. Prasības nodrošinājuma jautājumu izskatīšana

(1) Pieteikumu par prasības nodrošināšanu tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lietas ierosināšanas, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem.

(2) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, tiesa vai tiesnesis var uzdot prasītājam, lai tas nodrošina zaudējumus, kas atbildētājam varētu rasties sakarā ar prasības nodrošināšanu, iemaksājot noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(3) Tiesa pēc lietas dalībnieka pieteikuma var aizstāt noteiktos prasības nodrošinājuma līdzekļus ar citiem.

(4) Lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums, ja atbildētājs ir iemaksājis nodrošinātās prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā, tiesa vai tiesnesis aizstāj pieņemto prasības nodrošinājuma līdzekli ar iemaksāto naudas līdzekļu apķīlājumu. Apķīlātās kustamās mantas aizstāšana ar naudu, iemaksājot nodrošinātās prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā, uzskatāma par prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu.

(5) Prasības nodrošinājumu var atcelt tā pati tiesa pēc puses pieteikuma. 

(6) Noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasī­bas nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(7) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa lēmumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.

(8) Ja lēmums par prasības nodrošinājumu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc iespējamā prasītāja vai atbildētāja pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par nodrošinā­juma atcelšanu.

(9) Šā panta trešajā un piektajā daļā minētos pieteikumus izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

 

141.pants. Lēmumu pārsūdzēšana prasības nodrošinājuma jautāju­mos

(1) Par šā likuma 140.panta otrajā, trešajā un piektajā daļā minētajiem lēmumiem var iesniegt blakus sūdzību.

(2) Ja lēmums par prasības nodrošināšanu pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu sūdzības iesniegšanai skaita no dienas, kad viņš saņēmis šo lēmumu.

 

142.pants. Lēmumu izpilde prasības nodrošinājuma jautājumos

(1) Lēmums par prasības nodrošināšanu (140.panta pirmā daļa) izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas. Blakus sūdzības iesniegšana par lēmumu, ar kuru nodrošina prasību, neaptur tā izpildīšanu.

(2) Lēmums par prasības nodrošināšanu, kas pieņemts ar šā likuma 140.panta otrajā daļā noteikto nosacījumu, izpildāms pēc tam, kad prasītājs iemaksājis tiesas vai tiesneša noteikto summu tiesu izpildītāja depozīta kontā. Izpildu dokumentu vai šā panta trešajā daļa minētā lēmuma norakstu izsniedz pēc tiesas noteiktās summas iemaksas.

(3) Ja prasība nodrošināta ar nekustamo īpašumu vai kuģi, vai ar aizlieguma atzīmes ierakstīšanu kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā, tiesa izsniedz prasītājam attiecīgā lēmuma norakstu ar uzrakstu, ka šis lēmuma noraksts izsniegts atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā, kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā, bet kuģa aresta gadījumā – kuģa aizturēšanai ostā.

(4) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, apķīlājot atbildētājam piederošu kustamu mantu vai skaidru naudu, kas atrodas pie atbildētāja vai trešajām personām, izpilda šā likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(5) Apķīlājot maksājumus, kuri atbildētājam pienākas no trešās personas saskaņā ar līgumu (arī noguldījumus kredītiestādē vai citas prasījuma tiesības pret kredītiestādi), tiesu izpildītājs, pamatojoties uz izpildu dokumentu, nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums maksāt kādas summas atbildētājam, kādā apmērā un termiņā, kā arī paziņo, ka šīs summas tiek apķīlātas prasības summas apmērā, un dod rīkojumu ieskaitīt maksājumus, kuriem iestājas termiņš (arī pieprasījuma noguldījumus), tiesu izpildītāja depozīta kontā. Apķīlātos maksājumus var izmaksāt citām personām tikai atbilstoši tā tiesu izpildītāja sastādītajam aprēķinam, kurš pirmais veicis maks ājumu apķīlājumu.

(6) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, nosakot aizliegumu atbildētājam veikt noteiktas darbības, izpilda tiesu izpildītājs un paziņo tiesas lēmumu atbildētājam vai attiecīgajai trešajai personai pret parakstu vai nosūtot ierakstītā sūtījumā.

(7) Ja lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums, atbildētājs iemaksājis prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā, tiesu izpildītājs atbrīvo no apķīlājuma apķīlāto kustamo mantu.

(8) Piemērotā prasības nodrošinājuma līdzekļa atcelšana, ja prasības nodrošinājums atcelts, izpildāma pēc tā tiesu izpildītāja rīkojuma, kurš izpildījis lēmumu par prasības nodrošināšanu.

(9) Lēmumu par prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu izpilda tiesu izpildītājs, vispirms nodrošinot prasību ar aizstājošo prasības nodrošinājuma līdzekli un pēc tam atceļot aizstāto prasības nodrošinājuma līdzekli."

 

5. Izslēgt 144., 145. un 146.pantu.

 

6. Izslēgt 148.panta ceturtās daļas pirmajā teikumā vārdu "tiesnesis".

 

7. Papildināt 193.panta piekto daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

 

"Ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies."

 

8. Aizstāt 207.pantā skaitli "139." ar skaitli "138.".

 

9. Izslēgt 213.pantu.

 

10. Papildināt piekto sadaļu ar 28.1 nodaļu šādā redakcijā:

 

"28.1 nodaļa

Lietas, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām

 

232.1 pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Strīdus, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, tiesa izskata prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

 

232.2 pants. Prasības celšana

(1) Prasību lietās, kas izriet no aizgādības tiesībām, var celt bērna vecāki, aizbildņi, bāriņtiesa vai prokurors.

(2) Prasību lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām, var celt Civillikuma 181.pantā norādītās personas, kā arī prokurors vai bāriņtiesa.

 

232.3 pants. Lietu piekritība

(1) Prasību, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesiskajām attiecī­bām, ceļ pēc bērna dzīvesvietas.

(2) Prasību, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesiskajām attiecī­bām, var celt arī pēc bērna atrašanās vietas, ja bērns nedzīvo kopā ar aizbildni vai vecākiem.

(3) Ja lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izšķiramas līdz ar lietu par laulības šķiršanu vai laulības neesamību, piemērojami šā likuma 29.nodaļas noteikumi.

 

232.4 pants. Pušu piedalīšanās tiesas sēdē

(1) Lieta, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izskatāma, piedaloties pusēm.

(2) Ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas uzaicināju­ma, viņu var atvest uz tiesu piespiedu kārtā.

(3) Ja viena no pusēm dzīvo tālu vai cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt par pietiekamu lietas izskatīšanai šīs puses rakstveida paskaidrojumu vai tās pārstāvja piedalīšanos.

(4) Ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma vai tā neatrodas Latvijā, lietu var izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās, ja viņš likumā noteiktajā kārtībā ir aicināts uz tiesu.

 

232.5 pants. Lietu sagatavošana izskatīšanai un to izskatīšana

(1) Izšķirot strīdus, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, tiesa pēc savas iniciatīvas vai ieinteresēto personu lūguma pieprasa pierādījumus.

(2) Izšķirot strīdus, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesiskajām attiecībām, tiesa pēc savas iniciatīvas vai ieinteresēto personu lūguma pieprasa attiecīgās bāriņtiesas atzinumu un uzaicina tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja viņš var savu viedokli formulēt.

(3) Pēc puses lūguma tiesa pieņem lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai nosaka bērna dzīvesvietu, bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, aizliegumu bērna izvešanai no valsts.

(4) Tiesa, piemērojot 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem un izvērtējot lietas piekritības atbilstību bērna interesēm, pēc savas iniciatīvas vai ieinteresēto personu lūguma var pieņemt lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai tiesā citā valstī, ja bērns tiesvedības procesa laikā iegūst dzīvesvietu šajā valstī un attiecīgās valsts tiesa ir piekritusi lietas pārņemšanai.

(5) Ja iesaistīto valstu savstarpējās attiecībās piemērojama Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra Regula (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu, tiesa lēmumu par lietas nodošanu pieņem saskaņā ar minētās regulas noteikumiem.

 

232.6 pants. Pušu izlīgums

(1) Lietās, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesiskajām attiecībām, puses ir tiesīgas slēgt izlīgumu.

(2) Izlīgums apstiprināms, tiesai pēc savas iniciatīvas pieprasot attiecīgās bāriņtiesas atzinumu vai uzaicinot tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē.

 

232.7 pants. Tiesas sprieduma sekas

Ja pēc tam, kad spriedums stājies likumīgā spēkā, tiek izšķirtas lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, un mainās apstākļi, katra puse ir tiesīga vērsties tiesā vispārējā kārtībā, iesniedzot jaunu prasību."

 

11. Aizstāt 235.panta pirmajā daļā vārdus un skaitli "(Civillikuma 77.pants)" ar vārdiem un skaitli "(Civillikuma 70.pants)".

 

12.  Izteikt 238.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Pēc puses lūguma tiesa var pieņemt lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai par laulības šķiršanu vai neesamību nosaka bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļus bērnam, aizliegumu bērna izvešanai no valsts, līdzekļus otra laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa vai uztura nodrošināšanai, laulāto kopīgā mājokļa lietošanas kārtību vai uzdod vienai pusei izsniegt otrai pusei mājsaimniecības un personiskās lietošanas priekšmetus."

 

13. Izslēgt 238.panta trešajā daļā, 239.panta otrajā daļā, 246.panta ceturtajā daļā, 250.5 panta pirmajā daļā, 266.panta pirmajā daļā, 267.panta trešajā daļā, 268.panta otrajā daļā un 270.panta pirmajā un trešajā daļā vārdu "(pagasttiesa)" (attiecīgā locījumā).

 

14. Aizstāt 272.panta otrajā daļā skaitli "139." ar skaitli "138.".

 

15. Izslēgt 275.panta otrajā daļā, 276.panta otrajā daļā, 277.panta otrajā daļā, 280.panta otrajā daļā, 286.panta ceturtajā daļā un 323.pantā vārdu "(pagasttiesa)" (attiecīgā locījumā).

 

16. Aizstāt 329.panta trešajā daļā vārdu "pagasttiesai" ar vārdu "bāriņ­tiesai".

 

17. Aizstāt 496.panta pirmajā daļā skaitli "138." ar skaitli "139.".

 

18.  539.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā

 

"(1) Šajā likumā tiesas spriedumu izpildei noteiktajā kārtībā izpildāmi šādi tiesu nolēmumi, tiesnešu lēmumi vai citu institūciju nolēmumi:";

 

papildināt pirmās daļas 6.punktu aiz vārdiem "ārvalstu tiesu" ar vārdiem "vai kompetento iestāžu".

 

19. Papildināt 540.pantu ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

 

"7) ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegts Eiropas izpildu raksts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Regulu (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildu rakstu neapstrīdētiem prasīju­miem;

8) ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegta apliecība saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra Regulas (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu 41.panta 1.punktu vai 42.panta 1.punktu."

 

20. Papildināt likumu ar 541.1 pantu šādā redakcijā:

 

"541.1 pants. Eiropas Savienības izpildu dokumentu un ar izpildi saistītu dokumentu izsniegšana

(1) Eiropas izpildu rakstu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Regulu (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildu rakstu neapstrīdētiem prasījumiem, tiesa izraksta pēc piedzinēja lūguma pēc sprieduma vai lēmuma stāšanās likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad sprie­dums vai lēmums izpildāms nekavējoties, – tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.

(2) Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra Regulas (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu 41.panta 1.punktā vai 42.panta 1.punktā minēto apliecību, pamatojoties uz šīs regulas noteikumiem, tiesa izraksta pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka lūguma, kad spriedums vai lēmums stājies likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, – tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.

(3) Eiropas Savienības Padomes 2000.gada 22.decembra Regulas (EK) Nr.44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 54. un 58.pantā minēto apliecību, Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra Regulas (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu 39.pantā minētās apliecības tiesa izraksta pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka lūguma.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Regulas (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildu rakstu neapstrīdētiem prasījumiem, 6.panta 2. un 3.punktā minētās veidlapas tiesa izraksta pēc lietas dalībnieka lūguma.

(5) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos dokumentus izsniedz tā tiesa, kurā tajā laikā atrodas lieta.

(6) Par atteikšanos izsniegt šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos dokumentus tiesnesis pieņem motivētu lēmumu.

(7) Par šā panta sestajā daļā minēto lēmumu var iesniegt blakus sūdzību."

 

21. Papildināt likumu ar 543.1 pantu šādā redakcijā:

 

"543.1 pants. Kļūdu labošana Eiropas Savienības izpildu dokumentos

(1) Tiesa, kura taisījusi spriedumu vai pieņēmusi lēmumu, pēc lietas dalībnieka pieteikuma var izlabot kļūdas Eiropas izpildu rakstā, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Regulas (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildu rakstu neapstrīdētiem prasījumiem, 10.pantu, vai Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra Regulas (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu 41.panta 1.punktā vai 42.panta 1.punktā minētajā apliecībā, pamatojoties uz Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra Regulu (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu.

(2) Iesniedzot pieteikumu par Eiropas izpildu raksta labošanu, izmanto Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Regulas (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildu rakstu neapstrīdētiem prasījumiem, 10.panta 3.punktā minēto veidlapu.

(3) Jautājumu par kļūdu labošanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētajos izpildu dokumentos kļūdas izlabo ar tiesas lēmumu.

(5) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību likumā noteiktajā kārtībā."

 

22. Papildināt likumu ar 545.1 pantu šādā redakcijā:

 

"545.1 pants. Eiropas izpildu raksta atsaukšana

(1) Tiesa, kura taisījusi spriedumu vai pieņēmusi lēmumu, pēc liet as dalībnieka pieteikuma saņemšanas, izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Regulas (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildu rakstu neapstrīdētiem prasījumiem, 10.panta 3.punktā minēto veidlapu, var atsaukt Eiropas izpildu rakstu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Regulas (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildu rakstu neapstrīdētiem prasījumiem, 10.pantu.

(2) Pieteikumu par Eiropas izpildu raksta atsaukšanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību likumā noteiktajā kārtībā."

 

23.  559.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli "139." ar skaitli "138.";

aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdus "206. vai 438.pantu" ar skaitļiem un vārdiem "206., 438. vai 644.1 pantu";

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Tiesu izpildītājs izpildu darbību atliek, pamatojoties uz tiesas lēmu­mu par ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmuma (kas ir apstiprināts par Eiropas izpildu rakstu) izpildes aizstāšanu ar šā likuma 138.pantā paredzētajiem prasības nodrošinājuma līdzekļiem (644.2 pants).

(3) Tiesu izpildītājs paziņo piedzinējam un parādniekam par izpildu darbības atlikšanu, ja to nav iespējams veikt tehnisku vai citu no tiesu izpildītāja neatkarīgu iemeslu dēļ."

 

24. Papildināt 560.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

 

"6) tiesa pieņēmusi lēmumu par ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmuma (kas ir apstiprināts par Eiropas izpildu rakstu) izpildes apturēšanu (644.2 pants)."

 

25. Aizstāt 562.panta pirmās daļas 3.punktā skaitļus un vārdus "3. un 5.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "3., 5. un 6.punktā".

 

26.  563.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

 

"7) atteikta ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmuma izpilde, kas ir apstiprināts par Eiropas izpildu rakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Regulu (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildu rakstu neapstrīdētiem prasījumiem, vai par kuru ir izsniegta Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra Regulas (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu 41.panta 1.punktā vai 42.panta 1.punktā minētā apliecība (644.3 pants);

8) ārvalsts tiesa vai kompetentā iestāde atsauc izsniegto Eiropas izpildu rakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Regulu (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildu rakstu neapstrīdētiem prasījumiem.";

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(6) Ja ārvalsts tiesa vai kompetentā iestāde labo Eiropas izpildu rakstu, kas izsniegts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Regulu (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildu rakstu neapstrīdētiem prasījumiem, nolēmuma izpilde atceltajā daļā izbeidzama, bet turpināma atbilstoši labotajam Eiropas izpildu rakstam."

 

27. Papildināt 70.nodaļu ar 572.1 pantu šādā redakcijā:

 

"572.1 pants. Piedziņas vēršana uz noguldījumiem kredītiestādēs

Ja parādniekam ir noguldījums kredītiestādē, tiesu izpildītājs kredītiestā­dei dod rīkojumu noguldītos līdzekļus tiesu izpildītāja norādītajā piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumu apmērā pārskaitīt tiesu izpildītāja depozīta kontā, ievērojot šā likuma 1.pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku. Tiesu izpildītāja rīkojums izpildāms nekavējoties."

 

28. Izteikt 599.pantu šādā redakcijā:

 

"599.pants. Piedziņas vēršana uz maksājumiem, kas pienākas no citām personām

(1) Ja piedziņu vērš uz maksājumiem, kas pienākas no citām personām, tiesu izpildītājs nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums samaksāt kādas summas parādniekam, uz kāda pamata un kādā termiņā.

(2) Vienlaikus ar pieprasījumu tiesu izpildītājs paziņo, ka šie maksājumi tiek apķīlāti piedziņas summas un sprieduma izpildes izdevumu apmērā un ka līdz pilnīgai piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumu dzēšanai šīm personām maksājumi jāiemaksā tiesu izpildītāju depozīta kontā."

 

29.  Izteikt 636.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Ārvalsts tiesas nolēmums šīs nodaļas izpratnē ir ārvalsts tiesas pieņemts spriedums neatkarīgi no tā nosaukuma, ar kuru strīdus jautājums starp pusēm ir izspriests pēc būtības, kā arī ārvalsts tiesas apstiprināts izlīgums.

(2) Ārvalsts tiesas nolēmums šīs nodaļas izpratnē ir arī ārvalsts kompetentās iestādes nolēmums, kas izpildāms tā pieņemšanas valstī, ja nolēmuma atzīšana un izpilde izriet no tieši piemērojamām Eiropas Savienības tiesību normām vai Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem."

 

30.  637.pantā:

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

 

"4) ārvalsts tiesas nolēmums nav savienojams ar Latvijā jau agrāk pieņemtu un likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu starp tām pašām pusēm vai ar Latvijas tiesā jau agrāk uzsāktu tiesvedību starp tām pašām pusēm;";

 

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Ārvalsts tiesas nolēmumu lietās, kas izriet no aizgādības, aizbildnības vai saskarsmes tiesībām, neatzīst tikai tad, ja pastāv vismaz viens no šā panta otrās daļas 1., 2., 3., 6. un 7.punktā minētajiem neatzīšanas pamatiem vai viens no šādiem neatzīšanas pamatiem:

1) ārvalsts tiesas nolēmums nav savienojams ar Latvijā vēlāk pieņemtu un likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu starp tām pašām pusēm vai ar Latvijas tiesā vēlāk uzsāktu tiesvedību starp tām pašām pusēm;

2) ārvalsts tiesas nolēmums nav savienojams ar vēlāk pieņemtu un likumīgā spēkā stājušos citas ārvalsts tiesas nolēmumu tajā pašā strīdā starp tām pašām pusēm, kas ir atzīstams vai jau ir atzīts Latvijā.

(4) Izlemjot jautājumu par to, vai ārvalsts tiesas nolēmums ir atzīstams atbilstoši šā panta otrajai daļai, tiesnesis vai tiesa vadās pēc apstākļiem, kas nodibināti ar ārvalsts tiesas nolēmumu.";

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Ja ar ārvalsts tiesas nolēmumu ir apmierināti vairāki vienā prasībā apvienoti prasījumi un šis nolēmums nav atzīstams pilnā apjomā, ārvalsts tiesas nolēmumu var atzīt attiecībā uz vienu vai vairākiem apmierinātiem prasījumiem."

 

31.  638.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "atzīšanu un izpildīšanu" ar vārdiem "atzīšanu vai atzīšanu un izpildīšanu";

aizstāt otrās daļas 4.punktā vārdus "atzīt un izpildīt" ar vārdiem "atzīt vai atzīt un izpildīt";

izteikt trešās daļas 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

 

"4) ārvalsts tiesas izdotu dokumentu, kas apliecina, ka ārvalsts tiesas nolēmums ir izpildāms tā pieņemšanas valstī, ja pieteicējs lūdz ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildi;

5) pieteikuma un noteiktā kārtībā apliecinātu šīs daļas 1., 2. un 3.punktā minēto dokumentu tulkojumu valsts valodā;";

 

papildināt trešo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

 

"6) dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas nomaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā."

 

32. Aizstāt 643.panta pirmajā daļā skaitli "139." ar skaitli "138.".

 

33. Izteikt 644.pantu šādā redakcijā:

 

"644.pants. Ārvalsts tiesas nolēmuma izpilde

(1) Ārvalsts tiesas nolēmumu, kurš ir izpildāms ārvalsts tiesas nolēmuma pieņemšanas valstī, pēc tā atzīšanas izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Attiecībā uz Eiropas Savienības Padomes 2000.gada 22.decembra Regulā (EK) Nr.44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās un Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra Regulā (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu paredzēto kārtību par sprieduma izpildes pasludināšanu piemērojami šā likuma 77.nodaļas noteikumi par ārvalstu tiesas nolēmumu atzīšanu, ciktāl to pieļauj attiecīgo regulu noteikumi.

(3) Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra Regulā (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Regulā (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildu rakstu neapstrīdētiem prasījumiem, paredzētajos gadījumos ārvalstu tiesu nolēmumi ir izpildāmi šajā likumā noteiktajā kārtībā, neprasot ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu, kā arī ārvalsts tiesas nolēmuma izpildes pasludināšanu.

(4) Ar ārvalsts tiesas nolēmuma izpildi saistītos izdevumus sedz vispārējā kārtībā."

 

34. Papildināt 77.nodaļu ar 644.1, 644.2, 644.3, 644.4 un 644.5 pantu šādā redakcijā:

 

"644.1 pants. Ārvalsts tiesas nolēmuma izpildes atlikšana, sadalīšana termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšana

(1) Tiesa, kas pieņēmusi lēmumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu, pēc lietas dalībnieka pieteikuma var atlikt ārvalsts tiesas nolēmuma izpildi, sadalīt izpildi termiņos, grozīt izpildes veidu vai kārtību.

(2) Pieteikums tiek izskatīts tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu atlikt vai sadalīt termiņos sprieduma izpildīšanu, kā arī par tā izpildes veida vai kārtības grozīšanu var iesniegt blakus sūdzību.

 

644.2 pants. Ar Eiropas Savienības izpildu dokumentiem saistīti izpil­des jautājumi

(1) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, kas ir apstiprināts par Eiropas izpildu rakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Regulu (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildu rakstu neapstrīdētiem prasījumiem, pēc parādnieka pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz minētās regulas 23.pantu, var:

1) aizstāt nolēmuma izpildi ar šā likuma 138.pantā paredzētajiem prasības nodrošinājuma līdzekļiem;

2) grozīt nolēmuma izpildes veidu vai kārtību;

3) apturēt nolēmuma izpildi.

(2) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, par kuru izsniegta Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra Regulas (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu 41.panta 1.punktā minētā apliecība, pēc lietas dalībnieka pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz minētās regulas 48.pantu, var pieņemt lēmumu par izpildes praktisko pasākumu veikšanu.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pieteikumu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(4) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību likumā noteiktajā kārtībā.

 

644.3 pants. Ārvalsts tiesas nolēmuma izpildes atteikšana

(1) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, kas ir apstiprināts par Eiropas izpildu rakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Regulu (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildu rakstu neapstrīdētiem prasījumiem, pēc parādnieka pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz minētās regulas 21.pantu, var atteikt nolēmuma izpildi.

(2) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, par kuru ir izsniegta Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra Regulas (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu 41.panta 1.punktā vai 42.panta 1.punktā minētā apliecība, pēc lietas dalībnieka pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz minētās regulas 47.pantu, var atteikt nolēmuma izpildi.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais pieteikums tiek izskatīts tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(4) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību likumā noteiktajā kārtībā.

 

644.4 pants. Pieteikuma iesniegšana par ārvalsts tiesas nolēmuma, Eiropas Savienības izpildu dokumenta izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos, izpildes veida vai kārtības grozīšanu, izpildes atteikšanu

(1) Šā likuma 644.1, 644.2 un 644.3 pantā minētajā pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā pieteikums iesniegts;

2) pieteicēja un atbildētāja (piedzinēja) vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai – tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) pieteikuma priekšmetu un apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots;

4) pieteicēja lūgumu;

5) pilnvaroto pārstāvi un viņa adresi, ja lietas vešanai iecelts pārstāvis Latvijā;

6) pievienoto dokumentu sarakstu;

7) pieteikuma sastādīšanas laiku.

(2) Pieteikumam pievieno:

1) ārvalsts tiesas nolēmuma pienācīgi apliecinātu norakstu;

2) attiecīgajos gadījumos – ārvalsts tiesas izsniegtā Eiropas izpildu raksta vai Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra Regulas (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu 41.panta 1.punktā minētās apliecības pienācīgi apliecinātu norakstu;

3) citus dokumentus, uz kuriem pamatots pieteicēja pieteikums;

4) pieteikuma un noteiktā kārtībā apliecinātu šīs daļas 1., 2. un 3.punktā minēto dokumentu tulkojumu valsts valodā.

(3) Pieteikumu paraksta parādnieks vai tā pārstāvis. Ja pieteikumu parakstījis parādnieka pārstāvis, pieteikumam pievieno pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu iesniegt pieteikumu tiesā.

 

644.5 pants. Iesniegtā pieteikuma par ārvalsts tiesas nolēmuma – Eiro­pas Savienības izpildu dokumenta – izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos, izpildes veida vai kārtības grozīšanu vai izpildes atteikšanu atstāšana bez virzības

Ja saskaņā ar šā likuma 644.1, 644.2 vai 644.3 pantu iesniegtais pieteikums neatbilst šā likuma 644.4 pantā noteiktajām prasībām, tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības un iestājas šā likuma 133.pantā paredzētās sekas."

 

35. Papildināt F daļas piecpadsmito sadaļu ar 77.1 un 77.2 nodaļu šādā redakcijā:

 

"77.1 nodaļa

Lietas par bērna prettiesiskas pārrobežu pārvietošanas vai aizturēšanas ārvalstī civiltiesiskajiem aspektiem

 

644.6 pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Lietas par bērnu prettiesiskas pārrobežu aizturēšanas vai pārvietošanas uz citu valsti civiltiesiskajiem aspektiem, ja bērna dzīvesvieta ir Latvijā, tiek izskatītas saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, ievērojot šā likuma vispārīgos noteikumus.

 

644.7 pants. Pieteikuma iesniegšana par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atpakaļatdošanu Latvijai

(1) Lai nodrošinātu tāda bērna atgriešanos Latvijā, kura dzīvesvieta ir Latvijā un kurš tiek prettiesiski aizturēts citā valstī vai pārvietots uz citu valsti, persona, kuras tiesības īstenot aizgādību vai aizbildnību ir aizskartas, kā arī bāriņtiesa vai prokurors var iesniegt tiesā pieteikumu par pieprasījuma iesnieg­šanu ārvalstij par bērna atpakaļatdošanu Latvijai.

(2) Pieteikums iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai pēc pieteicēja dzīves­vietas vai pēc bērna dzīvesvietas pirms prettiesiskās pārvietošanas vai aizturēšanas.

(3) Pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā pieteikums iesniegts;

2) pieteicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikā­cijas datus) un dzīvesvietu;


3) prettiesiski aizturētā vai pārvietotā bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, dzimšanas datus) un citas ziņas par bērnu, kā arī ziņas par bērna iespējamo atrašanās vietu un tās personas identitāti, ar kuru kopā bērns varētu atrasties;

4) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikā­cijas datus) un dzīvesvietu vai ziņas par tā atrašanās vietu;

5) apstākļus, kas apstiprina pieteicēja aizgādības vai aizbildnības tiesības;

6) apstākļus, kas apstiprina bērna prettiesiskās pārvietošanas vai aizturē­šanas faktu un civiltiesiskos aspektus;

7) pieteicēja lūgumu;

8) pievienoto dokumentu sarakstu;

9) pieteikuma sastādīšanas laiku.

(4) Pieteikumam pievieno dokumentus, uz kuriem pamatots pieteicēja pieteikums.

(5) Pieteikumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis. Ja pieteikumu iesniedz pieteicēja pārstāvis, pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu iesniegt pieteikumu.

 

644.8 pants. Pieteikuma atstāšana bez virzības

Ja pieteikums neatbilst šā likuma 644.7 panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajām prasībām, tiesa atstāj pieteikumu bez virzības un iestājas šā likuma 133.pantā paredzētās sekas.

 

644.9 pants. Pieteikuma izskatīšana par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atpakaļatdošanu Latvijai

(1) Pieteikumu tiesa izskata tiesas sēdē, piedaloties pieteikuma iesniedzējam un attiecīgās bāriņtiesas pārstāvim.

(2) Par tiesas sēdi paziņo personai, kura tiek uzskatīta par bērna aizvedēju vai aizturētāju, ja personas adrese ir zināma. Šīs personas neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Tiesa, izskatot pieteikumu, konstatē, vai bērns ir prettiesiski aizturēts vai pārvietots uz citu valsti, un pieņem lēmumu par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atpakaļatdošanu Latvijai.

(4) Izskatot pieteikumu, tiesa nelemj par personu aizgādības vai aizbildnības tiesībām uz bērnu.

(5) Izskatot pieteikumu, tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus.

(6) Lēmums par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij izpildāms nekavē­joties.

(7) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

644.10 pants. Apgabaltiesas kompetence

(1) Apgabaltiesai, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu un izlemt jautājumu pēc būtības par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij.

(2) Lēmums stājas spēkā un ir izpildāms nekavējoties.

 

644.11 pants. Tiesas rīcība pēc pieteikuma izskatīšanas par pieprasī­juma iesniegšanu ārvalstij par bērna atpakaļatdošanu Latvijai

(1) Ja tiesa nolemj, ka pieteikums ir pamatots, lēmuma norakstu par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij iesniedz Bērnu un ģimenes lietu ministrijā. Ministrija minēto lēmuma norakstu nosūta attiecīgās valsts kompetentajai iestādei, lai piemērotu 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvenciju par starptautis­kās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem vai Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra Regulu (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu.

(2) Ja pieprasījums iesniedzams valstī, kas nav 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem vai 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvencijas par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem līgumslēdzēja valsts, tiesa, lai lēmumu par bērna atpakaļatdošanu Latvijai atzītu un izpildītu ārvalstī, iesniedz minēto lēmumu Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrija to vai nu nosūta attiecīgajai valstij (ja Tieslietu ministrija veic centrālās iestādes funkcijas starp Latviju un attiecīgo valsti piemērojamam divpusējās tiesiskās palīdzības līgu­mam), vai iesniedz Ārlietu ministrijā nosūtīšanai attiecīgajai valstij, izmantojot konsulāros vai diplomātiskos sakarus.

(3) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētā attiecīgā ministrija pievieno tiesas dokumentiem informāciju par Latvijas nacionālo tiesību aktu noteikumiem.

(4) Tiesas dokumentu tulkojumu valodā, kas noteikta kā sazināšanās valo­da attiecīgā tiesību akta piemērošanā, vai tās valsts valodā, kas ir dokumentu saņēmēja, nodrošina šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētā attiecīgā ministrija.

 

644.12 pants. Ārvalsts tiesas pieņemta lēmuma sekas par bērna neat­došanu Latvijai

(1) Ārvalsts tiesu pieņemtie lēmumi un citi tiesas dokumenti par bērna neatdošanu Latvijai, kas pieņemti, pamatojoties uz 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 13.pantu un Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra Regulas (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu 11.panta 6.punktu, Latvijā iesniedzami ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas starpniecību.

(2) Bērnu un ģimenes lietu ministrija pēc šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu saņemšanas nosūta tos tiesai pēc bērna vai viena vai abu bērna vecāku vai aizbildņu dzīvesvietas, kā arī informē attiecīgo bāriņtiesu par ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes lēmumu.

(3) Tiesa pēc šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu saņemšanas informē ieinteresētās personas saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra Regulas (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu 11.panta 7.punktu.

 

77.2 nodaļa

Lietas par bērna prettiesiskas pārrobežu pārvietošanas uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā civiltiesiskajiem aspektiem

 

644.13 pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Lietas par bērna prettiesiskas pārrobežu pārvietošanas uz Latviju vai aizturēšanas Latvijā civiltiesiskajiem aspektiem, ja bērna dzīvesvieta ir citā valstī, tiek izskatītas saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, ievērojot šā likuma vispārīgos noteikumus.

 

644.14 pants. Lietu piekritība

(1) Pieteikums par prettiesiskas pārrobežu pārvietošanas uz Latviju vai aizturēšanas dēļ Latvijā esoša bērna atpakaļatdošanu valstij, kurā ir viņa dzīvesvieta, iesniedzams rajona (pilsētas) tiesā pēc bērna atrašanās vietas vai tās personas dzīvesvietas vai atrašanās vietas, kura prettiesiski aizturējusi vai pārvietojusi bērnu.

(2) Ja bērna vai tās personas dzīvesvieta vai atrašanās vieta, kura pret­tiesiski pārvietojusi vai aizturējusi bērnu, nav zināma, pieteikums iesniedzams Rīgas Centra rajona tiesā.

 

644.15 pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Lai nodrošinātu prettiesiskas pārrobežu pārvietošanas vai aizturēšanas dēļ Latvijā esoša bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, persona, kuras tiesības īstenot aizgādību vai aizbildnību ir aizskartas, var iesniegt tiesā pieteikumu par Latvijā esoša bērna atpakaļatdošanu valstij, kurā ir viņa dzīvesvieta, ja attiecīgā valsts ir 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem vai 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvencijas par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem līgumslēdzēja valsts.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu var iesniegt tiesā arī kompetentās iestādes, lai piemērotu 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem vai Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra Regulu (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu.

(3) Pieteikumu attiecīgās personas vai kompetentās iestādes var iesniegt tiesā arī ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas starpniecību.

(4) Pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā pieteikums iesniegts;

2) pieteicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, tad citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu vai ziņas par atrašanās vietu;

3) prettiesiski pārvietotā vai aizturētā bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, tad citus identifikācijas datus) un citas ziņas par bērnu, kā arī ziņas par bērna iespējamo atrašanās vietu un tās personas identitāti, ar kuru kopā bērns varētu atrasties;

4) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, tad citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu vai ziņas par atrašanās vietu;

5) apstākļus, kas apstiprina tās personas tiesības uz bērnu, kuras tiesības īstenot aizgādību vai aizbildnību ir aizskartas;

6) apstākļus, kas apstiprina bērna prettiesiskas pārvietošanas vai aizturē­šanas faktu un civiltiesiskos aspektus;

7) pieteicēja lūgumu;

8) pievienoto dokumentu sarakstu;

9) pieteikuma sastādīšanas laiku.

(5) Pieteikumam pievieno:

1) dokumentus, uz kuriem pamatots pieteicēja pieteikums;

2) attiecīgās ārvalsts kompetento iestāžu apliecinātu informāciju par tiesisko regulējumu valstī, kurā ir bērna dzīvesvieta;

3) pieteikuma un noteiktā kārtībā apliecinātu šīs daļas 1. un 2.punktā minēto dokumentu tulkojumu valsts valodā.

(6) Pieteikumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis. Ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu iesniegt pieteikumu.

 

644.16 pants. Pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Ja pieteikums neatbilst šā likuma 644.15 panta prasībām, tiesa atstāj pieteikumu bez virzības tikai tādā gadījumā, ja dokumentu vai nepieciešamo ziņu trūkums būtiski ietekmē pieteikuma izskatīšanas iespējamību.


(2) Ja tiesa atbilstoši šā panta pirmajai daļai atstāj pieteikumu bez virzības, iestājas šā likuma 133.pantā paredzētās sekas.

 

644.17 pants. Atbildētāja un bērna meklēšana

Ja atbildētāja vai Latvijā prettiesiski aizturēta vai uz Latviju pārvietota bērna dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav zināma, bet ir pamats uzskatīt, ka bērna atrašanās vieta ir Latvijā, tiesnesis pēc ieinteresētās puses lūguma pieņem lēmumu par bērna vai atbildētāja meklēšanu ar policijas palīdzību.

 

644.18 pants. Tiesas rīcība, ierosinot lietu

(1) Tiesa paziņo Bērnu un ģimenes lietu ministrijai par lietas ierosināšanu. Bērnu un ģimenes lietu ministrija informē par to tās valsts kompetento iestādi, kurā ir bērna dzīvesvieta, lai piemērotu 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem vai Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra Regulu (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu.

(2) Ja pieteikums ir pamatots ar attiecīgās ārvalsts kompetentās iestādes pieņemtu lēmumu par bērna atpakaļatdošanu, tiesa papildus var tieši informēt arī attiecīgās ārvalsts kompetento iestādi, kas pieņēmusi lēmumu par bērna atpakaļatdošanu attiecīgajai valstij.

 

644.19 pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Pieteikumu par prettiesiskas pārvietošanas vai aizturēšanas dēļ Latvijā esoša bērna atpakaļatdošanu valstij, kurā ir viņa dzīvesvieta, izskata tiesas sēdē, piedaloties pusēm. Tiesas sēdē uzaicina piedalīties bāriņtiesas pārstāvi, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja viņš var to formulēt.

(2) Ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas uzaicinājuma, viņu var atvest uz tiesu piespiedu kārtā.

(3) Ja viena no pusēm dzīvo tālu vai cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt par pietiekamu lietas izskatīšanai šīs puses rakstveida paskaidrojumu vai tās pārstāvja piedalīšanos.

(4) Izskatot pieteikumu, tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus. Tiesa izmanto atbilstošākās procesuālās iespējas, kā arī ātrāko pierādījumu iegūšanas veidu, lai lēmumu varētu pieņemt sešu nedēļu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas.

(5) Izskatot pieteikumu par prettiesiskas pārvietošanas vai aizturēšanas dēļ Latvijā esoša bērna atpakaļatdošanu valstij, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesa nelemj par personu aizgādības vai aizbildnības tiesībām uz bērnu.

(6) Ja tiesa konstatē, ka bērns ir prettiesiski aizturēts vai pārvietots uz Latviju, tā pieņem lēmumu par bērna atpakaļatdošanu valstij, kurā ir viņa dzīvesvieta, vienā no šādiem gadījumiem:

1) bērna atrašanās ilgums vai laikposms pēc bērna prettiesiskas pārvietošanas vai aizturēšanas Latvijā nepārsniedz vienu gadu, kopš attiecīgā persona vai iestāde ir uzzinājusi par bērna atrašanās vietu;

2) bērna atrašanās ilgums vai laikposms pēc bērna prettiesiskas pārvietošanas vai aizturēšanas Latvijā ir lielāks par vienu gadu, bet bērns nav iedzīvojies Latvijā.

(7) Tiesa var pieņemt lēmumu neatdot bērnu atpakaļ valstij, kurā ir viņa dzīvesvieta, ja tā konstatē, ka bērns ir prettiesiski aizturēts vai pārvietots uz Latviju un pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) ir pagājis vairāk nekā viens gads, kopš attiecīgā persona ir uzzinājusi vai varējusi uzzināt par bērna atrašanās vietu, un šajā laikposmā tā nav vērsusies attiecīgajās institūcijās jautājumā par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta;

2) bērns ir iedzīvojies Latvijā, un viņa atgriešanās neatbilst bērna interesēm.

(8) Šā panta sesto un septīto daļu piemēro, ciktāl to pieļauj 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesis­kajiem aspektiem vai Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra Regula (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu.

 

644.20 pants. Lēmuma spēkā stāšanās un pārsūdzēšana

(1) Lēmums par prettiesiskas pārrobežu pārvietošanas uz Latviju vai aizturēšanas dēļ Latvijā esoša bērna atpakaļatdošanu valstij, kurā ir viņa dzīvesvieta, ir izpildāms nekavējoties.

(2) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību šajā likumā noteiktajā kārtībā. Blakus sūdzības iesniegšana attiecībā uz lēmumu par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij neaptur lēmuma izpildi.

(3) Ja lēmums pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu blakus sūdzības iesniegšanai skaita no dienas, kad viņš saņēmis lēmuma norakstu.

 

644.21 pants. Apgabaltiesas kompetence

(1) Apgabaltiesai, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu un izlemt jautājumu pēc būtības.

(2) Lēmums stājas spēkā un ir izpildāms nekavējoties.

 

644.22 pants. Rīcība pēc lēmuma pieņemšanas

(1) Tiesa, pieņemot lēmumu neatdot bērnu atpakaļ valstij, kurā ir viņa dzīvesvieta, pamatojoties uz 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 13.pantu, saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra Regulas (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu 11.panta 6.punktu iesniedz lēmuma norakstu un citus lietas materiālus Bērnu un ģimenes lietu ministrijā.

(2) Bērnu un ģimenes lietu ministrija saņemtos šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus nosūta attiecīgās valsts kompetentajai iestādei, lai piemē­rotu Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra Regulu (EK) Nr.2201/2003 par piekritību un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu 11.panta 7.punktu. Bērnu un ģimenes lietu ministrija nodrošina dokumentu tulkojumu attiecīgās valsts valodā vai tajā valodā, ko valsts ir noteikusi kā pieņemamu saziņā."

 

36. Aizstāt 650.panta pirmajā daļā skaitli "139." ar skaitli "138.".

 

37. Papildināt 79.nodaļu ar 653.1 pantu šādā redakcijā:

 

"653.1 pants. Tiesu sazināšanās lietās par bērnu prettiesiskas pārrobe­žu pārvietošanas vai aizturēšanas civiltiesiskajiem aspektiem

(1) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, lietās par bērnu prettiesisku pārrobežu pārvietošanu vai aizturēšanu Latvijas tiesas ar attiecīgās ārvalsts tiesām vai kompetentajām iestādēm sazinās tieši vai ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas starpniecību, ja iesaistīto valstu savstarpējās attiecībās ir piemēro­jama 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvencija par jurisdikciju, piemēroja­miem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem, 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem vai Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra Regula (EK) Nr.2201/2003 par piekritību un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu.

(2) Ja iesaistīto valstu savstarpējās attiecībās nav piemērojami šā panta pirmajā daļā minētie tiesību akti, tiesas ar attiecīgās ārvalsts tiesām vai kompetentajām iestādēm sazinās ar Tieslietu ministrijas starpniecību.

(3) Tiesas dokumentu tulkojumu valodā, kas noteikta kā sazināšanās valo­da attiecīgā tiesību akta piemērošanā, vai tās valsts valodā, kas ir dokumentu saņēmēja, nodrošina šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētā attiecīgā ministrija.


(4) Lai piemērotu šā panta pirmajā daļā minētos tiesību aktus, ārvalstu kompetento iestāžu dokumenti, personu pieteikumi vai citi dokumenti, kas iesniedzami Bērnu un ģimenes lietu ministrijai kā centrālajai iestādei, noformējami oriģinālvalodā, pievienojot tulkojumu valsts valodā, vai, ja tas nav iespējams, – pievienojot tulkojumu angļu valodā. Saņemot dokumentus vai to tulkojumus angļu valodā, Bērnu un ģimenes lietu ministrija, ja nepieciešams, nodrošina šo dokumentu tulkojumu valsts valodā."

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministre

S.Āboltiņa

Likumprojekta

“Grozījumi Civilprocesa likumā”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

     Civilprocesa likums ir spēkā no 1999.gada 1.marta, un pašreizējā situācijā tas neatbilst atsevišķām Eiropas Savienības prasībām, kā arī daudzpusējo konvenciju regulējumam civillietu jomā.

 

     Likumprojekts saistīts ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes regulām - 2004.gada 21.aprīļa Regulu (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildu rakstu neapstrīdētiem prasījumiem (turpmāk – regula 805/2004), kas stājās spēkā 2005.gada 21.janvārī, un kuras piemērošana tika uzsākta 2005.gada 21.oktobrī. Likumprojekts ir saistīts arī ar Eiropas Savienības 2003.gada 27.novembra Regulu (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (turpmāk – regula 2201/2003). Šī regula stājās spēkā 2004.gada 1.augustā un tās piemērošana tika uzsākta ar 2005.gada 1.martu.

 

    Regula 805/2004 risina vienā Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta sprieduma izpildīšanas noteikumus citā dalībvalstī, pamatojoties uz Eiropas izpildu rakstu, kā arī nosaka procesuālās garantijas, kādos gadījumos Eiropas izpildu raksts var tikt izsniegts sprieduma pieņemšanas dalībvalstī un nodots izpildei citā dalībvalstī. Atbilstoši regulai 805/2004 vienā dalībvalstī pieņemts spriedums, par kuru ir izsniegts Eiropas izpildu raksts, automātiski izpildāms citā dalībvalstī bez sprieduma iepriekšējas atzīšanas. Eiropas izpildu raksta procesuālā kārtība ir alternatīva iespēja Padomes 2000.gada 22.decembra Regulai (EK) Nr.44/2001 par jujrisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildīšanu civillietās un komerclietās (turpmāk – regula 44/2001), kas nosaka kārtību, kādā vienas dalībvalsts pieņemto spriedumu atzīst un izpilda citā dalībvalstī.

 

    Regula 2201/2003 nosaka vienotus lietu piekritības noteikumus, paredzot Latvijas tiesu kompetenci pārrobežu laulības šķiršanas un tās neesamības lietu, kā arī lietās par vecāku atbildību pār bērniem. Regulā noteikta īpaša procesuālā kārtība par bērnu prettiesisku pārrobežu pārvietošanu, kā arī noteikta kārtība sprieduma atzīšanai laulības lietās un lietās par vecāku atbildību.

 

    Sakarā ar to, ka atsevišķi abu minēto regulu noteikumi ir ieviešami ar katras dalībvalsts nacionālo tiesību normām, ir izstrādāti grozījumi Civilprocesa likumā.

 

    Civilprocesa likuma 19.nodaļā (Prasības nodrošinājums) šobrīd nav saskaņota lietotā terminoloģija, piemēram, „nodrošinājuma līdzekļa maiņa” un „nodrošinājuma līdzekļa aizstāšana”, kā arī termini „prasības nodrošinājuma atcelšana” un „prasības nodrošinājuma izbeigšanās”. Turklāt panti nav sakārtoti loģiskā procesuālā secībā. Analizējot prasības nodrošinājuma normas radās nepieciešamība vienkāršot un saskaņot prasības nodrošinājuma līdzekļus ar lēmumu par prasības nodrošinājuma izpildi. Bez tam, izpildot prasības nodrošinājuma atcelšanu, sakarā ar to, ka prasība ir noraidīta, rodas neskaidrības, vai pieņemtais prasības nodrošinājums attiecināms uz konkrēto lietu, tādējādi radās nepieciešamība precizēt normu, par tiesas rīcību pie prasības noraidīšanas.

 

   Pamatojoties uz likuma pārejas noteikumu 13.punktu lietas par mantojuma tiesībām, kuras līdz 2002.gada 31.decembrim pieņemtas izskatīšanai sevišķās tiesāšanās kārtībā, tiesai jāizskata līdz 2005.gada 31.decembrim, neizskatītās lietas nododot tieslietu ministra noteiktajā kārtībā attiecīgajā tiesu apgabalā praktizējošiem notāriem. Ņemot vērā, ka šobrīd tiesu rīcībā ir aptuveni 136 mantojuma lietas, nepieciešams rast risinājumu šai situācijai. 

 

   Ņemot vērā, ka Civilprocesa likumā atsevišķi starptautiskās sadarbības jautājumi regulēti vispārīgi, un izvērtējot dažādu likuma normu praktisko pielietojumu, likumprojektā ir ietverti arī citi grozījumi, kas nodrošinās daudz efektīvāku civilprocesa pilnveidošanu un vienkāršošanu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

     Likumprojekta mērķis ir Latvijas saistību izpilde pret Eiropas Savienību, saskaņojot civilprocesa normas ar Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem. Kā arī pārstrādāta Civilprocesa likuma 19.nodaļa (Prasības nodrošināšana), ar mērķi saskaņot nodaļā lietoto terminoloģiju, sakārtotu pantus loģiskā secībā, vienkāršotu prasības nodrošinājuma līdzekļus ar lēmumu par prasības nodrošinājumu izpildi.

 

   Civilprocesa likums papildināts ar jaunu 28.1 nodaļu, kas risinās ar aizgādības un saskarsmes tiesībām saistītus tiesvedības jautājumus. Tās mērķis ir atvieglot tiesvedību lietās, kas skar bērna intereses, paredzot atsevišķas piekritības normas, kā arī tiesvedības principus, kas zināmā mērā atkāpjas no pušu sacīkstes principa civillietās, līdzīgi kā laulības šķiršanas lietās, ieviešot objektīvās izmeklēšanas principu un uzsverot bērna interešu aizsardzības aspektus.

 

    Civilprocesa likuma normas saskaņotas ar 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem paredzētās saistības (turpmāk – Hāgas 1980.gada konvencija), 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvencijas par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību (turpmāk – Hāgas 1961.gada konvencija) un 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvencijas par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem (turpmāk  - Hāgas 1996.gada konvencija), kā arī regulas 2201/2003 prasībām.

 

   Ar likumprojektu regulēta Eiropas Savienības līmeņa izpildu dokumentu izsniegšanas, tajos esošo kļūdu labošanas, kā arī atsaukšanas kārtība un kompetentās tiesas minēto jautājumu risināšanai.

 

   Sašaurināta Latvijas tiesu kompetence ārvalstu tiesas spriedumu un ārvalstu tiesas apstiprinātu izlīgumu atzīšanā, paredzot, ka atzīstami tikai tiesas spriedumi, kas izlemj attiecīgo strīdus pēc būtības, kā arī ārvalstu tiesu apstiprināti izlīgumi. Ja persona vēlas panākt lēmuma pieņemšanu attiecīgajā valstī, kas neizlemj attiecīgo jautājumu pēc būtības, šai personai ir nepieciešams vērsties attiecīgās valsts tiesās, nevis risināt šo jautājumu atzīšanas un izpildīšanas ceļā. Tas nozīmē, ka ne visi ārvalstīs izsniegti publiski akti, kas ir izpildāmi to izsniegšanas valstī, varēs tikt atzīti un izpildīti Latvijā.

 

   Tiek novērstas situācijas, kad Latvijas teritorijā ārvalsts tiesas nolēmumam tiktu piešķirts prioritārs spēks pār Latvijas tiesu pieņemtajiem nolēmumiem starp tām pašām pusēm, bet citā strīdā. Šāds neatzīšanas pamats, paredzot nacionālajiem tiesu spriedumiem absolūtu prioritāti pār ārvalstu tiesu spriedumiem ir ietverts gan Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos, gan Lugano konvencijā par jurisdikciju, spriedumu atzīšanu un izpildīšanu civillietās un komerclietās (turpmāk – Lugano konvencija), gan arī nostiprināts Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējās attiecībās, piemēram, regulā 44/2001.

Vienlaikus likumprojekts paredz citādus noteikumus attiecībā uz spriedumu atzīšanu bērnu lietu jomā. Tādējādi tiek nodrošināts, ka bērna intereses tiek aizsargātas atbilstoši laika ziņā jaunākajam un aktuālākajam nolēmumam. Šie Civilprocesa likumā noteiktie sprieduma neatzīšanas pamati, ievērojot Civilprocesa likuma 5.pantu, attieksies tikai uz tiem gadījumiem, kad ārvalsts tiesas nolēmums ir pieņemts valstī, kas nav pievienojusies Latvijai saistošām konvencijām vai nav līgumvalsts Latvijai saistošam starptautiskam divpusējam līgumam, vai arī kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, jo lielā mērā spriedumu atzīšanas un izpildīšanas jautājumi ir  noteikti gan Eiropas Savienības regulās, gan starptautiskajos līgumos.

 

  Ietverts būtisks noteikums par ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanu. Proti, Latvijas teritorijā ir pieļaujams izpildīt tikai tādus ārvalsts tiesu nolēmumus, kuri ir izpildāmi, (pasludināti par izpildāmiem, par kuriem ir izsniegts izpildraksts) attiecīgā nolēmuma pieņemšanas valstī, nepieļaujot tādu ārvalstu tiesu nolēmumu izpildīšanu, kas kaut arī ir stājušies likumīgā spēkā to izcelsmes valstī, var arī nebūt izpildāmi attiecīgajā valstī. Saskaņā ar šo grozījumu Latvijā esošās personas un personas, kuru manta atrodas Latvijā, attiecībā pret kurām ārvalstī ir pieņemts nolēmums, tiks aizsargātas tādā pašā veidā, kā gadījumos, kad nolēmums ir pieņemts un ir izpildāms pēc Latvijas tiesas pieņemta nolēmuma.

 

     Regulā 805/2004 izmantotie jēdzieni „izpildes apturēšana un izpildes ierobežošana” nav pazīstami Latvijas tiesību sistēmā, līdz ar to Civilprocesa likuma 644.2.panta pirmās daļas 1.-3.punktā noteiktie izpildes pasākumi ir pielīdzināti nacionālo tiesību normās paredzētajiem un zināmiem izpildes pasākumiem.

 

     Likumprojekts pap ildina Civilprocesa likuma F daļu “Starptautiskais Civilprocess” piecpadsmito sadaļu “Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība” ar jaunu 77.1nodaļu un 77.2 nodaļu. Galvenais mērķis ir nodrošināt tiesas ar skaidru procesuālu regulējumu gadījumiem, kad persona, kurai ir aizgādības vai aizbildnības tiesības, vēlēsies atgūt bērnu no personas, kas prettiesiski to aiztur citā valstī vai pārvieto bērnu uz citu valsti, pretēji, piemēram, tiesas lēmumam par bērna dzīvesvietas noteikšanu, atsevišķas aizgādības noteikšanu vai saskarsmes tiesību īstenošanas kārtības noteikšanu. Bērna prettiesiskas aizturēšanas un pārvietošanas civiltiesiskie aspekti, izmantojot Hāgas 1980.gada terminoloģiju, uzsver nepieciešamību konstatēt iesaistīto personu starpā pastāvošās civiltiesiska rakstura attiecības saistībā ar bērnu. Tie gadījumi, kad persona vēršas tiesā, lai atprasītu bērnu no trešās personas, kas nav nekādā civiltiesību aspektā saistīta nedz ar bērnu, nedz bērna aizbildņiem vai vecākiem, nav risināmi Civilprocesa likuma ietvaros, bet gan krimināltiesību ietvaros. Līdz ar to šīs nodaļas nodrošinās personu iespējas  vērsties Latvijas tiesās, ja tās ir bērna dzīvesvietas valsts tiesas, kas attiecīgajai ārvalstij iesniegs jau izvērtētu pieprasījumu atgriezt bērnu Latvijā, izlemjot vai bērns ir vai nav prettiesisku aizturēts vai pārvietots uz attiecīgo ārvalsti. Gadījumos, kad ārvalsts, kas izlēmusi par bērna neatgriešanu Latvijā, nav Eiropas Savienības dalībvalsts, tad Latvijas tiesu jurisdikcijas tiesības izlemt jautājumus par bērnu izbeidzas no ārvalsts lēmuma pieņemšanas brīža par bērna neatgriešanu Latvijā. Tādējādi personai, lai izlemtu turpmāko rīcību un tās tiesības uz bērnu, ir jāvēršas attiecīgās ārvalsts tiesu iestādēs. Tomēr gadījumos, kad ir iesaistītas divas Eiropas Savienības dalībvalstis un pat ja viena no tām pieņēmusi lēmumu par bērna neatgriešanu Latvijā, Latvijas tiesām ir pienākums vērst ieinteresēto pušu uzmanību uz to, ka šīm personām trīs mēnešu laikā pastāv iespēja ierosināt lietu par aizbildnības vai aizgādības tiesībām Latvijā, ja bērna dzīvesvieta tieši pirms bērna pārvietošanas vai aizturēšanas ārvalstī bija Latvija, izņemot gadījumus, ja šāda tiesvedība Latvijā jau ir uzsākta. Gadījumos, ja minētajā trīs mēnešu laika posmā personas Latvijas tiesās nav iesniegušas prasību, lai izlemtu attiecīgos jautājums par bērnu, Latvijas tiesas zaudē savas jurisdikcijas tiesības izlemt strīdus, kas saistīti ar bērnu. Savukārt, ja lieta par aizgādības tiesībām ir ierosināta Latvijas tiesās, tad Latvijas tiesām, jau lemjot pēc būtības par aizgādības tiesībām un vēlreiz izlemjot, ka bērnam ir jāatgriežas Latvijā, šāds lēmums saskaņā ar regulas 2201/2003 ir izpildāms automātiski jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī bez jebkādas atzīšanas vai izpildes pasludināšanas nepieciešamības.

 

     Civilprocesa likums paredz, ka visos gadījumos saistībā ar bērna prettiesisku pārrobežu pārvietošanu vai aizturēšanu, tiesu sazināšanās nolūkos ir izmantojama Bērnu un ģimenes lietu ministrijas starpniecība. Savukārt tajos gadījumos, kad attiecīgo valstu starpā nav piemērojamas kādas no minētajām konvencijām, tiesas sazinās ar Tieslietu ministrijas starpniecību.

 

   Lai risinātu problemātiskos jautājumus, kas saistīti ar prasības nodrošināšanu, likumprojektā pārstrādāta Civilprocesa likuma 19.nodaļa, paredzot, ka tiesai tiks dotas tiesības jebkurā procesa stadijā gan nodrošināt prasību, gan aizstāt vienu prasības nodrošinājuma līdzekli ar citiem, gan atcelt prasības nodrošinājumu. Turklāt tiesa varēs, nodrošinot prasību, pieprasīt prasītājam nodrošināt iespējamos zaudējumus, kas varētu rasties atbildētājam sakarā ar prasības nodrošināšanu, ne tikai pirms prasības celšanas tiesā, bet arī tiesvedības laikā. Liekas interpretācijas novēršanai ar grozījumiem tiek saskaņoti termini „nodrošinājuma līdzekļa maiņa” un „nodrošinājuma līdzekļa aizstāšana”, kā arī termini „prasības nodrošinājuma atcelšana” un „prasības nodrošinājuma izbeigšanās”.

   Ieviesta jauna procesuālā kārtība, kādā varēs tikt aizstāts prasības nodrošinājums, proti, kārtība kādā atbildētājs iemaksās tiesu izpildītāju depozīta kontā nodrošinātās prasības summu, tā novēršot neērtības, ko rada prasības nodrošinājums.

   Precizēta norma, ka tiesai noraidot prasību, spriedumā jāatceļ pieņemtais prasības nodrošinājums. Tas nepieciešams, jo nereti, izpildot prasības nodrošinājuma atcelšanu sakarā ar to, ka prasība ir noraidīta, rodas neskaidrības, vai pieņemtais prasības nodrošinājums attiecināms uz konkrēto lietu.

     Lai vienkāršotu un paātrinātu lietas izskatīšanu, it īpaši jautājumos, kas skar prasības nodrošinājumu, tad tiesas sēdē turpmāk tiks izskatīti tikai divi jautājumi :

1)      par prasības nodrošinājuma līdzekļu aizstāšanu ar citiem, un

2)      par prasības nodrošinājuma atcelšanu.

 

   Likumprojektā pagarināts termiņš sevišķās tiesvedības kārtībā tiesā izskatāmajām mantojuma lietām uz trīs gadiem.

 

3. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
 valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

Likump-pojekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

96,9 

96,9 

96,9

3. Finansiālā ietekme

 -96,9

 -96,9

 -96,9

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likump-pojekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

  Izdevumi:

atalgojums un VSAO iemaksas gadā 5 darbiniekiem kopā - Ls 39858;

Uzturēšanas izd. gadā- Ls 57024, t.sk., telpu īre un komunālie maksājumi - Ls 7200; komandējumi- Ls 12000; sakaru pak.- Ls 9000; kancelejas preces un inventārs- Ls 3000; izdevumi, kas saistīti ar bērnu atgriešanos Latvijā (1 bērns un 1 pavadošā persona x 10 reizes gadā) - Ls 10800; bērnu lietu tulkojumi (1 bērna  lieta x 5 lpp. x Ls 10 x 10 bērni)  -Ls 500;

kapitālie izdevumi gadā - Ls 8040

 

  Izdevumi:

atalgojums un VSAO iemaksas gadā 5 darbiniekiem kopā - Ls 39858;

Uzturēšanas izd. gadā- Ls 57024, t.sk., telpu īre un komunālie maksājumi - Ls 7200; komandējumi- Ls 12000; sakaru pak.- Ls 9000; kancelejas preces un inventārs- Ls 3000; izdevumi, kas saistīti ar bērnu atgriešanos Latvijā (1 bērns un 1 pavadošā persona x 10 reizes gadā) - Ls 10800; bērnu lietu tulkojumi (1 bērna  lieta x 5 lpp. x Ls 10 x 10 bērni)  -Ls 500;

kapitālie izdevumi gadā - Ls 8040

 

  Izdevumi:

atalgojums un VSAO iemaksas gadā 5 darbiniekiem kopā - Ls 39858;

Uzturēšanas izd. gadā- Ls 57024, t.sk., telpu īre un komunālie maksājumi - Ls 7200; komandējumi- Ls 12000; sakaru pak.- Ls 9000; kancelejas preces un inventārs - Ls 3000; izdevumi, kas saistīti ar bērnu atgriešanos Latvijā (1 bērns un 1 pavadošā persona x 10 reizes gadā) - Ls 10800; bērnu lietu tulkojumi (1 bērna  lieta x 5 lpp. x Ls 10 x 10 bērni) -  Ls 500;

kapitālie izdevumi gadā - Ls 8040

 

6. Cita informācija

Likumprojekta anotācijā paredzētie papildu finanšu līdzekļi ir nepieciešami Bērnu un ģime nes lietu ministrijai.

 

Jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu Bērnu un ģimenes lietu ministrijai likumprojekta īstenošanai varētu izskatīt kopā ar visu ministriju vidējā termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā (2007.gada) valsts budžeta projekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteiku­miem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

2. Cita informācija

 

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

Minētie grozījumi Civilprocesa likumā veicinās Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību.

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 

      Izstrādātie grozījumi Civilprocesa likumā īsteno arī vairākos Latvijai saistošos divpusējos starptautiskajos līgumos, kā arī daudzpusējos starptautiskajos līgumos paredzētās saistības, kas līdz šim nebija pietiekami izvērsti regulētas arī ar nacionālo tiesību normu noteikumiem:

1) Hāgas 1961.gada 5.oktobra Konvencijā par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību paredzētās saistības. Minētā konvencija tika apstiprināta ar 2000.gada 7.decembra likumu;

2) 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencijā par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem paredzētās saistības. Minētā konvencija tika apstiprināta ar 2001.gada 5.oktobra likumu;

3) 1980.gada 20.maija Eiropas konvencijā par nolēmumu atzīšanu un izpildi par bērnu aizbildnību un bērnu aizbildnības atjaunošanu. Minētā konvencija tika apstiprināta ar 2002.gada 7.marta likumu;

4) 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvencijā par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem paredzētās saistības. Minētā konvencija tika apstiprināta ar 2002.gada 17.oktobra likumu.

      Līdz ar to grozījumi Civilprocesa likumā ir arī atbilstoši Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Regula (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildu rakstu neapstrīdētiem prasījumiem (Oficiālais

Vēstnesis L 143, 30/04/2004 15.-39.lp);

 

Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (Oficiālais Vēstnesis L 338, 23/12/2003 1.-29.lp);

 

Eiropas Savienības Padomes 2000.gada 22.decembra Regula (EK) Nr.44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildīšanu civillietās un komerclietās (Oficiālais Vēstnesis L 012, 16/01/2001 1.-23.lp).

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

1.Likumprojekta 8.pantā izteiktā Civilprocesa likuma 232.3.panta pirmā daļa

regulas 2201/2003 8.pants

Atbilst

 

2.Likumprojekta 8.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  232.3.panta trešā daļa

regulas 2201/2003 12.pants

Atbilst

 

3.Likumprojekta 29.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  539.panta pirmās daļas 6.punkts

regulas 2201/2003 46.pants; regulas 805/2004 25.pants; regulas 44/2001 57.pants

Atbilst

 

4.Likumprojekta 30.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  540.panta 7.punkts

regulas 805/2004 1.pants un 5.pants

Atbilst

 

5.Likumprojekta 30.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  540.panta 8.punkts

regulas 2201/2003 41.panta 1.punkts vai 42.panta 1.punkts

Atbilst

 

6.Likumprojekta 31.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  541.1.panta pirmā daļa

regulas 805/2004 6.panta 2. un 3.punkts, 9.pants un 24.pants

Atbilst

 

7.Likumprojekta  31.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  541.1.panta otrā daļa

regulas 2201/2003 41.panta 1.punkts vai 42.panta 1.punkts

Atbilst

 

8.Likumprojekta 31.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  541.1.panta trešā daļa

regulas 2201/2003 39.pants; regulas 805/2004 6.panta 2. un 3.punkts; regulas 44/2001 54. un 58. pants

Atbilst

 

9.Likumprojekta 31.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  541.1.panta piektā daļa

regulas 2201/2003 43.panta 2.punkts; regulas 805/2004 10.panta 4.punkts

Atbilst

 

10.Likumprojekta 32.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  543.1.pants

regulas 2201/2003 43.panta 1.punkts; regulas 805/2004 10.pants

Atbilst

Civilprocesa likuma 543.1.pants nodrošina nacionālo tiesību aktu atbilstību regulas 805/2004 10.panta noteikumiem, kā arī regulas 2201/2003 43.panta 1.punktam, kas paredz, ka kļūdu novēršanu Eiropas izpildu rakstā, kā arī apliecībās par saskarsmes tiesībām un bērna atpakaļatdošanu, dalībvalstis nodrošina ar nacionālo tiesību normām. Ieviešot šos regulu noteikumus, galvenais, ko ir nepieciešams paredzēt, ir iestādi, kurā personas var vērsties, un kādā kārtībā kļūdu novēršanu var panākt. Ņemot vērā, ka Eiropas izpildu raksts, kā arī apliecības par saskarsmes tiesībām un bērna atpakaļatdošanu lielā mērā atkārto arī spriedumā paredzēto, minētais pants ir izstrādāts, ievērojot konsekvenci ar to kārtību, kāda ir paredzēta attiecībā uz kļūdu novēršanu spriedumā Civilprocesa likuma 206.pantā.

 

11.Likumprojekta  33.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  545.1.pants

regulas 805/2004 10.pants

Atbilst

 

12.Likumprojekta 34.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  559.pants

regulas 805/2004 23.pants

Atbilst

 

13.Likumprojekta 35.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  560.panta 6.punkts

regulas 805/2004 23.pants

Atbilst

 

14.Likumprojekta 36.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  562.panta pirmās daļas 3.punkts

regulas 805/2004 23.pants

Atbilst

 

15.Likumprojekta 37.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  563.panta 7.punkts

regulas 2201/2003 47.panta 2.punkts; regulas 805/2004 21.pants

Atbilst

 

16.Likumprojekta 37.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  563.panta 8.punkts

regulas 805/2004 10.pants

Atbilst

 

17.Likumprojekta 37.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  563.panta sestā daļa

regulas 805/2004 10.pants

Atbilst

 

18.Likumprojekta 40.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  636.pants

44/2001 32. un 57. pants;

regulas 2201/2003 46. un 47.pants

Atbilst

 

19.Likumprojekta 41.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  637.panta otrās daļas 4.punkts

44/2001 34.pants

 

Atbilst

 

20.Likumprojekta 44.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  644.panta pirmā daļa

44/2001 38.pants;

regulas 2201/2003 28.pants

Atbilst

 

21.Likumprojekta 44.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  644.panta otrā daļa

44/2001 40.pants;

regulas 2201/2003 30.pants

Atbilst

 

22.Likumprojekta 44.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  644.panta trešā daļa

regulas 2201/2003 41.panta 1.punkts vai 42.panta 1.punkts; regulas 805/2004 1.pants un 5.pants

Atbilst

 

23.Likumprojekta  45.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  644.2.panta pirmā daļa

regulas 805/2004 23.pants

Atbilst

 

24.Likumprojekta 45.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  644.2.panta otrā daļa

regulas 2201/2003 48.pants

Atbilst

 

25.Likumprojekta 45.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  644.3.panta pirmā daļa

regulas 805/2004 21.pants

Atbilst

 

26.Likumprojekta 45.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  644.3.panta otrā daļa

regulas 2201/2003 47.pants

Atbilst

 

27.Likumprojekta 45.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  644.4.pants

regulas 805/2004 21.pants; regulas 2201/2003 41.panta 1.punkts vai 42.panta 1.punkts

Atbilst

 

28.Likumprojekta 46.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  77.1nodaļa

regula 2201/2003

Atbilst

 

29.Likumprojekta 46.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  644.12.panta pirmā daļa

regulas 2201/2003 11.panta 6.punkts

Atbilst

 

30.Likumprojekta 46.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  644.12.panta trešā daļa

regulas 2201/2003 11.panta 7.punkts

Atbilst

 

31.Likumprojekta 46.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  77.2nodaļa

regulas 2201/2003 11.pants

Atbilst

 

32.Likumprojekta 46.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  644.15.panta trešā daļa

regulas 2201/2003 55.pants

Atbilst

 

33.Likumprojekta 46.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  644.19.panta ceturtā daļa

regulas 2201/2003 11.panta 3.punkts

Atbilst

Regulas 2201/2003 11.panta 3.punkts, kā arī Hāgas 1980.gada konvencijas 11.pants paredz, ka lēmums par bērna atgriešanu vai neatgriešanu ir jāpieņem sešu nedēļu laikā. Papildus konvencijai regulas 2201/2003 11.panta 3.punkts paredz, ka šādu lēmumu vienīgi var nepieņemt sešu nedēļu laikā, ja, pirmkārt, pastāv ārkārtēji apstākļi, kas, otrkārt, padara šāda lēmuma pieņemšanas iespēju par neiespējumu minētajā termiņā. Turklāt regula uzliek par pienākumu šo noteikumu dalībvalstīm nodrošināt ar nacionālo tiesību normu palīdzību. Regulas 2201/2003 piemērošanas rokasgrāmata arī uzsver, ka, lai panāktu lēmuma pieņemšanu minētajā sešu nedēļu termiņā, tiesai ir jāizmanto Padomes 2001.gada 28.maija Regula (EK) Nr.1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās, lai varētu efektīvāk iegūt nepieciešamās papildu ziņas un pierādījumus no citām iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

34.Likumprojekta 46.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  644.19.panta astotās daļas 2.punkts

regulas 2201/2003 10.pants

Atbilst

Likumprojektā paredzētā Civilprocesa likuma 77.2.nodaļas 644.19.panta astotā daļa paredz, ka tiesai, izlemjot par bērna neatgriešanu, ir jāvadās no Hāgas 1980.gada konvencijas 12. un 13.panta noteikumiem, ja iesaistīto valstu starpā ir piemērojama Hāgas 1980.gada konvencija. Savukārt, ja attiecīgo valstu starpā ir piemērojama Hāgas 1996.gada konvencija un nav piemērojama Hāgas 1980.gada konvencija, tiesai vajadzētu vadīties no Civilprocesa likuma 644.19.panta noteikumiem. Papildus tam šis noteikums vērs uzmanību uz to, ka attiecībās ar Eiropas Savienības dalībvalstīm tiesām ir jāpiemēro arī regulas 2201/2003 noteikumi, it īpaši ņemot vērā, vai pastāv kāds no regulas 2201/2003 10.panta b)apakšpunktā minētajiem apstākļiem, kad var tikt uzskatīts, ka bērns ir iedzīvojies jaunajā vidē.

 

35.Likumprojekta  46.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  644.20.panta pirmā daļa

regulas 2201/2003 11.panta 3.punkts

Atbilst

 

36.Likumprojekta 46.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  644.21.pants

regulas 2201/2003 11.panta 3.punkts

Atbilst

 

37.Likumprojekta 46.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  644.22.pants

regulas 2201/2003 11.panta 6. un 7.punkts

Atbilst

 

38.Likumprojekta 48.pantā izteiktā Civilprocesa likuma  653.1.pants

regulas 2201/2003 15. un 53.pants

Atbilst

 

5. Cita informācija

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesnieg­tie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

 Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 Nav veikti pasākumi.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Nav notikušas konsultācijas.

5. Cita informācija

Ir notikušas konsultācijas ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi un Latvijas Zvērinātu advokātu padomi.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpil­de no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likuma izpilde notiks pastāvošās institucionālās sistēmas ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par norma­tīvā akta ieviešanu

Tiesību akts tiks publicēts noteiktajā kārtībā. Vienlaikus informācija par grozījumiem Civilprocesa likumā tiks ievietota Tieslietu ministrijas mājas lapā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā

4. Cita informācija

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

 

 

Tieslietu ministre                                                                                           S.Āboltiņa

 

 

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

L.Popova

E.Stivriņa

 

 

30.11.2005 16:50

3 571

Palčevska

7036954, dagnija.palcevska@tm.gov.lv

Kornete

7036953, irita.kornete@tm.gov.lv

Sarule

7036956, irena.sarule@tm.gov.lv